|
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
39. GROZĪJUMI Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Desmitais izdevums, 2005.gada
jūlijs 2. pielikuma grozījumu saraksts
Pavadraksts Grozījumi Nr. 39 Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI (Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikums) 1. Lai iekļautu Grozījumus Nr. 39, kurus piemēro, sākot ar 2006. gada 23. novembri, ievietojiet šādas nomaināmās lappuses 2. pielikumā (desmitajā izdevumā):
2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē.
3. NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība 3.1.1. Nevērīga vai vieglprātīga gaisa kuģa ekspluatācija Nav pieļaujams gaisa kuģi ekspluatēt nevērīgi vai vieglprātīgi, apdraudot citu cilvēku dzīvību vai īpašumu. 3.1.2. Minimālie augstumi Izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pacelšanas vai nosēšanās vajadzībām, vai, ja ir saņemta atbilstošas pilnvarotās iestādes atļauja, gaisa kuģu lidojumu augstums virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā ir tāds, lai avārijas gadījumā būtu iespējama gaisa kuģa nosēšanās, pārmērīgi neapdraudot cilvēku dzīvības vai īpašumu uz zemes virsmas. Piezīme. Attiecībā uz minimālajiem augstumiem VFR lidojumiem sk. 4.6. punktu, bet attiecībā uz IFR lidojumiem - sk. 5.1.2. punktu. 3.1.3. Kreisēšanas līmeņi Kreisēšanas līmeņi, kādos jāveic lidojums vai lidojuma daļa, tiek izteikti šādos lielumos: a) lidojumu līmeņi, veicot lidojumu zemākā izmantojamā lidojuma līmenī vai augstāk, vai vajadzības gadījumā virs pārejas absolūtā augstuma, b) absolūtie augstumi, veicot lidojumu zemāk par zemāko izmantojamo lidojuma līmeni vai vajadzības gadījumā pārejas absolūtajā augstumā vai zemāk. Piezīme. Lidojumu līmeņu sistēma ir noteikta dokumentā "Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras - Gaisa kuģa darbības" (Doc 8168). 3.1.4. Priekšmetu izmešana vai šķidrumu izsmidzināšana No gaisa kuģa lidojuma laikā nekas netiek izmests vai izsmidzināts, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošas pilnvarotas gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.5. Vilkšana Gaisa kuģis nevelk nevienu gaisa kuģi vai citu priekšmetu, izņemot saskaņā ar atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajiem noteikumiem un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.6. Izpletņlēkšana Izpletņlēkšana, izņemot lēcienus ar izpletni avārijas gadījumos, tiek veikta tikai atbilstošās pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.7. Akrobātiski lidojumi Gaisa kuģi neveic akrobātiskus lidojumus, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās. 3.1.8. Grupas lidojumi Gaisa kuģi nelido grupā, izņemot, ja gaisa kuģu, kuri piedalās lidojumā, kapteiņi par to ir iepriekš vienojušies un kontrolējamā gaisa telpā grupas lidojums tiek veikts saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes vai iestāžu noteiktiem nosacījumiem. Šie nosacījumi ir šādi: a) grupa darbojas kā viens gaisa kuģis attiecībā uz navigāciju un ziņošanu par atrašanās vietu, b) par gaisa kuģu distancēšanu lidojuma laikā ir atbildīgs lidojuma līderis un pārējo gaisa kuģu, kas piedalās lidojumā, kapteiņi, un tā ietver pārejas periodus, kad gaisa kuģi veic manevrus, lai panāktu distancēšanos grupā un iekļaujoties tajā un atdaloties no tās, un c) ikviens gaisa kuģis saglabā attālumu līdz lidojuma līderim, kas sānos, priekšā un aizmugurē nepārsniedz 1 km (0,5 NM), bet vertikāli nepārsniedz 30 m (100 ft). 3.1.9. Bezpilota brīvie gaisa baloni Bezpilota brīvos gaisa balonus ekspluatē tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, īpašumam un pārējiem gaisa kuģiem, un saskaņā ar 4. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem. 3.1.10. Aizliegtās zonas un ierobežotu lidojumu zonas Gaisa kuģi neveic lidojumus aizliegtā zonā vai ierobežotu lidojumu zonā, par kuru ziņas pienācīgi un noteiktā kārtībā publiskotas, izņemot saskaņā ar ierobežojuma nosacījumiem vai ar tās valsts atļauju, virs kuras teritorijas ir izveidotas šādas zonas. 3.2. Sadursmju novēršana Šie noteikumi neatbrīvo gaisa kuģa komandieri no pienākuma veikt pasākumus, tostarp sadursmes novēršanas manevrus, pamatojoties uz ACAS sniegtajiem ieteikumiem, lai vislabākajā veidā novērstu sadursmi. 1. piezīme. Ir svarīgi, lai gaisa kuģī lidojuma laikā, neatkarīgi no lidojuma tipa vai izmantojamās gaisa telpas klases, kā arī, veicot manevrus lidlauka darba laukumā, netiktu samazināti piesardzības pasākumi nolūkā atklāt iespējamās sadursmes. 2. piezīme. Ekspluatācijas procedūras ACAS izmantošanai ir ietvertas PANS-OPS dokumenta (Doc 8168) I sējuma VIII daļas 3. nodaļā. 3. piezīme. Prasības attiecībā uz ACAS aprīkojuma atrašanos gaisa kuģos ir aplūkotas 6. pielikuma I daļas 6. nodaļā. 3.2.1. Distance Gaisa kuģi pārvietojas, ievērojot tādu distanci, lai neradītu sadursmes draudus. 3.2.2. Priekšrocības tiesības Labajā pusē esošais gaisa kuģis saglabā savu kursu un ātrumu. 3.2.2.1. Gaisa kuģis, kuram saskaņā ar turpmāk tekstā minētajiem noteikumiem jādod ceļš citam gaisa kuģim, izvairās lidot virs tā, zem tā vai šķērsot tā ceļu, ja vien tas nenotiek drošā attālumā un ņemot vērā gaisa kuģa pēcstrūklas turbulences ietekmi. 3.2.2.2. Tuvošanās frontāli. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli un pastāvot sadursmes iespējai, abi gaisa kuģi maina savus kursus, pagriežoties pa labi. 3.2.2.3. Saplūstoša tuvošanās. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos virzienos aptuveni vienā un tajā pašā līmenī, ceļu dod kreisajā pusē esošais gaisa kuģis, izņemot šādus gadījumus: a) par gaisu smagāks mehānisks gaisa kuģis dod ceļu dirižabļiem, planieriem un gaisa baloniem, b) dirižabļi dod ceļu planieriem un gaisa baloniem, c) planieri dod ceļu gaisa baloniem, d) mehānisks gaisa kuģis dod ceļu gaisa kuģim, ja ir redzams, ka tas velk citu gaisa kuģi vai kādu objektu. 3.2.2.4. Apdzīšana. Apdzenošs gaisa kuģis ir tāds gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim no aizmugures pa taisni, kura ar apdzenamā gaisa kuģa simetrijas plakni veido leņķi, kas šaurāks nekā 70 grādi, t. i., tādā pozīcijā attiecībā pret citu gaisa kuģi, ka nakts laikā nebūtu iespējams redzēt kādu no gaisa kuģa kreisā vai labā borta navigācijas ugunīm. Apdzenamajam gaisa kuģim ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis, neatkarīgi no tā, vai tas veic pacelšanos, nolaišanos vai atrodas horizontālā lidojumā, dod ceļu otram gaisa kuģim, mainot savu kursu pa labi; nekādas turpmākas abu gaisa kuģu savstarpējā stāvokļa izmaiņas neatbrīvo apdzenošo gaisa kuģi no šīs prasības pildīšanas, līdz tas ir pilnībā un drošā attālumā pabeidzis apdzīšanu. 3.2.2.5. Nosēšanās 3.2.2.5.1. Gaisa kuģis, kas veic lidojumu vai manevrē uz zemes vai ūdens, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic nosēšanos vai tuvošanās zemei beidzamo posmu. 3.2.2.5.2. Ja divi vai vairāki par gaisu smagāki gaisa kuģi tuvojas lidlaukam nosēšanās nolūkā, tad tas gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir lielāks, dod ceļu gaisa kuģim ar mazāku lidojuma augstumu, taču gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir mazāks, neizmanto šo noteikumu, lai nogrieztu ceļu citam gaisa kuģim, kurš veic pēdējo posmu, tuvojoties zemei, vai lai apdzītu šo gaisa kuģi. Tomēr mehāniski, par gaisu smagāki gaisa kuģi dod ceļu planieriem. 3.2.2.5.3. Avārijas nosēšanās. Gaisa kuģis, kuram ir zināms, ka cits gaisa kuģis veic piespiedu nosēšanos, dod ceļu šim gaisa kuģim. 3.2.2.6. Pacelšanās. Gaisa kuģis, kas veic manevrus lidlauka manevrēšanas laukumā, dod ceļu gaisa kuģim, kas paceļas vai gatavojas pacelties. 3.2.2.7. Gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu 3.2.2.7.1. Gadījumā, ja pastāv draudi, ka varētu sadurties divi gaisa kuģi, kuri veic manevrus lidlauka darba laukumā, tad: a) diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli, tie abi apstājas vai, ja iespējams, maina savu kursu pa labi, lai saglabātu drošu distanci, b) diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos kursos, pa kreisi esošais gaisa kuģis dod ceļu otram gaisa kuģim, c) gaisa kuģim, kuru apdzen cits gaisa kuģis, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis ievēro drošu attālumu līdz otram gaisa kuģim. Piezīme. Apdzenošā gaisa kuģa aprakstu sk. 3.2.2.4. punktā. 3.2.2.7.2. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida visās skrejceļa gaidīšanas vietās, ja vien no lidlauka vadības torņa nav saņemta citāda atļauja. Piezīme. Skrejceļa gaidīšanas vietu marķējumus un saistītās zīmes sk. 14. pielikuma I sējuma 5.2.10. un 5.4.2. punktā. 3.2.2.7.3. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida pie visām ieslēgtajām stopugunīm, un var turpināt kustību tikai tad, kad ugunis tiek izslēgtas. 3.2.3. Gaisa kuģa gaitas ugunis 1. piezīme. Lai izpildītu 3.2.3. punkta prasības, lidmašīnu ugunis ir raksturotas 8. pielikumā. Lidmašīnu gaitas uguņu tehniskās prasības ir ietvertas 6. pielikuma I un II daļas papildinājumos. Sīkākas uguņu tehniskās prasības lidmašīnām ir ietvertas "Lidotspējas rokasgrāmatas" (Doc 9760) II sējuma A daļas 4. nodaļā , bet helikopteriem - šā dokumenta A daļas 5. nodaļā. 2. piezīme. 3.2.3.2. punkta c) apakšpunktā un 3.2.3.4. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos lidmašīna tiek ekspluatēta, ja tā veic manevrus, tiek vilkta vai tiek īslaicīgi apstādināta manevru vai vilkšanas laikā. 3. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģi uz ūdens sk. 3.2.6.2. punktu. 3.2.3.1. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā laika periodā, ko var paredzēt atbilstoši pilnvarota iestāde, visiem lidojumā esošiem gaisa kuģiem ir šādas ugunis: a) pretsadursmju ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim, un b) navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par gaitas ugunīm. Piezīme. Lai palielinātu iespējas saredzēt gaisa kuģi, papildus pretsadursmju ugunīm saskaņā ar "Lidotspējas rokasgrāmatas" II sējumu (Doc 9760) var izmantot citiem nolūkiem paredzētās ugunis, piemēram, nosēšanās ugunis un gaisa kuģa korpusa apgaismošanas starmešus. 3.2.3.2. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā atbilstoši pilnvarotas iestādes paredzētā laika periodā: a) visi gaisa kuģi, kas manevrē lidlauka darba laukumā, ieslēdz navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par navigācijas ugunīm, b) ja vien tie nav nekustīgi un atbilstoši apgaismoti, visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ieslēdz ugunis, kas paredzētas to konstrukcijas gabarītu parādīšanai, c) visi gaisa kuģi, kas tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā, ieslēdz ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim, un d) visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ar iedarbinātiem dzinējiem ieslēdz ugunis, kas norāda uz šo faktu. Piezīme. 3.2.3.2. punkta b) apakšpunkta prasībām atbilst arī 3.2.3.1. punkta b) apakšpunktā minētās navigācijas ugunis, ja tās ir atbilstoši novietotas uz gaisa kuģa. Sarkanās pretsadursmju ugunis, kuras uzstādītas, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta a) apakšpunkta prasības, var atbilst arī 3.2.3.2. punkta c) un d) apakšpunkta prasībām, ja tās novērotājus bīstami neapžilbina. 3.2.3.3. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, gaisa kuģis, kas veic lidojumu un ir aprīkots ar pretsadursmju ugunīm, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta prasības, ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.1. punktā minētais periods. 3.2.3.4. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, visi gaisa kuģi, kas a) tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar pretsadursmju ugunīm atbilstoši 3.2.3.2. punkta c) apakšpunkta prasībām vai b) atrodas lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar ugunīm atbilstoši 3.2.3.2. punkta d) apakšpunkta prasībām, ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.2. punktā minētais periods. 3.2.3.5. Pilotam ir atļauts izslēgt 3.2.3.1., 3.2.3.2., 3.2.3.3. un 3.2.3.4. punktā paredzētās zibšņugunis vai samazināt to intensitāti, ja tās: a) negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt pienākumu apmierinošu veikšanu vai b) apžilbinās novērotāju lidmašīnas ārpusē. 3.2.4. Modelēti instrumentālie lidojumi Gaisa kuģis neveic lidojumus modelētos instrumentālā lidojuma apstākļos, ja vien: a) gaisa kuģis nav aprīkots ar pilnībā darba kārtībā esošu dubulto vadību un b) kvalificēts pilots nav ieņēmis darba vietu, lai darbotos kā dublējošais pilots personai, kura veic lidojumu modelētos instrumentālos apstākļos. Dublējošajam pilotam ir atbilstoša redzamība gaisa kuģa priekšpusē un abās tā pusēs, vai arī gaisa kuģī atrodas kompetents novērotājs, kurš sazinās ar dublējošo pilotu un no kura atrašanās vietas redzamības lauks papildina drošības pilota redzamības lauku. 3.2.5. Gaisa kuģa ekspluatācija lidlaukā vai tā tuvumā Gaisa kuģis, kuru ekspluatē lidlaukā vai tā tuvumā, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas lidlauka satiksmes zonā vai ne: a) novēro pārējo lidlauka satiksmi, lai izvairītos no sadursmes, b) ievēro citu ekspluatēto gaisa kuģu kustības shēmu vai izvairās no tās, c) ja vien nav saņemti citi norādījumi, tuvojoties, lai veiktu nosēšanos, vai pēc pacelšanās visus pagriezienus veic pa kreisi, d) nosēšanos un pacelšanos veic pret vēju, ja vien drošības noteikumu, skrejceļa izvietojuma vai gaisa satiksmes apsvērumu dēļ nav vēlams izvēlēties citu virzienu. 1. piezīme. Sk. 3.6.5.1. punktu. 2. piezīme. Lidlauka satiksmes zonās var piemērot papildu noteikumus. 3.2.6. Darbības uz ūdens Piezīme. Papildus šā pielikuma 3.2.6.1. punkta noteikumiem noteiktos gadījumos var piemērot normas, kas izklāstītas Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos, kuri izstrādāti Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu pārskatīšanai veltītajā Starptautiskajā konferencē (Londona, 1972). 3.2.6.1. Ja divi gaisa kuģi vai gaisa kuģis un jūras kuģis tuvojas viens otram un pastāv sadursmes risks, tad gaisa kuģis turpina kustību, rūpīgi ņemot vērā esošos apstākļus un nosacījumus, tostarp attiecīgā otra kuģa ierobežojumus. 3.2.6.1.1. Tuvošanās saplūstošos kursos. Gaisa kuģis, kura labajā pusē atrodas cits gaisa kuģis vai jūras kuģis, dod ceļu, lai nodrošinātu drošu distanci. 3.2.6.1.2. Tuvošanās frontāli. Gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim vai jūras kuģim frontāli vai gandrīz frontāli, maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu drošu distanci. 3.2.6.1.3. Apdzīšana. Gaisa kuģim vai jūras kuģim, kurš tiek apdzīts, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu drošu distanci. 3.2.6.1.4. Nosēšanās un pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic nosēšanos vai pacelšanos no ūdens, ciktāl tas iespējams, ievēro drošu distanci ar visiem kuģiem un izvairās traucēt to vadīšanu. 3.2.6.2. Ugunis, kuras gaisa kuģim jāieslēdz uz ūdens. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstoši pilnvarota iestāde, visi gaisa kuģi uz ūdens ieslēdz ugunis saskaņā ar Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (kas pārskatīti 1972. gadā), ja vien šiem gaisa kuģiem nav neiespējami to izdarīt; tādā gadījumā tie ieslēdz tādas gaismas, kuru īpašības un novietojums ir pēc iespējas līdzīgāks Starptautiskajos noteikumos paredzētajam. 1. piezīme. Tehniskās prasības ugunīm, kuras lidmašīnām jāiededz uz ūdens, ir ietvertas 6. pielikuma I un II daļas papildinājumos. 2. piezīme. Starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi nosaka, ka no saulrieta līdz saulrietam ievēro noteikumus par ugunīm. Tādēļ teritorijās, kurās piemēro Starptautiskos kuģu sadursmju novēršanas noteikumus, piemēram, starptautiskajos ūdeņos, nevar piemērot īsāku laika periodu no saulrieta līdz saulrietam, kas noteikts saskaņā ar 3.2.6.2. punktu. 3.3. Lidojuma plāni 3.3.1. Lidojuma plāna iesniegšana 3.3.1.1. Informāciju par ieplānoto lidojumu vai lidojuma daļu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām iesniedz lidojuma plāna formā. 3.3.1.2. Lidojuma plānu iesniedz, pirms tiek sākts: a) jebkurš lidojums vai tā daļa, kas jānodrošina ar gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem, b) jebkurš instrumentāls lidojums konsultatīvā gaisa telpā, c) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos, ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai atvieglotu lidojumu informācijas sniegšanu, brīdināšanu un meklēšanas un glābšanas pakalpojumu nodrošināšanu, d) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos, ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai atvieglotu saskaņošanu ar attiecīgajām militārajām vienībām vai ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām kaimiņvalstīs, lai izvairītos no iespējamās gaisa kuģa pārtveršanas identificēšanas nolūkos, e) jebkurš lidojums pāri valsts robežai. Piezīme. Termins "lidojuma plāns" tiek lietots, lai, atkarībā no situācijas, apzīmētu pilnīgu informāciju par lidojuma plāna aprakstā ietvertajiem ar attiecīgā lidojuma maršrutu saistītajiem elementiem vai ierobežotu informāciju, kas nepieciešama atļaujas saņemšanai kādas nelielas lidojuma daļas veikšanai, piemēram, gaisa trases šķērsošanai, nosēšanās veikšanai kontrolējamā lidlaukā vai pacelšanās veikšanai no šāda lidlauka. 3.3.1.3. Lidojuma plānu pirms izlidošanas iesniedz gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktā vai lidojuma laikā nosūta uz atbilstoši pilnvarotu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostaciju, ja vien nav bijusi vienošanās par daudzkārtēju lidojumu plānu iesniegšanu. 3.3.1.4. Ja vien ATS iestāde nav paredzējusi citādāk, lidojuma plāns lidojumam, kuram jānodrošina gaisa
40. GROZĪJUMIStarptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMIKONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Desmitais izdevums, 2005.gada jūlijs Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija 2. pielikuma grozījumu saraksts
Pavadraksts Grozījumi Nr. 40 Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI (Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikums) 1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas nomaināmās lappuses, lai iekļautu Grozījumus Nr. 40, kas ir piemērojami no 2007. gada 22. novembra:
2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē.
STARPTAUTISKIE STANDARTI1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS 1. piezīme. Šā dokumenta tekstā termins "pakalpojums" lietots kā abstrakts lietvārds funkciju vai sniegto pakalpojumu apzīmēšanai; termins "struktūrvienība" lietots kā apzīmējums darbinieku kolektīvam, kas sniedz pakalpojumu. 2. piezīme. Apzīmējums "RR" šajās definīcijās norāda uz definīciju, kas ietverta Starptautiskās Telekomunikāciju savienības radiosakaru reglamentā (ITU) (sk. "Civilajā aviācijā izmantojamā frekvenču spektra rokasgrāmata" (Doc 9718)). Ja šie termini ir lietoti lidojumu noteikumu Starptautiskajos standartos, tiem ir šādas nozīmes: Akrobātisks lidojums. Ar iepriekšēju nodomu veikti gaisa kuģa manevri ar ātru tā telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli vai neparastām ātruma izmaiņām. ADS-C līgums. Ziņošanas plāns, kas nosaka ADS-C datu ziņošanas apstākļus (t. i., gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības pieprasītos datus un ADS-C ziņojumu biežumu, kas jāsaskaņo pirms ADS-C izmantošanas gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai). Piezīme. Vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti ar speciāliem līgumiem vai līgumu sērijām. Konsultatīvā gaisa telpa. Noteikta izmēra gaisa telpa vai noteikts maršruts, kurā ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Konsultatīvais maršruts. Noteikts maršruts, kurā ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Lidlauks. Noteikts zemes vai ūdens virsmas iecirknis (ieskaitot jebkuras ēkas, būves un iekārtas), kurš ir pilnīgi vai daļēji paredzēts gaisa kuģu atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo iecirkni. Lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi lidlauka satiksmei. Lidojumu vadības tornis. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanai izveidota struktūrvienība. Lidlauka satiksme. Jebkāda satiksme lidlauka manevrēšanas laukumā un visi gaisa kuģu lidojumi lidlauka apkaimē. Piezīme. Gaisa kuģis atrodas lidlauka apkaimē, ja tas atrodas lidlauka lidojumu riņķī, ielido tajā vai izlido no tā. Lidlauka satiksmes zona. Noteikta izmēra gaisa telpa ap lidlauku, kas ir paredzēta lidlauka satiksmes aizsardzībai. Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod valsts pilnvarota iestāde un kurā ir ilgtermiņā izmantojama aeronavigācijas informācija. Aviācijas stacija (RRS S1.81). Aviācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos gadījumos aviācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa vai uz platformas jūrā. Lidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kas noteiktajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas. Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS). Gaisa kuģa sistēma, kuras pamatā ir sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) transpondera signāli un kura strādā neatkarīgi no zemes aprīkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuģi, kurš aprīkots ar SSR transponderiem. Gaisa kuģis. Ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu. Sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostacija. Aviācijas telesakaru stacija, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt sakarus attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju un vadību noteiktā teritorijā. Manevrēšana pa gaisu. Helikoptera vai vertikālās pacelšanās un nolaišanās (VTOL) gaisa kuģa pārvietošanās virs lidlauka virsmas, parasti zemes ietekmē un ar zemes ātrumu, kas parasti nepārsniedz 37 km/h (20 kt). Piezīme. Faktiskais augstums var atšķirties, un dažiem helikopteriem var būt nepieciešams manevrēt augstāk nekā 8m (25ft) virs zemes līmeņa, lai samazinātu zemes ietekmes radīto turbulenci vai nodrošinātu augstuma rezervi, pārvietojot kravu ārējā piekarē. Gaisa satiksme. Visi gaisa kuģi, kas atrodas lidojumā vai tiek ekspluatēti lidlauka manevrēšanas laukumā. Gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Konsultatīvajā gaisa telpā sniegti pakalpojumi, lai nodrošinātu, cik tas praktiski iespējams, distancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar IFR lidojumu plāniem. Gaisa satiksmes vadības atļauja. Atļauja gaisa kuģim turpināt kustību gaisa satiksmes vadības struktūrvienības noteiktajos apstākļos. 1. piezīme. Ērtības labad attiecīgā kontekstā termina "gaisa satiksmes vadības atļauja" vietā bieži lieto saīsinājumu "atļauja". 2. piezīme. Saīsināto terminu ,,atļauja" var lietot pēc vārdiem ,,manevrēšanas", ,,pacelšanās", ,,izlidošanas", ,,maršrutlidojuma", ,,pieejas" vai ,,nosēšanās", norādot noteiktu lidojuma daļu, uz kuru attiecas gaisa satiksmes vadības atļauja. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus sniedz, lai: a) novērstu sadursmes 1) starp gaisa kuģiem un 2) manevrēšanas laukumā - starp gaisa kuģi un šķēršļiem, un b) veicinātu un uzturētu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidlauka zonas vadības torni. Gaisa satiksmes pakalpojumi. Vispārējs termins, kas apzīmē lidojumu informācijas pakalpojumus, trauksmes izziņošanas pakalpojumus, gaisa satiksmes konsultatīvos pakalpojumus vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumus (lidojumu rajona GSV dienests, pieejas kontroles un lidlauka vadības pakalpojumi). Gaisa satiksmes pakalpojumu gaisa telpas. Ar atbilstošu alfabēta burtu apzīmētas noteikta izmēra gaisa telpas, kurās drīkst veikt noteiktu veidu lidojumus un kurām ir noteikti gaisa satiksmes pakalpojumi un ekspluatācijas noteikumi. Piezīme. ATS gaisa telpas ir iedalītas A līdz G klasē. Gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punkts. Struktūrvienība, kas izveidota, lai saņemtu ziņojumus saistībā ar gaisa satiksmes pakalpojumiem un pirms izlidošanas iesniegtos lidojumu plānus. Piezīme. Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu var izveidot kā atsevišķu struktūrvienību vai apvienot ar kādu esošu struktūrvienību, piemēram, ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai aeronavigācijas informācijas dienestu. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu. Gaisa trase. Kontrolējama zona vai tās daļa koridora veidā. Trauksmes izziņošanas dienests. Pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šīm organizācijām sniegtu nepieciešamo palīdzību. Rezerves lidlauks. Lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad nav iespējams vai nav ieteicams doties uz lidlauku vai nosēsties lidlaukā, kurā bija paredzēts veikt nosēšanos. Rezerves lidlaukus iedala šādi: Rezerves lidlauks pēc pacelšanās. Rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis, ja nepieciešams, var nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku. Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis var nosēsties lidojuma maršrutā, ja lidojuma laikā ir iestājušies ārkārtas vai avārijas apstākļi. ETOPS maršruta rezerves lidlauks. Piemērots un atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna var veikt nosēšanos pēc dzinēja atteices vai citos ārkārtas vai avārijas apstākļos, kas iestājušies, veicot ETOPS lidojumu. Galamērķa rezerves lidlauks. Rezerves lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties, ja nav iespējams vai nav ieteicams nosēsties lidlaukā, kurā nosēšanās bija sākotnēji paredzēta. Piezīme. Lidlauks, no kura lidojums tiek uzsākts, var būt arī maršruta rezerves lidlauks vai galamērķa rezerves lidlauks šim lidojumam. Absolūtais augstums. Vertikālais attālums no vidējā jūras līmeņa (MSL) līdz plaknei, punktam vai par punktu uzskatītam priekšmetam. Pieejas kontroles dienests. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atlidojušiem un aizlidojušiem gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus. Pieejas kontroles struktūrvienība. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido vienā vai vairākos lidlaukos vai izlido no tiem. Gaisa satiksmes pakalpojumu pilnvarotā iestāde. Attiecīgā pilnvarotā iestāde, ko valsts noteikusi par atbildīgo gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai konkrētajā gaisa telpā. Atbilstoša pilnvarotā iestāde. a) Lidojumiem virs starptautiskajiem ūdeņiem: reģistrācijas valsts atbilstoši pilnvarota iestāde. b) Lidojumiem, kuri nav virs starptautiskajiem ūdeņiem: valsts, kurai ir suverenitāte pār pārlidojamo teritoriju, atbilstoši pilnvarota iestāde. Perons. Noteikts sauszemes lidlauka laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai un izkraušanai, degvielas uzpildei, stāvēšanai vai tehniskajai apkopei. Lidojumu rajona GVS centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošā teritorijā veic kontrolējamus lidojumus. Lidojumu rajona GSV dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem dispečerrajonos. ATS maršruts. Noteikts maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus. 1. piezīme. Terminu "ATS maršruts" lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu, kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai izlidošanas maršrutu u. c. 2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar maršruta tehnisko prasību, kas ietver ATS maršruta rādītāju, maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem, attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo absolūto augstumu. Automātiskā atkarīgā novērošana - apraide (ADS-B). Līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka transportlīdzekļi un citi objekti var automātiski pārraidīt un/vai saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un atbilstošā gadījumā papildu datus apraides režīmā, izmantojot datu pārraides posmu. Automātiskā atkarīgā novērošana - līgums (ADS-C). Līdzekļi, ar kuriem zemes un gaisa kuģu sistēmas, izmantojot datu pārraides posmu, apmainīsies ar ADS-C līguma noteikumiem, nosakot, kādos apstākļos ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos. Piezīme. Saīsināto terminu "ADC līgums" bieži lieto attiecībā uz ADS situatīva ziņojuma pārraides līgumu, ADS pieprasījuma ziņojuma pārraides līgumu, ADS periodiska ziņojuma pārraides līgumu vai ārkārtas režīmu. Apakšējās mākoņu robežas augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess. Pārslēgšanās punkts. Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences pārslēdzas uz nākošo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas frekvenci. Piezīme. Pārslēgšanās punktus nosaka tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā. Atļaujas darbības robeža. Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečerrajonos. Kontrolējama gaisa telpa virs noteiktas, ierobežotas zemes platības. Kontrolējams lidlauks. Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Piezīme. Termins "kontrolējams lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv vadības zona. Kontrolējama gaisa telpa. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai. Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C, D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu. Kontrolējams lidojums. Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC). Sakaru līdzekļi starp dispečeru un pilotu, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem. Gaisa satiksmes vadības zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa. Augstuma uzņemšana kreisēšanas režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā, samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais augstums. Kreisēšanas līmenis. Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā. Pašreizējais lidojuma plāns. Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk izsniegtas atļaujas. Bīstama zona. Noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam. Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu. Aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks ar izlidošanu saistītu kustību. Aprēķinātais ierašanās laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa, gaisa kuģa ierašanās laiks punktā virs šā lidlauka. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs lidlauka. Aprēķinātais pieejas laiks. Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojošs gaisa kuģis pēc gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos. Piezīme. Faktiskais gaidīšanas punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas. Iesniegtais lidojuma plāns. Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS struktūrvienībai. Lidojuma apkalpes loceklis. Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā. Lidojumu informācijas centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus. Lidojumu informācijas rajons. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā nodrošina lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus. Lidojumu informācijas pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus nodrošina, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai. Lidojuma līmenis. Konstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena rādītāju (1013,2 hektopaskāli (hPa)) un ir atdalīta no citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem. 1. piezīme. Barometriskais altimetrs, kas kalibrēts atbilstoši standarta atmosfērai, a) pēc iestatīšanas QNH līmenī rādīs absolūto augstumu, b) pēc spiediena iestatīšanas lidlauka vai lidlauka sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo augstumu virs QFE atskaites punkta, c) pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanai. 2. piezīme. Iepriekš 1. piezīmē minētie termini "relatīvais augstums" un "absolūtais augstums" norāda barometrisko, nevis ģeometrisko relatīvo un absolūto augstumu. Lidojuma plāns. Noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām. Redzamība lidojumā. Redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā. Redzamība uz zemes. Redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas. Kurss. Virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām). Relatīvais augstums. Vertikāls attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim. IFR. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālā lidojuma noteikumus. IFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem. IMC. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus. Instrumentālās pieejas procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic atkarībā no pilotēšanas instrumentu rādījumiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā. Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi: Neprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis vertikālos norādījumus. Pieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus (APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās operācijām. Precīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības kategorijai. Piezīme. Horizontālie un vertikālie norādījumi attiecas uz norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai nu a) uz zemes esošus aeronavigācijas līdzekļus, vai b) elektroniski iegūtus navigācijas datus. Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas ir sliktāki nekā noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Piezīme. Noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā. Nosēšanās zona. Kustības zonas daļa, kas paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai pacelšanās veikšanai. Līmenis. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa kuģa atrašanās vietu vertikālajā plaknē un attiecīgos gadījumos nozīmē relatīvo augstumu, absolūto augstumu vai lidojuma līmeni. Manevrēšanas teritorija. Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām. Kustības zona. Lidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un perona(-iem). Gaisa kuģa kapteinis. Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš vada gaisa kuģi un ir atbildīgs par drošu lidojuma veikšanu. Barometriskais augstums. Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā. * * Saskaņā ar 8. pielikumu.
Problemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas: a) rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu dzīvību, veselību vai labklājību, un/vai b) rada vai pasliktina profesionālas, sociālas, garīgas vai fiziskas problēmas vai traucējumus. Aizliegtā zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir aizliegti gaisa kuģa lidojumi. Psihotropas vielas. Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēnas vielas un ātri gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku. Radiotelefonija. Radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā. Daudzkārtēju lidojumu plāns (RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai izmantošanai. Ziņošanas punkts. Noteikts ģeogrāfisks orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu. Ierobežotu lidojumu zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem. Skrejceļš. Noteikts sauszemes lidlauka taisnstūra laukums, kas sagatavots gaisa kuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām. Skrejceļa gaidīšanas vieta. Noteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās virsmas vai ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta citāda atļauja. Piezīme. Radiotelefonijas terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi "gaidīšanas punkts". Drošību ietekmējošs personāls. Personas, kuras var apdraudēt lidojumu drošību, ja tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet ne tikai, lidojuma apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri. Signāllaukums. Lidlauka laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai. Speciāls VFR lidojums. VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Manevrēšana. Gaisa kuģa kustība pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos un nosēšanos. Manevrēšanas ceļš. Noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un paredzēts vienas lidlauka daļas savienošanai ar citu, tostarp a) Gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā. Perona iecirknis, kas apzīmēts kā manevrēšanas ceļš un paredzēts tikai, lai nodrošinātu gaisa kuģu nokļūšanu stāvvietā. b) Perona manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļu sistēmas iecirknis, kas izvietots uz perona un paredzēts gaisa kuģiem manevrēšanas maršruta nodrošināšanai pa peronu. c) Ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām, kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu nekā tas iespējams, nogriežoties uz citiem manevrēšanas ceļiem, tādējādi līdz minimumam samazinot atrašanās laiku uz skrejceļa. Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons. Vadības zona, ko parasti izveido ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkārtnē. Kopējais aprēķinātais pagājušais laiks. IFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz brīdim, kad tiks pārlidots tāds ar aeronavigācijas līdzekļa palīdzību noteikts atrašanās punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim. Ceļa līnija. Gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā parasti izsaka leņķa grādos no ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai koordinātu tīkla ziemeļiem). Sadursmju novēršanas rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes. Informācija par satiksmi. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citiem zināmiem vai novērotiem gaisa kuģiem, kas var būt tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes. Pārejas absolūtais augstums. Absolūtais augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem. Bezpilota brīvais gaisa balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka iekārtas. Piezīme. Saskaņā ar 4. papildinājumā ietvertajām tehniskajām prasībām bezpilota brīvie gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa balonos. VFR. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus. VFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem. Redzamība. Aeronavigācijas nolūkiem redzamība nozīmē lielāko attālumu, kādā: a) uz spilgta fona ir iespējams saskatīt un atpazīt atbilstošu izmēru tumšu objektu, kas atrodas netālu no zemes, b) uz neapgaismota fona ir iespējams saskatīt un identificēt aptuveni 1000 kandelu spilgtas ugunis. 1. piezīme. Abiem minētajiem attālumiem ir atšķirīgas vērtības gaisā ar doto ekstinkcijas koeficientu un b) apakšpunkta lielums variē atkarībā no fona apgaismojuma. a) apakšpunktā minētais lielums ir meteoroloģiskais optiskais attālums (MOR). 2. piezīme. Definīcija attiecas uz vietējos parastos un īpašajos ziņojumos minētajiem redzamības novērojumiem, uz METAR un SPECI ziņojumos minētajiem esošās un minimālās redzamības novērojumiem un redzamības uz zemes novērojumiem. Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki. Piezīme. Noteiktais minimums ir ietverts 4. nodaļā. VMC. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus. 3.6.1.4. Gaisa kuģis, kas tiek ekspluatēts kontrolējamā lidlaukā, neveic manevrus manevrēšanas laukumā, ja tas nav saņēmis atļauju no lidlauka vadības torņa, un ievēro visus šīs struktūrvienības sniegtos norādījumus. 3.6.2. Lidojuma plāna stingra ievērošana 3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai. 3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējamus lidojumus, ciktāl tas iespējams, a) noteiktā ATS maršrutā veic pa šī maršruta noteikto centra līniju vai b) jebkurā citā maršrutā veic tieši starp navigācijas iekārtām un/vai punktiem, kas nosaka šo maršrutu. 3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību, gaisa kuģis, kuru ekspluatē ATS maršruta posmā, kas noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā. 3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. 3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis, veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā lidojumu plāna, veic šādus pasākumus: a) Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties veic gaisa kuģa kursa koriģēšanas pasākumus lai tas atgrieztos uz ceļa līnijas, cik drīz vien iespējams. b) Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā patiesā gaisa ātruma par +/- 5%, par to informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību. c) Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja konstatē, ka laiks līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 3 minūtēm atšķiras no gaisa satiksmes dienestiem paziņotā laika vai laika, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajām vienošanām, tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. 3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās robežvērtības. 3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju. a) Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa identifikācijas indekss; gaisa kuģa identifikācijas indekss, pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis un kreisēšanas ātrums šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks (attiecīgā gadījumā) līdz nākošā lidojumu informācijas rajona robežai. b) Maršruta izmaiņas: 1) ja galamērķis netiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss, lidojuma noteikumi, jaunā lidojuma maršruta apraksts, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas; revised time estimates; jebkuru citu atbilstošu informāciju. 2) ja galamērķis tiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss; lidojuma noteikumi; labotā lidojuma maršruta apraksts līdz jaunajam galamērķa lidlaukam, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas, labotie aprēķinātie laiki, rezerves lidlauks(-i) un cita atbilstoša informācija. 3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu: a) pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos līdz galapunktam vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā nepieciešama ATC atļauja, vai, b) ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu, turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos un paziņo atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas veikti vai nu, lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos tuvākajā piemērotajā lidlaukā, vai, c) ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju veikt speciālo VFR lidojumu, vai d) pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem. 3.6.3. Atrašanās vietas ziņojumi 3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. 3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek pieprasīts. Piezīme. Nosacījumi un apstākļi, kādos ADS-B vai SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst prasībām attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas ziņojumos, ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Doc 4444). 3.6.4. Kontroles pārtraukšana Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai. 3.6.5. Sakari 3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā, lai nepārtraukti tiktu veikta "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka satiksmē. 1. piezīme. SELCAL vai līdzīgas automātiskas signalizēšanas ierīces atbilst prasībām nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos. 2. piezīme. Pēc dispečerpilota datu pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos paliek spēkā. 3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro 10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var tikt izmantoti norādījumu paziņošanai. 3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa kuģis: a) turpina lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, veic nosēšanos tuvākajā piemērotajā lidlaukā un paziņo savu atrašanās vietu atbilstošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai, izmantojot visātrākos līdzekļus, b) ja tas uzskatāms par ieteicamu, pabeidz instrumentālu lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.2. punktu. 3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1. punkta a) apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus: a) ja vien reģionālā aeronavigācijas vienošanās neparedz citus norādījumus, gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai netiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 20 minūtes no laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu, b) gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai tiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 7 minūtes no: 1) laika, kad ir sasniegts pēdējais noteiktais līmenis vai minimālais lidojuma absolūtais augstums, vai 2) laika, kad transponderā ir iestatīts kods 7600, vai 3) laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta, atkarībā no tā, kurš no šiem laikiem ir vēlāk, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu, c) ja gaisa kuģis tiek vektorēts ar radiolokatora palīdzību vai tas lido pa novirzītu maršrutu atbilstoši ATC norādījumiem, izmantojot zonālo navigāciju bez noteiktiem ierobežojumiem, atgriežas esošajā lidojuma plānā norādītajā maršrutā ne vēlāk kā nākamajā kontrolpunktā, ņemot vērā piemērojamo minimālo lidojuma absolūto augstumu, d) turpina lidojumu atbilstoši esošajā lidojuma plānā norādītajam maršrutam uz atbilstošo noteikto aeronavigācijas līdzekli vai kontrolpunktu, kas apkalpo galamērķa lidlauku, un, ja nepieciešams nodrošināt tālākminētā e) apakšpunkta prasību izpildi, gaida virs šī līdzekļa vai kontrolpunkta līdz nolaišanās sākšanai, e) sāk nolaišanos no d) apakšpunktā minētā aeronavigācijas līdzekļa vai kontrolpunkta pēdējā saņemtajā un apstiprinātajā paredzamajā pieejas laikā vai pēc iespējas tuvāk tam vai, ja nav saņemts un apstiprināts paredzamais pieejas laiks, tad no esošā lidojuma plāna izrietošajā aprēķinātajā ierašanās laikā vai pēc iespējas tuvāk tam, f) pabeidz parasto instrumentālās pieejas procedūru, kas paredzēta noteiktajam aeronavigācijas līdzeklim vai kontrolpunktam, un, g) ja iespējams, nosēžas 30 minūtes pēc e) apakšpunktā norādītā aprēķinātā ierašanās laika vai pēdējā apstiprinātā paredzamā pieejas laika atkarībā no tā, kurš no tiem ir vēlāks. 1. piezīme. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi citiem lidojumiem attiecīgajā gaisa telpā tiks nodrošināti, balsoties uz pieņēmumu, ka gaisa kuģis, kuram notikusi sakaru atteice, ievēros 3.6.5.2.2. punkta noteikumus. 2. piezīme. Sk. arī 5.1.2. punktu. 3.7. Nelikumīga iejaukšanās 3.7.1. Gaisa kuģis, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās, cenšas atbilstošajai ATS struktūrvienībai paziņot par šo faktu, visiem ar to saistītajiem svarīgajiem apstākļiem un jebkādu atkāpi no esošā lidojuma plāna, kas bijusi nepieciešama šo apstākļu dēļ, lai ATS struktūrvienība varētu šim gaisa kuģim piešķirt prioritāti un līdz minimumam samazināt sadursmes iespējas ar citiem gaisa kuģiem. 1. piezīme. ATS struktūrvienību pienākumi nelikumīgas iejaukšanās gadījumos ir ietverti 11. pielikumā. 2. piezīme. Norādījumi, kas lietojami gadījumos, kad notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa kuģis par šo faktu nevar paziņot ATS struktūrvienībai, ir ietverti šā pielikuma B pievienojumā. 3. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar SSR, ADS-B un ADS-C aprīkotam gaisa kuģim, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Doc 4444) un PANS-OPS dokumentā (Doc 8168). 4. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar CPDLC aprīkotam gaisa kuģim, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Doc 4444), un norādījumi šajā jautājumā ir ietverti "Gaisa satiksmes pakalpojumu datu pārraides lietojumprogrammatūru rokasgrāmatā" (Doc 9694). 3.7.2. Ja pret gaisa kuģi tiek īstenota nelikumīga iejaukšanās, gaisa kuģa kapteinis cenšas nosēsties, cik drīz vien tas iespējams, tuvākajā piemērotajā lidlaukā vai kādā īpašā lidlaukā, ko norādījusi pilnvarotā iestāde, ja vien apstākļi gaisa kuģī neprasa citādāku rīcību. 1. piezīme. Valsts iestāžu prasības attiecībā uz gaisa kuģiem, kuri atrodas uz zemes un pret kuriem tiek īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir ietvertas 17. pielikuma 5. nodaļas 5.2.4. punktā. 2. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģa kapteiņa pilnvarām sk. 2.4. sadaļu. 3.8. Pārtveršana Piezīme. Šajā kontekstā termins "pārtveršana" neietver pārtveršanas un eskortēšanas pakalpojumus, ko pēc pieprasījuma nodrošina gaisa kuģim briesmās saskaņā ar "Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas (IAMSAR) rokasgrāmatas" (Doc 9731) II un III sējumu. 3.8.1. Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu regulē atbilstoši noteikumi un administratīvi norādījumi, kurus Līgumslēdzējas valstis izdevušas saskaņā ar Starptautisko civilās aviācijas konvenciju un jo īpaši ar tās 3. panta d) apakšpunktu, kurā noteikts, ka Līgumslēdzējas valstis, izdodot noteikumus saviem valsts gaisa kuģiem, pienācīgi ņem vērā civilās aviācijas gaisa kuģu navigācijas drošību. Attiecīgi, izstrādājot atbilstošus noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi tiek ņemti vērā 1. papildinājuma 2. punkta un 2. papildinājuma 1. punkta noteikumi. Piezīme. Atzīstot, ka lidojuma drošībai ir būtiski, lai civilie un militārie gaisa kuģi visā pasaulē pareizi izmantotu un saprastu visus vizuālos signālus, kas tiek lietoti pārtveršanas gadījumā un kas izmantojami tikai kā pēdējais līdzeklis, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas Padome, pieņemot vizuālos signālus šā pielikuma 1. papildinājumā, mudināja Līgumslēdzējas valstis nodrošināt, lai to valsts gaisa kuģi stingri ievērotu šos signālus. Tā kā civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir bīstama, Padome ir formulējusi arī īpašus ieteikumus un mudina Līgumslēdzējas valstis tos piemērot vienādā veidā. Šie īpašie ieteikumi ir ietverti A pievienojumā. 3.8.2. Ja civilās aviācijas gaisa kuģis tiek pārtverts, tā kapteinis ievēro 2. papildinājuma 2. un 3. punkta prasības, interpretējot vizuālos signālus un atbildot uz tiem saskaņā ar 1. papildinājuma 2. punktu. Piezīme. Sk. arī 2.1.1. un 3.4. punktu. 3.9. Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos ir noteikta 3-1. tabulā. 3-1. tabula*
* Ja pārejas absolūtā augstuma relatīvais augstums ir zemāks par 3050 m (10 000 ft) AMSL, 10 000 ft vietā lieto FL 100. *** Minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi A klasei ir iekļauti norādījumos pilotiem un neietver piekrišanu VFR lidojumiem A klases gaisa telpā. ** Ja to noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, a) lidojums pie redzamības, kas nav mazāka par 1500 m, var tikt atļauts: 1) ar tādu ātrumu, kas pie esošās redzamības pienācīgi ļaus laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai izvairītos no sadursmes; vai 2) apstākļos, kuros iespējamība sadurties ar citiem satiksmes dalībniekiem parasti būtu maza, piemēram, rajonos ar nelielu satiksmi un veicot speciālos aviācijas darbus nelielā augstumā. b) HELIKOPTERIEM var atļaut lidot, ja redzamība lidojumā ir mazāka nekā 1500 m, ar nosacījumu, ka tie veic manevrus ar ātrumu, kas pienācīgi nodrošina iespēju laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai izvairītos no sadursmes.
4. NODAĻA. VIZUĀLO LIDOJUMU NOTEIKUMI 4.1. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti speciālie VFR lidojumi, VFR lidojumi tiek veikti tā, lai gaisa kuģis lidotu apstākļos, kad redzamība un attālums līdz mākoņiem ir vienāds ar 3-1. tabulā norādīto vai lielāks. 4.2. Izņemot gadījumus, kad no gaisa satiksmes vadības struktūrvienības ir saņemta atļauja, gaisa kuģis, kas veic VFR lidojumu, nepaceļas no lidlauka vadības zonā vai nenolaižas tajā, nedz arī neienāk lidlauka satiksmes zonā vai kustības shēmā: a) ja apakšējās mākoņu robežas augstums ir mazāks nekā 450 m (1500 ft), vai, b) ja redzamība uz zemes ir mazāka nekā 5 km. 4.3. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, VFR lidojumi tiek veikti saskaņā ar šīs iestādes paredzētajiem nosacījumiem. 4.4. Ja vien nav saņemta atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes atļauja, VFR lidojumi netiek veikti: a) virs FL 200, b) tuvu skaņas ātrumam un virsskaņas ātrumā. 4.5. Atļauju veikt VFR lidojumus virs FL 200 nepiešķir rajonos, kuros virs FL 290 piemēro minimālo vertikālo distancēšanu 300 m (1000 ft) attālumā. 4.6. Izņemot, ja tas nepieciešams pacelšanās vai nosēšanās vajadzībām, vai izņemot ar atbilstošās pilnvarotās iestādes atļauju, VFR lidojumus neveic: a) virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā augstumā, kas mazāks nekā 300 m (1000 ft) virs zemākā šķēršļa 600 m rādiusā ap gaisa kuģi, b) jebkuros citos rajonos, kas nav minēti 4.6. punkta a) apakšpunktā, zemāk par 150 m (500 ft) virs zemes vai ūdens. Piezīme. Sk. arī 3.1.2. punktu. 4.7. Izņemot gadījumus, kad gaisa satiksmes vadības atļaujā minēti citi norādījumi vai atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde sniegusi citus norādījumus, VFR lidojumus kreisēšanas līmenī, kad tos veic augstāk nekā 900 m (3000 ft) virs zemes vai ūdens vai augstākā līmenī saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, veic tādā lidojuma līmenī, kāds ir atbilstošs 3. papildinājuma kreisēšanas līmeņu tabulās norādītajai ceļa līnijai. 4.8. VFR lidojumi atbilst 3.6. punkta noteikumiem: a) ja tos veic B, C un D klases gaisa telpā, b) ja tie iekļaujas lidlauka satiksmē kontrolējamā lidlaukā, vai c) ja tos veic kā speciālos VFR lidojumus. 4.9. Veicot VFR lidojumu atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes noteiktajos rajonos vai maršrutos saskaņā ar 3.3.1.2. punkta c) vai d) apakšpunktu, tiek veikta nepārtraukta "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās attiecīgajā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības, kura nodrošina lidojumu informācijas pakalpojumus, sakaru kanālā, un nepieciešamības gadījumā šai struktūrvienībai tiek ziņots par gaisa kuģa atrašanās vietu. Piezīme. Sk. piezīmes pēc 3.6.5.1. punkta. 4.10. Gaisa kuģis, kas veic vizuālo lidojumu un kas vēlas pāriet uz instrumentālo lidojumu: a) ja bija iesniegts lidojuma plāns, paziņo, kādas izmaiņas jāveic tā esošajā lidojuma plānā, vai, b) ja to paredz 3.3.1.2. punkts, iesniedz attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai lidojuma plānu un iegūst atļauju, pirms tas kontrolējamā gaisa telpā pāriet uz instrumentālo lidojumu. 2. PAPILDINĀJUMS. CIVILĀS AVIĀCIJAS GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA(Piezīme. Sk. pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu) 1. Principi, kas jāievēro valstīm 1.1. Lai panāktu vienotus noteikumus, kas nepieciešams civilās aviācijas gaisa kuģu navigācijas drošībai, Līgumslēdzējas valstis, izstrādājot noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi ņem vērā šādus principus: a) civilās aviācijas gaisa kuģi tiek pārtverti tikai tad, ja nav citas iespējas, b) ja tā tomēr tiek veikta, pārtveršana jāierobežo līdz gaisa kuģa identificēšanai, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi tā plānotajā trajektorijā, izvest ārpus valsts gaisa telpas robežām, aizvest no ierobežotu lidojumu, aizliegtas vai bīstamas zonas vai sniegt tam norādījumus, lai veiktu nosēšanos norādītā lidlaukā, c) netiks uzsākta civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana treniņu nolūkā, d) navigācijas norādījumi un ar tiem saistītā informācija pārtvertajam gaisa kuģim tiks sniegta, izmantojot radiotelefonu, ja vien ir iespējams izveidot radiosakarus, un e) gadījumā, ja tiek pieprasīts, lai pārtvertais civilās aviācijas gaisa kuģis nosēstos pārlidojamajā teritorijā, tad nosēšanās vajadzībām norādītajam lidlaukam jābūt piemērotam attiecīgā tipa gaisa kuģim. Piezīme. ICAO Asamblejas 25. (ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot 3.' pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka "visām valstīm jāatturas lietot ieročus pret civilās aviācijas gaisa kuģiem lidojuma laikā". 1.2. Līgumslēdzējas valstis paziņo standarta paņēmienu, kas noteikts gaisa kuģa, kurš veic civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu, manevrēšanai. Šāda metode paredzēta, lai nepieļautu pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu. Piezīme. Īpaši ieteikumi attiecībā uz manevrēšanas paņēmienu ir ietverti A pievienojuma 3. punktā. 1.3. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai tiek pieņemti noteikumi attiecībā uz sekundārā novērošanas radiolokatora lietošanu vajadzības gadījumā, lai identificētu civilās aviācijas gaisa kuģus zonās, kur tos var pārtvert. 2. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība 2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis, nekavējoties: a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar tehniskajām prasībām 1. papildinājumā, b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot izsaukumu avārijas frekvencē 121.5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243 MHz, d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR transponderu, izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, e) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar ADS-B vai ADS-C, izvēlieties avārijas funkcionalitāti, ja tāda pieejama, ja vien pilnvarotā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus. 2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos norādījumus. 2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, kurus pa radio devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio norādījumus. 3. Radiosakari pārtveršanas laikā Ja pārtveršanas laikā nodibina radiosakarus, bet nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas nodot norādījumus, norādījumu apstiprinājumu un būtisku informāciju, lietojot A2-1. tabulā norādītās frāzes un izrunu, katru frāzi pārraidot divas reizes: A2-1. tabula
1 Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. 2 Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma plānā. 3 Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi "HIJACK".
