Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Eiropas padomes Konvencija par izdošanu

Eiropas padomes dalībvalstu valdības, kuras parakstījušas šo Konvenciju,

uzskatīdamas, ka Eiropas padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm,

uzskatīdamas, ka šā mērķa sasniegšanu var sekmēt līgumu noslēgšana un vienota darbība juridiskajos jautājumos,

uzskatīdamas, ka vienveidīgu noteikumu pieņemšana par izdošanu veicinās vienotību starp dalībvalstīm,

ir vienojušās:

1.pants. Pienākums izdot

Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar šajā Konvencijā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem apņemas nodot cita citai visas personas, attiecībā uz kurām Pieprasītājas Puses kompetentās varas iestādes ir uzsākušas procesuālās darbības sakarā ar nodarījumu vai arī attiecībā uz kurām minētās varas iestādes vēlas izpildīt sodu vai aresta orderi.

2.pants. Nodarījumi, sakarā ar kuriem var piemērot izdošanu

1. Izdošana ir pieļaujama sakarā ar nodarījumiem, kuri atbilstoši Pieprasītājas Puses un lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem ir sodāmi ar brīvības atņemšanu vai saskaņā ar aresta orderi uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, vai ar smagāku sodu. Ja notiesāšana un cietumsoda piespriešana ir veikta vai arī aresta orderis izdots Pieprasītājas Puses teritorijā, piespriestajam sodam jābūt ne mazākam par četriem mēnešiem.

2. Ja lūgumā par izdošanu ietverti vairāki atsevišķi nodarījumi un katrs no tiem atbilstoši Pieprasītājas Puses un lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem ir sodāms ar brīvības atņemšanu vai saskaņā ar aresta orderi, bet daži no šiem nodarījumiem neatbilst nosacījumam par iespējamo sodu, lūguma Saņēmējai Pusei tomēr ir tiesības izdot arī sakarā ar šādiem nodarījumiem.

3. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, kuras likumdošanas akti nepieļauj izdošanu sakarā ar noteiktiem šā panta 1.punktā minētajiem nodarījumiem, drīkst, ciktāl tas uz šo Līgumslēdzēju Pusi attiecas, izslēgt šādus nodarījumus no šīs Konvencijas piemērošanas sfēras.

4. Katrai Līgumslēdzējai Pusei, kura vēlas izmantot šā panta 3.punktā minētās tiesības, vienlaikus ar ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu ir jānosūta Eiropas padomes ģenerālsekretāram vai nu to nodarījumu saraksts, sakarā ar kuriem var piemērot izdošanu, vai arī to nodarījumu saraksts, sakarā ar kuriem izdošana nav pieļaujama, turklāt norādot tiesību normas, kuras pieļauj vai nepieļauj izdošanu. Eiropas padomes ģenerālsekretāram šie saraksti jānosūta pārējām valstīm, kuras parakstījušas šo Konvenciju.

5. Ja vēlāk saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanas aktiem izdošana sakarā ar citiem nodarījumiem tiek aizliegta, šai Pusei jāinformē ģenerālsekretārs. Ģenerālsekretārs informēs pārējās valstis, kuras parakstījušas šo Konvenciju. Šāds paziņojums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad to saņēmis ģenerālsekretārs.

6. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, kura izmanto šā panta 4. un 5.punktā minētās tiesības, var jebkurā laikā piemērot šo Konvenciju attiecībā uz nodarījumiem, kuri ir bijuši izslēgti no tās. Par šādiem grozījumiem ir jāinformē Eiropas padomes ģenerālsekretārs, kas informēs pārējās valstis, kuras parakstījušas šo Konvenciju.

7. Ikviena Puse var piemērot savstarpējības principu attiecībā uz jebkuriem nodarījumiem, kuri izslēgti no Konvencijas piemērošanas sfēras saskaņā ar šo pantu.

3.pants. Politiskie nodarījumi

1. Izdošana nav pieļaujama, ja lūguma Saņēmēja Puse nodarījumu, sakarā ar kuru izdots lūgums, uzskata par politisku nodarījumu vai arī par tādu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu.

2. Tie paši noteikumi jāpiemēro, ja lūguma Saņēmējai Pusei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka lūgums par izdošanu, kas attiecas uz parastu kriminālnodarījumu, ir saistīts ar mērķi uzsākt kriminālvajāšanu vai sodīt personu sakarā ar tās rasi, reliģisko piederību, tautību vai politiskajiem uzskatiem vai arī ka attiecīgās personas tiesības var tikt pārkāptas iepriekšminēto iemeslu dēļ.

3. Dzīvības atņemšanu vai mēģinājumu atņemt dzīvību valsts galvam vai tā ģimenes locekļiem šīs Konvencijas izpratnē nedrīkst uzskatīt par politisku nodarījumu.

4. Šis pants neietekmē nekādas saistības, ko Līgumslēdzējas Puses ir uzņēmušās vai var uzņemties saskaņā ar citām daudzpusējām starptautiskajām konvencijām.

4.pants. Militārie nodarījumi

Šo Konvenciju nepiemēro izdošanai sakarā ar militārajiem nodarījumiem, kas nav uzskatāmi par nodarījumiem saskaņā ar vispārējiem kriminālās likumdošanas aktiem.

