Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām

Pieņemts 1957. gada 15. jūnijā, pārskatīts Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un Ženēvā 1977. gada 13. maijā un grozīts Ženēvā 1979. gada 28. septembrī

 

1. pants

Īpašas savienības izveide; starptautiskas klasifikācijas pieņemšana; klasifikācijas definīcija un valodas

1) Valstis, uz ko attiecas šis Nolīgums, veido īpašu Savienību un pieņem vienotu preču un pakalpojumu klasifikāciju, lai varētu reģistrēt zīmes (še turpmāk "Klasifikāciju").

2) Klasifikācijā ietilpst:

i) klašu saraksts līdz ar paskaidrojumiem, ja tādi ir vajadzīgi;

ii) alfabētisks preču un pakalpojumu saraksts (še turpmāk "alfabētiskais saraksts") ar norādēm, kurās klasēs ietilpst katra prece vai pakalpojums.

3) Klasifikācija aptver:

i) Klasifikāciju, ko 1971. gadā publicējis Starptautiskais intelektuālā īpašuma birojs (International Bureau of Intellectual Property) (še turpmāk "Starptautiskais birojs"), kas minēts Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas Konvencijā, ar to gan saprotot, ka tajā publikācijā iekļautos klašu paskaidrojumus uzskata par provizoriskiem un par ieteikumiem tikmēr, kamēr 3. pantā minētā Ekspertu komiteja izstrādā klašu saraksta paskaidrojumus;

ii) grozījumus un papildinājumus, kas stājušies spēkā saskaņā ar 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumu un šī Nolīguma 1967. gada 14. jūlija Stokholmas Aktu, pirms šis Akts ir stājies spēkā;

iii) visus grozījumus, ko izdara saskaņā ar šī Akta 3. pantu un kas stājas spēkā, ievērojot šī Akta 4. panta 1) punktu.

4) Klasifikācija ir angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski.

5) a) Klasifikācija, kas minēta 3) punkta i) apakšpunktā, līdz ar 3) punkta ii) apakšpunktā minētajiem grozījumiem un papildinājumiem, kuri stājušies spēkā pirms dienas, kad šis Akts ir nodots parakstīšanai, ir ietverta franču valodā sastādītā vienā autentiskā eksemplārā, kas deponēts Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektoram (še turpmāk attiecīgi "Organizācija" un "ģenerāldirektors"). Grozījumus un papildinājumus, kas minēti 3) punkta ii) apakšpunktā, kuri stājas spēkā pēc tam, kad šīs Akts ir nodots parakstīšanai, arī franču valodā sastādītā vienā autentiskā eksemplārā deponē ģenerāldirektoram.

b) Tekstu anglisko versiju, kas minēta a) apakšpunktā, izstrādā 3. pantā minētā ekspertu komiteja, līdzko šis Akts ir stājies spēkā. Tās autentisko eksemplāru deponē ģenerāldirektoram.

c) Grozījumus, kas minēti 3) punkta iii) apakšpunktā, angļu un franču valodā sastādītā vienā autentiskā eksemplārā deponē ģenerāldirektoram.

6) Oficiālos Klasifikācijas tekstus arābiski, vāciski, itāliski, portugāliski, krieviski, spāniski un tādās citās valodās, kādas 5. pantā minētā Asambleja var izvēlēt, nosaka ģenerāldirektors, apspriedies ar ieinteresētām valdībām un vai nu pamatojoties uz šo valdību iesniegta tulkojuma, vai ar jebkuriem citiem līdzekļiem, kas finansiāli neiespaido Īpašās savienības vai Organizācijas budžetu.

7) Iepretī katras preces vai pakalpojuma apzīmējumam alfabētiskajā sarakstā norāda kārtas numuru, kas atbilst tieši tai valodai, kādā šis saraksts ir sastādīts, līdz ar:

i) ja alfabētiskais saraksts ir sastādīts angliski, kārtas numuru, kas minēts attiecībā uz to pašu ierakstu franciski sastādītajā alfabētiskajā sarakstā, un otrādi;

ii) ja kāds alfabētiskais saraksts ir sastādīts saskaņā ar 6) punktu, tad kārtas numuru, kas minēts attiecībā uz to pašu ierakstu angliski sastādītā alfabētiskā sarakstā vai franciski sastādītā alfabētiskā sarakstā.