4. papildinājums b) polietilēna bezspiediena gaisa baloniem netiek izmantotas vismaz divas savstarpēji neatkarīgi funkcionējošas metodes, sistēmas, ierīces vai to kombinācija, lai pārtrauktu gaisa balona apvalka lidojumu, Piezīme. Augsta spiediena baloniem nav vajadzīgas šādas ierīces, jo tie pēc derīgās kravas izkraušanas ātri paceļas un pārplīst, un nav vajadzīga ierīce vai sistēma, kas paredzēta gaisa balona apvalka pārduršanai. Šajā saistībā augsta spiediena baloniem ir vienkāršs neizstiepjams apvalks, kas var izturēt spiedienu starpību, ja apvalka iekšienē spiediens ir lielāks nekā ārpusē. Tas ir piepildīts tā, ka mazāks gāzes spiediens nakts laikā pilnībā piepilda apvalku. Šāds augsta spiediena gaisa balons saglabās būtībā nemainīgu lidojuma līmeni, līdz no tā nebūs izplūdis pārāk liels gāzes daudzums. c) gaisa balona apvalks nav aprīkots vai nu ar radaratstarošanas ierīci(-ēm) vai radaratstarojošu materiālu, kas radīs atbalsi virsmas radiolokatoram, kas darbojas 200 MHz līdz 2 700 MHz frekvenču diapazonā, un/vai gaisa balons nav aprīkots ar citam tādām ierīcēm, kas atļaus ekspluatantam to nepārtraukti novērot ārpus zemes radiolokatora frekvenču diapazona. 3.4. Smago bezpilota brīvo gaisa balonu neekspluatē šādos apstākļos: a) teritorijā, kur lieto zemes SSR iekārtu, ja vien tas nav aprīkots ar tādu sekundāro novērošanas radiolokatoru, ar kuru iespējams paziņot barometrisko augstumu, kurš nepārtraukti strādā, izmantojot piešķirtu kodu, vai kuru vajadzības gadījumā var ieslēgt novērošanas stacija, vai b) teritorijā, kur lieto zemes ADS-B iekārtu, ja vien tas nav aprīkots ar tādu ADS-B raidītāju, ar kuru iespējams paziņot barometrisko augstumu, kurš nepārtraukti strādā vai kuru vajadzības gadījumā var ieslēgt novērošanas stacija. 3.5. Bezpilota brīvo gaisa balonu, kas aprīkots ar iekārtu antenu, kuras pārlaušanai jebkurā punktā nepieciešams 230 N vai lielāks spēks, neekspluatē, ja vien antenai nav piestiprināti krāsaini vimpeļi vai karodziņi ne retāk kā ar 15 m atstarpi. 3.6. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai jebkurā citā laikā starp saulrietu un saullēktu (atkarībā no ekspluatācijas absolūtā augstuma), kuru var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, smago bezpilota brīvo gaisa balonu neekspluatē zemāk kā 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ja vien gaisa balons, tam piestiprinātie priekšmeti un derīgā krava neatkarīgi no tā, vai lidojuma laikā to atdala vai neatdala no balona, nav izgaismoti. 3.7. Smago bezpilota brīvo gaisa balonu, kas aprīkots ar piekarināšanas līdzekli (izņemot ļoti uzkrītošas krāsas atvērtu izpletni), kas garāks par 15m, laikā starp saulrietu un saullēktu neekspluatē zemāk kā 18 000m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ja vien šis piekarināšanas līdzeklis nav krāsots ļoti uzkrītošas krāsas joslās vai tam nav piekārti krāsaini vimpeļi. 4. Lidojuma pārtraukšana Smagā bezpilota brīvā gaisa balona ekspluatants aktivizē atbilstošās iepriekš 3.3. punkta a) un b) apakšpunktos paredzētās lidojuma pārtraukšanas ierīces: a) ja kļūst zināms, ka laika apstākļi ir sliktāki nekā operācijai paredzētie, b) ja darbības traucējumu vai cita iemesla dēļ operācijas turpināšana apdraud gaisa satiksmi vai personas vai īpašumu uz zemes, vai c) pirms nesankcionētas ielidošanas gaisa telpā virs citas valsts teritorijas. 5. Lidojuma pieteikšana 5.1. Lidojuma pieteikšana pirms lidojuma sākšanas 5.1.1. Paredzēto vidējā vai smagā bezpilota brīvā gaisa balona lidojumu piesaka atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paredzētā lidojuma dienas. 5.1.2. Paredzētā lidojuma pieteikums ietver šādu informāciju, ja to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība: a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indekss vai projekta koda nosaukums, b) gaisa balona klasifikācija un apraksts, c) SSR kods, gaisa kuģa adrese vai NDB frekvence pēc vajadzības, d) ekspluatanta vārds, uzvārds vai nosaukums un telefona numurs, e) starta vieta, f) aprēķinātais starta laiks (vai vairāku startu sākšanas un pabeigšanas laiks), g) palaižamo balonu skaits un paredzētais intervāls starp startiem (vairāku startu gadījumā), h) paredzamais virziens augstuma uzņemšanai, i) kreisēšanas līmenis (līmeņi) (barometriskais augstums), j) aprēķinātais laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu 18 000 m (60 000 ft) barometrisko augstumu vai lai sasniegtu kreisēšanas līmeni 18 000 m (60 000 ft) augstumā vai zemāk, kā arī aprēķinātā atrašanās vieta, Piezīme. Ja operācija sastāv no ilgstošiem startiem, tad jāietver aprēķinātais laiks, kurā pirmais un pēdējais balons sērijā sasniegs attiecīgo līmeni (piem., 122136Z-130330Z). k) aprēķinātais lidojuma pārtraukšanas datums un laiks un plānotais saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajons. Gadījumā, ja gaisa baloni veic ilgstošus lidojumus un tādēļ nav iespējams precīzi paredzēt lidojuma pārtraukšanas datumu un laiku un plānoto saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajonu, tiek lietots termins "ilgstošs". Piezīme. Ja paredzēts izmantot vairāk nekā vienu saskaršanās ar zemi/atgūšanas vietu, tad jāuzskaita katra vieta, noradot attiecīgo aprēķināto saskaršanās ar zemi laiku. Ja paredzēta virkne saskaršanos ar zemi, tad jānorāda aprēķinātais laiks, kad ar zemi saskarsies pirmais un pēdējais sērijas balons (piem., 122136Z-130330Z). 5.1.3. Visas izmaiņas pirmslidojuma informācijā, par kurām paziņots saskaņā ar 5.1.2. punktu, dara zināmas attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā 6 stundas pirms aprēķinātā starta laika vai saules un kosmisko parādību pētījumu gadījumā, kas saistītas ar kritiskā laika elementu, ne vēlāk kā 30 minūtes pirms aprēķinātā operācijas sākšanas laika. 5.2. Paziņojums par startu Tūlīt pēc tam, kad ir palaists vidējais vai smagais bezpilota brīvais gaisa balons, ekspluatants paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai šādu informāciju: a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indeksu, b) starta vietu, c) faktisko starta laiku, d) aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts 18 000 m (60 000 ft) barometriskais augstums, vai aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts kreisēšanas līmenis 18 000 m (60 000 ft) augstumā vai zemāk, un aprēķināto atrašanās vietu, un e) visas izmaiņas informācijā, kas iepriekš paziņota saskaņā ar 5.1.2. punkta g) un h) apakšpunktu. 5.3. Paziņošana par lidojuma atcelšanu Ekspluatants informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, tiklīdz ir zināms, ka ir atcelts vidējā vai smagā bezpilota brīvā gaisa balona lidojums, par ko iepriekš paziņots saskaņā ar 5.1. punktu. 6. Atrašanās vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi 6.1. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona, kas tiek ekspluatēts 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā vai zemāk, ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma trajektoriju un pēc pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē atrašanās vietu ik pēc 2 stundām. 6.2. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona, kas tiek ekspluatēts virs 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma norisi un pēc pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē atrašanās vietu ik pēc 24 stundām. 6.3. Ja atrašanās vietu nav iespējams fiksēt saskaņā ar 6.1. un 6.2. punktu, ekspluatants nekavējoties ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. Šajā ziņojumā tiek norādīta pēdējā fiksētā atrašanās vieta. Kad tiek atjaunota gaisa balona uzraudzība, par to nekavējoši tiek informēta atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. 6.4. Vienu stundu pēc tam, kad smagais bezpilota brīvais gaisa balons ir sācis augstuma samazināšanu, ekspluatants atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei nosūta šādu informāciju par balonu: a) pašreizējo ģeogrāfisko atrašanās vietu; b) pašreizējo līmeni (barometrisko augstumu); c) vajadzības gadījumā paredzamo laiku, kad gaisa balons šķērsos 18 000 m (60 000 ft) barometrisko augstumu; d) paredzamo saskaršanās ar zemi laiku un vietu. 6.5. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona ekspluatants ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, kad ir pabeigta operācija. A PIEVIENOJUMS. CIVILĀS AVIĀCIJAS GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA (Piezīme. Sk. pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu un attiecīgo piezīmi) Piezīme. Lai sniegtu pilnīgu informāciju, šajā pielikuma ir izklāstīta pielikuma 2. papildinājuma noteikumu būtība. 1. Saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta d) punktu ICAO Līgumslēdzējas valstis "pieņemot noteikumus par savas valsts gaisa kuģiem, apņemas pievērst pienācīgu uzmanību civilo gaisa kuģu navigācijas drošībai". Tā kā civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir iespējami bīstama, ICAO Padome ir formulējusi turpmāk minētos īpašos ieteikumus, kurus Līgumslēdzējas valstis tiek mudinātas īstenot, pieņemot attiecīgus normatīvos un administratīvos aktus. Tiek uzskatīts, ka civilās aviācijas gaisa kuģu un to pasažieru drošības interesēs ir būtiski visām attiecīgajām valstīm tos piemērot vienotā veidā. Šā iemesla dēļ ICAO Padome aicina Līgumslēdzējas valstis paziņot ICAO par visām atšķirībām, kas var pastāvēt starp to attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai praksi un šīm īpašajām rekomendācijām. 2. Vispārīga informācija 2.1. Ir jāizvairās no civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršanas, un tā jāuzsāk tikai tad, ja nav citas iespējas. Ja tā tiek uzsākta, pārtveršana jāaprobežo tikai ar gaisa kuģa identificēšanu, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi uz tā plānotā ceļa, pavadīt to līdz valsts gaisa telpas robežām, pavadīt prom no aizliegtas, ierobežotu lidojumu vai bīstamās zonas vai sniegt tam noradījumus nosēšanās veikšanai noradītā lidlaukā. Netiek praktizēta civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana treniņa nolūkos. 2.2. Lai novērstu vai samazinātu nepieciešamību pārtvert civilās aviācijas gaisa kuģus, ir svarīgi, lai: a) pārtveršanas vadības struktūrvienības darītu visu iespējamo, lai garantētu ikviena gaisa kuģa, kurš var būt civilās aviācijas gaisa kuģis, identificēšanu un sniegtu visus nepieciešamos noradījumus vai konsultācijas šādam gaisa kuģim ar atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību starpniecību. Šajā nolūkā ir būtiski, lai starp pārtveršanas vadības struktūrvienībām un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību tiktu izveidoti ātru un uzticamu sakaru līdzekļi un lai tiktu formulētas vienošanās attiecībā uz informācijas apmaiņu šo struktūrvienību starpā attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģu kustību saskaņā ar 11. pielikuma noteikumiem; b) saskaņā ar 15. pielikuma noteikumiem aeronavigācijas informācijas publikācijās (AIP) tiktu skaidri noteiktas zonas, kurās aizliegti jebkādi civilās aviācijas lidojumi, un zonas, kurās civilās aviācijas lidojumi nav atļauti bez īpašas valsts atļaujas, norādot pārtveršanas risku, ja tāds pastāv, ielidošanas gadījumā šādā zonā. Norādot šādas zonas, kas atrodas tuvumā noteiktajiem ATS maršrutiem vai citām bieži izmantojamām ceļa līnijām, valstīm jāņem vērā civilās aviācijas gaisa kuģu izmantojamo navigācijas sistēmu pieejamība un kopējā sistēmas precizitāte un to spēja saglabāt distanci līdz noteiktajām zonām; c) tiktu apsvērta papildu aeronavigācijas līdzekļu izveide, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka civilās aviācijas gaisa kuģi var droši aplidot apkārt aizliegtajām vai, ja vajadzīgs, ierobežotu lidojumu zonām. 2.3. Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu saistībā ar pārtveršanu, kas veikta, ja nav citas iespējas, jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka piloti un attiecīgās struktūrvienības uz zemes rīkojas saskaņoti. Tālab ir būtiski, lai Līgumslēdzējas valstis veiktu pasākumus, nodrošinot, ka: a) visi civilās aviācijas gaisa kuģu piloti ir pilnībā informēti par to, kādi pasākumi tiem jāveic un kādi vizuālie signāli ir jāizmanto saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājuma 3. nodaļu, b) civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatanti vai kapteiņi īsteno 6. pielikuma I, II un III daļas noteikumus attiecībā uz gaisa kuģa iespējām sazināties 121,5 MHz frekvencē un pārtveršanas procedūru, un vizuālo signālu izmantojamību gaisa kuģī, c) viss gaisa satiksmes dienestu personāls ir informēts, kādi pasākumi tam jāveic saskaņā ar 11. pielikuma 2. nodaļas un PANS-ATM (Doc 4444) noteikumiem, d) visi pārtverošā gaisa kuģa kapteiņi tiek informēti par civilās aviācijas gaisa kuģa lidtehnisko raksturojumu vispārējiem ierobežojumiem un par iespējamību, ka tehnisku grūtību vai nelikumīgas iejaukšanās dēļ pārtvertais gaisa kuģis varētu nonākt avārijas situācijā, e) tiek izdoti skaidri un nepārprotami noradījumi pārtveršanas vadības struktūrvienībām un iespējamo pārtverošo gaisa kuģu kapteiņiem, ietverot noradījumus par pārtveršanas manevriem, pārtvertā gaisa kuģa vadīšanu, pārtvertā gaisa kuģa rīcību, "gaiss-gaiss" vizuālajiem signāliem, radiosakariem ar pārtverto gaisa kuģi un nepieciešamību atturēties izmantot ieročus, Piezīme. Sk. 3. - 8. punktu. f) pārtveršanas vadības struktūrvienības un pārtverošie gaisa kuģi tiek nodrošināti ar radiosakaru iekārtām, kas ir saderīgas ar 10. pielikuma I sējuma tehniskajām prasībām, lai tie varētu sazināties ar pārtverto gaisa kuģi, izmantojot avārijas frekvenci 121,5 MHz, g) sekundārā novērošanas radiolokatora un/vai ADS-B iespējas ir pieejamas tādā mērā, lai pārtveršanas vadības struktūrvienības varētu identificēt civilās aviācijas gaisa kuģus zonās, kur pretējā gadījumā tie varētu tikt pārtverti. Šādām iespējām jāļauj identificēt gaisa kuģi un nekavējoties atpazīt avārijas un ārkārtas situācijas. 3. Pārtveršanas manevri 3.1. Jānosaka standarta metode gaisa kuģa, kurš veic civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu, manevriem, lai nepieļautu pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu. Šajā metodē pienācīgi jāņem vērā civilās aviācijas gaisa kuģa lidtehnisko raksturojumu ierobežojumi, nepieciešamība izvairīties no lidošanas tik tuvu pārtvertajam gaisa kuģim, ka var rasties apdraudējums, un nepieciešamība izvairīties šķērsot gaisa kuģa lidojuma trajektoriju vai veikt citus manevrus tā, ka pēcstrūklas turbulence var kļūt bīstama, jo īpaši, ja pārtvertais gaisa kuģis ir viegls gaisa kuģis. 3.2. Gaisa kuģis, kas aprīkots ar gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmu (ACAS) un kas tiek pārtverts, var uztvert pārtvērēju kā sadursmes draudus un tādējādi uzsākt izvairīšanās manevru, reaģējot uz ACAS ieteikumu attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes. Pārtvērējs šādu manevru var kļūdaini interpretēt kā nedraudzīgu nolūku izpausmi. Tādēļ ir svarīgi, ka pārtverošā gaisa kuģa, kas aprīkots ar sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) transponderu, piloti nepieļauj barometriska augstuma informācijas pārraidīšanu (C režīma atbildes vai S režīma AC lauka atbildes) vismaz 37 km (20 NM) rādiusā ap pārtverto gaisa kuģi. Tas neļauj ACAS pārtvertajā gaisa kuģī pret pārtvērēju izmantot ieteikumus attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes, turpretī ACAS satiksmes konsultatīvā informācija paliks pieejama. 3.3. Manevri vizuālai identificēšanai Ir ieteicama šāda metode pārtveroša gaisa kuģa manevriem, lai vizuāli identificētu civilās aviācijas gaisa kuģi. I posms Pārtverošajam gaisa kuģim jātuvojas pārtvertajam gaisa kuģim no aizmugures. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim parasti jāieņem pozīcija gaisa kuģa kreisajā pusē, nedaudz virs pārtvertā gaisa kuģa un nedaudz tam priekšā, pārtvertā gaisa kuģa pilota redzeslokā un sākotnēji gaisa kuģim ne tuvāk kā 300m. Visiem pārējiem gaisa kuģiem grupā jāsaglabā distance līdz pārtvertajam gaisa kuģim, vēlams virs tā un aiz tā. Pēc tam, kad noteikts ātrums un atrašanās vieta, gaisa kuģim vajadzības gadījumā jāpāriet pie procedūras II posma. II posms Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim uzmanīgi jāsāk tuvošanās pārtvertajam gaisa kuģim tajā pašā līmenī, ne tuvāk kā tas absolūti nepieciešams vajadzīgās informācijas iegūšanai. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim jārīkojas piesardzīgi, lai nepārbiedētu gaisa kuģa apkalpi vai pasažierus, visu laiku paturot prātā faktu, ka manevrus, kurus par normāliem uzskata pārtverošais gaisa kuģis, civilās aviācijas gaisa kuģa pasažieri un apkalpe var uzskatīt par bīstamiem. Visiem pārējiem gaisa kuģiem joprojām jāsaglabā distance ar pārtverto gaisa kuģi. Kad identificēšana pabeigta, pārtverošajam gaisa kuģim jāatkāpjas no pārtvertā gaisa kuģa saskaņā ar III posma norādījumiem. III posms Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim uzmanīgi jāatvirzās no pārtvertā gaisa kuģa ar lēnu pikējošu kustību. Visiem pārējiem gaisa kuģiem jāsaglabā pietiekama distance ar pārtverto gaisa kuģi un jāpiebiedrojas savam līderim. 3.4. Manevri navigācijas norādījumu sniegšanai 3.4.1. Ja pēc I un II posma identificēšanas manevriem tiek uzskatīts par vajadzīgu iejaukties pārtvertā gaisa kuģa navigācijā, grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim parasti jāieņem pozīcija kreisajā pusē nedaudz virs un nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim, lai tā kapteinis varētu redzēt parādītos vizuālos signālus. 3.4.2. Pārtverošā gaisa kuģa kapteinim obligāti jāpārliecinās, ka pārtvertā gaisa kuģa kapteinis ir informēts par pārtveršanu un apstiprina saņemtos signālus. Ja atkārtoti mēģinājumi pievērst pārtvertā gaisa kuģa kapteiņa uzmanību, izmantojot 1. sērijas signālus, kas noteikti 1. papildinājuma 2. punktā, ir neveiksmīgi, šim nolūkam var izmantot citas metodes, tostarp kā pēdējo iespēju vilces forsēšanu, ar nosacījumu, ka tādā veidā netiek apdraudēts pārtvertais gaisa kuģis. 3.5. Ir atzīts, ka dažreiz meteoroloģisko apstākļu vai reljefa dēļ grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim var būt nepieciešams ieņemt pozīciju labajā pusē, nedaudz virs un nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim. Šādā gadījumā pārtverošā gaisa kuģa kapteinim īpaši jārūpējas, lai pārtverošais gaisa kuģis visu laiku būtu redzams pārtvertā gaisa kuģa kapteinim. 4. Pārtvertā gaisa kuģa vadīšana 4.1. Navigācijas norādījumi un cita saistītā informācija pārtvertajam gaisa kuģim jāsniedz pa radiotelefonu, ja vien iespējams nodibināt radiosakarus. 4.2. Kad pārtvertajam gaisa kuģim tiek sniegti navigācijas norādījumi, jāuzmanās, lai gaisa kuģis netiktu ievirzīts apstākļos, kur redzamība var būt sliktāka nekā vajadzīgs, lai turpinātu veikt lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, un lai no pārtvertā gaisa kuģa pieprasītie manevri neradītu vēl lielāku apdraudējumu gadījumā, ja gaisa kuģa ekspluatācijas efektivitāte ir pasliktināta. 4.3. Ārkārtas gadījumā, ja pārtvertajam civilās aviācijas gaisa kuģim pieprasa nosēsties pārlidojamajā teritorijā, jārūpējas, lai: a) norādītais lidlauks ir piemērots attiecīgā tipa gaisa kuģa drošas nosēšanās vajadzībām, it īpaši, ja lidlauks parasti netiek izmantots civilo gaisa kuģu operācijām, b) apkārtējais reljefs ir piemērots riņķošanai, pieejai un otrā riņķa manevriem, c) pārtvertajam gaisa kuģim ir atlicis pietiekami daudz degvielas, lai sasniegtu lidlauku, d) ja pārtvertais gaisa kuģis ir civilais gaisa kuģis, norādītajam lidlaukam ir skrejceļš, kura garums ir vismaz 2500 m vidējā jūras līmenī, un tā balsta virsmas izturība ir pietiekama gaisa kuģa atbalstam, un e) kad vien tas iespējams, norādītais lidlauks ir tas, kurš sīki aprakstīts attiecīgajā aeronavigācijas informācijas publikācijā. 4.4. Pieprasot civilās aviācijas gaisa kuģim nolaisties nezināmā lidlaukā, ir būtiski dot pietiekami ilgu laiku, lai būtu iespējams sagatavoties nolaišanās veikšanai, paturot prātā, ka tikai civilās aviācijas gaisa kuģa kapteinis var spriest par nosēšanās operācijas drošību saistībā ar skrejceļa garumu un gaisa kuģa masu attiecīgajā brīdī. 4.5. Ir īpaši svarīgi, lai pārtvertajam gaisa kuģim pa radiotelefonu tiktu sniegta visa informācija, kas vajadzīga, lai atvieglotu drošu pieeju un nosēšanos. 5. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība 2. Papildinājuma 2. punktā standarti paredz: "2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis, nekavējoties: a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar tehniskajām prasībām 1. papildinājumā, b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot izsaukumu avārijas frekvencē 121,5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243 MHz, d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR transponderu, izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, e) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar ADS-B vai ADS-C, izvēlieties avārijas funkcionalitāti, ja tāda pieejama, ja vien pilnvarotā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus. 2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos norādījumus. 2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā tiem, kurus pa radio devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio norādījumus." 6. "Gaiss-gaiss" tipa vizuālie signāli Vizuālie signāli, kas jāizmanto gan pārtverošajam gaisa kuģim, gan pārtvertajam gaisa kuģim, ir izklāstīti šā pielikuma 1. papildinājumā. Ir būtiski, ka gan pārtverošais gaisa kuģis, gan pārtvertais gaisa kuģis stingri ievēro šos signālus un pareizi iztulko otra gaisa kuģa rādītos signālus un ka pārtverošais gaisa kuģis pievērš īpašu uzmanību visiem pārtvertā gaisa kuģa rādītajiem signāliem, kas norāda uz to, ka šis kuģis ir avārijas stāvoklī vai ka nepieciešama steidzama rīcība. 7. Radiosakari starp pārtveršanas vadības struktūrvienību vai pārtverošo gaisa kuģi un pārtverto gaisa kuģi 7.1. Kad veic pārtveršanu, pārtveršanas vadības struktūrvienībai un pārtverošajam gaisa kuģim: a) vispirms jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto gaisa kuģi kopīgā valodā avārijas frekvencē 121.5 MHz, izmantojot izsaukuma zīmes attiecīgi "PĀRTVERŠANAS VADĪBA", "PĀRTVĒRĒJS (izsaukuma zīme)" un "PĀRTVERTAIS GAISA KUĢIS, un, b) ja tas neizdodas, jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto gaisa kuģi tādā citā frekvencē vai frekvencēs, kādas var būt paredzējusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, vai sazināties ar atbilstošās(-o) pilnvarotās(-o) ATS iestādes (iestāžu) starpniecību. 7.2. Ja pārtveršanas laikā tiek nodibināti radiosakari, bet nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas darīt zināmus norādījumus un būtisko informāciju, izmantojot A-1. tabulā noteiktās frāzes un izrunu, un katra frāze jāpārraida divas reizes. 8. Atturēšanās lietot ieročus Piezīme. ICAO Asamblejas 25. (ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot 3.' pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka "visām valstīm jāatturas lietot ieročus pret civilās aviācijas gaisa kuģiem lidojuma laikā". Ir bīstami izmantot trasējošās lodes uzmanības piesaistīšanas nolūkā, un tiek sagaidīts, ka tiks veikti pasākumi, lai izvairītos tās lietot, lai netiktu apdraudēta gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvība un gaisa kuģa drošība. 9. Pārtveršanas vadības struktūrvienību un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību saskaņota rīcība Ir būtiski, ka tiek nodrošināta cieša sadarbība starp pārtveršanas vadības struktūrvienību un atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību visu gaisa kuģa, kurš ir vai varētu būt civilās aviācijas gaisa kuģis, pārtveršanas posmu laikā, lai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiktu pilnībā informēta par notikumu gaitu un rīcību, kas tiek pieprasīta no pārtvertā gaisa kuģa. A -1. tabula
1 Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. 2 Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma plānā. 3 Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi "HIJACK".
B PIEVIENOJUMS. NELIKUMĪGA IEJAUKŠANĀS 1. Vispārīga informācija Turpmāk tekstā minētās procedūras ir paredzētas kā norādījumi gaisa kuģim gadījumā, ja notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa kuģis nav spējīgs par šo faktu paziņot ATS struktūrvienībai. 2. Procedūras 2.1. Ja gaisa kuģa kapteinis nevar doties uz lidlauku saskaņā ar 3. nodaļas 3.7.2. punkta noteikumiem, tad viņam/viņai jācenšas turpināt lidojums pa noteikto ceļa līniju un noteiktajā kreisēšanas līmenī vismaz tik ilgi, līdz ir iespējams par to paziņot ARS struktūrvienībai vai līdz gaisa kuģis nonāk radiolokatora vai ADS-B darbības zonā. 2.2. Ja gaisa kuģim, pret kuru tiek īstenots nelikumīgas iejaukšanās akts, jānovirzās no savas noteiktas ceļa līnijas vai sava noteiktā kreisēšanas līmeņa, un ja nav iespējams pa radiotelefonu sazināties ar ATS, kapteinim, kad vien tas iespējams, a) jācenšas apraidīt brīdinājumus tajā VHF kanālā, kas tiek izmantots, vai VHF avārijas frekvencē, un citos atbilstošos kanālos, ja vien apstākļi gaisa kuģī neprasa citādu rīcību. Kad tas ir izdevīgi un kad to atļauj apstākļi, jāizmanto arī cits aprīkojums, piemēram, gaisa kuģa transponderi un datu posmi, un b) jāturpina lidojums saskaņā ar piemērojamajām īpašajām procedūrām attiecībā uz neparedzētām situācijām lidojuma laikā, ja šādas procedūras ir noteiktas un izsludinātas "Reģionālajās papildprocedūrās" (Doc 7030), vai, c) ja nav noteiktas piemērojamās reģionālās procedūras, jāturpina lidojums līmenī, kas no IFR lidojumos parasti izmantojamajiem kreisēšanas līmeņiem atšķiras par: 1) 150 m (500 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā distancēšana 300 m (1 000 ft), vai 2) 300 m (1 000 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā distancēšana 600 m (2 000 ft). Piezīme. Pasākumi, kas jāveic pārtvertajam civilajam gaisa kuģim, attiecībā uz kuru notiek nelikumīgas iejaukšanās akts, ir noteikti šā pielikuma 3.8. punktā.
41. GROZĪJUMI Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMIKONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Desmitais izdevums, 2005. gada jūlijs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācija 2. pielikuma grozījumu saraksts
Pavadraksts Grozījumi Nr. 41 Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI (Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikums) 1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas nomaināmās lappuses, lai iekļautu grozījumus Nr. 41, kas ir piemērojami no 2008. gada 20. novembra: a) x) lappuse - Priekšvārds b) no 1-3. līdz 1-6. lappusei - 1. nodaļa c) 3-8. lappuse - 3. nodaļa 2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē.
Lidojumu rajona GSV dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem dispečerrajonos. Zonālā navigācija (RNAV). Navigācijas metode, kas pieļauj gaisa kuģu lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju zemes vai kosmosa aeronavigācijas līdzekļu darbības zonās, autonomo līdzekļu vai to kombinācijas iespēju robežās. Piezīme. Zonālā navigācija ietver noteiktas precizitātes navigāciju, kā arī citus navigācijas veidus, kas neatbilst noteiktas precizitātes navigācijas definīcijai, ATS maršruts. Noteikts maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus. 1. piezīme. Terminu "ATS maršruts" lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu, kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai izlidošanas maršrutu u. c. 2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar maršruta tehniskajām prasībām, kas ietver ATS maršruta rādītāju, maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem, attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā noteikusi pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo absolūto augstumu. Automātiskā atkarīgā novērošana - apraide (ADS-B). Līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka transportlīdzekļi un citi objekti var automātiski pārraidīt un/vai saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un atbilstošā gadījumā papildu datus apraides režīmā, izmantojot datu pārraides posmu. Automātiskā atkarīgā novērošana - līgums (ADS-C). Līdzekļi, ar kuriem zemes un gaisa kuģu sistēmas, izmantojot datu pārraides posmu, apmainīsies ar ADS-C līguma noteikumiem, nosakot, kādos apstākļos ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos. Piezīme. Saīsināto terminu "ADC līgums" bieži lieto attiecībā uz ADS situatīva ziņojuma pārraides līgumu, ADS pieprasījuma ziņojuma pārraides līgumu, ADS periodiska ziņojuma pārraides līgumu vai ārkārtas režīmu. Apakšējās mākoņu robežas augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess. Pārslēgšanās punkts. Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences pārslēdzas uz nākamo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas frekvenci. Piezīme. Pārslēgšanās punktus nosaka tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā. Atļaujas darbības robeža. Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečerrajons. Kontrolējama gaisa telpa virs noteiktas, ierobežotas zemes platības. Kontrolējams lidlauks. Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Piezīme. Termins "kontrolējams lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv vadības zona. Kontrolējama gaisa telpa. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai. Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C, D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu. Kontrolējams lidojums. Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja. Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC). Sakaru līdzekļi starp dispečeru un pilotu, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem. Gaisa satiksmes vadības zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa. Augstuma uzņemšana kreisēšanas režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā, samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais augstums. Kreisēšanas līmenis. Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā. Pašreizējais lidojuma plāns. Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk izsniegtas atļaujas. Bīstama zona. Noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam. Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu. Aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks ar izlidošanu saistītu kustību. Aprēķinātais ierašanās laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa, gaisa kuģa ierašanās laiks punktā virs šā lidlauka. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs lidlauka. Aprēķinātais pieejas laiks. Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojošs gaisa kuģis pēc gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos. Piezīme. Faktiskais gaidīšanas punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas. Iesniegtais lidojuma plāns. Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS struktūrvienībai. Lidojuma apkalpes loceklis. Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā. Lidojumu informācijas centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus. Lidojumu informācijas rajons. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā nodrošina lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus. Lidojumu informācijas pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus nodrošina, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai. Lidojuma līmenis. Konstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena rādītāju (1013,2 hektopaskāli (hPa)) un ir atdalīta no citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem. 1. piezīme. Barometriskais altimetrs, kas kalibrēts atbilstoši standarta atmosfērai: a) pēc iestatīšanas QNH līmenī rādīs absolūto augstumu, b) pēc spiediena iestatīšanas lidlauka vai lidlauka sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo augstumu virs QFE atskaites punkta, c) pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanaii. 2. piezīme. Iepriekš 1. piezīmē minētie termini "relatīvais augstums" un "absolūtais augstums" norāda barometrisko, nevis ģeometrisko relatīvo un absolūto augstumu. Lidojuma plāns. Noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām. Redzamība lidojumā. Redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā. Redzamība uz zemes. Redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas. Kurss. Virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām). Relatīvais augstums. Vertikālais attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim. IFR. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālā lidojuma noteikumus. IFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem. IMC. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus. Instrumentālās pieejas procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic atkarībā no pilotēšanas instrumentu rādījumiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā. Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi: Neprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis vertikālos norādījumus. Pieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus (APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās operācijām. Precīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības kategorijai. Piezīme. Horizontālie un vertikālie norādījumi attiecas uz tādiem norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai nu a) uz zemes esošus aeronavigācijas līdzekļus, vai b) elektroniski iegūtus navigācijas datus. Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās robežas augstums; šie lielumi ir mazāki par noteiktajiem vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. Piezīme. Noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā. Nosēšanās zona. Kustības zonas daļa, kas paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai pacelšanās veikšanai. Līmenis. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa kuģa atrašanās vietu vertikālajā plaknē un attiecīgos gadījumos nozīmē relatīvo augstumu, absolūto augstumu vai lidojuma līmeni. Manevrēšanas teritorija. Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām. Kustības zona. Lidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un perona(-iem). Gaisa kuģa kapteinis. Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš vada gaisa kuģi un ir atbildīgs par drošu lidojuma veikšanu. Barometriskais augstums. Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā. * * Saskaņā ar 8. pielikumu.
Problemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas: a) rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu dzīvību, veselību vai labklājību un/vai b) rada vai pasliktina profesionālas, sociālas, garīgas vai fiziskas problēmas vai traucējumus. Aizliegtā zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir izliegti gaisa kuģu lidojumi. Psihotropas vielas. Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku. Radiotelefonija. Radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā. Daudzkārtēju lidojumu plāns (RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai izmantošanai. Ziņošanas punkts. Noteikts ģeogrāfiskais orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu. Ierobežotu lidojumu zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem. Skrejceļš. Noteikts sauszemes lidlauka taisnstūrveida iecirknis, kas sagatavots gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās vajadzībām. Skrejceļa gaidīšanas vieta. Noteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās virsmas vai ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta citāda atļauja. Piezīme. Radiotelefonijas terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi "gaidīšanas punkts". Drošību ietekmējošs personāls. Personas, kuras var apdraudēt lidojumu drošību, ja tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet ne tikai, gaisa kuģa apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri. Signāllaukums. Lidlauka laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai. Speciāls VFR lidojums. VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Manevrēšana. Gaisa kuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos un nosēšanos. Manevrēšanas ceļš. Noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģa manevrēšanai un paredzēts, lai savienotu vienu lidlauka daļu ar otru, tostarp: a) Gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā. Perona iecirknis, kas apzīmēts kā manevrēšanas ceļš un paredzēts tikai, lai nodrošinātu gaisa kuģu nokļūšanu stāvvietā. b) Perona manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļu sistēmas iecirknis, kas izvietots uz perona un paredzēts gaisa kuģiem manevrēšanas maršruta nodrošināšanai pa peronu. c) Ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām, kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu nekā tas iespējams, nogriežoties uz citiem manevrēšanas ceļiem, tādējādi līdz minimumam samazinot atrašanās laiku uz skrejceļa. Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons. Vadības zona, ko parasti izveido ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkārtnē. Kopējais aprēķinātais pagājušais laiks. IFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz brīdim, kad tiks pārlidots tāds ar aeronavigācijas līdzekļa palīdzību noteikts atrašanās punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no pacelšanās brīža līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim. Ceļa līnija. Gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā parasti izsaka leņķa grādos no ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai kartes ziemeļiem). Sadursmju novēršanas rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes. Informācija par satiksmi. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citu zināmu un novērotu gaisa satiksmi, kas var atrasties tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes. Pārejas absolūtais augstums. Absolūtais augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem. Bezpilota brīvais gaisa balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka iekārtas. Piezīme. Saskaņā ar 4. papildinājumā ietvertajām tehniskajām prasībām bezpilota brīvie gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa balonos. VFR. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus. VFR lidojums. Lidojums, kuru veic atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem. Redzamība. Aeronavigācijas nolūkiem redzamība nozīmē lielāko attālumu, kādā: a) uz spilgta fona ir iespējams saskatīt un atpazīt atbilstošu izmēru tumšu objektu, kas atrodas netālu no zemes, b) uz neapgaismota fona ir iespējams saskatīt un identificēt aptuveni 1000 kandelu spilgtas ugunis. 1. piezīme. Diviem minētajiem attālumiem ir atšķirīgas vērtības gaisā ar doto ekstinkcijas koeficientu, un b) apakšpunkta lielums variē atkarībā no fona apgaismojuma. a) apakšpunktā minētais lielums ir meteoroloģiskais optiskais attālums (MOR). 2. piezīme. Definīcija attiecas uz vietējos parastos un īpašajos ziņojumos minētajiem redzamības novērojumiem, uz METAR un SPECI ziņojumos minētajiem esošās un minimālās redzamības novērojumiem un redzamības uz zemes novērojumiem. Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki. Piezīme. Noteiktais minimums ir ietverts 4. nodaļā. VMC. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.
3.6.1.4. Gaisa kuģis, kas tiek ekspluatēts kontrolējamā lidlaukā, neveic manevrus manevrēšanas laukumā, ja tas nav saņēmis atļauju no lidlauka vadības torņa, un ievēro visus šīs struktūrvienības sniegtos norādījumus. 3.6.2. Lidojuma plāna stingra ievērošana 3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai. 3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējamus lidojumus, ciktāl tas iespējams, a) noteiktā ATS maršrutā veic pa šī maršruta noteikto centra līniju vai b) jebkurā citā maršrutā veic tieši starp navigācijas iekārtām un/vai punktiem, kas nosaka šo maršrutu. 3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību, gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts ATS maršruta posmā, kas noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā. 3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. 3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis, veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā lidojumu plāna, veic šādus pasākumus: a) Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties veic gaisa kuģa kursa koriģēšanas pasākumus lai tas atgrieztos uz ceļa līnijas, cik drīz vien iespējams. b) Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā patiesā gaisa ātruma par +/- 5%, par to informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību. c) Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja konstatē, ka laiks līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 3 minūtēm atšķiras no gaisa satiksmes dienestiem paziņotā laika vai laika, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajām vienošanām, tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. 3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās robežvērtības. 3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju. a) Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa identifikācijas indekss, gaisa kuģa identifikācijas indekss, pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis un kreisēšanas ātrums šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks (attiecīgā gadījumā) līdz nākošā lidojumu informācijas rajona robežai. b) Maršruta izmaiņas: 1) ja galamērķis netiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss, lidojuma noteikumi, jaunā lidojuma maršruta apraksts, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas, labotie aprēķinātie laiki, jebkura cita atbilstoša informācija; 2) ja galamērķis tiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss, lidojuma noteikumi, labotā lidojuma maršruta apraksts līdz jaunajam galamērķa lidlaukam, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas, labotie aprēķinātie laiki, rezerves lidlauks(-i), jebkura cita atbilstoša informācija. 3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu: a) pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos līdz galapunktam vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā nepieciešama ATC atļauja, vai, b) ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu, turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos un paziņo atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas veikti vai nu, lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos tuvākajā piemērotajā lidlaukā, vai, c) ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju veikt speciālo VFR lidojumu; vai d) pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem. 3.6.3. Atrašanās vietas ziņojumi 3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. 3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek pieprasīts. Piezīme. Nosacījumi un apstākļi, kādos SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst prasībām attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas ziņojumos, ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Doc 4444). 3.6.4. Kontroles pārtraukšana Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai. 3.6.5. Sakari 3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā, lai nepārtraukti tiktu veikta "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka satiksmē. 1. piezīme. SELCAL vai līdzīgas automātiskas signalizēšanas ierīces atbilst prasībām nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos. 2. piezīme. Pēc dispečerpilota datu pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos paliek spēkā. 3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro 10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var tikt izmantoti norādījumu paziņošanai. 3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa kuģis: a) turpina lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, veic nosēšanos tuvākajā piemērotajā lidlaukā un paziņo savu atrašanās vietu atbilstošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai, izmantojot visātrākos līdzekļus, b) ja tas uzskatāms par ieteicamu, pabeidz instrumentālu lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.2. punktu. 3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1. punkta a) apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus: a) ja vien reģionālā aeronavigācijas vienošanās neparedz citus norādījumus, gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai netiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 20 minūtes no laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu, b) gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai tiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 7 minūtes no: 1) laika, kad ir sasniegts pēdējais noteiktais līmenis vai minimālais lidojuma absolūtais augstums, vai 2) laika, kad transponderā ir iestatīts kods 7600, vai 3) laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta, atkarībā no tā, kurš no šiem laikiem ir vēlāk, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu, c) ja gaisa kuģis tiek vektorēts ar radiolokatora palīdzību vai tas lido pa novirzītu maršrutu atbilstoši ATC norādījumiem, izmantojot zonālo navigāciju bez noteiktiem ierobežojumiem, atgriežas esošajā lidojuma plānā norādītajā maršrutā ne vēlāk kā nākamajā kontrolpunktā, ņemot vērā piemērojamo minimālo lidojuma absolūto augstumu; d) turpina lidojumu atbilstoši esošajā lidojuma plānā norādītajam maršrutam uz atbilstošo noteikto aeronavigācijas līdzekli vai kontrolpunktu, kas apkalpo galamērķa lidlauku, un, ja nepieciešams nodrošināt tālākminētā e) apakšpunkta prasību izpildi, gaida virs šī līdzekļa vai kontrolpunkta līdz nolaišanās sākšanai; e) sāk nolaišanos no d) apakšpunktā minētā aeronavigācijas līdzekļa vai kontrolpunkta pēdējā saņemtajā un apstiprinātajā paredzamajā pieejas laikā vai pēc iespējas tuvāk tam vai, ja nav saņemts un apstiprināts paredzamais pieejas laiks, tad no esošā lidojuma plāna izrietošajā aprēķinātajā ierašanās laikā vai pēc iespējas tuvāk tam, f) pabeidz parasto instrumentālās pieejas procedūru, kas paredzēta noteiktajam aeronavigācijas līdzeklim vai kontrolpunktam, un,
42. GROZĪJUMI Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMIKONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Desmitais izdevums, 2005.gada jūlijs Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija 2. pielikuma grozījumu saraksts
Pavadraksts Grozījumi Nr. 42Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMI Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 2. pielikums 1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas nomaināmās lappuses, lai iekļautu grozījumus Nr. 42, kas ir piemērojami no 2009. gada 19. novembra:
2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē. SATURA RĀDĪTĀJS
1. papildinājums
5.2. Gaisa kuģa pilota signāli signalizētājam 1. piezīme. Šie signāli domāti, lai pilots no savas kabīnes tos skaidri un saredzami ar rokām parādītu signalizētājam, vajadzības gadījumā izmantojot apgaismojumu, lai signalizētājs vieglāk varētu tos saredzēt. 2. piezīme. Gaisa kuģa dzinēji ir numurēti no kreisās puses uz labo (no signalizētāja, kas atrodas ar seju pret gaisa kuģi, skatu punkta) (t. i., dzinējs Nr. 1 ir kreisās puses malējais dzinējs). 5.2.1. Bremzes Piezīme. Moments, kad pirksti ir sakļauti dūrē vai izplesti, norāda attiecīgi bremžu iedarbināšanu vai atlaišanu. a) Bremzes iedarbinātas: roka ar izplestiem pirkstiem pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam plauksta tiek sakļauta dūrē. b) Bremzes atlaistas: roka ar dūrē sakļautiem pirkstiem pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam pirksti tiek izplesti. 5.2.2. Bremžu paliktņi a) Ievietot bremžu paliktņus: izstieptas rokas ar delnām uz ārpusi sakrustot priekšā sejai. b) Izņemt bremžu paliktņus: sejai priekšā sakrustotas rokas ar plaukstām uz ārpusi izvērst sāņus. 5.2.3. Gatavība dzinēja(-u) iedarbināšanai Pacelt atbilstošu daudzumu vienas rokas pirkstu, norādot, cik dzinēji jāiedarbina. 5.3. Tehniskie/apkopes sakaru signāli 5.3.1. Signāli, kas parādāmi ar rokām, tiek izmantoti tikai tad, ja nav iespējama mutiska saziņa attiecībā uz tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem. 5.3.2. Signalizētājs pārliecinās, ka no gaisa kuģa apkalpes tiek saņemts apstiprinošs signāls attiecībā uz tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem. Piezīme. Tehniskie/apkopes sakaru signāli ir ietverti 1. papildinājumā, lai standartizētu rokas signālu lietojumu saziņai ar gaisa kuģa apkalpi gaisa kuģa kustības laikā attiecībā uz apkopes vai pārvietošanas funkcijām. 6. STANDARTA ROKAS AVĀRIJAS SIGNĀLI Šādi rokas signāli ir noteikti kā obligāti ārkārtas saziņai starp gaisa kuģa glābšanas un ugunsdzēsības (ARFF) un incidentu novēršanas komandieri/ARFF ugunsdzēsējiem un incidentā nokļuvušā gaisa kuģa apkalpi un/vai stjuartiem. ARFF avārijas rokas signāli jārāda gaisa kuģa priekšā kreisajā pusē, skatoties no gaisa kuģa apkalpes puses. Piezīme. Lai saziņa ar stjuartiem būtu efektīvāka, ARFF ugunsdzēsēji rokas avārijas signālus var rādīt, atrodoties arī citā pozīcijā.
3. PAPILDINĀJUMS. KREISĒŠANAS LĪMEŅU TABULASJa to paredz šis pielikums, jāievēro šādi kreisēšanas līmeņi: RVSM - PĒDAS a) Apgabalos, kur absolūto augstumu mēra pēdās un kur saskaņā ar reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem robežās no FL 290 līdz FL 410 (ieskaitot) piemēro minimālo vertikālo distancēšanu 1000 ft apmērā *:
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Doc 9574). * Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš veic lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir jāizmanto mainīta kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta uz minimālo nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m (1000 ft). ** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu.. *** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
RVSM - METRI b) Apgabalos, kur absolūto augstumu mēra metros un kur saskaņā ar reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem robežās no 8900 m līdz 12 500 m (ieskaitot) augstumam piemēro minimālo vertikālo distancēšanu 300 m apmērā *:
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410 ieskaitot (Doc 9574). * Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš veic lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir jāizmanto mainīta kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta uz minimālo nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m (1000 ft). ** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu.. *** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras. VSM, kas nav RVSM - PĒDAS c) Citos apgabalos, kur galvenā absolūtā augstuma mērvienība ir pēdas:
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Doc 9574). * Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu. ** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras. VSM, kas nav RVSM - METRI d) Citos apgabalos, kur galvenā absolūtā augstuma mērvienība ir metri:
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Doc 9574). * Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu. ** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
Starptautiskie standarti LIDOJUMU NOTEIKUMIKONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 2. PIELIKUMS Šis izdevums ietver visus grozījumus, kurus Padome pieņēmusi līdz 2005. gada 24. februārim, un no 2005. gada 24. novembra aizstāj visus iepriekšējos 2. pielikuma izdevumus. Informāciju attiecībā uz Standartu piemērojamību skatīt priekšvārdā Desmitais izdevums, 2005.gada jūlijs Starptautiskā civilās aviācijas organizācija Atsevišķos izdevumus angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodās publicējusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija. Visa sarakste, izņemot pasūtījumus un abonementus, jāadresē ģenerālsekretāram. Pasūtījumi kopā ar atbilstošu pārskaitījumu (ar bankas pārvedu vekseli, čeku vai maksājuma uzdevumu) ASV dolāros vai tās valsts valūtā, kurā tiek veikts pasūtījums, jāsūta uz vienu no tālāk norādītajām adresēm. Pasūtījumus ar kredītkartēm (American Express, MasterCard un Visa) pieņem Starptautiskā civilās aviācijas organizācijas mītnē. Starptautiskā civilās aviācijas organizācija. Kam: Dokumentu pārdošanas daļa, 999 University Street, Montréal, Quebec, Canada H3C 5H7. Telefons: +1 (514) 954-8022, fakss: +1 (514) 954-6769, Sitatex: YULCAYA, e-pasts: sales@icao.int, globālā tīmekļa vietne: http://www.icao.int. Kamerūna.KnowHow, 1, Rue de la Chambre de Commerce-Bonanjo, B.P.4676, Douala. Tālrunis: +237 343 98 42, fakss: +237 343 89 25, e-pasts: knowhow_doc@yahoo.fr. Ķīna. Glory Master International Limited, Room 434B, Hongshen Trade Centre, 428 Dong Fang Road, Pudong, Shanghai 200120. Telefons: +86 137 0177 4638, fakss: +86 21 5888 1629, e-pasts: glorymaster@online.sh.cn. Ēģipte. ICAO Reģionālajam direktoram, Middle East Office, Egyptian Civil Aviation Complex, Cairo Airport Road, Heliopolis, Cairo 11776. Telefons:+20 (2) 267 4840, fakss: +20 (2) 267 4843, Sitatex: CAICAYA, e-pasts: icao@idsc.net.eg Francija.Directeur régional de l'OACI, Bureau Europe et Atlantique Nord, 3 bis, villa Émile-Bergerat, 92522 Neuilly-sur-Seine (Cedex). Telefons: +33 (1) 46 41 85 85, fakss: +33 (1) 46 41 85 00, Sitatex: PAREUYA, e-pasts: icaoeurnat@paris.icao.int Vācija. UNO-Verlag GmbH, Am Hofgarten 10, D-53113 Bonn. Telefons: +49 (0) 2 28-9 49 0 20, fakss: +49 (0) 2 28-9 49 02 22, e-pasts: info@uno-verlag.de, globālā tīmekļa vietne: http://www.uno-verlag.de Indija.Oxford Book and Stationery Co., Scindia House, New Delhi 110001 or 17 Park Street, Calcutta 700016. Telefons: +91 (11) 331-5896, fakss: +91 (11) 51514284 Indija.Sterling Book House - SBH, 181, Dr. D. N. Road, Fort, Bombay 400001. Telefons: +91 (22) 2261 2521, 2265 9599, fakss: +91 (22) 2262 3551, e-pasts: sbh@vsnl.com Japāna. Japan Civil Aviation Promotion Foundation, 15-12, 1-chome, Toranomon, Minato-Ku, Tokyo. Telefons: +81 (3) 3503-2686, fakss: +81 (3) 3503-2689 Kenija.ICAO Reģionālajam direktoram, Eastern and Southern African Office, United Nations Accommodation, P.O. Box 46294, Nairobi. Telefons: +254 (20) 622 395, fakss: +254 (20) 623 028, Sitatex: NBOCAYA, e-pasts: icao@icao.unon.org Meksika.ICAO Reģionālajam direktoram, Oficina Norteamérica, Centroamérica y Caribe, Av. Presidente Masaryk No. 29, 3er Piso, Col. Chapultepec Morales, C.P. 11570, México D.F. Telefons: +52 (55) 52 50 32 11, fakss: +52 (55) 52 03 27 57, e-pasts: icao_nacc@mexico.icao.int Nigērija.Landover Company, P.O. Box 3165, Ikeja, Lagos. Telefons: :+234 (1) 4979780, fakss: +234 (1) 4979788, Sitatex: LOSLORK, e-pasts: aviation@landovercompany.com Peru.Director Regional de la OACI, Oficina Sudamérica, Apartado 4127, Lima 100. Telefons: +51 (1) 575 1646, fakss: +51 (1) 575 0974, Sitatex: LIMCAYA, e-pasts: mail@lima.icao.int Krievijas Federācija. Aviaizdat, 48, Ivan Franko Street, Moscow 121351. Telefons: +7 (095) 417-0405, fakss: +7 (095) 417-0254 Senegāla.Directeur régional de l'OACI, Bureau Afrique occidentale et centrale, Boîte postale 2356, Dakar. Telefons: +221 839 9393, fakss: +221 823 6926, Sitatex: DKRCAYA, e-pasts: icaodkr@icao.sn Slovākija. Air Traffic Services of the Slovak Republic, Letové prevádzkové sluzby Slovenskej Republiky, State Enterprise, Letisko M.R. Stefánika, 823 07 Bratislava 21. Telefons: +421 (7) 4857 1111, fakss: +421 (7) 4857 2105 Dienvidāfrika. Avex Air Training (Pty) Ltd., Private Bag X102, Halfway House, 1685, Johannesburg. Telefons: :+27 (11) 315-0003/4, fakss: +27 (11) 805-3649, e-pasts: avex@iafrica.com Spānija. A.E.N.A. - Aeropuertos Españoles y Navegación Aérea, Calle Juan Ignacio Luca de Tena, 14, Planta Tercera, Despacho 3. 11, 28027 Madrid. Telefons: +34 (91) 321-3148, fakss: +34 (91) 321-3157, e-pasts: sscc.ventasoaci@aena.es Šveice.Adeco-Editions van Diermen, Attn:Mr. Martin Richard Van Diermen, Chemin du Lacuez 41, CH-1807 Blonay. Telefons: +41 021 943 2673, fakss: +41 021 943 3605, e-pasts: mvandiermen@adeco.org Taizeme.ICAO Regional Director, Asia and Pacific Office, P.O. Box 11, Samyaek Ladprao, Bangkok 10901. Telefons:+66 (2) 537 8189, fakss: +66 (2) 537 8199, Sitatex: BKKCAYA, e-pasts: icao_apac@bangkok.icao.int Apvienotā Karaliste. Airplan Flight Equipment Ltd. (AFE), 1a Ringway Trading Estate, Shadowmoss Road, Manchester M22 5LH. Telefons: +44 161 499 0023, fakss: +44 161 499 0298, e-pasts: enquiries@afeonline.com,; globālā tīmekļa vietne: http://www.afeonline.com ICAO publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu katalogs Katalogā, kuru izdod katru gadu, uzskaitītas visas pašlaik pieejamās publikācijas un audiovizuālie mācību līdzekļi. Ikmēneša pielikumos tiek paziņots par jaunākajām publikācijām un audiovizuālajiem mācību līdzekļiem, to grozījumiem, papildinājumiem, atkārtotiem izdevumiem u.c. Pieejams bez maksas ICAO Dokumentu pārdošanas daļā. NOSŪTĪŠANAS PIEZĪME JAUNI STARPTAUTISKĀS CIVILĀS AVIĀCIJAS KONVENCIJAS PIELIKUMU IZDEVUMI Mēs esam konstatējuši, ka tad, kad ir publicēts jauns pielikuma izdevums, lietotāji kopā ar iepriekšējo pielikuma izdevumu vairs nesaglabā arī tā papildinājumu. Lūdzu ņemiet vērā, ka iepriekšējā izdevuma papildinājums jāsaglabā, līdz tiek izdots jauns papildinājums.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
GROZĪJUMI |
LABOJUMI |
|||||||
|
Nr. |
Piemērošanas datums |
Reģistrēšanas datums |
Reģistrējis |
Nr. |
Izdošanas datums |
Reģistrēšanas datums |
Reģistrējis |
|
|
1-38 |
Iekļauti šajā izdevumā |
|||||||
PRIEKŠVĀRDS
1. NODAĻA. Definīcijas
2. NODAĻA. Lidojumu noteikumu piemērojamība
2.1. Lidojumu noteikumu teritoriālā piemērošana
2.2. Lidojumu noteikumu ievērošana
2.3. Atbildība par lidojuma noteikumu ievērošanu
2.4. Gaisa kuģa kapteiņa pilnvaras
2.5. Problemātiska psihoaktīvo vielu lietošana
3. NODAĻA. Vispārīgie noteikumi
3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība
3.2. Sadursmju novēršana
3.3. Lidojuma plāni
3.4. Signāli
3.5. Laiks
3.6. Gaisa satiksmes vadības dienests
3.7. Nelikumīga iejaukšanās
3.8. Pārtveršana
3.9. Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos
4. NODAĻA. Vizuālo lidojumu noteikumi
5. NODAĻA. Instrumentālo lidojumu noteikumi
5.1. Noteikumi, kas piemērojami visiem instrumentālajiem lidojumiem
5.2. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem kontrolējamā gaisa telpā
5.3. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem ārpus kontrolējamas gaisa telpas
1. PAPILDINĀJUMS. Signāli
1. Briesmu un steidzamības signāli
2. Pārtveršanas gadījumā izmantojamie signāli
3. Vizuālā brīdinājuma signāli gaisa kuģiem, kas bez atļaujas ielido vai gatavojas ielidot ierobežotu lidojumu zonā, aizliegtā zonā vai bīstamā zonā
4. Signāli lidlauka satiksmei
5. Gaisa kuģu manevrēšanas signāli
2. PAPILDINĀJUMS. Civilā gaisa kuģa pārtveršana
1. Principi, kas jāievēro valstīm
2. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība
3. Radiosakari pārtveršanas laikā
3. PAPILDINĀJUMS. Kreisēšanas līmeņu tabulas
4. PAPILDINĀJUMS. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni
1. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija
2. Vispārējie ekspluatācijas noteikumi
3. Ekspluatācijas ierobežojumi un aprīkojuma prasības
4. Lidojuma pārtraukšana
5. Lidojuma pieteikšana
6. Atrašanās vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi
A PIESAISTNE. Civilā gaisa kuģa pārtveršana
B PIESAISTNE. Nelikumīga iejaukšanās
Priekšvēsture
1945. gada oktobrī Lidojumu noteikumu un gaisa satiksmes vadības (RAC) nodaļa savā pirmajā sēdē ieteica Lidojumu noteikumu standartus, praksi un procedūras. Aeronavigācijas komiteja tos saņēma, un Padome tos apstiprināja 1946. gada 25. februārī. 1946. gada februārī tos publicēja ar nosaukumu "Rekomendācijas attiecībā uz standartiem, praksi un procedūrām. Lidojumu noteikumi" Dokumenta Nr. 2010 pirmajā daļā.
RAC nodaļa savā otrajā sēdē no 1946. gada decembra līdz 1947. gada janvārim pārskatīja Dokumentu Nr. 2010 un ieteica standartus, praksi un procedūras lidojumu noteikumiem. Padome 1948. gada 15. aprīlī tos pieņēma kā Standartus un ieteicamo praksi attiecībā uz lidojumu noteikumiem atbilstoši 37. pantam Starptautiskajā civilās aviācijas konvencijā (Čikāga, 1944.g.) un nosauca par Konvencijas 2. pielikumu ar nosaukumu "Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse. Lidojumu noteikumi". Tie stājās spēkā 1948. gada 15. septembrī.
1951. gada 27. novembrī Padome pieņēma pilnīgi jaunu pielikuma tekstu, kurš vairs neietvēra ieteicamo praksi. Grozītā 2. pielikuma normas (1. grozījums) stājās spēkā 1952. gada 1. aprīlī un tās sāka piemērot 1952. gada 1. septembrī.
A tabulā norādīta turpmāko grozījumu izcelsme, kā arī uzskaitīti galvenie izskatītie jautājumi un datumi, kuros Padome pieņēma grozījumus, kuros tie stājās spēkā un no kuriem tos sāka piemērot.
Piemērojamība
Šajā dokumentā ietvertie standarti kopā ar 11. pielikuma Standartiem un ieteicamo praksi reglamentē piemērošanu dokumentiem "Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras. Gaisa satiksmes pārvaldība" (PANS-ATM, Dok. Nr. 4444) un "Reģionālās papildprocedūras. Lidojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu noteikumi", kas ietverti Dokumentā Nr. 7030, kurā atrodamas reģionāli piemērojamas papildu procedūras.
Lidojums pāri starptautiskajiem ūdeņiem. Jāatzīmē, ka Padome, 1948. gada aprīlī pieņemot 2. pielikumu un 1951. gada novembrī pieņemot minētā pielikuma 1. grozījumu, nolēma, ka šis pielikums ir Noteikumi attiecībā uz gaisa kuģa lidojumu un manevriem Konvencijas 12. panta nozīmē. Tādēļ virs starptautiskajiem ūdeņiem šos noteikumus piemēro bez izņēmumiem.
1972. gada 15. novembrī, pieņemot 2. pielikuma 14. grozījumu attiecībā uz pilnvarojumu pār gaisa kuģi, kurš lido virs starptautiskiem ūdeņiem, Padome uzsvēra, ka šis grozījums ir paredzēts tikai, lai uzlabotu lidojumu drošību un nodrošinātu atbilstošu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu virs starptautiskiem ūdeņiem. Grozījums nekādā ziņā neietekmē reģistrācijas valstu jurisdikciju pār savu gaisa kuģi vai Līgumslēdzēju valstu pienākumus saskaņā ar Konvencijas 12. pantu attiecībā uz lidojumu noteikumiem.
Prasības Līgumslēdzējām valstīm
Paziņojums par atšķirībām. Līgumslēdzēju valstu uzmanība tiek vērsta uz pienākumu, ko uzliek Konvencijas 38. pants, kas prasa Līgumslēdzējām valstīm paziņot Organizācijai par visām atšķirībām starp saviem valsts noteikumiem un praksi un šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un visiem to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas var rasties vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas paziņot Organizācijai arī par visām atšķirībām starp saviem valsts tiesību aktiem un praksi un īpašajiem ieteikumiem, kas ietverti šā pielikuma A piesaistnē. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums paziņot par atšķirībām tūlīt pēc katra šā pielikuma grozījuma pieņemšanas.
Papildus valstu pienākumam saskaņā ar Konvencijas 38. pantu valstu uzmanība tiek vērsta arī uz 15. pielikuma noteikumiem attiecībā uz valsts tiesību aktu un prakses un saistīto ICAO Standartu un ieteicamās prakses atšķirību publicēšanu ar Aeronavigācijas informācijas dienesta starpniecību.
Informācijas izsludināšana. Informāciju attiecībā uz valsts tiesību aktu un procedūru, kas noteiktas atbilstoši šajā pielikumā precizētajiem standartiem, piemērojamību un izmaiņām tajās paziņo saskaņā ar 15. pielikumu.
Pielikuma teksta izmantošana valsts tiesību aktos. Padome 1948. gada 13. aprīlī pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka savos valsts tiesību aktos, tostarp visos papildu valsts tiesību aktos, kas būtu svarīgi drošai un regulārai aeronavigācijai, būtu vēlams, cik iespējams, izmantot precīzu to ICAO standartu tekstu, kuri ir regulējoši un kuri norāda uz atkāpēm no standartiem. Ja vien iespējams, šā pielikuma noteikumi ir uzrakstīti tādā veidā, lai atvieglotu to iekļaušanu valsts tiesību aktos, neizdarot nozīmīgas izmaiņas tekstā.
Pielikuma sastāvdaļu statuss
Pielikumu veido šādas turpmāk norādītās daļas, no kurām tomēr ne visas ir noteikti iekļautas visos pielikumos; tām ir šeit norādītais statuss.
1. Informācija, kas veido pielikuma pamatdaļu:
a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi:
Standarts - Jebkāda fizisko raksturlielumu, konfigurācijas, materiāldaļu, veiktspējas, personālsastāva vai procedūras specifikācija, kuras vienota piemērošana ir atzīta par nepieciešamu drošai un regulārai starptautiskajai aeronavigācijai un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo.
Ieteicamā prakse. Jebkāda fizisko īpašību, konfigurācijas, materiāldaļu, veiktspējas, personālsastāva vai procedūras specifikācija, kuras vienota piemērošana ir atzīta par vēlamu drošai, regulārai un efektīvai starptautiskajai aeronavigācijai un kuru Līgumslēdzējas valstis centīsies ievērot saskaņā ar Konvenciju.
b) Papildinājumi ietver ērtākai izmantošanai atsevišķi sagrupētu informāciju un veido daļu no Padomes pieņemtajiem Standartiem un ieteicamās prakses.
c) Definīcijas tiem Standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīgs statuss, bet tā ir katra Standarta un ieteicamās prakses, kuru aprakstā termins ir lietots, būtiska sastāvdaļa, jo, mainot termina nozīmi, tiktu izmainīta specifikācija.
d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē Standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir atsauce, ir saistītā Standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa, un tiem ir tāds pats statuss.
2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar Standartiem un ieteicamo praksi
a) Priekšvārdi satur vēsturisku un skaidrojošu informāciju, kas pamatota ar Padomes rīcību un ietver paskaidrojumus par no Konvencijas un Rezolūcijas par pieņemšanu izrietošajiem valstu pienākumiem attiecībā uz Standartu un ieteicamās prakses piemērošanu.
b) Ievadi satur skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.
c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, balstās uz attiecīgajiem Standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo Standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.
d) Piesaistnes satur Standartus un ieteicamo praksi papildinošu informāciju vai ir iekļauti kā norādes to piemērošanai.
Valodas izvēle
Šis pielikums ir pieņemts sešās valodās - angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem, lai to ieviestu valstī un citiem šajā Konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu tiešā veidā izmantojot šo tekstu, vai arī tulkojot to savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.
Redakcionālie principi
Lai uzreiz būtu redzams katra paziņojuma statuss, tika ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem latīņu burtiem. Piezīmes ir atveidotas parastajā slīprakstā, un uz to statusu norāda vārds "Piezīme" to sākumā. 2. pielikums nesatur Ieteicamo praksi.
Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā norādīts Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Ja 5. pielikums ļauj izmantot alternatīvas mērvienības, tad tās ir norādītas apaļās iekavās aiz pamatvienībām. Ja ir noteikti divi mērvienību kopumi, nedrīkst pieņemt, ka šie vērtību pāri ir vienlīdzīgi un savstarpēji aizvietojami. Tomēr var secināt, ka tiek sasniegts līdzvērtīgs drošības līmenis, ja tiek lietots tikai viens mērvienību kopums.
Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, ko norāda ar tās numuru, ietver arī visas šīs daļas apakšnodaļas.