5.pants. Finansiālie nodarījumi

Izdošana sakarā ar nodarījumiem, kas saistīti ar nodokļiem, nodevām, muitu un maiņas operācijām, saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem ir pieļaujama vienīgi tad, ja Līgumslēdzējas Puses tā nolēmušas attiecībā uz kādu šādu nodarījumu vai nodarījumu kategoriju.

6.pants. Pilsoņu izdošana

1. (a) Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības atteikties izdot savus pilsoņus.

(b) Ikviena Līgumslēdzēja Puse vienlaikus ar parakstīšanu vai iesniedzot ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu var iesniegt paziņojumu, kurā tā, ciktāl tas uz šo Līgumslēdzēju Pusi attiecas, definē terminu "pilsonis" šīs Konvencijas izpratnē.

(c) Pilsonība ir nosakāma tāda, kāda tā bijusi brīdī, kad pieņemts lēmums par izdošanu. Ja tomēr pieprasītā persona laikā starp lēmuma pieņemšanu un paredzēto nodošanas brīdi tiek atzīta par lūguma Saņēmējas Puses pilsoni, lūguma Saņēmēja Puse var izmantot šā panta "a" apakšpunktā paredzētās tiesības.

2. Ja lūguma Saņēmēja Puse neizdod savu pilsoni, tai pēc Pieprasītājas Puses lūguma lieta ir jānodod izskatīšanai savām kompetentajām varas iestādēm, lai tās veiktu procesuālās darbības, ja tādas uzskatāmas par nepieciešamām. Šajā nolūkā, izmantojot 12.panta 1.punktā paredzētos līdzekļus, bez maksas ir jānosūta ar nodarījumu saistītā informācija un lietiskie pierādījumi. Pieprasītāja Puse ir jāinformē par tās lūguma rezultātiem.

7.pants. Nodarījuma izdarīšanas vieta

1. Lūguma Saņēmēja Puse var atteikties izdot personu, kura tiek pieprasīta sakarā ar nodarījumu, kas saskaņā ar šīs Puses likumdošanas aktiem uzskatāms par pilnībā vai daļēji izdarītu tās teritorijā vai vietā, kura tiek uzskatīta par tās teritoriju.

2. Ja nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta izdošana, izdarīts ārpus Pieprasītājas Puses teritorijas, izdošanu var atteikt vienīgi tad, ja lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas akti nepieļauj kriminālvajāšanu par šādas kategorijas nodarījumu, kas izdarīts ārpus tās teritorijas, vai nepieļauj izdošanu par šādu nodarījumu.

8.pants. Procesuālās darbības, kas attiecas

uz vieniem un tiem pašiem nodarījumiem

Lūguma Saņēmēja Puse var atteikties izdot pieprasīto personu, ja šīs Puses kompetentās varas iestādes attiecībā uz to veic procesuālās darbības, kas attiecas uz nodarījumu vai nodarījumiem, sakarā ar kuriem tiek lūgta izdošana.

9.pants. Non bis in idem

Izdošana nav pieļaujama, ja lūguma Saņēmējas Puses kompetentās varas iestādes attiecībā uz nodarījumu vai nodarījumiem, sakarā ar ko tiek lūgta izdošana, ir pasludinājušas galīgo tiesas spriedumu personai, kuras izdošana tiek lūgta. Izdošanu var atteikt, ja lūguma Saņēmējas Puses kompetentās varas iestādes ir nolēmušas vai nu neuzsākt, vai arī izbeigt procesuālās darbības sakarā ar to pašu nodarījumu vai nodarījumiem.

10.pants. Termiņa izbeigšanās

Izdošana nav pieļaujama, ja pieprasīto personu vai nu saskaņā ar Pieprasītājas Puses, vai arī saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem vairs nevar pakļaut kriminālvajāšanai vai sodīt termiņa izbeigšanās dēļ.

11.pants. Nāves sods

Ja Pieprasītājas Puses likumdošanas akti par nodarījumu, sakarā ar kuru tiek lūgta izdošana, paredz nāves sodu un ja par šāda veida nodarījumu lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktos nāves sods nav paredzēts vai arī tas parasti netiek izpildīts, izdošanu var atteikt, ja vien Pieprasītāja Puse nedod tādas garantijas par to, ka nāves sods netiks izpildīts, kādas lūguma Saņēmēja Puse uzskata par pietiekamām.

12.pants. Lūgums un tam pievienojamie dokumenti

1. Lūgums iesniedzams rakstveidā pa diplomātiskajiem kanāliem. Citus iesniegšanas veidus var noteikt tiešos divu vai vairāku pušu līgumos.

2. Lūgumam jāpievieno:

a) notiesājoša sprieduma vai nekavējoties izpildāma aresta ordera vai lēmuma par apcietinājuma piemērošanu, vai līdzvērtīga juridiskā spēka un saskaņā ar Pieprasītājas Puses likumdošanas aktos noteikto kārtību izdota cita lēmuma oriģināls vai apliecināts noraksts;

b) to nodarījumu apraksts, sakarā ar kuriem tiek lūgta izdošana, pēc iespējas precīzāk norādot to izdarīšanas laiku un vietu, juridisko kvalifikāciju un atsauces uz piemērojamām tiesību normām, un

c) piemērojamo tiesību normu kopijas vai, ja tas nav iespējams, piemērojamo likumu apraksts un iespējami precīzs pieprasītās personas apraksts, kā arī jebkura cita informācija, kas palīdzētu noteikt tās identitāti un pilsonību.