 

2. pants

Klasifikācijas juridiskais spēks un lietojums

1) Saskaņā ar šajā Nolīgumā paredzētajām prasībām Klasifikācijas spēks ir tāds, kādu tai piešķir katra Īpašās savienības valsts. Citastarp Klasifikācija neuzliek saistības Īpašās savienības valstīm nedz attiecībā uz jebkurai konkrētai zīmei piešķirtās aizsardzības apjoma novērtējumu, nedz pakalpojumu zīmju atzīšanu.

2) Katra Īpašās savienības valsts patur tiesības preču un pakalpojumu Klasifikāciju izmantot kā pamatsistēmu vai apakšsistēmu.

3) Oficiālos dokumentos un publikācijās, kas attiecas uz zīmju reģistrāciju, Īpašās savienības valstu kompetentās iestādes iekļauj Klasifikācijas klašu numurus, kam piederas preces vai pakalpojumi, kuriem zīme ir reģistrēta.

4) Tas, ka alfabētiskajā sarakstā ir iekļauts kāds termins, nekādi neiespaido tiesības, kas terminā varētu būt ietvertas.

 

3. pants

Ekspertu komiteja

1) Izveido Ekspertu komiteju, kurā ir pārstāvēta katra Īpašās savienības valsts.

2) a) Ģenerāldirektors var, ja Ekspertu komiteja to lūdz, arī uzaicināt valstis, kas neietilpst Īpašajā savienībā un ir Organizācijas locekles vai puses Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, būt novērotājas Ekspertu komitejas sanāksmēs.

b) Ģenerāldirektors uzaicina zīmju jomā specializējušās starpvaldību organizācijas, no kurām vismaz viena dalībvalsts ir Īpašās savienības dalībvalsts, būt pārstāvētām ar novērotājiem Ekspertu komitejas sanāksmēs.

c) Ģenerāldirektors var, un, ja Ekspertu komiteja to lūdz, arī uzaicina pārstāvjus no citām starpvaldību organizācijām un starptautiskām nevalstiskām organizācijām piedalīties diskusijās, kas tās interesē.

3) Ekspertu komiteja:

i) pieņem lēmumus par grozījumiem Klasifikācijā;

ii) adresē ieteikumus Īpašās savienības dalībvalstīm, lai veicinātu Klasifikācijas lietojumu un vienādu tās piemērojumu;

iii) veic visus citus pasākumus, kas, neradot finansiālas sekas Īpašās savienības vai Organizācijas budžetā, palīdz veicināt Klasifikācijas piemērojumu jaunattīstības valstīs;

iv) ir tiesīga veidot apakškomitejas un darba grupas.

4) Ekspertu komiteja pieņem savus procedūras noteikumus. Tie paredz iespēju Ekspertu komitejas apakškomiteju un darba grupu sanāksmēs piedalīties 2) punkta b) apakšpunktā minētajām starpvaldību organizācijām, kas var dot būtisku ieguldījumu Klasifikācijas attīstībā.

5) Priekšlikumus Klasifikācijas grozījumiem var izstrādāt jebkuras Īpašās savienības valsts kompetenta iestāde, Starptautiskais birojs, jebkura Ekspertu komitejā pārstāvēta starpvaldību organizācija saskaņā ar 2) punkta b) apakšpunktu un jebkura valsts vai organizācija, ko Ekspertu komiteja īpaši uzaicinājusi nākt klajā ar tādiem priekšlikumiem. Priekšlikumus dara zināmus Starptautiskajam birojam, kas tos nodod Ekspertu komitejas locekļiem un novērotājiem vēlākais divus mēnešus pirms Ekspertu komitejas sesijas, kurā paredzēts apspriest minētos priekšlikumus.