A tabula. 2. pielikuma grozījumi
|
Grozījumi |
Izcelsme |
Grozījumu saturs |
Pieņemšana/ apstiprināšana Spēkā stāšanās Piemērošana |
|
1. izdevums (1948) |
Lidojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu noteikumu (RAC) nodaļas otrā sanāksme (1947) | Standarti un ieteicamā prakse - Lidojumu noteikumi |
1948. gada 15. aprīlis
1948. gada 15. septembris - |
|
1 (2. izdevums) |
Lidojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu noteikumu nodaļas (RAC) ceturtā sanāksme (1950) | Pielikuma pilnīga pārskatīšana un pārkārtojums |
1951. gada 27. novembris
1952. gada 1. aprīlis 1952. gada 1. septembris |
|
2 |
Eiropas Vidusjūras reģiona RAC komitejas ceturtā īpašā sanāksme (1952) | Radiosakaru atteices procedūras; lidojuma plāns |
1953. gada 17. novembris
1954. gada 1. aprīlis 1954. gada 1. septembris |
|
3 (3. izdevums) |
Otrā aeronavigācijas konference (1955) | Definīcijas un terminoloģija; VFR lidojums ārpus kontrolējamas gaisa telpas; briesmu un steidzamības signāli; signāli lidlauka satiksmei; gaisa kuģa manevrēšanas signāli |
1956. gada 11. maijs
1956. gada 15. septembris 1956. gada 1. decembris |
|
4 |
Aeronavigācijas komisija | Norādījumi par bīstamas zonas, aizliegtās zonas un ierobežotu lidojumu zonas definīcijas piemērošanu |
1958. gada 14. novembris
- - |
|
5 (4. izdevums) |
RAC/Meklēšanas un glābšanas (SAR) nodaļas sanāksme (1958); Aeronavigācijas komisija | Definīcijas; VFR lidojumu aizliegums nakts laikā kontrolējamā gaisa telpā; sadursmju novēršana; lidojuma plāni; vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumi; selektīvā izsaukuma sistēma; gaisa kuģa manevrēšanas signāli |
1959. gada 8. decembris
1960. gada 1. maijs 1960. gada 1. augusts |
|
6 |
RAC/SAR nodaļas sanāksme (1958); Lidotspējas komitejas ceturtā sanāksme (1960) | VFR lidojums; kreisēšanas līmeņu tabula; aeronavigācijas gaismas |
1961. gada 13. decembris
1962. gada 1. aprīlis 1962. gada 1. jūlijs |
|
7 |
Ceturtā Ziemeļatlantijas reģiona aeronavigācijas sanāksme (1961) | Kreisēšanas līmeņu tabulas piemērošana polārajās teritorijās |
1962. gada 27. jūnijs
1962. gada 1. novembris 1962. gada 1. decembris |
|
8 (5. izdevums) |
RAC nodaļas/Lidojumu, darbības, izmantošanas (OPS) nodaļas sanāksme (1963); Aeronavigācijas komisija | Definīcijas; noteikumi attiecībā uz lidojuma līmeni un augstumiem; lidojumu plānu iesniegšana; vienotas VFR kritēriju tabulas izveide; VFR lidojumu aizliegums nakts laikā nekontrolējamā gaisa telpā un virs FL 200; sakari IFR lidojumiem ārpus kontrolējamām gaisa telpām; kreisēšanas līmeņu kvadrantu tabulas aizstāšana ar pusapļveida tabulu; vertikāla distancēšana virs FL 290 |
1965. gada 29. novembris
1966. gada 29. marts 1966. gada 25. augusts |
|
9 |
Aeronavigācijas komisija | Norādījumi; izvilkumi no Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem . |
1965. gada 29. novembris
- - |
|
10 |
Gaisa satiksmes vadības automatizācijas apakškomisijas (ATCAP) ceturtā sanāksme (1966); Aeronavigācijas komisija | Lidojumu plāni; norādījumu attiecībā uz Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem un saistītā piemērošanas standarta svītrošana |
1967. gada 7. jūnijs
1967. gada 5. oktobris 1968. gada 8. februāris |
|
11 |
Piektā aeronavigācijas konference (1967) | Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts; gaisa kuģa manevrēšanas signāli |
1969. gada 23. janvāris
1969. gada 23. maijs 1969. gada 18. septembris |
|
12 (6. izdevums) |
Sestā aeronavigācijas konference (1969) | Definīcijas; minimālie augstumi/līmeņi; kontrolējami VFR lidojumi; jauna terminoloģija kontrolējamas gaisa telpas apzīmēšanai |
1970. gada 25. maijā
1970. gada 25. septembris 1971. gada 4. februāris |
|
13 |
Ierobežota Eiropas Vidusjūras reģiona (RAC/COM) aeronavigācijas sanāksme (1969); Aeronavigācijas komisija | Radiosakaru atteices procedūras; nolietojuma marķējums manevrēšanas laukumos |
1972. gada 24. maijs
1972. gada 24. jūlijs 1972. gada 7. decembris |
|
14 |
Aeronavigācijas komisija | Tiesības pārvaldīt gaisa kuģi, kurš lido virs starptautiskajiem ūdeņiem |
1972. gada 15. novembris
1973. gada 15. marts 1973. gada 16. augusts |
|
15 |
Gaisa satiksmes vadības automatizācijas apakškomisijas (ATCAP) piektā sanāksme (1966) | Daudzkārtēji lidojumu plāni |
1972. gada 13. decembris
1973. gada 13. aprīlis 1973. gada 16. augusts |
|
16 |
Septītā aeronavigācijas konference (1972) | Piezīme attiecībā uz SSR C režīma barometriskā spiediena pārraidēm |
1973. gada 23. marts
- 1974. gada 23. maijs |
|
17 |
Padomes rīcība saskaņā ar Asamblejas Rezolūcijām Nr. A17-10 un A18-10 | Prakse, kas jāievēro gadījumā, ja gaisa kuģis tiek nelikumīgi kavēts |
1973. gada 7. decembris
1974. gada 7. aprīlis 1974. gada 23. maijs |
|
18 |
Aeronavigācijas komisija | Radiosakaru atteices procedūras; Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu un savstarpējo apmaiņu |
1974. gada 8. aprīlis
1974. gada 8. augusts 1975. gada 27. februāris |
|
19 |
Virsskaņas transporta operāciju tehniskās apakškomisijas (SSTP) ceturtā sanāksme (1973) Aeronavigācijas komisija | Gaisa kuģa, kurš tiek pārtverts, rīcība; vizuālie signāli lietošanai pārtveršanas gadījumā; norādījumi, lai palīdzētu valstīm novērst vai samazināt pārtveršanas gadījumus; noteikumi attiecībā uz lidojumu līdzskaņas vai virsskaņas ātrumā; izmaiņas, lai atspoguļotu augstuma uzņemšanu kreisēšanas režīmā |
1975. gada 4. februāris
1975. gada 4. jūnijs 1975. gada 9. oktobris |
|
20 |
Aeronavigācijas komisija | Laika precīza ievērošana ATS struktūrvienībās un gaisa kuģī; SSR koda 7500 lietošana nelikumīgas pārtveršanas gadījumā |
1976. gada 7. aprīlis
1976. gada 7. augusts 1976. gada 30. decembris |
|
21 |
Devītā aeronavigācijas konference (1976) | Definīcijas attiecībā uz pārslēgšanās punktiem un pārejas absolūtajiem augstumiem; prasība gaisa kuģim stingri ievērot ATS maršrutu centra līniju un pārslēgšanās punktus; kreisēšanas līmeņi; lidojuma plāni un atrašanās vietas ziņojumi; lidojuma līmeņa definīcijas pielīdzināšana 3. pielikumā un 10. pielikuma II sējumā atrodamajai definīcijai |
1977. gada 7. decembris
1978. gada 7. aprīlis 1978. gada 10. augusts |
|
22 |
Aeronavigācijas komisija | Bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks. |
1981. gada 2. marts
1981. gada 2. jūlijs 1981. gada 26. novembris |
|
23 (7. izdevums) |
Aeronavigācijas komisija | Civilā gaisa kuģa pārtveršana |
1981. gada 1. aprīlis
1981. gada 1. augusts 1981. gada 26. novembris |
|
24 |
Aeronavigācijas komisija | Gaisa kuģa ārējās gaismas |
1982. gada 19. marts
1982. gada 19. jūlijs 1982. gada 25. novembris |
|
25 |
Aeronavigācijas komisija; Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu (AGA) nodaļas sanāksme (1981) | Definīcijas attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru, manevrēšanas un darba laukumiem, manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana civila gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa kuģa kustību pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā; mērvienības. |
1983. gada 21. marts
1983. gada 29. jūlijs 1983. gada 24. novembris |
|
26 |
ATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā sanāksme (1981); Aeronavigācijas komisija | Definīcijas; lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni; ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jāizmanto pārtverošajam gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla pielīdzināšana Pielikuma Nr.10 II sējumā lietotajam; koordinētais universālais laiks (UTC) |
1984. gada 22. jūnijs
1984. gada 22. oktobris 1985. gada 21. novembris |
|
27 (8. izdevums) |
Padome; Aeronavigācijas komisija | Gaisa kuģa identificēšana un pārtveršana |
1986. gada 10. marts
1986. gada 27. jūlijs 1986. gada 20. novembris |
|
28 |
Aeronavigācijas komisija | "Perona" definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas laikā |
1987. gada 16. marts
1987. gada 27. jūlijs 1987. gada 19. novembris |
|
29 (9. izdevums) |
Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija (1986);
Sekretariāts; Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā
sanāksme (1987); Aeronavigācijas
komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc Pielikuma Nr. 6 grozījumu pieņemšanas |
Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu un kustības pa zemes virsmu norādījumi un vadība; nelikumīga iejaukšanās; helikopteri, kas tiek izmantoti kā pārtverošie gaisa kuģi |
1990. gada 12. marts
1990. gada 30. jūlijs 1991. gada 14. novembris |
|
30 |
Sekundārā novērošanas radiolokatora uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4) (1989) | Definīcijas; Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS) |
1993. gada 26. februāris
1993. gada 26. jūlijs 1993. gada 11. novembris |
|
31 |
Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā sanāksmē (1990); Aeronavigācijas komisija; Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme (1992) | Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģu distancēšana; civilo gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana |
1994. gada 18. marts
1994. gada 25. jūlijs 1994. gada 10. novembris |
|
32 |
Aeronavigācijas komisija | Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas prasībām |
1996. gada 19. februāris
1996. gada 19. februāris - |
|
33 |
Aeronavigācijas komisija | Sakaru atteices procedūras |
1997. gada 26. februāris
1997. gada 21. jūlijs 1997. gada 6. novembris |
|
34 |
Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996); Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas devītajā sanāksmē (1996); pēc 162. grozījuma izdarīšanas Pielikumā Nr. 1. | Definīcijas; Automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa automatizēto ATS sistēmu starpā; ATS lietojumprogrammatūras gaiss-zeme datu pārraides posmiem; problēmas radoša psihoaktīvo vielu lietošana |
1998. gada 19. marts
1998. gada 20. jūlijs 1998. gada 5. novembris |
|
35 |
Aeronavigācijas komisija; Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā sanāksme (1997) | ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu novērošana; skrejcela gaidišanas vieta |
1999. gada 10. marts
1999. gada 19. jūlijs 1999. gada 4. novembris |
|
36 |
Izriet no 40. grozījuma Pielikumā Nr. 11.; 23. un 25. grozījuma Pielikuma Nr. 6 I daļā; 20. un 7. grozījuma attiecīgi Pielikuma Nr. 6 II un III daļā; un 72. grozījuma Pielikumā Nr. 3. | Pārskatītās "gaisa satiksmes vadības struktūrvienības", "pieejas kontroles struktūrvienības", "rezerves lidlauka", "gaisa kuģa apkalpes locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas; redakcionāli grozījumi |
2001. gada 12. marts
2001. gada 16. jūlijs 2001. gada 1. novembris |
|
37 |
Distancēšanas un gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) | Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi |
2003. gada 28. februāris
- - |
|
38 (10. izdevums) |
Sekretariāts | Definīcijas; gaisa kuģa manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras; pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi |
2005. gada 23. februāris
2005. gada 11. jūlijs 2005. gada 24. novembris |
1. NODAĻA
DEFINĪCIJAS
1. piezīme. Visā šī dokumenta tekstā termins "pakalpojumi" ir lietots kā abstrakts lietvārds, lai apzīmētu funkcijas vai sniegtos pakalpojumus; termins "struktūrvienība" tiek lietots, lai apzīmētu kolektīvu struktūrvienību, kas veic pakalpojumus.
2. piezīme. Apzīmējums "RR" šajās definīcijās norāda, ka definīcija ir ņemta no Starptautiskās elektrosakaru savienības Radionoteikumiem (skat. Rokasgrāmatu par radiofrekvenču diapazona prasībām civilajai aviācijai, tostarp apstiprināto ICAO politiku izklāstu (Dokuments Nr. 9718)).
Ja šie termini ir lietoti lidojumu noteikumu Starptautiskajos standartos, tiem ir šādas nozīmes:
Akrobātisks lidojums. Ar iepriekšēju nodomu veikti gaisa kuģa manevri ar ātru tā telpiskā stāvokļa mainu, neparastu telpisko stāvokli vai neparastām ātruma izmaiņām.
Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) vienošanās. ADS ziņojumu plāns, kas nosaka ADS datu ziņošanas apstākļus (t.i., gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības pieprasītie dati un ADS ziņojumu biežums, kas jāsaskaņo pirms ADS pakalpojumu sniegšanas).
Piezīme. Vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti ar speciāliem līgumiem vai līgumu sērijām.
Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgums. Līdzekļi, ar kuriem ADS vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti, nosakot, kādos apstākļos ADS ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos.
Piezīme. Termins "ADS līgums" ir vispārējs termins, kas apzīmē dažādus gadījuma, pieprasījuma, periodiskos vai avārijas režīma ADS līgumus. ADS ziņojumu nosūtīšana uz zemes var tikt veikta starp zemes sistēmām.
Konsultatīvā gaisa telpa. Noteiktu izmēru gaisa telpa vai noteikts maršruts, kura ir pieejama gaisa satiksmes konsultatīva apkalpošana.
Konsultatīvais maršruts. Noteikts maršruts, kura ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi.
Lidlauks. Noteikta zemes teritorija vai akvatorija (tostarp visas ēkas, objekti un iekārtas), kas pilnīgi vai daļēji paredzēta, lai organizētu gaisa kuģu atlidošanu, aizlidošanu un gaisa kuģu manevrēšanu pa šo teritoriju.
Lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi lidlauka satiksmei.
Lidlauka zonas vadības tornis. Struktūrvienība, kas izveidota gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanai lidlauka satiksmei.
Lidlauka satiksme. Jebkāda kustība lidlauka manevrēšanas laukuma un visi gaisa kuģu lidojumi lidlauka apkaimē.
Piezīme. Gaisa kuģis atrodas lidlauka apkaimē, ja tas atrodas lidlauka lidojumu riņķī, ielido tajā vai izlido no tā.
Lidlauka satiksmes zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa ap lidlauku, kas ir paredzēta lidlauka satiksmes aizsardzībai.
Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod attiecīgā valsts pilnvarota iestāde un kas satur ilgtermiņā izmantojamu aeronavigācijas informāciju.
Aviācijas stacija (RR S1.81.). Aviācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos gadījumos aviācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa, vai uz platformas jūrā.
Lidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas pārvietojas ar dzinēju palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas galvenokārt aerodinamiskās reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kuras noteiktajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.
Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS). Gaisa kuģa sistēma, kas balstīta uz sekundāras novērošanas radiolokatora (SSR) transpondera signāliem un kas strādā neatkarîgi no zemes aprîkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuìi, kurð aprîkots ar SSR transponderiem.
Gaisa kuģis. Ikviena mašīna, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.
Sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostacija. Aviācijas telesakaru stacija, kuras galvenā atbildība ir nodrošināt sakarus attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju un vadību noteiktā teritorijā.
Manevrēšana pa gaisu. Helikoptera vai vertikālās pacelšanās un nolaišanās (VTOL) gaisa kuģa pārvietošanās virs lidlauka virsmas, parasti zemes ietekmē un ar zemes ātrumu, kas parasti nepārsniedz 37 km/h (20 kt).
Piezīme. Faktiskais augstums var atšķirties, un dažiem helikopteriem var būt nepieciešams manevrēt augstāk nekā 8m (25ft) virs zemes līmeņa, lai samazinātu zemes ietekmes radīto turbulenci vai nodrošinātu augstuma rezervi, pārvietojot kravu ārējā piekarē.
Gaisa satiksme. Visi gaisa kuģi, kas lido vai tiek ekspluatēti lidlauka manevrēšanas laukumā.
Gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Konsultatīvajā gaisa telpa sniegti pakalpojumi, lai nodrošinātu, cik tas praktiski iespējams, distancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar IFR lidojumu plāniem.
Gaisa satiksmes vadības atļauja. Atļauja gaisa kuģim turpināt kustību gaisa satiksmes vadības struktūrvienības noteiktajos apstākļos.
1. piezīme. Ērtības labad attiecīgā kontekstā termina "gaisa satiksmes vadības atļauja" vietā bieži lieto saīsinājumu "atļauja".
2. piezīme. Saīsināto terminu ,,atļauja" var lietot pēc vārdiem ,,manevrēšanas", ,,pacelšanās", ,,izlidošanas", ,,maršrutlidojuma", ,,pieejas" vai ,,nosēšanās", norādot noteiktu lidojuma daļu, uz kuru attiecas gaisa satiksmes vadības atļauja.
Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Pakalpojumi, kas tiek sniegti, lai:
a) novērstu sadursmes
1) starp gaisa kuģiem un
2) manevrēšanas laukumā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem, un
b) veicinātu un uzturētu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu.
Gaisa satiksmes vadības struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidlauka zonas vadības torni.
Gaisa satiksmes pakalpojumi. Vispārējs termins, kas apzīmē lidojumu informācijas pakalpojumus, trauksmes izziņošanas pakalpojumus, gaisa satiksmes konsultatīvo apkalpošanu vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumus (lidojumu rajona GSV dienests, pieejas kontroles un lidlauka vadības pakalpojumi).
Gaisa satiksmes pakalpojumu gaisa telpas. Ar atbilstošu alfabēta burtu apzīmētas noteiktu izmēru gaisa telpas, kurās drīkst veikt noteiktu veidu lidojumus un kurām ir noteikti gaisa satiksmes pakalpojumi un ekspluatācijas noteikumi.
Piezīme. ATS gaisa telpas ir iedalītas A līdz G klasē.
Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts. Struktūrvienība, kas izveidota, lai saņemtu ziņojumus saistībā ar gaisa satiksmes pakalpojumiem un pirms izlidošanas iesniegtos lidojumu plānus.
Piezīme. Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu var izveidot kā atsevišķu struktūrvienību vai apvienot ar kādu esošu struktūrvienību, piemēram, ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai aeronavigācijas informācijas dienestu.
Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu.
Gaisa trase. Kontrolējama gaisa telpa vai tās daļa, kas izveidota koridora formā.
Trauksmes izziņošanas dienests. Pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgas organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šim organizācijām sniegtu nepieciešamo palīdzību.
Rezerves lidlauks. Lidlauks, uz kuru var lidot gaisa kuģis, ja tam nav iespējams vai nav ieteicams turpināt lidojumu uz plānotās nosēšanās lidlauku vai veikt tajā nosēšanos. Var būt šādi rezerves lidlauku veidi:
Rezerves lidlauks izlidojot. Rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis var veikt nosēšanos gadījumos, ja rodas tāda nepieciešamība neilgi pēc pacelšanās un nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku.
Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis var veikt nosēšanos lidojuma maršrutā pēc tam, kad tas nonācis neparedzētā vai avārijas situācijā.
Rezerves lidlauks maršruta palielināta lidojumu tāluma lidmašīnām ar divām gāzturbīnu spēka iekārtām (ETOPS). Piemērots un atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna, izpildot ETOPS lidojuma maršrutu, var veikt nosēšanos dzinēja izslēgšanās gadījumā vai ari nonākot citā neparedzētā vai avārijas situācijā.
Rezerves lidlauks lidojuma galamērķī. Rezerves lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad vai nu nav iespējams vai nav ieteicams veikt nosēšanos plānotajā galamērķa lidlaukā.
Piezīme. Par rezerves lidlauku maršrutā vai lidojuma galamērķī var būt arī lidlauks, no kura gaisa kuģis ir izlidojis.
Absolūtais augstums. Vertikāls attālums no vidējā jūras līmeņa (MSL) līdz plaknei, punktam vai par punktu uzskatītam priekšmetam.
Pieejas kontroles dienests. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atlidojušiem un aizlidojušiem gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus.
Pieejas kontroles struktūrvienība. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido viena vai vairākos lidlaukos vai izlido no tiem.
Atbilstoša pilnvarota ATS iestāde. Atbilstoša iestāde, kurai valsts uzticējusi atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu attiecīgajā gaisa telpā.
Atbilstoša pilnvarota iestāde.
a) Lidojumiem virs starptautiskajiem ūdeņiem: reģistrācijas valsts atbilstoši pilnvarota iestāde.
b) Lidojumiem, kuri nav virs starptautiskajiem ūdeņiem: valsts, kurai ir suverenitāte pār pārlidojamo teritoriju, atbilstoši pilnvarota iestāde.
Perons. Noteikts sauszemes lidlauka laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai un izkraušanai, stāvēšanai vai tehniskajai apkopei.
Rajona kontroles centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošā teritorijā veic kontrolējamus lidojumus.
Rajona kontroles dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem dispečerrajonos.
ATS maršruts. Noteikts maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus.
1. piezīme. Terminu "ATS maršruts" lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu, kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai izlidošanas maršrutu u.c.
2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar maršruta specifikāciju, kas ietver ATS maršruta rādītāju, maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem, attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo absolūto augstumu.
Automātiskā atkarīgā novērošana (ADS). Novērošanas metode, ar kuru gaisa kuģis, izmantojot datu pārraides posmus, automātiski nodrošina informāciju no borta navigācijas un atrašanas vietas noteikšanas sistēmām, tostarp gaisa kuģa identifikācijas apzīmējumu, četrdimensiju atrašanās vietas raksturojumu un citu atbilstošu papildu informāciju.
Apakšējās mākoņu robežas augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess.
Pārslēgšanās punkts. Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences pārslēdzas uz nākošo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas frekvenci.
Piezīme. Pārslēgšanās punkti tiek noteikti tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā.
Atļaujas darbības robeža. Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja.
Dispečerrajons. Kontrolējama gaisa telpa virs zemes virsmas augstāk par noteiktu robežu.
Kontrolējams lidlauks. Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi.
Piezīme. Termins "kontrolējams lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv vadības zona.
Kontrolējama gaisa telpa. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai.
Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C, D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu.
Kontrolējams lidojums. Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja.
Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC). Sakaru līdzekļi dispečera un pilota starpā, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem.
Gaisa satiksmes vadības zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa.
Augstuma uzņemšana kreisēšanas režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā, samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais augstums.
Kreisēšanas līmenis. Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.
Pašreizējais lidojuma plāns. Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk izsniegtas atļaujas.
Bīstama zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam.
Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu.
Aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks ar izlidošanu saistītu kustību.
Aprēķinātais ierašanās laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa, gaisa kuģa ierašanas laiks punkta virs šā lidlauka. VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs lidlauka.
Aprēķinātais pieejas laiks. Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojušais gaisa kuģis pēc gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos.
Piezīme. Faktiskais gaidīšanas punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas.
Iesniegtais lidojuma plāns. Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS struktūrvienībai.
Lidojuma apkalpes loceklis. Licencēts gaisa kuģa apkalpes loceklis, kuram uzticēti pienākumi, kas ir būtiski gaisa kuģa ekspluatācijai lidojuma laikā.
Lidojumu informācijas centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
Lidojumu informācijas rajons. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumi.
Lidojumu informācijas pakalpojumi. Pakalpojumi, kas tiek nodrošināti, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai.
Lidojuma līmenis. Pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kurš noteikts attiecībā pret konkrētu 1013,2 hektopaskālu (hPa) spiediena līmeni un kurš atšķiras no pārējiem līmeņiem par noteiktiem spiediena intervāliem.
1. piezīme. Barometriskais altimetrs, kas ir kalibrēts saskaņā ar standarta atmosfēru,
a) pēc spiediena iestatīšanas vidējā jūras līmenī (QNH) rādīs absolūto augstumu;
b) pēc spiediena iestatīšanas lidlauka vai lidlauka sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo augstumu virs QFE atskaites punkta;
c) pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanai.
2. piezīme. Iepriekšējā piezīmē lietotie termini "augstums" un "absolūtais augstums" norāda instrumentālos, nevis ģeometriskos relatīvos un absolūtos augstumus.
Lidojuma plāns. Noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām.
Redzamība lidojumā. Redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā.
Redzamība uz zemes. Redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas.
Kurss. Virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām).
Relatīvais augstums. Vertikāls attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim.
IFR. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālā lidojuma noteikumus.
Instrumentālais (IFR) lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.
IMC. Saīsinājums, kas apzīmē instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus.
Instrumentālās pieejas procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic, vadoties pēc pilotēšanas instrumentiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sakuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sakuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā.
Instrumentālās pieejas procedūras tiek klasificētas šādi:
Neprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis vertikālos norādījumus.
Pieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus (APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās operācijām.
Precīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības kategorijai.
Piezīme. Horizontālie un vertikālie norādījumi attiecas uz norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai nu
a) uz zemes esošus aeronavigācijas līdzekļus, vai
b) elektroniski iegūtus navigācijas datus.
Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums. Tie ir sliktāki nekā noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
Piezīme. Noteiktie minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā.
Nosēšanās zona. Manevrēšanas laukuma daļa, kas ir paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai pacelšanās vajadzībām.
Līmenis. Vispārējs termins, kas attiecas uz gaisa kuģa vertikālo stāvokli lidojuma laikā un nozīmē augstumu, absolūto augstumu vai lidojuma līmeni.
Manevrēšanas laukums. Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām.
Darba laukums. Lidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un perona(-iem).
Gaisa kuģa kapteinis. Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.
Barometriskais augstums. Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā.*
* Saskaņā ar 8. pielikumu.
Problemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas:
a) rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu dzīvību, veselību vai labklājību; un/vai
b) rada vai pasliktina profesionālas, sociālas, garīgas vai fiziskas problēmas vai traucējumus.
Aizliegtā zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir izliegti gaisa kuģa lidojumi.
Psihoaktīvas vielas. Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēnas vielas un ātri gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.
Radiotelefonija. Radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā.
Daudzkārtēju lidojumu plāns (RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai izmantošanai.
Ziņošanas punkts. Noteikts ģeogrāfisks orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu.
Ierobežotu lidojumu zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem.
Skrejceļš. Noteikts sauszemes lidlauka taisnstūra laukums, kas sagatavots gaisa kuģa nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
Skrejceļa gaidīšanas vieta. Noteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās virsmas vai ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
Piezīme. Radiotelefonijas terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi "gaidīšanas punkts".
Drošumu ietekmējošs personāls. Personas, kuras var ietekmēt aviācijas drošumu, ja tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet ne tikai, gaisa kuģa apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri.
Signāllaukums. Lidlauka laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai.
Speciāls VFR lidojums. VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
Manevrēšana. Gaisa kuģa kustība pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos un nosēšanos.
Manevrēšanas ceļš. Noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un paredzēts vienas lidlauka daļas savienošanai ar citu, tostarp:
a) Gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā. Perona dala, kas apzīmēta ka manevrēšanas ceļš un paredzēta tikai pieejas nodrošināšanai gaisa kuģu stāvvietām.
b) Perona manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļu sistēmas daļa, kas izvietota uz perona un paredzēta manevrēšanas ceļa nodrošināšanai pāri peronam.
c) Ātrās izejas manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām, kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu, ne ka tie ātrumi, kurus sasniedz citos izejas manevrēšanas ceļos, tādejādi līdz minimumam samazinot atrašanas laiku uz skrejceļa.
Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons. Vadības zona, kas parasti tiek izveidota ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkārtnē.
Kopējais aprēķinātais pagājušais laiks. IFR lidojumos - aprēíinātais laiks, kas nepiecieðams no pacelðanās brîža lîdz brîdim, kad tiks pārlidots tāds ar aeronavigācijas lîdzekïa palīdzību noteikts atrašanas punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim. VFR lidojumos - aprēíinātais laiks, kas nepiecieðams no pacelšanās brîža lîdz galamēría lidlauka pārlidoðanas brīdim.
Ceļa līnija (treks). Gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virziens jebkurā punktā parasti tiek izteikts grādos no ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai kartes ziemeļiem).
Sadursmju novēršanas rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzību pilotam izvairīties no sadursmes.
Informācija par satiksmi. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citu zināmu un novērotu gaisa satiksmi, kas var atrasties tā atrašanas vietas vai paredzēta lidojuma maršruta tuvuma, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.
Pārejas absolūtais augstums. Augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem.
Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka iekārtas.
Piezīme. Saskaņā ar 4. papildinājumā ietvertajām specifikācijām bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa balonos.
VFR. Saīsinājums, kas tiek lietots, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus.
VFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem.
Redzamība. Redzamība aeronavigācijas nolūkos ir lielākā no turpmāk minētajiem diviem attālumiem:
a) lielākais attālums, no kura var redzēt un atpazīt atbilstošu izmēru melnu objektu, kas atrodas pie zemes, kad to novēro uz gaiša fona;
b) lielākais attālums, no kura var redzēt un atpazīt aptuveni 1000 kandelu spilgtu gaismu uz neapgaismota fona.
1. piezīme. Abu šo attālumu skaitliskie lielumi var atšķirties atkarībā no gaisa atdzišanas koeficenta, un b) apakšpunktā minētais attālums mainās atkarībā no fona apgaismojuma. a) apakšpunktā minēto attālumu atspoguļo meteoroloģiskā optiskā redzamība (MOR).
2. piezīme. Definīcija attiecas uz vietējos parastos un īpašajos ziņojumos minētajiem redzamības novērojumiem, uz METAR un SPECI ziņojumos minētajiem esošās un minimālās redzamības novērojumiem un redzamības uz zemes novērojumiem.
Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki.
Piezīme. Noteiktais minimums ir ietverts 4. nodaļā.
VMC. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.
2. NODAĻA. LIDOJUMU NOTEIKUMU PIEMĒROJAMĪBA
2.1. Lidojumu noteikumu teritoriālā piemērošana
2.1.1. Šie lidojumu noteikumi attiecas uz gaisa kuģiem ar jebkuras Līgumslēdzējas valsts nacionālās piederības un reģistrācijas zīmēm tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā noteikumiem, kurus publicējusi valsts, kurai ir jurisdikcija pār pārlidojamo teritoriju.
Piezīme. Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Padome, 1948. gada aprīlī pieņemot 2. pielikumu un 1951. gada novembrī pieņemot minētā pielikuma 1. grozījumu, izlēma, ka pielikumu veido Noteikumi par gaisa kuģa lidojumu un manevriem Konvencijas 12. panta nozīmē. Tādēļ virs starptautiskajiem ūdeņiem šos noteikumus piemēro bez izņēmumiem.
2.1.2. Ja un kamēr Līgumslēdzēja valsts nav paziņojusi Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai par pretējo, tiek uzskatīts, ka attiecībā uz tajā reģistrētu gaisa kuģi ir saskaņots, ka:
Lidojumu veikšanai virs šīm starptautisko ūdeņu daļām, kurās Līgumslēdzēja valsts atbilstoši reģionālajam aeronavigācijas nolīgumam ir uzņēmusies atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu, šajā pielikumā minētā "atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde" ir attiecīgā valsts norādītā iestāde, kas ir atbildīga par šo pakalpojumu nodrošināšanu.
Piezīme. Frāze "reģionālais aeronavigācijas nolīgums" attiecas uz nolīgumu, ko apstiprinājusi ICAO Padome, parasti konsultējoties ar Reģionālo aeronavigācijas sanāksmi.
2.2. Lidojumu noteikumu ievērošana
Gaisa kuģa ekspluatācija gan lidojuma laikā, gan lidlauka manevrēšanas laukumā tiek veikta saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kā arī papildus - lidojuma laikā -, ievērojot vai nu
a) vizuālo lidojumu noteikumus; vai
b) instrumentālo lidojumu noteikumus.
1. piezīme. 11. pielikuma 2.6.1. un 2.6.3. punktā ir sniegta informācija attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti tādam gaisa kuģim, kurš darbojas atbilstoši gan vizuālo lidojumu noteikumiem, gan instrumentālo lidojumu noteikumiem septiņās ATS gaisa telpu klasēs.
2. piezīme. Pilots var izlemt vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos lidot saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, vai arī viņam to var pieprasīt atbilstošā ATS iestāde.
2.3. Atbildība par lidojuma noteikumu ievērošanu
2.3.1. Gaisa kuģa kapteiņa atbildība
Gaisa kuģa kapteinis ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu saskaņā ar lidojumu noteikumiem neatkarīgi no tā, vai viņš izmanto vadības ierīces vai ne, izņemot gadījumus, kad kapteinis var atkāpties no šiem noteikumiem, ja šāda atkāpšanās ir absolūti nepieciešama lidojumu drošībai.
2.3.2. Gatavošanās lidojumam
Pirms lidojuma sākuma gaisa kuģa kapteinis iepazīstas ar visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar plānoto darbību. Gatavošanās lidojumam, ja tuvumā nav lidlauka, un ikvienam instrumentālam lidojumam, ietver rūpīgu iepazīšanos ar pieejamajiem faktisko un prognozējamo laika apstākļu ziņojumiem, ņemot vērā prasības attiecībā uz degvielu un rezerves kursu, ja lidojumu nav iespējams pabeigt paredzētajā kārtībā.
2.4. Gaisa kuģa kapteiņa pilnvaras
Gaisa kuģa kapteinis, pildot pienākumus, ir pilnvarots pieņemt galīgo lēmumu par gaisa kuģa izmantošanu.
2.5. Problemātiska psihoaktīvo vielu lietošana
Neviena persona, kuras funkcijas ir kritiskas aviācijas drošībai (drošību ietekmējošs personāls), neuzsāk šādu funkciju veikšanu, kamēr tā atrodas tādu psihoaktīvu vielu ietekmē, kuru dēļ ir pasliktinātas šā cilvēka spējas. Šādas personas nesāk problemātisku vielu lietošanu.
3. NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība
3.1.1. Nevērīga vai vieglprātīga gaisa kuģa ekspluatācija
Nav pieļaujams gaisa kuģi ekspluatēt nevērīgi vai vieglprātīgi, apdraudot citu cilvēku dzīvību vai īpašumu.
3.1.2. Minimālie augstumi
Izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pacelšanās vai nosēšanās vajadzībām, vai, ja ir saņemta atbilstošas pilnvarotas iestādes atļauja, gaisa kuģu lidojumu augstumam virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā ir jābūt tādām, lai avārijas gadījumā būtu iespējama gaisa kuģa nosēšanās, pārmērigi neapdraudot cilvēku dzīvības vai īpašumu uz zemes virsmas.
Piezīme. Attiecībā uz minimālajiem augstumiem VFR lidojumiem skatīt 4.6. punktu, bet attiecībā uz IFR lidojumiem - sk. 5.1.2. punktu.
3.1.3. Kreisēšanas līmeņi
Kreisēšanas līmeņi, kādos jāveic lidojums vai lidojuma daļa, tiek izteikti šādos lielumos:
a) lidojumu līmeņi, veicot lidojumu zemākā izmantojamā lidojuma līmenī vai augstāk, vai vajadzības gadījumā virs pārejas absolūtā augstuma;
b) absolūtie augstumi, veicot lidojumu zemāk par zemāko izmantojamo lidojuma līmeni vai vajadzības gadījumā pārejas absolūtajā augstumā vai zemāk.
Piezīme. Lidojumu līmeņu sistēma ir noteikta dokumentā "Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras - Gaisa kuģa darbības" (Dok. Nr. 8168).
3.1.4. Priekšmetu izmešana vai šķidrumu izsmidzināšana
No gaisa kuģa lidojuma laikā nekas netiek izmests vai izsmidzināts, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošas pilnvarotas gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.5. Vilkšana
Gaisa kuģis nevelk nevienu gaisa kuģi vai citu priekšmetu, izņemot saskaņā ar atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajiem noteikumiem un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.6. Izpletņlēkšana
Izpletņlēkšana, izņemot lēcienus ar izpletni avārijas gadījumos, tiek veikta tikai atbilstošās pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.7. Akrobātiski lidojumi
Gaisa kuģi neveic akrobātiskus lidojumus, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.8. Grupas lidojumi
Gaisa kuģi nelido grupā, izņemot, ja gaisa kuģu, kuri piedalās lidojumā, kapteiņi par to ir iepriekš vienojušies un kontrolējamā gaisa telpā grupas lidojums tiek veikts saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes vai iestāžu noteiktiem nosacījumiem. Šie nosacījumi ir šādi:
a) grupa darbojas kā viens gaisa kuģis attiecībā uz navigāciju un ziņošanu par atrašanās vietu;
b) par gaisa kuģu distancēšanu lidojuma laikā ir atbildīgs lidojuma līderis un pārējo gaisa kuģu, kas piedalās lidojumā, kapteiņi, un tā ietver pārejas periodus, kad gaisa kuģi veic manevrus, lai panāktu distancēšanos grupā un iekļaujoties tajā un atdaloties no tās, un
c) ikviens gaisa kuģis saglabā attālumu līdz lidojuma līderim, kas sānos, priekšā un aizmugurē nepārsniedz 1 km (0,5NM), bet vertikāli nepārsniedz 30m (100 ft).
3.1.9. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni
Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonus ekspluatē tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, īpašumam un pārējiem gaisa kuģiem, un saskaņā ar 4. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.
3.1.10. Aizliegtās zonas un ierobežotu lidojumu zonas
Gaisa kuģi neveic lidojumus aizliegtā zonā vai ierobežotu lidojumu zonā, par kuru ziņas pienācīgi publiskotas, izņemot saskaņā ar ierobežojuma nosacījumiem vai ar tās valsts atļauju, virs kuras teritorijas ir izveidotas šādas zonas.
3.2. Sadursmju novēršana
Piezīme. Ir svarīgi, lai gaisa kuģī lidojuma laikā, neatkarīgi no lidojuma tipa vai izmantojamās gaisa telpas klases, kā arī, veicot manevrus lidlauka darba laukumā, netiktu samazināti piesardzības pasākumi nolūkā atklāt iespējamās sadursmes.
3.2.1. Distance
Gaisa kuģi pārvietojas, ievērojot tādu distanci, lai neradītu sadursmes draudus.
3.2.2. Priekšrocības tiesības
Gaisa kuģis, kuram ir priekšrocības tiesības, saglabā savu kursu un ātrumu, tomēr šie noteikumi neatbrīvo gaisa kuģa kapteini no pienākuma veikt tādus pasākumus, tostarp sadursmes novēršanas manevrus, balstoties uz gaisa kuģa sadursmes brīdinājuma sistēmas (ACAS) komandām, kas visefektīvāk novērstu sadursmi.
1. piezīme. Ekspluatācijas procedūras ACAS izmantošanai ir ietvertas PANS-OPS dokumenta (Dok. Nr. 8168) 1. sējuma VIII daļas 3. nodaļā.
2. piezīme. ACAS aprīkojuma pārvadāšanas prasības ir aplūkotas 6. pielikuma I daļas 6. nodaļā.
3.2.2.1. Gaisa kuģis, kuram saskaņā ar turpmāk tekstā minētajiem noteikumiem jādod ceļš citam gaisa kuģim, izvairās lidot virs tā, zem tā vai šķērsot tā ceļu, ja vien tas nenotiek drošā attālumā un ņemot vērā gaisa kuģa pēcstrūklas turbulences ietekmi.
3.2.2.2. Tuvošanās frontāli. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli un pastāvot sadursmes iespējai, abi gaisa kuģi maina savus kursus, pagriežoties pa labi.
3.2.2.3. Saplūstoša tuvošanās. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos virzienos aptuveni vienā un tajā pašā līmenī, kreisajā pusē esošais gaisa kuģis dod ceļu, izņemot šādus gadījumus:
a) par gaisu smagāks mehānisks gaisa kuģis dod ceļu dirižabļiem, planieriem un gaisa baloniem;
b) dirižabļi dod ceļu planieriem un gaisa baloniem;
c) planieri dod ceļu gaisa baloniem;
d) mehānisks gaisa kuģis dod ceļu gaisa kuģim, ja ir redzams, ka tas velk citu gaisa kuģi vai kādu objektu.
3.2.2.4. Apdzīšana. Apdzenošs gaisa kuģis ir gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim no aizmugures pa taisni, kura ar apdzenamā gaisa kuģa simetrijas plakni veido leņķi, kas šaurāks nekā 70°, t.i., tādā pozīcijā attiecībā pret citu gaisa kuģi, ka nakts laikā nebūtu iespējams redzēt kādu no gaisa kuģa kreisā vai labā borta navigācijas ugunīm. Apdzenamajam gaisa kuģim ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis, neatkarīgi no tā, vai tas veic pacelšanos, nolaišanos vai atrodas horizontālā lidojumā, dod ceļu otram gaisa kuģim, mainot savu kursu pa labi; nekādas turpmākas abu gaisa kuģu savstarpējā stāvokļa izmaiņas neatbrīvo apdzenošo gaisa kuģi no šīs prasības pildīšanas, līdz tas ir pilnībā un drošā attālumā pabeidzis apdzīšanu.
3.2.2.5. Nosēšanās
3.2.2.5.1. Gaisa kuģis, kas veic lidojumu vai manevrē uz zemes vai ūdens, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic nosēšanos vai tuvošanās zemei beidzamo posmu.
3.2.2.5.2. Ja divi vai vairāki par gaisu smagāki gaisa kuģi tuvojas lidlaukam nosēšanās nolūkā, tad tas gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir lielāks, dod ceļu gaisa kuģim ar mazāku lidojuma augstumu, taču gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir mazāks, neizmanto šo noteikumu, lai nogrieztu ceļu citam gaisa kuģim, kurš veic pēdējo posmu, tuvojoties zemei, vai lai apdzītu šo gaisa kuģi. Tomēr mehānisks, par gaisu smagāks gaisa kuģis dod ceļu planieriem.
3.2.2.5.3. Avārijas nosēšanās. Gaisa kuģis, kuram ir zināms, ka cits gaisa kuģis veic piespiedu nosēšanos, dod ceļu šim gaisa kuģim.
3.2.2.6. Pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus lidlauka manevrēšanas laukumā, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic pacelšanos vai gatavojas veikt pacelšanos.
3.2.2.7. Gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu
3.2.2.7.1. Gadījumā, ja pastāv draudi, ka varētu sadurties divi gaisa kuģi, kuri veic manevrus lidlauka darba laukumā, tad:
a) diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli, tie abi apstājas vai, ja iespējams, maina savu kursu pa labi, lai saglabātu drošu distanci;
b) diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos kursos, pa kreisi esošais gaisa kuģis dod ceļu otram gaisa kuģim;
c) gaisa kuģim, kuru apdzen cits gaisa kuģis, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis ievēro drošu attālumu līdz otram gaisa kuģim.
Piezīme. Apdzenošā gaisa kuģa aprakstu sk. 3.2.2.4. punktā.
3.2.2.7.2. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida visās skrejceļa gaidīšanas vietās, ja vien no lidlauka vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
Piezīme. Skrejceļa gaidīšanas vietu marķējumus un saistītās zīmes sk. 14. pielikuma I sējuma 5.2.10. un 5.4.2. punktā.
3.2.2.7.3. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida pie visām ieslēgtajām stopugunīm, un var turpināt kustību tikai tad, kad gaismas tiek izslēgtas.
3.2.3. Gaisa kuģa gaitas ugunis
1. piezīme. Lai izpildītu 3.2.3. punkta prasības, lidmašīnu ugunis ir raksturotas 8. pielikumā. Lidmašīnu gaitas uguņu specifikācijas ir ietvertas 6. pielikuma I un II daļas papildinājumos. Sīkākas uguņu specifikācijas lidmašīnām ir ietvertas Lidotspējas rokasgrāmatas (Dokuments Nr.9760) II sējuma A daļas 4. nodaļā , bet helikopteriem - šī dokumenta A daļas 5. nodaļā.
2. piezīme. 3.2.3.2. punkta c) apakšpunktā un 3.2.3.4. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos lidmašīna tiek ekspluatēta, ja tā veic manevrus, tiek vilkta vai tiek īslaicīgi apstādināta manevru vai vilkšanas laikā.
3. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģi uz ūdens sk. 3.2.6.2. punktu.
3.2.3.1. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā laika periodā, ko var paredzēt atbilstoši pilnvarota iestāde, visiem lidojumā esošiem gaisa kuģiem ir šādas ugunis:
a) pretsadursmju ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim, un
b) gaitas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par gaitas ugunīm.
Piezīme. Lai palielinātu iespējas saredzēt gaisa kuģi, papildus pretsadursmju ugunīm saskaņā ar Lidotspējas rokasgrāmatas II sējumu (Dokuments. Nr. 9760) var izmantot citiem nolūkiem paredzētās ugunis, piemēram, nosēšanās gaismas un gaisa kuģa korpusa apgaismošanas starmešus.
3.2.3.2. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā atbilstoši pilnvarotas iestādes paredzētā laika periodā
a) visi gaisa kuģi, kas manevrē lidlauka darba laukumā, ieslēdz gaitas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par gaitas ugunīm;
b) ja vien tie nav nekustīgi un atbilstoši apgaismoti, visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ieslēdz ugunis, kas paredzētas to konstrukcijas gabarītu parādīšanai;
c) visi gaisa kuģi, kas tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā, ieslēdz ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim; un
d) visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ar iedarbinātiem dzinējiem ieslēdz ugunis, kas norāda uz šo faktu.
Piezīme. 3.2.3.2. punkta b) apakšpunkta prasībām atbilst arī 3.2.3.1. punkta b) apakšpunktā minētās ugunis, ja tās ir atbilstoši novietotas uz gaisa kuģa. Sarkanās pretsadursmju ugunis, kuras uzstādītas, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta a) apakšpunkta prasības, var atbilst arī 3.2.3.2. punkta c) un d) apakšpunkta prasībām, ja tās novērotājus bīstami neapžilbina.
3.2.3.3. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, gaisa kuģis, kas veic lidojumu un ir aprīkots ar pretsadursmju ugunīm, lai izpildītu 3.2.3.1. punkta prasības, ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.1. punktā minētais periods.
3.2.3.4. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, visi gaisa kuģi, kas
a) tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar pretsadursmju ugunīm, lai izpildītu 3.2.3.2. punkta c) apakšpunkta prasības; vai
b) atrodas lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar ugunīm, lai izpildītu 3.2.3.2. punkta d) apakšpunkta prasības;
ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.2. punktā minētais periods.
3.2.3.5. Pilotam ir atļauts izslēgt 3.2.3.1., 3.2.3.2., 3.2.3.3. un 3.2.3.4. punktā paredzētās zibšņugunis vai samazināt to intensitāti, ja tās:
a) negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt pienākumu apmierinošu veikšanu; vai
b) bīstami apžilbina vai var bīstami apžilbināt novērotāju.
3.2.4. Modelēti instrumentālie lidojumi
Gaisa kuģis neveic lidojumus modelētos instrumentālā lidojuma apstākļos, ja vien:
a) gaisa kuģis nav aprīkots ar pilnībā darba kārtībā esošu dubulto vadību; un
b) kvalificēts pilots nav ieņēmis darba vietu, lai darbotos kā dublējošais pilots personai, kura veic lidojumu modelētos instrumentālos apstākļos. Dublējošajam pilotam jābūt atbilstošai redzamībai gaisa kuģa priekšpusē un abās tā pusēs, vai arī gaisa kuģī jāatrodas kompetentam novērotājam, kurš sazinās ar dublējošo pilotu un no kura atrašanās vietas redzamības lauks papildina drošības pilota redzamības lauku.
3.2.5. Gaisa kuģa ekspluatācija lidlaukā vai tā tuvumā
Gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts lidlaukā vai tā tuvumā, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas lidlauka satiksmes zonā vai ne:
a) novēro pārējo lidlauka satiksmi, lai izvairītos no sadursmes;
b) ievēro citu ekspluatēto gaisa kuģu kustības shēmu vai izvairās no tās;
c) ja vien nav saņemti citi norādījumi, tuvojoties, lai veiktu nosēšanos, vai pēc pacelšanās visus pagriezienus veic pa kreisi;
d) nosēšanos un pacelšanos veic pret vēju, ja vien drošības noteikumu, skrejceļa izvietojuma vai gaisa satiksmes apsvērumu dēļ nav vēlams izvēlēties citu virzienu.
1. piezīme. Sk. 3.6.5.1. punktu.
2. piezīme. Lidlauka satiksmes zonās var piemērot papildu noteikumus.
3.2.6. Darbības uz ūdens
Piezīme. Papildus šā pielikuma 3.2.6.1. punkta noteikumiem noteiktos gadījumos var piemērot normas, kas izklāstītas Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos, kuri izstrādāti Starptautisko kuģu sadursmju novēršanas noteikumu pārskatīšanai veltītajā Starptautiskajā konferencē (Londonā, 1972. g.).
3.2.6.1. Ja divi gaisa kuģi vai gaisa kuģis un jūras kuģis tuvojas viens otram un pastāv sadursmes risks, tad gaisa kuģis turpina kustību, rūpīgi ņemot vērā esošos apstākļus un nosacījumus, tostarp attiecīgā otra kuģa ierobežojumus.
3.2.6.1.1. Tuvošanās saplūstošos kursos. Gaisa kuģis, kura labajā pusē atrodas cits gaisa kuģis vai jūras kuģis, dod ceļu, lai nodrošinātu drošu distanci.
3.2.6.1.2. Tuvošanās frontāli. Gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim vai jūras kuģim frontāli vai gandrīz frontāli, maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu drošu distanci.
3.2.6.1.3. Apdzīšana. Gaisa kuģim vai jūras kuģim, kurš tiek apdzīts, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu drošu distanci.
3.2.6.1.4. Nosēšanās un pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic nosēšanos vai pacelšanos no ūdens, ciktāl tas iespējams, ievēro drošu distanci ar visiem kuģiem un izvairās traucēt to vadīšanu.
3.2.6.2. Ugunis, kuras gaisa kuģim jāieslēdz uz ūdens. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstoši pilnvarota iestāde, visi gaisa kuģi uz ūdens ieslēdz ugunis saskaņā ar Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (kas pārskatīti 1972. gadā), ja vien to izdarīt šiem gaisa kuģiem nav neiespējami; tādā gadījumā tie ieslēdz tādas gaismas, kuru īpašības un novietojums ir pēc iespējas līdzīgāks Starptautiskajos noteikumos paredzētajam.
1. piezīme. Specifikācijas ugunīm, kuras lidmašīnām jāiededz uz ūdens, ir ietvertas 6. pielikuma I un II daļas papildinājumos.
2. piezīme. Starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi nosaka, ka no saulrieta līdz saulrietam jāievēro noteikumi par ugunīm. Tādēļ teritorijās, kurās piemēro Starptautiskos kuģu sadursmju novēršanas noteikumus, piemēram, starptautiskajos ūdeņos, nevar piemērot īsāku laika periodu no saulrieta līdz saulrietam, kas noteikts saskaņā ar 3.2.6.2. punktu.
3.3. Lidojuma plāni
3.3.1. Lidojuma plāna iesniegšana
3.3.1.1. Informāciju par ieplānoto lidojumu vai lidojuma daļu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām iesniedz lidojuma plāna formā.
3.3.1.2. Lidojuma plānu iesniedz, pirms tiek sākts:
a) jebkurš lidojums vai tā daļa, kas jānodrošina ar gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem;
b) jebkurš instrumentāls lidojums konsultatīvā gaisa telpā;
c) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos, ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai atvieglotu lidojumu informācijas sniegšanu, brīdināšanu un meklēšanas un glābšanas pakalpojumu nodrošināšanu;
d) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos, ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai atvieglotu saskaņošanu ar attiecīgajām militārajām vienībām vai ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām kaimiņvalstīs, lai izvairītos no iespējamās gaisa kuģa pārtveršanas identificēšanas nolūkos;
e) jebkurš lidojums pāri valsts robežai.
Piezīme. Termins "lidojuma plāns" tiek lietots, lai, atkarībā no situācijas, apzīmētu pilnīgu informāciju par lidojuma plāna aprakstā ietvertajiem ar attiecīgā lidojuma maršrutu saistītajiem elementiem vai ierobežotu informāciju, kas nepieciešama atļaujas saņemšanai kādas nelielas lidojuma daļas veikšanai, piemēram, gaisa trases šķērsošanai, nosēšanās veikšanai kontrolējamā lidlaukā vai pacelšanās veikšanai no šāda lidlauka.
3.3.1.3. Lidojuma plānu pirms izlidošanas iesniedz gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktā vai lidojuma laikā nosūta uz atbilstoši pilnvarotu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostaciju, ja vien nav bijusi vienošanās par daudzkārtēju lidojumu plānu iesniegšanu.
3.3.1.4. Ja vien atbilstoša pilnvarota ATS iestāde nav devusi citus norādījumus, lidojuma plānu lidojumam, kuram jānodrošina gaisa satiksmes vadības pakalpojumi vai gaisa satiksmes dispečera pakalpojumi, iesniedz vismaz sešas minūtes pirms izlidošanas vai, ja tas tiek nosūtīts lidojumā, tad savlaicīgi, lai nodrošinātu, ka atbilstoši pilnvarotā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība to saņem vismaz desmit minūtes pirms aprēķinātā laika, kad gaisa kuģis sasniegs:
a) plānoto ielidošanas vietu kontrolējamā vai konsultatīvā zonā; vai
b) gaisa trases vai konsultatīva maršruta šķērsošanas punktu.
3.3.2. Lidojuma plāna saturs
Lidojuma plāns satur informāciju attiecībā uz šādiem jautājumiem, kurus atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde uzskata par būtiskiem:
- gaisa kuģa identifikācija,
- lidojuma noteikumi un lidojuma tips,
- gaisa kuģu skaits un tips(-i) un pēcstrūklas turbulences kategorija,
- iekārtas,
- izlidošanas lidlauks (sk. 1. piezīmi),
- aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks (sk. 2. piezīmi),
- kreisēšanas ātrums(-i),
- kreisēšanas līmenis(-i),
- lidojuma maršruts,
- galamērķa lidlauks un kopējais aprēķinātais lidojumam nepieciešamais laiks,
- rezerves lidlauks(-i),
- lidojuma ilgums atkarībā no degvielas rezerves,
- kopējais cilvēku skaits gaisa kuģī,
- avārijas un izdzīvošanas aprīkojums,
- cita informācija.
1. piezīme. Lidojuma plāniem, kas iesniegti lidojuma laikā, šajā jautājumā jānorāda vieta, no kurienes vajadzības gadījumā iespējams iegūt papildinformāciju attiecībā uz lidojumu.
2. piezīme. Lidojuma plāniem, kas iesniegti lidojuma laikā, šajā jautājumā jānorāda laiks pirmajam maršruta punktam, uz kuru attiecas lidojuma plāns.
3. piezīme. Lidojuma plānā termins "lidlauks" aptver arī citas vietas, ne tikai lidlaukus, kuras var izmantot noteiktu tipu gaisa kuģi, piemēram, helikopteri vai gaisa baloni.
3.3.3. Lidojuma plāna sastādīšana
3.3.3.1. Neatkarīgi no tā iesniegšanas mērķa lidojuma plāns attiecībā uz visu maršrutu vai tā daļu, par kuru tiek iesniegts lidojuma plāns, satur nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem jautājumiem līdz sadaļai "Rezerves lidlauks(-i)", to ieskaitot.
3.3.3.2. Turklāt tas satur nepieciešamo informāciju par visiem pārējiem jautājumiem, ja to paredz atbilstoša pilnvarota ATS iestāde vai ja to uzskata par nepieciešamu lidojuma plāna iesniedzējs.
3.3.4. Lidojuma plāna izmaiņas
Saskaņā ar 3.6.2.2. punkta noteikumiem par visām izmaiņām lidojuma plānā, kas iesniegts instrumentālam lidojumam vai VFR lidojumam, kas tiek veikts kā kontrolējams lidojums, paziņo atbilstošai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, tiklīdz tas ir iespējams. Par nozīmīgām VFR lidojumu plānu izmaiņām paziņo atbilstošai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, tiklīdz tas ir iespējams.
1. piezīme. Izmaiņas pirms izlidošanas iesniegtajā informācijā par lidojuma ilgumu atkarībā no degvielas rezerves vai kopējo cilvēku skaitu gaisa kuģī, kas izlidošanas brīdī bijusi nepareiza, ir nozīmīgas izmaiņas lidojuma plānā, par kurām jāziņo.
2. piezīme. Procedūras izmaiņu izdarīšanai daudzkārtējos lidojumu plānos ir ietvertas PANS-ATM dokumentā (Dokuments Nr. 4444).
3.3.5. Lidojuma plāna slēgšana
3.3.5.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citus norādījumus, tiklīdz tas iespējams, personīgi vai, izmantojot radiotelefonu vai datu pārraides posmu, atbilstoši pilnvarotajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ielidošanas lidlaukā tiek paziņots par ierašanos attiecībā uz visiem lidojumiem, par kuriem ir ticis iesniegts lidojuma plāns, ietverot visu lidojumu vai līdz galamērķa lidlaukam atlikušo lidojuma daļu.
3.3.5.2. Ja lidojuma plāns ir bijis iesniegts tikai attiecībā uz kādu lidojuma daļu, kas nav līdz galamērķa lidlaukam atlikusī daļa, tad vajadzības gadījumā to slēdz, attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai iesniedzot atbilstošu ziņojumu.
3.3.5.3. Ja ielidošanas lidlaukā nav gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības, tad ziņojumu par ielidošanu, ja tāds tiek pieprasīts, pēc nolaišanās, tiklīdz iespējams, un, izmantojot iespējami operatīvākos līdzekļus, nosūta tuvākajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.3.5.4. Ja ir zināms, ka ielidošanas lidlaukā sakaru līdzekļi ir neatbilstoši un nav pieejami alternatīvi līdzekļi ielidošanas ziņojumu nosūtīšanai, atrodoties uz zemes, tad rīkojas šādi. Īsi pirms nosēšanās gaisa kuģis, ja iespējams, atbilstošajai pilnvarotajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai pārraida ziņojumu, kas līdzvērtīgs ielidošanas ziņojumam, ja šāds ziņojums tiek pieprasīts. Parasti šāds ziņojums tiek pārraidīts tai aviācijas stacijai, kura apkalpo par attiecīgo lidojumu informācijas rajonu, kurā gaisa kuģis tiek ekspluatēts, atbildīgo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
3.3.5.5. Gaisa kuģa sagatavotie ielidošanas ziņojumi satur informāciju par šādiem jautājumiem:
a) gaisa kuģa identifikācija;
b) izlidošanas lidlauks;
c) galamērķa lidlauks (tikai gadījumos, kad nosēšanās tiek veikta rezerves lidlaukā);
d) ielidošanas lidlauks;
e) ielidošanas laiks.
Piezīme. Ja tiek pieprasīts ziņojums par ielidošanu, tad šī noteikuma nepildīšana var būt par iemeslu nopietnam gaisa satiksmes pakalpojumu pārtraukumam un radīt lielus izdevumus, veicot nevajadzīgas meklēšanas un glābšanas operācijas.
3.4. Signāli
3.4.1. Ievērojot vai saņemot jebkuru no 1. papildinājumā norādītajiem signāliem, gaisa kuģis veic tādus pasākumus, kādi var būt nepieciešami saskaņā ar šajā papildinājumā norādīto signālu interpretāciju.
3.4.2. Izmantojot 1. papildinājumā noteiktos signālus, tiem ir tur norādītā nozīme. Tie tiek izmantoti tikai norādītajam nolūkam, un netiek lietoti nekādi citi signāli, kurus iespējams sajaukt ar tiem.
3.4.3. Signalizētājs ir atbildīgs par standarta manevrēšanas signālu parādīšanu gaisa kuģim skaidrā un precīzā veidā, izmantojot 1. papildinājumā noteiktos signālus.
3.4.4. Persona nevirza gaisa kuģi, ja atbilstoša pilnvarota iestāde šo personu nav sagatavojusi, kvalificējusi un apstiprinājusi signalizētāja funkciju veikšanai.
3.4.5. Signalizētājs valkā atšķirīgas fluorescējošas krāsas tērpu, lai gaisa kuģa apkalpe varētu atpazīt, ka viņš vai viņa ir par manevrēšanas operāciju atbildīgā persona.
3.4.6. Ikviens zemes darbinieks, kurš piedalās jebkādu signālu parādīšanā, diennakts gaišajā laikā izmanto dienas gaismā fluorescējošus zižļus, galda tenisa nūjas vai cimdus. Nakts stundās vai sliktas redzamības apstākļos tiek izmantoti apgaismoti zižļi.
3.5. Laiks
3.5.1. Izmanto GMT koordinēto universālo laiku (Griničas laiku), 24 stundas ilgu diennakti, kas sākas pusnaktī, izsakot stundās un minūtēs, un vajadzības gadījumā sekundēs.
3.5.2. Laika pārbaudi veic pirms kontrolējama lidojuma veikšanas un pēc vajadzības citos laika momentos lidojuma laikā.
Piezīme. Ja vien ekspluatants vai atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citus norādījumus, tad šādas laika pārbaudes parasti veic, saskaņojot laiku ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
3.5.3. Neatkarīgi no tā, kāds laiks tiek lietots datu pārraides sakaros, tā precizitātei jābūt līdz 1 sekundei pēc Griničas laika.
3.6. Gaisa satiksmes vadības dienests
3.6.1. Gaisa satiksmes vadības atļaujas
3.6.1.1. Pirms kontrolējama lidojuma vai lidojuma daļas, kas tiek veikta kā kontrolējams lidojums, sākšanas jāiegūst gaisa satiksmes vadības atļauja. Šādu atļauju pieprasa, iesniedzot lidojuma plānu gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai.
1. piezīme. Lidojuma plāns vajadzības gadījumā var aptvert tikai daļu lidojuma, lai aprakstītu to lidojuma daļu vai tos manevrus, uz kuriem attiecas gaisa satiksmes vadība. Atļauja var attiekties tikai uz kārtējā lidojuma plāna daļu, kas norādīta atļaujas ierobežojumu sadaļā vai, norādot uz konkrētiem manevriem, piemēram, manevriem pa zemi, nosēšanos vai pacelšanos.
2. piezīme. Ja gaisa satiksmes vadības atļauja neapmierina gaisa kuģa kapteini, tad kapteinis var pieprasīt un, ja būs iespējams, saņems grozītu atļauju.