13.pants. Papildu informācija

Ja Pieprasītājas Puses iesniegtā informācija tiek atzīta par nepietiekamu, lai lūguma Saņēmēja Puse varētu saskaņā ar šo Konvenciju pieņemt lēmumu, Lūguma Saņēmējai Pusei jāpieprasa nepieciešamā papildu informācija un tā var noteikt termiņu šīs informācijas iesniegšanai.

14.pants. Īpaši noteikumi

1. Attiecībā uz izdoto personu nedrīkst veikt procesuālās darbības, nedrīkst to sodīt vai arestēt ar mērķi izpildīt sodu vai aresta orderi par jebkuru citu pirms šīs personas nodošanas izdarītu nodarījumu, sakarā ar kuru tā nebija izdota, nedz arī ierobežot tās personīgo brīvību nekādu citu iemeslu dēļ, izņemot šādus gadījumus:

a) kad Puse, kura attiecīgo personu nodevusi, tam piekrīt. Lūgums dot piekrišanu jāiesniedz, pievienojot 12.pantā minētos dokumentus un jebkura saistībā ar attiecīgo nodarījumu izdotās personas sniegtā paziņojuma juridisko nostiprinājumu. Piekrišana ir jādod, ja nodarījumam, sakarā ar kuru tā tiek lūgta, pašam par sevi var piemērot izdošanu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem;

b) kad personai ir bijusi iespēja atstāt tās Puses teritoriju, kurai persona nodota, bet tā šo iespēju nav izmantojusi 45 dienu laikā pēc savas pilnīgās atbrīvošanas vai arī pēc šīs teritorijas atstāšanas ir atgriezusies tajā.

2. Pieprasītāja Puse tomēr var veikt jebkurus nepieciešamos pasākumus, lai izraidītu attiecīgo personu no savas teritorijas, vai arī jebkurus citus savos likumdošanas aktos paredzētos pasākumus, arī aizmuguriskas procesuālās darbības, lai novērstu jebkādas termiņa izbeigšanās juridiskās sekas.

3. Ja procesa laikā tiek grozīta tā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, par kuru personu apsūdz, attiecībā uz izdoto personu var veikt procesuālās darbības vai to sodīt tikai tādā apjomā, kādā nodarījums saskaņā ar jauno kvalifikāciju pēc tā sastāva pamatelementiem uzskatāms par tādu nodarījumu, attiecībā uz kuru var piemērot izdošanu.

15.pants. Tālāka izdošana trešajai valstij

Izņemot 14.panta 1. punkta "b" apakšpunktā norādīto gadījumu, Pieprasītāja Puse nedrīkst bez lūguma Saņēmējas Puses piekrišanas nodot citai pusei vai trešajai valstij personu, kura ir tikusi nodota Pieprasītājai Pusei un kuru meklē minētā cita puse vai trešā valsts sakarā ar pirms šīs personas nodošanas izdarītiem nodarījumiem. Lūguma Saņēmēja Puse var lūgt uzrādīt 12.panta 2.punktā minētos dokumentus.

16.pants. Pagaidu apcietināšana

1. Steidzamos gadījumos Pieprasītājas Puses kompetentās varas iestādes var lūgt meklētās personas pagaidu apcietināšanu. Lūguma Saņēmējas Puses kompetentajām varas iestādēm šis jautājums jāizlemj saskaņā ar saviem likumdošanas aktiem.

2. Lūgumā par pagaidu apcietināšanu jānorāda, ka eksistē viens no 12.panta 2.punktā minētajiem dokumentiem un ka ir paredzēts nosūtīt lūgumu par izdošanu. Ir arī jānorāda, sakarā ar kādu nodarījumu tiks lūgta izdošana, kad un kur šis nodarījums izdarīts, un, ciktāl tas iespējams, jādod meklētās personas apraksts.

3. Lūgums par pagaidu apcietināšanu jānosūta lūguma Saņēmējas Puses kompetentajām varas iestādēm vai nu pa diplomātiskajiem kanāliem, vai tieši pa pastu vai telegrāfu, vai ar Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (Interpol) starpniecību, vai jebkurā citā veidā, kas nodrošina rakstveida pierādījumu nodošanu vai ir pieņemams lūguma Saņēmējai Pusei. Pieprasītājas varas iestādes ir nekavējoties informējamas par to lūguma rezultātu.

4. Pagaidu apcietināšanu var izbeigt, ja lūguma Saņēmēja Puse 18 dienu laikā pēc apcietināšanas nav saņēmusi lūgumu par izdošanu un 12.pantā minētos dokumentus. Nekādā gadījumā pagaidu apcietināšana nedrīkst ilgt vairāk par 40 dienām no apcietināšanas brīža. Jebkurā laikā ir iespējama nosacīta atbrīvošana, bet lūguma Saņēmējai Pusei ir jāveic visi pasākumi, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu meklētās personas bēgšanu.

5. Atbrīvošana neizslēdz atkārtotu apcietināšanu un izdošanu, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk.

17.pants. Pretrunīgi lūgumi

Ja izdošanu vai nu par vienu un to pašu nodarījumu, vai arī par dažādiem nodarījumiem vienlaikus lūdz vairāk nekā viena valsts, lūguma Saņēmējai Pusei ir jāpieņem lēmums, ievērojot visus apstākļus, it īpaši nodarījumu relatīvo smagumu un izdarīšanas vietu, attiecīgo lūgumu datumus, pieprasītās personas pilsonību un iespēju to vēlāk izdot citai valstij.

