Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas, turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses",

VĒLOTIES veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību, pamatojoties uz savstarpēja izdevīguma principiem,

VĒLOTIES radīt un uzturēt labvēlīgus noteikumus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, un

ATZĪSTOT to, ka ieguldījumu savstarpējā veicināšana un aizsardzība, pamatojoties uz šo Līgumu, veicinās darījumus šajā sfērā,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā:

1. Termins "ieguldījums" aptver visa veida īpašumu, ko saistībā ar ekonomiskajām darbībām ir ieguldījis vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar pēdējās likumiem, un pie kura pieder, bet ne tikai:

a) kustamais un nekustamais īpašums (tajā skaitā zemes īpašums u.c.), kā arī jebkuras citas īpašumtiesības in rem, tādas kā hipotēkas, ķīlas, apgrūtinājumi un līdzīgas tiesības;

b) pajas, akcijas un uzņēmuma obligācijas, vai jebkura cita veida līdzdalība uzņēmumā;

c) prasījuma tiesības uz naudu vai jebkuru darbību, kurai ir ekonomiska vērtība attiecībā uz ieguldījumu;

d) intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, preču zīmes, patentus, rūpnieciskās izstrādnes, tehniskos procesus, nepatentētas praktiskās zināšanas ("know-how"), komercnoslēpumus un reputāciju, kas veidojusies veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā;

e) ar likumu vai līgumu piešķirtas tiesības un jebkādas licences un atļaujas saskaņā ar likumiem, ieskaitot koncesijas, kas saistītas ar dabas resursu meklēšanu, iegūšanu, kultivēšanu vai izmantošanu;

Ieguldītā īpašuma juridiskās formas maiņa neietekmē ieguldījuma būtību.

2. Termins "ieguldītājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas iegulda otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā:

a) termins "fiziska persona" ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis atbilstoši tās likumiem;

b) termins "juridiska persona" attiecībā uz Līgumslēdzējām Pusēm ir jebkurš subjekts - ar vai bez tiesībsubjektību -, kas reģistrēts vai izveidots saskaņā ar to likumiem.

3. Termins "ienākumi" nozīmē naudas summas, kas iegūtas no ieguldījuma, it īpaši, bet ne tikai, peļņa, procenti, kapitāla pieaugumi, dividendes, autoratlīdzība vai honorāri;

4. Termins "teritorija" nozīmē:

a) attiecībā uz Latvijas Republiku - Latvijas Republikas teritorija, ieskaitot teritoriālos ūdeņus, kā arī jebkuru tai piegulošo jūras zonu, kur Latvijas Republika saskaņā ar starptautiskajām tiesībām īsteno savu jurisdikciju attiecībā uz jūras dibenu un augsnes apakškārtu, un dabas resursiem šajā zonā.

b) attiecībā uz Ungārijas Republiku, lietojot ģeogrāfisko jēdzienu - Ungārijas Republikas teritorija.

5. Termins "brīvi konvertējama valūta" ir starptautisko darījumu veikšanā bieži izmantota valūta, un kas bieži figurē nozīmīgākajos starptautiskajos valūtas tirgos, ar noteikumu, ka netiek pārkāpti Līgumslēdzēju Pušu tiesību akti.

2. pants

IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veicina un rada labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem savā teritorijā un pieļauj šādus ieguldījumus saskaņā ar tās spēkā esošajiem likumiem.

2. Katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vienmēr piemērojama godīga un taisnīga attieksme, garantējot atbilstošu aizsardzību un drošību otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. pants

NACIONĀLAIS UN VISLIELĀKĀS LABVĒLĪBAS STATUSS

1. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem un viņu ienākumiem savā teritorijā piemēro tādu godīgu un taisnīgu režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem un viņu ienākumiem, vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem un viņu ienākumiem.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā piešķir otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem tādu statusu attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldīšanu, uzturēšanu, lietošanu, izmantošanu vai izvietošanu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemēro saviem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

3. Šī panta 1. un 2. daļas noteikumi nav skaidrojami tā, ka uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labumus, kas izriet no jebkura statusa, priekšrocības vai privilēģijas, kas piešķirama, īstenojot:

a) jebkādas muitas ūnijas vai brīvās tirdzniecības zonas, vai monetārās savienības, vai tamlīdzīgus starptautiskus līgumus, kas veicina tādu savienību, institūciju vai cita veida reģionālās sadarbības veidus, kuru dalībvalsts ir vai nākotnē kļūs jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm;

b) jebkuru starptautisku līgumu vai vienošanos, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem;

c) jebkuru daudzpusēju līgumu par ieguldījumiem, kuru dalībvalsts ir vai nākotnē kļūs jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm.

4. pants

ZAUDĒJUMU KOMPENSĀCIJA

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek nodarīti kaitējumi kara, bruņotu konfliktu, ārkārtas stāvokļa, sacelšanās, dumpja, sabiedriskās miera un kārtības traucēšanas vai tamlīdzīgu notikumu rezultātā, tad šī Līgumslēdzēja Puse ieguldītājiem garantē tādu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai savādāku atlīdzības kārtību, kas nav mazāk labvēlīga kā vislabvēlīgākais no režīmiem, kuru šī Līgumslēdzēja Puse garantētu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Sekojošie maksājumi tiek veikti nekavējoties brīvi konvertējamā valūtā.

2. Neietekmējot šī panta 1.daļu, vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kas jebkurā no iepriekšējā daļā nosauktajiem gadījumiem cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas rodas:

a) ja bruņotie spēki vai varas orgāni veic īpašuma rekvizīciju;

b) ja bruņotie spēki vai varas orgāni iznīcina īpašumu, bet šo darbību pamatā nav karadarbība un to nav diktējusi esošās situācijas nepieciešamība,

tiek piešķirta taisnīga un adekvāta kompensācija par ciestajiem zaudējumiem īpašuma rekvizīcijas periodā vai arī īpašuma iznīcināšanas rezultātā. Sekojošie maksājumi tiek veikti nekavējoties brīvi konvertējamā valūtā.

5. pants

EKSPROPRIĀCIJA

1. Jebkuras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nevar nacionalizēt, atsavināt vai pakļaut pasākumiem, kuru rezultāti līdzinās nacionalizēšanai vai atsavināšanai (turpmāk - "ekspropriācija"), kā vienīgi sabiedrības interesēs. Ekspropriācija tiek veikta saskaņā ar likumā noteikto kārtību un veidā, kas nav diskriminējošs, nekavējoties izmaksājot adekvātu un efektīvu kompensāciju. Kompensācija atbilst ekspropriēto ieguldījumu patiesajai tirgus vērtībai brīdī pirms ekspropriēšanas vai pirms ekspropriēšanas fakts kļuvis zināms sabiedrībai, un tajā tiek ietverti procenti saskaņā ar komerciālu likmi, sākot ar ekspropriācijas datumu, tā tiek izmaksāta bez kavēšanās, tā ir efektīvi realizējama un brīvi pārvedama brīvi konvertējamai valūtā.

2. Iesaistītajam ieguldītājam ir tiesības pieprasīt attiecīgās Līgumslēdzējas Puses, kas veikusi ekspropriāciju, juridiskajām vai citām neatkarīgām institūcijām tūlītēju savas lietas izskatīšanu un ieguldījumu novērtējumu saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem.

3. Šī panta 1.daļas noteikumus piemēro, ja Līgumslēdzēja Puse veic uzņēmuma īpašuma, kas ir reģistrēts vai izveidots saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem tās teritorijas daļā, ekspropriāciju un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder akcijas. Kompensācijas lielums ir atkarīgs no attiecīgā uzņēmuma un var tikt izmaksāts arī vietējā valūtā.