3.6.1.2. Ikreiz, kad gaisa kuģis pieprasa atļauju, kura saistīta ar prioritāšu maiņu, tiek iesniegts ziņojums, paskaidrojot, kāpēc šāda prioritāte ir nepieciešama, ja to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība.
3.6.1.3. Atkārtotas atļaujas iespējamā saņemšana lidojuma laikā. Ja ir sagaidāms, ka pirms izlidošanas atkarībā no degvielas rezerves un atkārtotas atļaujas saņemšanas lidojuma laikā var tikt pieņemts lēmums lidot uz citu galamērķa lidlauku, tad par to paziņo attiecīgajām gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām, iekļaujot lidojuma plānā informāciju par mainīto maršrutu (ja tas ir zināms) un mainīto galamērķi.
Piezīme. Šī noteikuma nolūks ir atvieglot atkārtotas atļaujas izsniegšanu attiecībā uz mainītu galamērķi, kas parasti atrodas ārpus galamērķa lidlauka.
3.6.1.4. Gaisa kuģis, kas tiek ekspluatēts kontrolējamā lidlaukā, neveic manevrus manevrēšanas laukumā, ja tas nav saņēmis atļauju no lidlauka vadības torņa, un ievēro visus šīs struktūrvienības sniegtos norādījumus.
3.6.2. Lidojuma plāna stingra ievērošana
3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai.
3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējami lidojumi, ciktāl tas iespējams,
a) noteiktā ATS maršrutā tiek veikti pa šī maršruta noteikto centra līniju; vai
b) jebkurā citā maršrutā tiek veikti tieši starp navigācijas iekārtām un/vai punktiem, kas nosaka šo maršrutu.
3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību, gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts ATS maršruta posmā, kas noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā.
3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis, veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā lidojumu plāna, tiek veikti šādi pasākumi:
a) Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties tiek veikti gaisa kuģa kursa koriģēšanas pasākumi, lai atgrieztos uz ceļa līnijas, cik drīz vien iespējams.
b) Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā patiesā gaisa ātruma par +/- 5%, par to informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
c) Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja tiek konstatēts, ka laiks līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 3 minūtēm atšķiras no gaisa satiksmes dienestiem paziņotā laika vai laika, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajām vienošanām, tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās robežvērtības.
3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju.
a) Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa identifikācijas indekss, pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis un kreisēšanas ātrums šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks (attiecīgā gadījumā) līdz nākošā lidojumu informācijas rajona robežai.
b) Maršruta izmaiņas:
1) ja galamērķis netiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss; lidojuma noteikumi; jaunā lidojuma maršruta apraksts, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas; labotie aprēķinātie laiki un cita atbilstoša informācija;
2) ja galamērķis tiek mainīts: gaisa kuģa identifikācijas indekss; lidojuma noteikumi; labotā lidojuma maršruta apraksts līdz jaunajam galamērķa lidlaukam, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas; labotie aprēķinātie laiki, rezerves lidlauks(-i) un cita atbilstoša informācija.
3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu:
a) pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos līdz galapunktam vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā nepieciešama ATC atļauja; vai
b) ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu, turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos un paziņo atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas veikti vai nu, lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos tuvākajā piemērotajā lidlaukā; vai
c) ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju veikt speciālo VFR lidojumu; vai
d) pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.
3.6.3. Atrašanās vietas ziņojumi
3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek pieprasīts.
Piezīme. Nosacījumi un apstākļi, kādos SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst prasībām attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas ziņojumos, ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Dokuments Nr. 4444).
3.6.4. Kontroles pārtraukšana
Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai.
3.6.5. Sakari
3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā, lai nepārtraukti tiktu veikta "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka satiksmē.
1. piezīme. SELCAL vai līdzīgas automātiskas signalizēšanas ierīces atbilst prasībām nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos.
2. piezīme. Pēc dispečerpilota datu pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos paliek spēkā.
3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro 10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var tikt izmantoti norādījumu paziņošanai.
3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa kuģis:
a) turpina lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, veic nosēšanos tuvākajā piemērotajā lidlaukā un paziņo savu atrašanās vietu atbilstošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai, izmantojot visātrākos līdzekļus;
b) ja tas uzskatāms par ieteicamu, pabeidz instrumentālu lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.2. punktu.
3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1. punkta a) apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus:
a) ja vien reģionālā aeronavigācijas vienošanās neparedz citus norādījumus, gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai netiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 20 minūtes no laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu;
b) gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai tiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir augstāks, 7 minūtes no:
1) laika, kad ir sasniegts pēdējais noteiktais līmenis vai minimālais lidojuma absolūtais augstums, vai
2) laika, kad uztvērējraidītājā ir iestatīts kods 7600; vai
3) laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta,
atkarībā no tā, kurš no šiem laikiem ir vēlāk, un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma plānu;
c) ja gaisa kuģis tiek vektorēts ar radiolokatora palīdzību vai tas lido pa novirzītu maršrutu atbilstoši ATC norādījumiem, izmantojot zonālo navigāciju bez noteiktiem ierobežojumiem, atgriežas esošajā lidojuma plānā norādītajā maršrutā ne vēlāk kā nākamajā kontrolpunktā, ņemot vērā piemērojamo minimālo lidojuma absolūto augstumu;
d) turpina lidojumu atbilstoši esošajā lidojuma plānā norādītajam maršrutam uz atbilstošo noteikto aeronavigācijas līdzekli vai kontrolpunktu, kas apkalpo galamērķa lidlauku, un, ja nepieciešams nodrošināt tālākminētā e) apakšpunkta prasību izpildi, gaida virs šī līdzekļa vai kontrolpunkta līdz nolaišanās sākšanai;
e) sāk nolaišanos no d) apakšpunktā minētā aeronavigācijas līdzekļa vai kontrolpunkta pēdējā saņemtajā un apstiprinātajā paredzamajā pieejas laikā vai pēc iespējas tuvāk tam vai, ja nav saņemts un apstiprināts paredzamais pieejas laiks, tad no esošā lidojuma plāna izrietošajā aprēķinātajā ierašanās laikā vai pēc iespējas tuvāk tam;
f) pabeidz parasto instrumentālās pieejas procedūru, kas paredzēta noteiktajam aeronavigācijas līdzeklim vai kontrolpunktam; un
g) ja iespējams, nosēžas 30 minūtes pēc e) apakšpunktā norādītā aprēķinātā ierašanās laika vai pēdējā apstiprinātā paredzamā pieejas laika atkarībā no tā, kurš no tiem ir vēlāks.
1. piezīme. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi citiem lidojumiem attiecīgajā gaisa telpā tiks nodrošināti, balsoties uz pieņēmumu, ka gaisa kuģis, kuram notikusi sakaru atteice, ievēros 3.6.5.2.2. punkta noteikumus.
2. piezīme. Sk. arī 5.1.2. punktu.
3.7. Nelikumīga iejaukšanās
Gaisa kuģis, kurš kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu, cenšas atbilstošajai ATS struktūrvienībai paziņot par šo faktu, visiem ar to saistītajiem svarīgajiem apstākļiem un jebkādu atkāpi no esošā lidojuma plāna, kas bijusi nepieciešama šo apstākļu dēļ, lai ATS struktūrvienība varētu šim gaisa kuģim piešķirt prioritāti un līdz minimumam samazināt sadursmes iespējas ar citiem gaisa kuģiem.
1. piezīme. ATS struktūrvienību pienākumi nelikumīgas iejaukšanās gadījumos ir ietverti 11. pielikumā.
2. piezīme. Norādījumi, kas lietojami gadījumos, kad notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa kuģis par šo faktu nevar paziņot ATS struktūrvienībai, ir ietverti šā pielikuma B piesaistnē.
3. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar SSR aprīkotam gaisa kuģim, kas pakļauts nelikumīgai iejaukšanās, ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Dokuments Nr. 4444) un PANS-OPS dokumentā (Dokuments Nr. 8168).
4. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar CPDLC aprīkotam gaisa kuģim, kas pakļauts nelikumīgai iejaukšanās, ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Dokuments Nr. 4444), un norādījumi šajā jautājumā ir ietverti Gaisa satiksmes pakalpojumu datu pārraides lietojumprogrammatūru rokasgrāmatā (Dokuments Nr. 9694).
3.8. Pārtveršana
Piezīme. Šajā kontekstā termins "pārtveršana" neietver pārtveršanas un eskorta pakalpojumus, kas pēc pieprasījuma tiek nodrošināti gaisa kuģim briesmās saskaņā ar II un III sējumu Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas (IAMSAR) rokasgrāmatā (Dokuments Nr. 9731).
3.8.1. Civilā gaisa kuģa pārtveršanu regulē atbilstoši noteikumi un administratīvi norādījumi, kurus Līgumslēdzējas valstis izdevušas saskaņā ar Starptautisko civilās aviācijas konvenciju un jo īpaši ar tās 3. panta d) apakšpunktu, kurā noteikts, ka Līgumslēdzējas valstis, izdodot noteikumus saviem valsts gaisa kuģiem, pienācīgi ņem vērā civilās aviācijas navigācijas drošību. Attiecīgi, izstrādājot atbilstošus noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi tiek ņemti vērā 1. papildinājuma 2. punkta un 2. papildinājuma 1. punkta noteikumi.
Piezīme. Atzīstot, ka lidojuma drošībai ir būtiski, lai civilie un militārie gaisa kuģi visā pasaulē pareizi izmantotu un saprastu visus vizuālos signālus, kas tiek lietoti pārtveršanas gadījumā un kas izmantojami tikai kā pēdējais līdzeklis, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas Padome, pieņemot vizuālos signālus šā pielikuma 1. papildinājumā, mudināja Līgumslēdzējas valstis nodrošināt, lai to valsts gaisa kuģi stingri ievērotu šos signālus. Tā kā civilo gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir bīstama, Padome ir formulējusi arī īpašas rekomendācijas un mudina Līgumslēdzējas valstis tās piemērot vienādā veidā. Šīs īpašās rekomendācijas ir ietvertas A pielikumā.
3.8.2. Ja civilais gaisa kuģis tiek pārtverts, tā kapteinis ievēro 2. papildinājuma 2. un 3. punkta prasības, interpretējot vizuālos signālus un atbildot uz tiem saskaņā ar 1. papildinājuma 2. punktu.
Piezīme. Sk. arī 2.1.1. un 3.4. punktu.
3.9. Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos
Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos ir noteikta 3-1. tabulā.
3-1. tabula*
(sk. 4.1. punktu)
|
Absolūtā augstuma diapazons |
Gaisa telpas klase |
Redzamība lidojumā |
Attālums līdz mākoņiem |
| 3050 m (10000 ft) un augstāk virs vidējā jūras līmeņa |
A*** B C D E F G |
8 km |
1500m horizontāli
300m (1000ft) vertikāli |
| Zemāk nekā 3050m (10000ft) virs vidējā jūras līmeņa un augstāk nekā 900m (3000ft) virs vidējā jūras līmeņa, vai augstāk nekā 300m (1000ft) virs zemes atkarībā no tā, kas ir augstāk |
A***B C D E F G |
5 km |
1500m horizontāli
300m (1000ft) vertikāli |
| Zemāk nekā 900m (3000ft) virs vidējā jūras līmeņa vai augstāk nekā 300m (1000ft) virs zemes |
A***B C D E |
5 km |
1500m horizontāli
300m (1000ft) vertikāli |
| atkarībā no tā, kas ir augstāk |
F G |
5 km** |
Nav mākoņu, un ir redzama zemes vai ūdens virsma |
* Ja pārejas absolūtais augstums ir mazāks nekā 3050 m (10000 ft) virs vidējā jūras līmeņa, tad 10000 ft vietā jāizmanto FL 100.
** Ja to noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde,
a) redzamība lidojumā, kas samazināta ne vairāk kā līdz 1500 m, var tikt atļauta lidojumiem:
1) ar tādu ātrumu, kas pie esošās redzamības pienācīgi ļaus laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai izvairītos no sadursmes; vai
2) apstākļos, kuros iespējamība sadurties ar citiem satiksmes dalībniekiem parasti būtu maza, piemēram, rajonos ar nelielu satiksmi un, veicot speciālos aviācijas darbus zemā līmenī.
b) HELIKOPTERIEM var atļaut lidot, ja redzamība lidojumā ir mazāka nekā 1500 m, ar nosacījumu, ka tie veic manevrus ar ātrumu, kas pienācīgi nodrošina iespēju laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai izvairītos no sadursmes.
*** Minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi A klasei ir iekļauti norādījumos pilotiem un neietver piekrišanu VFR lidojumiem A klases gaisa telpā.
4. NODAĻA. VIZUĀLO LIDOJUMU NOTEIKUMI
4.1. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti speciālie VFR lidojumi, VFR lidojumi tiek veikti tā, lai gaisa kuģis lidotu apstākļos, kad redzamība un attālums līdz mākoņiem ir vienāds ar 3-1. tabulā norādīto vai lielāks.
4.2. Izņemot, ja no gaisa satiksmes vadības struktūrvienības ir saņemta atļauja, gaisa kuģis, kas veic VFR lidojumu, nepaceļas no lidlauka vadības zonā vai nenolaižas tajā, nedz arī neienāk lidlauka satiksmes zonā vai kustības shēmā:
a) ja apakšējās mākoņu robežas augstums ir mazāks nekā 450m (1500 ft); vai
b) ja redzamība uz zemes ir mazāka nekā 5 km.
4.3. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, VFR lidojumi tiek veikti saskaņā ar šīs iestādes paredzētajiem nosacījumiem.
4.4. Ja vien nav saņemta atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes atļauja, VFR lidojumi netiek veikti:
a) virs FL 200;
b) tuvu skaņas ātrumam un virsskaņas ātrumā.
4.5. Atļauju veikt VFR lidojumus virs FL 200 nepiešķir rajonos, kuros virs FL 290 piemēro minimālo vertikālo distancēšanu 300 m (1000 ft) attālumā.
4.6. Izņemot, ja tas nepieciešams pacelšanās vai nosēšanās vajadzībām, vai izņemot ar atbilstošās iestādes atļauju, VFR lidojumus neveic:
a) virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā augstumā, kas mazāks nekā 300 m (1000 ft) virs zemākā šķēršļa 600 m rādiusā ap gaisa kuģi;
b) jebkuros citos rajonos, kas nav minēti 4.6. punkta a) apakšpunktā, zemāk par 150 m (500 ft) virs zemes vai ūdens.
Piezīme. Sk. arī 3.1.2. punktu.
4.7. Izņemot gadījumus, kad gaisa satiksmes vadības atļaujā minēti vai atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde sniegusi citus norādījumus, VFR lidojumi kreisēšanas līmenī, kad tos veic augstāk nekā 900 m (3000 ft) virs zemes vai ūdens vai augstākā līmenī saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, tiek veikti tādā lidojuma līmenī, kāds ir atbilstošs 3. papildinājuma kreisēšanas līmeņu tabulās norādītajai ceļa līnijai.
4.8. VFR lidojumi atbilst 3.6. punkta noteikumiem:
a) ja tos veic B, C un D klases gaisa telpā;
b) ja tie iekļaujas lidlauka satiksmē kontrolējamā lidlaukā; vai
c) ja tos veic kā speciālos VFR lidojumus.
4.9. Veicot VFR lidojumu atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes noteiktajos rajonos vai maršrutos saskaņā ar 3.3.1.2. punkta c) vai d) apakšpunktu, tiek veikta nepārtraukta "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās attiecīgajā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības, kura nodrošina lidojumu informācijas pakalpojumus, sakaru kanālā, un nepieciešamības gadījumā šai struktūrvienībai tiek ziņots par atrašanās vietu.
Piezīme. Sk. piezīmes pēc 3.6.5.1. apakšpunkta.
4.10. Gaisa kuģis, kurš veic vizuālo lidojumu un kurš vēlas pāriet uz instrumentālo lidojumu:
a) ja bija iesniegts lidojuma plāns, paziņo, kādas izmaiņas jāveic tā esošajā lidojuma plānā; vai
b) ja to paredz 3.3.1.2. punkts, iesniedz attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai lidojuma plānu un iegūst atļauju, pirms tas kontrolējamā gaisa telpā pāriet uz instrumentālo lidojumu.
5. NODAĻA. INSTRUMENTĀLO LIDOJUMU NOTEIKUMI
5.1. Noteikumi, kas piemērojami visiem instrumentālajiem lidojumiem
5.1.1. Gaisa kuģa aprīkojums
Gaisa kuģi ir aprīkoti ar piemērotiem instrumentiem un navigācijas aprīkojumu, kas ir atbilstošs veicamajam maršrutam.
5.1.2. Minimālie līmeņi
Izņemot, ja tas ir nepieciešams pacelšanās vai nolaišanās vajadzībām, vai izņemot, ja atbilstošā pilnvarotā iestāde devusi īpašu atļauju, instrumentālais lidojums tiek veikts līmenī, kas nav zemāks par valsts, pār kuras teritoriju tas tiek veikts, noteikto minimālo lidojuma absolūto augstumu, vai, ja šāds minimālais lidojuma absolūtais augstums nav noteikts, tad:
a) virs augsta apvidus vai kalnainos rajonos - līmenī, kas ir vismaz 600 m (2000 ft) virs augstākā šķēršļa 8 km rādiusā ap aprēķināto gaisa kuģa atrašanās vietu;
b) citos rajonos, kas nav minēti a) apakšpunktā - līmenī, kas ir vismaz 300 m (1000 ft) virs augstākā šķēršļa 8 km rādiusā ap aprēķināto gaisa kuģa atrašanās vietu.
1. piezīme. Aprēķinot gaisa kuģa atrašanās vietu tiks ņemta vērā aeronavigācijas precizitāte, kādu iespējams panākt attiecīgajā maršruta posmā, ņemot vērā uz zemes un gaisa kuģī pieejamās navigācijas ierīces.
2. piezīme. Skat. arī 3.1.2. punktu.
5.1.3. Pāreja no instrumentāla lidojuma uz VFR lidojumu
5.1.3.1. Gaisa kuģis, kurš ir pieņēmis lēmumu pāriet no lidojuma atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem uz lidojumu atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem, ja ir iesniegts lidojuma plāns, īpaši paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, ka instrumentālais lidojums tiek atcelts, un informē to par izmaiņām, kas jāizdara tā esošajā lidojuma plānā.
5.1.3.2. Ja gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem, lido vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos vai sastopas ar tiem, tas neatceļ instrumentālo lidojumu, ja vien nav sagaidāms un paredzēts, ka lidojums nepārtrauktos vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos tiks turpināts pietiekami ilgu laiku.
5.2. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem kontrolējamā gaisa telpā
5.2.1. Instrumentālie lidojumi atbilst 3.6. punkta noteikumiem, ja tos veic kontrolējamā gaisa telpā.
5.2.2. Instrumentāls lidojums kreisēšanas režīmā kontrolējamā gaisa telpā tiek veikts kreisēšanas līmenī vai, ja ir atļauts izmantot paņēmienus augstuma uzņemšanai kreisēšanas režīmā, starp diviem līmeņiem vai augstāk par līmeni, izvēloties no:
a) kreisēšanas līmeņu tabulām 3. papildinājumā; vai
b) grozītām kreisēšanas līmeņu tabulām, ja tas ir paredzēts saskaņā ar 3. papildinājumu lidojumam virs FL 410,
izņemot gadījumus, kad līmeņu korelācija ar tur paredzētajām ceļa līnijām netiek veikta, ja gaisa satiksmes vadības atļaujās ir minēti citi norādījumi vai ja aeronavigācijas informācijas publikācijās atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde ir noteikusi citādi.
5.3. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem ārpus kontrolējamas gaisa telpas
5.3.1. Kreisēšanas līmeņi
Instrumentāls lidojums kreisēšanas režīmā ārpus kontrolējamas gaisa telpas tiek veikts kreisēšanas līmenī atbilstoši tā ceļa līnijai saskaņā ar:
a) kreisēšanas līmeņu tabulām 3. papildinājumā, izņemot, ja atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde ir devusi citus norādījumus lidojumam 900m (3000ft) augstumā vai zemāk virs vidējā jūras līmeņa; vai
b) grozītu kreisēšanas līmeņu tabulu, ja tas ir paredzēts saskaņā ar 3. papildinājumu lidojumam virs FL 410.
Piezīme. Šis noteikums neliedz gaisa kuģim, veicot virsskaņas lidojumu, izmantot paņēmienus augstuma uzņemšanai kreisēšanas režīmā.
5.3.2. Sakari
Gaisa kuģis, kurš veic instrumentālu lidojumu ārpus kontrolējamas gaisa telpas vai atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes noteiktos rajonos vai maršrutos saskaņā ar 3.3.1.2. punkta c) vai d) apakšpunktu, nodrošina "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos attiecīgā sakaru kanālā un vajadzības gadījumā izveido divpusējus sakarus ar to gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, kas nodrošina lidojumu informācijas pakalpojumus.
Piezīme. Sk. piezīmes pēc 3.6.5.1. punkta.
5.3.3. Atrašanās vietas ziņojumi
Gaisa kuģis, veicot instrumentālu lidojumu ārpus kontrolējamas gaisa telpas, ja atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde pieprasa
- iesniegt lidojuma plānu,
- nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos attiecīgā sakaru kanālā un vajadzības gadījumā izveidot divpusējus sakarus ar to gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, kas nodrošina lidojumu informācijas pakalpojumus,
ziņo par atrašanās vietu saskaņā ar prasībām kontrolējamiem lidojumiem 3.6.3. punktā.
Piezīme. Tiek sagaidīts, ka gaisa kuģis, kurš, veicot instrumentālu lidojumu noteiktā konsultatīvā gaisa telpā, nolemj izmantot gaisa satiksmes dispečerdienesta pakalpojumus, ievēro 3.6. punkta noteikumus, izņemot, ja lidojuma plānam un tā izmaiņām nav nepieciešamas atļaujas un ja tiks uzturēti divpusēji sakari ar to gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, kas nodrošina lidojumu informācijas pakalpojumus.
(Piezīme. Skat. pielikuma 3. nodaļas 3.4. punktu)
1. BRIESMU UN STEIDZAMĪBAS SIGNĀLI
1. piezīme. Šīs sadaļas noteikumi neliedz gaisa kuģim briesmās izmantot visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai piesaistītu uzmanību, paziņotu par savu atrašanās vietu un saņemtu palīdzību.
2. piezīme. Pilnīgu informāciju par telesakaru pārraides procedūrām attiecībā uz briesmu un steidzamības signāliem skat. 10. pielikuma II sējuma 5. nodaļā.
3. piezīme. Informāciju par meklēšanas un glābšanas vizuālajiem signāliem skat. 12. pielikumā.
1.1. Briesmu signāli
Turpmāk minētie signāli gan kopā, gan atsevišķi nozīmē, ka draud nopietnas un nenovēršamas briesmas un ka tiek lūgta tūlītēja palīdzība:
a) ar radiotelegrāfa palīdzību vai izmantojot citu signalizēšanas metodi pārraidīts signāls "SOS" (pēc Morzes ābeces: ". . . - - - . . .");
b) pa radiotelefonu pārraidīts briesmu signāls, ko veido izrunāts vārds "MAYDAY";
c) briesmu paziņojums, kas nosūtīts, izmantojot datu pārraides posmu, un kas izsaka vārda "MAYDAY" jēgu;
d) raķetes vai šāviņi sarkanā krāsā, kas tiek palaisti pa vienam ar nelieliem intervāliem;
e) gaismas raķete sarkanā krāsā ar izpletni.
Piezīme. Starptautiskās elektrosakaru savienības Radionoteikumu 41. pants (Nr. 3268, 3270 un 3271) sniedz informāciju par trauksmes signāliem radiotelegrāfa un radiotelefona automātisko trauksmes sistēmu iedarbināšanai:
3268 - Radiotelegrāfa trauksmes signāls sastāv no 12 domu zīmju grupas, kas tiek pārraidīta vienas minūtes laikā, kur katras domu zīmes ilgums ir četras sekundes, bet intervāla ilgums starp katrām divām domu zīmēm ir viena sekunde. Signālu var pārraidīt manuāli, bet ir ieteicams to darīt, izmantojot automātisku aparatūru.
3270 - Radiotelegrāfa trauksmes signāls sastāv no diviem sinusoīdiem zemfrekvences toņiem, ko pārraida pārmaiņus. Viena toņa frekvence ir 2200 Hz, bet otra toņa frekvence - 1300 Hz, un katra toņa pārraidīšanas ilgums ir 250 sekundes simtdaļas.
3271 - Ja radiotelegrāfa trauksmes signālu raida automātiski, to pārraida nepārtraukti vismaz 30 sekundes, bet ne ilgāk kā vienu minūti; ja tas tiek pārraidīts ar citiem līdzekļiem, to raida pēc iespējas nepārtraukti apmēram vienu minūti.
1.2. Steidzamības signāli
1.2.1. Turpmāk minētie signāli gan kopā, gan atsevišķi nozīmē, ka gaisa kuģis vēlas paziņot par grūtībām, kuru dēļ tas ir spiests nosēsties, bet nelūdz tūlītēju palīdzību:
a) nosēšanās gaismu atkārtota ieslēgšana un izslēgšana; vai
b) navigācijas uguņu atkārtota ieslēgšana un izslēgšana tādā veidā, kas atšķiras no navigācijas zibšņugunīm.
1.2.2. Turpmāk minētie signāli gan kopā, gan atsevišķi nozīmē, ka gaisa kuģim ir jāpārraida ļoti steidzams ziņojums attiecībā uz kuģa, gaisa kuģa vai cita transportlīdzekļa vai uz kuģa vai gaisa kuģī vai redzeslokā esošo personu drošību:
a) signāls, ko pārraida, izmantojot radiotelegrāfu vai citu signalizēšanas metodi, un kuru veido grupa "XXX";
b) pa radiotelefonu pārraidīts steidzamības signāls, kas sastāv no izrunātiem vārdiem "PAN PAN";
c) steidzams paziņojums, kas nosūtīts, izmantojot datu pārraides posmu, un kas izsaka vārdu "PAN PAN" jēgu.
2. PĀRTVERŠANAS GADĪJUMĀ IZMANTOJAMIE SIGNĀLI
2.1. Pārtverošā gaisa kuģa signāli un pārtveramā gaisa kuģa atbildes signāli
|
Sērija. |
PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa signāli |
Nozīme |
PĀRTVERTĀ gaisa kuģa atbildes signāli |
Nozīme |
|
1 |
DIENĀ vai NAKTĪ - gaisa kuģa šūpošana un navigācijas uguņu (un helikopteru gadījumā nosēšanās uguņu) ieslēgšana un izslēgšana ar neregulāriem intervāliem, atrodoties nedaudz augstāk par pārtverto gaisa kuģi un tam priekšā, un parasti pa kreisi no tā (vai pa labi, ja pārtvertais gaisa kuģis ir helikopters). Kad ir saņemts apstiprinājums, lēns horizontāls pagrieziens parasti pa kreisi (vai pa labi, ja pārtvertais gaisa kuģis ir helikopters) vēlamā kursa virzienā. | Jūs esat pārtverts. Sekojiet man! | DIENĀ vai NAKTĪ - gaisa kuģa šūpošana un navigācijas uguņu mirkšķināšana ar neregulāriem intervāliem, un sekošana. | Sapratu, izpildu. |
| Piezīme. Papildu pasākumi, kas jāveic pārtvertajam gaisa kuģim, ir norādīti 3. nodaļas 3.8. punktā. | ||||
| 1. piezīme. Meteoroloģisko apstākļu vai reljefa dēļ pārtverošajam gaisa kuģim var būt nepieciešams mainīt 1. rindā minēto atrašanās vietu un pagriešanās virzienu. | ||||
| 2. piezīme. Ja pārtvertais gaisa kuģis nevar turēties vienā ātrumā ar pārtverošo gaisa kuģi, tad ir sagaidāms, ka pārtverošais gaisa kuģis veiks hipodromisko lidojumu shēmu un sašūpos gaisa kuģi katrreiz, palidojot garām pārtvertajam gaisa kuģim. | ||||
|
2 |
DIENĀ vai NAKTĪ - straujš pagriešanās manevrs no pārtvertā gaisa kuģa, kas sastāv no vismaz 90° pagrieziena ar augstuma uzņemšanu, nešķērsojot pārtvertā gaisa kuģa lidojuma līniju. | Varat turpināt lidojumu! | DIENĀ vai NAKTĪ - gaisa kuģa šūpošana. | Sapratu, izpildu. |
|
3 |
DIENĀ vai NAKTĪ - šasijas (ja tāda ir) nolaišana, nosēšanās gaismu ieslēgšana un izmantojamā skrejceļa pārlidošana vai, ja pārtvertais gaisa kuģis ir helikopters, helikoptera nosēšanās laukuma pārlidošana. Helikoptera gadījumā pārtverošais helikopters veic nosēšanās pieeju, paliekot lidojot blakus nosēšanās laukumam. | Nosēdieties šajā lidlaukā! | DIENĀ vai NAKTĪ - šasijas (ja tāda ir) nolaišana, nosēšanās gaismu ieslēgšana un sekošana pārtverošajam gaisa kuģim un, ja pēc izmantojamā skrejceļa vai helikoptera nosēšanās laukuma pārlidošanas nosēšanās tiek uzskatīta par drošu, veic nosēšanos. | Sapratu, izpildu. |
2.2. Pārtveramā gaisa kuģa signāli un pārtverošā gaisa kuģa atbildes signāli
|
Sērija. |
PĀRTVERTĀ gaisa kuģa signāli |
Nozīme |
PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa atbildes signāli |
Nozīme |
|
4 |
DIENĀ vai NAKTĪ - šasijas (ja tā ir) pacelšana un nosēšanās gaismu mirkšķināšana, pārlidojot lidlauku augstumā, kas ir lielāks par 300 m (1000 ft), bet nepārsniedz 600 m (2000 ft) (helikoptera gadījumā augstumā, kas ir lielāks par 50 m (170 ft), bet nepārsniedz 100 m (330ft)), un riņķošana virs izmantojamā skrejceļa vai helikoptera nosēšanās laukuma. Ja nav iespējams ieslēgt nosēšanās gaismas, jebkuru citu iespējamo gaismu mirkšķināšana. | Jūsu lidlauks nav piemērots. | DIENĀ vai NAKTĪ - ja ir vēlams, lai pārtvertais gaisa kuģis seko pārtverošajam gaisa kuģim, tad pārtverošais gaisa kuģis paceļ savu šasiju (ja tāda ir) un izmanto 1. sērijas signālus, kas paredzēti pārtverošajam gaisa kuģim. | Sapratu, sekojiet man! |
| Ja ir nolemts atlaist pārtverto gaisa kuģi, tad pārtverošais gaisa kuģis izmanto 2. sērijas signālus, kas paredzēti pārtverošajam gaisa kuģim. | Sapratu, varat turpināt ceļu! | |||
|
5 |
DIENĀ vai NAKTĪ - visu iespējamo gaismu regulāra ieslēgšana un izslēgšana, bet veidā, kas atšķiras no mirkšķināšanas. | Nav iespējams izpildīt. | DIENĀ vai NAKTĪ - izmanto 2. sērijas signālus, kas paredzēti pārtverošajam gaisa kuģim. | Sapratu. |
|
6 |
DIENĀ vai NAKTĪ - visu iespējamo gaismu neregulāra mirkšķināšana. | Briesmās. | DIENĀ vai NAKTĪ - izmanto 2. sērijas signālus, kas paredzēti pārtverošajam gaisa kuģim. | Sapratu. |
3. VIZUĀLIE BRĪDINĀJUMA SIGNĀLI GAISA KUĢIEM, KAS BEZ ATĻAUJAS IELIDO VAI GATAVOJAS IELIDOT IEROBEŽOTU LIDOJUMU ZONĀ, AIZLIEGTĀ ZONĀ VAI BĪSTAMĀ ZONĀ
Dienas un nakts laikā virkne sarkanu un zaļu signālraķešu, kas palaisti no zemes ar 10 sekunžu intervālu un kas nesankcionētajam gaisa kuģim norāda, ka tas ielido vai gatavojas ielidot ierobežotu lidojumu zonā, aizliegtā zonā vai bīstamā zonā un ka šim gaisa kuģim jāveic nepieciešamie koriģēšanas pasākumi.
4. SIGNĀLI LIDLAUKA SATIKSMEI
4.1. Gaismas signāli un signālraķetes
4.1.1. Norādījumi
|
STEADY GREEN
CLEARED TO LAND |
PASTĀVĪGS ZAĻŠ
ATĻAUTS NOSĒSTIES |
|
STEADY RED
GIVE WAY TO OTHER AIRCRAFT AND CONTINUE CIRCLING |
PASTĀVĪGS SARKANS
DOT CEĻU CITAM GAISA KUĢIM UN TURPINĀT RIŅĶOŠANU |
|
GREEN FLASHES
RETURN FOR LANDING |
MIRGOJOŠS ZAĻŠ
ATSĀKT NOSĒŠANOS |
|
RED FLASHES
ARODROME UNSAFE, DO NOT LAND |
MIRGOJOŠS SARKANS
LIDLAUKS NAV DROŠS, NENOSĒSTIES |
|
WHITE FLASHES
LAND AT THIS AERODROME AND PROCEED TO APRON |
MIRGOJOŠS BALTS
NOSĒSTIES ŠAJĀ LIDLAUKĀ UN TURPINĀT CEĻU LĪDZ PERONAM |
| TAXING AIRCRAFT | MANEVRĒJOŠAIS GAISA KUĢIS |
|
STEADY RED
STOP |
PASTĀVĪGS SARKANS
APSTĀTIES |
|
RED FLASHES
TAXI CLEAR OF LANDING AREA IN USE |
MIRGOJOŠS SARKANS
MANEVRĒT PROJĀM NO IZMANTOJAMĀS NOSĒŠANĀS ZONAS |
| TOWER | TORNIS |
| RED PYROTECHNIC | SARKANA SIGNĀLRAĶETE |
|
NOTWITHSTANDING ANY PREVIOUS INSTRUCTIONS,
DO NOT LAND FOR THE TIME BEING |
NESKATOTIES UZ IEPRIEKŠĒJIEM NORĀDĪJUMIEM, PAŠLAIK NOSĒSTIES NEDRĪKST! |
|
GREEN FLASHES
CLEARED TO TAXI |
MIRGOJOŠS ZAĻŠ
ATĻAUTS VEIKT MANEVRUS |
|
WHITE FLASHES
RETURN TO STARTING POINT ON THE AERODROME |
MIRGOJOŠS BALTS
ATGRIEZTIES SĀKUMA PUNKTĀ LIDLAUKĀ |
|
STEADY GREEN
CLEARED FOR TAKE OFF |
PASTĀVĪGS ZAĻŠ
ATĻAUTS PACELTIES |
| TAKE-OFF POSITION | PACELŠANĀS POZĪCIJA |
4.1.2. Gaisa kuģis apstiprina, ka sapratis signālu
a) Lidojuma laikā:
1) diennakts gaišajā laikā:
- pašūpojot gaisa kuģa spārnus;
Piezīme. Šis signāls nebūtu jāizmanto posmā starp trešo un ceturto pagriezienu un nosēšanās taisnē.
2) diennakts tumšajā laikā:
- divreiz ieslēdzot un izslēdzot gaisa kuģa nosēšanās gaismas vai, ja tādu nav, divreiz ieslēdzot un izslēdzot navigācijas ugunis.
b) Atrodoties uz zemes:
1) diennakts gaišajā laikā:
- kustinot gaisa kuģa eleronus vai virzienstūri;
2) diennakts tumšajā laikā:
- divreiz ieslēdzot un izslēdzot gaisa kuģa nosēšanās gaismas vai, ja tādu nav, divreiz ieslēdzot un izslēdzot navigācijas ugunis.
4.2. Uz zemes novietojamie vizuālie signāli
Piezīme. Sīkāku informāciju par uz zemes novietojamajiem vizuālajiem līdzekļiem skat. 14. pielikumā.
4.2.1. Aizliegums nosēsties
Signāllaukumā novietots horizontāls sarkanas krāsas četrstūris ar dzeltenām diagonālēm (A1-2. attēlā) norāda, ka nosēšanās ir aizliegta un ka šis aizliegums var tikt pagarināts.
A1-2. attēls
4.2.2. Nepieciešamība tuvojoties vai nosēžoties veikt īpašus piesardzības pasākumus
Signāllaukumā novietots horizontāls sarkanas krāsas četrstūris ar vienu dzeltenu diagonāli (A1-2. attēlā) norāda, ka manevrēšanas laukuma sliktā stāvokļa vai kāda cita iemesla dēļ tuvojoties vai nosēžoties jāievēro īpaši piesardzības pasākumi.
A1-3. attēls
4.2.3. Skrejceļu un manevrēšanas ceļu izmantošana
4.2.3.1. Signāllaukumā novietota balta hanteles formas zīme (A1-4. attēlā) norāda, ka gaisa kuģim jānosēžas, jāpaceļas un jāveic manevri tikai, izmantojot skrejceļus un manevrēšanas ceļus.
A1-4. attēls
4.2.3.2. Signāllaukumā novietota līdzīga balta hanteles formas zīme kā 4.2.3.1. punktā aprakstītā, bet ar melnas krāsas svītru perpendikulāri asij pāri abām hanteles apaļajām daļām (A1-5. attēlā), norāda, ka gaisa kuģim jānosēžas un jāpaceļas tikai, izmantojot skrejceļus, bet citu manevru veikšanai nav nepieciešams izmantot tikai skrejceļus un manevrēšanas ceļus.
A1-5. attēls
4.2.4. Slēgti skrejceļi vai manevrēšanas ceļi
Uz skrejceļiem un manevrēšanas ceļiem vai to daļām novietotas krusta formas zīmes vienā kontrastējošā krāsā (dzeltenā vai baltā) (A1-6. attēlā) norāda, ka zona nav derīga gaisa kuģu kustībai.
A1-6. attēls
4.2.5. Nosēšanās vai pacelšanās virzieni
4.2.5.1. Horizontāla balta vai oranža nosēšanās "T" veida zīme (A1-7. attēlā) gaisa kuģim norāda nosēšanās un pacelšanās virzienu, kas ir paralēli "T" zīmes gareniskajai asij šķērsdaļas virzienā.
Piezīme. Ja šo nosēšanās "T" veida zīmi izmanto nakts laikā, tad to vai nu izgaismo vai tās malas aprīko ar spuldzītēm.
A1-7. attēls
4.2.5.2. Vertikāli pie lidlauka vadības torņa vai tam blakus novietota divu ciparu grupa (A1-8. attēlā) gaisa kuģim manevrēšanas zonā norāda pacelšanās virzienu, kas izteikts magnētiskā kompasa grādu desmitos, noapaļojot līdz tuvākajiem desmit grādiem.
A1-8. attēls
4.2.6. Labās puses satiksme
Signāllaukumā skrejceļa vai tā izmantojamās daļas galā horizontāli novietota bulta, kas norāda pa labi, labi saredzamā krāsā (A1-9. attēlā) norāda, ka pirms nosēšanās vai pacelšanās jāizdara pagrieziens pa labi.
A1-9. attēls
4.2.7. Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts
Vertikāli novietots melns "C" burts uz dzeltena fona (A1-10. attēlā) norāda gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkta atrašanās vietu.
A1-10. attēls
4.2.8. Notiek planieru lidojumi
Signāllaukumā horizontāli novietota balta zīme divkārša krusta veidā (A1-11. attēlā) norāda, ka lidlauku izmanto planieri un ka tiek veikti planieru lidojumi.
A1-11. attēls
5.1. Signalizētāja signāli gaisa kuģim
1. piezīme. Šie signāli paredzēti, lai tos rādītu signalizētājs, rokās turot lukturus, kas nepieciešams, lai pilots tos varētu vieglāk saskatīt, un atrodoties ar seju pret gaisa kuģi šādā pozīcijā:
a) fiksētu spārnu gaisa kuģiem - gaisa kuģa kreisajā pusē, kur pilots to var vislabāk saskatīt; un
b) helikopteriem - vietā, kur pilots vislabāk var saskatīt signalizētāju.
2. piezīme. Attiecīgo signālu nozīme nemainās, ja lieto karodziņus, izgaismotus zižļus vai kabatas lukturīšus.
3. piezīme. Gaisa kuģa dzinēji tiek numurēti no labās puses uz kreiso, signalizētājam atrodoties ar skatu pret gaisa kuģi (t.i., dzinējs nr.1 ir kuģa kreisās puses ārējais dzinējs).
4. piezīme. Signāli, kas atzīmēti ar zvaigznīti (*) attiecas uz stacionārā režīmā lidojošiem helikopteriem.
5. piezīme. Gadījumos, kad minēti zižļi, var izmantot arī dienas gaismā fluorescējošas galda tenisa raketes vai cimdus (tikai dienas gaismā).
6. piezīme. Gadījumos, kad minēts signalizētājs [signalman], signālus rādīt var arī manevru vadītājs.
5.1.1. Pirms turpmāk aprakstīto signālu lietošanas signalizētājs pārliecinās, ka zonā, kurā gaisa kuģis ir jāvada, neatrodas objekti, kuriem gaisa kuģis, izpildot 3.4.1. punkta prasības, var nejauši uzdurties.
Piezīme. Daudzu gaisa kuģu konstrukcija ir tāda, ka, gaisa kuģim veicot manevrus uz zemes, no pilotu kabīnes ne vienmēr ir iespējams vizuāli kontrolēt kabīnes spārnu galu, dzinēju un citu galējo punktu trajektoriju.
 |
1. Spārnu trajektorijas vadīšana Signalizētājs paceļ labo roku virs galvas līmeņa, ar zizli norādot uz augšu; kreisā roka atrodas gar sāniem, ar tajā esošo zizli norādot uz leju. Piezīme. Ar šo signālu persona, kas atrodas gaisa kuģa spārnu galā norāda pilotam/manevru vadītājam/ dispečeram, ka gaisa kuģa ceļā uz stāvvietu vai no tās nav šķēršļu. |
 |
2. Norādīšana uz vārtiem Signalizētājs paceļ pilnībā izstieptas rokas tieši virs galvas, ar zižļiem norādot uz augšu. |
 |
3. Virzīties uz nākamā signalizētāja pusi vai atbilstoši
torņa/zemes vadības norādījumiem
Signalizētājs abas rokas vērš augšup; pārvieto un izstiepj rokas uz abām pusēm prom no ķermeņa un ar zižļiem norāda nākamā signalizētāja vai manevrēšanas zonas atrašanās vietu. |
 |
4. Tieši uz priekšu Signalizētājs izstieptas rokas saliec elkoņos un ar zižļiem rāda augšup un lejup no krūšu augstuma līdz galvas augstumam. |
 |
5. a) Pagriezties pa kreisi (no pilota redzespunkta)
Signalizētājs, turot zizli izstieptā labajā rokā 90 grādu leņķī no ķermeņa, ar kreiso roku rāda signālu "uz priekšu". Roku kustības ātrums pilotam norāda, cik strauji jāveic pagrieziens. |
 |
5. b) Pagriezties pa labi (no pilota redzespunkta)
Signalizētājs, turot zizli izstieptā kreisajā rokā 90 grādu leņķī no ķermeņa, ar labo roku rāda signālu "uz priekšu". Roku kustības ātrums pilotam norāda, cik strauji jāveic pagrieziens. |
 |
6. a) Parastā apstāšanās Signalizētājs, turot zižļus izstieptās rokās 90 grādu leņķī uz sāniem, lēnām ceļ rokas virs galvas, kamēr zižļi sakrustojas. |
 |
6. b) Apturēšana ārkārtas gadījumā Signalizētājs strauji izstiepj rokas un zižļus virs galvas, sakrustojot zižļus. |
 |
7. a) Iedarbināt bremzes Paceliet roku ar uz priekšu vērstu plaukstu mazliet virs plecu augstuma. Pārliecinieties par acu kontaktu ar gaisa kuģa apkalpi un savelciet plaukstu dūrē. Nekustieties, kamēr kāds gaisa kuģa apkalpes loceklis nav parādījis paceltu īkšķi, apstiprinot, ka ir sapratis signālu. |
 |
7. b) Izslēgt bremzes Paceliet roku ar dūrē savilktu plaukstu mazliet virs plecu augstuma. Pārliecinieties par acu kontaktu ar gaisa kuģa apkalpi un atveriet plaukstu. Nekustieties, kamēr kāds gaisa kuģa apkalpes loceklis nav parādījis paceltu īkšķi, apstiprinot, ka ir sapratis signālu. |
 |
8. a) Paliktņi ir ievietoti Izstiepis rokas un zižļus pilnībā virs galvas, kustiniet zižļus virzienā uz iekšpusi, līdz zižļi saskaras. Pārliecinieties, ka kāds gaisa kuģa apkalpes loceklis parāda apstiprinošu zīmi. |
 |
8. b) Paliktņi ir izņemti Izstiepis rokas un zižļus pilnībā virs galvas, kustiniet zižļus virzienā uz ārpusi. Neizņemiet paliktņus, kamēr nav saņemta atļauja no gaisa kuģa apkalpes. |
 |
9. Iedarbināt dzinēju(-us) Paceliet labo roku galvas augstumā, ar zizli norādot augšup, un sāciet izpildīt apļveida kustību ar roku; tajā pašā laikā ar kreiso roku, kas pacelta virs galvas, norādiet iedarbināt dzinēju. |
 |
10. Izslēgt dzinēju(-us) Izstiepiet roku ar zizli sev priekšā plecu augstumā; paceliet plaukstu un zizli pie kreisā pleca un velciet ar zizli līdz labajam plecam, it kā pārgriežot rīkli. |
 |
11. Samazināt ātrumu Nolaidiet izstieptas rokas lejup un veiciet kustību, pārvietojot zižļus augšup un lejup no vidukļa līdz ceļgaliem, it kā viegli uzsitot. |
 |
12. Samaziniet dzinēja apgriezienus norādītajā pusē Nolaidiet rokas uz zižļus vērstus pret zemi, pavēciniet labo vai kreiso zizli augšup un lejup, norādot, vai apgriezieni jāsamazina attiecīgi kreisajā vai labajā pusē. |
|
|
13. Atpakaļ! Paceliet rokas sev priekšā vidukļa augstumā un grieziet rokas virzienā uz priekšu. Lai pārtrauktu kustību atpakaļ, izmantojiet 6.a) vai b) signālu. |
 |
14. a) Pagriezieni, pārvietojoties atpakaļgaitā (no astes līdz labajam bortam) Nolaidiet kreiso roku ar zizli, kas vērsts pret zemi, un ar labo roku izdariet kustību no pozīcijas vertikāli virs galvas uz pozīciju horizontāli sev priekšā, vairākas reizes atkārtojot kustību ar labo roku. |
 |
14 b). Pagriezieni, pārvietojoties atpakaļgaitā (no astes līdz kreisajam bortam) Nolaidiet labo roku ar zizli, kas vērsts pret zemi, un ar kreiso izdariet kustību no pozīcijas vertikāli virs galvas uz pozīciju horizontāli sev priekšā, vairākas reizes atkārtojot kustību ar kreiso roku. |
 |
15. Viss kārtībā! Paceliet labo roku ar augšup vērstu zizli galvas augstumā vai parādiet paceltu īkšķi; kreisā roka paliek nolaista gar sāniem. Piezīme. Šo signālu izmanto arī kā tehnisko/apkalpošanas sakaru signālu. |
 |
*16. Lidošana stacionārā režīmā (karāšanās) Pilnībā sāniski izstieptas rokas un zižļi 90 grādu leņķī. |
 |
*17. Augšup! Pilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu leņķī ar augšup vērstām plaukstām un paceliet rokas uz augšu! Kustības ātrums norāda pacelšanās ātrumu. |
 |
*18. Nolaisties zemāk! Pilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu leņķī ar lejup vērstām plaukstām un vēzējiet rokas uz leju! Kustības ātrums norāda nolaišanās ātrumu. |
 |
*19. a) Pagriezties horizontāli pa kreisi (no pilota redzespunkta) Izstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa labi no ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā slaukot. |
 |
*19 b). Pagriezties horizontāli pa labi (no pilota redzespunkta) Izstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa kreisi no ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā slaukot. |
 |
*20. Nosēsties! Sakrustojiet rokas sev priekšā ar lejup vērstiem zižļiem. |
 |
21. Ugunsgrēks Ar zizli labajā rokā izdariet kustību no pleca līdz ceļgalam, kas atgādina ventilatora darbību, tajā pašā laikā ar zizli kreisajā rokā norādot uz ugunsgrēka zonu. ENGINE - DZINĒJS BRAKE - BREMZES |
 |
22. Gaidiet! Pilnībā izstiepiet rokas un zizli 45 grādu leņķī uz sāniem. Gaidiet, līdz gaisa kuģim tiek dota atļauja veikt nākamo manevru. |
 |
23. Gaisa kuģa nosūtīšana Lai nosūtītu gaisa kuģi, izpildiet standarta sveicienu ar labo roku un/vai zizli. Saglabājiet acu kontaktu ar gaisa kuģa apkalpi, līdz gaisa kuģis uzsāk manevrus. |
 |
24. Neaiztikt vadības ierīces! (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Izstiepiet pilnībā labo roku virs galvas un savelciet plaukstu dūrē vai turiet zizli horizontāli; kreiso roku paturiet nolaistu gar sāniem. |
 |
25. Pieslēgt zemes strāvas avotu (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas; atveriet kreiso plaukstu horizontāli un ar labās rokas pirkstu galiem pieskarieties atvērtajai kreisās rokas delnai (izveidojot T burta formu). Nakts laikā, lai virs galvas izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus zižļus. |
 |
26. Atvienot strāvu (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas, ar labās rokas pirkstu galiem pieskaroties atvērtajai kreisās rokas delnai (T burta veidā); tad labo plaukstu atvirziet nost no kreisās plaukstas. Neatvienojiet strāvu, kamēr gaisa kuģa apkalpe to nav atļāvusi. Nakts laikā, lai virs galvas izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus zižļus. |
 |
27. Noraidošs signāls (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Turiet labo roku taisnu 90 grādu leņķī no pleca un ar zizli norādiet uz zemi vai parādiet uz leju vērstu īkšķi; kreisā roka paliek nolaista gar sāniem. |
 |
28. Nodibināt sakarus pa iekšējo telefonu (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Paceliet abas rokas 90 grādu leņķī no ķermeņa un ar plaukstām apklājiet abas ausis. |
 |
29. Atvērt/aizvērt kāpnes (tehniskais/apkopes sakaru signāls) Labo roku turot nolaistu gar sāniem un kreiso roku paceltu 45 grādu leņķī virs galvas, ar labo roku izdariet vēzienu virzienā uz kreiso plecu. Piezīme. Šis signāls ir paredzēts galvenokārt gaisa kuģiem ar iebūvētām kāpnēm gaisa kuģa priekšgalā. |
5.2. Gaisa kuģa pilota signāli signalizētājam
1. piezīme. Šie signāli domāti, lai pilots no savas kabīnes tos skaidri un saredzami ar rokām parādītu signalizētājam, vajadzības gadījumā izmantojot apgaismojumu, lai signalizētājs vieglāk varētu tos saredzēt.
2. piezīme. Gaisa kuģa dzinēji ir numurēti no kreisās puses uz labo (no signalizētāja, kas atrodas ar seju pret gaisa kuģi, skatu punkta) (t.i. dzinējs Nr. 1 ir kreisās puses malējais dzinējs).
5.2.1. Bremzes
Piezīme. Moments, kad pirksti ir sakļauti dūrē vai izplesti, norāda attiecīgi bremžu iedarbināšanu vai atlaišanu.
a) Bremzes iedarbinātas: roka ar izplestiem pirkstiem pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam plauksta tiek sakļauta dūrē.
b) Bremzes atlaistas: roka ar dūrē sakļautiem pirkstiem pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam pirksti tiek izplesti.
5.2.2. Bremžu paliktņi
a) Ievietot bremžu paliktņus: izstieptas rokas ar delnām uz ārpusi sakrustot priekšā sejai.
b) Izņemt bremžu paliktņus: sejai priekšā sakrustotas rokas ar plaukstām uz ārpusi izvērst sāņus.
5.2.3. Gatavība dzinēja(-u) iedarbināšanai
Pacelt atbilstošu daudzumu vienas rokas pirkstu, norādot, cik dzinēji jāiedarbina.
5.3. Tehniskie/apkopes sakaru signāli
5.3.1. Signāli, kas parādāmi ar rokām, tiek izmantoti tikai tad, ja nav iespējama mutiska saziņa attiecībā uz tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
5.3.2. Signalizētājs pārliecinās, ka no gaisa kuģa apkalpes tiek saņemts apstiprinošs signāls attiecībā uz tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
Piezīme. Tehniskie/apkopes sakaru signāli ir ietverti 1. papildinājumā, lai standartizētu rokas signālu lietojumu saziņai ar gaisa kuģa apkalpi gaisa kuģa kustības laikā attiecībā uz apkopes vai pārvietošanas funkcijām.
(Piezīme. Skat. pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu)
1. Principi, kas jāievēro valstīm
1.1. Lai panāktu vienotus noteikumus, kas nepieciešams civilā gaisa kuģa navigācijas drošībai, Līgumslēdzējas valstis, izstrādājot noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi ņem vērā šādus principus:
a) civilie gaisa kuģi tiek pārtverti tikai tad, ja nav citas iespējas;
b) ja tā tomēr tiek veikta, pārtveršana jāierobežo līdz gaisa kuģa identificēšanai, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi tā plānotajā trajektorijā, izvest ārpus valsts gaisa telpas robežām, aizvest no ierobežotu lidojumu, aizliegtas vai bīstamas zonas vai sniegt tam norādījumus, lai veiktu nosēšanos norādītā lidlaukā;
c) netiks uzsākta civilo gaisa kuģu pārtveršana treniņu nolūkā;
d) navigācijas norādījumi un ar tiem saistītā informācija pārtvertajam gaisa kuģim tiks sniegta, izmantojot radiotelefonu, ja vien ir iespējams izveidot radiosakarus; un
e) gadījumā, ja tiek pieprasīts, lai pārtvertais civilais gaisa kuģis nosēstos pārlidojamajā teritorijā, tad nosēšanās vajadzībām norādītajam lidlaukam jābūt piemērotam attiecīgā tipa gaisa kuģim.
Piezīme. ICAO Asamblejas 25. (ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 3.' pantu, Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka "katrai valstij jāatturas lietot ieročus pret civilajiem gaisa kuģiem lidojuma laikā".
1.2. Līgumslēdzējas valstis paziņo standarta paņēmienu, kas noteikts gaisa kuģa, kurš veic civilā gaisa kuģa pārtveršanu, manevrēšanai. Šāda metode paredzēta, lai nepieļautu pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu.
Piezīme. Īpaši ieteikumi attiecībā uz manevrēšanas paņēmienu ir ietverti A piesaistnes 3. punktā.
1.3. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka tiek pieņemti noteikumi attiecībā uz sekundārā novērošanas radiolokatora lietošanu vajadzības gadījumā, lai identificētu civilo gaisa kuģi zonās, kur to var pārtvert.
2. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība
2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis, nekavējoties:
a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar specifikācijām 1. papildinājumā;
b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību;
c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot izsaukumu avārijas frekvencē 121.5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243 MHz;
d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR uztvērējraidītāju, izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus.
2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos norādījumus.
2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, kurus pa radio devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio norādījumus.
3. Radiosakari pārtveršanas laikā
Ja pārtveršanas laikā tiek nodibināti radiosakari, bet nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas nodot norādījumus, norādījumu apstiprinājumu un būtisku informāciju, izmantojot frāzes un izrunu, kas norādīta A2-1. tabulā, katru frāzi pārraidot divas reizes:
A2-1. tabula
|
PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa lietojamās frāzes |
PĀRTVERTĀ gaisa kuģa lietojamās frāzes |
||||
| Frāze | Izruna1 | Nozīme | Frāze | Izruna1 | Nozīme |
| CALL SIGN | KOL SA-IN | Kāda ir jūsu izsaukuma zīme? | CALL SIGN (izsaukuma zīme2) |
KOL SA-IN (izsaukuma zīme) |
Mana izsaukuma zīme ir [izsaukuma zīme]. |
| FOLLOW | FOL-LO | Sekojiet man | |||
| DESCEND | DEE-SEND | Samaziniet augstumu, lai veiktu nosēšanos |
WILCO
Will comply |
VILL-KO | Sapratu, izpildu. |
| YOU LAND | YOU LAAND | Nosēdieties šajā lidlaukā | CAN NOT | KANN NOTT | Nav iespējams izpildīt |
| PROCEED | PRO-SEED | Varat turpināt lidojumu | REPEAT | REE-PEET | Atkārtojiet savus norādījumus. |
| AM LOST | AM LOSST | Nav zināma atrašanās vieta. | |||
| MAYDAY | MAYDAY | Esmu briesmās. | |||
| HIJACK3 | HI-JACK | Esmu nolaupīts. | |||
|
ZEME
(vietvārds) |
LAAND
(vietvārds) |
Nepieciešama nosēšanās [tiek minēts vietvārds] | |||
| DESCEND | DEE-SEND | Nepieciešams samazināt augstumu. | |||
| 1. Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. | |||||
| 2. Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma plānā. | |||||
| 3. Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi "HIJACK". | |||||
3. PAPILDINĀJUMS. KREISĒŠANAS LĪMEŅU TABULAS
Ja to paredz šis pielikums, jāievēro šādi kreisēšanas līmeņi:
a) zonās, kur uz reģionālo aeronavigācijas vienošanos pamata un saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem minimālā vertikālā distancēšana (VSM) 300 m (1000 ft) tiek piemērota starp FL 290 un FL 410, ieskaitot*:
|
CEĻA LĪNIJA** |
|||||||||||||
|
No 000° līdz 179° *** |
No 180° līdz 359° *** |
||||||||||||
|
IFR lidojumi |
VFR lidojumi |
IFR lidojumi |
VFR lidojumi |
||||||||||
|
Absolūtais augstums |
Absolūtais augstums |
Absolūtais augstums |
Absolūtais augstums |
||||||||||
|
FL |
Metri |
Pēdas |
FL |
Metri |
Pēdas |
FL |
Metri |
Pēdas |
FL |
Metri |
Pēdas |
||
|
-90 |
- |
- |
- |
0 |
- |
- |
- |
||||||
|
10 |
300 |
1 000 |
- |
- |
- |
20 |
600 |
2 000 |
- |
- |
- |
||
|
30 |
900 |
3 000 |
35 |
1 050 |
3 500 |
40 |
1 200 |
4 000 |
45 |
1 350 |
4 500 |
||
|
50 |
1 500 |
5 000 |
55 |
1 700 |
5 500 |
60 |
1 850 |
6 000 |
65 |
2 000 |
6 500 |
||
|
70 |
2 150 |
7 000 |
75 |
2 300 |
7 500 |
80 |
2 450 |
8 000 |
85 |
2 600 |
8 500 |
||
|
90 |
2 750 |
9 000 |
95 |
2 900 |
9 500 |
100 |
3 050 |
10 000 |
105 |
3 200 |
10 500 |
||
|
110 |
3 350 |
11 000 |
115 |
3 500 |
11 500 |
120 |
3 650 |
12 000 |
125 |
3 800 |
12 500 |
||
|
130 |
3 950 |
13 000 |
135 |
4 100 |
13 500 |
140 |
4 250 |
14 000 |
145 |
4 400 |
14 500 |
||
|
150 |
4 550 |
15 000 |
155 |
4 700 |
15 500 |
160 |
4 900 |
16 000 |
165 |
5 050 |
16 500 |
||
|
170 |
5 200 |
17 000 |
175 |
5 350 |
17 500 |
180 |
5 500 |
18 000 |
185 |
5 650 |
18 500 |
||
|
190 |
5 800 |
19 000 |
195 |
5 950 |
19 500 |
200 |
6 100 |
20 000 |
205 |
6 250 |
20 500 |
||
|
210 |
6 400 |
21 000 |
215 |
6 550 |
21 500 |
220 |
6 700 |
22 000 |
225 |
6 850 |
22 500 |
||
|
230 |
7 000 |
23 000 |
235 |
7 150 |
23 500 |
240 |
7 300 |
24 000 |
245 |
7 450 |
24 500 |
||
|
250 |
7 600 |
25 000 |
255 |
7 750 |
25 500 |
260 |
7 900 |
26 000 |
265 |
8 100 |
26 500 |
||
|
270 |
8 250 |
27 000 |
275 |
8 400 |
27 500 |
280 |
8 550 |
28 000 |
285 |
8 700 |
28 500 |
||
|
290 |
8 850 |
29 000 |
300 |
9 150 |
30 000 |
||||||||
|
310 |
9 450 |
31 000 |
320 |
9 750 |
32 000 |
||||||||
|
330 |
10 050 |
33 000 |
340 |
10 350 |
34 000 |
||||||||
|
350 |
10 650 |
35 000 |
360 |
10 950 |
36 000 |
||||||||
|
370 |
11 300 |
37 000 |
380 |
11 600 |
38 000 |
||||||||
|
390 |
11 900 |
39 000 |
400 |
12 200 |
40 000 |
||||||||
|
410 |
12 500 |
41 000 |
430 |
13 100 |
43 000 |
||||||||
|
450 |
13 700 |
45 000 |
470 |
14 350 |
47 000 |
||||||||
|
490 |
14 950 |
49 000 |
510 |
15 550 |
51 000 |
||||||||
|
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
||||||||
|
* Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš
veic lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir
jāizmanto mainītā kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta
uz minimālo nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m
(1000 ft).
** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā karte, kura ka kartes ziemeli tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu.. *** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras. |
|||||||||||||
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Dokuments Nr. 9574).
b) citos gadījumos:
|
CEĻA LĪNIJA* |
||||||||||||
|
No 000° līdz 179° ** |
No 180° līdz 359° *** |
|||||||||||
|
IFR lidojumi |
VFR lidojumi |
IFR lidojumi |
VFR lidojumi |
|||||||||
|
Absolūtais augstums |
Absolūtais augstums |
Absolūtais augstums |
Absolūtais augstums |
|||||||||
|
FL |
Metri |
Pēdas |
FL |
Metri |
Pēdas |
FL |
Metri |
Pēdas |
FL |
Metri |
Pēdas |
|
|
-90 |
- |
- |
- |
0 |
- |
- |
- |
|||||
|
10 |
300 |
1 000 |
- |
- |
- |
20 |
600 |
2 000 |
- |
- |
- |
|
|
30 |
900 |
3 000 |
35 |
1 050 |
3 500 |
40 |
1 200 |
4 000 |
45 |
1 350 |
4 500 |
|
|
50 |
1 500 |
5 000 |
55 |
1 700 |
5 500 |
60 |
1 850 |
6 000 |
65 |
2 000 |
6 500 |
|
|
70 |
2 150 |
7 000 |
75 |
2 300 |
7 500 |
80 |
2 450 |
8 000 |
85 |
2 600 |
8 500 |
|
|
90 |
2 750 |
9 000 |
95 |
2 900 |
9 500 |
100 |
3 050 |
10 000 |
105 |
3 200 |
10 500 |
|
|
110 |
3 350 |
11 000 |
115 |
3 500 |
11 500 |
120 |
3 650 |
12 000 |
125 |
3 800 |
12 500 |
|
|
130 |
3 950 |
13 000 |
135 |
4 100 |
13 500 |
140 |
4 250 |
14 000 |
145 |
4 400 |
14 500 |
|
|
150 |
4 550 |
15 000 |
155 |
4 700 |
15 500 |
160 |
4 900 |
16 000 |
165 |
5 050 |
16 500 |
|
|
170 |
5 200 |
17 000 |
175 |
5 350 |
17 500 |
180 |
5 500 |
18 000 |
185 |
5 650 |
18 500 |
|
|
190 |
5 800 |
19 000 |
195 |
5 950 |
19 500 |
200 |
6 100 |
20 000 |
205 |
6 250 |
20 500 |
|
|
210 |
6 400 |
21 000 |
215 |
6 550 |
21 500 |
220 |
6 700 |
22 000 |
225 |
6 850 |
22 500 |
|
|
230 |
7 000 |
23 000 |
235 |
7 150 |
23 500 |
240 |
7 300 |
24 000 |
245 |
7 450 |
24 500 |
|
|
250 |
7 600 |
25 000 |
255 |
7 750 |
25 500 |
260 |
7 900 |
26 000 |
265 |
8 100 |
26 500 |
|
|
270 |
8 250 |
27 000 |
275 |
8 400 |
27 500 |
280 |
8 550 |
28 000 |
285 |
8 700 |
28 500 |
|
|
290 |
8 850 |
29 000 |
300 |
9 150 |
30 000 |
310 |
9 450 |
31 000 |
320 |
9 750 |
32 000 |
|
|
330 |
10 050 |
33 000 |
340 |
10 350 |
34 000 |
350 |
10 650 |
35 000 |
360 |
10 950 |
36 000 |
|
|
370 |
11 300 |
37 000 |
380 |
11 600 |
38 000 |
390 |
11 900 |
39 000 |
400 |
12 200 |
40 000 |
|
|
410 |
12 500 |
41 000 |
420 |
12 800 |
42 000 |
430 |
13 100 |
43 000 |
440 |
13 400 |
44 000 |
|
|
450 |
13 700 |
45 000 |
460 |
14 000 |
46 000 |
470 |
14 350 |
47 000 |
480 |
14 650 |
48 000 |
|
|
490 |
14 950 |
49 000 |
500 |
15 250 |
50 000 |
510 |
15 550 |
51 000 |
520 |
15 850 |
52 000 |
|
|
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
utt. |
|
|
* Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos
ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos
apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija
koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu
līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā
karte, kura ka kartes ziemeli tiek izmantots virziens uz
Ziemeļpolu.
** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras. |
||||||||||||
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410, ieskaitot (Dokuments Nr. 9574).
4. PAPILDINĀJUMS. BEZPILOTA BRĪVĀ LIDOJUMA GAISA BALONI
(Piezīme. Sk. pielikuma 3. nodaļas 3.1.9. punktu)
1. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija
Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija ir šāda:
a) vieglie: bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni, kuru derīgās kravas celtspēja ir viena vai vairākas pakas, kuru kopējā masa nepārsniedz 4 kg, ja vien tie netiek kvalificēti kā smagie gaisa baloni saskaņā ar tālāk minēto c) punkta 2., 3. vai 4. apakšpunktu; vai
b) vidējie: bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni, kuru derīgās kravas celtspēja ir viena vai vairākas pakas, kuru kopējā masa ir 4 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 6 kg, ja vien tie netiek kvalificēti kā smagie gaisa baloni saskaņā ar tālāk minēto c) punkta 2., 3. vai 4. apakšpunktu; vai
c) smagie: bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni, kuru
1) derīgās kravas kopējā celtspēja ir 6 kg vai vairāk; vai
2) derīgās kravas celtspēja ietver 3 kg vai smagāku paku; vai
3) derīgās kravas celtspēja ietver 2 kg vai smagāku paku, ja balona gāzes blīvums ir vairāk nekā 13 g uz kvadrātcentimetru; vai
4) kuri izmanto virves vai citus līdzekļus derīgās kravas piekāršanai, kam nepieciešams vismaz 230 N liels trieciena radīts spēks, lai atdalītu pakārto derīgo kravu no balona.
1. piezīme. Balona gāzes blīvums, kas minēts c) punkta 3) apakšpunktā, tiek noteikts, izdalot derīgās kravas paku kopējo masu gramos ar balona vismazākās virsmas laukumu kvadrātcentimetros.
2. piezīme. Sk. A4-1. attēlu.
2. Vispārējie ekspluatācijas noteikumi
2.1. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē, ja valsts, kurā tas tiek palaists, nav devusi atbilstošu atļauju.
2.2. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu, kas nav vieglais gaisa balons, kādu izmanto tikai meteoroloģijas nolūkos un ekspluatē atbilstošas iestādes noteiktā veidā, neekspluatē citas valsts teritorijā, ja no attiecīgās valsts nav saņemta atbilstoša atļauja.
2.3. Šā papildinājuma 2.2. punktā minētā atļauja jāsaņem pirms balona palaišanas, ja, plānojot operāciju, ir pamats sagaidīt, ka balonu vējš varētu ienest gaisa telpā virs citas valsts. Šādu atļauju var saņemt vairāku balona lidojumu veikšanai vai noteiktam vairākkārtēja lidojuma tipam, piemēram, atmosfēras izpētes balona lidojumiem.
2.4. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu ekspluatē saskaņā ar nosacījumiem, kurus noteikusi Reģistrācijas valsts un valsts, pa kuru paredzams lidojums.
2.5. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē veidā, kurā balona vai tā daļas, tostarp tā derīgās kravas trieciens pret zemi apdraud ar operāciju nesaistītas personas vai īpašumu.
2.6. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē virs starptautiskajiem ūdeņiem bez iepriekšējas saskaņošanas ar atbilstošo pilnvaroto ATS iestādi.
3. Ekspluatācijas ierobežojumi un aprīkojuma prasības
3.1. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu bez atbilstošas pilnvarotas ATS iestādes atļaujas neekspluatē barometriskā augstuma līmeņos zemāk par 18 000m (60 000ft), kur
a) ir mākoņi un citas dabas parādības ar pārklājumu vairāk nekā četras astotdaļas; vai
b) horizontālā redzamība ir mazāka nekā 8 km.
3.2. Smago vai vidējo bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu nepalaiž tā, lai tas zemāk nekā 300 m (1000 ft) augstumā varētu pārlidot ar operāciju nesaistītiem pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā.
3.3. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē, ja vien:
a) tas nav aprīkots vismaz ar divām automātiskām vai tālvadāmām, savstarpēji neatkarīgi ekspluatējamām lidojuma pārtraukšanas iekārtām vai sistēmām;
|
RĀDĪTĀJI |
DERĪGĀS KRAVAS MASA (kilogramos) 6 vai vairāk |
||
|
VIRVE vai CITA PIEKARE 230 ņūtoni vai VAIRĀK |
|||
|
ATSEVIŠĶA PAKA AR DERĪGO KRAVU |
GAISA BLĪVUMS BALONĀ |
||
|
GAISA BLĪVUMA
APRĒĶINĀŠANA: |
GAISA BLĪVUMS mazāks nekā 13g/cm2 |
SMAGIE GAISA BALONI |
|
|
KOMBINĒTĀ MASA (ja to neietekmē piekare vai gaisa blīvums balonā, vai atsevišķas pakas masa) |
VIEGLIE GAISA BALONI |
VIDĒJIE GAISA BALONI |
|
A4-1. attēls. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija
b) polietilēna bezspiediena gaisa baloniem netiek izmantotas vismaz divas savstarpēji neatkarīgi funkcionējošas metodes, sistēmas, ierīces vai to kombinācija, lai pārtrauktu gaisa balona apvalka lidojumu;
Piezīme. Augsta spiediena baloniem nav vajadzīgas šādas ierīces, jo tie pēc derīgās kravas izkraušanas ātri paceļas un pārplīst, un nav vajadzīga ierīce vai sistēma, kas paredzēta gaisa balona apvalka pārduršanai. Šajā saistībā augsta spiediena baloniem ir vienkāršs neizstiepjams apvalks, kas var izturēt spiedienu starpību, ja apvalka iekšienē spiediens ir lielāks nekā ārpusē. Tas ir piepildīts tā, ka mazāks gāzes spiediens nakts laikā pilnībā piepilda apvalku. Šāds augsta spiediena gaisa balons saglabās būtībā nemainīgu lidojuma līmeni, līdz no tā nebūs izplūdis pārāk liels gāzes daudzums.
c) gaisa balona apvalks nav aprīkots vai nu ar radaratstarošanas ierīci(-ēm) vai radaratstarojošu materiālu, kas radīs atbalsi virsmas radiolokatoram, kas darbojas 200 MHz līdz 2 700 MHz frekvenču diapazonā, un/vai gaisa balons nav aprīkots ar citam tādām ierīcēm, kas atļaus ekspluatantam to nepārtraukti novērot ārpus zemes radiolokatora frekvenču diapazona.
3.4. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē rajonā, kur tiek lietota zemes sekundārais novērošanas radiolokators (SSR), ja vien tas nav aprīkots ar sekundārā novērošanas radiolokatora uztvērējraidītāju, kas spēj pārraidīt informāciju par absolūto augstumu, kas nepārtrauktā režīmā darbojas ar noteiktu kodu, vai kuru vajadzības gadījumā var noskanot uz attiecīgu no novērošanas staciju.
3.5. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu, kas aprīkots ar iekārtu antenu, kuras pārlaušanai jebkurā punktā nepieciešams 230 N vai lielāks spēks, neekspluatē, ja vien antenai nav piestiprināti krāsaini vimpeļi vai karodziņi ne retāk kā ar 15 m atstarpi.
3.6. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai jebkurā citā laikā starp saulrietu un saullēktu (atkarībā no ekspluatācijas absolūtā augstuma), kuru var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē zemāk nekā 18 000m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ja vien gaisa balons, tam piestiprinātie priekšmeti un derīgā krava neatkarīgi no tā, vai lidojuma laikā to atdala vai neatdala no balona, nav izgaismoti.
3.7. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu, kas aprīkots ar piekarināšanas līdzekli (izņemot ļoti uzkrītošas krāsas atvērtu izpletni), kas garāks par 15m, laikā starp saulrietu un saullēktu neekspluatē zemāk nekā 18 000m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ja vien šis piekarināšanas līdzeklis nav krāsots ļoti uzkrītošas krāsas joslās vai tam nav piekārti krāsaini vimpeļi.
4. Lidojuma pārtraukšana
Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona ekspluatants aktivizē atbilstošās iepriekš 3.3. punkta a) un b) apakšpunktos paredzētās lidojuma pārtraukšanas ierīces:
a) ja kļūst zināms, ka laika apstākļi ir sliktāki nekā operācijai paredzētie;
b) ja darbības traucējumu vai cita iemesla dēļ operācijas turpināšana apdraud gaisa satiksmi vai personas vai īpašumu uz zemes; vai
c) pirms nesankcionētas ielidošanas gaisa telpā virs citas valsts teritorijas.
5. Lidojuma pieteikšana
5.1. Lidojuma pieteikšana pirms lidojuma sākšanas
5.1.1. Paredzētais vidējā vai smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona lidojums jāpiesaka atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paredzētā lidojuma dienas.
5.1.2. Paredzētā lidojuma pieteikums ietver šādu informāciju, ja to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība:
a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indekss vai projekta koda nosaukums;
b) gaisa balona klasifikācija un apraksts;
c) SSR kods vai NDB frekvence pēc vajadzības;
d) ekspluatanta vārds, uzvārds vai nosaukums un telefona numurs;
e) starta vieta;
f) aprēķinātais starta laiks (vai vairāku startu sākšanas un pabeigšanas laiks);
g) palaižamo balonu skaits un paredzētais intervāls starp startiem (vairāku startu gadījumā);
h) paredzamais virziens augstuma uzņemšanai;
i) kreisēšanas līmenis (līmeņi) (barometriskais augstums);
j) aprēķinātais laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu 18 000m (60 000 ft) barometrisko augstumu vai lai sasniegtu kreisēšanas līmeni 18 000m (60 000 ft) augstumā vai zemāk, kā arī aprēķinātā atrašanās vieta;
Piezīme. Ja operācija sastāv no ilgstošiem startiem, tad jāietver aprēķinātais laiks, kurā pirmais un pēdējais balons sērijā sasniegs attiecīgo līmeni (piem., 122136Z-130330Z).
k) aprēķinātais lidojuma pārtraukšanas datums un laiks un plānotais saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajons. Gadījumā, ja gaisa baloni veic ilgstošus lidojumus un tādēļ nav iespējams precīzi paredzēt lidojuma pārtraukšanas datumu un laiku un plānoto saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajonu, tiek lietots termins "ilgstošs".
Piezīme. Ja paredzēts izmantot vairāk nekā vienu saskaršanās ar zemi/atgūšanas vietu, tad jāuzskaita katra vieta, noradot attiecīgo aprēķināto saskaršanās ar zemi laiku. Ja paredzēta virkne saskaršanos ar zemi, tad jānorāda aprēķinātais laiks, kad ar zemi saskarsies pirmais un pēdējais sērijas balons (piem., 122136Z-130330Z).
5.1.3. Visas izmaiņas pirmslidojuma informācijā, par kurām paziņots saskaņā ar 5.1.2. punktu, dara zināmas attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā 6 stundas pirms aprēķinātā starta laika vai saules un kosmisko parādību pētījumu gadījumā, kas saistītas ar kritiskā laika elementu, ne vēlāk kā 30 minūtes pirms aprēķinātā operācijas sākšanas laika.
5.2. Paziņojums par startu
Tūlīt pēc tam, kad ir palaists vidējais vai smagais bezpilota brīvā lidojuma gaisa balons, ekspluatants paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai šādu informāciju:
a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indeksu;
b) starta vietu;
c) faktisko starta laiku;
d) aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts 18 000m (60 000 ft) barometriskais augstums, vai aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts kreisēšanas līmenis 18 000m (60 000 ft) augstumā vai zemāk, un aprēķināto atrašanās vietu; un
e) visas izmaiņas informācijā, kas iepriekš paziņota saskaņā ar 5.1.2. punkta g) un h) apakšpunktu.
5.3. Paziņošana par lidojuma atcelšanu
Ekspluatants informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, tiklīdz ir zināms, ka ir atcelts vidējā vai smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona lidojums, par ko iepriekš paziņots saskaņā ar 5.1. punktu.
6. Atrašanās vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi
6.1. Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona, kas tiek ekspluatēts 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā vai zemāk, ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma trajektoriju un pēc pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē atrašanās vietu ik pēc 2 stundām.
6.2. Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona, kas tiek ekspluatēts virs 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma norisi un pēc pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē atrašanās vietu ik pēc 24 stundām.
6.3. Ja atrašanās vietu nav iespējams fiksēt saskaņā ar 6.1. un 6.2. punktu, ekspluatants nekavējoties ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. Šajā ziņojumā tiek norādīta pēdējā fiksētā atrašanās vieta. Kad tiek atjaunota gaisa balona uzraudzība, par to nekavējoši tiek informēta atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
6.4. Vienu stundu pēc tam, kad smagais bezpilota brīvā lidojuma gaisa balons ir sācis augstuma samazināšanu, ekspluatants atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei nosūta šādu informāciju par balonu:
a) pašreizējo ģeogrāfisko atrašanās vietu;
b) pašreizējo līmeni (barometrisko augstumu);
c) vajadzības gadījumā paredzamo laiku, kad gaisa balons šķērsos 18 000 m (60 000 ft) barometrisko augstumu;
d) paredzamo saskaršanās ar zemi laiku un vietu.
6.5. Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona ekspluatants ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, kad ir pabeigta operācija.
A PIESAISTNE. CIVILĀ GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA
(Piezīme. Sk. pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu un attiecīgo piezīmi)
Piezīme. Lai sniegtu pilnīgu informāciju, šajā pielikuma ir izklāstīta pielikuma 2. papildinājuma noteikumu būtība.
1. Saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta d) punktu ICAO Līgumslēdzējas valstis "pieņemot noteikumus par savas valsts gaisa kuģiem, apņemas pievērst pienācīgu uzmanību civilo gaisa kuģu navigācijas drošībai". Tā kā civilā gaisa kuģa pārtveršana jebkurā gadījumā ir iespējami bīstama, ICAO Padome ir formulējusi turpmāk minētās īpašās rekomendācijas, kuras Līgumslēdzējas valstis tiek mudinātas īstenot, pieņemot attiecīgus normatīvos un administratīvos aktus. Tiek uzskatīts, ka civilo gaisa kuģu un to pasažieru drošības interesēs ir būtiski visām attiecīgajām valstīm tos piemērot vienotā veida. Šī iemesla dēļ ICAO Padome aicina Līgumslēdzējas valstis paziņot ICAO par visām atšķirībām, kas var pastāvēt starp to attiecīgajiem valsts noteikumiem vai praksi un šīm īpašajām rekomendācijām.
2. Vispārīgi norādījumi
2.1. Ir jāizvairās no civilā gaisa kuģa pārtveršanas, un tā jāuzsāk tikai tad, ja nav citas iespējas. Ja tā tiek uzsākta, pārtveršana jāaprobežo tikai ar gaisa kuģa identificēšanu, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi uz tā plānotā ceļa, pavadīt to līdz valsts gaisa telpas robežām, pavadīt prom no aizliegtas, ierobežotu lidojumu vai bīstamās zonas vai sniegt tam noradījumus nosēšanās veikšanai noradītā lidlaukā. Netiek praktizēta civilā gaisa kuģa pārtveršana treniņa nolūkos.
2.2. Lai novērstu vai samazinātu nepieciešamību pārtvert civilu gaisa kuģi, ir svarīgi, lai:
a) pārtveršanas vadības struktūrvienības darītu visu iespējamo, lai garantētu ikviena gaisa kuģa, kurš var būt civilais gaisa kuģis, identificēšanu un sniegtu visus nepieciešamos noradījumus vai konsultācijas šādam gaisa kuģim ar atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību starpniecību. Šajā nolūkā ir būtiski, lai starp pārtveršanas vadības struktūrvienībām un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību tiktu izveidoti ātru un uzticamu sakaru līdzekļi un lai tiktu formulētas vienošanās attiecībā uz informācijas apmaiņu šo struktūrvienību starpā attiecībā uz civilo gaisa kuģu kustību saskaņā ar 11. pielikuma noteikumiem;
b) saskaņā ar 15. pielikuma noteikumiem aeronavigācijas informācijas publikācijās (AIP) tiktu skaidri noteiktas zonas, kurās aizliegti jebkādi civilie lidojumi, un zonas, kurās civilie lidojumi nav atļauti bez īpašas valsts atļaujas, norādot pārtveršanas risku, ja tāds pastāv, ielidošanas gadījumā šādā zonā. Norādot šādas zonas, kas atrodas tuvumā noteiktajiem ATS maršrutiem vai citām bieži izmantojamām ceļa līnijām, valstīm jāņem vērā gaisa kuģa izmantojamo navigācijas sistēmu pieejamība un kopējā sistēmas precizitāte un to spēja saglabāt distanci līdz noteiktajām zonām;
c) tiktu apsvērta papildu aeronavigācijas līdzekļu izveide, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka civilie gaisa kuģi var droši aplidot apkārt aizliegtajām vai, ja vajadzīgs, ierobežotu lidojumu zonām.
2.3. Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu saistībā ar pārtveršanu, kas veikta, ja nav citas iespējas, jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka piloti un attiecīgās struktūrvienības uz zemes rīkojas saskaņoti. Tālab ir būtiski, lai Līgumslēdzējas valstis veiktu pasākumus, nodrošinot, ka
a) visi civilā gaisa kuģa piloti ir pilnībā informēti par to, kādi pasākumi tiem jāveic un kādi vizuālie signāli ir jāizmanto saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājuma 3. nodaļu;
b) civilā gaisa kuģa ekspluatanti vai kapteiņi īsteno 6. pielikuma I, II un III daļas noteikumus attiecībā uz gaisa kuģa iespējām sazināties 121.5 MHz frekvencē un pārtveršanas procedūru, un vizuālo signālu izmantojamību gaisa kuģī;
c) viss gaisa satiksmes dienestu personāls ir informēts, kādi pasākumi tam jāveic saskaņā ar 11. pielikuma 2. nodaļas un PANS-ATM (Dokuments Nr. 4444) noteikumiem;
d) visi pārtverošā gaisa kuģa kapteiņi tiek informēti par civilā gaisa kuģa veiktspējas vispārējiem ierobežojumiem un par iespējamību, ka tehnisku grūtību vai nelikumīgas iejaukšanās dēļ pārtvertais gaisa kuģis varētu nonākt avārijas situācijā;
e) tiek izdoti skaidri un nepārprotami noradījumi pārtveršanas vadības struktūrvienībām un iespējamo pārtverošo gaisa kuģu kapteiņiem, ietverot noradījumus par pārtveršanas manevriem, pārtvertā gaisa kuģa vadīšanu, pārtvertā gaisa kuģa rīcību, "gaiss-gaiss" vizuālajiem signāliem, radiosakariem ar pārtverto gaisa kuģi un nepieciešamību atturēties izmantot ieročus;
Piezīme. Sk. 3. līdz 8. punktu.
f) pārtveršanas vadības struktūrvienības un pārtverošie gaisa kuģi tiek nodrošināti ar radiosakaru iekārtām, kas ir saderīgas ar 10. pielikuma I sējuma specifikācijām, lai tie varētu sazināties ar pārtverto gaisa kuģi, izmantojot avārijas frekvenci 121.5 MHz;
g) sekundārā novērošanas radiolokatora iespējas ir pieejamas tādā mērā, lai pārtveršanas vadības struktūrvienības varētu identificēt civilo gaisa kuģi zonās, kur pretējā gadījumā tas varētu tikt pārtverts. Šādām iespējām jāļauj atpazīt diskrētus četrciparu kodus A režīmā, to skaitā nekavējoties jāatpazīst A režīma kodi 7500, 7600 un 7700.
3. Pārtveršanas manevri
3.1. Jānosaka standarta metode gaisa kuģa, kurš veic civilā gaisa kuģa pārtveršanu, manevriem, lai nepieļautu pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu. Šajā metodē pienācīgi jāņem vērā civilā gaisa kuģa veiktspējas ierobežojumi, nepieciešamība izvairīties no lidošanas tik tuvu pārtvertajam gaisa kuģim, ka var rasties apdraudējums, un nepieciešamība izvairīties šķērsot gaisa kuģa lidojuma trajektoriju vai veikt citus manevrus tā, ka pēcstrūklas turbulence var kļūt bīstama, jo īpaši, ja pārtvertais gaisa kuģis ir viegls gaisa kuģis.
3.2. Gaisa kuģis, kas aprīkots ar gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmu (ACAS) un kas tiek pārtverts, var uztvert pārtvērēju kā sadursmes draudus un tādējādi uzsākt izvairīšanās manevru, reaģējot uz ACAS ieteikumu attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes. Pārtvērējs šādu manevru var kļūdaini interpretēt kā nedraudzīgu nolūku izpausmi. Tādēļ ir svarīgi, ka pārtverošā gaisa kuģa, kas aprīkots ar sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) uztvērējraidītāju, piloti nepieļauj barometriska augstuma informācijas pārraidīšanu (C režīma atbildes vai S režīma AC lauka atbildes) vismaz 37 km (20 NM) rādiusā ap pārtverto gaisa kuģi. Tas neļauj ACAS pārtvertajā gaisa kuģī pret pārtvērēju izmantot ieteikumus attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes, turpretī ACAS satiksmes konsultatīvā informācija paliks pieejama.
3.3. Manevri vizuālai identificēšanai
Ir ieteicama šāda metode pārtveroša gaisa kuģa manevriem, lai vizuāli identificētu civilo gaisa kuģi.
I posms
Pārtverošajam gaisa kuģim jātuvojas pārtvertajam gaisa kuģim no aizmugures. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim parasti jāieņem pozīcija gaisa kuģa kreisajā pusē, nedaudz virs pārtvertā gaisa kuģa un nedaudz tam priekšā, pārtvertā gaisa kuģa pilota redzeslokā un sākotnēji gaisa kuģim ne tuvāk kā 300m. Visiem pārējiem gaisa kuģiem grupā jāsaglabā distance līdz pārtvertajam gaisa kuģim, vēlams virs tā un aiz tā. Pēc tam, kad noteikts ātrums un atrašanās vieta, gaisa kuģim vajadzības gadījumā jāpāriet pie procedūras II posma.
II posms
Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim uzmanīgi jāsāk tuvošanās pārtvertajam gaisa kuģim tajā pašā līmenī, ne tuvāk kā tas absolūti nepieciešams vajadzīgās informācijas iegūšanai. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim jārīkojas piesardzīgi, lai nepārbiedētu gaisa kuģa apkalpi vai pasažierus, visu laiku paturot prātā faktu, ka manevrus, kurus par normāliem uzskata pārtverošais gaisa kuģis, civila gaisa kuģa pasažieri un apkalpe var uzskatīt par bīstamiem. Visiem pārējiem gaisa kuģiem joprojām jāsaglabā distance ar pārtverto gaisa kuģi. Kad identificēšana pabeigta, pārtverošajam gaisa kuģim jāatkāpjas no pārtvertā gaisa kuģa saskaņā ar III posma norādījumiem.
III posms
Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim uzmanīgi jāatvirzās no pārtvertā gaisa kuģa ar lēnu pikējošu kustību. Visiem pārējiem gaisa kuģiem jāsaglabā pietiekama distance ar pārtverto gaisa kuģi un jāpiebiedrojas savam līderim.
3.4. Manevri navigācijas norādījumu sniegšanai
3.4.1. Ja pēc I un II posma identificēšanas manevriem tiek uzskatīts par vajadzīgu iejaukties pārtvertā gaisa kuģa navigācijā, grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim parasti jāieņem pozīcija kreisajā pusē, nedaudz virs un nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim, lai tā kapteinis varētu redzēt parādītos vizuālos signālus.
3.4.2. Pārtverošā gaisa kuģa kapteinim obligāti jāpārliecinās, ka pārtvertā gaisa kuģa kapteinis ir informēts par pārtveršanu un apstiprina saņemtos signālus. Ja atkārtoti mēģinājumi pievērst pārtvertā gaisa kuģa kapteiņa uzmanību, izmantojot 1. sērijas signālus, kas noteikti 1. papildinājuma 2. punktā, ir neveiksmīgi, šim nolūkam var izmantot citas metodes, tostarp kā pēdējo iespēju vilces forsēšanu, ar nosacījumu, ka tādā veidā netiek apdraudēts pārtvertais gaisa kuģis.
3.5. Ir atzīts, ka dažreiz meteoroloģisko apstākļu vai reljefa dēļ grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim var būt nepieciešams ieņemt pozīciju labajā pusē, nedaudz virs un nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim. Šādā gadījumā pārtverošā gaisa kuģa kapteinim īpaši jārūpējas, lai pārtverošais gaisa kuģis visu laiku būtu redzams pārtvertā gaisa kuģa kapteinim.
4. Pārtvertā gaisa kuģa vadīšana
4.1. Navigācijas norādījumi un cita saistītā informācija pārtvertajam gaisa kuģim jāsniedz pa radiotelefonu, ja vien iespējams nodibināt radiosakarus.
4.2. Kad pārtvertajam gaisa kuģim tiek sniegti navigācijas norādījumi, jāuzmanās, lai gaisa kuģis netiktu ievirzīts apstākļos, kur redzamība var būt sliktāka nekā vajadzīgs, lai turpinātu veikt lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, un lai no pārtvertā gaisa kuģa pieprasītie manevri neradītu vēl lielāku apdraudējumu gadījumā, ja ir pasliktināta gaisa kuģa ekspluatācijas efektivitāte.
4.3. Ārkārtas gadījumā, ja pārtvertajam gaisa kuģim pieprasa nosēsties pārlidojamajā teritorijā, jārūpējas, lai:
a) norādītais lidlauks ir piemērots attiecīgā tipa gaisa kuģa drošas nosēšanās vajadzībām, it īpaši, ja lidlauks parasti netiek izmantots civilo gaisa kuģu operācijām;
b) apkārtējais reljefs ir piemērots riņķošanai, pieejai un otra riņķa manevriem;
c) pārtvertajam gaisa kuģim ir atlicis pietiekami daudz degvielas, lai sasniegtu lidlauku;
d) ja pārtvertais gaisa kuģis ir civilais gaisa kuģis, norādītajam lidlaukam ir skrejceļš, kura garums ir vismaz 2500 m vidējā jūras līmenī, un tā balsta virsmas izturība ir pietiekama gaisa kuģa atbalstam; un
e) kad vien tas iespējams, norādītais lidlauks ir tas, kurš sīki aprakstīts attiecīgajā aeronavigācijas informācijas publikācijā.
4.4. Pieprasot civilam gaisa kuģim nolaisties nezināmā lidlaukā, ir būtiski dot pietiekami ilgu laiku, lai būtu iespējams sagatavoties nolaišanās veikšanai, paturot prātā, ka tikai civilā gaisa kuģa kapteinis var spriest par nosēšanās operācijas drošību saistībā ar skrejceļa garumu un gaisa kuģa masu attiecīgajā brīdī.
4.5. Ir īpaši svarīgi, lai pārtvertajam gaisa kuģim pa radiotelefonu tiktu sniegta visa informācija, kas vajadzīga, lai atvieglotu drošu pieeju un nosēšanos.
5. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība
2. Papildinājuma 2. punktā standarti paredz:
2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis, nekavējoties:
a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar specifikācijām 1. papildinājumā;
b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību;
c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot izsaukumu avārijas frekvencē 121.5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243 MHz;
d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR uztvērējraidītāju, izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus.
2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos norādījumus.
2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir pretrunā tiem, kurus pa radio devis pārtverošais gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio norādījumus."
6. "Gaiss-gaiss" tipa vizuālie signāli
Vizuālie signāli, kas jāizmanto gan pārtverošajam gaisa kuģim, gan pārtvertajam gaisa kuģim, ir izklāstīti šā pielikuma 1. papildinājumā. Ir būtiski, ka gan pārtverošais gaisa kuģis, gan pārtvertais gaisa kuģis stingri ievēro šos signālus un pareizi iztulko otra gaisa kuģa rādītos signālus un ka pārtverošais gaisa kuģis pievērš īpašu uzmanību visiem pārtvertā gaisa kuģa rādītajiem signāliem, kas norāda uz to, ka šis kuģis ir avārijas stāvoklī vai ka nepieciešama steidzama rīcība.
7. Radiosakari starp pārtveršanas vadības struktūrvienību vai pārtverošo gaisa kuģi un pārtverto gaisa kuģi
7.1. Kad tiek veikta pārtveršana, pārtveršanas vadības struktūrvienībai un pārtverošajam gaisa kuģim:
a) vispirms jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto gaisa kuģi kopīgā valodā avārijas frekvencē 121.5 MHz, izmantojot izsaukuma zīmes attiecīgi "PĀRTVERŠANAS VADĪBA", "PĀRTVĒRĒJS (izsaukuma zīme)" un "PĀRTVERTAIS GAISA KUĢIS; un
b) ja tas neizdodas, jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto gaisa kuģi tādā citā frekvencē vai frekvencēs, kādas var būt paredzējusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, vai sazināties ar atbilstošās(-o) pilnvarotās(-o) ATS iestādes (iestāžu) starpniecību.
7.2. Ja pārtveršanas laikā tiek nodibināti radiosakari, bet nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas darīt zināmus norādījumus un būtisko informāciju, izmantojot A-1. tabulā noteiktās frāzes un izrunu, un katra frāze jāpārraida divas reizes.
8. Atturēšanās lietot ieročus
Piezīme. ICAO Asamblejas 25. (ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot 3.' pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka "visām valstīm jāatturas lietot ieročus pret civilajiem gaisa kuģiem lidojuma laikā".
Ir bīstami izmantot trasējošās lodes uzmanības piesaistīšanas nolūkā, un tiek sagaidīts, ka tiks veikti pasākumi, lai izvairītos tās lietot, lai netiktu apdraudēta gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvība un gaisa kuģa drošība.
9. Pārtveršanas vadības struktūrvienību un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību saskaņota rīcība
Ir būtiski, ka tiek nodrošināta cieša sadarbība starp pārtveršanas vadības struktūrvienību un atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību visu gaisa kuģa, kurš ir vai varētu būt civilais gaisa kuģis, pārtveršanas posmu laikā, lai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiktu pilnībā informēta par notikumu gaitu un rīcību, kas tiek pieprasīta no pārtvertā gaisa kuģa.
A -1. tabula
|
Frāzes PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa lietošanai |
Frāzes PĀRTVERTĀ gaisa kuģa lietošanai | ||||
| Frāze | Izruna1 | Nozīme | Frāze | Izruna1 | Nozīme |
| CALL SIGN | KOL SA-IN | Kāda ir jūsu izsaukuma zīme? | CALL
SIGN (izsaukuma zīme2) |
KOL SA-IN (izsaukuma zīme) |
Mana izsaukuma zīme ir [izsaukuma zīme]. |
| FOLLOW | FOL-LO | Sekojiet man |
WILCO Will comply |
VILL-KO | Sapratu, izpildu. |
| DESCEND | DEE-SEND | Samaziniet augstumu, lai veiktu nosēšanos | CAN NOT | KANN NOTT | Nav iespējams izpildīt |
| YOU LAND | YOU LAAND | Nosēdieties šajā lidlaukā | REPEAT | REE-PEET | Atkārtojiet savus norādījumus. |
| PROCEED | PRO-SEED | Varat turpināt lidojumu | AM LOST | AM LOSST | Nav zināma atrašanās vieta. |
| MAYDAY | MAYDAY | Esmu briesmās. | |||
| HIJACK3 | HI-JACK | Esmu nolaupīts. | |||
| ZEME (vietvārds) |
LAAND (vietvārds) |
Nepieciešama nosēšanās [tiek minēts vietvārds] | |||
| DESCEND | DEE-SEND | Nepieciešams samazināt augstumu. | |||
| 1. Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. | |||||
| 2. Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma plānā. | |||||
| 3. Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi "HIJACK". | |||||
1. Vispārīgi noteikumi
Tālāk tekstā minētās procedūras ir paredzētas kā norādījumi gaisa kuģim gadījumā, ja notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa kuģis nav spējīgs par šo faktu paziņot ATS struktūrvienībai.
2. Procedūras
2.1. Ja vien apstākļi gaisa kuģī nenosaka citādu rīcību, kapteinim jācenšas turpināt lidojumu pa noteikto ceļa līniju un noteiktajā kreisēšanas līmenī vismaz tik ilgi, kamēr tas var paziņot ATS struktūrvienībai vai kamēr tas atrodas radiolokatora seguma robežās.
2.2. Ja gaisa kuģim, attiecībā uz kuru ir notikusi nelikumīga iejaukšanās, jānovirzās no savas noteiktās ceļa līnijas vai sava noteiktā kreisēšanas līmeņa un nav pa radiotelefonu iespējams sazināties ar ATS, kapteinim, kad vien tas iespējams,
a) jācenšas pa radio VHF avārijas frekvencē un citās atbilstošās frekvencēs pārraidīt brīdinājumus, ja vien apstākļi gaisa kuģī neliedz to darīt. Kad tas ir izdevīgi un kad to atļauj apstākļi, jāizmanto arī cits aprīkojums, piemēram, gaisa kuģa uztvērējraidītāji un datu posmi; un
b) jāturpina lidojums saskaņā ar piemērojamajām īpašajām procedūrām attiecībā uz neparedzētām situācijām lidojuma laikā, ja šādas procedūras ir noteiktas un izsludinātas "Reģionālajās papildprocedūrās" (Dokuments Nr. 7030); vai
c) ja nav noteiktas piemērojamās reģionālās procedūras, jāturpina lidojums līmenī, kas no IFR lidojumos parasti izmantojamajiem kreisēšanas līmeņiem atšķiras par
1) 150 m (500 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā distancēšana 300 m (1 000 ft); vai
2) 300 m (1 000 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā distancēšana 600 m (2 000 ft).
Piezīme. Pasākumi, kas jāveic pārtvertajam civilajam gaisa kuģim, ja ir notikusi nelikumīga iejaukšanās, ir noteikti šā pielikuma 3.8. punktā.
Šajā kopsavilkumā noteikts dažādu Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas izdotu tehnisko publikāciju sēriju statuss un vispārīgi izklāstīts to saturs. Tas neietver specializētas publikācijas, kuras neietilpst konkrēti kādā no sērijām, piemēram, Aeronavigācijas karšu katalogu vai Meteoroloģiskās tabulas starptautiskajai aeronavigācijai.
Starptautiskos standartus un ieteicamo praksi Padome pieņēma saskaņā ar 54., 37. un 90. pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā un ērtības labad nosauca par Konvencijas pielikumiem. Ir atzīts, ka starptautiskas aeronavigācijas drošībai vai regularitātei ir nepieciešams, lai visas Līgumslēdzējas valstis vienotā veidā piemērotu Starptautiskajos standartos ietvertās specifikācijas, turpretī Ieteicamajā praksē ietverto specifikāciju vienota piemērošana tiek uzskatīta par vēlamu, lai nodrošinātu starptautiskas aeronavigācijas drošību, regularitāti vai efektivitāti. Starptautiskas aeronavigācijas drošības vai regularitātes nodrošināšanai ir būtiski zināt visas atšķirības, kādas pastāv starp valsts noteikumiem vai praksi un Starptautiskajos standartos noteikto praksi. Neatbilstības Starptautiskajiem standartiem gadījumā valstij saskaņā ar Konvencijas 38. pantu faktiski ir pienākums par visām atšķirībām paziņot Padomei. Aeronavigācijas drošībai var būt svarīgi zināt arī par atšķirībām no Ieteicamās prakses, un, lai gan Konvencija neuzliek pienākumu šajā ziņā, Padome ir aicinājusi Līgumslēdzējas valstis ziņot ne tikai par atšķirībām no Starptautiskajiem standartiem, bet arī par šādām atšķirībām.
Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras (PANS) Padome apstiprināja piemērošanai visā pasaulē. Tās lielākoties ietver ekspluatācijas procedūras, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas vēl nav pietiekami izstrādātas, lai tās pieņemtu kā Starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, kā arī ilgstošāku informāciju, ko uzskata par pārāk sīku, lai to ietvertu pielikumā, vai kura bieži tiek grozīta un tādēļ attiecībā uz šādu informāciju Konvencijā paredzētā kārtība būtu pārāk apgrūtinoša.
Reģionālajām papildprocedūrām (SUPPS) ir līdzīgs statuss kā PANS tajā ziņā, ka tās ir apstiprinājusi Padome, bet tikai piemērošanai attiecīgajos reģionos. Tās tiek sagatavotas konsolidētā veidā, jo noteiktas procedūras piemēro reģionos, kas pārklājas, vai arī divos vai vairāk reģionos.
Šīs publikācijas tiek sagatavotas ar ģenerālsekretāra pilnvarojumu saskaņā ar Padomes apstiprinātiem principiem un politikas nostādnēm.
Tehniskās rokasgrāmatas sniedz norādījumus un informāciju, paplašinot Starptautiskos standartus un ieteicamo praksi un PANS, kuru īstenošanas atvieglošanai tās ir paredzētas.
Aeronavigācijas plāni sīki izklāsta prasības starptautiskās aeronavigācijas iekārtām un pakalpojumiem attiecīgajos ICAO aeronavigācijas reģionos. Tie tiek sagatavoti ar ģenerālsekretāra pilnvarojumu, balstoties uz reģionālo aeronavigācijas sanāksmju ieteikumiem un Padomes rīcību sakarā ar tiem. Šie plāni periodiski tiek grozīti, lai atspoguļotu izmaiņas prasībās un ieteicamo iekārtu un pakalpojumu ieviešanas stāvokli.
ICAO apkārtrakstos publicē specializētu informāciju, kas interesē Līgumslēdzējas valstis. Tā ietver pētījumus par tehniskām tēmām.
Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse
KONVENCIJAS PAR
STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU
6. PIELIKUMS
I DAĻA
STARPTAUTISKAIS KOMERCIĀLAIS GAISA TRANSPORTS.
LIDMAŠĪNAS
Šis izdevums ietver visus grozījumus, ko Padome pieņēmusi līdz 2001. gada 10. martam,
un no 2001. gada 1. novembra aizstāj visus iepriekšējos 6. pielikuma I daļas izdevumus.
Informāciju par standartu un ieteicamās prakses piemērojamību skatīt priekšvārdā.
Astotais izdevums, 2001. gada jūlijs
Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kas šīs publikācijas lietotājiem jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai.
GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS
|
GROZĪJUMI |
LABOJUMI |
|||||||
|
Nr. |
Piemērošanas datums |
Reģistrēšanas datums |
Reģistrējis |
Nr. |
Izdošanas datums |
Reģistrēšanas datums |
Reģistrējis |
|
|
1.-26. |
Iekļauti šajā izdevumā |
|||||||
|
27. |
No 28/11/02 |
ICAO |
||||||
|
28. |
No 27/11/03 |
ICAO |
||||||
|
29. |
No 24/11/05 |
ICAO |
||||||
SATURA RĀDĪTĀJS
SAĪSINĀJUMI UN SIMBOLI
PUBLIKĀCIJAS
PRIEKŠVĀRDS
1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS
2. NODAĻA. PIEMĒROJAMĪBA
3. NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
3.1. Tiesību aktu, noteikumu un procedūru ievērošana
3.2. Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programma
3.3. Lidojuma drošības dokumentu sistēma
3.4. Bīstami izstrādājumi
3.5. Psihoaktīvu vielu lietošana
4. NODAĻA. LIDOJUMU VEIKŠANA
4.1. Ekspluatācijas aprīkojums
4.2. Lidojumu veikšanas sertifikācija un uzraudzība
4.3. Sagatavošanās lidojumiem
4.4. Lidojumu procedūras
4.5. Gaisa kuģa komandiera pienākumi
4.6. Lidojumu nodrošināšanas darbinieka/lidojumu dispečera pienākumi
4.7. Papildprasības palielināta tāluma lidojumiem, kurus veic lidmašīnas ar divām turbīnu spēka iekārtām (ETOPS)
4.8. Rokas bagāža
4.9. Papildprasības lidojumu veikšanai ar vienu pilotu saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts laikā
5. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS LIDTEHNISKO RAKSTUROJUMU EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI
5.1. Vispārīgi noteikumi
5.2. Lidtehnisko raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumi, kas piemērojami lidmašīnām, kas sertificētas saskaņā ar 8. pielikuma IIIA un IIIB daļu
5.3. Dati par šķēršļiem
5.4. Papildprasības attiecībā uz lidmašīnu ar vienu turbīndzinēju ekspluatāciju nakts laikā un/vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC)
6. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS INSTRUMENTI, APRĪKOJUMS UN LIDOJUMA DOKUMENTI
6.1. Vispārīgi noteikumi
6.2. Visas lidmašīnas visos lidojumus
6.3. Lidojuma parametru reģistratori
6.4. Visas lidmašīnas, kuras veic VFR lidojumus
6.5. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs ūdens
6.6. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs īpaši apzīmētiem sauszemes rajoniem
6.7. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus lielā absolūtajā augstumā
6.8. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus apledošanas apstākļos
6.9. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem
6.10. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus naktī
6.11. Hermētiskās lidmašīnas, kas veic pasažieru pārvadājumus - meteoroloģiskais radars
6.12. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus vairāk nekā 15 000 m (49 000 ft) augstumā - radiācijas līmeņa rādītājs
6.13. Visas lidmašīnas, kas atbilst trokšņa sertifikācijas standartiem 16. pielikuma I sējumā
6.14. Maha skaitļa rādītājs
6.15. Lidmašīnas, kurām jābūt aprīkotām ar brīdināšanas sistēmām par tuvošanos zemei (GPWS)
6.16. Pasažieru lidmašīnas - salona apkalpes sēdvietas
6.17. Avārijas vietas noteicējraidītājs (ELT)
6.18. Lidmašīnas, kuras jāaprīko ar gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmām (ACAS II)
6.19. Lidmašīnas, kuras jāaprīko ar barometriskā augstuma ziņojuma transponderiem
6.20. Mikrofoni
6.21. Lidmašīnas ar turboreaktīvajiem dzinējiem - savlaicīgas brīdināšanas sistēma par vēja nobīdi
6.22. Visas lidmašīnas, kuras ekspluatē viens pilots saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts laikā
7. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS SAKARU UN NAVIGĀCIJAS IEKĀRTAS
7.1. Sakaru iekārtas
7.2. Navigācijas iekārta
7.3. Iekārtas uzstādīšana
7.4. Elektronisko navigācijas datu pārvaldība
8. NODAĻA. LIDMAŠĪNU TEHNISKĀ APKOPE
8.1. Ekspluatanta pienākumi saistībā ar tehnisko apkopi
8.2. Ekspluatanta tehniskās apkopes kontroles rokasgrāmata
8.3. Tehniskās apkopes programma
8.4. Tehnisko apkopju dokumentācija
8.5. Informācija par lidojumderīguma saglabāšanu
8.6. Modifikācijas un remonts
8.7. Apstiprināta tehniskās apkopes organizācija
8.8. Tehniskās apkopes apliecība
9. NODAĻA. LIDOJUMA APKALPE
9.1. Lidojuma apkalpes sastāvs
9.2. Lidojuma apkalpes locekļa pienākumi avārijas gadījumā
9.3. Lidojuma apkalpes locekļu mācību programmas
9.4. Kvalifikācija
9.5. Lidojuma apkalpes aprīkojums
9.6. Lidojuma laiks, lidojuma apkalpes darba laiks un atpūtas laiks
10. NODAĻA. LIDOJUMU NODROŠINĀŠANAS DARBINIEKS/LIDOJUMU DISPEČERS
11. NODAĻA. ROKASGRĀMATAS, TEHNISKIE ŽURNĀLI UN DOKUMENTĀCIJA
11.1. Lidojumu rokasgrāmata
11.2. Ekspluatanta tehniskās apkopes kontroles rokasgrāmata
11.3. Tehniskās apkopes programma
11.4. Lidojuma žurnāls
11.5. Gaisa kuģī esošā avārijas un glābšanas aprīkojuma uzskaite
11.6. Lidojuma parametru reģistratoru ieraksti
12. NODAĻA. SALONA APKALPE
12.1. Pienākumu sadalīšana avārijas gadījumā
12.2. Salona apkalpe avārijas evakuācijas vietās
12.3. Salona apkalpes aizsardzība lidojuma laikā
12.4. Mācības
12.5. Lidojuma laiks, lidojuma apkalpes darba laiks un atpūtas laiks
13. NODAĻA. AVIĀCIJAS DROŠĪBA
13.1. Iekšzemes komerciālie pārvadājumi
13.2. Lidojuma apkalpes nodalījuma drošība
13.3. Lidmašīnas pārmeklēšanas procedūru kontrolsaraksts
13.4. Mācību programmas
13.5. Ziņošana par nelikumīgas iejaukšanās aktiem
13.6. Citi noteikumi
1. PAPILDINĀJUMS. UGUNIS, KAS JĀLIETO LIDMAŠĪNĀM
1. Terminoloģija
2. Gaisā lietojamās navigācijas ugunis
3. Uz ūdens lietojamās ugunis
2. PAPILDINĀJUMS. LIDOJUMU VEIKŠANAS ROKASGRĀMATAS STRUKTŪRA UN SATURS
1. Struktūra
2. Saturs
3. PAPILDINĀJUMS. PAPILDU PRASĪBAS APSTIPRINĀTIEM LIDOJUMIEM, KURUS NAKTS LAIKĀ VAI INSTRUMENTĀLAJOS METEOROLOĢISKAJOS APSTĀKĻOS (IMC) VEIC LIDMAŠĪNAS AR VIENU TURBĪNDZINĒJU
1. Turbīndzinēja drošums
2. Sistēmas un aprīkojums
3. Obligāto iekārtu saraksts
4. Lidojumu rokasgrāmatas informācija
5. Ziņošana par notikumu
6. Ekspluatanta veicamā plānošana
7. Lidojuma apkalpes pieredze, mācības un pārbaudīšana
8. Maršrutu ierobežojumi virs ūdens
9. Ekspluatanta sertificēšana vai sertifikāta apstiprināšana
4. PAPILDINĀJUMS. ALTIMETRIJAS SISTĒMAS TEHNISKO RAKSTUROJUMU PRASĪBAS LIDOJUMIEM RVSM GAISA TELPĀ
A PIEVIENOJUMS. LIDOJUMA LAIKA UN LIDOJUMA APKALPES DARBA LAIKA IEROBEŽOJUMI
1. Mērķis un piemērošanas joma
2. Definīcijas
3. Ierobežojumu veidi
B PIEVIENOJUMS. MEDICĪNISKIE LĪDZEKĻI PIRMĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAI
1. Veidi
2. Pirmās palīdzības komplektu skaits
3. Atrašanās vieta
4. Saturs
C PIEVIENOJUMS. LIDMAŠĪNAS LIDTEHNISKO RAKSTUROJUMU EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI
1. piemērs
Nolūks un piemērošanas joma
1. Definīcijas
2. Iekrišanas ātrums - minimālais lidojuma ar nemainīgiem parametriem ātrums
3. Pacelšanās
4. Maršrutlidojums
5. Nosēšanās
PAPILDINĀJUMS 1. PIEMĒRAM
1. Vispārīgi noteikumi
2. Pacelšanās
3. Nosēšanās
2. piemērs
Nolūks un piemērošanas joma
1. Definīcijas
2. Pacelšanās
3. Maršrutlidojums
4. Nosēšanās
PAPILDINĀJUMS 2. PIEMĒRAM
1. Vispārīgi noteikumi
2. Pacelšanās
3. Nosēšanās
3. piemērs
Nolūks un piemērošanas joma
1. Vispārīgi noteikumi
2. Lidmašīnas pacelšanās raksturojumu ierobežojumi
3. Šķēršļu pārlidošanas ierobežojumi pacelšanās laikā
4. Ierobežojumi, veicot lidojumu maršrutā
5. Nosēšanās ierobežojumi
D PIEVIENOJUMS. LIDOJUMA PARAMETRU REĢISTRATORI
Ievads
1. Lidojuma datu reģistrators (FDR)
2. Pilotu kabīnes sarunu reģistrators (CVR)
3. FDR un CVR sistēmu pārbaudīšana
E PIEVIENOJUMS. LIDMAŠĪNU AR DIVIEM TURBĪNDZINĒJIEM PALIELINĀTA TĀLUMA LIDOJUMI
1. Nolūks un piemērošanas joma
2. Terminu skaidrojums
3. Lidojumderīguma sertifikācijas prasības palielināta tāluma lidojumiem
4. Dzinējsistēmas gatavība un drošums
5. Lidojumderīguma modifikācijas un tehniskās apkopes programmas prasības
6. Izlidošanas koordinēšanas prasības
7. Ekspluatācijas principi
8. Ekspluatācijas atļaušana
F PIEVIENOJUMS. GAISA KUĢA EKSPLUATANTA APLIECĪBA VAI LĪDZVĒRTĪGS DOKUMENTS
G PIEVIENOJUMS. OBLIGĀTO IEKĀRTU SARAKSTS (MEL)
H PIEVIENOJUMS. LIDOJUMA DROŠĪBAS DOKUMENTU SISTĒMA
1. Ievads
2. Struktūra
3. Aprobēšana
4. Izstrādāšana
5. Ieviešana
6. Izmainīšana
I PIEVIENOJUMS. PAPILDU NORĀDĪJUMI APSTIPRINĀTIEM LIDOJUMIEM, KURUS NAKTS LAIKĀ UN/VAI INSTRUMENTĀLAJOS METEOROLOĢISKAJOS APSTĀKĻOS (IMC) VEIC LIDMAŠĪNAS AR VIENU TURBĪNDZINĒJU
1. Nolūks un piemērošanas joma
2. Turbīndzinēja drošums
3. Lidojumu veikšanas rokasgrāmata
4. Ekspluatanta sertifikācija vai sertifikāta apstiprināšana
5. Ekspluatācijas un tehniskās apkopes programmas prasības
6. Maršrutu ierobežojumi virs ūdens
(lietoti šajā pielikumā)
Saīsinājumi
| AC | Maiņstrāva |
| ACAS | Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma |
| ADREP | Ziņošana par aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu |
| ADS | Automātiskā atkarīgā novērošana |
| AFCS | Automātiskā lidojumu vadības sistēma |
| AGA | Lidlauki, lidojumu maršruti un zemes līdzekļi |
| AIG | Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšana un novēršana |
| AOC | Aviācijas operatīvā kontrole vadība |
| AOC | Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība |
| APU | Spēka palīgiekārta |
| ASDA | Pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance |
| ASE | Altimetrijas sistēmas kļūda |
| ASIA/PAC | Āzijas reģions/Klusā okeāna reģions |
| ATC | Gaisa satiksmes vadība |
| ATM | Gaisa satiksmes pārvaldība |
| ATS | Gaisa satiksmes pakalpojumi |
| CAS | Kalibrētais gaisa ātrums |
| CAT I | I kategorija |
| CAT II | II kategorija |
| CAT III | III kategorija |
| CAT IIIA | IIIA kategorija |
| CAT IIIB | IIIB kategorija |
| CAT IIIC | IIIC kategorija |
| cm | Centimetrs |
| CDL | Konfigurācijas noviržu saraksts |
| CFIT | Sadursme ar zemi, nezaudējot lidojuma vadību |
| CPDLC | Dispečera-pilota datu pārraides posma sakari |
| CVR | Pilotu kabīnes sarunu reģistrators |
| DA | Lēmuma pieņemšanas absolūtais augstums |
| DA/H | Lēmuma pieņemšanas absolūtais/relatīvais augstums |
| DC | Ierīču vadība |
| D-FIS | Lidojumu informācijas pakalpojumi pa datu pārraides posmu |
| DH | Lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums |
| DME | Tāluma mērīšanas aprīkojums |
| DSTRK | Vēlamā trajektorija |
| ECAM | Elektroniskais centralizētais gaisa kuģa monitors |
| EFIS | Gaisa kuģa elektroniskā instrumentu sistēma |
| EOT | Izplūdes gāzu temperatūra |
| EICAS | Dzinēja rādījumu un apkalpes brīdināšanas sistēma |
| ELT | Avārijas vietas noteicējraidītājs |
| ELT(AD) | Automātiskais atdalāmais ELT |
| ELT(AF) | Automātiskais stacionārais ELT |
| ELT(AP) | Automātiskais pārnēsājamais ELT |
| ELT(S) | Glābšanas ELT |
| EPR | Spiediena palielināšanās pakāpe dzinējā |
| ETOPS | Palielināta tāluma lidojumi lidmašīnām ar diviem turbīndzinējiem |
| EUROCAE | Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācija |
| FDAU | Lidojuma datu iegūšanas bloks |
| FDR | Lidojuma datu reģistrators |
| FL | Lidojuma līmenis |
| FM | Frekvences modulācija |
| ft | Pēda |
| ft/min | Pēdas minūtē |
| g | Normālais paātrinājums |
| GCAS | Sadursmju ar zemi brīdināšanas sistēma |
| GNSS | Globālā navigācijas satelītsistēma |
| GPWS | Brīdināšanas sistēma par tuvošanos zemei |
| hPa | Hektopaskāls |
| IFR | Instrumentālo lidojumu noteikumi |
| ILS | Instrumentālā nosēšanās sistēma |
| IMC | Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi |
| INS | Inerciālā navigācijas sistēma |
| ISA | Starptautiskā standarta atmosfēra |
| kg | Kilograms |
| kg/m2 | Kilogrami uz kvadrātmetru |
| km | Kilometrs |
| km/h | Kilometri stundā |
| kt | Mezgls |
| kt/s | Mezgli sekundē |
| Ib | Mārciņa |
| LDA | Pieejamā nosēšanas distance |
| m | Metrs |
| MDA | Minimālais augstuma samazināšanas absolūtais augstums |
| MDA/H | Minimālais augstuma samazināšanas absolūtais/relatīvais augstums |
| MDH | Minimālais augstuma samazināšanas relatīvais augstums |
| MEL | Obligāto iekārtu saraksts |
| MHz | Megahercs |
| MLS | Mikroviļņu nosēšanās sistēma |
| MMEL | Obligāto iekārtu pamatsaraksts |
| MNPS | Navigācijas raksturojumu minimālās prasības |
| MOPS | Ekspluatācijas raksturojumu minimālās prasības |
| m/s | Metri sekundē |
| (m/s2) | Metri sekundē kvadrātā |
| N | Ņūtons |
| Nj | Augstspiediena turbīnas apgriezienu skaits |
| N2 | Ventilatora apgriezienu skaits |
| N3 | Kompresora apgriezienu skaits |
| NAV | Navigācija |
| NM | Jūras jūdze |
| OCA | Šķēršļu pārlidošanas absolūtais augstums |
| OCA/H | Šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais augstums |
| OCH | Šķēršļu pārlidošanas relatīvais augstums |
| PANS | Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi |
| RNP | Nepieciešamie navigācijas raksturojumi |
| RVR | Redzamība uz skrejceļa |
| RVSM | Samazinātie vertikālās distancēšanas minimumi |
| SICASP | Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmes brīdināšanas sistēmu ekspertu grupa |
| SOP | Ekspluatācijas standartprocedūras |
| SST | Virsskaņas transports |
| STOL | Īsskrējiena pacelšanās un nosēšanās |
| TAS | Patiesais gaisa ātrums |
| TAWS | Brīdināšanas sistēma par bīstamu tuvošanos zemei |
| TCAS | trauksmes izziņošanas sistēma gaisa kuģu brīdināšanai par sadursmēm |
| TLA | Dzinēja vadības sviras leņķis |
| TLS | Sasniedzamais drošības līmenis |
| TODA | Pieejamā pacelšanās distance |
| TORA | Pieejamā ieskrējiena distance |
| TVE | Kopējā vertikālā kļūda |
| UTC | Koordinētais universālais laiks |
| VFR | Vizuālo lidojumu noteikumi |
| VD | Noteiktais pikēšanas ātrums |
| VMC | Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi |
| VMC | Minimālais evolutīvais ātrums ar nedarbojošos kritisko dzinēju |
| VOR | Ļoti augstas frekvences (VHF) riņķa darbības radiobāka |
| VS0 | Iekrišanas ātrums vai minimālais lidojuma ar nemainīgiem parametriem ātrums nosēšanās konfigurācijā |
| VS1 | Iekrišanas ātrums vai minimālais lidojuma ar nemainīgiem parametriem ātrums noteiktā konfigurācijā |
| VTOL | Vertikālā pacelšanās un nosēšanās |
| WXR | Laikapstākļi |
Simboli
| … °C | Celsija grādi |
| % | Procenti |
(minētas šajā pielikumā)
Starptautiskās civilās aviācijas konvencija (Doc 7300)
Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (EUROCAE) dokumenti ED55 un ED56A
Starptautiskie noteikumi sadursmju novēršanai jūrā
Starptautiskā gaisa transporta ekonomiskās regulēšanas politiskās nostādnes un norādījumi (Doc 9587)
Protokols attiecībā uz grozījumu Starptautiskajā civilās aviācijas konvencijā (831. pants) (Doc 9318)
Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pielikumi:
1. pielikums. Personāla sertificēšana
2. pielikums. Lidojumu noteikumi
3. pielikums. Starptautiskās aeronavigācijas meteoroloģiskā apkalpošana
4. pielikums. Aeronavigācijas kartes
5. pielikums. Darbībās gaisā un uz zemes lietojamās mērvienības
6. pielikums. Gaisa kuģu ekspluatācija
II daļa. Starptautiskā vispārējā aviācija. Lidmašīnas
III daļa. Starptautiskie lidojumi. Helikopteri
7. pielikums. Gaisa kuģu nacionālās piederības un reģistrācijas zīmes
8. pielikums. Gaisa kuģu lidojumderīgums
9. pielikums. Pārvadājumu atvieglošanas pasākumi
10. pielikums. Aviācijas telesakari
III sējums (I daļa. Ciparu datu sakaru sistēmas,
II daļa. Balss sakaru sistēmas)
IV sējums (Novērošanas radiolokācijas un sadursmes brīdināšanas sistēmas)
11. pielikums. Gaisa satiksmes pakalpojumi
12. pielikums. Meklēšana un glābšana
13. pielikums. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana
14. pielikums. Lidlauki
I sējums. Lidlauku projektēšana un ekspluatācija
15. pielikums. Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi
16. pielikums. Vides aizsardzība
I sējums. Gaisa kuģu radītais troksnis
18. pielikums. Bīstamu izstrādājumu droša pārvadāšana pa gaisu
Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi
OPS. Gaisa kuģu lidojumi (Doc 8168)
I sējums. Lidojumu procedūras
II sējums. Vizuālo un instrumentālo lidojumu procedūru izstrādāšana
ATM. Gaisa satiksmes pārvaldība (Doc 4444)
Reģionālie papildnoteikumi (Doc 7030)
Rokasgrāmatas
Aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu datu paziņošanas rokasgrāmata (ADREP rokasgrāmata) [Accident/Incident Reporting Manual (ADREP Manual)] (Doc 9156)
Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas rokasgrāmata (Doc 9422)
Lidostas dienestu rokasgrāmata [Airport Services Manual] (Doc 9137)
1. daļa. Glābšana un ugunsdzēšana
8. daļa. Lidostas operatīvie dienesti
Lidojumderīguma rokasgrāmata [Airworthiness Manual ] (Doc 9760)
Rokasgrāmata par cilvēkfaktoru [Human Factors Training Manual] (Doc 9683)
Rokasgrāmata par gaisa kuģu atledošanas/pretapledošanas apstrādi uz zemes [Manual of Aircraft Ground De-icing/Anti-icing Operations] (Doc 9640)
Lidojumu visos laikapstākļos rokasgrāmata [Manual of All-Weather Operations] ( Doc 9365)
Lidojumu simulatoru atbilstības kritēriju rokasgrāmata [Manual of Criteria for the Qualification of Flight Simulators] (Doc 9625)
Lidojumu pārbaužu, sertifikācijas un pastāvīgas novērošanas procedūru rokasgrāmata [Manual of Procedures for Operations Inspection, Certification and Continued Surveillance] (Doc 8335)
Rokasgrāmata par 300 m (1000 ft) vertikālās distancēšanas minimuma starp FL 290 un FL 410 ieskaitot īstenošanu [Manual on Implementation of a 300 m (1000ft) Vertical Separation Minimum Between FL 290 and FL 410 Inclusive] (Doc 9574)
Nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) rokasgrāmata [Manual on Required Navigation Performance (RNP)] (Doc 9613)
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatas sagatavošana [Preparation of Operations Manual] (Doc 9376)
Apkārtraksti
Norādījumi par SST gaisa kuģu lidojumiem [Guidance Material on SST Aircraft Operations] (Apkārtraksts Nr. 126)
PRIEKŠVĀRDS
Priekšvēsture
Gaisa kuģu ekspluatācijas standartus un ieteicamo praksi "Starptautiskais komerciālais gaisa transports" Padome pirmoreiz pieņēma 1948. gada 10. decembrī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. pantam un nosauca par Konvencijas 6. pielikumu. Tie stājās spēkā 1949. gada 15. jūlijā. Standarti un ieteicamā prakse tika balstīta uz ieteikumiem, kurus Lidojumu veikšanas nodaļa [Operations Division] pieņēma savā pirmajā sesijā 1946. gada aprīlī un kuri sīkāk tika izstrādāti šīs nodaļas otrajā sesijā 1947. gada februārī.
