Preambula

Eiropas padomes dalībvalstu valdības, kuras parakstījušas šo Konvenciju,

uzskatīdamas, ka Eiropas padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm,

ticēdamas, ka šā mērķa sasniegšanu sekmēs vienotu noteikumu pieņemšana attiecībā uz savstarpēju palīdzību krimināllietās,

uzskatīdamas, ka šāda savstarpēja palīdzība ir saistīta ar jautājumu par izdošanu, attiecībā uz kuru jau ir pieņemta 1957.gada 13.decembrī parakstītā Konvencija,

ir vienojušās:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

1. Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem apņemas sniegt cita citai visu iespējamo palīdzību procesuālajās darbībās attiecībā uz nodarījumiem, sodu piemērošana par kuriem laikā, kad tiek lūgta palīdzība, piekrīt Pieprasītājas Puses tiesu varas iestāžu jurisdikcijai.

2. Šī Konvencija netiek piemērota attiecībā uz apcietinājumu, nolēmumu izpildi vai nodarījumiem, kuri ir pakļauti militārās likumdošanas aktiem, uz kuriem neattiecas vispārējie kriminālās likumdošanas akti.

2.pants

Palīdzību var atteikt, ja:

a) lūgums attiecas uz nodarījumu, kuru lūguma Saņēmēja Puse uzskata par politisku nodarījumu, par tādu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu, vai par finansiāla rakstura nodarījumu;

b) lūguma Saņēmēja Puse uzskata, ka lūguma izpilde var kaitēt tās suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

II nodaļa. Tiesas uzdevumi

3.pants

1. Lūguma Saņēmējai Pusei tās likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir jāizpilda Pieprasītājas Puses tiesu varas iestāžu iesniegtie ar krimināllietu saistītie tiesas uzdevumi, kuru mērķis ir iegūt pierādījumus vai nosūtīt priekšmetus, kurus var izmantot kā pierādījumus, protokolus vai dokumentus.

2. Ja Pieprasītāja Puse vēlas, lai liecinieki vai eksperti dotu liecības, apstiprinot tās ar zvērestu, tai šāds lūgums ir skaidri jāizsaka, un lūguma Saņēmējai Pusei ir jāpiekrīt lūgumam, ja tās likumdošanas akti to neaizliedz.

3. Lūguma Saņēmēja Puse drīkst nosūtīt pieprasīto protokolu vai dokumentu apliecinātus norakstus vai fotokopijas, ja vien Pieprasītāja Puse nav skaidri izteikusi lūgumu nosūtīt tai oriģinālus, un šādā gadījumā lūguma Saņēmējai Pusei ir jādara viss iespējamais, lai to izpildītu.

4.pants

Saņemot Pieprasītājas Puses skaidri izteiktu lūgumu, lūguma Saņēmējai Pusei ir jāpaziņo tiesas uzdevuma izpildīšanas vieta un datums. Ir pieļaujama amatpersonu un ieinteresēto personu klātbūtne, ja lūguma Saņēmēja Puse neiebilst.

5.pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, var paziņot Eiropas padomes ģenerālsekretāram, ka tā patur sev tiesības izpildīt tiesas uzdevumus attiecībā uz mantas kratīšanu un izņemšanu vienīgi tad, ja ir ievērots viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a) nodarījums, sakarā ar kuru iesniegts tiesas uzdevums, ir uzskatāms par sodāmu gan saskaņā ar Pieprasītājas Puses, gan arī saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem;

b) nodarījums, sakarā ar kuru iesniegts tiesas uzdevums, ir nodarījums, attiecībā uz kuru lūguma saņēmējā valstī var piemērot izdošanu;

c) tiesas uzdevuma izpilde atbilst lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse iesniedz paziņojumu saskaņā ar šā panta 1.punktu, jebkura cita Puse var piemērot savstarpējības principu.

6.pants

1. Lūguma Saņēmēja Puse var atlikt jebkādu prasīto mantas, protokolu vai dokumentu nodošanu, ja minētā manta, protokoli vai dokumenti tai ir nepieciešami sakarā ar notiekošām kriminālprocesuālām darbībām.

