Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

Eiropas kultūras konvencija

Parīze, 1954.gada 19.decembris

Valdības - Eiropas Padomes locekles,

paraksta šo konvenciju,

ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt vēl lielāku vienotību starp tās locekļiem, tai skaitā, ar nolūku aizsargāt un īstenot ideālus un principus, kas ir to kopējs mantojums;

ņemot vērā, ka šī mērķa sasniegšana veicinātu lielāku sapratni starp Eiropas tautām;

ņemot vērā, ka, lai sasniegtu šo mērķi, būtu vēlams noslēgt ne tikai divpusējus kultūras līgumus starp Padomes locekļiem, bet arī vadīties no kopīgas rīcības politikas, kurai jāaizstāv un jāveicina Eiropas kultūras attīstība;

pieņemot lēmumu noslēgt vispārēju Eiropas Kultūras Konvenciju, kas vērsta uz to, lai dalībvalstu un to citu Eiropas valstu,kas var tai pievienoties, pilsoņi apgūtu citu valstu valodas, vēsturi un kultūru, un tām kopīgo kultūru - ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse veiks nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu un veicinātu Eiropas kultūras mantojumā sava nacionālā ieguldījuma attīstību.

2.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse iespēju robežās:

a) rūpēsies, lai tās pilsoņi apgūtu citu Līgumslēdzēju Pušu valodu, vēsturi un kultūru un nodrošinās citām Pusēm iespējas attīstīt šādas mācības tās teritorijā,

b) centīsies atbalstīt savas valodas vai valodu, vēstures un kultūras apgūšanu citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā un nodrošinās iespējas attiecīgo Līgumslēdzēja Pušu pilsoņiem veikt šādas mācības tās teritorijā.

3.pants

Līgumslēdzējas puses Eiropas Padomes ietvaros savstarpēji konsultēsies, lai veiktu Eiropas valstīm interesējošus kultūras pasākumus.

4.pants

Katra Līgumslēdzēja puse, pēc iespējas, atbalsta personu, kā arī priekšmetu, kuriem ir kultūras vērtība, pārvietošanos un apmaiņu, lai īstenotu 2.un 3.pantā paredzētos noteikumus.

5.pants

Katra Līgumslēdzēja puse uzskata par kopīgā Eiropas kultūras mantojuma neatņemamu sastāvdaļu savā pārziņā esošos priekšmetus, kuriem ir Eiropas nozīmes kultūras vērtība, un veiks nepieciešamo darbību, lai to aizsargātu un garantēs to saprātīgu pieejamību.

6.pants

1. Priekšlikumi par šīs Konvencijas noteikumu pielietošanu un jautājumi, kas saistīti ar tās interpretāciju, tiks izskatīti Eiropas Padomes kultūras ekspertu komitejas sēdēs.

2. Jebkura valsts, kas nav Eiropas Padomes locekle, un kas pievienojusies šai Konvencijai saskaņā ar 9.panta 4.punktu, var apstiprināt pārstāvi vai pārstāvjus sēdēs, kas paredzētas iepriekšējā punktā.

3. Secinājumi, kuri radušies šī panta pirmajā punktā paredzētajās sēdēs, tiks iesniegti ieteikumu veidā Eiropas Padomes Ministru Komitejai, ja vien tie nav saistīti ar lēmumiem, kas ir Kultūras ekspertu komitejas kompetencē ar administratīvu raksturu un neprasa papildus izdevumus.

4. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta Padomes locekļiem un šai Konvencijai pievienojušos valstu valdībām jebkurus lēmumus, kurus varētu pieņemt vai Ministru Komiteja, vai arī Kultūras ekspertu Komiteja.

5. Katra Līgumslēdzēja puse nozīmētā laikā darīs zināmu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par jebkuru darbību, ko tā varētu veikt, lai īstenotu šīs Konvencijas noteikumus saskaņā ar Ministru Komiteju vai Kultūras ekspertu Komitejas lēmumiem.