Pielikuma grozījumus, kas ietver papildu standartus un ieteicamo praksi, kā arī izmaiņas esošajos standartos un kas tika balstīti uz ieteikumiem, kurus Lidojumu veikšanas nodaļa pieņēma savā trešajā un ceturtajā sesijā 1949. gada februārī un martā un 1951. gada martā un aprīlī, Padome pieņēma 1950. gada 5. decembrī (grozījumi Nr. 1-127), 1951. gada 4. decembrī (grozījumi Nr. 128-131), 1952. gada 28. novembrī (grozījumi Nr. 132 un 133), 1952. gada 2. decembrī (grozījums Nr. 134), 1953. gada 20. oktobrī (grozījums Nr. 135), 1956. gada 23. februārī (grozījums Nr. 136), 1956. gada 8. maijā (grozījums Nr. 17) un 1956. gada 15. maijā (grozījums Nr. 138), un tie stājās spēkā attiecīgi 1951. gada 1. jūnijā, 1952. gada 1. maijā, 1953. gada 1. aprīlī, 1953. gada 1. maijā, 1954. gada 1. martā, 1956. gada 1. jūlijā, 1956. gada 1. septembrī un 1956. gada 15. septembrī.
Trešajā Aeronavigācijas konferencē (Monreāla, 1956. gada septembris un oktobris), cita starpā, pilnībā tika pārskatīta šā pielikuma 5. nodaļa. Ņemot vērā šos ieteikumus, un pēc to iesniegšanas Līgumslēdzējām valstīm un to pārskatīšanas Aeronavigācijas komisijā Padome 1957. gada 13. jūnijā pieņēma pilnīgi jaunu 5. nodaļas tekstu kā grozījumu Nr. 139, un tas stājās spēkā 1957. gada 1. oktobrī.
Turklāt 1957. gada 13. jūnijā Padome pieņēma grozījumu Nr. 140, kas satur 6. nodaļas grozījumus, kuri aptver uzlaušanas vietu marķēšanu gaisa kuģos un navigācijas uguņu īpašības, 8. nodaļas grozījumus attiecībā uz personu atbilstību, lai tās drīkstētu atzīt gaisa kuģus par lidojumderīgiem, 9. nodaļas grozījumus attiecībā uz tiesību nodrošināšanu pilotiem izmantot tos vai citus maršrutus un lidlaukus un 10. nodaļas grozījumus attiecībā uz lidojumu nodrošināšanas darbinieku sertificēšanu, un šie grozījumi stājās spēkā 1957. gada 1. oktobrī. Pēc piektā izdevuma izdošanas Padome 1958. gada 12. maijā pieņēma grozījumu Nr. 141 (4.1.1. un 4.1.2. punkts), kas stājās spēkā 1958. gada 1. decembrī. 1959. gada 8. decembrī Padome pieņēma grozījumu Nr. 142 attiecībā uz 6. nodaļas noteikumiem par pārnēsājamiem avārijas radioraidītājiem gaisa kuģos. Šis grozījums stājās spēkā 1960. gada 1. maijā un ir piemērojams no 1960. gada 1. augusta. 1960. gada 2. decembrī Padome pieņēma grozījumu Nr. 143 attiecībā uz 4. nodaļas noteikumiem par tādu ekspluatācijas norādījumu saskaņošanu, kuri ietver izmaiņas gaisa satiksmes vadībai iesniedzamajā lidojuma plānā. Šis grozījums stājās spēkā 1961. gada 1. aprīlī un ir piemērojams no 1961. gada 1. jūlija. 1961. gada 24. martā Padome pieņēma grozījumu Nr. 144 attiecībā uz ierobežojumu noteikšanu lidojuma apkalpes locekļu lidojuma apkalpes darba un atpūtas laiku, un šā pielikuma pievienojumu, kurā ietverti norādījumi par lidojuma laika noteikšanu un lidojuma apkalpes darba laika ierobežojumiem un atpūtas laiku. Šis grozījums stājās spēkā 1961. gada 1. aprīlī un ir piemērojams no 1961. gada 1. jūlija. Padome 1961. gada 24. maijā apstiprināja grozījumu Nr. 145, kas ietver piezīmi pēc 6.2.2. punkta a) apakšpunkta. 1961. gada 13. decembrī Padome pieņēma grozījumus Nr. 146 un 147 un apstiprināja grozījumu Nr. 148. Tie attiecas uz tehnisko prasību modernizēšanu saistībā ar skābekļa padeves sistēmu nodrošināšanu un lietošanu, uz augstas intensitātes pretsadursmju uguņu uzstādīšanu lidmašīnām un uz tikai redakcionālām izmaiņām saistībā ar atsaucēm uz citiem dokumentiem. Šie grozījumi stājās spēkā 1962. gada 1. aprīlī un ir piemērojami no 1962. gada 1. jūlija. 1963. gada 8. aprīlī Padome pieņēma grozījumu Nr. 149. Šis grozījums attiecās uz prasību, kura nosaka apstākļus, kādos avārijas un glābšanas aprīkojumam jābūt gaisa kuģos, kas veic liela tāluma lidojumos virs ūdens. Šis grozījums stājās spēkā 1963. gada 1. augustā un ir piemērojams no 1963. gada 1. novembra.
Pēc grozījuma Nr. 150 pieņemšanas tika publicēts pielikuma sestais izdevums. Tas bija vajadzīgs, jo saskaņā ar ceturtās Aeronavigācijas konferences (Monreāla, 1965. gada novembris un decembris) ieteikumiem pārskatīt šo pielikumu tika izdarīti daudzi grozījumi, galvenokārt ar mērķi to atjaunināt, lai pielikums atbilstu ekspluatācijas prasībām, kādas ir augstu lidtehnisko raksturojumu lidmašīnām ar turboreaktīvajiem dzinējiem. Turklāt saskaņā ar Konferences ieteikumiem pielikums tagad attiecas uz "lidmašīnām", kuras veic regulārus un neregulārus starptautiskos gaisa pārvadājumus. Iepriekš šis ierobežojums attiecās tikai uz neregulāriem starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem. 1966. gada 14. decembrī Padome pieņēma grozījumu Nr. 150, kas stājās spēkā 1967. gada 14. aprīlī un ir piemērojams no 1967. gada 24. augusta.
1967. gada 8. novembrī Padome pieņēma grozījumu Nr. 151, kurā tā mainīja definīciju "gaisa kuģis", kas bija nepieciešams, jo Padome bija pieņēmusi Konvencijas 7. pielikuma grozījumu Nr. 2, un tā grozīja 5.2.7.2.2. punktu, ietverot lidmašīnas ar trim dzinējiem. Šis grozījums stājās spēkā 1968. gada 8. maijā un ir piemērojams no 1968. gada 22. augusta.
1969. gada 23. janvārī Padome pieņēma grozījumu Nr. 152. Šajā grozījumā ir ne tikai precizēti 4., 7. un 8. nodaļas noteikumi, bet arī 4. nodaļā pievienots noteikums, kas pasažieru pārvadāšanas laikā aizliedz imitēt tādas avārijas situācijas lidojumā, kas iespaido lidmašīnas lidtehniskos raksturojumus. Ar šo grozījumu palīdzību tika arī ieviestas pielikuma izmaiņas, kas bija nepieciešamas, jo Padome pieņēma pavaddokumentu "Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse. Gaisa kuģu ekspluatācija. 6. pielikuma II daļa. Starptautiskā vispārējā aviācija". Veicot šīs izmaiņas, šis dokuments, kurš agrāk saucās "6. pielikums", tika pārsaukts - "6. pielikuma I daļas pirmais izdevums". Grozījums Nr. 152 stājās spēkā 1969. gada 23. maijā un ir piemērojams no 1969. gada 18. septembra.
Tā kā tika pieņemta 6. pielikuma III daļa "Starptautiskie lidojumi. Helikopteri", tad tika grozīts arī 6. pielikuma I daļas nosaukums, norādot, ka šī daļa ir piemērojama tikai lidmašīnām.
A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme, kā arī uzskaitītas galvenās aplūkotās tēmas un datumi, kuros Padome pieņēma minēto pielikumu un tā grozījumus, kuros tie stājās spēkā un no kuriem tie ir piemērojami.
Piemērojamība
Šis 6. pielikuma I daļas izdevums satur standartus un ieteicamo praksi, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija pieņēmusi kā obligātos standartus, kas piemērojami gadījumos, kad lidmašīnas ekspluatē ekspluatanti, kuri ir pilnvaroti veikt starptautiskus komerciālos gaisa pārvadājumus. Šie starptautiskie komerciālie gaisa pārvadājumi ietver regulāros starptautiskos gaisa pārvadājumus un neregulāros starptautiskos gaisa pārvadājumus par atlīdzību vai uz nomas līguma pamata.
Šie abi pārvadājumu tipi kopā aptver visus starptautiskos gaisa pārvadājumus, kurus lidmašīnas veic par atlīdzību vai uz nomas pamata. Tie atšķiras ar to, ka regulārie starptautiskie gaisa pārvadājumi Konvencijā ir īpaši paredzēti pretstatā starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem kopumā, no kuriem pirmām kārtām tika izskatīti neregulāri starptautiskie gaisa pārvadājumi, lai pieprasītu noteikt starptautiskos standartus un ieteicamo praksi. Vairs neuzskata, ka standartos un ieteicamajā praksē pārvadājumi ir jāiedala regulārajos starptautiskajos gaisa pārvadājumos un neregulārajos starptautiskajos gaisa pārvadājumos.
6. pielikuma I daļas nolūks ir veicināt starptautiskās aeronavigācijas drošību, nosakot drošas ekspluatācijas prakses kritērijus, un veicināt starptautiskās aeronavigācijas efektivitāti un regularitāti, mudinot valstis atvieglot savas teritorijas pārlidošanu starptautisko, komerciālo gaisa pārvadājumu lidmašīnām, kuras pieder citām valstīm, kas tās ekspluatē atbilstoši šiem standartiem.
5. nodaļa
Lidojuma drošība ietver paša gaisa kuģa drošību, respektīvi, tā lidojumderīguma līmeni. Tomēr, piemērojot 8. pielikuma lidojumderīguma standartus, lidojumderīguma līmenis netiek pilnībā definēts, un ir jāpiemēro arī tie šā pielikuma standarti, kuri papildina minētos 8. pielikuma standartus.
Šajā pielikumā sākotnēji un arī ar grozījumiem Nr. 1-138 bija iekļauta nodaļa ar nosaukumu "Lidmašīnas ekspluatācijas ierobežojumi", kura saturēja vispārīgus noteikumus, kas bija piemērojami visu to lidmašīnu ekspluatācijai, uz kurām attiecās šis pielikums, punktu vai punktus, kas bija piemērojami lidmašīnām, kas sertificētas ICAO kategorijās atbilstoši tajā laikā esošajam 8. pielikumam, un punktu, kas bija piemērojams lidmašīnām, kuras nav šādi sertificētas.
Savā ceturtajā sesijā Lidojumu veikšanas nodaļa sadarbībā ar Lidojumderīguma nodaļu papildus priekšlikumiem, kuru rezultātā tika pieņemti grozījumi Nr. 128-133, izstrādāja ieteikumus attiecībā uz lidtehnisko raksturojumu normu lietošanu to raksturojumu vietā, kurus noteikusi ICAO A kategorijas lidmašīnām, un šajos ieteikumos dažiem būtiskiem augstuma uzņemšanas lielumiem bija ieteicamās prakses statuss. Turklāt Lidojumderīguma nodaļa sagatavoja ieteikumus attiecībā uz noteiktiem ICAO kategoriju sertificēšanas aspektiem. Atbilstoši šiem ieteikumiem Padome 1952. gada 2. decembrī pieņēma grozījumu Nr. 134 (kas stājās spēkā 1953. gada 1. maijā) un apstiprināja alternatīva lidtehnisko raksturojumu normu apkopojuma iekļaušanu kā A pievienojumu, bet pauda savu viedokli, ka, tā kā vēl nav panākta vienošanās par standartiem, kas aptver lidtehniskos raksturojumus, tad nav pamata sertifikācijai ICAO A kategorijā. Tas mudināja Līgumslēdzējas valstis atturēties no šādas sertifikācijas, līdz stājas spēkā lidtehnisko raksturojumu standarti vai līdz Padome pieņem lēmumu par lidojumderīguma politikas pamatnostādnēm.
Asambleja savā septītajā sesijā (1953. gada jūnijs) apstiprināja jau veiktos Padomes un Aeronavigācijas komisijas pasākumus, lai uzsāktu fundamentālu ICAO starptautiskās lidojumderīguma politikas pētījumu, un deva Padomei norādījumus paveikt šo pētījumu, cik drīz vien iespējams.
Veicot šo pētījumu, Aeronavigācijas komisijai palīdzēja starptautiska ekspertu grupa "Lidojumderīguma ekspertu grupa", kas sekmēja Trešās aeronavigācijas konferences darba sagatavošanu.
Šo pētījumu rezultātā tika izstrādāta pārskatīta starptautiskā lidojumderīguma politika, un Padome to apstiprināja 1956. gadā. Atbilstoši šai politikai tika atmests princips attiecībā uz sertifikāciju ICAO kategorijās. Tā vietā 8. pielikums ietvēra plašus standartus, kas kompetentu valstu iestāžu piemērošanai definēja pilnīgu minimālo starptautisko pamatu, lai valstis atzītu lidojumderīguma sertifikātus un citu valstu gaisa kuģi varētu veikt lidojumus to teritorijā vai virs tās, tādējādi, cita starpā, panākot citu gaisa kuģu, trešu personu un īpašuma aizsardzību. Tika uzskatīts, ka šādi Organizācija izpilda savu pienākumu saskaņā ar Konvencijas 37. pantu pieņemt starptautiskos lidojumderīguma standartus.
Tika atzīts, ka ICAO lidojumderīguma standarti neaizstās valstu noteikumus un ka valstu lidojumderīguma normas, kas pilnībā satur atsevišķām valstīm nepieciešamu sīku informāciju, būs vajadzīgas kā pamats atsevišķu gaisa kuģu sertifikācijai. Katra valsts pieņems savas pilnīgas un sīki izstrādātās lidojumderīguma normas vai arī izvēlēsies citas Līgumslēdzējas valsts noteiktas pilnīgas un sīki izstrādātās lidojumderīguma normas. Šajās normās noteikto lidojumderīguma līmeni norādīs standarti, ko vajadzības gadījumā papildinās pieņemami līdzekļi atbilstības nodrošināšanai.
Saskaņā ar iepriekšminētajiem principiem tika sagatavots labots 6. pielikuma 5. nodaļas teksts. Tas ietvēra a) vispārīgus standartus, kas papildināja 8. pielikuma standartus attiecībā uz lidmašīnas lidtehniskajiem raksturojumiem un b) divus pieņemamus līdzekļus atbilstības nodrošināšanai, kas ar piemēriem ilustrēja vispārīgajos standartos paredzēto lidtehnisko raksturojumu līmeni. Tādu normu pieņemšana, kas paredz ievērojami zemāku lidtehnisko raksturojumu līmeni nekā ilustrēts šajos pieņemamajos atbilstības nodrošināšanas līdzekļos, tika uzskatīta par šā pielikuma 5. nodaļas standartu pārkāpumu.
Pašreizējā starptautiskā lidojumderīguma politika. Ir tikušas izteiktas bažas par lēno progresu šo gadu laikā, izstrādājot lidojumderīguma papildu prasības pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā. Tika atzīmēts, ka vairākums 6. un 8. pielikumā ietverto pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu bija izstrādāti 1957. gadā un tādēļ attiecas tikai uz tiem lidmašīnu tipiem, kurus ekspluatēja tajā laikā. Nav bijis mēģinājumu atjaunināt šo pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu prasības, un arī Lidojumderīguma komiteja nav ieteikusi uzlabot kādus no šiem pieņemamajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem, kas izstrādāti kā iespējamais materiāls pilnīgiem pieņemamajiem atbilstības nodrošināšanas līdzekļiem. Tādēļ Aeronavigācijas komisija lūdza Lidojumderīguma komitejai pārskatīt kopš savas dibināšanas panākto progresu, lai konstatētu, vai ir sasniegti vēlamie rezultāti, un lai ieteiktu izmaiņas nolūkā uzlabot sīku lidojumderīguma prasību izstrādi.
Lidojumderīguma komiteja savā devītajā sanāksmē (Monreāla, 1970. gada novembris/decembris) sagatavoja problēmu sīku izpēti un ieteica atteikties no koncepcijas izstrādāt lidojumderīguma prasības pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā un uzdot ICAO sagatavot un izdot lidojumderīguma tehnisko rokasgrāmatu, tajā iekļaujot norādījumus, kas atvieglotu Līgumslēdzēju valstu nacionālo lidojumderīguma normu izstrādi un viendabīguma panākšanu.
Aeronavigācijas komisija izskatīja Lidojumderīguma komitejas ieteikumus, ņemot vērā Padomes 1956. gadā apstiprinātās lidojumderīguma politikas izstrādes vēsturi. Tā secināja, ka galvenie mērķi un principi, uz kuriem bija balstīta ICAO lidojumderīguma politika, ir pareizi un nav vajadzības tos ievērojami mainīt. Tā arī secināja, ka galvenais iemesls, kāpēc tik lēni notiek lidojumderīguma prasību izstrāde pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu un pagaidu pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā, ir pirmajiem piemītošā obligātuma pakāpe, kas netieši tika noteikta ar šādu teikumu 6. un 8. pielikuma priekšvārdos:
"Tādu normu pieņemšana, kas paredz ievērojami zemāku lidojumderīguma līmeni nekā noteikts pieņemamajos atbilstības nodrošināšanas līdzekļos, būtu pārkāpums attiecībā uz standartu, ko papildina pieņemamie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi".
Lai novērstu šīs grūtības, Aeronavigācijas komisija apsvēra vairākas pieejas. Visbeidzot tā nonāca pie secinājuma, ka jāatsakās no nodoma izstrādāt lidojumderīguma prasības pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu un pagaidu pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā un ka ICAO vajadzētu paziņot, ka valstīm savi pienākumi saskaņā ar Konvencijas 33. pantu jāpilda, ievērojot 8. pielikuma standartus, ko vajadzības gadījumā papildina lidojumderīguma tehniskie norādījumi bez jebkādām obligātām saistībām vai pienākumiem. Jāsaglabā arī prasība, ka Līgumslēdzējām valstīm ir vai nu jānosaka savas pilnīgas un sīki izstrādātās lidojumderīguma normas, vai jāizvēlas kādas citas Līgumslēdzējas valsts noteiktas pilnīgas un sīki izstrādātās lidojumderīguma normas.
Padome 1972. gada 15. martā apstiprināja iepriekš izklāstīto pieeju, kas veidoja pamatu pašreizējai ICAO politikai lidojumderīguma jomā.
Tā piekrita arī izdot lidojumderīguma norādījumus ar nosaukumu "Lidojumderīguma tehniskā rokasgrāmata" [Airworthiness Technical Manual]. Vienojās, ka šiem norādījumiem nebūs oficiāla statusa un to galvenais nolūks būs sniegt norādījumus Līgumslēdzējām valstīm, kā izstrādāt 8. pielikuma II daļas 2.2. punktā minētās sīki izstrādātās valsts lidojumderīguma normas.
Attiecībā uz 6. pielikuma I daļu tika nolemts, ka atbilstoši jārediģē pieņemamajos atbilstības nodrošināšanas līdzekļos iekļautie norādījumi attiecībā uz lidmašīnas lidtehnisko raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumiem un jāsaglabā pielikumā, bet kā pievienojums (zaļās lappuses).
8. pielikuma lidtehnisko raksturojumu standarti. 8. pielikuma 2. nodaļas IIIA daļa un IIIB daļas B apakšdaļa satur lidmašīnas lidtehnisko raksturojumu standartus, kas papildina standartus šā pielikuma 5. nodaļā. Tie abi nosaka vispārīgus mērķus. Padome ir mudinājusi Līgumslēdzējas valstis ārvalsts lidmašīnām, uz kurām neattiecas 41. panta izņēmums, neizvirzīt citas ekspluatācijas prasības, izņemot tās, kuras noteikusi reģistrētājvalsts, ar nosacījumu, ka šīs prasības nodrošina tādu lidtehnisko raksturojumu līmeni, kas ir līdzvērtīgs šā pielikuma 5. nodaļas standartu un 8. pielikuma 2. nodaļas IIIA daļas un IIIB daļas B apakšdaļas papildu standartu noteiktajam līmenim.
Attiecībā uz gaisa kuģiem, kuriem ir piemērojams 41. panta izņēmums, šā pielikuma 5. nodaļa satur ieteicamo praksi, kas paredz, ka reģistrētājvalstij ir jānodrošina, lai lidmašīnas, uz kurām neattiecas minētais izņēmums, pēc iespējas sasniegtu šīm lidmašīnām piemērojamo lidtehnisko raksturojumu līmeni atbilstoši 5.2. punktam. Padome ir mudinājusi Līgumslēdzējas valstis tām ārvalsts lidmašīnām, uz kurām neattiecas 41. panta izņēmums, neizvirzīt citas ekspluatācijas prasības, izņemot tās, kuras noteikusi reģistrētājvalsts, ar nosacījumu, ka, nosakot šīs prasības, reģistrētājvalsts ir ievērojusi ieteicamo praksi. Šie ieteikumi papildina ieteikumu, kuru Padome izstrādāja attiecībā uz tiem gaisa kuģiem, uz kuriem ir attiecināms izņēmums 41. pantā, paredzot, ka Līgumslēdzējas valstis, ciktāl tas iespējams, 8. pielikuma IIIA un IIIB daļas standartus piemēro lidmašīnām, kuru masa ir lielāka nekā 5700 kg un kuras paredzētas starptautiskiem pasažieru vai kravas, vai pasta gaisa pārvadājumiem.
Prasības Līgumslēdzējām valstīm
Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība pienākumam, ko uzliek Konvencijas 38. pants, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījuma pieņemšanas.
Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumiem, kas paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu.
Informācijas izsludināšana. Ieviešot, atceļot vai mainot nosacījumus attiecībā uz aprīkojumu, pakalpojumiem un procedūrām veidā, kas ietekmē gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstoši šajā pielikumā noteiktajiem standartiem un ieteicamajai praksei, par to jāpaziņo un izmaiņām jāstājas spēkā saskaņā ar 15. pielikuma noteikumiem.
Pielikuma sastāvdaļu statuss
Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.
1. Informācija, kas veido pielikuma pamatdaļu
a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas normām ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi.
Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei.
Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras viena piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.
b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses.
c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.
d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir atsauce, ir saistītā standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa, un tiem ir tāds pats statuss.
Jāpiezīmē, ka dažos no šā pielikuma standartiem sniegta atsauce uz citām tehniskajām prasībām, kam ir ieteicamās prakses statuss. Šādos gadījumos ieteicamās prakses teksts kļūst par standarta sastāvdaļu.
2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi
a)Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas.
b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.
c)Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.
d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai.
Valodas izvēle
Šis pielikums ir pieņemts sešās valodās - angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā.
Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā Konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai tā tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.
Redakcionālie principi
Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra paziņojuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem; ieteicamā prakse ir iespiesta slīprakstā gaišiem burtiem, un uz tās statusu norāda priekšā pievienotais vārds "Ieteikums". Piezīmes ir iespiestas slīprakstā gaišiem burtiem, un uz to statusu norāda priekšā pievienotais vārds "Piezīme".
Tehnisko prasību aprakstos ir ievēroti šādi redakcionālie principi: standartos lieto īstenības izteiksmi, bet ieteicamajā praksē - vajadzības izteiksmi.
Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā noteikts Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Ja 5. pielikums atļauj izmantot alternatīvas mērvienības, kuru nav SI sistēmā, tās ir norādītas iekavās aiz pamata mērvienībām. Ja tiek norādītas vērtības divās mērvienību sistēmās, nedrīkst uzskatīt, ka šie vērtību pāri ir līdzvērtīgi un savstarpēji aizvietojami. Tomēr var uzskatīt, ka, izmantojot jebkuru no šīm mērvienību sistēmām, tiek panākts vienāds drošības līmenis.
Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs un/vai virsraksts, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.
A tabula. 6. pielikuma grozījumi
|
Grozījumi |
Izcelsme |
Grozījumu saturs |
Pieņemšana/ Spēkā stāšanās/ Piemērošana |
|
1. izdevums |
6. pielikuma sestais izdevums, tostarp grozījums Nr. 152 |
1969. gada 23. janvārī
1969. gada 23. maijā No 1969. gada 18. septembra |
|
|
1. (2. izdevums) |
Sestā Aeronavigācijas konference | a) galvenās atbildības par minimālo maršrutlidojuma augstumu noteikšanu novirzīšana no ekspluatanta uz valsti, virs kuras notiek lidojums; |
1970. gada 25. maijā
1970. gada 25. septembrī No 1971. gada 4. februāra |
| b) prasība, lai lidmašīnās, kas tiek ekspluatētas kontrolējamos VFR lidojumos, maršruta fāzē atrastos papildu instrumenti, un jo īpaši | |||
| c) lidmašīnām, kuras nespēj veikt lidojumus, vizuāli vadoties pēc orientieriem, atļaut veikt lidojumus, izmantojot citu aprīkojumu, nevis radionavigācijas aprīkojumu, piemēram, tikai autonomus aeronavigācijas līdzekļus, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas noteiktas aprīkojuma iespējas, tādējādi atceļot prasību, lai lidmašīnās būtu radionavigācijas aprīkojums | |||
|
2. |
Īpašā sanāksme par gaisa kuģu radīto troksni lidlauku apkārtnē [Special Meeting on Aircraft Noise in the Vicinity of Aerodromes] (1969) un Virsskaņas transporta lidmašīnu ekspertu grupas [Supersonic Transport Panel] otrā sanāksme | a) izņemot noteiktos apstākļos, lidmašīnas svars pacelšanās sākumā vai paredzamajā nosēšanās laikā nedrīkst pārsniegt relatīvo maksimālo svaru, ar kādu ir pierādīta atbilstība piemērojamajiem trokšņa sertifikācijas standartiem; |
1971. gada 2. aprīlī
1971. gada 2. augustā No 1972. gada 6. janvāra |
| b) lidmašīnā jābūt trokšņa sertifikāciju apliecinošam dokumentam; | |||
| c) visās lidmašīnās, kuras paredzētas ekspluatēšanai vairāk nekā 15 000 m (49 000 ft) augstumā, jābūt aprīkojumam, kas nepārtraukti mēra un rāda kopējo saņemto kosmisko radiāciju | |||
|
3. |
Padomes rīcība atbilstoši Asamblejas Rezolūcijai A17-10 | Ieteicamā prakses iekļaušana pielikumā, kura paredz, ka visās pasažieru lidmašīnās lidojuma apkalpes locekļu nodalījuma durvīm jābūt aizslēdzamām no iekšpuses |
1971. gada 10. decembrī
1972. gada 10. aprīlī No 1972. gada 7. decembra |
|
4. (3. izdevums) |
Aeronavigācijas komisijas veiktais pielikuma pārskats | a) noteikuma svītrošana 2. nodaļā, kurš paredzēja, ka prasībām, kas klasificētas kā standarti, noteiktos apstākļos var būt ieteicamās prakses statuss; |
1972. gada 27. jūnijā
1972. gada 27. oktobrī No 1973. gada 1. marta |
| b) termina "lidlauka meteoroloģiskais minimums" ieviešana termina "lidlauka ekspluatācijas minimums" vietā; | |||
| c) terminu "lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums", "instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi", "redzamība uz skrejceļa" un "vizuālie meteoroloģiskie apstākļi" ieviešana; | |||
| d) noteikumu ieviešana, kuri paredz, ka ekspluatantam jāiesniedz reģistrētājvalstij savas Lidojumu veikšanas rokasgrāmatas kopija un rokasgrāmatā jāiekļauj noteikta obligāta informācija; | |||
| e) atjaunināta saraksta iekļaušana, kurā norādīti priekšmeti, līdzekļi u. c., kam jāatrodas gaisa kuģos pirmās palīdzības komplektos; | |||
| f) 5700 kg ekvivalenta mainīšana no 12 566 lb uz 12 500 lb; | |||
| g) norādes ieviešana, ka noteikti lidmašīnu tipi ir jāaprīko ar Maha skaitļa rādītāju; | |||
| h) noteikuma ieviešana, kurš paredz, ka noteiktās lidojuma fāzēs stjuartiem jāapsēžas sēdeklī un jāpiesprādzējas | |||
|
5. |
Septītā Aeronavigācijas konference | Terminu "lidojuma parametru reģistrators" un "(gaisa kuģa) maksimālais svars" definīciju iekļaušana pielikumā un prasību pārskatīšana attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoru esamību, reģistrēšanas parametriem un ekspluatāciju |
1973. gada 29. maijā
1973. gada 1. oktobrī No 1974. gada 23. maija |
|
6. |
Jaunas starptautiskās lidojumderīguma politikas ieviešana un rīcība saskaņā ar Asamblejas Rezolūciju A18-16 | Pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu attiecībā uz lidmašīnas lidtehnisko raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumiem aizstāšana ar norādījumiem par šo jautājumu pievienojuma veidā, un noteikumu iekļaušana attiecībā uz aviohorizonta avārijas strāvas avotu, lai galvenās elektroapgādes sistēmas pilnīgas atteices gadījumā varētu izmantot absolūto augstumu norādošus instrumentus. Izdarot šo grozījumu, tika arī pārskatīta šā pielikuma 3. nodaļas ievada piezīme. Pārskatītajā tekstā norādīts uz praktisku metodi, kā valstis var izpildīt savas funkcijas gaisa kuģu nomas, fraktēšanas un savstarpējās apmaiņas gadījumos, veicot starptautiskus pārvadājumus |
1973. gada 30. oktobrī
1974. gada 28. februārī No 1974. gada 23. maija |
|
7. |
Padomes rīcība saskaņā ar Asamblejas rezolūcijām A 17- 10 un A18-10 | Ieviesti noteikumi attiecībā uz praksi, kas jāievēro gadījumā, ja gaisa kuģis ir kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu |
1973. gada 7. decembrī
1974. gada 7. aprīlī No 1974. gada 23. maija |
|
8. |
Aeronavigācijas komisijas pētījums par civilo gaisa kuģu pārtveršanu | Ieviesti noteikumi, kuru nolūks ir pārtvertam gaisa kuģim samazināt riskus |
1975. gada 4. februārī
1975. gada 4. jūnijā No 1975. gada 9. oktobra |
|
9. |
Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas un novēršanas nodaļas sanāksme [Accident Investigation and Prevention Divisional Meeting] (1974). Virsskaņas transporta lidmašīnu ekspertu grupas piektā sanāksme. Grozījumu 3. un 14. pielikumā sekas | Ieviestas prasības attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumos un incidentos iesaistīto lidmašīnu lidojuma parametru reģistratoru ierakstu aizsardzību un saglabāšanu, lidojuma apkalpes nodrošināšanu ar fiksācijas ierīcēm un to lietošanu, rīcības kārtība, kas jāievēro, ja lidojuma laikā gaisa kuģis tiek pakļauts pārmērīgai kosmiskajai radiācijai, un ierakstu saglabāšanu par kopējo kosmiskās radiācijas devu, ko saņēmuši apkalpes locekļi. Grozījums arī paplašināja prasības attiecībā uz hronometra tipu, kāds nepieciešamas ekspluatācijai saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem un kontrolējamiem VFR lidojumiem, kā arī sniedza savstarpēju atsauci uz norādījumiem attiecībā uz SST degvielas krājumiem. Ar šo grozījumu pielikumā ieviestas arī izmaiņas, kas bija nepieciešamas, jo Padome bija pieņēmusi grozījumus saistītajos dokumentos - 3. un 14. pielikumā. Šīs izmaiņas paredz svītrot atsauci uz PANS-MET un labot lidlauka, redzamības uz skrejceļa, pieejamās ieskrējiena distances un pieejamās nosēšanās distances definīcijas |
1976. gada 7. aprīlī
1976. gada 7. augustā No 1976. gada 30. decembra |
|
10. |
ASIA/PAC Reģionālā Aeronavigācijas sanāksme (1973) | Prasība, lai valstis, nevis reģionālās aeronavigācijas vienošanās noteiktu, ka, lidojot pāri teritorijām, kurās būtu īpaši grūti veikt meklēšanas un glābšanas darbus, lidmašīnās ir jāatrodas glābšanas radioiekārtām |
1976. gada 16. jūnijā
1976. gada 16. oktobrī No 1977. gada 6. oktobra |
|
11. |
Septītā Aeronavigācijas konference un Aeronavigācijas komisijas pētījums | Prasība, lai ekspluatants noteiktu ekspluatācijas prasības, kuru nolūks ir nodrošināt, lai lidmašīna, veicot precīzu nolaišanos, skrejceļa slieksni šķērsotu ar augstuma rezervi |
1977. gada 23. jūnijā
1977. gada 23. oktobrī No 1978. gada 23. februāra |
|
12. |
Aeronavigācijas komisijas pētījums | Prasība noteiktās lidmašīnās ierīkot brīdināšanas sistēmas par tuvošanos zemei |
1977. gada 15. decembrī
1978. gada 15. aprīlī No 1978. gada 10. augusta |
|
13. |
Aeronavigācijas komisijas pētījums | Prasība sēdvietas aprīkot ar drošības siksnu sistēmām un tās lietot arī stjuartiem, kuru pienākums ir veikt evakuāciju avārijas gadījumā |
1978. gada 13. decembrī
1979. gada 13. aprīlī No 1979. gada 29. novembra |
|
14. |
Aeronavigācijas komisijas pētījums | Jauna definīcija terminam "lidojumu vadība" un ieviestas prasības, lai navigācijas iekārtas atbilstu navigācijas raksturojumu minimālajām prasībām (MNPS) |
1980. gada 2. aprīlī
1980. gada 2. augustā No 1980. gada 27. novembra |
|
15. |
Aeronavigācijas komisijas pētījums | Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz ārējām ugunīm saskaņā ar 2. un 8. pielikuma noteikumiem, un prasības Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļaut avārijas un drošības aprīkojuma kontrolsarakstu, tostarp šāda aprīkojuma lietošanas norādījumus |
1982. gada 22. martā
1982. gada 22. jūlijā No 1982. gada 25. novembra |
|
16. (4. izdevums) |
Trešā un ceturtā Lidojumu veikšanas ekspertu grupas [Operations Panel] AGA nodaļas sanāksme (1981), grozījumi, kas izdarīti pēc 18. pielikuma pieņemšanas, un Aeronavigācijas komisijas pētījums | Ieviesti noteikumi attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatācijas procedūrām saistībā ar trokšņa samazināšanu, instrumentālo lidojumu procedūru izstrādi un izmantošanu, pilnvarām un kvalifikāciju manevrēt lidmašīnas un uzpildīt degvielu laikā, kad lidmašīnā atrodas pasažieri. Izmaiņas pielikumā ieviestas pēc tam, kad Padome pieņēma 18. pielikumu attiecībā uz bīstamu izstrādājumu pārvadāšanu un prasībām attiecībā uz apkalpes mācību programmām saistībā ar bīstamu izstrādājumu pārvadāšanu komerciālās lidmašīnās. Laboti noteikumi attiecībā uz lidlauku ekspluatācijas minimumiem, lai paskaidrotu prasības un iekļautu prasību sniegt RVR informāciju. Mērvienības saskaņotas ar 5. pielikuma noteikumiem, un atjaunināta piezīme 3. nodaļā attiecībā uz nomu, fraktēšanu un savstarpējo apmaiņu |
1983. gada 29. martā
1983. gada 29. jūlijā No 1983. gada 24. novembra |
|
17. |
Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas un novēršanas nodaļa sanāksme (AIG, 1979) | Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoriem. Pievienojumā ieviesti saistīti norādījumi |
1985. gada 6. martā
1985. gada 29. jūlijā No 1985. gada 21. novembra |
|
18. |
Šķēršļu pārlidošanas ekspertu grupas [Obstacle Clearance Panel] septītā sanāksme, Aeronavigācijas komisijas pētījums un valsts priekšlikums | Datu sniegšana par lidmašīnas spēju uzņemt augstumu, ja tai darbojas visi dzinēji; palielināta tāluma lidojumi, kurus veic lidmašīnas ar divām spēka iekārtām; šķēršļu datu sniegšana; pacelšanās izlīdzināšanas distances ņemšana vērā |
1986. gada 25.martā
1986. gada 27. jūlijā No 1986. gada 20. novembra |
|
19. (5. izdevums) |
Aeronavigācijas komisijas veiktais pielikuma pārskats, 1. posms. Vizuālo lidojumu noteikumu ekspertu grupas [Visual Flight Rules Operations Panel] trešā sanāksme. Aeronavigācijas komisijas pētījums | a) jaunu definīciju "komerciālie gaisa pārvadājumi, gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, obligāto iekārtu pamatsaraksts un obligāto iekārtu saraksts" ieviešana. Pārskatīto definīciju "speciālie aviācijas darbi un vispārējā aviācija" ieviešana 6. pielikuma I daļā. Definīcijas "rezerves lidlauks" pārskatīšana, lai ieviestu jēdzienus "pēcpacelšanās rezerves lidlauks", "rezerves lidlauks maršrutā" un "galapunkta rezerves lidlauks "; |
1990. gada 19. martā
1990. gada 30. jūlijā No 1990. gada 15. novembra |
| b) atšķirību novēršana tehniskajās prasībās attiecībā uz regulāriem un neregulāriem pārvadājumiem; | |||
| c) 6. pielikuma I daļas piemērojamības jēdziena ieviešana attiecībā uz lidmašīnu ekspluatāciju, ko veic ekspluatanti, kuri ir pilnvaroti veikt starptautiskus komerciālus gaisa pārvadājumus; | |||
| d) prasības attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību izdošanu un norādījumu ieviešanu; | |||
| e) prasības attiecībā uz obligāto iekārtu sarakstu izstrādi un norādījumu ieviešanu; | |||
| f) prasības attiecībā uz rezerves lidlauku norādīšanu; | |||
| g) prasība nodrošināt, lai būtu gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmata; | |||
| h) prasība, lai ekspluatants ievieš aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmu, un tehniskās prasības attiecībā uz rokas bagāžu; | |||
| i) atšķirību noteikšana 6. pielikuma I daļā starp lidojuma veikšanas plānu un ATS lidojuma plānu; | |||
| j) prasības gaisa kuģa komandierim atbilstošā gadījumā pierādīt savas zināšanas par tāldarbības navigācijas procedūrām; | |||
| k) termina "kontrolējams VFR lidojums" svītrošana un atzīšana, ka VFR lidojums var būt kontrolējams lidojums; | |||
| l) grozījums 13. nodaļā "Drošība", iesakot visām lidmašīnām, nevis tikai pasažieru lidmašīnām piemērot noteikumu par aizslēdzamu lidojuma apkalpes nodalījuma durvju nodrošināšanu, pieprasot lidmašīnas meklēšanas procedūru kontrolkarti papildināt ar norādījumiem un pieprasot, lai ekspluatants ievieš darbinieku mācību programmu par preventīviem pasākumiem un paņēmieniem saistībā ar diversijas un nelikumīgas iejaukšanās aktiem; | |||
| m) norādījumu iekļaušana attiecībā uz svarīgas informācijas reģistrēšanu par lidojumu lidmašīnās ar elektroniskajiem displejiem; | |||
| n) prasību pārskatīšana attiecībā uz lidojumu veikšanas rokasgrāmatu saturu; | |||
| o) prasības attiecībā uz rokas bagāžu; | |||
| p) izteiciena "lidojuma kontrokaršu sistēma" nomainīšana ar terminu "kontrolkarte" | |||
|
20. |
Piektā Lidojumu veikšanas ekspertu grupas sanāksme, septītā un astotā Distancēšanas vispārīgās koncepcijas pārskatīšanas ekspertu grupas [Review of the General Concept of Separation Panel] Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas (AIG/1992) sanāksme, trešā Lidojumderīguma uzturēšanas ekspertu grupas sanāksme, Aeronavigācijas pētījumi | a) definīciju "lidlauka ekspluatācijas minimumi, lēmuma pieņemšanas absolūtais/relatīvais augstums, minimālais augstuma samazināšanas absolūtais/relatīvais augstums un šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais augstums" pārskatīšana; |
1994. gada 21. martā
1994. gada 25. jūlijā No 1994. gada 10. novembra |
| b) jaunu definīciju "avārijas vietas noteicējraidītāji (ELT), nepieciešamie navigācijas raksturojumi (RNP) un RNP tips" ieviešana; | |||
| c) definīcijas "instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operāciju klasifikācija" ieviešana; | |||
| d) atsauces ieviešana uz "Lidojumderīguma uzturēšanas rokasgrāmatu"; | |||
| e) prasību pārskatīšana attiecībā uz lidojuma datu reģistratoru ar mehānisku ierakstīšanu uz folijas izmantošanu; | |||
| f) prasību ieviešana avārijas vietas noteicējraidītāju (ELT) esamībai gaisa kuģī, kuras aizstāj noteikumus attiecībā uz glābšanas radioiekārtām un avārijas vietas noteicējraidītājiem; | |||
| g) prasības ieviešana, kas paredz, ka gaisa kuģī jābūt tādai navigācijas iekārtai, lai gaisa kuģis varētu veikt lidojumu atbilstoši RNP tipiem, kas noteikti paredzētajam(-iem) maršrutam(-iem), noteikumi; kas atļauj vienādi īstenot 300 m (1000 ft) VSM virs FL 290, un norāde lidojumu veikšanas rokasgrāmatā uz prasībām saistībā ar lidojumu veikšanu RNP gaisa telpā; | |||
| h) prasību pārskatīšana attiecībā uz tehniskās apkopes pārbaudīšanu, modifikācijām un remontdarbiem un lidojumderīguma saglabāšanas informāciju | |||
|
21. (6. izdevums) |
Aeronavigācijas komisijas pētījumi, četrpadsmitā Bīstamu izstrādājumu ekspertu grupas sanāksme, redakcionāli grozījumi, teksta saskaņošana ar 6. pielikuma II daļu un/vai III daļu, no tā izrietoši grozījumi | a) jaunu un pārskatītu definīciju "stjuarts, lidojumu rokasgrāmata, liela lidmašīna, lidojumu veikšanas rokasgrāmata un maza lidmašīna" ieviešana; |
1995. gada 8. martā
1995. gada 24. jūlijā No 1995. gada 9. novembra |
| b) noteikumu pārskatīšana attiecībā uz ekspluatācijas aprīkojumu, lidojuma sagatavošanu, lidojuma laiku, lidojuma apkalpes locekļu lidojuma darba un atpūtas laiku, skābekļa nodrošinājumu un palielināta tāluma lidojumiem (ETOPS); | |||
| c) jaunas prasības pieejamā skrejceļa garuma noteikšanai; | |||
| d) pārskatīti un jauni noteikumi attiecībā uz brīdināšanas sistēmām par tuvošanos zemei (GPWS), medicīnisko līdzekļu krājumiem, skābekļa aprīkojumu lidmašīnām, kas veic lidojumus lielā absolūtajā augstumā; | |||
| e) noteikumu pārskatīšana attiecībā uz lidmašīnām, kas tiek ekspluatētas saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR); | |||
| f) norāžu iekļaušana attiecībā uz ICAO "Lidojumu simulatoru atbilstības kritēriju rokasgrāmatu" (Doc 9625) un jaunas prasības lidojuma apkalpes mācību programmai attiecībā uz zināšanām un prasmēm, kas saistītas ar cilvēka veiktspējas ierobežojumiem; | |||
| g) lidojumu nodrošināšanas darbinieka nosaukuma pārskatīšana saskaņā ar 1. pielikumu; | |||
| h) lidojumu veikšanas rokasgrāmatas satura pārskatīšana un jauni noteikumi attiecībā uz lidlauku ekspluatācijas minimumiem, skābekļa nodrošinājumu, lidojuma un lidojuma apkalpes darba laiku ierobežojumiem, procedūrām izlidošanai neparedzētos apstākļos, norādījumiem svara un centrēšanas kontrolei un norādījumiem un mācību prasībām saistībā ar izvairīšanos no sadursmes ar zemi, nezaudējot lidojuma vadību (CFIT), un brīdināšanas sistēmas par tuvošanos zemei (GPWS) lietošanas principiem; | |||
| i) jauni noteikumi par lidojuma laiku, lidojuma apkalpes darba un atpūtas laiku un noteikumu par mācībām pārskatīšana, un | |||
| j) pārskatītas un jaunas prasības saistībā ar drošības aspektu ņemšanu vērā gaisa kuģa projektēšanā | |||
|
22. |
Ceturtā un piektā Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas ekspertu grupas [Secondary Surveillance Radar Improvements and Collision Avoidance Systems Panel] sanāksme (SICASP/4 un SICASP/5) | Prasības attiecībā uz barometriskā augstuma ziņojuma transponderiem un gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmām (ACAS) lidmašīnās |
1996. gada 19. februārī
1996. gada 15. jūlijā No 1996. gada 7. novembra |
|
23. (7. izdevums) |
Pirmā Lidojuma parametru reģistratoru ekspertu grupas sanāksme, ceturtā Lidojumderīguma uzturēšanas ekspertu grupas sanāksme, ICAO un nozares CFIT darba grupa, Aeronavigācijas komisijas pētījumi, 1. pielikuma grozījums Nr. 162, 11. pielikuma grozījums Nr. 38, redakcionāli grozījumi | a) jaunu un pārskatītu definīciju "gaisa kuģu ekspluatācijas rokasgrāmata, konfigurācijas noviržu saraksts, rezerves lidlauks ETOPS maršrutā, cilvēkfaktora principi, cilvēka veiktspēja, obligāto iekārtu pamatsaraksts, tehniskā apkope, psihoaktīvās vielas un nepieciešamie navigācijas raksturojumi" ieviešana; | 1998. gada 19.
martā 1998. gada 20. jūlijā No 1998. gada 5. novembra |
| b) piezīmes pārskatīšana attiecībā uz nomu un savstarpējo apmaiņu; | |||
| c) jaunas un pārskatītas prasības attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoriem; | |||
| d) piezīmes ieviešana attiecībā uz psihoaktīvu vielu lietošanu; | |||
| e) jauni noteikumi attiecībā uz gaisa kuģī esošajām sistēmām savlaicīgai brīdināšanai par vēja nobīdi; | |||
| f) jauni un pārskatīti noteikumi attiecībā uz lidojumderīguma nodrošināšanu, lai atspoguļotu apstiprinātu tehniskās apkopes organizāciju izmantošanu un izskaidrotu ekspluatanta un tehniskās apkopes organizācijas pienākumus; | |||
| g) jauni un pārskatīti noteikumi attiecībā uz ekspluatācijas rokasgrāmatas saturu, kas pārvietots uz papildinājumu, un jauna ieteicamā prakse attiecībā uz virzuļdzinēju lidmašīnu aprīkošanu ar brīdināšanas sistēmām par tuvošanos zemei; | |||
| h) jauni noteikumi par valstu pienākumu uzraudzīt, lai ekspluatācija tiktu veikta atbilstoši gaisa kuģa ekspluatanta apliecībai, par ekspluatācijas rokasgrāmatas pieņemšanu un sertifikācijas sistēmas izveidošanu un ekspluatanta rīcības pastāvīgu novērošanu; | |||
| i) jauni noteikumi saistībā ar gaisa kuģa atledošanu/pretapledošanu uz zemes, lidmašīnas lidtehnisko raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumiem, masas ierobežojumiem, jutīgiem barometriskajiem altimetriem un otrā pilota iepriekšēju pieredzi; | |||
| j) jauni noteikumi attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmām (ACAS) un barometriskā augstuma transponderiem gaisa kuģos un | |||
| k) jauni noteikumi attiecībā uz cilvēkfaktoru | |||
|
24. |
Otrā Lidojuma parametru reģistratoru ekspertu grupas sanāksme, Asamblejas 32. sesija, Aeronavigācijas komisijas pētījumi | a) Termina "stjuarts" nomainīšana ar terminu "salona apkalpes loceklis"; |
1999. gada 15. martā
1999. gada 19. jūlijā No 1999. gada 4. novembra |
| b) pārskatītas definīcijas; | |||
| c) jauni noteikumi, kas paredz, ka gaisa kuģos obligāti jābūt ELT raidītājiem, kas strādā 406 MHz un 121,5 MHz frekvencē, savlaicīgas brīdināšanas par bīstamu tuvošanos zemei funkcijas iekļaušana brīdināšanas sistēmā par tuvošanos zemei (GPWS) un ciparu sakaru ierakstīšanas nodrošināšanas datuma ieviešana | |||
|
25. |
Aeronavigācijas komisijas pētījumi | a) pārskatītas definīcijas, un |
2000. gada 15. martā
2000. gada 17. jūlijā No 2000. gada 2. novembra |
| b) prasību ieviešana RVR un kritēriju instrumentālās nolaišanās operācijām nodrošināšanai, kā arī gaisa kuģa komandiera pienākumu pārskatīšana | |||
|
26. (8. izdevums) |
Otrā Lidojuma parametru reģistratoru ekspertu grupas sanāksme, AIG nodaļas sanāksme (1999), trešā Globālās satelītu navigācijas sistēmas ekspertu grupas [Global Navigation Satellite System Panel] sanāksme, piektā Lidojumderīguma uzturēšanas ekspertu grupas sanāksme, Aeronavigācijas komisijas pētījumi | a) noteikumu atjaunināšana attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoriem, tostarp attiecībā uz ciparu sakaru ierakstīšanu; FDR prasības jauniem gaisa kuģiem; pārskatītie parametru saraksti; noteikuma par CVR 2 stundu ierakstīšanas ilgumu ieviešana; |
2001. gada 9. martā
2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra |
| b) jauni noteikumi attiecībā uz lidojuma datu analizēšanas programmām; | |||
| c) grozījums instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operāciju klasifikācijā; | |||
| d) jauni noteikumi attiecībā uz nolaišanās operācijām pēc vertikālajiem norādījumiem (APV); | |||
| e) jaunas definīcijas un noteikumu atjaunināšana attiecībā uz prasībām saistībā ar tehnisko apkopi un | |||
| f) trokšņa sertifikāciju apliecinošu dokumentu tulkojums angļu valodā | |||
|
27. |
Aeronavigācijas komisijas pētījumi | a) pārskatītas prasības brīdināšanas sistēmai par tuvošanos zemei (GPWS) un brīdināšanas funkcijai par apvidus reljefu lidojuma virzienā un |
2002. gada 15. martā
2002. gada 5. jūlijā No 2002. gada 28. novembra |
| b) jaunas un pārskatītas prasības saistībā ar drošības aspektu ņemšanu vērā gaisa kuģa projektēšanā | |||
|
28. |
Distancēšanas un gaisa telpas drošības ekspertu grupas un Aeronavigācijas komisijas pētījumi | a) jauni noteikumi attiecībā uz valodas prasmes prasībām; | 2003. gada 13. martā 2003. gada 14. jūlijā |
| b) jauna definīcija un noteikums attiecībā uz ekspluatanta lidojuma drošības dokumentu sistēmu; | No 2003. gada 27. novembra | ||
| c) jauna definīcija un noteikumi attiecībā uz apkalpošanas uz zemes kārtības drošības aspektiem; | |||
| d) valsts atļauja ekspluatantam veikt lidojumus RNP gaisa telpā un | |||
| e) jauni noteikumi attiecībā uz lidojumu veikšanas rokasgrāmatas saturu saistībā ar gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmu (ACAS) | |||
|
29. |
Sestā Lidojumu veikšanas ekspertu grupas sanāksme un Distancēšanas un gaisa telpas drošības ekspertu grupa | a) jaunas definīcijas saistībā ar lidojumiem ar samazinātu vertikālās distancēšanas minimumu (RVSM) un maiņas pilotiem kreisēšanas fāzē; |
2005. gada 9. martā
2005. gada 11. jūlijā No 2005. gada 24. novembra |
| b) jauni standarti 4.9.1. un 4.9.2. punktā attiecībā uz lidojumu veikšanu ar vienu pilotu saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts laikā; | |||
| c) izņēmums ekspluatācijas ierobežojumiem 5.1.2. punktā attiecībā uz apstiprinātām lidmašīnām ar vienu turbīndzinēju; | |||
| d) jauni standarti 5.4.1. un 5.4.2. punktā, kas nosaka prasības atļaujai komerciālo lidojumu veikšanai ar lidmašīnām, kurām ir viens turbīndzinējs, instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC) vai nakts laikā; | |||
| e) jauni standarti 6.22. punktā, kas nosaka lidmašīnas aprīkojuma prasības ekspluatācijai ar vienu pilotu saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts laikā; | |||
| f) grozījumi 7.2.4. punktā attiecībā uz lidojuma līmeņiem lidojumiem ar samazinātu vertikālās distancēšanas minimumu (RVSM) un jauni standarti 7.2.5., 7.2.6. un 7.2.7. punktā, kas nosaka attiecīgās valsts iestādes pienākumu veikt tūlītējus un atbilstošus pasākumus, ja kontroles rezultāti norāda, ka noteiktā gaisa kuģa vai gaisa kuģu tipa augstuma ievērošanas raksturojumi pārsniedz paredzētos ierobežojumus; | |||
| g) jauni standarti 7.4.1. un 7.4.2. punktā attiecībā uz ekspluatanta veiktu elektronisko navigācijas datu produktu pārvaldību; | |||
| h) standartu grozījumi 9.4.1. un 9.4.2. punktā attiecībā uz gaisa kuģa komandiera, otrā pilota un maiņas pilota kreisēšanas fāzē iepriekšējo pieredzi; | |||
| i) standartu grozījumi 9.4.3.5. un 9.4.3.6. punktā attiecībā uz gaisa kuģa komandiera tiesībām izmantot konkrētu rajonu, maršrutu un lidlauku; | |||
| j) jauns standarts 9.4.5.1. punktā, kas pieprasa, lai valstis noteiktu prasības, kas piemērojamas ekspluatācijai ar vienu pilotu saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem vai nakts laikā; | |||
| k) jauna ieteicamā prakse 9.4.5.2. punktā, kas nosaka prasības attiecībā uz gaisa kuģa komandiera pieredzi un mācībām lidojumus veikt ar vienu pilotu saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem vai nakts laikā; | |||
| 1) 2. papildinājuma grozījumi attiecībā uz lidojumu veikšanas rokasgrāmatas saturu saistībā ar gaisa kuģa komandiera tiesībām izmantot konkrētu rajonu, maršrutu un lidlauku un maksimālās sānvēja un ceļavēja komponenšu ekspluatācijas vērtības un | |||
| m) jauns 3. papildinājums, kurā noteiktas papildu prasības atļautiem lidojumiem, ko veic lidmašīnas ar vienu turbīndzinēju nakts laikā un/vai IMC apstākļos, un jauns 4. papildinājums attiecībā uz augstuma ieturēšanas raksturojumu kritērijiem ekspluatācijai RVSM gaisa telpā |
1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS
Terminiem, kas standartos un ieteicamajā praksē lietoti attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju starptautiskajā gaisa komerciālajā transportā, ir šāda nozīme.
Speciālie aviācijas darbi. Gaisa kuģa lidojums, kura laikā gaisa kuģis tiek izmantots specializētiem pakalpojumiem, piemēram, lauksaimniecībai, celtniecībai, fotografēšanai, topogrāfiskajai uzmērīšanai, novērošanai un patrulēšanai, meklēšanai un glābšanai, avioreklāmai u. c.
Lidlauks. Noteikts zemes vai ūdens virsmas iecirknis (ieskaitot jebkuras ēkas, būves un iekārtas), kurš ir pilnīgi vai daļēji paredzēts gaisa kuģu atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo iecirkni.