2. Pieprasītājai Pusei, tiklīdz tas ir iespējams, jāatdod lūguma Saņēmējai Pusei jebkura manta, kā arī protokolu vai dokumentu oriģināli, kas tai nodoti, izpildot tiesas uzdevumu, ja vien lūguma Saņēmēja Puse no tiem neatsakās.

III nodaļa. Tiesas nolēmumu un blakus lēmumu izsniegšana - liecinieku, ekspertu un apsūdzēto personu aicināšana

7.pants

1. Lūguma Saņēmējai Pusei ir jāizsniedz tiesas nolēmumi un blakus lēmumi, kurus tai šim mērķim ir nodevusi Pieprasītāja Puse.

Izsniegšanu var veikt, nolēmumu vai blakus lēmumu vienkārši pārsūtot aicināmajai personai. Ja Pieprasītāja Puse to nepārprotami lūdz, lūguma Saņēmējai Pusei jāveic izsniegšana tādā veidā, kāds paredzēts tās likumdošanas aktos analoģisku dokumentu izsniegšanai, vai arī īpašā veidā, kas nav ar to pretrunā.

2. Par izsniegšanas pierādījumu kalpo aicināmās personas parakstīta un datēta kvīts vai lūguma Saņēmējas Puses paziņojums par to, ka izsniegšana ir notikusi, norādot tās datumu un veidu. Viens vai otrs no šiem dokumentiem ir nekavējoties jānosūta Pieprasītājai Pusei. Ja Pieprasītāja Puse to lūdz, lūguma Saņēmēja Puse tai paziņo, vai izsniegšana ir notikusi atbilstoši lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem. Ja izsniegšana nav iespējama, lūguma Saņēmējai Pusei par to nekavējoties jāinformē Pieprasītāja Puse, norādot attiecīgos iemeslus.

3. Ikviena Līgumslēdzēja Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā norāda, lai lūgums par pavēstes izsniegšanu tās teritorijā esošai apsūdzētajai personai tiktu nosūtīts tās varas iestādēm noteiktu laiku pirms datuma, kurā jāierodas tiesā. Šis termiņš ir jānorāda minētajā paziņojumā, un tas nedrīkst pārsniegt 50 dienas.

Šis termiņš ir jāņem vērā, nosakot ierašanās datumu un nosūtot pavēstes.

8.pants

Liecinieku vai ekspertu, kas nav atsaucies uz ierašanās pavēsti, kuras izsniegšana tikusi lūgta, nedrīkst pakļaut nekādam sodam vai ierobežojošam līdzeklim pat tad, ja pavēstē izteikts brīdinājums par sodu, izņemot gadījumu, kad tas vēlāk brīvprātīgi nonāk Pieprasītājas Puses teritorijā, kur tam noteiktā kārtībā vēlreiz tiek izsniegta pavēste.

9.pants

Naudas līdzekļi, to skaitā lieciniekam vai ekspertam izmaksājamie iztikas līdzekļi un atlīdzināmie ceļa izdevumi, kuri jāsedz Pieprasītājai Pusei, ir aprēķināmi atkarībā no viņu dzīvesvietas atbilstoši likmēm, kas ir vismaz vienlīdzīgas tām likmēm, kas ir noteiktas, ievērojot spēkā esošās normas un noteikumus valstī, kurā jānotiek lietas izskatīšanai.

10.pants

1. Ja Pieprasītāja Puse uzskata, ka liecinieka vai eksperta ierašanās tās tiesu varas iestādēs ir īpaši nepieciešama, tad tas ir jānorāda tās lūgumā par pavēstes izsniegšanu, un lūguma Saņēmējai Pusei savukārt ir jālūdz, lai liecinieks vai eksperts ierodas.

Lūguma Saņēmējai Pusei ir jāinformē Pieprasītāja Puse par liecinieka vai eksperta atbildi.