18.pants. Izdodamās personas nodošana

1. Lūguma Saņēmējai Pusei, izmantojot 12.panta 1.punktā minētos līdzekļus, ir jāinformē Pieprasītāja Puse par savu lēmumu attiecībā uz izdošanu.

2. Ir jāmin jebkura pilnīga vai daļēja atteikuma iemesli.

3. Ja lūgumam piekrīt, Pieprasītāja Puse ir jāinformē par nodošanas vietu un datumu, kā arī par laika periodu, kad pieprasītā persona ir bijusi arestēta nolūkā to izdot.

4. Ievērojot šā panta 5.punkta noteikumus, ja pieprasītā persona nav tikusi pārņemta noteiktajā datumā, to var atbrīvot pēc 15 dienu termiņa izbeigšanās. Jebkurā gadījumā tā jāatbrīvo pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās. Lūguma Saņēmēja Puse var atteikties izdot šo personu par to pašu nodarījumu.

5. Ja Puse no tās neatkarīgu iemeslu dēļ nevar nodot vai pārņemt izdodamo personu, tai par to jāinformē otrā Puse. Pusēm jāvienojas par jaunu nodošanas datumu un jāpiemēro šā panta 4.punkta noteikumi.

19.pants. Nodošanas atlikšana vai nosacīta nodošana

1. Pēc tam, kad pieņemts lēmums sakarā ar lūgumu par izdošanu, lūguma Saņēmēja Puse var atlikt pieprasītās personas nodošanu, lai varētu attiecībā uz to veikt procesuālās darbības vai - ja persona jau ir notiesāta - lai varētu izpildīt tai piespriesto sodu šīs Puses teritorijā par citu nodarījumu, nevis par to, sakarā ar kuru tiek lūgta izdošana.

2. Lūguma Saņēmēja Puse var arī nevis atlikt izdošanu, bet saskaņā ar Pušu savstarpēju vienošanos nodot pieprasīto personu Pieprasītājai Pusei uz laiku.

20. pants. Īpašuma nodošana

1. Lūguma Saņēmējai Pusei saskaņā ar tās likumdošanas aktiem un Pieprasītājas Puses lūgumu ir jāizņem un jānodod īpašums, kas:

a) var būt nepieciešams kā pierādījums;

b) iegūts nodarījuma rezultātā un apcietināšanas brīdī atradies pieprasītās personas valdījumā vai ir atklāts vēlāk.

2. Šā panta 1.punktā minētais īpašums ir jānodod pat tad, ja izdošanai ir piekrists, bet to nevar īstenot sakarā ar pieprasītās personas nāvi vai bēgšanu.

3. Ja minētais īpašums ir pakļauts izņemšanai vai konfiskācijai lūguma Saņēmējas Puses teritorijā, šī Puse var saskaņā ar notiekošo kriminālprocesu to uz laiku paturēt vai nodot ar nosacījumu, ka tas ir atdodams.

4. Tiek aizsargātas jebkuras tiesības, ko lūguma Saņēmēja Puse ir ieguvusi vai trešās puses ir ieguvušas attiecībā uz minēto īpašumu. Ja ir spēkā šādas tiesības, īpašums iespējami drīz pēc tiesas procesa bez maksas atdodams lūguma Saņēmējai Pusei.

21.pants. Tranzīts

1. Līgumslēdzējai Pusei ir jāatļauj tranzīts caur savu teritoriju, ja tai 12.panta 1. punktā noteiktajā kārtībā iesniegts attiecīgs lūgums un ja Puse, kura saņēmusi lūgumu atļaut tranzītu, neuzskata konkrēto nodarījumu par politiska vai tīri militāra rakstura nodarījumu saskaņā ar šīs Konvencijas 3. un 4. pantu.

2. Puse, kura saņēmusi lūgumu atļaut tranzītu, var šo lūgumu noraidīt, ja tiek lūgts tās pilsoņa tranzīts 6. panta izpratnē.

3. Ievērojot šā panta 4. punkta noteikumus, ir nepieciešams uzrādīt 12.panta 2. punktā minētos dokumentus.

4. Izmantojot gaisa transportu, ir jāievēro šādi noteikumi:

a) ja nav paredzēts nolaisties, Pieprasītājai Pusei ir jāinformē Puse, pār kuras teritoriju notiks lidojums, un jāapliecina, ka eksistē viens no 12.panta 2. punkta "a" apakšpunktā minētajiem dokumentiem. Neparedzētas nolaišanās gadījumā šādam paziņojumam ir tādas pašas sekas kā lūgumam veikt pagaidu apcietināšanu 16.pantā noteiktajā kārtībā un Pieprasītājai Pusei ir jāiesniedz oficiāls lūgums atļaut tranzītu;

b) ja ir paredzēts nolaisties, Pieprasītājai Pusei ir jāiesniedz oficiāls lūgums atļaut tranzītu.

5. Puse tomēr var, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, paziņot, ka tā pieļaus personas tranzītu tikai ar dažiem vai visiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā veic izdošanu. Šādā gadījumā var piemērot savstarpējības principu.