Lidlauka ekspluatācijas minimumi. Lidlauka izmantojamības ierobežojumi attiecībā uz
a) pacelšanos gaisā, kas izteikti, norādot redzamību uz skrejceļa un/vai redzamību un, ja nepieciešams, mākoņainību;
b) nosēšanos precīzas nolaišanās un nosēšanās operācijās, kas izteikti, norādot redzamību un/vai redzamību uz skrejceļa un nosēšanās kategorijai atbilstošo lēmuma pieņemšanas absolūto/relatīvo augstumu (DA/H);
c) nosēšanos nolaišanās un nosēšanās operācijās pēc vertikālajiem norādījumiem, norādot redzamību un/vai redzamību uz skrejceļa un lēmuma pieņemšanas absolūto/relatīvo augstumu (DA/H);
d) nosēšanos neprecīzas nolaišanās un nosēšanās operācijās, kas izteikti, norādot redzamību un/vai redzamību uz skrejceļa, minimālo augstuma samazināšanas absolūto/relatīvo augstumu (MDA/H) un, ja nepieciešams, mākoņainību.
Lidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kas noteiktajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.
Gaisa kuģis. Lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.
Gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmata. Rokasgrāmata, kas pieņemama ekspluatantvalstij un kas satur parastās, ārkārtas un avārijas procedūras, kontrolkartes, ierobežojumus, informāciju par lidtehniskajiem raksturojumiem, informāciju par gaisa kuģa sistēmām un citu materiālu, kas ir saistīts ar gaisa kuģa ekspluatāciju.
Piezīme. Gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmata ir lidojumu veikšanas rokasgrāmatas daļa.
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība (AOC). Apliecība, kas atļauj ekspluatantam veikt noteiktus komerciālos gaisa pārvadājumus.
Rezerves lidlauks. Lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad nav iespējams vai nav ieteicams doties uz lidlauku vai nosēsties lidlaukā, kurā bija paredzēts veikt nosēšanos. Rezerves lidlaukus iedala šādi:
Pēcpacelšanās rezerves lidlauks. Rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis nepieciešamības gadījumā var nosēsties neilgi pēc pacelšanās, ja tas nav iespējams izlidošanas lidlaukā.
Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis var nosēsties lidojuma maršrutā, ja lidojuma laikā ir iestājušies ārkārtas vai avārijas apstākļi.
ETOPS rezerves lidlauks maršrutā. Piemērots un atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna var veikt nosēšanos pēc dzinēja izslēgšanās vai citiem ārkārtas vai avārijas apstākļiem, kas iestājušies maršrutā, veicot ETOPS.
Galapunkta rezerves lidlauks. Rezerves lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties, ja nav iespējams vai nav ieteicams nosēsties lidlaukā, kurā nosēšanās bija sākotnēji paredzēta.
Piezīme. Lidlauks, no kura lidojums tiek uzsākts, var būt šim lidojumam rezerves lidlauks maršrutā vai arī galapunkta rezerves lidlauks.
Altimetrijas sistēmas kļūda (ASE). Starpība starp absolūto augstumu, ko rāda altimetra displejs, un barometrisko augstumu, kas atbilst neizmainītam apkārtējās atmosfēras spiedienam, pieņemot, ka altimetra barometriskā spiediena iestatījumi ir pareizi.
Nolaišanās un nosēšanās operācijas, kurās izmanto instrumentālās nolaišanās procedūras. Instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operācijas klasificē šādi:
Neprecīzas nolaišanās un nosēšanās operācijas. Instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā izmanto laterālos norādījumus, nevis vertikālos norādījumus.
Nolaišanās un nosēšanās operācijas pēc vertikālajiem norādījumiem. Instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā izmanto laterālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst prasībām, kas noteiktas precīzas nolaišanās un nosēšanās operācijām.
Precīzas nolaišanās un nosēšanās operācijas. Instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā izmanto precīzus laterālos un vertikālos norādījumus ar minimumiem, kādi noteikti attiecīgās pieejas un nosēšanās operācijas kategorijai.
Piezīme. Laterālie un vertikālie norādījumi attiecas uz norādījumiem, kurus nodrošina vai nu
a) uz zemes esoši navigācijas līdzekļi, vai
b) ar datoru ģenerēti navigācijas dati.
Precīzas nolaišanās un nosēšanās kategorijas
I kategorija (CAT I). Tāda precīza instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums nav mazāks kā 60 m (200 ft), un vai nu redzamība nav mazāka kā 800 m, vai arī redzamība uz skrejceļa nav mazāka kā 550 m.
II kategorija (CAT II). Tāda precīza instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums ir mazāks nekā 60 m (200 ft), bet nav mazāks kā 30 m (100 ft), un redzamība uz skrejceļa nav mazāka kā 350 m.
IIIA kategorija (CAT IIIA). Tāda precīza instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā
a) lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums ir mazāks nekā 30 m (100 ft) vai arī lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums nav noteikts un
b) redzamība uz skrejceļa nav mazāka kā 200 m.
IIIB kategorija (CAT IIIB). Tāda precīza instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā
a) lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums ir mazāks nekā 15 m (50 ft) vai arī lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums nav noteikts un
b) skrejceļa redzamība ir mazāka nekā 200 m, bet nav mazāka kā 50 m.
IIIC kategorija (CAT IIIC). Tāda precīza instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurai nav noteikti ne lēmuma pieņemšanas relatīvā augstuma, ne redzamības uz skrejceļa ierobežojumi.
Piezīme. Ja lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH) un redzamība uz skrejceļa (RVR) atbilst dažādām kategorijām, tad instrumentālās nolaišanās un nosēšanās veicamas saskaņā ar prasībām, kas noteiktas kategorijai ar visaugstākajām prasībām (piemēram, operāciju ar CAT IIIA lēmuma pieņemšanas relatīvo augstumu (DH), bet ar CAT IIIB redzamību uz skrejceļa (RVR) uzskatīs par CAT IIIB operāciju, vai arī operāciju ar CAT II lēmuma pieņemšanas relatīvo augstumu (DH), bet ar CAT I redzamību uz skrejceļa (RVR) uzskatīs par CAT II operāciju).
Salona apkalpes loceklis. Apkalpes loceklis, kurš pasažieru drošības labā veic pienākumus, kurus tam uzticējis gaisa kuģa ekspluatants vai komandieris, bet kurš nav lidojuma apkalpes loceklis.
Komerciāls gaisa pārvadājums. Gaisa kuģa lidojums pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanai par samaksu vai saskaņā ar nomu.
Konfigurācijas noviržu saraksts (CDL). Par tipa projektēšanu atbildīgās organizācijas izveidots un projektētājvalsts apstiprināts saraksts, kurā norādītas visas tās gaisa kuģa tipa ārējās daļas, kuras lidojuma sākumā drīkst nebūt, un kurā vajadzības gadījumā var ietvert jebkuru informāciju par atbilstošajiem ekspluatācijas ierobežojumiem un lidtehnisko raksturojumu izmaiņām.
Apkalpes loceklis. Ekspluatanta norīkota persona noteiktu pienākumu pildīšanai gaisa kuģī lidojuma apkalpes darba laikā.
Maiņas pilots kreisēšanas fāzē. Lidojuma apkalpes loceklis, kuram tiek uzticēts veikt pilota uzdevumus lidojuma kreisēšanas fāzē, lai gaisa kuģa komandieris vai otrais pilots varētu izmantot paredzēto atpūtu.
Kreisēšanas ešelons. Ešelons, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.
Bīstami izstrādājumi. Priekšmeti vai vielas, kas var apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi un kas ir iekļauti tehnisko instrukciju bīstamu izstrādājumu sarakstā, vai kas tiek klasificēti atbilstoši šīm instrukcijām.
Piezīme. Bīstami izstrādājumi ir klasificēti 18. pielikuma 3. nodaļā.
Lēmuma pieņemšanas absolūtais augstums (DA) vai lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH). Noteikts absolūtais vai relatīvais augstums, veicot precīzu nolaišanos vai nolaišanos pēc vertikālajiem norādījumiem, kurā jāuzsāk aiziešana uz otro riņķi, ja nav nolaišanās turpināšanai nepieciešamā vizuālā kontakta ar orientieriem.
1. piezīme. Lēmuma pieņemšanas absolūto augstumu (DA) norāda attiecībā pret vidējo jūras līmeni, bet lēmuma pieņemšanas relatīvo augstumu (DH) - pret skrejceļa sliekšņa pacēlumu.
2. piezīme. Nepieciešamais vizuālais kontakts ar orientieriem nozīmē to vizuālo līdzekļu vai nosēšanās zonas daļu redzamību pietiekami ilgā laikā, lai pilots varētu novērtēt gaisa kuģa atrašanās vietu un atrašanās vietas izmainīšanās ātrumu attiecībā pret nominālo lidojuma trajektoriju. Veicot III kategorijas operācijas ar kādu noteiktu lēmuma pieņemšanas relatīvo augstumu, nepieciešamais vizuālais kontakts ar orientieriem ir tas, kas noteikts konkrētajai procedūrai un operācijai.
3. piezīme. Ja lieto abus terminus, tad ērtības labad tos var rakstīt šādi: "lēmuma pieņemšanas absolūtais/relatīvais augstums" un saīsināt kā "DA/H".
Avārijas vietas noteicējraidītājs (ELT). Vispārīgs termins, kas raksturo aprīkojumu, kas raida īpašus signālus norādītās frekvencēs un kuru atkarībā no lietojuma veida iespējams aktivizēt automātiski trieciena rezultātā vai arī manuāli. ELT var būt šādi:
Automātiskais stacionārais ELT (ELT(AF)). Automātiski aktivizējams ELT, kas ir pastāvīgi uzstādīts gaisa kuģī.
Automātiskais pārnēsājamais ELT (ELT(AP)). Automātiski aktivizējams ELT, kas ir nekustīgi uzstādīts gaisa kuģī, bet kuru iespējams viegli noņemt no gaisa kuģa.
Automātiskais atdalāmais ELT (ELT(AD)). ELT, kas nekustīgi uzstādīts gaisa kuģī, un kuru automātiski atdala un aktivizē trieciens un dažos gadījumos arī hidrostatiski sensori. Ir paredzēta arī manuālā atdalīšana.
Glābšanas ELT (ELT(S)). ELT, kas ir noņemams no gaisa kuģa un ir novietots tā, lai atvieglotu ērtu tā lietošanu avārijas situācijā, un kuru manuāli iedarbina izdzīvojušie.
Lidojuma apkalpes loceklis. Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā.
Lidojuma datu analīze. Reģistrēto lidojuma datu analizēšanas process nolūkā uzlabot lidojumu drošību.
Lidojuma apkalpes darba laiks. Kopējais laiks no brīža, kad lidojuma apkalpes loceklis tūlīt pēc atpūtas laika un pirms lidojuma vai lidojumu sērijas veikšanas sāk darba pienākumu pildīšanu, līdz brīdim, kad šis lidojuma apkalpes loceklis tiek atbrīvots no visiem pienākumiem pēc šā lidojuma vai lidojumu sērijas pabeigšanas.
Lidojumu rokasgrāmata. Rokasgrāmata kopā ar lidojumderīguma sertifikātu un noteiktajiem ierobežojumiem, kuru ietvaros gaisa kuģis tiek uzskatīts par lidojumderīgu, satur lidojuma apkalpes locekļiem nepieciešamo informāciju un instrukcijas gaisa kuģa drošai ekspluatācijai.
Lidojuma plāns. Gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībām iesniedzamā noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu.
Lidojuma parametru reģistrators. Gaisa kuģī uzstādīta jebkura tipa reģistrējoša iekārta papildinformācijas iegūšanai aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu izmeklēšanas vajadzībām.
Lidojuma drošības dokumentu sistēma. Savstarpēji saistītu ekspluatanta noteiktu dokumentu kopums, kas satur sistematizētā veidā informāciju, kas nepieciešama lidojumiem un operācijām uz zemes, un kas ietver kā minimumu lidojumu veikšanas rokasgrāmatu un ekspluatanta tehniskās apkopes vadības rokasgrāmatu.
Lidmašīnas lidojuma laiks. Kopējais laiks no lidmašīnas kustības sākuma brīža, lai paceltos, līdz tās apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.
Piezīme. Šeit definētais lidojuma laiks ir sinonīms vispārēji lietotajam terminam "laiks no paliktņiem līdz paliktņiem", kas tiek noteikts no lidmašīnas kustības sākuma, lai paceltos, līdz tās apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.
Vispārējās aviācijas gaisa kuģa lidojums. Jebkurš gaisa kuģa lidojums, izņemot komerciālu gaisa transporta lidojumu vai lidojumu, kas saistīts ar aviācijas speciālo darbu izpildi.
Apkalpošana uz zemes. Pakalpojumi, kas nepieciešami, lai gaisa kuģis varētu ielidot lidostā un izlidot no tās, un kas nav gaisa satiksmes pakalpojumi.
Cilvēkfaktora principi. Principi, kas tiek ievēroti gaisa kuģu projektēšanas, sertifikācijas, mācību, ekspluatācijas un tehniskās apkopes procesā, lai nodrošinātu saskaņotu un drošu cilvēka mijiedarbību ar citiem sistēmas komponentiem, atbilstīgi ievērojot cilvēka veiktspēju.
Cilvēka veiktspēja. Cilvēka spējas un iespējas, kas ietekmē aeronavigācijas darbību drošību un efektivitāti.
Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi (IMC). Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās robežas augstums*; šie lielumi ir mazāki nekā minimumi, kas noteikti vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
* Saskaņā ar 2. pielikumu.
Piezīme. Vizuālo meteoroloģisko apstākļu noteiktie minimumi ir ietverti 2. pielikuma 4. nodaļā.
Liela lidmašīna. Lidmašīna, kuras maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg.
Tehniskā apkope. Gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanai nepieciešamo darbību veikšana, ieskaitot, atsevišķi vai apvienojumā ar citu darbību, kapitālo remontu, pārbaudi, nomaiņu, defektu novēršanu, modifikācijas ieviešanu vai remontu.
Tehniskās apkopes organizācijas procedūru rokasgrāmata. Dokuments, kuru apstiprinājis tehniskās apkopes organizācijas vadītājs un kurā sīki aprakstīta tehniskās apkopes organizācijas struktūra un vadības pienākumi, darbības joma, iekārtas, tehniskās apkopes procedūras un kvalitātes nodrošināšanas vai pārbaužu sistēmas.
Tehniskās apkopes programma. Dokuments, kurā aprakstīti noteikti plānotās tehniskās apkopes uzdevumi un to veikšanas biežums, un ar tiem saistītās procedūras, piemēram, drošuma programma, un šis dokuments ir nepieciešams to gaisa kuģu drošai ekspluatācijai, uz kuriem tas attiecas.
Tehniskās apkopes apliecība. Dokuments, kas satur apliecinājumu, ka tehniskās apkopes darbi, uz kuriem tas attiecas, ir apmierinoši paveikti atbilstoši prasībām vai nu saskaņā ar apstiprinātajiem datiem un procedūrām, kas aprakstītas tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā, vai saskaņā ar kādu līdzvērtīgu sistēmu.
Obligāto iekārtu pamatsaraksts (MMEL). Saraksts, kuru noteiktam gaisa kuģu tipam sastāda par tipa projektu atbildīgā organizācija un kuru apstiprina projektētājvalsts, un kurā nosaka aprīkojuma komponentus, kuru viens vai vairāki defekti netraucē lidojuma sākumam. MMEL var būt reglamentēti īpaši ekspluatācijas apstākļi, ierobežojumi vai noteikumi.
Maksimālā masa. Maksimālā sertificētā pacelšanās masa.
Minimālais nolaišanās absolūtais augstums (MDA) vaiminimālais nolaišanās relatīvais augstums (MHD). Noteikts absolūtais vai relatīvais augstums neprecīzas nolaišanās vai nolaišanās veikšanai pa riņķi, zemāk par kuru nedrīkst nolaisties bez vizuālā kontakta ar orientieriem.
1. piezīme. Minimālo nolaišanās absolūto augstumu (MDA) norāda attiecībā pret vidējo jūras līmeni, bet minimālo nolaišanās relatīvo augstumu (MDH) - pret lidlauka pacēlumu vai skrejceļa sliekšņa pacēlumu, ja tā pacēlums ir mazāks vairāk nekā 2 m (7 ft) par lidlauka pacēlumu. Nolaišanās veikšanai pa riņķi minimālo nolaišanās relatīvo augstumu norāda attiecībā pret lidlauka pacēlumu.
2. piezīme. Nepieciešamais vizuālais kontakts ar orientieriem nozīmē to vizuālo līdzekļu vai nosēšanās zonas daļu redzamību pietiekami ilgā laikā, lai pilots varētu novērtēt gaisa kuģa atrašanās vietu un atrašanās vietas izmainīšanās ātrumu attiecībā pret nominālo lidojuma trajektoriju. Nolaišanās veikšanai pa riņķi nepieciešams vizuālais kontakts ar orientieriem skrejceļa apkārtnē.
3. piezīme. Ja lieto abus terminus, tad ērtības labad tos var rakstīt šādi: "minimālais nolaišanās absolūtais/relatīvais augstums" un saīsināt kā "MDA/H".
Obligāto iekārtu saraksts (MEL). Saraksts, kurā ir paredzēta gaisa kuģa ekspluatācija noteiktos apstākļos, ja ir aprīkojuma konkrēta komponenta atteice, un kuru sastāda ekspluatants atbilstoši gaisa kuģu tipam sastādītajam MMEL vai augstākām prasībām.
Nakts. Laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā iestāde.
Piezīme. Civilā krēsla beidzas vakarā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta, un sākas rītā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta.
Šķēršļu pārlidošanas absolūtais augstums (OCA) vai šķēršļu pārlidošanas relatīvais augstums (OCH). Zemākais absolūtais augstums vai zemākais relatīvais augstums virs attiecīgā skrejceļa sliekšņa pacēluma vai attiecīgā gadījumā virs lidlauka pacēluma, ko lieto, lai noteiktu atbilstību attiecīgajiem šķēršļu pārlidošanas kritērijiem.
1. piezīme. Šķēršļu pārlidošanas absolūto augstumu norāda attiecībā pret vidējo jūras līmeni, bet šķēršļu pārlidošanas relatīvo augstumu - attiecībā pret sliekšņa pacēlumu vai neprecīzas nolaišanās gadījumā attiecībā pret lidlauka pacēlumu vai pret skrejceļa sliekšņa pacēlumu, ja tas ir vairāk nekā 2 m (7 ft) zem lidlauka pacēluma. Šķēršļu pārlidošanas relatīvo augstumu nolaišanās veikšanai pa riņķi norāda attiecībā pret lidlauka pacēlumu.
2. piezīme. Ja lieto abus izteicienus, tad ērtības labad tos var rakstīt šādā veidā: "šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais augstums" un saīsināt kā "OCA/H.
Lidojumu vadība. Pilnvaru realizācija attiecībā uz lidojuma uzsākšanu, turpināšanu vai beigšanu, kā arī maršruta mainīšanu gaisa kuģa drošības un lidojuma regularitātes un efektivitātes interesēs.
Lidojuma veikšanas plāns. Ekspluatanta plāns drošai lidojuma veikšanai, ņemot vērā lidmašīnas lidojuma un tehniskos raksturojumus, citus ekspluatācijas ierobežojumus un attiecīgos gaidāmos apstākļus noteiktajā maršrutā un attiecīgajos lidlaukos.
Lidojumu veikšanas rokasgrāmata. Rokasgrāmata, kas satur noteikumus, instrukcijas un norādījumus ekspluatācijas personālam lietošanai, pildot savus pienākumus.
Ekspluatants. Persona, organizācija vai uzņēmums, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā jomā.
Ekspluatanta tehniskās apkopes kontroles rokasgrāmata. Dokuments, kurā aprakstītas ekspluatanta procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka visi plānotie un neplānotie tehniskās apkopes darbi ekspluatanta gaisa kuģim tiek veikti savlaicīgi un pārbaudāmi, un apmierinoši.
Gaisa kuģa komandieris. Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.
Barometriskais augstums. Absolūtā augstuma mērvienībās izteikts atmosfēras spiediens, kas atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā*.
* Saskaņā ar 8. pielikumu.
Psihotropas vielas. Alkohols, opiāti, kanabioīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.
Remonts. Aviācijas produkta atjaunošana lidojumderīgā stāvoklī pēc tam, kad tas ticis bojāts vai ir bijis nolietots, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis joprojām atbilst ar konstrukciju saistītajiem attiecīgo lidojumderīguma prasību aspektiem, kas izmantoti, lai atbilstošajam gaisa kuģu tipam izdotu tipa sertifikātu.
Nepieciešamie navigācijas raksturojumi (RNP). Navigācijas raksturojumu uzskaitījums, kuri ir nepieciešami lidojuma veikšanai noteiktas gaisa telpas robežās.
Piezīme. Navigācijas raksturojumi un prasības ir definētas noteiktam RNP tipam un/vai piemērošanai.
Atpūtas laiks. Jebkurš laika periods uz zemes, kura laikā ekspluatants atbrīvo lidojuma apkalpes locekli no visiem darba pienākumiem.
RNP tips. Ierobežojošs lielums, kas izteikts kā attālums jūras jūdzēs no paredzētās atrašanās vietas, kurā lidojumi tiek veikti vismaz 95 % no kopējā lidošanas laika.
Piemērs. RNP 4 atspoguļo navigācijas precizitāti plus vai mīnus 7,4 km (4 NM) ar 95 % ierobežošanas pamatu.
Redzamība uz skrejceļa (RVR). Attālums, kura robežās uz skrejceļa ass līnijas esoša gaisa kuģa pilots var saskatīt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līniju apzīmējošās ugunis.
Maza lidmašīna. Lidmašīna, kuras maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5700 kg vai mazāka.
Reģistrētājvalsts. Valsts, kuras reģistrā gaisa kuģis ir reģistrēts.
Piezīme. Gaisa kuģa reģistrācijas gadījumā kādā starptautiskā civilās aviācijas aģentūrā, kas izveidota ne uz nacionālā pamata, valstis, kuras izveidojušas aģentūru, ir kopīgi un katra atsevišķi atbildīgas par Čikāgas Konvencijā noteikto reģistrētājvalsts pienākumu veikšanu. Šajā sakarā sk. Padomes 1967. gada 14. decembra Rezolūciju par gaisa kuģu, kurus ekspluatē starptautiskās ekspluatācijas aģentūras, nacionālās piederību un reģistrāciju, kas atrodama "Starptautiskā gaisa transporta ekonomiskās regulēšanas politiskajās nostādnēs un norādījumos" (Doc 9587).
Ekspluatantvalsts. Valsts, kurā atrodas ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta vai, ja nav šādas uzņēmējdarbības vietas, ekspluatanta juridiskā adrese.
Kompleksais lidojumu trenažieris. Jebkura no šādu triju veidu iekārtām, kurās uz zemes tiek imitēti lidojuma apstākļi.
Lidojumu simulators precīzi atveido noteiktā gaisa kuģa tipa pilotu kabīni līdz tādai pakāpei, ka tiek reālistiski imitētas mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa sistēmu vadības funkcijas, lidojuma apkalpes locekļu parasta vide un noteiktā gaisa kuģa tipa lidtehniskie raksturojumi.
Pilotēšanas trenažieris atveido reālistisku pilotu kabīnes vidi un imitē instrumentu rādījumus, vienkāršas mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa sistēmu vadības funkcijas un noteiktā gaisa kuģa tipa lidtehniskos raksturojumus.
Pamatlīmeņa instrumentālo lidojumu trenažieris ir aprīkots ar atbilstošiem instrumentiem un imitē gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma vidi instrumentālo lidojumu apstākļos.
Sasniedzamais drošības līmenis (TLS). Vispārīgs termins, kas apzīmē riska līmeni, kas noteiktos apstākļos tiek uzskatīts par pieļaujamu.
Kopējā vertikālā kļūda (TVE). Ģeometriskā starpība vertikālajā plaknē starp faktisko barometrisko augstumu, kurā lido gaisa kuģis, un tam noteikto barometrisko augstumu (lidojuma līmenis).
Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi (VMC). Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums* un kas atbilst noteiktajiem minimumiem vai tos pārsniedz.
* Saskaņā ar 2. pielikumu.
Piezīme. Noteiktie minimumi ir ietverti 2. pielikuma 4. nodaļā.
6. pielikuma I daļā ietvertie standarti un ieteicamā prakse ir piemērojama lidmašīnu ekspluatācijai, ja to veic ekspluatanti, kuriem ir atļauts nodarboties ar starptautiskajiem komerciālajiem gaisa pārvadājumiem.
1. piezīme. Standarti un ieteicamā prakse, kas piemērojama starptautiskajiem vispārējās aviācijas lidmašīnu lidojumiem, ir atrodama 6. pielikuma II daļā.
2. piezīme. Standarti un ieteicamā prakse, kas piemērojama starptautiskajiem komerciālajiem gaisa pārvadājumiem vai starptautiskajiem vispārējās aviācijas lidojumiem ar helikopteriem, ir atrodama 6. pielikuma III daļā.
1. piezīme. Lai gan Starptautiskās civilās aviācijas konvencija nosaka reģistrētājvalstij noteiktas funkcijas, kuras šai valstij ir attiecīgi tiesības vai pienākums izpildīt, Asambleja Rezolūcijā A23-13 atzina, ka reģistrētājvalstij var būt neiespējami pienācīgi izpildīt savus pienākumus gadījumos, ja gaisa kuģi ir iznomājis, nofraktējis vai savstarpēji apmainījis kādas citas Līgumslēdzējas valsts ekspluatants, jo sevišķi gadījumos, kad tas tiek darīts bez apkalpes, un ka līdz brīdim, kad spēkā stājas Konvencijas 83.1 pants, Konvencijā var nebūt atbilstoši noteiktas ekspluatantvalsts tiesības un pienākumi šādos gadījumos. Atbilstoši Padome mudināja, lai tad, ja iepriekšminētajos gadījumos reģistrētājvalsts konstatē, ka tā nespēj pienācīgi izpildīt funkcijas, kuras tai nosaka Konvencija, tā deleģētu ekspluatantvalstij tās reģistrētājvalsts funkcijas, kuras ekspluatantvalsts var veikt prasmīgāk, ja ekspluatantvalsts uzņemas šīs funkcijas. Uzskata, ka līdz Konvencijas 83.1 panta spēkā stāšanās brīdim iepriekšminēto darbību veiks tikai praktisku apsvērumu dēļ un tā neietekmēs Čikāgas Konvencijas noteikumus ne attiecībā uz reģistrētājvalsts pienākumiem, ne attiecībā uz kādas trešās valsts pienākumiem. Tā kā tomēr 1997. gada 20. jūnijā stājās spēkā Konvencijas 83.1 pants, tad šāda veida funkciju nodošanas līgumi attiecībā uz tām Līgumslēdzējām valstīm, kuras ir ratificējušas attiecīgo protokolu (Doc 9318), stāsies spēkā pēc 83.1 pantā iekļauto nosacījumu izpildes.
2. piezīme. Gadījumos, ja starptautiskus pārvadājumus veic kopīgi, izmantojot lidmašīnas, kuras ne visas ir reģistrētas vienā un tajā pašā Līgumslēdzējā valstī, šīs daļas noteikumi neliedz attiecīgajām valstīm noslēgt līgumu par kopīgu to funkciju realizāciju, kuras reģistrētājvalstij nosaka attiecīgo pielikumu noteikumi.
3.1. Tiesību aktu, noteikumu un procedūru ievērošana
3.1.1. Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, atrodoties ārzemēs, zina, ka tiem ir jāievēro to valstu tiesību akti, noteikumi un procedūras, kurās tiek veikti lidojumi.
3.1.2. Ekspluatants nodrošina, ka visi piloti pārzina tos tiesību aktus, noteikumus un procedūras saistībā ar savu darba pienākumu pildīšanu, kas paredzēti šķērsojamajās teritorijās, kā arī pārzina izmantojamos lidlaukus un ar tiem saistītās aeronavigācijas iespējas. Ekspluatants nodrošina, ka citi lidojuma apkalpes locekļi pārzina šos tiesību aktus, noteikumus un procedūras saistībā ar saviem attiecīgajiem darba pienākumiem lidmašīnas ekspluatācijā.
3.1.3. Ekspluatants vai pilnvarots pārstāvis ir atbildīgs par lidojumu vadību.
Piezīme. Šis noteikums neiespaido valsts tiesības un pienākumus attiecībā uz šajā valstī reģistrētu lidmašīnu ekspluatāciju.
3.1.4. Ja avārijas situācijā, kas apdraud lidmašīnas vai cilvēku drošību, ir nepieciešams veikt tādu pasākumu, kas ietver vietējo noteikumu vai procedūru pārkāpumu, tad gaisa kuģa komandieris par to nekavējoties paziņo atbilstošajai pilnvarotajai vietējai iestādei. Ja to prasa valsts, kurā notiek incidents, gaisa kuģa komandieris par šādu pārkāpumu iesniedz ziņojumu atbilstošajai pilnvarotajai šīs valsts iestādei; šādā gadījumā komandieris ziņojuma kopiju iesniedz arī ekspluatantvalstij. Šie ziņojumi tiek iesniegti, cik drīz vien iespējams, bet parasti desmit dienu laikā.
3.1.5. Ekspluatanti nodrošina, ka komandieriem lidmašīnā ir pieejama visa būtiskā informācija attiecībā uz meklēšanas un glābšanas dienestiem teritorijā, pār kuru lidmašīnai būs jālido.
Piezīme. Šo informāciju pilotiem var sniegt ar lidojumu veikšanas rokasgrāmatas vai citu tādu līdzekļu palīdzību, kādi tiek uzskatīti par atbilstošiem.
3.1.6. Ekspluatanti nodrošina, ka lidojuma apkalpes locekļi demonstrē spēju runāt un saprast valodu, kas tiek lietota 1. pielikumā norādītajos aviācijas radiotelefona sakaros.
3.2. Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programma
3.2.1. Ekspluatants nosaka un nodrošina aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmu.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumu novēršanu ir ietverti "Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas rokasgrāmatā" [Accident Prevention Manual] (Doc 9422) un dokumentā "Lidojumu veikšanas rokasgrāmatas sagatavošana" [Preparation of an Operations Manual] (Doc 9376).
3.2.2. Ieteikums. No 2002. gada 1. janvāra tādas lidmašīnas ekspluatantam, kuras sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 20 000 kg, jāizveido un jāuztur lidojuma datu analizēšanas programma kā aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmas sastāvdaļa.
3.2.3. No 2005. gada 1. janvāra tādas lidmašīnas ekspluatants, kuras sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg, izveido un uztur lidojuma datu analizēšanas programmu kā aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmas sastāvdaļu.
Piezīme. Ekspluatants var noslēgt līgumu, lidojuma datu analizēšanas programmas pārvaldīšanu uzticot kādai citai pusei, tomēr saglabājot vispārējo atbildību par šādas programmas nodrošināšanu.
3.2.4. Lidojuma datu analizēšanas programma ir nerepresīva un ietver atbilstošus pasākumus datu avota(-u) aizsardzībai.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz lidojuma datu analizēšanas programmu ir ietverti "Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas rokasgrāmatā" (Doc 9422).
3.3. Lidojuma drošības dokumentu sistēma
Ekspluatants nosaka lidojuma drošības dokumentu sistēmu ekspluatācijas personāla lietošanai un informācijas iegūšanai.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz lidojuma drošības dokumentu sistēmas izstrādi un struktūru ir sniegti H pievienojumā.
3.4. Bīstami izstrādājumi
1. piezīme. Noteikumi bīstamu izstrādājumu pārvadāšanai ir ietverti 18. pielikumā.
2. piezīme. Konvencijas 35. pants attiecas uz ierobežojumiem, kas piemērojami noteiktām kravu klasēm.
3.5. Psihoaktīvu vielu lietošana
Piezīme. Noteikumi attiecībā uz psihoaktīvu vielu lietošanu ir ietverti 1. pielikuma 1.2.7. punktā un 2. pielikuma 2.5. punktā.
4.1. Ekspluatācijas aprīkojums
4.1.1. Ekspluatants nodrošina, ka lidojums netiek sākts, ja ar visu pamatoto datu palīdzību nav noskaidrots, ka tas aprīkojums uz sauszemes un/vai ūdens, kas drošai lidmašīnas ekspluatācijai un pasažieru aizsardzībai pieejams un nekavējoties nepieciešams lidojuma laikā, ir atbilstošs tam ekspluatācijas veidam, kādā jāveic lidojums, un tiek atbilstoši izmantots šim nolūkam.
Piezīme. Šajā standartā lietotā vārdkopa "pamatoti dati" nozīmē tādas informācijas izmantošanu pirms izlidošanas, kas vai nu ir pieejama ekspluatantam aeronavigācijas informācijas dienestu publicētajā oficiālajā informācijā, vai kas ir viegli iegūstama no citiem avotiem.
4.1.2. Ekspluatants nodrošina, ka atbildīgajai iestādei bez pamatotas kavēšanās tiek ziņots par ikvienu ekspluatācijas laikā novēroto iekārtu neatbilstības gadījumu.
4.1.3. Neatkarīgi no laikapstākļiem publicētajās ekspluatācijas stundās lidlauki un to iekārtas ir nepārtraukti pieejamas lidojumu veikšanai saskaņā ar to publicētajiem izmantošanas apstākļiem.
4.2. Lidojumu veikšanas sertifikācija un uzraudzība
4.2.1. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība
4.2.1.1. Ekspluatants nenodarbojas ar komerciāliem gaisa pārvadājumiem, ja tam nav derīgas gaisa kuģa ekspluatanta apliecības vai līdzvērtīga dokumenta, ko izdevusi ekspluatantvalsts.
4.2.1.2. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai līdzvērtīgs dokuments atļauj gaisa kuģa ekspluatantam veikt komerciālus gaisa pārvadājumus atbilstoši tiem nosacījumiem un ierobežojumiem, kas var tikt noteikti.
4.2.1.3. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecību vai līdzvērtīgu dokumentu ekspluatantvalsts izdod, ja ekspluatants demonstrē atbilstošu lidojumu veikšanas organizatorisko struktūru, vadības metodes un uzraudzību, mācību programmu, kā arī apkalpošanas un tehniskās apkopes pasākumus uz zemes atbilstoši norādīto darbu veidam un apmēram.
Piezīme. F pievienojums satur norādījumus attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izdošanu.
4.2.1.4. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības vai līdzvērtīga dokumenta derīguma pagarināšana ir atkarīga no tā, vai ekspluatants ir nodrošinājis 4.2.1.3. punkta prasību izpildi ekspluatantvalsts uzraudzībā.
4.2.1.5. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai līdzvērtīgs dokuments satur vismaz šādu informāciju:
a) ekspluatanta identifikācija (nosaukums, atrašanās vieta);
b) izdošanas datums un derīguma termiņš;
c) atļauto lidojumu veidu apraksts;
d) gaisa kuģu tips(-i), kuru(-us) atļauts lietot, un
e) atļautās lidojumu zonas vai maršruti.
4.2.1.6. Ekspluatantvalsts izveido sistēmu gan ekspluatanta sertificēšanai, gan turpmākai uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta atbilstība 4.2. punktā noteiktajiem ekspluatācijas standartiem.
4.2.2. Lidojumu veikšanas rokasgrāmata
4.2.2.1. Ekspluatants nodrošina attiecīgā lidojumu veikšanas personāla lietošanai un norādījumiem lidojumu veikšanas rokasgrāmatu saskaņā ar 2. papildinājumu. Lidojumu veikšanas rokasgrāmata vajadzības gadījumā tiek grozīta vai labota, lai nodrošinātu, ka attiecīgā informācija tajā ir aktuāla. Visi šie grozījumi vai labojumi tiek darīti zināmi visiem tiem darbiniekiem, kuriem ir jālieto šī rokasgrāmata.
4.2.2.2. Ekspluatantvalsts nosaka prasību, lai ekspluatants nodrošinātu lidojumu veikšanas rokasgrāmatas eksemplāru un visus tās grozījumus un/vai labojumus pārskatīšanai un pieņemšanai, un vajadzības gadījumā apstiprināšanai. Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļauj tādu obligātu informāciju, kādu ekspluatantvalsts var pieprasīt.
1. piezīme. Prasības attiecībā uz lidojumu veikšanas rokasgrāmatas struktūru un saturu ir sniegtas 2. papildinājumā.
2. piezīme. Konkrētiem lidojumu veikšanas rokasgrāmatā ietvertajiem jautājumiem nepieciešams ekspluatantvalsts apstiprinājums saskaņā ar standartiem 4.2.7., 6.1.2., 9.3.1., 12.4. un 13.4.1. punktā.
4.2.3. Ekspluatācijas instrukcijas - vispārīgi noteikumi
4.2.3.1. Ekspluatants nodrošina, ka viss lidojumu veikšanas personāls ir atbilstoši apmācīts pildīt savus pienākumus un ir informēts par šo pienākumu saistību ar lidojumu veikšanu kopumā.
4.2.3.2. Lidmašīnu nemanevrē lidlauka kustības zonā, ja persona, kura to vada,
a) nav saņēmusi atbilstošu atļauju no ekspluatanta vai atbildīgā pārstāvja;
b) nav pilnībā sagatavota manevrēt lidmašīnu;
c) nav saņēmusi atļauju lietot radiotelefonu un
d) no kompetentas personas nav saņēmusi informāciju attiecībā uz lidlauka shēmu, maršrutiem, zīmēm, marķējumiem, ugunīm, gaisa satiksmes vadības (ATC) signāliem un norādēm, frazeoloģiju un procedūrām un nevar izpildīt ekspluatācijas standartus, kas nepieciešams drošai lidmašīnu kustībai lidlaukā.
4.2.3.3. Ieteikums. Ekspluatantam jāizdod ekspluatācijas instrukcijas un jāsniedz informācija par lidmašīnas lidtehniskajiem raksturojumiem, uzņemot augstumu, ja tai darbojas visi dzinēji, lai gaisa kuģa komandieris varētu noteikt, kādu augstuma uzņemšanas gradientu ir iespējams sasniegt izlidošanās fāzē esošajos pacelšanās apstākļos un izmantojot plānoto pacelšanās metodi. Šī informācija jāiekļauj lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
4.2.4. Avārijas situāciju imitēšana lidojuma laikā
Ekspluatants nodrošina, ka pasažieru vai kravas pārvadāšanas laikā netiek imitētas nekādas avārijas vai ārkārtas situācijas.
4.2.5. Kontrolkartes
Pirms un pēc visām lidojumu fāzēm un to laikā, kā arī avārijas situācijā lidojuma apkalpe lieto 6.1.3. punktā paredzētās kontrolkartes, lai nodrošinātu gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmatā, lidmašīnu lidojumu rokasgrāmatā vai citos ar lidojumderīguma sertifikātu saistītos dokumentos ietverto lidojumu veikšanas procedūru ievērošanu. Izstrādājot un lietojot kontrolkartes, tiek ievēroti cilvēkfaktora principi.
Piezīme. Norādījumi par cilvēkfaktora principu piemērošanu ir atrodami "Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru" [Human Factors Training Manual] (Doc 9683).
4.2.6. Minimālie lidojuma augstumi
4.2.6.1. Ekspluatantam atļauj noteikt minimālos lidojuma augstumus tajos maršrutos, kuros lidojuma minimālos absolūtos augstumus ir noteikusi valsts, virs kuras teritorijas notiek lidojums, vai atbildīgā valsts, ar nosacījumu, ka tie nav mazāki kā šīs valsts noteiktie absolūtie augstumi.
4.2.6.2. Ekspluatants norāda metodi, ar kuru ir plānots noteikt minimālos lidojuma augstumus tiem lidojumiem, kas tiek veikti maršrutos, kuriem valsts, virs kuras teritorijas notiek lidojums, vai atbildīgā valsts nav noteikusi nekādus lidojuma minimālos absolūtos augstumus, un šo metodi norāda lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Minimālie lidojuma augstumi, kas noteikti ar iepriekš minētās metodes palīdzību, nav mazāki, kā noteikts 2. papildinājumā.
4.2.6.3. Ieteikums. Ekspluatantvalstij jāapstiprina metode minimālo lidojuma augstumu noteikšanai.
4.2.6.4. Ieteikums. Ekspluatantvalstij šī metode jāapstiprina tikai pēc tam, kad tā rūpīgi apsvērusi, kā attiecīgā lidojuma drošību var ietekmēt šādi faktori:
a) precizitāte un ticamība, ar kādu iespējams noteikt lidmašīnas atrašanās vietu;
b) izmantojamo altimetru rādījumu neprecizitātes;
c) apvidus īpašības (piemēram, negaidītas pacēluma izmaiņas);
d) nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu (piemēram, spēcīgas turbulences un lejupejošu gaisa straumju) iespējamība;
e) iespējamās neprecizitātes aeronavigācijas kartēs un
f) gaisa telpas ierobežojumi.
4.2.7. Lidlauka ekspluatācijas minimumi
4.2.7.1. Ekspluatantvalsts pieprasa, lai ekspluatants katram ekspluatācijā izmantojamajam lidlaukam nosaka ekspluatācijas minimumu, un apstiprina metodi šo minimumu noteikšanai. Šie minimumi nav zemāki kā tie, kurus šiem lidlaukiem noteikusi valsts, kurā tie atrodas, izņemot tos gadījumus, kuriem speciāli piekritusi šī valsts.
Piezīme. Šis standarts nepieprasa, lai valsts, kurā atrodas lidlauks, noteiktu lidlauka ekspluatācijas minimumus.
4.2.7.2. Ekspluatantvalsts pieprasa, lai, nosakot lidlauka ekspluatācijas minimumus, kas attieksies uz kādu konkrētu lidojumu, pilnībā tiktu ņemts vērā:
a) lidmašīnas tips, lidtehniskie raksturojumi un vadāmības raksturojumi;
b) lidojuma apkalpes sastāvs, tās locekļu kvalifikācija un pieredze;
c) to skrejceļu izmēri un raksturojumi, kuri var tikt izvēlēti lietošanai;
d) pieejamo vizuālo un nevizuālo zemes līdzekļu piemērotība un raksturojumi;
e) aprīkojums, kas pieejams lidmašīnā navigācijai un/vai lidojuma trajektorijas kontrolei, veicot nolaišanos, lai nosēstos, un aiziešana uz otro riņķi;
f) šķēršļi nosēšanās un aiziešanas uz otro riņķi zonās un šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais augstums instrumentālās nolaišanās procedūrās;
g) līdzekļi, kas izmantoti meteoroloģisko apstākļu noteikšanai un ziņošanai, un
h) šķēršļi augstuma uzņemšanas zonās un nepieciešamās augstuma rezerves virs tiem.
Piezīme. Norādījumi par lidlauka ekspluatācijas minimumu noteikšanu ir ietverti "Rokasgrāmatā par lidojumiem jebkuros laikapstākļos" [Manual of All-Weather Operations] (Doc 9365).
4.2.7.3. Nav atļautas II un III kategorijas instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operācijas, ja vien netiek sniegta RVR informācija.
4.2.7.4. Ieteikums. Instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operācijām nav jāatļauj noteikt tādus lidlauka ekspluatācijas minimumus, kas paredz, ka minimālā redzamība var būt mazāka nekā 800 m, ja vien netiek sniegta RVR informācija.
4.2.8. Skrejceļa sliekšņa šķērsošanas augstums precīzas nolaišanās veikšanai
Ekspluatants nosaka ekspluatācijas noteikumus, kuru nolūks ir nodrošināt, lai lidmašīna veiktu precīzas nolaišanās operācijas, ar drošu rezervi pārlidojot skrejceļa slieksni, lidmašīnai atrodoties nosēšanās konfigurācijā un nosēšanās stāvoklī.
4.2.9. Degvielas un eļļas uzpildes uzskaite
4.2.9.1. Ekspluatants veic degvielas un eļļas uzpildes uzskaiti, lai ekspluatantvalsts varētu pārliecināties, ka katrā lidojumā ir ievērotas 4.3.6. punkta prasības.
4.2.9.2. Degvielas un eļļas uzpildes uzskaites dokumentus ekspluatants glabā trīs mēnešus.
4.2.10. Apkalpe
4.2.10.1. Gaisa kuģa komandieris. Katram lidojumam ekspluatants norīko vienu pilotu veikt gaisa kuģa komandiera funkcijas.
4.2.10.2. Lidojuma laiks, lidojuma apkalpes darba laiks un atpūtas laiks. Ekspluatants formulē noteikumus, kas ierobežo lidojuma laiku un lidojuma apkalpes darba laiku un nodrošina pietiekamu atpūtas laiku visiem tā apkalpes locekļiem. Šie noteikumi ir saskaņā ar tiem noteikumiem, kurus noteikusi vai apstiprinājusi ekspluatantvalsts un kuri iekļauti lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
4.2.10.3. Ekspluatants uzskaita lidojuma laiku, lidojuma apkalpes darba laiku un atpūtas laiku visiem tā apkalpes locekļiem.
Piezīme. Norādījumi par ierobežojumu noteikšanu ir sniegti A pievienojumā.
4.2.10.4. Visiem lidmašīnas lidojumiem augstāk par 15 000 m (49 000 ft) ekspluatants saglabā uzskaites dokumentus, lai būtu iespējams konstatēt, kādu kopējo kosmiskās radiācijas devu 12 mēnešu laikā pēc kārtas saņēmis katrs apkalpes loceklis.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz kopējās radiācijas uzskaiti ir sniegti Apkārtrakstā Nr. 126 "Norādījumi par SST gaisa kuģu lidojumiem".
4.2.11. Pasažieri
4.2.11.1. Ekspluatants nodrošina, ka pasažieriem tiek paskaidrots, kur atrodas un kā jālieto
a) drošības jostas;
b) avārijas izejas;
c) glābšanas vestes, ja ir paredzēts, ka lidmašīnā jābūt glābšanas vestēm;
d) skābekļa maskas, ja ir paredzēta skābekļa padeve pasažieru lietošanai, un
e) cits avārijas aprīkojums, kas paredzēts individuālai lietošanai, tostarp pasažieru drošības informācijas kartes.
4.2.11.2. Ekspluatants informē pasažierus par galvenā koplietošanai paredzētā avārijas aprīkojuma atrašanās vietu un tā lietošanas vispārējās kārtības veidu.
4.2.11.3. Ja lidojuma laikā rodas avārijas situācija, pasažieri tiek instruēti par tādiem avārijas pasākumiem, kādi var būt atbilstoši attiecīgajos apstākļos.
4.2.11.4. Ekspluatants nodrošina, ka pacelšanās un nosēšanās laikā un vienmēr, kad turbulences vai citu avārijas apstākļu dēļ, kas rodas lidojuma laikā, uzskata par nepieciešamiem veikt drošības pasākumus, visi lidmašīnā esošie pasažieri piesprādzējas ar drošības jostām vai siksnām.
4.3. Sagatavošanās lidojumiem
4.3.1. Lidojums nesākas, līdz nav aizpildītas lidojuma sagatavošanas veidlapas, apstiprinot, ka gaisa kuģa komandieris ir pārliecinājies, ka
a) gaisa kuģis ir lidojumderīgā stāvoklī;
b) instrumenti un aprīkojums, kas 6. nodaļā paredzēti veicamajam lidojuma tipam, ir uzstādīti un ir pietiekamā daudzumā lidojuma veikšanai;
c) attiecībā uz lidmašīnu ir izdota 8.8. punktā paredzētā tehniskās apkopes apliecība;
d) lidmašīnas masa un smaguma centra izvietojums netraucē veikt drošu lidojumu, ņemot vērā paredzamos lidojuma apstākļus;
e) visas pārvadājamās kravas ir pareizi sadalītas un droši nostiprinātas;
f) ir pabeigta pārbaude un tās rezultāti norāda, ka veicamajā lidojumā ir iespējams izpildīt 5. nodaļā noteiktos ekspluatācijas ierobežojumus, un
g) ir izpildīti 4.3.3. punkta standarti attiecībā uz lidojuma veikšanas plānošanu.
4.3.2. Ekspluatants aizpildītās lidojuma sagatavošanas veidlapas glabā trīs mēnešus.
4.3.3. Lidojuma veikšanas plānošana
4.3.3.1. Katram plānotajam lidojumam sastāda lidojuma veikšanas plānu. Lidojuma veikšanas plānu apstiprina un paraksta gaisa kuģa komandieris un atbilstošā gadījumā to paraksta arī lidojumu nodrošināšanas darbinieks/lidojumu dispečers, un tā kopiju iesniedz ekspluatantam vai norīkotam pārstāvim, vai gadījumā, ja šīs procedūras nav iespējams veikt, tad pirms izlidošanas atstāj lidlauka pilnvarotajā iestādē vai reģistrē piemērotā vietā.
Piezīme. Lidojumu nodrošināšanas darbinieka/lidojumu dispečera pienākumi ir noteikti 4.6. punktā.
4.3.3.2. Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā jāapraksta lidojuma veikšanas plāna saturs un lietojums.
4.3.4. Rezerves lidlauki
4.3.4.1. Pēcpacelšanās rezerves lidlauks
4.3.4.1.1. Ja laikapstākļi izlidošanas lidlaukā atbilst piemērojamajiem lidlauku ekspluatācijas minimumiem vai ir sliktāki, vai ja citu iemeslu dēļ nebūs iespējams atgriezties izlidošanas lidlaukā, tad lidojuma veikšanas plānā izvēlas un norāda pēcpacelšanās rezerves lidlauku.
4.3.4.1.2. Pēcpacelšanās rezerves lidlauks atrodas šādā attālumā no izlidošanas lidlauka:
a) lidmašīnām ar divām spēka iekārtām - ne tālāk kā attālumā, kas atbilst vienas stundas lidojumam ar kreisēšanas ātrumu, darbojoties vienam dzinējam, un
b) lidmašīnām ar trim vai vairākām spēka iekārtām - ne tālāk kā attālumā, kas atbilst divu stundu lidojumam ar kreisēšanas ātrumu, nedarbojoties vienam dzinējam.
4.3.4.1.3. Attiecībā uz lidlauku, kas jāizvēlas kā pēcpacelšanās rezerves lidlauks, pieejamā informācija liecina, ka aprēķinātajā izmantošanas laikā apstākļi atbildīs šai ekspluatācijai noteiktajiem lidlauku ekspluatācijas minimumiem vai tos pārsniegs.
4.3.4.2. Rezerves lidlauki maršrutā
4.7. punkts paredz, ka palielināta tāluma lidojumiem, kurus veic lidmašīnas ar divām turbīnu spēka iekārtām, izvēlas un lidojuma veikšanas plānā un gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) lidojuma plānā norāda rezerves lidlaukus maršrutā.
4.3.4.3. Galapunkta rezerves lidlauki
Lidojumam, kas veicams saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, izvēlas un lidojuma veikšanas plānā un ATS lidojuma plānā norāda vismaz vienu galapunkta rezerves lidlauku, ja vien
a) lidojuma ilgums un valdošie meteoroloģiskie apstākļi nerada pamatotu pārliecību, ka laikā, kad paredzēts ierasties paredzētās nosēšanās lidlaukā, un pietiekamu periodu pirms un pēc šā laika nolaišanos un nosēšanos būs iespējams veikt vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos, vai
b) paredzētās nosēšanās lidlauks neatrodas izolētā vietā un nav piemērota galapunkta rezerves lidlauka.
4.3.5. Laikapstākļi
4.3.5.1. Saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem veicamo lidojumu nesāk, ja spēkā esošie meteoroloģiskie ziņojumi vai meteoroloģiskie ziņojumi un prognozes neliecina, ka meteoroloģiskie apstākļi maršrutā vai tajā maršruta daļā, kas jāveic atbilstoši vizuālajiem lidojuma noteikumiem, atbilstošajā laikā nebūs tādi, lai šo noteikumu ievērošana būtu iespējama.
4.3.5.2. Saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem veicamu lidojumu nesāk, ja nav pieejama informācija, kas liecina, ka aprēķinātajā ielidošanas laikā apstākļi paredzētās nosēšanās lidlaukā vai, ja ir nepieciešams galapunkta rezerves lidlauks, vismaz viens galapunkta rezerves lidlauks atbildīs lidlauku ekspluatācijas minimumiem vai tos pārsniegs.
Piezīme. Dažās valstīs lidojuma plānošanas nolūkos lidlaukam, kuru norāda kā galapunkta rezerves lidlauku, mēdz paziņot augstākus minimumus nekā šim pašam lidlaukam, ja to plānā norāda kā paredzētās nosēšanās lidlauku.
4.3.5.3. Lidojumu, par kuru zināms vai tiek paredzēts, ka tas būs jāveic apledošanas apstākļos, nesāk, ja lidmašīna nav sertificēta un aprīkota atbilstoši šādiem apstākļiem.
4.3.5.4. Lidojumu, kuru tiek plānots vai ir paredzēts veikt iespējamos vai konstatētos zemes apledošanas apstākļos, nesāk, ja lidmašīnai nav veiktas apledojuma pārbaudes un vajadzības gadījumā nav veikta atbilstoša atledošana/pretapledošana. Ledu vai citu dabisku piesārņojumu noņem, lai lidmašīna līdz izlidošanai būtu lidojumderīgā stāvoklī.
Piezīme. Norādījumi ir sniegti "Rokasgrāmatā par gaisa kuģu atledošanas/pretapledošanas apstrādi uz zemes" (Doc 9640).
4.3.6. Degvielas un eļļas krājumi
Piezīme. Lemjot par degvielas un eļļas rezervju apjomu virsskaņas lidmašīnām, rūpīgi jāņem vērā šā tipa lidmašīnu ekspluatācijas īpatnības. Norādījumi attiecībā uz virsskaņas lidmašīnu degvielas rezervēm ir sniegti Apkārtrakstā Nr. 126 "Norādījumi par SST gaisa kuģu lidojumiem".
4.3.6.1. Visas lidmašīnas. Lidojumu nesāk, ja vien lidmašīnā nav pietiekami daudz degvielas un eļļas, lai nodrošinātu, ka tā varēs droši pabeigt lidojumu, ņemot vērā gan meteoroloģiskos apstākļus, gan lidojuma laikā paredzamās aizkavēšanās. Turklāt tiek nodrošināta arī rezerve neparedzētiem gadījumiem.
4.3.6.2. Propelleru lidmašīnas. Lai izpildītu 4.3.6.1. punkta prasības, propelleru lidmašīnas gadījumā degvielas un eļļas daudzums lidmašīnā ir vismaz pietiekams, lai tā varētu veikt turpmāk minētās darbības.
4.3.6.2.1. Ja ir nepieciešams galapunkta rezerves lidlauks, lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot uz lidlauku, uz kuru lidojums bija plānots, no turienes - uz viskritiskāko (degvielas patēriņa ziņā) rezerves lidlauku, kas norādīts lidojuma veikšanas plānā un ATS lidojuma plānā, un pēc tam turpināt lidojumu 45 minūtes, vai arī
b) aizlidot uz rezerves lidlauku caur kādu iepriekš noteiktu punktu un pēc tam turpināt lidojumu 45 minūtes, ar nosacījumu, ka tā veikšanai nepieciešamais degvielas daudzums nav mazāks kā daudzums, kas nepieciešams, lai aizlidotu uz lidlauku, uz kuru lidojums ir plānots un pēc tam turpinātu lidojumu
1) 45 minūtes, kā arī 15 % no tā lidojuma laika, ko plānots pavadīt kreisēšanas ešelonā(-os), vai
2) divas stundas,
attiecīgi izvēloties mazāko laiku.
4.3.6.2.2. Ja galapunkta rezerves lidlauks nav nepieciešams, lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot uz lidlauku, uz kuru ir plānots lidojums un pēc tam turpināt lidojumu 45 minūtes (gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3. punkta a) apakšpunkta nosacījums), vai arī
b) aizlidot uz lidlauku, uz kuru ir plānots lidojums un pēc tam turpināt lidojumu (gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3. punkta b) apakšpunkta nosacījums)
1) 45 minūtes, kā arī 15 % no tā lidojuma laika, ko plānots pavadīt kreisēšanas ešelonā(-os), vai
2) divas stundas,
attiecīgi izvēloties mazāko laiku.
4.3.6.3. Lidmašīnas, kas aprīkotas ar turboreaktīvajiem dzinējiem. Lai izpildītu 4.3.6.1. punkta prasības, lidmašīnās ar turboreaktīvajiem dzinējiem degvielas un eļļas daudzums ir vismaz pietiekams, lai tā varētu veikt turpmāk minētās darbības.
4.3.6.3.1. Ja ir nepieciešams galapunkta rezerves lidlauks, lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot uz lidlauku, uz kuru ir plānots lidojums, un veiktu tajā nolaišanos, un aiziet uz otro riņķi, un pēc tam
1) aizlidot uz lidojuma veikšanas plānā un ATS lidojuma plānā norādīto rezerves lidlauku, un pēc tam
2) 30 minūtes lidot ar ātrumu gaidīšanas zonā 450 m (1500 ft) virs rezerves lidlauka standarta temperatūras apstākļos, veikt nolaišanos un nosēšanos, un,
3) lai tai papildus būtu pietiekams degvielas daudzums, ko varētu izmantot palielinātam patēriņam, ja rodas kāds no iespējamiem neparedzētiem gadījumiem, kurus ekspluatants norādījis ekspluatantvalstij, vai arī
b) aizlidot uz rezerves lidlauku caur kādu iepriekš noteiktu punktu un pēc tam turpināt lidojumu 450 m (1500 ft) virs rezerves lidlauka, pienācīgi nodrošinot, ka paliek pietiekami daudz degvielas palielinātam patēriņam, ja rodas kāds no iespējamiem neparedzētiem gadījumiem, kurus ekspluatants norādījis ekspluatantvalstij, ar nosacījumu, ka šis degvielas daudzums nav mazāks kā daudzums, kas nepieciešams, lai aizlidotu uz lidlauku, uz kuru plānots lidojums, un pēc tam divas stundas turpinātu lidojumu ar parasto kreisēšanas patēriņu.
4.3.6.3.2. Ja galapunkta rezerves lidlauks nav nepieciešams, lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot līdz lidlaukam, uz kuru ir plānots lidojums, un pēc tam (gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3. punkta a) apakšpunkta nosacījums)
1) 30 minūtes lidot ar ātrumu gaidīšanas zonā 450 m (1500 ft) virs lidlauka, uz kuru plānots lidojums, standarta temperatūras apstākļos un,
2) lai tai papildus būtu pietiekams degvielas daudzums, ko varētu izmantot palielinātam patēriņam, ja rodas kāds no iespējamiem ārkārtējiem gadījumiem, kas minēti turpmāk un ko ekspluatants norādījis ekspluatantvalstij, vai arī
b) aizlidot līdz lidlaukam, uz kuru ir plānots lidojums un pēc tam divas stundas lidot ar parasto kreisēšanas patēriņu (gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3. punkta b) apakšpunkta nosacījums).
4.3.6.4. Aprēķinot degvielas un eļļas daudzumu, kas paredzēts 4.3.6.1. punktā, tiek ņemta vērā vismaz
a) meteoroloģisko apstākļu prognoze;
b) paredzamie gaisa satiksmes vadības maršruti un satiksmes aizkavēšanās;
c) IFR lidojuma gadījumā viena instrumentālā nolaišanās galapunkta lidlaukā, tostarp aiziešana uz otro riņķi;
d) procedūras, kas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā paredzētas dehermetizācijas gadījumiem (atbilstošā gadījumā) vai gadījumā, ja maršrutā pārstāj darboties viena spēka iekārta, un
e) jebkuri citi apstākļi, kas var aizkavēt lidmašīnas nosēšanos vai palielināt degvielas un/vai eļļas patēriņu.
Piezīme. 4.3.6. punkta noteikumi neaizliedz lidojuma laikā grozīt lidojuma plānu, lai mainītu lidojuma maršrutu uz kādu citu lidlauku, ar nosacījumu, ka no punkta, kurā lidojuma maršruts ir mainīts, ir iespējams izpildīt 4.3.6. punkta prasības.
4.3.7. Degvielas uzpilde, gaisa kuģī atrodoties pasažieriem
4.3.7.1. Lidmašīnai neuzpilda degvielu pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas laikā vai laikā, kad pasažieri atrodas lidmašīnā, ja vien to pienācīgi neuzrauga kvalificēts personāls, kas ir gatavs sākt un vadīt lidmašīnas evakuāciju, izmantojot pašus praktiskākos un ātrākos pieejamos līdzekļus.
4.3.7.2. Veicot degvielas uzpildi pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas laikā vai laikā, kad pasažieri atrodas lidmašīnā, lidmašīnas iekšējo sakaru sistēma vai citi piemēroti līdzekļi nodrošina divvirzienu sakarus starp apkalpi uz zemes, kas uzrauga degvielas uzpildi, un kvalificēto personālu lidmašīnā.