2. Gadījumā, kas noteikts šā panta 1.punktā, lūgumā vai pavēstē ir aptuveni jānorāda izmaksājamie naudas līdzekļi un atlīdzināmie ceļa un iztikas izdevumi.

3. Ja tiek iesniegts īpašs lūgums, lūguma Saņēmēja Puse var lieciniekam vai ekspertam izmaksāt avansu. Avansa lielums ir jāindosē uz pavēstes, un tas ir jāapmaksā Pieprasītājai Pusei.

11.pants

1. Ieslodzītā persona, kuras ierašanos tiesā kā lieciniekam vai konfrontēšanas nolūkā lūdz Pieprasītāja Puse, ir īslaicīgi jāpārvieto uz teritoriju, kurā lieta tiek izskatīta, ar nosacījumu, ka šī persona tiks nosūtīta atpakaļ lūguma Saņēmējas Puses noteiktajā termiņā un saskaņā ar 12.panta noteikumiem, ciktāl tie ir piemērojami.

Pārvietošanu var atteikt, ja:

a) ieslodzītā persona tai nepiekrīt;

b) tās klātbūtne ir nepieciešama kriminālprocesā, kas notiek lūguma Saņēmējas Puses teritorijā;

c) pārvietošanas dēļ var pagarināties šīs personas arests vai

d) ir citi svarīgi iemesli, kuru dēļ nav vēlama personas pārvietošana uz Pieprasītājas Puses teritoriju.

2. Ievērojot 2.panta noteikumus, gadījumā, uz kuru attiecas šā panta 1.punkta noteikumi, ieslodzītās personas tranzīts caur trešās valsts, kura ir šīs Konvencijas Līgumslēdzēja Puse, teritoriju ir jāatļauj, ja Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrija iesniedz tās Puses Tieslietu ministrijai, caur kuras teritoriju tiek lūgts tranzīts, iesniegumu, kam pievienoti visi nepieciešamie dokumenti.

Līgumslēdzēja Puse var neatļaut savu pilsoņu tranzītu.

3. Pārvietotajai personai ir jāpaliek ieslodzījumā Pieprasītājas Puses teritorijā un - tranzīta gadījumā - arī tās Puses teritorijā, caur kuru tiek lūgts tranzīts, ja vien Puse, kurai tiek lūgta pārvietošana, neprasa šo personu atbrīvot.

12.pants

1. Liecinieku vai ekspertu, kurš saskaņā ar pavēsti ierodas Pieprasītājas Puses tiesu varas iestādēs, neatkarīgi no tā pilsonības Pieprasītājas Puses teritorijā nedrīkst krimināli vajāt vai arestēt, vai pakļaut jebkuriem citiem personīgās brīvības ierobežojumiem par nodarījumiem vai notiesāšanu, pirms tā izceļojusi no lūguma Saņēmējas Puses teritorijas.

2. Personu, kura izsaukta ierasties Pieprasītājas Puses tiesu varas iestādēs, lai atbildētu par darbībām, kuras veido pret to vērsto procesuālo darbību pamatu, neatkarīgi no tās pilsonības Pieprasītājas Puses teritorijā nedrīkst krimināli vajāt vai arestēt, vai pakļaut jebkuriem citiem personīgās brīvības ierobežojumiem par pavēstē neuzrādītiem nodarījumiem vai notiesāšanām, kas notikušas pirms tās izceļošanas no lūguma Saņēmējas Puses teritorijas.

3. Šajā pantā noteiktā imunitāte izbeidzas tad, kad liecinieks vai eksperts, vai apsūdzētā persona, kurai 15 sekojošo dienu laikā pēc tam, kad tiesu varas iestādes vairs nepieprasa tās klātbūtni, ir bijusi iespēja aizceļot, tomēr ir palikusi valsts teritorijā vai arī ir atgriezusies tajā pēc tās atstāšanas.

IV nodaļa. Tiesu protokoli

13.pants

1. Lūguma Saņēmējai Pusei ir jānosūta izvilkumi un informācija no tiesu protokoliem, kuru tai lūdz Līgumslēdzējas Puses tiesu varas iestādes un kura ir nepieciešama krimināllietā, tādā pašā apjomā, kādā to nodrošinātu savām tiesu varas iestādēm līdzīgā lietā.