6. Izdotās personas tranzītu nedrīkst veikt caur jebkuru tādu teritoriju, attiecībā uz kuru ir pamats domāt, ka šīs personas dzīvība vai brīvība var tikt apdraudēta sakarā ar tās rasi, reliģisko piederību, tautību vai politiskajiem uzskatiem.

22.pants. Procedūra

Izņemot gadījumus, kad šajā Konvencijā ir noteikts citādi, izdošanas procedūru un pagaidu apcietināšanu regulē vienīgi lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas akti.

23.pants. Izmantojamā valoda

Izdotajiem dokumentiem ir jābūt Pieprasītājas Puses vai lūguma Saņēmējas Puses valodā. Lūguma Saņēmēja Puse var pieprasīt tulkojumu vienā no oficiālajām Eiropas padomes valodām pēc savas izvēles.

24.pants. Izdevumi

1. Lūguma Saņēmējai Pusei ir jāsedz ar izdošanu saistītie izdevumi, kas radušies tās teritorijā.

2. Pieprasītājai Pusei ir jāsedz izdevumi, kas radušies sakarā ar personas tranzītu caur tās Puses teritoriju, kurai lūgts atļaut tranzītu.

3. Ja izdošana notiek no tādas teritorijas, kas nav lūguma Saņēmējas Puses metropoles teritorija, Pieprasītājai Pusei ir jāsedz izdevumi, kas attiecas uz ceļu no šādas teritorijas līdz Pieprasītājas Puses metropoles teritorijai. Šis pats noteikums piemērojams izdevumiem, kas attiecas uz ceļu no tās teritorijas, kas nav lūguma Saņēmējas Puses metropoles teritorija, līdz šīs Puses metropoles teritorijai.

25.pants. Jēdziena "aresta orderis" skaidrojums

Šīs Konvencijas izpratnē jēdziens "aresta orderis" nozīmē jebkuru ar brīvības atņemšanu saistītu orderi, ko izdevusi krimināltiesa papildus cietumsodam vai tā vietā.

26.pants. Atrunas

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, parakstot šo Konvenciju vai iesniedzot glabāšanā ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, var izdarīt atrunu attiecībā uz jebkuru šīs Konvencijas noteikumu vai noteikumiem.

2. Ikvienai Līgumslēdzējai Pusei, kura ir izdarījusi atrunu, tā jāatsauc, tiklīdz apstākļi to atļauj. Šāda atsaukšana notiek, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

3. Līgumslēdzēja Puse, kura ir izdarījusi atrunu attiecībā uz kādu šīs Konvencijas noteikumu, nevar prasīt, lai to ievērotu citas Līgumslēdzējas Puses, izņemot tiktāl, ciktāl tā pati ir akceptējusi attiecīgo noteikumu.

27.pants. Teritoriālā piemērošana

1. Šī Konvencija ir piemērojama Līgumslēdzēju Pušu metropoles teritorijām.

2. Attiecībā uz Franciju tā ir piemērojama arī Alžīrijai un aizjūras departamentiem, attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti tā ir piemērojama Normandijas salām un Menas salai.

3. Vācijas Federatīvā Republika var paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz Berlīnes zemi, iesniedzot par to paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram, kurš par to informēs pārējās Puses.

4. Saskaņā ar divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu tiešu vienošanos Konvenciju var piemērot jebkurām citām šo Pušu teritorijām, kuras nav minētas šā panta 1., 2. un 3. punktā un par kurām attiecīgā Puse ir atbildīga starptautiskajās attiecībās.

28.pants. Attiecības starp šo Konvenciju un divpusējiem nolīgumiem

1. Attiecībā uz tām valstīm, kurām šī Konvencija ir piemērojama, tai ir lielāks juridiskais spēks nekā jebkuriem ar izdošanu saistītiem divpusējiem līgumiem, konvencijām vai nolīgumiem, ko noslēgušas jebkuras divas Līgumslēdzējas Puses.

2. Līgumslēdzējas Puses var savstarpēji slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās vienīgi tālab, lai papildinātu šīs Konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā ietverto principu īstenošanu.

3. Ja starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm izdošana tiek īstenota, par pamatu ņemot vienveidīgus likumdošanas aktus, šīm Pusēm ir tiesības brīvi kārtot savstarpējās ar izdošanu saistītās attiecības vienīgi saskaņā ar attiecīgo sistēmu, neņemot vērā šīs Konvencijas noteikumus. Tas pats princips piemērojams attiecībās starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm, kuru likumdošanas akti paredz citas Puses vai citu Pušu teritorijā izdotu lēmumu par apcietinājuma piemērošanu izpildīšanu savā teritorijā. Līgumslēdzējām Pusēm, kuras saskaņā ar šo punktu ir izslēgušas vai nākotnē izslēgs šīs Konvencijas piemērošanu savā starpā, par to ir attiecīgi jāpaziņo Eiropas padomes ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs informēs pārējās Līgumslēdzējas Puses par jebkuru saskaņā ar šo punktu saņemtu paziņojumu.

29.pants. Parakstīšana, ratifikācija un spēkā stāšanās

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas padomes dalībvalstis. To ir nepieciešams ratificēt. Ratifikācijas dokumenti iesniedzami Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikācijas dokuments.

3. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas parakstījusi šo Konvenciju, bet ratificē to vēlāk, Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā ratifikācijas dokuments.

30.pants. Pievienošanās

1. Eiropas padomes Ministru komiteja var uzaicināt jebkuru valsti, kura nav Eiropas padomes dalībvalsts, pievienoties šai Konvencijai, ja lēmumam, kas ietver šādu uzaicinājumu, vienprātīgi piekrīt šo Konvenciju ratificējušās Eiropas padomes dalībvalstis.

2. Šāda pievienošanās notiek, nosūtot Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā 90 dienas pēc tā iesniegšanas.

31.pants. Denonsēšana

Ikviena Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tiktāl, ciktāl tā uz šo Līgumslēdzēju Pusi attiecas, iesniedzot paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Eiropas padomes ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

32.pants. Paziņojumi

Eiropas padomes ģenerālsekretāram ir jāpaziņo Eiropas padomes dalībvalstīm un to valstu valdībām, kuras pievienojušās šai Konvencijai, par:

a) katra ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

b) šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu;

c) katru paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar 6.panta 1.punkta un 21.panta 5.punkta noteikumiem;

d) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 26.panta 1.punktu;

e) katras atrunas atsaukšanu saskaņā ar 26.panta 2.punktu;

f) katru paziņojumu par denonsēšanu, kas saņemts saskaņā ar 31.panta noteikumiem, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā.

Iepriekšminēto apliecinot, šo Konvenciju ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīta Parīzē 1957.gada 13.decembrī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Eiropas padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus visu to valstu valdībām, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju.

Papildu protokols Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu

Eiropas padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo Protokolu,

ievērodamas Eiropas konvenciju par izdošanu, kura tika atklāta parakstīšanai Parīzē 1957.gada 13.decembrī (turpmāk - Konvencija), un it īpaši tās 3. un 9. pantu,

uzskatīdamas par vēlamu papildināt šos pantus ar mērķi nostiprināt humānismu un aizsargāt personu,

ir vienojušās:

I nodaļa

1. pants

Konvencijas 3.panta izpratnē par politiskiem nodarījumiem nav uzskatāmi:

a) noziegumi pret cilvēci, kas noteikti Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 9.decembrī pieņemtajā Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;

b) pārkāpumi, kas noteikti 1949. gada Ženēvas konvencijas par ievainoto un slimo stāvokļa uzlabošanu aktīvajās armijās 50.pantā, 1949.gada Ženēvas konvencijas par jūras kara spēku sastāvā esošo ievainoto, slimo un kuģu katastrofās cietušo personu stāvokļa uzlabošanu 51. pantā, 1949. gada Ženēvas konvencijas par izturēšanos pret kara gūstekņiem 130. pantā un 1949. gada Ženēvas konvencijas par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā 147. pantā;

c) jebkuri minētajiem nodarījumiem pielīdzināmi šā Protokola spēkā stāšanās brīdī spēkā esošo kara likumu un pastāvošo kara paražu pārkāpumi, kas nav paredzēti iepriekšminētajās Ženēvas konvencijās.

II nodaļa

2. pants

Konvencijas 9. pants tiek papildināts ar šādu tekstu, tādējādi sākotnējais Konvencijas 9. pants kļūst par 1. punktu, bet turpmāk minētās normas - par 2., 3. un 4. punktu:

"2. Tādas personas izdošana, attiecībā uz kuru trešajā valstī - šīs Konvencijas Līgumslēdzējā valstī - ir pieņemts galīgais spriedums par nodarījumu vai nodarījumiem, sakarā ar ko tika iesniegts pieprasījums, nav pieļaujama:

a) ja iepriekšminētais spriedums bijis to attaisnojošs;

b) ja cietumsods vai cits tai piespriestais sods:

i. ir pilnībā izpildīts;

ii. ir pilnībā vai attiecībā uz neizpildīto daļu pakļauts apžēlošanai vai amnestijai;

c) ja tiesa likumpārkāpēju atzinusi par vainīgu, nepiespriežot nekādu sankciju.

3. Izdošana tomēr ir pieļaujama šādos 2.punktā paredzētajos gadījumos:

a) ja nodarījums, attiecībā uz kuru pieņemts spriedums, bijis vērsts pret personu, institūciju vai jebko citu, kam Pieprasītājā valstī ir valstisks statuss;

b) ja personai, attiecībā uz kuru pieņemts spriedums, pašai bijis valstisks statuss Pieprasītājā valstī;

c) ja nodarījums, attiecībā uz kuru pieņemts spriedums, bijis pilnībā vai daļēji izdarīts Pieprasītājas valsts teritorijā vai vietā, kas tiek uzskatīta par tās teritoriju.

4. 2. un 3. punkta noteikumi netraucē piemērot plašākas pašas valsts iekšējās normas attiecībā uz ne bis in idem sekām, kas saistītas ar ārvalstīs pieņemtiem kriminālspriedumiem."

III nodaļa

3. pants

1. Šo Protokolu var parakstīt Eiropas padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. To ir nepieciešams ratificēt, pieņemt vai atzīt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokumenti iesniedzami Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Protokols stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokuments.

3. Attiecībā uz Parakstītāju Valsti, kas šo Protokolu ratificē, pieņem vai atzīst vēlāk, tas stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokuments.