6) Katrai Īpašās savienības valstij ir viena balss.

7) a) Saskaņā ar b) apakšpunktu Ekspertu komitejas lēmumi prasa vienkāršu Īpašajā savienībā pārstāvēto valstu un to balsu vairākumu.

b) Lēmumi par Klasifikācijas grozījumu pieņemšanu prasa četras piektdaļas Īpašajā savienībā pārstāvēto valstu un to balsu vairākumu. "Grozījums" nozīmē jebkādu preču vai pakalpojumu pārcelšanu no vienas klases citā vai kādas jaunas klases izveidošanu.

c) Procedūras noteikumi, kas minēti 4) punktā, nosaka to, ka, īpašus gadījumus neskaitot, Klasifikācijas grozījumus pieņem, beidzoties īpaši noteiktiem laikposmiem; katra posma garumu nosaka Ekspertu komiteja.

8) Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

 

4. pants

Notifikācija, stāšanās spēkā un grozījumu publikācija

1) Par visiem grozījumiem, par ko Ekspertu komiteja pieņēmusi lēmumus, un par Ekspertu komitejas ieteikumiem Starptautiskais birojs notificē Īpašās savienības valstu kompetentās iestādes. Grozījumi stājas spēkā sešus mēnešus pēc notifikācijas saņemšanas dienas. Visi citi grozījumi stājas spēkā dienā, kas Ekspertu komitejai jānosaka, pieņemot grozījumu.

2) Starptautiskais birojs Klasifikācijā iekļauj grozījumus, kas ir stājušies spēkā. Paziņojumus par tādiem grozījumiem publicē tādos periodiskos izdevumos, ko var būt izvēlējusi 5. pantā minētā Asambleja.

5. pants

Īpašās savienības Asambleja

1) a) Īpašajai savienībai ir Asambleja, kurā ietilpst valstis, kas šo Aktu ir ratificējušas vai pievienojušās tam.

b) Katras valsts valdību pārstāv viens delegāts, kam var palīdzēt viņa aizvietotāji, padomdevēji un eksperti.

c) Katras delegācijas izdevumus sedz valdība, kas to ir iecēlusi.

2) a) Saskaņā ar 3. un 4. pantu Asambleja:

i) risina visus jautājumus, kas attiecas uz Īpašās savienības uzturēšanu un izaugsmi, kā arī uz šī Nolīguma īstenošanu;

ii) dod Starptautiskajam birojam norādījumus, kā gatavot pārskatīšanas konferences, pienācīgi vērā ņemot visas piebildes, ar ko nākušas klajā tās Īpašās savienības valstis, kas šo Aktu nav ratificējušas vai nav pievienojušās tam;

iii) pārskata un pieņem Organizācijas ģenerāldirektora (še turpmāk "ģenerāldirektors") ziņojumus un Aktus, kas attiecas uz Īpašo savienību, un dod viņam visas vajadzīgās instrukcijas par jautājumiem, kas ir Īpašās savienības kompetencē;

iv) nosaka Īpašās savienības programmu un pieņem tās budžetu diviem gadiem, kā arī apstiprina tās galīgos pārskatus;

v) pieņem Īpašās savienības finanšu noteikumus;

vi) papildus 3. pantā minētajai Ekspertu komitejai dibina citas tādas ekspertu komitejas un darba grupas, ko tā var uzskatīt par vajadzīgām, lai sasniegtu Īpašās savienības mērķus;

vii) nosaka, kuras valstis, kas nav Īpašās savienības locekles, un kuras starpvaldību un starptautiskas nevalstiskas organizācijas tā pielaidīs savās sanāksmēs kā novērotājas;

viii) izdarīs grozījumus 5. līdz 8. pantā;

ix) veiks visu vajadzīgo, lai sasniegtu Īpašās savienības mērķus;

x) veiks citas tādas funkcijas, kas ir pieļaujamas saskaņā ar šo Nolīgumu.

b) Par jautājumiem, kas rada ieinteresētību arī citās Organizācijas pārvaldītās savienībās, Asambleja pieņem lēmumus, uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas padomus.