6. pants

PĀRVEDUMI

1. Līgumslēdzējas Puses garantē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem maksājumu pārvedumus, kas saistīti ar ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem. Pārvedumi tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā bez ierobežojumiem un neattaisnotas kavēšanās. Šādu maksājumu kategorijā ietilpst:

a) kapitāls un kapitāla pieaugums, lai uzturētu vai palielinātu ieguldījumu;

b) peļņa, procenti, dividendes un citi tekošie ienākumi;

c) aizdevuma atmaksāšanas fondi;

d) autoratlīdzība vai honorāri;

e) ieņēmumi no ieguldījuma pilnīgas vai daļējas pārdošanas vai likvidācijas;

f) vienas Līgumslēdzējas Puses fizisko personu, kas pieņemtas ar otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā izdarītajiem ieguldījumiem saistītā darbā, atalgojums.

2. Šī Līguma mērķiem valūtas maiņas kurss ir finansu institūcijas, kura veic valūtas pārvedumu, vispārēji pielietotais un publicētais maiņas kurss, ja vien Līgumslēdzējas Puses nav vienojušās savādāk. Ja šāds valūtas kurss nav noteikts, tad tiek izmantots oficiālais valūtas kurss, ja vien Līgumslēdzējas Puses nav vienojušās savādāk.

7. pants

TIESĪBU PĀRŅEMŠANA

1. Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmētā institūcija veic maksājumu tās ieguldītājiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumu vai garantiju, kas dota ieguldījumam otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pēdējā no Līgumslēdzējām Pusēm atzīst:

a) ieguldītāja piešķirto tiesību vai prasību pēctecību Līgumslēdzējai Pusei vai arī tās nozīmētajai institūcijai saskaņā ar likumu vai tiesisku darījumu šajā valstī;

b) Līgumslēdzējas puses vai tās nozīmētās institūcijas pilnvarojumu realizēt ieguldītāja tiesības un uzturēt prasības saskaņā ar tiesību pārņemšanu un uzņemas ar ieguldījumu saistītos pienākumus.

2. Pārņemtās tiesības vai prasības nedrīkst pārsniegt sākotnējās ieguldītāja tiesības un prasības.

8. pants

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA STARP VIENU LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI UN OTRAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES IEGULDĪTĀJU

1. Strīdi, kas rodas starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi sakarā ar ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiek risināti pušu sarunu ceļā.

2. Ja tādējādi strīdu starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi nav iespējams atrisināt sešu mēnešu laikā no sarunu sākšanas brīža, ieguldītājs ir pilnvarots nodot lietu izskatīšanai:

a) kompetentai Līgumslēdzēju Pušu šķīrējtiesai, kuras teritorijā ir veikts šis ieguldījums; vai

b) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID), vadoties pēc Konvencijas par ieguldījumu strīdu izskatīšanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kuras parakstīšana ir izsludināta 1965.gada 18.martā Vašingtonas apgabalā, piemērošanas noteikumiem, ja abas Līgumslēdzējas Puses ir šīs Konvencijas dalībvalstis, vai

c) arbitram vai starptautiskai ad hoc Ārkārtas šķīrējtiesai, kas nodibināta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Šķīrējtiesas Noteikumiem par Starptautiskās Tirdzniecības Tiesībām (UNCITRAL). Strīdā iesaistītās puses var rakstiski vienoties par šo Noteikumu maiņu. Šķīrējtiesas spriedumi ir galīgi un saistoši abām strīdā iesaistītajām pusēm.

9. pants

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS KĀRTĪBA STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

1. Jebkurš strīds, kas rodas Līgumslēdzējām Pusēm saistībā ar šī līguma tulkošanu vai piemērošanu, iespēju robežās tiek risināts savstarpēju konsultāciju vai sarunu ceļā.