4. Eiropas padomes dalībvalsts nedrīkst ratificēt, pieņemt vai atzīt šo Protokolu, ja tā vienlaikus vai jau iepriekš nav ratificējusi Konvenciju.

4. pants

1. Ikviena valsts, kas ir pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim Protokolam pēc tā stāšanās spēkā.

2. Šāda pievienošanās notiek, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā 90 dienas pēc tā iesniegšanas.

5. pants

1. Ikviena valsts, parakstot vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šis Protokols attieksies.

2. Ikviena valsts, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu vai jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram, var attiecināt šo Protokolu uz jebkuru citu teritoriju vai teritorijām, kuras minētas paziņojumā un par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Ikvienu saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarītu paziņojumu attiecībā uz jebkuru tajā minētu teritoriju var atsaukt saskaņā ar šā Protokola 8. pantā noteikto kārtību.

6.pants

1. Ikviena valsts, parakstot vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka tā nepieņem vai nu I, vai II nodaļu.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarīto paziņojumu, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā tā saņemšanas dienā.

3. Attiecībā uz šā Protokola noteikumiem nedrīkst izdarīt nekādas atrunas.

7. pants

Eiropas padomes Noziedzības problēmu komiteja tiks informēta par šā Protokola īstenošanu un darīs visu nepieciešamo, lai veicinātu jebkuras tā izpildes laikā radušās problēmas draudzīgu atrisinājumu.

8. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, ciktāl tas uz to attiecas, drīkst denonsēt šo Protokolu, iesniedzot par to paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerālsekretārs saņēmis attiecīgo paziņojumu.

3. Konvencijas denonsēšana automātiski nozīmē arī Protokola denonsēšanu.

9. pants

Eiropas padomes ģenerālsekretāram jāinformē Eiropas padomes dalībvalstis un ikviena Konvencijai pievienojusies valsts par:

a) katru parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) katru Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tā 3. pantu;

d) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 5. pantu, un katru šāda paziņojuma atsaukumu;

e) katru paziņojumu, kas izdarīts saskaņā ar 6.panta 1.punkta noteikumiem;

f) katru paziņojuma atsaukšanu, kas izdarīta saskaņā ar 6.panta 2.punkta noteikumiem;

g) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 8. panta noteikumiem, un denonsēšanas spēkā stāšanās datumu.

Iepriekšminēto apliecinot, Protokolu ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīts Strasbūrā 1975.gada 15.oktobrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Eiropas padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai valstij, kas ir parakstījusi šo Protokolu vai tam pievienojusies.

Otrais papildu protokols Eiropas padomes Konvencijai par izdošanu

Eiropas padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo Protokolu,

vēlēdamās veicināt Parīzē 1977.gada 13.decembrī parakstīšanai atklātās Eiropas konvencijas par izdošanu (turpmāk - Konvencija) piemērošanu finansiālo nodarījumu jomā,

uzskatīdamas par vēlamu papildināt Konvenciju arī dažos citos aspektos,

ir vienojušās:

I nodaļa

1. pants

Konvencijas 2. panta 2. punkts tiek papildināts ar šādu normu:

"Šīs tiesības attiecas arī uz nodarījumiem, par kuriem var piemērot tikai mantiskas sankcijas."

II nodaļa

2. pants

Konvencijas 5. pants tiek aizstāts ar šādām normām:

"Finansiālie nodarījumi

1. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar nodokļiem, nodevām, muitu un maiņas operācijām, izdošana starp Līgumslēdzējām Pusēm tiks īstenota saskaņā ar Konvencijas normām, ja nodarījums atbilstoši lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem atbilst tāda paša rakstura nodarījumam.

2. Izdošanu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas akti neparedz tāda paša veida nodokli vai nodevu vai ka tajos nav tādu pašu noteikumu par nodokļiem, nodevām, muitu vai maiņas operācijām kā Pieprasītājas Puses likumdošanas aktos."

III nodaļa

3. pants

Konvencija tiek papildināta ar šādām normām:

"Aizmuguriski pieņemti spriedumi

1. Ja Līgumslēdzēja Puse lūdz otru Līgumslēdzēju Pusi izdot personu, lai varētu izpildīt sodu vai aresta orderi, kas piespriests ar aizmugurisku spriedumu, lūguma Saņēmēja Puse var atteikt izdošanu šādam mērķim, ja tā uzskata, ka process, kura rezultātā taisīts spriedums, nav nodrošinājis minimālās tiesības uz aizstāvību, kas jāgarantē ikvienam, kuru apsūdz par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tomēr izdošana ir jāatļauj, ja Pieprasītāja Puse dod garantijas, kas tiek uzskatītas par pietiekamām, lai nodrošinātu pieprasītajai personai tiesības uz lietas atkārtotu iztiesāšanu, kurā tiktu ievērotas tiesības uz aizstāvību. Šāds lēmums vai nu pilnvaros Pieprasītāju Pusi izpildīt spriedumu, ja notiesātā persona neceļ iebildumus, vai arī - ja tā iebilst - veikt attiecībā uz izdoto personu procesuālās darbības.

2. Kad lūguma Saņēmēja Puse informē personu, kuras izdošana tiek lūgta, par attiecībā uz to aizmuguriski pieņemto spriedumu, Pieprasītāja Puse šādu sazināšanos neuzskatīs par oficiālu paziņojumu, kura mērķis ir uzsākt kriminālprocesu lūguma Saņēmējā valstī."