2. Jebkurā citā gadījumā, izņemot to, kas ir noteikts šā panta 1.punktā, lūgums jāizpilda saskaņā ar lūguma Saņēmējas Puses likumiem, noteikumiem vai praksi.

V nodaļa. Procedūra

14.pants

1. Lūgumā par savstarpējo palīdzību ir jānorāda:

a) valsts varas iestāde, kura iesniedz lūgumu;

b) lūguma objekts un iemesls;

c) ja iespējams, ieinteresētās personas identitāte un pilsonība;

d) ja nepieciešams, aicināmās personas vārds, uzvārds un adrese.

2. Tiesas uzdevumos, kas paredzēti 3., 4. un 5.pantā, papildus jānorāda nodarījums un jādod faktu kopsavilkums.

15.pants

1. Tiesas uzdevumi, kas paredzēti 3., 4. un 5.pantā, kā arī 11.pantā paredzētie iesniegumi Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrijai ir jānosūta lūguma Saņēmējas Puses Tieslietu ministrijai. Atbildes jānosūta, izmantojot tos pašus kanālus.

2. Steidzamības gadījumā Pieprasītājas Puses tiesu varas iestādes tiesas uzdevumus var nosūtīt tieši lūguma Saņēmējas Puses tiesu varas iestādēm. Atbildes kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem nosūtāmas, izmantojot šā panta 1.punktā noteiktos kanālus.

3. 13.panta 1.punktā paredzētos lūgumus attiecīgās tiesu varas iestādes var nosūtīt tieši attiecīgajām lūguma Saņēmējas Puses varas iestādēm, kuras savukārt var nosūtīt atbildes tieši. 13.panta 2.punktā paredzētos lūgumus Pieprasītājas Puses Tieslietu ministrijai ir jānosūta lūguma Saņēmēja Puses Tieslietu ministrijai.

4. Lūgumus par savstarpējo palīdzību, izņemot tos, kas paredzēti šā panta 1. un 3.punktā, it īpaši lūgumus par iepriekšējo izmeklēšanu līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai, tiesu varas iestādes viena otrai var nosūtīt tieši.

5. Gadījumos, kad šī Konvencija atļauj sazināties tieši, to var izdarīt ar Starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas (Interpol) starpniecību.

6. Līgumslēdzēja Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā norāda, ka daži vai visi palīdzības lūgumi tai ir nosūtāmi, izmantojot citus, nevis šajā pantā noteiktos kanālus, vai prasa, lai šā panta 2.punktā paredzētajā gadījumā tiesas uzdevuma noraksts tiktu vienlaikus nosūtīts arī tās Tieslietu ministrijai.

7. Šā panta noteikumi nekādi neietekmē starp Līgumslēdzējām Pusēm spēkā esošajos divpusējos līgumos vai nolīgumos paredzētos noteikumus, kuri nosaka palīdzības lūgumu tiešu nosūtīšanu to attiecīgajām varas iestādēm.

16.pants

1. Saskaņā ar šā panta 2.punktu nedrīkst pieprasīt lūgumu un tiem pievienoto dokumentu tulkojumus.

2. Ikviena Līgumslēdzēja Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, var paziņot Eiropas padomes ģenerālsekretāram, ka tā patur sev tiesības noteikt, ka tai adresētie lūgumi un tiem pievienotie dokumenti ir nosūtāmi šai Līgumslēdzējai Pusei kopā ar tulkojumu tās valodā vai jebkurā no Eiropas padomes oficiālajām valodām, vai vienā no tām, kuru tā norādījusi. Citas Līgumslēdzējas Puses var piemērot savstarpējības principu.

3. Šis pants nekādi neietekmē noteikumus par lūgumu vai tiem pievienoto dokumentu tulkojumiem, kas ietverti līgumos vai nolīgumos, kuri ir spēkā vai tiks noslēgti starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm.