3) a) Katrai Asamblejas dalībvalstij ir viena balss.

b) Puse no Asamblejas dalībvalstīm veido kvorumu.

c) Neņemot vērā b) apakšpunktu, ja kādā sesijā pārstāvēto Asamblejas dalībvalstu skaits ir mazāks par pusi, bet līdzinās vienai trešdaļai vai pārsniedz to, Asambleja var pieņemt lēmumus, bet, izņemot tādus lēmumus, kas attiecas uz tās procedūru, visi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja ir ievēroti visi še turpmāk izklāstītie nosacījumi. Starptautiskais birojs tādus lēmumus dara zināmus Asamblejas dalībvalstīm, kas nav piedalījušās, un aicina rakstiski balsot vai atturēties trijos mēnešos no paziņojuma dienas. Ja pēc šī termiņa beigām valstis, kas tādējādi ir darījušas zināmu savu balsojumu vai atturēšanos, ir tādā skaitā, kāds bijis vajadzīgs notikušās sesijas kvorumam, tādi lēmumi stājas spēkā ar noteikumu, ka joprojām tad pastāv vajadzīgais balsu vairākums.

d) Saskaņā ar 8. panta 2) punktu Asambleja var pieņemt lēmumus, ja divas trešdaļas nodoto balsu ir par tiem.

e) Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

f) Viens delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tās vārdā.

g) Īpašās savienības valstis, kas nav Asamblejas dalībvalstis, tās sanāksmēs pielaiž kā novērotājas.

4) a) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, parastās sesijās sanāk reizi divos kalendāros gados un, ja nav ārkārtēju apstākļu, tajā pašā laikā un vietā, kur Organizācijas Ģenerālā Asambleja.

b) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, sanāk ārkārtas sēdēs, ja to lūdz viena ceturtā daļa Asamblejas dalībvalstu.

c) Katras sanāksmes darbakārtību sagatavo ģenerāldirektors.

5) Asambleja pieņem savus procedūras noteikumus.

 

6. pants

Starptautiskais birojs

1) a) Administratīvus uzdevumus, kas attiecas uz Īpašo savienību, pilda Starptautiskais birojs.

b) Citastarp, Starptautiskais birojs gatavo sanāksmes un nodrošina Asamblejas sekretariātu, Ekspertu komiteju un citas tādas ekspertu komitejas un darba grupas, ko Asambleja vai Ekspertu komiteja varētu būt nodibinājusi.

c) Ģenerāldirektors ir Īpašās savienības vadītājs un pārstāv Īpašo savienību.

2) Ģenerāldirektors un jebkurš viņa iecelts personāla pārstāvis visās sanāksmēs, ko rīko Asambleja, Ekspertu komiteja un citas tādas ekspertu komitejas un darba grupas, ko var būt nodibinājusi Asambleja vai Ekspertu komiteja, piedalās bez balsstiesībām. Ģenerāldirektors vai viņa iecelts personāla pārstāvis ir šo struktūru ex officio sekretārs.

3) a) Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem gatavo konferences, lai pārskatītu tos Nolīguma pantus, kas nav 5. līdz 8. pants.

b) Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām nevalstiskām organizācijām par pārskatīšanas konferenču gatavošanu.

c) Ģenerāldirektors un viņa ieceltas personas tādu konferenču diskusijās piedalās bez balsstiesībām.

4) Starptautiskais birojs veic visus citus tam uzticētus uzdevumus.

 

7. pants

Finanses

1) a) Īpašajai savienībai ir budžets.

b) Īpašās savienības budžetā ietilpst ienākumi un izdevumi, kas piederas Īpašajai savienībai, tās ieskaitījumi savienībām kopīgu izdevumu budžetā un vajadzības gadījumā summa, ko atvēl Organizācijas konferences budžetam.

c) Izdevumus, kas nepiederas Īpašajai savienībai ekskluzīvi, bet piederas arī vienai vai vairākām citām Organizācijas pārvaldītām savienībām, uzskata par savienībām kopīgiem izdevumiem. Īpašās savienības daļa tādos kopīgos izdevumos ir proporcionāla Īpašās savienības procentuālai daļai tajos.