1. piezīme. 4.3.7.1. punkta noteikumi neparedz lidmašīnas iebūvēto kāpņu obligātu izvietošanu vai avārijas izeju atvēršanu kā priekšnosacījumu degvielas uzpildei.
2. piezīme. Noteikumi attiecībā uz degvielas uzpildi ir ietverti 14. pielikuma I sējumā, bet norādījumi par drošu degvielas uzpildes praksi ir ietverti "Lidostas dienestu rokasgrāmatas" (Doc 9137) 1. un 8. daļā.
3. piezīme. Uzpildot citu degvielu, kas nav aviācijas petroleja, vai gadījumā, ja uzpildes rezultātā aviācijas petroleja tiek sajaukta ar citiem aviācijas turbīndzinēju degvielas veidiem vai ja tiek izmantots vaļējs degvielas vads, ir nepieciešami papildu drošības pasākumi.
4.3.8. Skābekļa nodrošinājums
Piezīme. Tekstā ir lietoti šādi absolūtie augstumi standarta atmosfērā, kas atbilst absolūtā spiediena vērtībām:
|
Absolūtais spiediens |
Metri |
Pēdas |
|
700 hPa |
3000 |
10000 |
|
620 hPa |
4000 |
13000 |
|
376 hPa |
7600 |
25000 |
4.3.8.1. Lidojumu, kas veicams absolūtajos lidojuma augstumos, kuros atmosfēras spiediens apkalpes nodalījumos būs mazāks nekā 700 hPa, nesāk, ja krājumos nav pietiekami daudz skābekļa elpošanai, lai ar to nodrošinātu
a) visus apkalpes locekļus un 10 % no pasažieriem visos laika periodos, kas pārsniedz 30 minūtes un kuros spiediens viņu nodalījumos būs robežās no 700 hPa un 620 hPa, un
b) apkalpi un pasažierus vienmēr, kad atmosfēras spiediens viņu nodalījumos būs mazāks nekā 620 hPa.
4.3.8.2. Lidojumu, kas veicams hermētiskā lidmašīnā, nesāk, ja vien nav pietiekamu elpošanai paredzēta skābekļa krājumu, lai spiediena zuduma gadījumā ar to nodrošinātu visus apkalpes locekļus un pasažierus, atbilstoši veicamā lidojuma apstākļiem, visu laiku, kamēr atmosfēras spiediens kādā nodalījumā būs mazāks nekā 700 hPa. Turklāt, ja lidmašīna tiek ekspluatēta lidojuma absolūtajos augstumos, kuros atmosfēras spiediens ir mazāks nekā 376 hPa vai kuros atmosfēras spiediens ir lielāks nekā 376 hPa, bet četru minūšu laikā nav iespējams droši samazināt augstumu līdz absolūtajam augstumam, kurā atmosfēras spiediens ir vienāds ar 620 hPa, skābekli cilvēkiem pasažieru nodalījumā piegādā vismaz 10 minūtes.
4.4. Lidojumu procedūras
4.4.1. Lidlauku ekspluatācijas minimumi
4.4.1.1. Lidojumu uz paredzētās nosēšanās lidlauku neturpina, ja jaunākā pieejamā informācija neliecina, ka plānotajā ierašanās laikā šajā lidlaukā vai vismaz vienā no galapunkta rezerves lidlaukiem būs iespējams veikt nosēšanos saskaņā ar lidlauku ekspluatācijas minimumiem, kas noteikti 4.2.7.1. punktā.
4.4.1.2. Precīzas nolaišanās gadījumā instrumentālo nolaišanos neturpina pēc ārējā radiomarķiera kontrolpunkta pārlidošanas, bet neprecīzas nolaišanās gadījumā - zemāk nekā 300 m (1000 ft) augstumā virs lidlauka, ja paziņotā redzamība vai kontrolredzamība uz RVR nepārsniedz noteikto minimumu.
4.4.1.3. Ja pēc tam, kad, izpildot precīzu nolaišanos, lidmašīna pārlidojusi ārējā radiomarķiera kontrolpunktu vai, izpildot neprecīzu nolaišanos, nolaidusies zemāk nekā 300 m (1000 ft) augstumā virs lidlauka, paziņotā redzamība vai kontrolredzamība uz RVR kļūst mazāka nekā noteiktais minimums, tādā gadījumā ir atļauts turpināt veikt nolaišanos līdz DA/H vai MDA/H. Nekādā gadījumā lidmašīna neturpina nolaišanos nevienā lidlaukā tai punktā, kurā nenodrošina šim lidlaukam noteiktos ekspluatācijas minimumus.
Piezīme. Kontrolredzamība uz RVR nozīmē paziņotās vērtības vienā vai vairākos RVR kontrolpunktos (zemskares punktā, viduspunktā un apstāšanās beigu punktā), kas tiek izmantotas, lai noteiktu, vai ir izpildīti ekspluatācijas minimumi. Ja tiek izmantota RVR, kontrolredzamība uz RVR ir zemskares RVR, ja vien valsts nav noteikusi citādi.
4.4.2. Meteoroloģiskie novērojumi
Piezīme. Procedūras meteoroloģisko novērojumu veikšanai gaisa kuģī lidojuma laikā, lai tos reģistrētu un paziņotu, ir ietvertas 3. pielikumā, dokumentā "PANS-ATM" (Doc 4444) un atbilstošajos "Reģionālajos papildnoteikumos" (Doc 7030).
4.4.3. Bīstami lidojuma apstākļi
Ja rodas kādi bīstami lidojuma apstākļi, kas nav saistīti ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, par tiem ziņo atbilstošajai aviācijas stacijai, cik drīz vien iespējams. Šādi sniegtajos ziņojumos norāda tik sīku informāciju, cik tas var būt noderīgi citu gaisa kuģu drošībai.
4.4.4. Lidojuma apkalpes locekļi savās darba vietās
4.4.4.1. Pacelšanās un nosēšanās. Visi lidojuma apkalpes locekļi, kuriem jāpilda pienākumi pilotu kabīnē, atrodas savās darba vietās.
4.4.4.2. Maršrutlidojums. Visi lidojuma apkalpes locekļi, kuriem jāpilda pienākumi pilotu kabīnē, paliek savās darba vietās, izņemot gadījumus, ja to pamešana ir nepieciešama, lai izpildītu pienākumus saistībā ar lidmašīnas ekspluatāciju vai fizioloģisku vajadzību apmierināšanas dēļ.
4.4.4.3. Drošības jostas. Visi lidojuma apkalpes locekļi, tiem atrodoties savās darba vietās, piesprādzējas ar drošības jostām.
4.4.4.4. Drošības siksnu sistēmas. Visiem lidojuma apkalpes locekļiem, kas atrodas pilota vietā, pacelšanās un nosēšanās fāžu laikā ir piesprādzētas drošības siksnu sistēmas; visi pārējie lidojuma apkalpes locekļi pacelšanās un nosēšanās fāžu laikā lieto drošības siksnu sistēmas, ja vien plecu siksnas tiem netraucē pildīt pienākumus, un šajā gadījumā plecu siksnas var nebūt piesprādzētas, bet drošības jostas paliek piesprādzētas.
Piezīme. Drošības siksnu sistēmas sastāv no plecu siksnām un drošības jostas, ko iespējams lietot savstarpēji neatkarīgi.
4.4.5. Skābekļa lietošana
4.4.5.1. Visi lidojuma apkalpes locekļi, kad tie pilda pienākumus, kas ir būtiski lidojumā esošas lidmašīnas drošībai, nepārtraukti lieto elpošanai paredzēto skābekli, ja attiecīgajos apstākļos tā padevi paredz 4.3.8.1. vai 4.3.8.2. punkts.
4.4.5.2. Hermētiskās lidmašīnās, kuras veic lidojumus augstāk par absolūto augstumu, kur atmosfēras spiediens ir mazāks nekā 376 hPa, visiem lidojuma apkalpes locekļiem to darba vietās ir pieejamas avārijas skābekļa maskas, kas vajadzības gadījumā ērti nodrošina skābekli.
4.4.6. Salona apkalpes locekļu un pasažieru aizsardzība hermētiskajās lidmašīnās spiediena zuduma gadījumā
Ieteikums. Jāveic salona apkalpes locekļu aizsargāšanas pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu iespēju, ka tiek novērsta samaņas zaudēšana jebkuras avārijas augstuma samazināšanas laikā, kas var būt nepieciešama spiediena zuduma gadījumā, un turklāt viņu rīcībā jābūt līdzekļiem, ar kuru palīdzību viņi varētu sniegt pirmo palīdzību pasažieriem stabilizēta lidojuma laikā pēc avārijas augstuma samazināšanas situācijas. Pasažieri jāaizsargā ar tādu ierīču vai ekspluatācijas noteikumu palīdzību, kuras spiediena zuduma gadījumā nodrošinās pietiekamu iespēju novērst dzīvībai bīstamo hipoksijas iedarbību.
Piezīme. Nav paredzēts, ka avārijas augstuma samazināšanas procedūru laikā, kas var būt nepieciešamas spiediena zuduma gadījumā, salona apkalpe vienmēr spēs sniegt palīdzību pasažieriem.
4.4.7. Ekspluatācijas norādes lidojuma laikā
Operatīvās instrukcijas, kas ietver izmaiņas ATS lidojuma plānā, ja iespējams, pirms to nosūtīšanas lidmašīnas apkalpei tiek saskaņotas ar atbilstošo ATS struktūrvienību.
Piezīme. Ja iepriekšminētā saskaņošana nav iespējama, operatīvās instrukcijas neatbrīvo pilotu no pienākuma vajadzības gadījumā pirms izmaiņu veikšanas lidojuma plānā saņemt atbilstošu atļauju no ATS struktūrvienības.
4.4.8. Instrumentālo lidojumu procedūras
4.4.8.1. Attiecībā uz katru instrumentālo skrejceļu vai lidlauku, kas tiek izmantots instrumentālajiem lidojumiem, valsts, kurā atrodas šis lidlauks, apstiprina un izsludina vienu vai vairākas instrumentālās nolaišanās procedūras, kas izstrādātas saskaņā ar instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operāciju klasifikāciju.
4.4.8.2. Visas lidmašīnas, kuras tiek ekspluatētas saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, ievēro tās valsts apstiprinātās instrumentālo lidojumu procedūras, kurā atrodas lidlauks.
1. piezīme. Definīcijas instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operāciju klasifikācijai ir sniegtas 1. nodaļā.
2. piezīme. Dokumenta "PANS-OPS" (Doc 8168) I sējumā ir aprakstīti ekspluatācijas noteikumi, kas ir ieteicami kā norādījumi lidojumu veikšanas personālam, kas veic instrumentālos lidojumus.
3. piezīme. Dokumenta "PANS-OPS" (Doc 8168) II sējumā ir sniegti kritēriji instrumentālo lidojumu procedūru izstrādei procedūru speciālistu informācijai.
4.4.9. Ekspluatācijas procedūras lidmašīnu radītā trokšņa samazināšanai
4.4.9.1. Ieteikums. Ekspluatācijas procedūrām lidmašīnas radītā trokšņa samazināšanai jāatbilst noteikumiem dokumenta "PANS-OPS" (Doc 8168) I sējuma V daļā.
4.4.9.2. Ieteikums. Trokšņa samazināšanas procedūrām, ko ekspluatants noteicis katram lidmašīnu tipam, jābūt vienādām visos lidlaukos.
4.5. Gaisa kuģa komandiera pienākumi
4.5.1. Gaisa kuģa komandieris ir atbildīgs par visu lidmašīnā esošo apkalpes locekļu, pasažieru un kravas drošību pēc durvju aizvēršanas. Gaisa kuģa komandieris ir atbildīgs arī par lidmašīnas vadīšanu un drošību no brīža, kad lidmašīna ir gatava sākt kustību, lai paceltos, līdz brīdim, kad tā lidojuma beigās beidzot pilnīgi apstājas un tiek izslēgts(-i) dzinējs(-i), kas izmantots(-i) kā galvenā(-ās) spēka iekārta(-as).
4.5.2. Gaisa kuģa komandieris nodrošina, ka precīzi tiek ievērotas 4.2.5. punktā norādīto kontrolkaršu sistēmas.
4.5.3. Gaisa kuģa komandiera pienākums ir, izmantojot ātrākos pieejamos līdzekļus, paziņot tuvākajai atbilstošajai pilnvarotajai iestādei par ikvienu aviācijas nelaimes gadījumu, kurā iesaistīta lidmašīna un kas izraisījis nopietnus miesas bojājumus kādai personai vai tās nāvi vai radījis būtisku bojājumu lidmašīnai vai īpašumam.
Piezīme. Termina "nopietns miesas bojājums" definīcija ir ietverta 13. pielikumā, bet termina "būtisks bojājums" izskaidrojums ir sniegts "Aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu datu paziņošanas rokasgrāmatā" (Doc 9156).
4.5.4. Gaisa kuģa komandiera pienākums ir, beidzot lidojumu, paziņot ekspluatantam par visiem konstatētajiem vai varbūtējiem defektiem lidmašīnā.
4.5.5. Gaisa kuģa komandieris ir atbildīgs par lidojuma žurnāla vai vispārīgās deklarācijas aizpildīšanu, kurā norāda 11.4.1. punktā uzskaitīto informāciju.
Piezīme. Saskaņā ar Asamblejas desmitās sesijas Rezolūciju A10-36 (Karakasa, 1956. gada jūnijs - jūlijs) "Līgumslēdzējas valstis var uzskatīt, ka pieņemama gaisa kuģa tehniskā žurnāla forma ir vispārīgā deklarācija, [kas aprakstīta 9. pielikumā], ja tā ir sagatavota tā, ka tā ietver visu [Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas] 34. pantā noteikto informāciju".
4.6. Lidojumu nodrošināšanas darbinieka/lidojumu dispečera pienākumi
4.6.1. Ja lidojumu nodrošināšanas darbinieks/lidojumu dispečers strādā, izmantojot 4.2.1. punktā norādīto lidojuma uzraudzības metodi, viņš
a) palīdz gaisa kuģa komandierim sagatavoties lidojumam un sniedz visu nepieciešamo būtisko informāciju;
b) palīdz gaisa kuģa komandierim sagatavot lidojuma veikšanas plānu un ATS lidojuma plānu, vajadzības gadījumā parakstīt un iesniegt ATS lidojuma plānu atbilstošajai ATS struktūrvienībai;
c) lidojuma laikā ar atbilstošu līdzekļu palīdzību sniedz gaisa kuģa komandierim informāciju, kas var būt vajadzīgai drošai lidojuma veikšanai, un
d) avārijas gadījumā uzsāk procedūras, kas var būt aprakstītas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
4.6.2. Lidojumu nodrošināšanas darbinieks/lidojumu dispečers izvairās veikt tādas darbības, kas būtu pretrunā ar procedūrām, kuras noteikusi
a) gaisa satiksmes vadība,
b) meteoroloģiskais dienests vai
c) sakaru dienests.
4.7. Papildprasības palielināta tāluma lidojumiem, kurus veic lidmašīnas ar divām turbīnu spēka iekārtām (ETOPS)
4.7.1. Izņemot 4.7.4. punktā norādīto gadījumu, un, ja vien lidojumu nav īpaši atļāvusi ekspluatantvalsts, lidmašīnu ar divām turbīnu spēka iekārtām neekspluatē maršrutā, kurā lidojuma laiks līdz piemērotam rezerves lidlaukam maršrutā, lidojot ar kreisēšanas ātrumu un darbojoties vienam dzinējam, pārsniedz laika limitu, kuru šādai ekspluatācijai noteikusi minētā valsts.
1. piezīme. Norādījumi attiecībā uz laika limitu ir ietverti E pievienojumā.
2. piezīme. Saistībā ar tādu lidojumu apstiprināšanu, kuru laikā ir iespējams izpildīt 5.2.11. punkta prasības, norādījumi attiecībā uz atbilstošiem un piemērotiem rezerves lidlaukiem ir ietverti E pievienojumā.
4.7.2. Apstiprinot lidojumu, ekspluatantvalsts garantē, ka
a) lidmašīnas tipa lidojumderīguma sertifikācija,
b) dzinējsistēmas drošums un
c) ekspluatanta tehniskās apkopes kārtība, lidojumu veikšanas prakse, izlidošanas koordinēšanas procedūras un apkalpes mācību programmas
1) nodrošina vispārējo drošības līmeni, kādu paredz 6. un 8. pielikuma noteikumi. Veicot šo novērtējumu, tiek ņemts vērā veicamais maršruts, paredzamie ekspluatācijas apstākļi un piemērotu rezerves lidlauku atrašanās vieta maršrutā.
1. piezīme. Norādījumi attiecībā uz šīs normas prasību ievērošanu ir ietverti E pievienojumā.
2. piezīme. "Lidojumderīguma rokasgrāmata" (Doc 9760) satur norādījumus attiecībā uz 4.7.2. punktā paredzēto lidmašīnas sistēmu tehnisko raksturojumu līmeni un drošumu, kā arī norādījumus attiecībā uz tiem 4.7.2. punkta prasību aspektiem, kas saistīti ar lidojumderīguma nodrošināšanu.
4.7.3. Lidojumu, kas veicams saskaņā ar 4.7.1. punkta prasībām, nesāk, ja iespējamajā ierašanās laikā nebūs pieejams(-i) nepieciešamais(-ie) rezerves lidlauks(-i) maršrutā un pieejamā informācija neliecina, ka apstākļi šajos lidlaukos atbildīs lidojumu veidam noteiktajiem lidlauku ekspluatācijas minimumiem vai tos pārsniegs.
4.7.4. Ieteikums. Lidmašīnas tipa ar divām turbīnu spēka iekārtām ekspluatantvalstij, kurā līdz 1986. gada 25. martam bija atļauti maršrutlidojumi, kuros lidojuma laiks līdz piemērotam rezerves lidlaukam maršrutā, lidojot ar kreisēšanas ātrumu un darbojoties vienam dzinējam, pārsniedz laika limitu, kas šādiem lidojumiem noteikta saskaņā ar 4.7.1. punktu, jāapsver, vai pēc minētā datuma atļaut šāda veida lidojumu veikšanu šajā maršrutā.
4.8. Rokas bagāža
Ekspluatants nodrošina, ka visa bagāža, kas ienesta lidmašīnā un atrodas pasažieru nodalījumā, tiek izvietota pienācīgi un droši.
4.9. Papildprasības lidojumu veikšanai ar vienu pilotu saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts laikā
4.9.1. Lidmašīnu neekspluatē saskaņā ar IFR vai nakts laikā viens pilots, ja vien to nav atļāvusi ekspluatantvalsts.
4.9.2. Lidmašīnu neekspluatē saskaņā ar IFR vai nakts laikā viens pilots, izņemot, ja
a) lidojumu rokasgrāmata nepieprasa vairāk kā vienu lidojuma apkalpes locekli;
b) lidmašīna ir propelleru lidmašīna;
c) maksimālajā atļautajā konfigurācijā pasažieru sēdvietu skaits nepārsniedz deviņas sēdvietas;
d) maksimālā sertificētā pacelšanās masa nepārsniedz 5700 kg;
e) lidmašīna ir aprīkota saskaņā ar 6.22. punktu un
f) gaisa kuģa komandieris atbilst 9.4.5. punktā aprakstītajām prasībām attiecībā uz pieredzi, sagatavotību, pārbaudi un pārtraukumu ilgumu darbā.
5.1. Vispārīgi noteikumi
5.1.1. Lidmašīnas ekspluatē saskaņā ar visaptverošu un sīki izstrādātu lidtehnisko raksturojumu normām, kuras reģistrētājvalsts ir noteikusi atbilstoši piemērojamajiem šīs nodaļas standartiem.
5.1.2. Izņemot 5.4. punktā paredzēto gadījumu, viendzinēja lidmašīnas ekspluatē tikai tādos laika un apgaismojuma apstākļos un tikai tādos maršrutos un ar tādu novirzīšanos no tiem, kuros ir iespējams veikt drošu nosēšanos dzinēja atteices gadījumā.
5.1.3. Ieteikums. Reģistrētājvalstij jānodrošina, lai attiecībā uz lidmašīnām, kurām saskaņā ar Konvencijas 41. pantā paredzēto izņēmumu nepiemēro 8. pielikuma procedūras PANS IIIA un IIIB, tiktu nodrošināts 5.2. punktā norādītais lidtehnisko raksturojumu līmenis, ciktāl tas iespējams.
5.2. Lidtehnisko raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumi, kas piemērojami lidmašīnām, kas sertificētas saskaņā ar 8. pielikuma IIIA un IIIB daļu
5.2.1. Standarti, kas ietverti no 5.2.2. līdz 5.2.11. punktam ieskaitot, attiecas uz lidmašīnām, kurām piemēro 8. pielikuma IIIA un IIIB daļu.
Piezīme. Turpmāk izklāstītie standarti neietver kvantitatīvus normatīvus, kas ir analogi tiem, kas atrodami valsts lidojumderīguma normās. Saskaņā ar 5.1.1. punktu tie ir jāpapildina ar Līgumslēdzēju valstu sagatavotām nacionālajām prasībām.
5.2.2. Šā pielikuma 5.1.1. punktā minētā visaptverošo un sīki izstrādāto valsts normu atbilstošajās daļās noteiktais lidtehnisko raksturojumu līmenis attiecībā uz 5.2.1. punktā norādītajām lidmašīnām ir vismaz līdzvērtīgs tādam vispārējam līmenim, kādu paredz šīs nodaļas standarti.
Piezīme. C pievienojums ietver norādījumus, kas ar piemēru palīdzību norāda šīs nodaļas standartu un ieteicamās prakses paredzēto lidtehnisko raksturojumu līmeni.
5.2.3. Lidmašīnu ekspluatē saskaņā ar tās lidojumderīguma sertifikāta noteikumiem un atbilstoši apstiprinātajiem ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ietverti tās lidojumu rokasgrāmatā.
5.2.4. Reģistrētājvalsts veic tādus drošības pasākumus, kādi ir pietiekamā mērā iespējami, lai nodrošinātu, ka šajos noteikumos paredzētais vispārējais drošības līmenis tiek saglabāts jebkuros paredzamajos ekspluatācijas apstākļos, tostarp tādos, kas nav īpaši aplūkoti šīs nodaļas noteikumos.
5.2.5. Lidojumu nesāk, ja vien lidojumu rokasgrāmatā sniegtā informācija par lidtehniskajiem raksturojumiem neliecina, ka attiecībā uz veicamo lidojumu ir iespējams izpildīt 5.2.6. - 5.2.11. punkta standartus.
5.2.6. Piemērojot šīs nodaļas standartus, tiek ņemti vērā visi apstākļi, kas būtiski iespaido lidmašīnas lidtehniskos raksturojumus (piemēram, masa, ekspluatācijas procedūras, lidlauka pacēlumam atbilstošais barometriskais augstums, temperatūra, vējš, skrejceļa gradients un stāvoklis, t. i., sauszemes lidmašīnu gadījumā slapjš sniegs, ūdens un/vai ledus uz skrejceļa, bet hidrolidmašīnu gadījumā - ūdens virsmas stāvoklis). Šos apstākļus ņem vērā tiešā veidā kā ekspluatācijas parametrus un netiešā veidā ar atkāpju un rezervju palīdzību, kuras var paredzēt, plānojot lidtehnisko raksturojumu datus visaptverošajās un sīki izstrādātajās lidtehnisko raksturojumu normās, saskaņā ar kurām lidmašīna tiek ekspluatēta.
5.2.7. Masas ierobežojumi
a) Lidmašīnas masa pacelšanās sākumā nepārsniedz ne masu, kas atbilst 5.2.8. punkta noteikumiem, ne masu, kas atbilst 5.2.9., 5.2.10. un 5.2.11. punkta noteikumiem, ņemot vērā paredzamo masas samazināšanos lidojuma laikā un rēķinoties ar tādu degvielas avārijas noliešanu, kāda ir paredzēta, piemērojot 5.2.9. un 5.2.10. punktu, kā arī attiecībā uz rezerves lidlaukiem - piemērojot 5.2.7. punkta c) apakšpunktu un 5.2.11. punktu.
b) Nekādā gadījumā masa pacelšanās sākumā nepārsniedz maksimālo pacelšanās masu, kas lidojumu rokasgrāmatā norādīta lidlauka pacēlumam atbilstošajam barometriskajam augstumam, bet gadījumā, ja to lieto kā parametru maksimālās pacelšanās masas noteikšanai, tad jebkuriem citiem vietējiem atmosfēras apstākļiem.
c) Nekādā gadījumā aprēķinātā masa laikā, kad paredzēts veikt nosēšanos paredzētās nosēšanās lidlaukā un jebkurā galapunkta rezerves lidlaukā, nepārsniedz maksimālo nosēšanās masu, kas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādīta šo lidlauku pacēlumam atbilstošajam barometriskajam augstumam, bet gadījumā, ja to lieto kā parametru maksimālās nosēšanās masas noteikšanai, tad jebkuriem citiem vietējiem atmosfēras apstākļiem.
d) Nekādā gadījumā masa pacelšanās sākumā vai laikā, kad paredzēts veikt nosēšanos paredzētās nosēšanās lidlaukā un jebkurā galapunkta rezerves lidlaukā, nepārsniedz tās attiecīgās maksimālās masas vērtības, ar kādām ir pierādīta atbilstība piemērojamajiem trokšņa sertifikācijas standartiem 16. pielikuma I sējumā, izņemot, ja izņēmuma apstākļos noteiktā lidlaukā vai uz noteikta skrejceļa, kur nav trokšņa radīto traucējumu problēmas, citādi ir atļāvusi tās valsts kompetentā iestāde, kurā atrodas attiecīgais lidlauks.
5.2.8. Pacelšanās. Kritiskas spēka iekārtas bojājuma gadījumā jebkurā pacelšanās brīdī lidmašīna spēj vai nu pārtraukt pacelšanos un apstāties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē, vai turpināt pacelšanos un pārlidot visus šķēršļus lidojuma trajektorijā ar pietiekamu rezervi, līdz lidmašīna spēj izpildīt 5.2.9. punkta prasības.
Piezīme. Šajā normā minētā "pietiekamā rezerve" C pievienojumā ir paskaidrota ar atbilstošiem piemēriem.
5.2.8.1. Nosakot pieejamo skrejceļa garumu, ņem vērā skrejceļa kādas daļas iespējamo zudumu, rodoties nepieciešamībai lidmašīnu izstūrēt uz ass līnijas pirms pacelšanās.
5.2.9. Maršrutlidojumā - nedarbojas viena spēka iekārta. Gadījumā, ja kādā maršruta vai tā novirzes punktā pārtrauc darboties kritiskā spēka iekārta, lidmašīna spēj turpināt lidojumu uz lidlauku, kurā iespējams izpildīt 5.2.11. punkta standartus, nevienā brīdī nelidojot zemāk par minimālo lidojuma augstumu.
5.2.10. Maršrutlidojumā - nedarbojas divas spēka iekārtas. Tādu lidmašīnu gadījumā, kurām ir trīs vai vairākas spēka iekārtas, jebkurā maršruta daļā, kurā rezerves lidlauku atrašanās vieta maršrutā un kopējais lidojuma laiks ir tāds, ka jārēķinās ar otras spēka iekārtas atteici, lai nodrošinātu šīs nodaļas standartu paredzēto vispārējo drošības līmeni, lidmašīna jebkuru divu spēka iekārtu atteices gadījumā spēj turpināt lidojumu uz maršruta rezerves lidlauku un nosēsties.
5.2.11. Nosēšanās. Lidmašīna spēj nosēsties paredzētās nosēšanās lidlaukā vai jebkurā rezerves lidlaukā pēc visu šķēršļu pārlidošanas pa nolaišanās trajektoriju ar drošu rezervi ar pārliecību, ka tā spēj apstāties, vai hidrolidmašīnas gadījumā sasniegt pietiekami mazu ātrumu pieejamajā nosēšanās distancē. Tiek paredzētas pielaides attiecībā uz paredzamajām nolaišanās un nosēšanās pilotēšanas tehnikas izmaiņām, ja tas nav paredzēts, nosakot lidtehniskos raksturojumus.
5.3. Dati par šķēršļiem
5.3.1. Datus par šķēršļiem sniedz, lai ekspluatants varētu izstrādāt noteikumus 5.2.8. punkta izpildīšanai.
Piezīme. Metodes, kā parādīt noteiktus datus par šķēršļiem, sk. 4. pielikumā un 15. pielikumā.
5.3.2. Novērtējot, vai ir izpildīti 5.2.8. punkta noteikumi, ekspluatants ņem vērā karšu precizitāti.
5.4. Papildprasības attiecībā uz lidmašīnu ar vienu turbīndzinēju ekspluatāciju nakts laikā un/vai instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC)
5.4.1. Atļaujot lidmašīnu ar vienu turbīndzinēju ekspluatēt nakts laikā un/vai IMC apstākļos, ekspluatantvalsts garantē lidmašīnas lidojumderīguma sertifikācijas atbilstību 6. un 8. pielikuma noteikumos paredzētajam vispārējam drošības līmenim, nodrošinot
a) turbīndzinēja drošumu;
b) ekspluatanta tehniskās apkopes procedūras, ekspluatācijas praksi, izlidošanas koordinēšanas procedūras un apkalpes mācību programmas, un
c) aprīkojumu un citas prasības saskaņā ar 3. papildinājumu.
5.4.2. Visām tām lidmašīnām ar vienu turbīndzinēju, kas veic lidojumus nakts laikā un/vai IMC apstākļos, ir dzinēja tehniskā stāvokļa kontroles sistēma, bet tām lidmašīnām, kurām individuālie lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi izdoti 2005. gada 1. janvārī vai vēlāk, ir dzinēja tehniskā stāvokļa kontroles automātiskā sistēma.
Piezīme. Prasības attiecībā uz lidmašīnas sakaru un navigācijas aprīkojuma nodrošināšanu ir ietvertas 7. nodaļā.
6.1. Vispārīgi noteikumi
6.1.1. Papildus obligātajam aprīkojumam, kas nepieciešams lidojumderīguma sertifikāta izdošanai, lidmašīnā tiek uzstādīti vai atrodas instrumenti, aprīkojums un lidojuma dokumenti, kas paredzēti turpmākajos punktos, atbilstoši izmantotajai lidmašīnai un apstākļiem, kādos lidojums veicams. Paredzētos instrumentus un aprīkojumu, tostarp to uzstādīšanu, apstiprina vai atzīst reģistrētājvalsts.
6.1.2. Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļauj ekspluatantvalsts apstiprinātu obligāto iekārtu sarakstu (MEL), ar kura palīdzību gaisa kuģa komandieris var noteikt, vai viņš drīkst sākt lidojumu vai turpināt to pēc nosēšanās starpposmā, ja vairs nedarbojas kāds instruments, aprīkojums vai sistēma. Ja ekspluatantvalsts nav reģistrētājvalsts, tad ekspluatantvalsts nodrošina, ka MEL neiespaido lidmašīnas atbilstību reģistrētājvalstī piemērojamajām lidojumderīguma prasībām.
Piezīme. G pievienojums satur norādījumus attiecībā uz obligāto iekārtu sarakstu.
6.1.3. Ekspluatants nodrošina apkalpojošajam personālam un lidojuma apkalpei gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmatu katram ekspluatētajam gaisa kuģu tipam, kas satur parastās, ārkārtas un avārijas procedūras attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju. Rokasgrāmatā tiek iekļauta sīka informācija par gaisa kuģa sistēmām un izmantojamajām kontrolkartēm. Izstrādājot rokasgrāmatu, ievēro cilvēkfaktoru principus.
Piezīme. Norādījumi par cilvēkfaktora principu piemērošanu ir atrodami "Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru" (Doc 9683).
6.2. Visas lidmašīnas visos lidojumus
6.2.1. Lidmašīna ir aprīkota ar instrumentiem, kuri lidojuma apkalpei ļauj kontrolēt lidmašīnas lidojuma trajektoriju, veikt noteikumos paredzētos manevrus un ievērot lidmašīnas ekspluatācijas ierobežojumus paredzamajos ekspluatācijas apstākļos.
6.2.2. Lidmašīna ir aprīkota ar
a) pieejamiem un piemērotiem medicīniskajiem līdzekļiem atbilstoši tam, cik pasažierus lidmašīnā ir atļauts pārvadāt;
Ieteikums. Medicīniskajiem līdzekļiem jāietver
1) viens vai vairāki pirmās palīdzības komplekti un
2) medicīniskās palīdzības komplekts ārstu vai citu kvalificētu personu lietošanai, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību lidmašīnās, kurās atļauts pārvadāt vairāk nekā 250 pasažieru.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz medicīnisko līdzekļu tipiem, skaitu, atrašanās vietu un saturu ir sniegti B pievienojumā.
b) tāda veida pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kuri pēc to izlietošanas neradīs bīstamu gaisa piesārņojumu lidmašīnā. Vismaz viens atrodas
1) lidojuma apkalpes nodalījumā un
2) katrā pasažieru salonā, kas ir atdalīts no lidojuma apkalpes nodalījuma un kas nav viegli pieejams lidojuma apkalpei;
Piezīme. Var uzskatīt, ka šai prasībai atbilst visi pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, kas uzstādīti saskaņā ar lidmašīnas lidojumderīguma sertifikātu.
c) 1) sēdvietām vai guļvietām katrai personai, kas ir sasniegusi ekspluatantvalsts noteikto vecumu;
2) drošības jostu katrai sēdvietai un fiksējošu drošības jostu katrai guļvietai, un
3) drošības siksnu sistēmām katra lidojuma apkalpes locekļa sēdeklī. Drošības siksnu sistēmas katra pilota sēdeklī ietver ierīci, kas straujas augstuma samazināšanas gadījumā automātiski notur tajā sēdošā cilvēka ķermeni;
Ieteikums. Katra pilota sēdekļa drošības siksnu sistēmās jābūt ierīcei, kas neļauj pilotam iejaukties lidmašīnas vadīšanā pēkšņas darbnespējas dēļ.
Piezīme. Drošības siksnu sistēmas sastāv no plecu siksnām un drošības jostas, ko iespējams lietot savstarpēji neatkarīgi.
d) līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka pasažieriem tiek sniegta šāda informācija un norādījumi:
1) kad jānostiprina drošības jostas;
2) kad un kādā veidā jālieto skābekļa aprīkojums, ja lidmašīnā ir jābūt skābeklim;
3) smēķēšanas ierobežojumi;
4) kur atrodas un kā lietojamas glābšanas vestes vai līdzvērtīgi individuālie peldlīdzekļi, ja tiem ir jābūt gaisa kuģī,
5) kur atrodas un kādā veidā jāatver avārijas izejas, un
e) atbilstošas jaudas rezerves elektriskajiem, kūstošajiem drošinātājiem lidojuma laikā pieejamo drošinātāju nomaiņai.
6.2.3. Lidmašīnā atrodas
a) 4.4.2. punktā paredzētā lidojumu veikšanas rokasgrāmata vai tās šīs rokasgrāmatas daļas, kuras attiecas uz lidojumu veikšanu;
b) lidmašīnas lidojumu rokasgrāmata vai citi dokumenti, kas satur lidtehnisko raksturojumu datus, kas nepieciešami 5. nodaļas piemērošanai, un jebkāda cita informācija, kas nepieciešama lidmašīnas ekspluatēšanai saskaņā ar tās lidojumderīguma sertifikātu, ja vien šie dati nav sniegti lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, un
c) precizētas un lietošanai ērtas kartes, kurās parādīts plānotā lidojuma maršruts un jebkurš maršruts, kuru var nākties izmantot, ja notiek novirzīšanās no galvenā maršruta.
6.2.4. Uzlaušanas vietu marķēšana
6.2.4.1. Ja uz lidmašīnas ir marķētas fizelāžas zonas, kurās glābēju brigādēm ir ērti tās uzlauzt avārijas situācijā, tad šādas zonas marķē saskaņā ar turpmāk sniegtajiem norādījumiem (sk. attēlu). Marķējumi ir sarkanā vai dzeltenā krāsā, un vajadzības gadījumā tos iekrāso ar baltu joslu, lai tie kontrastētu ar fonu.
6.2.4.2. Ja atstatums starp stūru marķējumiem ir vairāk nekā 2 m, tad starp tiem iekļauj līnijas ar izmēriem 9 cm x 3 cm tā, lai atstatums starp blakus esošiem marķējumiem nepārsniegtu 2 m.
Piezīme. Šis standarts nepieprasa, lai katrā lidmašīnā būtu uzlaušanas vietas.
6.3. Lidojuma parametru reģistratori
1. piezīme. Lidojuma parametru reģistratori ietver divas sistēmas - lidojuma datu reģistratoru (FDR) un pilotu kabīnes sarunu reģistratoru (CVR).
Ne vairāk kā
UZLAUŠANAS VIETU MARĶĒŠANA (sk. 6.2.4. punktu)
2. piezīme. Kombinētos reģistratorus (FDR/CVR) atļauts izmantot tikai, lai izpildītu tās prasības attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoriem, kas īpaši noteiktas šajā pielikumā.
3. piezīme. Sīkāki norādījumi attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoriem ir ietverti D pievienojumā.
6.3.1. Lidojuma datu reģistratori - tipi
6.3.1.1. I tipa FDR reģistrē parametrus, kas ir nepieciešami, lai precīzi noteiktu lidmašīnas lidojuma trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēja jaudu, konfigurāciju un lidojuma režīmu.
6.3.1.2. II tipa FDR reģistrē parametrus, kas ir nepieciešami, lai precīzi noteiktu lidmašīnas lidojuma trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēja jaudu un cēlējspēku un frontālo pretestību radošo ierīču konfigurāciju.
6.3.1.3. No 1995. gada 1. janvāra pārtrauc lietot FDR ar mehānisku ierakstīšanu uz folijas.
6.3.1.4. Ieteikums. No 1998. gada 5. novembra ir jāpārtrauc lietot analogos FDR, kuri izmanto frekvences modulāciju (FM).
6.3.1.4.1. No 2003. gada 1. janvāra pārtrauc lietot FDR ar ierakstīšanu uz fotofilmas.
6.3.1.5. Visas lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo reizi ir izdots pēc 2005. gada 1. janvāra un kuras izmanto datu pārraides posma sakarus, un kurās tādēļ jābūt CVR, ieraksta lidojuma parametru reģistratorā visus datu pārraides posma sakarus virzienā uz lidmašīnu un no tās. Minimālais ierakstīšanas ilgums ir vienāds ar CVR ilgumu, un to korelē atbilstoši ierakstītajiem pilotu kabīnes skaņu signāliem.
6.3.1.5.1. No 2007. gada 1. janvāra visas lidmašīnas, kuras izmanto datu pārraides posma sakarus un kurās jābūt CVR, ieraksta lidojuma parametru reģistratorā visus datu pārraides posma sakarus virzienā uz lidmašīnu un no tās. Minimālais ierakstīšanas ilgums ir vienāds ar CVR ilgumu, un to korelē atbilstoši ierakstītajiem pilotu kabīnes skaņu signāliem.
6.3.1.5.2. Tiek ierakstīts pietiekami daudz informācijas, lai no tās iegūtu datu pārraides posma sakaru ziņojuma saturu un, ja tas iespējams, laiku, kad ziņojums parādījās uz apkalpes displeja vai kad apkalpe to sastādīja.
Piezīme. Datu pārraides posma sakari ietver vismaz automātisko atkarīgo novērošanu (ADS), dispečera-pilota datu pārraides posma sakarus (CPDLC), datu pārraides posma lidojumu informācijas pakalpojumus (D-FIS) un aviācijas operatīvās kontroles (AOC) ziņojumus.
6.3.1.6. Ieteikums. Visas tās lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg un kurām jābūt aprīkotām ar FDR un CVR, ir atļauts alternatīvi aprīkot arī ar diviem kombinētajiem reģistratoriem (FDR/CVR).
6.3.1.7. Ieteikums. Visas tās lidmašīnas ar vairākiem turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5700 kg vai mazāka un kurām jābūt aprīkotām ar FDR un CVR, ir atļauts alternatīvi aprīkot arī ar vienu kombinēto reģistratoru (FDR/CVR).
6.3.1.8. IA tipa FDR reģistrē parametrus, kas ir nepieciešami, lai precīzi noteiktu lidmašīnas lidojuma trajektoriju, ātrumu, absolūto augstumu, dzinēja jaudu, lidmašīnas lidojuma konfigurāciju un lidojuma režīmu. Turpmākajos punktos ir uzskaitīti parametri, kas atbilst prasībām, kas izvirzītas IA tipa FDR. Parametri, kas nav atzīmēti ar zvaigznīti (*), ir parametri, kuri ir obligāti jāreģistrē. Parametrus, kas nav atzīmēti ar zvaigznīti (*), reģistrē, ja lidmašīnas sistēmas vai lidojuma apkalpe izmanto šīs informācijas datu avotu, lai ekspluatētu lidmašīnu.
6.3.1.8.1. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz lidojuma trajektorijas un ātruma noteikšanu:
- barometriskais augstums;
- instrumentālais gaisa ātrums vai kalibrētais gaisa ātrums;
- "gaiss-zeme" statuss un, ja iespējams, katra šasijas sensora "gaiss-zeme" dati;
- kopējā vai āra gaisa temperatūra;
- kurss (pamata standartdati lidojuma apkalpei);
- parastais paātrinājums;
- laterālais paātrinājums;
- garenvirziena paātrinājums (lidmašīnas ass);
- laiks vai relatīvā laika aprēķināšana;
- navigācijas dati*: nonesuma leņķis, vēja ātrums, vēja virziens, ģeogrāfiskais platums/garums;
- ātrums attiecībā pret zemi*;
- radioaugstums*.
6.3.1.8.2. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz gaisa kuģa telpiskā stāvokļa noteikšanu:
- stāvoklis pēc garensveres;
- stāvoklis pēc sānsveres;
- orpēšana vai sānslīdes leņķis*;
- uzplūdes leņķis*.
6.3.1.8.3. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz dzinēja jaudas noteikšanu:
- dzinēja vilce/jauda: katra dzinēja vilce/jauda un vilces/jaudas sviru stāvoklis pilotu kabīnē;
- reversās vilces stāvoklis*;
- dzinēja vilces noteiktā maiņa*;
- dzinēja aprēķinātā vilce*;
- dzinēja gaisa pārplūdes vārsta stāvoklis*;
- papildu dzinēja parametri*: EPR, N1 apgriezienu skaits, faktiskais vibrācijas līmenis, N2 apgriezienu skaits, EGT, TLA, degvielas patēriņš, sviras stāvoklis, kādā tiek pārtraukta degvielas padeve, N3 apgriezienu skaits..
6.3.1.8.4. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz konfigurācijas noteikšanu:
- garensveres trimmera virsmas stāvoklis;
- aizplākšņi*: aizplākšņa aizmugurējās malas stāvoklis, vadības sviras pilotu kabīnē stāvoklis;
- priekšplākšņi*: aizplākšņa (priekšplākšņa) priekšējās malas stāvoklis, vadības sviras pilotu kabīnē stāvoklis;
- šasija*: šasijas, šasijas vadības sviras stāvoklis;
- orpēšanas trimmera plaknes stāvoklis*;
- sānsveres trimmera plaknes stāvoklis*;
- ar trimmeru vadāmas garensveres vadības sviras stāvoklis pilotu kabīnē*;
- ar trimmeru vadāmas sānsveres vadības sviras stāvoklis pilotu kabīnē *;
- ar trimmeru vadāmas orpēšanas vadības sviras stāvoklis pilotu kabīnē *;
- zemes spoileris un aerodinamiskās bremzes*: zemes spoilera stāvoklis, zemes spoilera pārslēdzēja stāvoklis, aerodinamisko bremžu stāvoklis, aerodinamisko bremžu pārslēdzēja stāvoklis;
- gaisa kuģu atledošanas/pretapledošanas sistēmu pārslēdzēja stāvoklis*;
- hidrauliskais spiediens (katrā sistēmā)*;
- degvielas daudzums*;
- gaisa kuģa maiņstrāvas kopnes statuss*;
- gaisa kuģa līdzstrāvas kopnes statuss *;
- APU izplūdes vārsta stāvoklis*;
- aprēķinātā centrēšana*.
6.3.1.8.5. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz ekspluatāciju:
- brīdināšana;
- primārā lidojuma vadība - vadības virsma un pilota ievadītā informācija: garensveres ass, sānsveres ass, orpēšanas ass;
- marķiera radiobākas pārlidošana;
- radiofrekvences izvēle katram navigācijas datu uztvērējam;
- radioraidīšanas manuālās manipulācijas un CVR/FDR sinhronizācijas frekvence;
- autopilota/automātiskās vilces kontroles/AFCS režīms un darbības statuss*;
- izvēlētie barometra iestatījumi*: pilots, otrais pilots;
- izvēlētais absolūtais augstums (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētais ātrums (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētais Maha skaitlis (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētais vertikālais ātrums (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētais kurss (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētā lidojuma trajektorija (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas režīmi)*: kurss/DSTRK, trajektorijas leņķis;
- izvēlētais lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums*;
- EFIS displeja formāts*: pilots, otrais pilots;
- daudzfunkciju/dzinēja/trauksmes ziņojuma displeja formāts*;
- GPWS/TAWS/GCAS statuss*: reljefa displeja režīma izvēle, ieskaitot uznirstošā displeja stāvokli, signalizēšana par tuvošanos zemei brīdinājumu veidā, konsultatīvie ziņojumi, pārslēdzēja stāvoklis "ieslēgts/izslēgts";
- brīdināšana par zemu spiedienu*: hidrauliskais spiediens, pneimatiskais spiediens;
- datora atteice*;
- spiediena zudums pilotu kabīnē*;
- TCAS/ACAS (trauksmes izziņošanas sistēma gaisa kuģu brīdināšanai par sadursmēm/gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma)*;
- apledojuma konstatēšana*;
- signalizēšana par katra dzinēja vibrēšanu*;
- dzinēja brīdināšanas par maksimālo temperatūru katrā dzinējā *;
- signalizēšana par zemu eļļas spiedienu katrā dzinējā*;
- signalizēšana par katra dzinēja maksimālo apgriezienu skaitu*;
- signalizēšana par vēja virziena nobīdi*;
- aizsardzība pret plūsmas norāvumu, vadības stūres vibroautomāta un vadības stūres stūmēja iedarbināšana*;
- iedarbošanās uz visām pilotu kabīnē esošajām lidojuma vadības ierīcēm*: stūres ratu, stūres statni, stūres pedāli;
- vertikālā novirzīšanās*: ILS glisāde, MLS pacēlums, GNSS nolaišanās trajektorija;
- horizontālā novirzīšanās*: ILS kursa radiobāka, MLS azimuts, GNSS nolaišanās trajektorija;
- attālumi līdz DME 1 un 2*;
- galvenā orientēšanās navigācijas sistēma*: GNSS, INS, VOR/DME, MLS, LORAN C, ILS;
- bremzes*: spiediens kreisās un labās puses bremzēs, kreisās un labās puses bremžu pedāļa stāvoklis;
- datums*;
- notikuma atzīmētājs*;
- lietojamais kolimatora indikators*;
- paravizuālais indikators ieslēgts*.
1. piezīme. Prasības attiecībā uz parametriem, tostarp diapazonu, atlasi, precizitāti un izšķirtspēju, kas ietvertas "Ekspluatācijas raksturojumu minimālo prasību (MOPS) dokumentā Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (EUROCAE) lidojuma datu reģistratoru sistēmām" vai līdzvērtīgos dokumentos.
2. piezīme. Reģistrējamo parametru skaits ir atkarīgs no lidmašīnas sarežģītības. Parametri, kuri nav atzīmēti ar zvaigznīti (*), jāreģistrē neatkarīgi no lidmašīnas sarežģītības. Parametri, kas atzīmēti ar zvaigznīti (*), jāreģistrē, ja lidmašīnas sistēmas un/vai lidojuma apkalpe izmanto parametra datu avotu, lai ekspluatētu lidmašīnu.
6.3.2. Lidojuma datu reģistratori - datu saglabāšanas ilgums
Visi FDR spēj saglabāt informāciju, kas reģistrēta vismaz pēdējās 25 to ekspluatācijas stundās, izņemot IIA tipa FDR, kuri spēj saglabāt informāciju, kas reģistrēta vismaz pēdējās 30 to ekspluatācijas stundās.
6.3.3. Lidojuma datu reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo reizi izdots 1989. gada 1. janvārī vai vēlāk
6.3.3.1. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg, ir aprīkotas ar I tipa FDR.
6.3.3.2. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir robežās no 5700 kg līdz 27 000 kg, ir aprīkotas ar II tipa FDR.
6.3.3.3. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar vairākiem turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5700 kg vai mazāka un kurām individuālie lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi tika izdoti 1990. gada 1. janvārī vai vēlāk, jābūt aprīkotām ar IIA tipa FDR.
6.3.4. Lidojuma datu reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo reizi izdots 1987. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet līdz 1989. gada 1. janvārim
6.3.4.1. Visas lidmašīnas ar turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, izņemot 6.3.4.3. punktā minētās lidmašīnas, ir aprīkotas ar tādiem FDR, kas var reģistrēt laiku, absolūto augstumu, gaisa ātrumu, parasto paātrinājumu un kursu.
6.3.4.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar vairākiem turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, izņemot 6.3.4.3. punktā minētās lidmašīnas, jābūt aprīkotām ar tādiem FDR, kas var reģistrēt laiku, absolūto augstumu, gaisa ātrumu, parasto paātrinājumu, kursu un tādus papildu parametrus, kādi ir vajadzīgi, lai noteiktu stāvokli pēc garensveres, stāvokli pēc sānsveres, radioraidīšanas manipulācijas un katra dzinēja jaudu.
6.3.4.3. Visas lidmašīnas ar turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg un kuru tipiem prototipu atbilstošā valsts iestāde sertificēja pēc 1969. gada 30. septembra, ir aprīkotas ar II tipa FDR.
6.3.5. Lidojuma datu reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo reizi izdots pirms 1987. gada 1. janvāra
6.3.5.1. Visas lidmašīnas ar turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, ir aprīkotas ar tādiem FDR, kas var reģistrēt laiku, absolūto augstumu, gaisa ātrumu, parasto paātrinājumu un kursu.
6.3.5.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg un kuru tipiem prototipu atbilstošā valsts iestāde sertificēja pēc 1969. gada 30. septembra, jābūt aprīkotām ar tādiem FDR, kas papildus datiem par laiku, gaisa ātrumu, parasto paātrinājumu un kursu, spēj reģistrēt arī tādus citus parametrus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu
a) lidmašīnas telpisko stāvokli tās lidojuma trajektorijā un
b) galvenos spēkus, kas iedarbojas uz lidmašīnu un nosaka tās lidojuma trajektoriju, un šo galveno spēku izcelsmi.
6.3.6. Lidojuma datu reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi izdoti pēc 2005. gada 1. janvāra
Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5 700 kg, ir aprīkotas ar I tipa FDR.
6.3.7. Pilotu kabīnes sarunu reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo reizi izdots 1987. gada 1. janvārī vai vēlāk
6.3.7.1. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, ir aprīkotas ar CVR, kura mērķis ir reģistrēt akustisko vidi pilotu kabīnē lidojuma laikā.
6.3.7.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar vairākiem turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5700 kg vai mazāka un kurām individuālie lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi tika izdoti 1990. gada 1. janvārī vai vēlāk, jābūt aprīkotām ar CVR, kura mērķis ir reģistrēt akustisko vidi pilotu kabīnē lidojuma laikā.
6.3.8. Pilotu kabīnes sarunu reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo reizi izdots pirms 1987. gada 1. janvāra
1. piezīme. CVR tehnisko raksturojumu prasības ir saskaņā ar "Ekspluatācijas raksturojumu minimālo prasību (MOPS) dokumentu Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (EUROCAE) lidojuma datu reģistratoru sistēmām" vai līdzvērtīgiem dokumentiem.
6.3.8.1. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg un kuru tipiem prototipus atbilstošā valsts iestāde sertificēja pēc 1969. gada 30. septembra, ir aprīkotas ar CVR, kura mērķis ir ierakstīt akustisko vidi pilotu kabīnē lidojuma laikā.
6.3.8.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir robežās no 5700 kg līdz 27 000 kg ieskaitot un kuru tipiem prototipu atbilstošā valsts iestāde sertificēja pēc 1969. gada 30. septembra, jābūt aprīkotām ar CVR, kura mērķis ir reģistrēt akustisko vidi pilotu kabīnē lidojuma laikā.
6.3.9. Pilotu kabīnes sarunu reģistratori - informācijas saglabāšanas ilgums
6.3.9.1. CVR spēj saglabāt informāciju, kas ierakstīta vismaz pēdējās 30 to ekspluatācijas minūtēs.
6.3.9.2. Ieteikums. CVR, kas uzstādīti tādās lidmašīnās, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg un kurām individuālie lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi izdoti 1990. gada 1. janvārī vai vēlāk, jābūt spējīgiem saglabāt informāciju, kas ierakstīta vismaz pēdējās divās to ekspluatācijas stundās.
6.3.9.3. CVR, kas uzstādīts lidmašīnās, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg un kurām individuālie lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi izdoti pēc 2003. gada 1. janvāra, spēj saglabāt informāciju, kas ierakstīta vismaz pēdējās divās to ekspluatācijas stundās.
6.3.10. Lidojuma parametru reģistratori - uzbūve un uzstādīšana
Lidojumu parametru reģistratorus konstruē, novieto un uzstāda tā, lai ierakstiem nodrošinātu maksimālo iespējamo aizsardzību, lai reģistrēto informāciju varētu saglabāt, atjaunot un atšifrēt. Lidojumu parametru reģistratori atbilst noteiktajām triecienizturības un ugunsdrošības specifikācijām.
Piezīme. Nozares triecienizturības un ugunsdrošības specifikācijas ir atrodamas tādos dokumentos kā Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (EUROCAE) dokumenti ED55 un ED56A.
6.3.11. Lidojumu parametru reģistratori - ekspluatācija
6.3.11.1. Lidojuma laikā lidojuma parametru reģistratoru neizslēdz.
6.3.11.2. Lai saglabātu lidojuma parametru reģistratoru ierakstus, beidzoties lidojuma laikam pēc aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta, lidojuma parametru reģistrācijas aparatūru deaktivizē. Lidojumu parametru reģistratorus atkārtoti neaktivizē pirms to izvietošanas saskaņā ar 13. pielikuma noteikumiem.
1. piezīme. Izmeklēšanas iestāde valstī, kura veic izmeklēšanu, noteiks, vai no gaisa kuģa ir jāizņem lidojuma parametru reģistratoru ieraksti, pienācīgi ņemot vērā gadījuma nopietnību un apstākļus, tostarp ietekmi uz ekspluatāciju.
2. piezīme. Ekspluatanta pienākumi attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoru ierakstu saglabāšanu ir ietverti 11.6. punktā.
6.3.12. Lidojumu parametru reģistratori - nepārtraukts darbspējīgums
Lai nodrošinātu aparatūras nepārtrauktu darbspējīgumu, veic ekspluatācijas pārbaudes un FDR un CVR sistēmu ierakstu izvērtēšanu.
Piezīme. Procedūras FDR un CVR sistēmu apskatei ir sniegtas D pievienojumā.
6.4. Visas lidmašīnas, kuras veic VFR lidojumus
6.4.1. Visās lidmašīnās, kad tās veic VFR lidojumos, ir šāds aprīkojums:
a) magnētiskais kompass;
b) precīzs hronometrs, kas rāda laiku stundās, minūtēs un sekundēs;
c) jutīgs barometriskais altimetrs;
d) gaisa ātruma indikators un
e) tādi papildu instrumenti vai aprīkojums, kādu var paredzēt atbilstošā pilnvarotā iestāde.
6.4.2. Lidmašīnas, kas veic VFR lidojumus kā kontrolētus lidojumus, ir aprīkotas saskaņā ar 6.9. punktu.
6.5. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs ūdens
6.5.1. Hidrolidmašīnas
Visas hidrolidmašīnas jebkura lidojuma veikšanai ir aprīkotas ar šādu aprīkojumu:
a) katrai lidmašīnā esošai personai - ar vienu glābšanas vesti vai līdzvērtīgu individuālo peldlīdzekli, kas novietots vietā, kas viegli aizsniedzama no personas sēdvietas vai guļvietas, kurā tā atrodas;
b) atbilstošā gadījumā ar Starptautiskajos noteikumos sadursmju novēršanai jūrā paredzēto skaņas signālu ierīci un
c) ar jūras (peldošu) enkuru.
Piezīme. Termins "hidrolidmašīnas" ietver amfībijas, kas tiek ekspluatētas kā hidrolidmašīnas.
6.5.2. Sauszemes lidmašīnas
6.5.2.1. Sauszemes lidmašīnās ir 6.5.2.2. punktā paredzētais aprīkojums šādos gadījumos:
a) tādas sauszemes lidmašīnas gadījumā, kas tiek ekspluatēta saskaņā ar 5.2.9. vai 5.2.10. punktu - ja tā veic lidojumu virs ūdens un vairāk nekā 93 km (50 NM) attālumā no krasta;
b) jebkuras citas sauszemes lidmašīnas gadījumā - ja tā veic lidojumu maršrutā virs ūdens attālumā no krasta, kas lielāks par planējuma distanci no faktiskā lidojuma augstuma, un
c) veicot pacelšanos vai nolaišanos lidlaukā, kurā pēc ekspluatantvalsts viedokļa pacelšanās vai nolaišanās trajektorija ir tā izvietota virs ūdens, ka neveiksmes gadījumā būtu iespējams veikt piespiedu nosēšanos uz ūdens.
6.5.2.2. Aprīkojums, kas minēts 6.5.2.1. punktā, ietver katrai gaisa kuģī esošai personai vienu glābšanas vesti vai līdzvērtīgu individuālo peldlīdzekli, kas novietots vietā, kas viegli aizsniedzama no personas sēdvietas vai guļvietas, kurā tā atrodas.
Piezīme. Termins "sauszemes lidmašīnas" ietver amfībijas, kas tiek ekspluatētas kā sauszemes lidmašīnas.
6.5.3. Visas lidmašīnas, kuras veic palielināta tāluma lidojumus virs ūdens
6.5.3.1. Papildus aprīkojumam, kas paredzēts attiecīgi 6.5.1. vai 6.5.2. punktā, visās lidmašīnās, kuras tiek ekspluatētas maršrutos, kur tās var atrasties virs ūdens un attālumā, kas saskaņā ar 5.2.10. punktu ekspluatētu gaisa kuģu gadījumā atbilst vairāk nekā 120 minūšu lidojumam ar kreisēšanas ātrumu vai 740 km (400 NM) (izvēloties mazāko no attālumiem) no avārijas nosēšanās veikšanai piemērotas sauszemes, vai visu pārējo lidmašīnu gadījumā - 30 minūšu lidojumam vai 185 km (100 NM) (izvēloties mazāko no attālumiem), tiek nodrošināts šāds aprīkojums:
a) glābšanas plosti, kas ir pietiekamā skaitā, lai pārvadātu visus gaisa kuģī esošos cilvēkus, un kas novietoti tā, lai tos būtu ērti lietot avārijas gadījumā, un kas ir apgādāti ar veicamajam lidojumam atbilstošu glābšanas aprīkojumu, tostarp līdzekļiem dzīvības glābšanai, un
b) aprīkojums 2. pielikumā aprakstīto briesmu signālu raidīšanai ar signālraķešu palīdzību.
6.5.3.2. Katra glābšanas veste un līdzvērtīgs individuālais peldlīdzeklis, ja tas gaisa kuģī atrodas saskaņā ar 6.5.1. punkta a) apakšpunkta, 6.5.2.1. un 6.5.2.2. punkta noteikumiem, ir aprīkots ar elektrisko apgaismojumu vieglākai personu atrašanās vietas noteikšanai, izņemot gadījumu, ja 6.5.2.1. punkta c) apakšpunkta prasības tiek izpildītas, nodrošinot citus individuālos peldlīdzekļus, nevis glābšanas vestes.
6.6. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs īpaši apzīmētiem sauszemes rajoniem
Lidmašīnas, kas veic lidojumus virs tādiem sauszemes rajoniem, kurus attiecīgā valsts norādījusi kā rajonus, kuros meklēšana un glābšana būtu īpaši grūta, ir aprīkotas ar tādām signālierīcēm un glābšanas aprīkojumu (tostarp dzīvības uzturēšanas līdzekļiem), kādi var būt nepieciešami pārlidojamajā rajonā.
6.7. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus lielā absolūtajā augstumā
Piezīme. Šajā tekstā lietotie aptuvenie absolūtie augstumi standarta atmosfērā atbilst šādām absolūtā spiediena vērtībām:
|
Absolūtais spiediens |
Metri |
Pēdas |
|
700 hPa |
3000 |
10 000 |
|
620 hPa |
4000 |
13 000 |
|
376 hPa |
7600 |
25 |