17.pants

Pierādījumiem vai dokumentiem, kuri ir nosūtīti saskaņā ar šo Konvenciju, netiks pieprasīta autentiskuma apliecināšana nekādā tās formā.

18.pants

Ja savstarpējās palīdzības lūguma izpilde nav to saņēmušās valsts varas iestādes jurisdikcijā, tai, ex officio, lūgums ir jāpārsūta šīs valsts kompetentai varas iestādei un par to jāinformē Pieprasītāja Puse, izmantojot tiešos kanālus, ja lūgums nosūtīts, izmantojot šādus kanālus.

19.pants

Jebkurš savstarpējās palīdzības atteikums ir jāmotivē.

20.pants

Saskaņā ar 10.panta 3.punkta noteikumiem savstarpējās palīdzības lūgumu izpilde nav jāsaista ar izdevumu atlīdzināšanu, izņemot tos izdevumus, kuri radušies sakarā ar ekspertu uzturēšanos lūguma Saņēmējas Puses teritorijā vai sakarā ar ieslodzītās personas pārvietošanu, kas veikta saskaņā ar 11.pantu.

VI nodaļa. Ar tiesas procesu saistītās informācijas sniegšana

21.pants

1. Informācija, kuru viena Līgumslēdzēja Puse sniedz sakarā ar tiesas procesu otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, tiek nodota ar attiecīgo valstu Tieslietu ministriju starpniecību, ja vien kāda Līgumslēdzēja Puse neizmanto 15.panta 6.punktā paredzēto iespēju.

2. Lūguma Saņēmējai Pusei ir jāinformē Pieprasītāja Puse par jebkuru darbību, ko tā veikusi sakarā ar šādu informāciju, un jānosūta jebkura pasludinātā nolēmuma noraksts.

3. 16.panta noteikumi ir piemērojami attiecībā uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šā panta 1.punktu.

VII nodaļa. Apmaiņa ar informāciju no tiesu protokoliem

22.pants

Ikvienai Līgumslēdzējai Pusei ir jāinformē pārējās Līgumslēdzējas Puses par katru kriminālo notiesāšanu un visām tai sekojošajām tiesu protokolos fiksētajām darbībām attiecībā uz to pilsoņiem. Tieslietu ministrijām ir savstarpēji jāapmainās ar šādu informāciju vismaz vienu reizi gadā. Ja attiecīgā persona tiek uzskatīta par divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu pilsoni, informācija ir jāsniedz katrai no šīm Pusēm, ja vien persona nav tās Puses pilsonis, kuras teritorijā tā notiesāta.

VIII nodaļa. Nobeiguma noteikumi

23.pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, var izdarīt atrunu attiecībā uz jebkuru šīs Konvencijas noteikumu vai noteikumiem.

2. Ikvienai Līgumslēdzējai Pusei, kura ir izdarījusi atrunu, tā jāatsauc, tiklīdz apstākļi to atļauj. Šāda atsaukšana ir izdarāma, iesniedzot par to paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

3. Līgumslēdzēja Puse, kura ir izdarījusi atrunu attiecībā uz kādu šīs Konvencijas noteikumu, nevar prasīt, lai to ievērotu citas Līgumslēdzējas Puses, izņemot tiktāl, ciktāl tā pati to ir pieņēmusi.

24.pants

Līgumslēdzēja Puse laikā, kad tiek parakstīta šī Konvencija vai iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, var iesniegt Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kurā tā nosaka, kādas varas iestādes tā uzskatīs par tiesu varas iestādēm šīs Konvencijas izpratnē.

25.pants

1. Šī Konvencija ir piemērojama Līgumslēdzēju Pušu metropoles teritorijām.

2. Attiecībā uz Franciju tā ir piemērojama Alžīrijai un aizjūras departamentiem, attiecībā uz Itāliju tā ir piemērojama Somālijas teritorijai, kas ir Itālijas pārziņā.