2) Īpašās savienības budžetu nosaka, pienācīgi ņemot vērā prasības koordinēties ar citām Organizācijas pārvaldītām savienībām.

3) Īpašās savienības budžetu finansē no šādiem avotiem:

i) Īpašās savienības dalībvalstu ieskaitījumi;

ii) maksājumi un nodevas par Starptautiskā biroja sniegtiem pakalpojumiem attiecībā uz Īpašo savienību;

iii) ieņēmumi no Starptautiskā biroja pārdotām publikācijām par Īpašo savienību vai procenti no tām;

iv) dāvinājumi, novēlējumi, subsīdijas;

v) īres maksa, procentu maksājumi un citi dažādi ienākumi.

4) a) Lai noteiktu 3) punkta i) apakšpunktā minētās iemaksas apjomu katrai Īpašās savienības dalībvalstij, ikkatra no tām pieder pie klases, pie kā tā pieder Parīzes Savienībā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (Paris Union for the Protection of Industrial Property), un tās veic gada maksājumus, pamatojoties uz vienību skaitu, kāds konkrētai klasei ir noteikts tajā savienībā.

b) Katras Īpašās savienības dalībvalsts gada maksājumi Īpašajai savienībai ir summa, kas ir tādās pašās attiecībās pret visām dalībvalstīm Īpašās savienības budžetā iemaksājamo kopsummu kā konkrētās dalībvalsts vienību skaits pret visu maksātājvalstu vienību kopsummu.

c) Iemaksas jākārto ik gadu, sākot no pirmā janvāra.

d) Dalībvalsts, kas nokavējusi maksājumus, nevar īstenot savas balsstiesības nevienā Īpašās savienības struktūrā, ja tās kavēto maksājumu apjoms līdzinās tās maksājumu kopsummai par iepriekšējiem diviem gadiem vai pārsniedz to. Tomēr jebkura Īpašās savienības struktūra tādām valstīm var ļaut joprojām īstenot balsstiesības tajā, ja un tikmēr, kamēr tā neiebilst pret to, ka maksājumi kavējas ārkārtēju un nepārvaramu apstākļu dēļ.

e) Ja budžets nav pieņemts līdz jauna finanšu posma sākumam, tas ir tikpat liels kā iepriekšējā gada budžets, kā paredz finanšu noteikumi.

5) Ģenerāldirektors nosaka, cik lielām jābūt nodevām un maksājumiem par pakalpojumiem, ko Starptautiskais birojs sniedz attiecībā uz Īpašo savienību, un to dara zināmu Asamblejai.

6) a) Īpašajai savienībai ir darba kapitāla fonds, kas sastāv no viena katras Īpašās savienības dalībvalsts maksājuma. Ja fonds kļūst nepietiekams, Asambleja pieņem lēmumu to palielināt.

b) Katras dalībvalsts pirmā iemaksa minētajā fondā vai dalība tā palielināšanā ir proporcionāla valsts iemaksai togad, kad fonds ir nodibināts vai pieņemts lēmums to palielināt.

c) Asambleja nosaka maksājumu proporcijas un noteikumus pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas padomus.

7) a) Galvenajā nolīgumā [headquarters agreement], kas noslēgts ar valsti, kā teritorijā atrodas Organizācijas galvenā mītne, paredz to, ka attiecīgā valsts piešķir priekšmaksas, kad vien darba kapitāla fonds ir par mazu. Priekšmaksu apjomu un nosacījumus, ar ko tās piešķir, katrā gadījumā nosaka atsevišķi tādas valsts un Organizācijas nolīgumi.

b) Apakšpunktā a) minētajai valstij un Organizācijai katrai ir tiesības ar rakstisku notifikāciju denonsēt pienākumu piešķirt priekšmaksas. Denonsējums stājas spēkā pēc trim gadiem, skaitot no tā gada beigām, kad notifikācija iesniegta.