6. Gadījumā, ja kādi priekšlikumi attiecībā uz šīs Konvencijas pielietojumu interesē tikai ierobežotu skaitu Līgumslēdzēja Pušu, šos priekšlikumus saskaņā ar 7.panta noteikumiem var izskatīt sīkāk, ar noteikumu, ka tā īstenošanai nebūs nepieciešami papildus izdevumi no Eiropas Padomes puses.

7.pants

Gadījumā, ja šīs Konvencijas mērķu īstenošanai divas vai vairāk Līgumslēdzējas Puses vēlas organizēt Eiropas Padomes galvenajā mītnē citas apspriedes papildus tām, kas minētas 6.panta 1.punktā, Padomes ģenerālsekretārs sniedz tām administratīvu atbalstu, kas varētu būt nepieciešams.

8.pants

Šajā Konvencijā nekas netiek uzskatīts kā tāds, kas aizskar:

a) jebkuru spēkā esošu divpusīgu kultūras līgumu nolikumu, ko varētu parakstīt jebkura no Līgumslēdzēja Pusēm, vai tāds, kas uzskata par nevēlamu noslēgt jebkuru šādu līgumu jebkurai Līgumslēdzēja Pusei, vai

b) jebkuras personas pienākumu ievērot jebkuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā esošos likumus vai nolikumus, kuri attiecas uz ārzemnieku iebraukšanu, uzturēšanos un izbraukšanu.

9.pants

1. Šī Konvencija būs atklāta Eiropas Padomes locekļu parakstīšanai. To jāratificē un ratifikācijas instrumenti jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāra glabāšanā.

2. Tiklīdz kā trīs Valdības parakstījušas Konvenciju un ir iesniegušas savus ratifikācijas instrumentus, Konvencija stājas spēkā šo Valdību starpā.

3. Tām Valdībām, kas paraksta Konvenciju un vēlāk to ratificē, Konvencija stājas spēkā ar tās ratifikācijas instrumenta iesniegšanas brīdi.

4. Eiropas Padomes Ministru Komiteja var vienbalsīgi izlemt uzaicināt jebkuru Eiropas valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle, pievienoties šai Konvencijai uz tādiem noteikumiem, kurus tā uzskata par piemērotiem. Tādā kārtībā uzaicinātā valsts var pievienoties Konvencijai, nododot Eiropas Padomes ģenerālsekretāra glabāšanā savus pievienošanās instrumentus. Šāda pievienošanās stājas spēkā ar brīdi, kad saņemts minētais dokuments.

5. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informēs visas Padomes locekles un visas valstis, kas pievienojušās Konvencijai par visu ratifikācijas un pievienošanās instrumentu iesniegšanu.

10.pants

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var noteikt tās teritorijas, uz kurām attieksies šīs Konvencijas noteikumi, deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ko ģenerālsekretārs vēlāk izsūtīs Līgumslēdzēja Pusēm.

11.pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā pēc tam, kad tā bijusi spēkā piecus gadus, paziņojot to Eiropas Padomes ģenerālsekretāram rakstiskā veidā, kurš savukārt informēs citas Līgumslēdzēja Puses.

2. Šāda denonsēšana stāsies spēkā attiecīgajai Līgumslēdzēja Pusei pēc sešiem mēnešiem skaitot no dienas, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs saņēmis denonsēšanas dokumentu.

Apliecinot iepriekš minēto, apakšā parakstījušies, būdami tiesīgi to darīt, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīta Parīzē 1954.gada 19. decembrī angļu un franču valodās, kur abi teksti ar vienādu spēku, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram jānodod apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas parakstījusi šo Konvenciju un katrai valstij, kas pievienojusies šai Konvencijai.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 19.12.1954.
Stājas spēkā:
 07.05.1992.
Pievienošanās:
 07.05.1992.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 31, 26.02.2003.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
667
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"