3. Vācijas Federatīvā Republika var paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz Berlīnes zemi, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

4. Attiecībā uz Nīderlandes Karalisti Konvencija ir piemērojama tās Eiropas teritorijai. Nīderlande var paplašināt Konvencijas piemērošanu attiecībā uz Nīderlandes Antiļu salām, Surinamu un Nīderlandes Jaungvineju, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

5. Saskaņā ar divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu tiešu vienošanos šīs Konvencijas piemērošanu var paplašināt attiecībā uz jebkuru citu šo Pušu teritoriju, kura nav minēta šā panta 1., 2., 3., un 4.punktā un par kuras starptautiskajām attiecībām šāda Puse ir atbildīga.

26.pants

1. Ievērojot 15.panta 7.punkta un 16.panta 3.punkta noteikumus, attiecībā uz tām valstīm, kurām šī Konvencija ir piemērojama, tai ir augstāks juridiskais spēks nekā jebkuram citam līgumam, konvencijai vai divpusējam nolīgumam, kas regulē savstarpējo palīdzību krimināllietās starp jebkurām divām Līgumslēdzējām Pusēm.

2. Šī Konvencija neietekmē saistības, kuras radušās no jebkurām citām divpusējām vai daudzpusējām starptautiskām konvencijām, kas ietver vai var ietvert normas, kuras regulē specifiskus savstarpējās palīdzības aspektus noteiktā jomā.

3. Līgumslēdzējas Puses var savā starpā noslēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās par savstarpējo palīdzību krimināllietās, vienīgi lai papildinātu šīs Konvencijas noteikumus vai veicinātu tajā ietverto principu īstenošanu.

4. Ja starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm savstarpējā sadarbība krimināllietās tiek īstenota uz vienveidīgas likumdošanas vai speciālas sistēmas bāzes, kas nodrošina savstarpējās palīdzības pasākumu īstenošanu to teritorijās, šīm Pusēm, neņemot vērā šīs Konvencijas noteikumus, ir tiesības brīvi regulēt savstarpējās attiecības šajā jomā vienīgi saskaņā ar šādiem likumdošanas aktiem vai šādu sistēmu. Līgumslēdzējām Pusēm, kuras saskaņā ar šo punktu izslēdz šīs Konvencijas piemērošanu savās attiecībās, par to jāpaziņo Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

27.pants

1. Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas padomes dalībvalstis. To ir nepieciešams ratificēt. Ratifikācijas dokumenti iesniedzami glabāšanai Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikācijas dokuments.

3. Attiecībā uz ikvienu valsti, kas parakstījusi šo Konvenciju, bet ratificē to vēlāk, Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas dokuments.

28.pants

1. Eiropas padomes Ministru komiteja var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas padomes dalībvalsts, pievienoties šai Konvencijai, ja lēmumam, kas ietver šādu uzaicinājumu, vienbalsīgi piekrīt šo Konvenciju ratificējušās Eiropas padomes dalībvalstis.

2. Šāda pievienošanās notiek, iesniedzot glabāšanā Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā 90 dienas pēc tā iesniegšanas.

29.pants

Ikviena Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tiktāl, ciktāl tā uz šo Līgumslēdzēju Pusi attiecas, par to paziņojot Eiropas padomes ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā 6 mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas padomes ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

30.pants

Eiropas padomes ģenerālsekretāram ir jāinformē Eiropas padomes dalībvalstis un šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

a) katru valsti, kas parakstījusi Konvenciju, un katru ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanu;

b) datumu, kurā Konvencija stājas spēkā;

c) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 5.panta 1.punktu, 7.panta 3.punktu, 15.panta 6.punktu, 16.panta 2.punktu, 24.pantu, 25.panta 3. un 4.punktu vai 26.panta 4.punktu;

d) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 23.panta 1.punktu;

e) katras atrunas atsaukšanu saskaņā ar 23.panta 2.punktu;

f) katru paziņojumu par denonsēšanu, kas saņemts saskaņā ar 29.panta noteikumiem, un datumu, kad šāda denonsēšana stājas spēkā.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas uz to attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīta Strasbūrā 1959.gada 20.aprīlī angļu un franču valodā, abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Eiropas padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus visu to valstu valdībām, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai tai pievienojušās.