8) Grāmatvedību auditē viena vai vairākas Īpašās savienības valstis vai pieaicināti auditori, kā paredzēts finanšu noteikumos. Viņus ar pašu piekrišanu ieceļ Asambleja.

 

8. pants

Grozījumi 5. līdz 8. pantā

1) Ar priekšlikumiem grozīt 5., 6., 7. un šo pantu var nākt klajā jebkura Asamblejas dalībvalsts vai arī ģenerāldirektors. Priekšlikumus ģenerāldirektors dara zināmus Asamblejas dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms to apspriešanas Asamblejā.

2) Grozījumus 1) punktā minētajiem pantiem pieņem Asambleja. Lai grozījumu pieņemtu, trim ceturtdaļām nodoto balsu jābūt par, turklāt visi grozījumi 5. pantā un šajā punktā prasa četras piektdaļas nodoto balsu.

3) Visi grozījumi 1) punktā minētajos pantos stājas spēkā mēnesi pēc tam, kad ģenerāldirektors no trim ceturtdaļām visu to valstu, kas grozījuma pieņemšanas laikā bijušas Asamblejas dalībvalstis, ir saņēmis rakstiskas notifikācijas par piekrišanu, kas pieņemta saskaņā ar attiecīgiem konstitucionāliem procesiem. Jebkurš tā pieņemts šo pantu grozījums uzliek saistības visām valstīm, kas ir Asamblejas dalībvalstis laikā, kad grozījums stājas spēkā, vai arī kļūst par tās dalībvalstīm vēlākā dienā ar nosacījumu, ka jebkurš grozījums, kas palielina Īpašās savienības valstu finanšu saistības, uzliek saistības tikai tām valstīm, kas notifikācijā apliecinājušas, ka piekrīt tādam grozījumam.

 

9. pants

Ratifikācija un pievienošanās; stāšanās spēkā

1) Jebkura Īpašās savienības valsts, kas ir parakstījusi šo Aktu, var to ratificēt un, ja nav parakstījusi, var tam pievienoties.

2) Jebkura valsts, kas nav iesaistījusies Īpašajā savienībā, bet ir puse Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, var pievienoties šim Aktam un tādējādi kļūt par Īpašās savienības valsti.

3) Ratifikācijas un pievienošanās dokumentus deponē ģenerāldirektoram.

4) a) šis Akts stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad ir ievēroti abi šie nosacījumi:

i) sešas vai vairāk valstis ir deponējušas ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus;

ii) vismaz trīs no šīm valstīm dienā, kad šis Akts ir nodots parakstīšanai, ir Īpašās savienības valstis.

b) Stāšanās spēkā, kas minēta a) apakšpunktā, attiecas uz tām valstīm, kas vismaz trīs mēnešus pirms minētās stāšanās spēkā ir deponējušas ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

c) Attiecībā uz jelkuru valsti, uz ko neattiecas b) apakšpunkts, šis Akts stājas spēkā trīs mēnešus kopš dienas, kad ģenerāldirektors ir notificējis par tā ratifikāciju vai pievienošanos, ja vien ratifikācijas vai pievienošanās dokumentos nav norādīts vēlāks datums. Tādā gadījumā šis Akts attiecībā uz to valsti stājas spēkā norādītajā dienā.

5) Ratifikācija vai pievienošanās automātiski nozīmē pieņemt visas šī Akta klauzulas un iespējas izmantot tā dotās priekšrocības.

6) Pēc tam, kad šis Akts ir stājies spēkā, neviena valsts nevar ratificēt šo Aktu vai pievienoties šī Nolīguma agrākam Aktam.

 

10. pants

Darbības ilgums

Šim Nolīgumam ir tāds pats darbības ilgums kā Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

 

11. pants

Pārskatīšana

1) Īpašās savienības valstu konference šo Nolīgumu var atkal un atkal pārskatīt.