IV nodaļa

4. pants

Konvencija tiek papildināta ar šādām normām:

"Amnestija

Izdošana nav pieļaujama sakarā ar nodarījumu, attiecībā uz kuru lūguma Saņēmējā valstī ir pasludināta amnestija un attiecībā uz kuru tā bija tiesīga veikt kriminālvajāšanu saskaņā ar saviem kriminālās likumdošanas aktiem."

V nodaļa

5. pants

Konvencijas 12. panta 1. punkts tiek aizstāts ar šādām normām:

"Lūgums iesniedzams rakstveidā, un Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrijai tas ir jānosūta lūguma Saņēmējas Puses Tieslietu ministrijai, ir arī atļauts izmantot diplomātiskos kanālus. Citādus saziņas veidus var noteikt ar divu vai vairāku Pušu tiešu vienošanos."

VI nodaļa

6. pants

1. Šo Protokolu var parakstīt Eiropas padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. To ir nepieciešams ratificēt, pieņemt vai atzīt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokumenti iesniedzami Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Protokols stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokuments.

3. Attiecībā uz Parakstītāju Valsti, kas šo Protokolu ratificē, pieņem vai atzīst vēlāk, tas stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokuments.

4. Eiropas padomes dalībvalsts nedrīkst ratificēt, pieņemt vai atzīt šo Protokolu, ja tā vienlaikus vai jau iepriekš nav ratificējusi Konvenciju.

7.pants

1. Ikviena valsts, kas ir pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim Protokolam pēc tā stāšanās spēkā.

2. Šāda pievienošanās notiek, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā 90 dienas pēc tā iesniegšanas.

8.pants

1. Ikviena valsts, parakstot vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šis Protokols attieksies.

2. Ikviena valsts, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu vai jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram, var attiecināt šo Protokolu uz jebkuru citu teritoriju vai teritorijām, kuras minētas paziņojumā un par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Ikvienu saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarītu paziņojumu attiecībā uz jebkuru tajā minētu teritoriju var atsaukt, par to informējot Eiropas padomes ģenerālsekretāru. Šāds atsaukums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad to saņēmis Eiropas padomes ģenerālsekretārs.

9. pants

1. Atrunas, ko valsts izdarījusi attiecībā uz Konvencijas normām, ir piemērojamas arī Protokolam, ja vien parakstīšanas brīdī vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu attiecīgā valsts nepaziņo citādi.

2. Ikviena valsts parakstīšanas brīdī vai iesniedzot savu ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu var paziņot, ka tā patur sev tiesības:

a) nepieņemt I nodaļu;

b) nepieņemt II nodaļu vai arī pieņemt to tikai daļēji attiecībā uz noteiktiem nodarījumiem vai noteiktām nodarījumu kategorijām, kas paredzētas 2. pantā;

c) nepieņemt III nodaļu vai pieņemt tikai 3. panta 1. punktu;

d) nepieņemt IV nodaļu;

e) nepieņemt V nodaļu.

3. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarītās atrunas, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā tā saņemšanas dienā.

4. Līgumslēdzēja Puse, kura šim Protokolam ir piemērojusi attiecībā uz Konvencijas normu izdarītu atrunu vai arī izdarījusi atrunu attiecībā uz šā Protokola normu, nevar prasīt, lai to ievērotu pārējās Līgumslēdzējas Puses, tomēr, ja šī atruna ir daļēja vai nosacīta, minētā Līgumslēdzēja Puse drīkst prasīt, lai attiecīgā norma tiktu ievērota tiktāl, ciktāl tā pati to ir pieņēmusi.

5. Attiecībā uz šā Protokola normām nedrīkst izdarīt nekādas citas atrunas.

10. pants

Eiropas padomes Noziedzības problēmu komiteja tiks informēta par šā Protokola īstenošanu un darīs visu nepieciešamo, lai veicinātu jebkuras tā izpildes laikā radušās problēmas draudzīgu atrisinājumu.

11. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, ciktāl tas uz to attiecas, drīkst denonsēt šo Protokolu, iesniedzot par to paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerālsekretārs saņēmis attiecīgo paziņojumu.

3. Konvencijas denonsēšana automātiski nozīmē arī Protokola denonsēšanu.

12. pants

Eiropas padomes ģenerālsekretāram jāinformē Eiropas padomes dalībvalstis un ikviena Konvencijai pievienojusies valsts par:

a) katru šā Protokola parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) katru Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tā 6. un 7. pantu;

d) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 8.panta 2. un 3. punkta noteikumiem;

e) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 9. panta 1. punkta noteikumiem;

f) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 9. panta 2. punkta noteikumiem;

g) katru atrunas atsaukšanu, kas izdarīta saskaņā ar 9.panta 3.punkta noteikumiem;

h) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 11.panta noteikumiem, un denonsēšanas spēkā stāšanās datumu.

Iepriekšminēto apliecinot, Protokolu ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīts Strasbūrā 1978. gada 17.martā angļu un franču valodā, abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Eiropas padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai valstij, kura ir parakstījusi šo Protokolu vai tam pievienojusies.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 13.12.1957.
Stājas spēkā:
 31.07.1997.
Pievienošanās:
 02.05.1997.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 91/92, 09.04.1997.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
584
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)