Papildu protokols Eiropas padomes Konvencijai par savstarpējo palīdzību krimināllietās

Eiropas padomes dalībvalstis, kuras parakstījušas šo Protokolu,

vēlēdamās veicināt Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī parakstīšanai atklātās Eiropas konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās (turpmāk - Konvencija) piemērošanu finansiālo nodarījumu jomā,

uzskatīdamas par vēlamu Konvenciju papildināt arī dažos citos aspektos,

ir vienojušās:

I nodaļa

1. pants

Līgumslēdzējas Puses neizmantos Konvencijas 2.panta "a" apakšpunktā paredzētās tiesības atteikties sniegt palīdzību vienīgi tāpēc, ka lūgums skar tādu nodarījumu, ko lūguma Saņēmēja Puse uzskata par finansiālu nodarījumu.

2. pants

1. Ja kāda Līgumslēdzēja Puse uzdevumu veikt kratīšanu un mantas izņemšanu saista ar nosacījumu, ka uzdevuma pamatā esošais nodarījums ir sodāms saskaņā gan ar Pieprasītājas Puses, gan arī ar lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas aktiem, tad šis nosacījums attiecībā uz finansiāliem nodarījumiem uzskatāms par izpildītu, ja šāds nodarījums ir sodāms saskaņā ar Pieprasītājas Puses likumdošanas aktiem un atbilst līdzīgam nodarījumam, ko paredz lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas akti.

2. Līgumslēdzējas Puses nedrīkst atteikties izpildīt lūgumu, pamatojoties uz to, ka lūguma Saņēmējas Puses likumdošanas akti neparedz tāda paša veida nodokli vai nodevu vai ka tajā nav tāda paša veida nodokļu, nodevu, muitas vai maiņas operāciju noteikumu kā Pieprasītājas Puses likumdošanas aktos.

II nodaļa

3. pants

Konvencija ir piemērojama arī:

a) dokumentu izsniegšanai attiecībā uz soda izpildi, naudas soda piedziņu vai procesa izdevumu samaksu;

b) pasākumiem, kuri saistīti ar soda pasludināšanas vai tā izpildes atlikšanu, nosacītu atbrīvošanu, soda izpildes atlikšanu vai pārtraukšanu.

III nodaļa

4. pants

Konvencijas 22. pants tiek papildināts ar šādu tekstu, tādējādi sākotnējais Konvencijas 22. pants kļūst par tā 1. punktu, bet turpmāk minētās normas - par 2. punktu:

"2. Līgumslēdzējai Pusei, kura sniegusi iepriekšminēto informāciju, pēc otras Puses lūguma atsevišķos gadījumos ir tai jānosūta notiesājošā sprieduma un turpmākās darbības atspoguļojošo dokumentu noraksti, kā arī jāsniedz jebkura cita vajadzīgā informācija, lai tādējādi dotu tai iespēju apsvērt, vai ir nepieciešami pasākumi savas valsts līmenī. Šāda sazināšanās notiek starp attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu tieslietu ministrijām."

IV nodaļa

5. pants

1. Šo Protokolu var parakstīt Eiropas padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. To ir nepieciešams ratificēt, pieņemt vai atzīt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokumenti iesniedzami Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Protokols stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā trešais ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokuments.

3. Attiecībā uz Parakstītāju Valsti, kas šo Protokolu ratificē, pieņem vai atzīst vēlāk, tas stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad iesniegts glabāšanā tās ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokuments.

4. Eiropas padomes dalībvalsts nedrīkst ratificēt, pieņemt vai atzīt šo Protokolu, ja tā vienlaikus vai jau iepriekš nav ratificējusi Konvenciju.

6. pants

1. Ikviena valsts, kas ir pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim Protokolam pēc tā stāšanās spēkā.

2. Šāda pievienošanās notiek, iesniedzot Eiropas padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā 90 dienas pēc tā iesniegšanas.

7. pants

1. Ikviena valsts, parakstot vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šis Protokols attieksies.

2. Ikviena valsts, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu vai jebkurā vēlākā laikā, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram, var attiecināt šo Protokolu uz jebkuru citu teritoriju vai teritorijām, kuras minētas paziņojumā un par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Ikvienu saskaņā ar iepriekšējo punktu izdarītu paziņojumu attiecībā uz jebkuru tajā minētu teritoriju var atsaukt, par to informējot Eiropas padomes ģenerālsekretāru. Šāds atsaukums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad to saņēmis Eiropas padomes ģenerālsekretārs.

8. pants

1. Atrunas, ko valsts izdarījusi attiecībā uz Konvencijas normām, ir piemērojamas arī Protokolam, ja vien parakstīšanas brīdī vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu attiecīgā valsts nepaziņo citādi. Tas pats attiecas uz paziņojumiem, kuri sniegti saskaņā ar Konvencijas 24. pantu.

2. Ikviena valsts parakstīšanas brīdī vai iesniedzot tās ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentu var paziņot, ka tā patur sev tiesības:

a) nepieņemt I nodaļu vai arī pieņemt to tikai daļēji attiecībā uz noteiktiem nodarījumiem vai noteiktām nodarījumu kategorijām, kas paredzētas 1. pantā, vai neizpildīt uzdevumu veikt kratīšanu vai mantas izņemšanu attiecībā uz finansiāliem nodarījumiem;

b) nepieņemt II nodaļu;

c) nepieņemt III nodaļu.

3. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var atsaukt saskaņā ar iepriekšējo punktu sniegto paziņojumu, iesniedzot par to Eiropas padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā tā saņemšanas dienā.

4. Līgumslēdzēja Puse, kura šim Protokolam ir piemērojusi attiecībā uz Konvencijas normu izdarītu atrunu vai arī izdarījusi atrunu attiecībā uz šā Protokola normu, nevar prasīt, lai to ievērotu pārējās Līgumslēdzējas Puses, tomēr, ja šī atruna ir daļēja vai nosacīta, minētā Līgumslēdzēja Puse drīkst prasīt, lai attiecīgā norma tiktu ievērota tiktāl, ciktāl tā pati to ir pieņēmusi.

5. Attiecībā uz šā Protokola normām nedrīkst izdarīt nekādas citas atrunas.

9. pants

Šā Protokola normas neietekmē detalizētākus noteikumus, ko paredz saskaņā ar Konvencijas 26. panta 3. punktu Līgumslēdzēju Pušu noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie līgumi.

10. pants

Eiropas padomes Noziedzības problēmu komiteja tiks informēta par šā Protokola īstenošanu un darīs visu nepieciešamo, lai veicinātu jebkuras tā izpildes laikā radušās problēmas draudzīgu atrisinājumu.

11. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse, ciktāl tas uz to attiecas, drīkst denonsēt šo Protokolu, iesniedzot par to paziņojumu Eiropas padomes ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerālsekretārs saņēmis attiecīgo paziņojumu.

3. Konvencijas denonsēšana automātiski nozīmē arī Protokola denonsēšanu.

12. pants

Eiropas padomes ģenerālsekretāram jāinformē Eiropas padomes dalībvalstis un ikviena Konvencijai pievienojusies valsts par:

a) katru šā Protokola parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) katru Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tā 5. un 6. pantu;

d) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 7. panta 2. un 3. punkta noteikumiem;

e) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 8. panta 1. punkta noteikumiem;

f) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 8. panta 2. punkta noteikumiem;

g) katru atrunas atsaukšanu, kas izdarīta saskaņā ar 8. panta 3. punkta noteikumiem;

h) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 11. panta noteikumiem, un denonsēšanas spēkā stāšanās datumu.

Iepriekšminēto apliecinot, Protokolu ir parakstījušas tam attiecīgi pilnvarotas personas.

Sastādīts Strasbūrā 1978. gada 17. martā angļu un franču valodā, abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas padomes arhīvā. Eiropas padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai valstij, kura ir parakstījusi šo Protokolu vai tam pievienojusies.