2. Ja strīda izšķiršana sarunu ceļā nav panākta sešu mēnešu laikā, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma, tā izšķiršana, saskaņā ar šī panta noteikumiem, tiek nodota Šķīrējtiesai.

3. Šķīrējtiesa tiek izveidota katrai atsevišķai lietai sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā no arbitrāžas lūguma saņemšanas katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kas, to apstiprinot Līgumslēdzējām Pusēm, tiek iecelts par Šķīrējtiesas Priekšsēdētāju (turpmāk - "Priekšsēdētājs"). Priekšsēdētājs tiek nozīmēts trīs mēnešu laikā no abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas dienas.

4. Ja šī panta 3.daļā paredzētajā laikā nepieciešamie nozīmējumi netiek veikti, tad Starptautiskās Tiesas Prezidentam var iesniegt lūgumu veikt nepieciešamos nozīmējumus. Ja viņš ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi iepriekš minētā uzdevuma izpildīšanai, tad Viceprezidents tiek uzaicināts izpildīt nozīmējumu. Ja Viceprezidents arī ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi iepriekš minētā uzdevuma izpildīšanai, tad Starptautiskās Tiesas pēc ranga nākamais loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tiek aicināts veikt nozīmējumu.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava tiesneša un tās pārstāvības tiesas procesā izmaksas; Priekšsēdētāja un citas izmaksas Līgumslēdzējas Puses sedz līdzīgās daļās. Šķīrējtiesa nosaka savas procesuālās normas.

10. pants

CITU LIKUMU UN ĪPAŠO SAISTĪBU PIEMĒROŠANA

1. Ja lietu vienlaicīgi nosaka šis Līgums un arī cita starptautiska vienošanās, kuras dalībvalstis ir abas Līgumslēdzējas Puses, šī Līguma noteikumi nekavē jebkuru Līgumslēdzēju Pusi vai tās ieguldītājus, kuri ir veikuši ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izvēlēties labvēlīgākos noteikumus attiecībā uz konkrēto gadījumu.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses tiesību akti vai citi īpaši līguma noteikumi, kas piemērojami otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem vai ieguldījumiem, ir labvēlīgāks nekā tie, ko nosaka šis Līgums, ir piemērojami labvēlīgākie noteikumi.

11. pants

LĪGUMA PIEMĒROŠANA

Šis Līgums ir piemērojams ieguldījumiem, kurus veikuši vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar pēdējās likumiem pirms vai pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža, bet nav piemērojams jebkuram strīdam attiecībā uz ieguldījumu, kas cēlies, vai arī prasībai, kas nokārtota pirms tas stājies spēkā.

12. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ, DARBĪBAS LAIKS UN DARBĪBAS IZBEIGŠANA

1. Abas Līgumslēdzējas Puses rakstiski caur diplomātiskiem kanāliem paziņo viena otrai par attiecīgās valsts konstitucionālo prasību izpildi, lai Līgums varētu stāties spēkā. Līgums stājas spēkā otrā paziņojuma saņemšanas datumā.

2. Šis Līgums darbojas desmit gadus. Līgums paliek spēkā 12 mēnešus no dienas, kad jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm ir rakstiski paziņojusi otrai Līgumslēdzējai Pusei par šī Līguma darbības izbeigšanu.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanas, šī Līguma noteikumi paliek spēkā vēl desmit gadus no Līguma izbeigšanas brīža.

ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam pienācīgā kārtā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts Budapeštā, 1999.gada 10.jūnijā, divos oriģināleksemplāros latviešu, ungāru un angļu valodās, pie kam visi teksti ir vienlīdz autentiski. Dažādu interpretāciju gadījumā noteicošais būs teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā Ungārijas Republikas vārdā
Māris Riekstiņš Järai Zsigmond
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Ungārija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 25.08.2000.
Parakstīts:
 10.06.1999.
Parakstīšanas vieta: 
Budapešta
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 325/327, 05.10.1999.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
539
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)