2) Lēmumu sasaukt pārskatīšanas konferenci pieņem Asambleja.

3) Grozījumus 5. līdz 8. pantā var izdarīt pārskatīšanas konferencē vai saskaņā ar 8. pantu.

 

12. pants

Denonsācija

1) Jebkura valsts var denonsēt šo Aktu ar ģenerāldirektoram adresētu notifikāciju. Tāda denonsācija nozīmē denonsēt arī agrāku šī Nolīguma Aktu vai Aktus, ko valsts, kas denonsē šo Aktu, var būt ratificējusi vai kam tā var būt pievienojusies, un tā [denonsācija] attiecas tikai uz valsti, kas nāk ar to klajā, Nolīgums pilnībā paliek spēkā attiecībā uz pārējām Īpašās savienības dalībvalstīm un rada tām sekas.

2) Denonsējums stājas spēkā gadu kopš dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis notifikāciju.

3) Neviena valsts neīsteno šajā pantā paredzētās denonsācijas tiesības tikmēr, kamēr nav apritējuši pieci gadi kopš dienas, kad tā kļuvusi par Īpašās savienības dalībvalsti.

 

13. pants

Atsauce uz Parīzes Konvencijas 24. pantu

Uz šo Nolīgumu attiecas noteikumi, kas ietverti Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, tās 1967. gada Stokholmas Akta 24. pantā ar nosacījumu, ja nākotnē noteikumus grozīs, tad jaunākie grozījumi attieksies uz šo Nolīgumu un būs spēkā tajās Īpašās savienības valstīs, kam tādi grozījumi uzliek saistības.

 

14. pants

Parakstīšana; valodas, depozitārija funkcijas; notifikācijas

1) a) Šo Aktu paraksta vienā, angļu un franču valodā sastādītā oriģinālā, kā abi teksti ir vienlīdz autentiski, un deponē ģenerāldirektoram.

b) Ģenerāldirektors, apspriedies ar ieinteresētām valdībām, divos mēnešos kopš šī Akta parakstīšanas datuma sastāda oficiālus šī Akta tekstus divās citās valodās, krievu un spāņu valodā, kurās līdz ar a) apakšpunktā minētajām valodām parakstīti autentiski Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijas teksti.

c) Ģenerāldirektors, apspriedies ar ieinteresētām valdībām, sastāda oficiālus šī Akta tekstus arābu, vācu, itāļu un portugāļu valodā un tādās citās valodās, kādas Asambleja var noteikt.

2) Šis Akts paliek atklāts parakstīšanai līdz 1977. gada 31. decembrim.

3) a) Ģenerāldirektors divus paša apstiprinātus šī Akta parakstītā teksta eksemplārus nosūta visām Īpašās savienības valstīm un, pēc lūguma, jebkuras citas valsts valdībai.

b) Ģenerāldirektors divus paša apstiprinātus jebkura šī Akta grozījuma eksemplārus nosūta visām Īpašās savienības valstīm un, pēc lūguma, jebkuras citas valsts valdībai.

4) Ģenerāldirektors reģistrē šo Aktu Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

5) Ģenerāldirektors notificē valdības visām valstīm, kas ir puses Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, par:

i) parakstīšanu saskaņā ar 1) punktu;

ii) ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu deponējumiem saskaņā ar 9. panta 3) punktu;

iii) datumu, kad šis Akts stājas spēkā saskaņā ar 9. panta 4) punkta a) apakšpunktu;

iv) šī Akta grozījumu pieņemšanu saskaņā ar 8. panta 3) punktu;

v) datumiem, kad grozījumi stājas spēkā;

vi) denonsējumiem, kas saņemti saskaņā ar 12. pantu.

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 15.06.1957.
Stājas spēkā:
 01.01.1995.
Pievienošanās:
 29.04.1994.
Pieņemšanas vieta: 
Stokholma
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 51 (2816), 02.04.2003.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
678
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva