Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Starptautiskais līgums precizēts ar Saeimas Ārlietu komisijas 04.10.2023. lēmumu.

 

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu

Londona, 1951.gada 19.jūnijs

1949.gada 4.aprīlī Vašingtonā parakstītā Ziemeļatlantijas līguma Puses,

Ņemdamas vērā, ka uz vienošanās pamata kādas Puses bruņotie spēki var tikt nosūtīti dienēt citas Puses teritorijā;

Paturēdamas prātā, ka lēmuma pieņemšana par to nosūtīšanu un noteikumi, uz kādiem tie tiek nosūtīti, ciktāl tie nav noteikti šajā Līgumā, ietverami atsevišķās vienošanās starp iesaistītajām Pusēm;

Tomēr, vēlēdamās noteikt šādu bruņoto spēku statusu citas Puses teritorijā;

Vienojas par turpmāko:

I pants

1. Šajā līgumā jēdziens:

a) "spēki" apzīmē kādas Līgumslēdzējas Puses sauszemes, jūras vai gaisa spēku personālu, kas atrodas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā Ziemeļatlantijas līguma areālā un veic tur savus dienesta pienākumus, ar noteikumu, ka divas iesaistītās Līgumslēdzējas Puses var vienoties, ka noteiktas personas, apakšvienības vai formējumi netiek uzskatīti par tādiem vai ietverti jēdziena 'spēki' nozīmē šī Līguma izpratnē;

b) "civilā sastāvdaļa" apzīmē civilo personālu, kas pavada Līgumslēdzējas Puses spēkus, ir šīs Līgumslēdzējas Puses bruņoto spēku nodarbinātībā, un nav ne bezvalstnieki, ne pieder tādai valstij, kura nav Ziemeļatlantijas līguma Puse, ne arī tai valstij, kurā atrodas spēki, ne tajā pastāvīgi dzīvo;

c) "apgādājamais" apzīmē spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka laulāto vai šāda dalībnieka bērnu, kas atrodas viņa vai viņas apgādībā;

d) "sūtītāja valsts" apzīmē Līgumslēdzēju Pusi, kam pieder spēki;

e) "uzņemošā valsts" apzīmē Līgumslēdzēju Pusi, kuras teritorijā atrodas spēki vai civilā sastāvdaļa, kas tur ir izvietoti vai pārvietojas tranzītā;

f) "sūtītājas valsts militārās varas iestādes" apzīmē sūtītājas valsts tās varas iestādes, kas saskaņā ar tās likumdošanu ir pilnvarotas piemērot šīs valsts militāro likumdošanu attiecībā uz tās spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem;

g) "Ziemeļatlantijas Padome" apzīmē Padomi, kas dibināta saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 9.pantu, vai arī ikvienu tās palīginstitūciju, kas pilnvarota rīkoties tās vārdā.

2. Šis līgums attiecas uz Līgumslēdzēju Pušu politisko apakšveidojumu varas iestādēm to teritorijās, uz kurām attiecas šīs Līgums, vai tas ir attiecināts saskaņā ar XX pantu, kā tas attiecas uz Līgumslēdzēju Pušu centrālajām varas iestādēm, ar noteikumu, ka politisko apakšveidojumu īpašums netiek uzskatīts par Līgumslēdzējas Puses īpašumu VIII panta nozīmē.

II pants

Spēku un to civilās sastāvdaļas, un to dalībnieku, kā arī to apgādājamo pienākums ir ievērot uzņemošās valsts likumus un atturēties no jebkāda veida darbībām, kas nav savienojamas ar šī līguma mērķiem, it sevišķi, atturēties no ikvienas politiska rakstura darbības šajā valstī. Tas ir arī sūtītājas valsts uzdevums veikt nepieciešamos pasākumus šādam mērķim.

III pants

1. Saskaņā ar šī panta 2.punkta noteikumiem un uzņemošās valsts noteikto spēku vai to dalībnieku iebraukšanas vai izbraukšanas kārtību, šādi dalībnieki tiek atbrīvoti no pasu un vīzu noteikumiem un imigrācijas pārbaudes, tiem iebraucot vai atstājot uzņemošās valsts teritoriju. Tie tiek arī atbrīvoti no uzņemošās valsts noteikumiem attiecībā uz ārvalstnieku reģistrāciju un kontroli, bet tiem netiek piešķirtas tiesības uz pastāvīgu dzīvošanu vai dzīvesvietu uzņemošās valsts teritorijā.

2. No spēku dalībniekiem tiek pieprasīti tikai turpmāk minētie dokumenti. Tie jāuzrāda pēc pieprasījuma:

a) Individuāla personas apliecība, ko izsniegusi sūtītāja valsts un kurā norādīts personas vārds, dzimšanas datums, dienesta pakāpe un numurs (ja tāds ir), dienesta veids un fotogrāfija;

b) Individuālā vai kolektīvā pārvietošanās pavēle ko izsniegusi sūtītājas valsts vai Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas attiecīgā institūcija un kas apliecina personas vai grupas statusu un saņemto pavēli pārvietoties, sūtītājas valsts valodā un angļu un franču valodās. Uzņēmēja valsts var pieprasīt, lai tās atbilstošs pārstāvis līdzparaksta pārvietošanās pavēli.

3. Civilās sastāvdaļas dalībnieki un to apgādājamie aprakstāmi to pasēs.

4. Ja sūtītājas valsts spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieks izstājies no sūtītājas valsts dienesta un netiek repatriēts, sūtītājas valsts varas iestādes nekavējoties informē uzņemošās valsts varas iestādes, sniedzot informāciju, kas nepieciešama. Sūtītājas valsts varas iestādes tāpat informē uzņemošās valsts varas iestādes par ikvienu dalībnieku, kura prombūtne ir ilgāka par divdesmit vienu dienu.

5. Ja uzņēmēja valsts pieprasījusi no tās teritorijas izvest kādu spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku vai arī izsniegusi izraidīšanas pavēli attiecībā uz spēku vai civilās sastāvdaļas bijušo dalībnieku, vai dalībnieka vai bijušā dalībnieka apgādājamo, sūtītājas valsts varas iestāžu pienākums ir uzņemt attiecīgo personu atpakaļ savā teritorijā vai kādā citā veidā panākt šīs personas izvietošanu ārpus uzņemošās valsts. Šis punkts attiecas tikai uz personām, kas nepieder uzņēmējai valstij un iebraukuši uzņēmējā valstī kā spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieki, vai ar mērķi par tādiem kļūt, un uz šādu personu apgādājamiem.

IV pants

Uzņēmēja valsts vai nu

a) Bez pārbaudes vai samaksas atzīst par derīgām spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku autovadītāju apliecības vai atļaujas, vai militārās autovadītāju apliecības, ko izsniegusi sūtītāja valsts vai politisks apakšveidojums; vai arī

b) Ikvienam spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekam, kam ir autovadītāja apliecība vai atļauja, vai arī militāra autovadītāja apliecība, ko izsniegusi sūtītāja valsts vai tās politisks apakšveidojums, izsniedz savas autovadītāju apliecības vai atļaujas ar noteikumu, ka pārbaude netiek prasīta.

V pants

1. Spēku dalībnieki parasti valkā formas tērpu. Izņemot, ja tieši pretēji atrunāts jebkurā vienošanā starp sūtītājas un uzņemošās valsts varas iestādēm, civilā apģērba valkāšana ir uz tādiem pašiem noteikumiem kā uzņemošās valsts spēku dalībniekiem. Regulārās apakšvienības vai spēku formējumi ir tērpti formas tērpos, kad tie šķērso robežu.

2. Uz spēku vai civilās sastāvdaļas dienesta pārvietošanās līdzekļiem papildus to reģistrācijas numuram ir jābūt atšķirības zīmei, kas norāda to valstisko piederību.

VI pants

Spēku dalībnieku valdījumā var atrasties un tiem atļauts nēsāt ieročus, ar noteikumu, ka tie ir pilnvaroti to darīt saskaņā ar tiem dotām pavēlēm. Sūtītājas valsts varas iestāde respektē lūgumus, kas saņemti no uzņemošās valsts šajā jautājumā.

VII pants

1. Saskaņā ar šī panta noteikumiem:

a) Sūtītājas valsts militārām varas iestādēm ir tiesības realizēt uzņemošās valsts teritorijā visu kriminālo un disciplināro jurisdikciju, kas tām piešķirta saskaņā ar sūtītājas valsts likumdošanu pār visām personām, kuras pakļautas šīs valsts militārajai likumdošanai;

b) Uzņemošās valsts varas iestādēm ir tiesības realizēt jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem un to apgādājamiem attiecībā uz pārkāpumiem, kas izdarīti uzņemošās valsts teritorijā un ir sodāmi saskaņā ar šīs valsts likumdošanu.

2. a) Sūtītājas valsts militārajām varas iestādēm ir ekskluzīvas tiesības realizēt jurisdikciju pār personām, kas pakļautas šīs valsts militārajai likumdošanai, attiecībā uz pārkāpumiem, to vidū pārkāpumiem, kuri attiecas uz tās drošību un ir sodāmi saskaņā ar sūtītājas valsts likumdošanu, bet nav sodāmi saskaņā ar uzņemošās valsts likumdošanu.

b)Uzņemošās valsts varas iestādēm ir ekskluzīvas tiesības realizēt jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem un to apgādājamiem attiecībā uz pārkāpumiem, ietverot pārkāpumus, kas attiecas uz šīs valsts drošību un sodāmi saskaņā ar tās likumdošanu, bet nav sodāmi saskaņā ar sūtītājas valsts likumdošanu.

c) Šī punkta un šī panta 3.punkta nolūkos pārkāpumi pret valsts drošību ietver:

(i) nodevību pret valsti;

(ii) sabotāžu, spiegošanu vai jebkuru likumu, kas attiecas uz šīs valsts noslēpumiem vai noslēpumiem attiecībā uz šīs valsts aizsardzību, pārkāpumu.

3. Gadījumos, kad tiesības uz jurisdikciju ir vienlaicīgas, tiek piemēroti turpmākie noteikumi:

a) Sūtītājas valsts militārām varas iestādēm ir primāras tiesības realizēt jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem gadījumos, kad:

(i) pārkāpumi izdarīti tikai attiecībā uz šīs valsts īpašumu vai drošību vai pārkāpumi izdarīti tikai attiecībā pret kāda cita šīs valsts spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka, vai tā apgādājamā personu vai īpašumu;

(ii) pārkāpumi radušies darbības vai nolaidības rezultātā, pildot dienesta pienākumus.

b)Jebkuru citu pārkāpumu gadījumā uzņemošās valsts varas iestādēm ir primāras tiesības realizēt jurisdikciju.

c) Ja valsts, kam ir primāras tiesības, nolemj nerealizēt jurisdikciju, tā par to paziņo otras valsts varas iestādēm cik ātri vien iespējams. Valsts, kam ir primārās tiesības, varas iestādēm jāuzņem ar sapratni otras valsts varas iestāžu lūgums atteikties no savām tiesībām gadījumos, kad otra valsts uzskata šādu atteikšanos par īpaši svarīgu.

4. Iepriekšējie šī panta noteikumi nedod tiesības sūtītājas valsts militārām varas iestādēm realizēt jurisdikciju pār personām, kas pieder uzņēmējai valstij vai tajā pastāvīgi dzīvo, ja vien tie nav sūtītājas valsts spēku dalībnieki.

5. a) Uzņemošās un sūtītājas valsts varas iestādes palīdz viena otrai spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku vai to apgādājamo arestēšanā uzņemošās valsts teritorijā un to nodošanā varas iestādei, kas realizē jurisdikciju saskaņā ar iepriekšējiem noteikumiem.

b) Uzņemošās valsts varas iestādes nekavējoties informē sūtītājas valsts militārās varas iestādes par ikvienu spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka vai apgādājamā arestēšanu.

c) Apsūdzētā spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka vai apgādājamā, pār kuru uzņēmēja valsts realizē jurisdikciju, arests, ja viņš atrodas sūtītājas valsts varā, paliek šīs valsts ziņā līdz kamēr uzņēmēja valsts tam ceļ apsūdzību.

6. a) Uzņemošās un sūtītājas valsts varas iestādes palīdz viena otrai visu nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanā pārkāpumu gadījumos un pierādījumu vākšanā un uzrādīšanā, arī konfiscēšanā un attiecīgos gadījumos ar pārkāpumu saistīto priekšmetu nodošanā. Šādu priekšmetu nodošana var būt atkarīga no to atdošanas laika, ko noteikusi varas iestāde, kas tos izsniedz.

b) Līgumslēdzēju Pušu varas iestādes informē viena otru par lietu iznākumu visos gadījumos, kad tiesības realizēt jurisdikciju ir vienlaicīgas.

7. a) Sūtītājas valsts varas iestādes neizpilda nāves sodu uzņēmējā valstī, ja uzņemošās valsts likumdošanā nav paredzēts šāds sods par līdzīgiem pārkāpumiem.

b) Uzņemošās valsts varas iestādes respektē sūtītājas valsts varas iestāžu lūgumu pēc palīdzības cietumsoda piemērošanā, ko saskaņā ar šī panta noteikumiem piespriedušas sūtītājas valsts varas iestādes uzņemošās valsts teritorijā.

8. Gadījumos, kad saskaņā ar šī panta noteikumiem apsūdzēto tiesājušas vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas iestādes un tas ticis attaisnots vai notiesāts, un izcieš sodu vai jau izcietis sodu, vai ticis apžēlots, citas Līgumslēdzējas Puses tiesas iestādes šajā pašā teritorijā viņu nevar atkārtoti tiesāt par to pašu pārkāpumu. Tomēr nekas šajā punktā nekavē sūtītājas valsts militārās varas iestādes sodīt tās spēku dalībnieku par jebkuru disciplināro noteikumu pārkāpumu, kas radies aiz darbības vai nolaidības, kuras rezultātā noticis pārkāpums, par kuru viņu sodījušas citas Līgumslēdzējas Puses varas iestādes.

9. Kad vien pret spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku vai apgādājamo tiek uzsākta kriminālvajāšana uzņemošās valsts jurisdikcijas ietvaros, tam ir tiesības:

a) uz tūlītēju un ātru tiesu;

b) pirms tiesas tikt informētam par apsūdzību vai apsūdzībām, kas tam tiek celtas;

c) tikt konfrontētam ar lieciniekiem, kas liecina pret viņu;

d) procesuālā ceļā iegūt lieciniekus, kas liecinātu viņa labā, ja tie atrodas uzņemošās valsts jurisdikcijā;

e) izvēlēties juridisko pārstāvniecību savai aizstāvībai pēc paša vēlēšanās vai arī saskaņā ar noteikumiem, kādi tajā brīdī ir spēkā uzņēmējā valstī, tiesas ieceltu aizstāvi;

f) izmantot kompetenta tulka pakalpojumus, ja viņš to uzskata par nepieciešamu; un

g) sazināties ar sūtītājas valsts valdības pārstāvi un, ja procesuālā kārtība to atļauj, šādam pārstāvim piedalīties tiesā.

10. a) Regulārām militārām vienībām vai spēku formējumiem ir tiesības uzturēt kārtību ikvienā nometnē, iestādē vai citās telpās, kurās tie uzturas ar uzņēmēju valsti noslēgta līguma rezultātā. Spēku militārā policija var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kārtību un drošību šādās telpās.

b) Ārpus šīm telpām šāda militārā policija tiek nodarbināta, tikai pamatojoties uz vienošanos ar uzņemošās valsts varas iestādēm un sadarbībā ar šīm varas iestādēm, un tiktāl, cik tas nepieciešams, lai uzturētu disciplīnu un kārtību spēku dalībnieku vidū.

11. Katra Līgumslēdzēja Puse piemēro tādu likumdošanu, kāda ir nepieciešama, lai nodrošinātu citas Līgumslēdzējas Puses iekārtu, ekipējuma, īpašuma, ierakstu un dienesta informācijas adekvātu drošību un aizsardzību savā teritorijā, un to personu sodīšanu, kuras pārkāpj likumus, kas izdoti šim mērķim.

VIII pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atsakās no visām savām prasībām pret citu Līgumslēdzēju Pusi par ikvienu tai piederošam īpašumam, ko lieto tās sauszemes, jūras vai gaisa bruņotie spēki, nodarīto zaudējumu, ja šādus zaudējumus:

(a) radījis citas Līgumslēdzējas Puses bruņoto spēku dalībnieks vai nodarbinātais savu pienākumu, kas ir saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, pildīšanas laikā vai

(b) tie radušies no citai Līgumslēdzējai Pusei piederoša un tās bruņoto spēku lietošanā esoša jebkura transportlīdzekļa, peldlīdzekļa vai gaisa kuģa lietošanas ar nosacījumu, ka vai nu transportlīdzeklis, peldlīdzeklis vai gaisa kuģis, kas nodarījis zaudējumus, ticis lietots saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma darbību, vai zaudējums nodarīts īpašumam, kas šādi ticis lietots.

Viena Līgumslēdzēja Puse atsakās no prasībām, kas radušās no glābšanas uz jūras, pret citu Līgumslēdzēju Pusi, ja glābtais peldlīdzeklis vai krava pieder Līgumslēdzējai Pusei un to lieto tās bruņotie spēki saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma darbību.

2. a) Gadījumā, ja zaudējumi nodarīti, kā tas noteikts 1.punktā, citam Līgumslēdzējas Puses īpašumam, kas atrodas tās teritorijā, atbildību nosaka un zaudējumu apmēru aprēķina arbitrs, kurš iecelts saskaņā ar šī punkta b. apakšpunktu, ja vien iesaistītās Līgumslēdzējas Puses nevienojas citādāk. Arbitrs arī izlemj ikvienu pretprasību, kas cēlusies no šī atgadījuma.

b) Arbitrs, kurš minēts a. apakšpunktā, tiek iecelts, abām iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm vienojoties, no personām, kas pieder uzņēmējai valstij, kuri ieņem vai ir ieņēmuši augstu amatu tiesā. Ja iesaistītās Līgumslēdzējas Puses nevar vienoties par arbitru 2 mēnešu laikā, ikviena no tām var griezties ar lūgumu pie Ziemeļatlantijas Padomes Pārstāvju Priekšsēdētāja iecelt personu ar iepriekš minēto kvalifikāciju.

c) Ikviens arbitra lēmums ir saistošs un galīgs Līgumslēdzējām Pusēm.

d) Ikviena kompensācija, ko noteicis arbitrs, sadalāma saskaņā ar šī panta 5 e. (i), (ii) un (iii) punkta noteikumiem.

e) Atlīdzību arbitram iesaistītās Līgumslēdzējas Puses nosaka savstarpēji vienojoties un kopā ar nepieciešamajiem izdevumiem, kas tam radušies pildot pienākumus, sedz vienlīdzīgās daļās.

f) Tomēr katra Līgumslēdzēja Puse atsakās no prasības gadījumos, kad zaudējums ir mazāks par:

Beļģija B.fr. 70 000

Luksemburga L.fr. 70 000

Kanāda $ 1460

Nīderlande Fl. 5320

Dānija Kr. 9670

Norvēģija Kr. 10 000

Francija F.fr. 490 000

Portugāle Es. 40 250

Islande Kr. 22 800

Apvienotā Karaliste L 500

Itālija Li. 850 000

Amerikas Savienotās Valstis $ 1400

Ikviena cita Līgumslēdzēja Puse, kuras īpašumam nodarīts zaudējums tajā pašā atgadījumā, arī atsakās no prasībām, ja zaudējums nepārsniedz augstāk minēto summu. Gadījumā, kad ir vērā ņemama starpība Līgumslēdzēju Pušu valūtas maiņas kursos, Līgumslēdzējas Puses vienojas par atbilstošu šo summu izlīdzināšanu.

3. Šī panta 1. un 2.punkta nolūkam izteiciens "Līgumslēdzējas Puses īpašums" attiecībā uz peldlīdzekli ietver arī peldlīdzekli uz frakts līgumu ar šo Līgumslēdzēju Pusi vai peldlīdzekļa lietošanu uz frakts līguma noteikumiem, vai arī īpašuma tiesību sagrābšanu uz peldlīdzekli (izņemot, ja zaudējumu vai atbildības risku nes kāda persona, kas nav šāda Līgumslēdzēja Puse).

4. Katra Līgumslēdzēja Puse atsakās no visām prasībām pret ikvienu citu Līgumslēdzēju Pusi par savu bruņoto spēku dalībnieka ievainojumu vai nāvi, ja šāds dalībnieks pildījis dienesta pienākumus.

5. Prasības (izņemot no kontraktiem izrietošās un tās, uz kurām attiecas šī panta 6. un 7. punkts), kas izriet no spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku darbības vai bezdarbības dienesta pienākumu pildīšanas laikā vai kas izriet no ikvienas citas darbības, nolaidības vai notikuma, par kuru spēki vai civilā sastāvdaļa ir juridiski atbildīga, un kas uzņemošās valsts teritorijā rada zaudējumus trešajām personām, kuras nav kāda Līgumslēdzēja Puse, risina uzņēmēja valsts saskaņā ar turpmākajiem noteikumiem:

a) Prasības tiek reģistrētas, izskatītas un nokārtotas vai izspriestas saskaņā ar tiem uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz prasībām, kuras radušās tās bruņoto spēku darbības dēļ.

b) Uzņēmēja valsts var nokārtot ikvienu šādu prasību, un uzņēmēja valsts savā valūtā samaksā summu, par kuru panākta vienošanās vai kura piespriesta.

c) Šāds maksājums, vai nu saskaņā ar vienošanos, vai uzņemošās valsts kompetentas tiesas spriedumu lietā, vai šādas tiesas galīgo lēmumu, ar kuru prasība tikusi noraidīta, ir saistošs un galīgs Līgumslēdzējām Pusēm.

d) Iesaistītajām sūtītājām valstīm visos sīkumos tiek paziņots par katru prasību, ko atlīdzinājusi uzņēmēja valsts, un par summas sadali saskaņā ar turpmākajiem "e" punkta "i", "ii" un "iii" apakšpunktiem. Ja atbilde nav sniegta divu mēnešu laikā, tiek uzskatīts, ka piedāvātais sadalījums akceptēts.

e) Izmaksas, kas radušās atlīdzinot prasības saskaņā ar iepriekšējiem apakšpunktiem un šī panta 2.punktu, tiek sadalītas starp Līgumslēdzējām Pusēm šādi:

(i) Gadījumos, kad atbildīga tikai viena Līgumslēdzēja Puse, noteiktā vai piespriestā summa tiek sadalīta šādā proporcijā - 25 procentus no šīs summas maksā uzņēmēja valsts, 75 procentus maksā sūtītāja valsts.

(ii) Ja vairāk nekā viena valsts ir atbildīga par nodarīto zaudējumu, noteiktā vai piespriestā summa tiek līdzvērtīgi sadalīta starp tām: tomēr, ja uzņēmēja valsts nav starp valstīm, kuras atbildīgas, tā maksā uz pusi mazāk nekā katra sūtītāja valsts.

(iii) Ja zaudējumus nodarījuši Līgumslēdzēju Pušu bruņotie spēki un nav iespējams precīzi noteikt, kuri bruņotie spēki konkrēti vainojami, tad noteiktā vai piespriestā summa tiek līdzvērtīgi sadalīta starp iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm: tomēr, ja uzņēmēja valsts nav viena no valstīm, kuras bruņotie spēki nodarījuši zaudējumus, tā maksā uz pusi mazāk nekā katra no iesaistītajām sūtītājām valstīm.

(iv) Paziņojums par summām, kuras samaksājusi uzņēmēja valsts pusgada laikā par katru gadījumu, kad piedāvātais procentuālais sadalījums akceptēts, katru pusgadu tiek nosūtīts iesaistītajām sūtītājām valstīm kopā ar pieprasījumu pēc atlīdzības. Šāda atlīdzība samaksājama pēc iespējas īsākā laikā uzņemošās valsts valūtā.

f) Gadījumos, kad šī punkta b. un e. apakšpunktu noteikumu piemērošana rada Līgumslēdzējai Pusei nopietnas grūtības, tā var lūgt Ziemeļatlantijas Padomi vienoties par citu risinājumu.

g) Spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieks nav pakļaujams nekādām darbībām neviena sprieduma piespiedu izpildei, ja tas piespriests uzņēmējā valstī apstākļu dēļ, kas radušies viņam pildot dienesta pienākumus.

h) Izņemot, ciktāl šī punkta e. apakšpunkts attiecas uz prasībām, kas ietvertas šī panta 2.punktā, šī punkta noteikumi neattiecas uz prasībām, kas radušās tām kuģa navigācijas vai vadīšanas vai kuģa kravas iekraušanas, vešanas vai izkraušanas dēļ vai saistībā ar, izņemot prasības, kas izriet no personas nāves vai ievainojuma, uz kuru neattiecas šī panta 4.punkts.

6. Prasības, kas radušās uzņēmējā valstī pret spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem no darbības vai nolaidības, kuras dēļ iesniegtas prasības un kas nav notikusi dienesta pienākumu pildīšanas laikā, tiek risinātas šādi:

a) Uzņemošās valsts varas iestādes izskata prasību un aprēķina kompensāciju prasītājam godīgā un taisnīgā ceļā, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ietverot cietušās personas rīcību, un sagatavo ziņojumu par šo atgadījumu.

b) Ziņojums tiek nogādāts sūtītājas valsts varas iestādēm, kuras tad izlemj bez kavēšanās, vai tās piedāvās ex gratia samaksu un, ja tā, tad kādā apjomā.

c) Ja ex gratia samaksas piedāvājums tiek izteikts un prasītājs tam piekrīt kā pilnīgam savas prasības apmierinājumam, sūtītājas valsts varas iestādes pašas samaksa un informē uzņemošās valsts varas iestādes par savu lēmumu un samaksāto summu.

d) Nekas šajā punktā neietekmē uzņemošās valsts tiesu jurisdikciju tās darbībās pret spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku, ja vien un līdz kamēr nav samaksāts pilnīgai prasības apmierināšanai.

7. Prasības, kas radušās no neatļautas sūtītājas valsts bruņoto spēku ikviena dienesta transporta līdzekļa izmantošanas, izskatāmas saskaņā ar šī panta 6.punktu, izņemot, ciktāl spēki vai civilā sastāvdaļa ir juridiski atbildīgi.

8. Ja rodas strīds par to, vai spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka darbība vai nolaidība, kuras dēļ iesniegta prasība, pieļauta pildot dienesta pienākumus, vai arī sūtītājas valsts bruņoto spēku jebkura dienesta transporta līdzekļa izmantošana nav bijusi atļauta, jautājuma izskatīšana nododama arbitram, kas iecelts atbilstoši šī panta 2.b. punktam un kura lēmums šajā jautājumā ir galīgs un izšķirošs.

9. Sūtītāja valsts nepieprasa imunitāti pret uzņemošās valsts tiesu jurisdikciju pār spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem attiecībā uz uzņemošās valsts tiesu civilo jurisdikciju, izņemot, ciktāl to paredz šī panta 5.g. punkts.

10. Sūtītājas valsts un uzņemošās valsts varas iestādes sadarbojas pierādījumu vākšanā prasību, kurās Līgumslēdzējas Puses ir iesaistītas, taisnīgai izskatīšanai un nokārtošanai.

IX pants

1. Spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieki un to apgādājamie var iegādāties uz vietas preces, kas nepieciešamas to personīgajam patēriņam, un tādus pakalpojumus, kādi tiem nepieciešami, uz tiem pašiem noteikumiem, kā personas, kas pieder uzņemošajai valstij.

2. Preces, kas nepieciešamas spēku vai civilās sastāvdaļas iztikai no vietējiem avotiem, parasti tiek pirktas ar iestāžu starpniecību, kuras iepērk šādas preces uzņemošās valsts bruņotajiem spēkiem. Lai izvairītos no šādas iepirkšanas negatīvām sekām uzņemošās valsts ekonomikai, šīs valsts kompetentās varas iestādes, kad tas nepieciešams, norāda uz jebkurām precēm, kuru pirkšana ir ierobežota vai aizliegta.

3. Saskaņā ar līgumiem, kas jau ir spēkā vai turpmāk var tikt noslēgti starp sūtītājas valsts un uzņemošās valsts pilnvarotajiem pārstāvjiem, uzņemošās valsts varas iestādes uzņemas pilnu atbildību par atbilstošu vienošanos noslēgšanu, lai spēkus vai civilās sastāvdaļas nodrošinātu ar ēkām un zemes platībām, kas tiem nepieciešamas, kā arī ar tām saistītām ierīcēm un pakalpojumiem. Šādi līgumi un vienošanās, ciktāl tas iespējams, saskaņojami ar noteikumiem, kas nosaka uzņemošās valsts līdzīga personāla izmitināšanu un izvietošanu. Ja nepastāv īpašs līgums, kas nosaka ko citu, uzņemošās valsts likumi nosaka tiesības un pienākumus, kuri rodas no ēku, zemes platību, ierīču vai pakalpojumu aizņemšanas vai izmantošanas.

4. Spēku vai civilās sastāvdaļas prasības pēc vietējā civilā darbaspēka tiek apmierinātas tādā pašā veidā kā uzņemošās valsts līdzīgas prasības, un ar uzņemošās valsts varas iestāžu atbalstu, izmantojot nodarbinātības dienestus. Nodarbinātības un darba apstākļi, īpaši darba alga, papildus samaksas un darbinieku aizsardzības noteikumi ir tie paši, kas noteikti uzņemošās valsts likumdošanā. Šādi civilie darbinieki, kurus nodarbina spēki vai civilā sastāvdaļa, nekādā ziņā netiek uzskatīti par šo spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem.

5. Ja spēkiem vai civilajai sastāvdaļai to atrašanās vietā nav iespējas saņemt atbilstošus medicīnas vai zobārsta pakalpojumus, to dalībnieki un to apgādājamie var saņemt medicīnisko un zobārsta aprūpi, ietverot hospitalizāciju, uz tādiem pašiem noteikumiem kā līdzīgs uzņemošās valsts personāls.

6. Uzņēmēja valsts, pamatojoties uz lūgumiem radīt iespēju spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem saņemt ceļošanas pakalpojumus vai izsniegt tiem atļaujas, attiecībā uz izmaksām izturas ar vislielāko labvēlību. Šāda pakalpojumu sniegšana un atļauju izsniegšana ir atkarīga no īpašiem nolīgumiem starp iesaistītajām valdībām.

7. Saskaņā ar jebkuriem vispārējiem vai speciāliem finansu nolīgumiem starp Līgumslēdzējām Pusēm, samaksu vietējā valūtā par precēm, izmitināšanu un pakalpojumiem, kas saņemti saskaņā ar šī panta 2., 3. un 4.punktu, un, ja nepieciešams, 5. un 6.punktu, spēku varas iestādēm jānokārto nekavējoties.

8. Ne spēki, ne civilā sastāvdaļa, ne arī to dalībnieki un to apgādājamie ar šo pantu netiek atbrīvoti no nodokļiem vai nodevām par pirkšanu un pakalpojumiem, kuras maksājamas saskaņā ar uzņemošās valsts finansu noteikumiem.

X pants

1. Ja uzņēmējā valstī jebkuras aplikšanas ar nodokļiem likumiskais pamats ir atkarīgs no uzturēšanās ilguma vai pastāvīgās dzīvesvietas, tad laika periods, kurā spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieks atrodas šīs valsts teritorijā vienīgi tāpēc, ka ir šādu spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieks, šādas aplikšanas ar nodokļiem nolūkos netiek uzskatīts par uzturēšanās laiku šajā valstī vai arī par tādu, kas mainītu rezidenci vai pastāvīgo dzīves vietu. Spēku un civilās sastāvdaļas dalībnieki uzņēmējā valstī ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokļiem attiecībā uz darba algām un citiem ienākumiem, ko tie gūst no sūtītājas valsts kā šādi dalībnieki, vai attiecībā uz jebkuru taustāmo kustamo īpašumu, kura atrašanos uzņēmējā valstī nosaka vienīgi šo dalībnieku pagaidu uzturēšanās šajā valstī.

2. Nekas šajā pantā nekavē spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz ikvienu peļņu nesošu darbību, kurā tas var iesaistīties uzņēmējā valstī, izņemot viņa kā šāda dalībnieka veikto algoto darbu, un, izņemot darba algu un citus ienākumus, un taustāmo kustamo īpašumu kāds minēts 1.daļā, nekas šajā pantā nekavē viņu pakļaut tādai aplikšanai ar nodokļiem, kādai šāds dalībnieks ir pakļauts saskaņā ar uzņēmējas valsts likumiem, pat ja tiek uzskatīts, ka viņš nav uzņēmējas valsts rezidents, vai, ka viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus uzņēmējas valsts teritorijas.

3. Nekas šajā pantā nav attiecināms uz XI panta 12.punktā definēto "nodevu".

4. Šī panta nolūkā jēdziens "spēku dalībnieks" netiek attiecināts uz uzņēmējas valsts pavalstnieku.

XI pants

1. Ja vien šajā Līgumā nav noteikts pretējais, spēku un civilās sastāvdaļas dalībnieki, kā arī to apgādājamie, ir pakļauti uzņēmējas valsts muitas iestāžu administrētajiem likumiem un noteikumiem. It īpaši uzņēmējas valsts muitas iestādēm ir tiesības, saskaņā ar tās likumu un noteikumu vispārējiem nosacījumiem, pārmeklēt spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekus un to apgādājamos, pārbaudīt to bagāžu un transporta līdzekļus un saskaņā ar šādiem likumiem un noteikumiem konfiscēt priekšmetus.

2. a) Spēku vai civilās sastāvdaļas dienesta transporta līdzekļu pagaidu ievešana un izvešana, tiem pārvietojoties ar savu jaudu, ir atļauta atbrīvojot no nodevas ja tiek uzrādīta ceļazīme tādā formā, kāda noteikta šī Līguma pielikumā.

b) Šādu transporta līdzekļu pagaidu ievešana, tiem nepārvietojoties ar savu jaudu, ir atrunāta šī panta 4.daļā un to izvešana - 8.daļā.

c) Spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieku dienesta transporta līdzekļi ir atbrīvoti no jebkādiem nodokļiem, kas maksājami, par šo transporta līdzekļu pārvietošanos pa ceļiem.

3. Dienesta dokumenti, kas apzīmogoti ar dienesta zīmogu, nav pakļauti muitas pārbaudei. Kurjeriem, vienalga kādā statusā, kuri pārvadā šos dokumentus, jābūt atsevišķai pārvietošanās pavēlei, kas izdota atbilstoši III panta 2.b) daļai. Šādā pārvietošanās pavēlē jānorāda pārvadājamo sūtījumu skaits un jāapstiprina, ka tie satur tikai dienesta dokumentus.

4. Spēki var ievest, nemaksājot nodevu, aprīkojumu spēku vajadzībām un saprātīgos daudzumos pārtiku, krājumus un citas preces lietošanai vienīgi spēku vajadzībām un gadījumos, kad šādu lietošanu atļauj uzņēmēja valsts, civilo sastāvdaļu un to apgādājamo lietošanai. Šāda no nodevas atbrīvota ievešana ir atļauta, ja ievešanas vietas muitas nodaļā ir iesniegta atļauja tādā formā, par kuru panākta vienošanās starp uzņēmēju valsti un sūtītāju valsti un kuru parakstījusi šim nolūkam sūtītājas valsts pilnvarotā persona. Atļauja iesniedzama kopā ar tādiem muitas dokumentiem, par kādiem panākta vienošanās. Informācija par personas, kura pilnvarota parakstīt atļaujas, nozīmēšanu, tās amatu, kā arī tās parakstu un zīmogu paraugi, kas tiks lietoti, nosūtāmi uzņēmējas valsts muitas administrācijai.

5. Spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieks, pirmoreiz ierodoties uzņēmējā valstī, lai sāktu dienestu, vai ikviens tā apgādājamais, kas tam pievienojas, pirmoreiz ierodoties uzņēmējā valstī, uz šāda dienesta laiku var ievest savas personiskās mantas un mēbeles nemaksājot nodevu.

6. Spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieki var uz laiku ievest nemaksājot nodevu savus privātos transporta līdzekļus pašu un to apgādājamo personiskai lietošanai. Šis pants neuzliek par pienākumu piešķirt atbrīvojumu no nodokļiem, kas maksājami par privāto transporta līdzekļu pārvietošanos pa ceļiem.

7. Precēm, ko ieved spēku iestādes, kas nav paredzētas vienīgi šo spēku vai civilās sastāvdaļas lietošanai, un preces, kas nav tās, kas minētas šī panta 5. un 6. punktā, ko ieved spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieki, netiek piešķirti nekādi atbrīvojumi no nodevām vai citiem nosacījumiem, kas piemērojami pamatojoties uz šo pantu.

8. Preces, kas ievestas nemaksājot nodevu saskaņā ar iepriekš minēto 2.b), 4., 5. vai 6.daļu:

a) var tikt brīvi izvestas, ar nosacījumu, ka tās ievedot saskaņā ar 4.daļu, muitas iestādēm uzrādīta atļauja, kas izsniegta atbilstoši šai daļai; tomēr muitas iestādes var pārbaudīt, vai izvestās lietas atbilst tām, kas norādītas atļaujā, un vai tās ir faktiski tikušas ievestas saskaņā ar 2.b), 4., 5. vai 6.daļas nosacījumiem;

b) parasti uzņēmējā valstī netiek atsavinātas, vai nu tās pārdodot, vai dāvinot; tomēr atsevišķos gadījumos šāda atsavināšana tiek atļauta uzņēmējas valsts attiecīgo iestāžu noteiktajā kārtībā (piemēram, nomaksājot nodevas un nodokļus un ievērojot tirdzniecības un valūtas maiņas kontroles prasības).

9. Preces, kas iegādātas uzņēmējā valstī, no tās izvedamas tikai saskaņā ar uzņēmējā valstī spēkā esošajiem noteikumiem.

10. Muitas iestādes izdod īpašus noteikumus regulāri izveidotām vienībām vai formējumiem robežas šķērsošanai ar nosacījumu, ka attiecīgās muitas iestādes tiek iepriekš savlaicīgi informētas.

11. Uzņēmēja valsts izdod īpašus noteikumus, lai degvielu, eļļas un smērvielas, ko izmanto spēku vai civilās sastāvdaļas dienesta transporta līdzekļiem, gaisa kuģiem un kuģiem, varētu piegādāt nemaksājot jebkurus nodokļus un nodevas.

12. Šī panta 1.-10.daļā:

"nodeva" nozīmē muitas nodokli un visus pārējos nodokļus un nodevas, kas maksājami ievedot vai izvedot preces, kā nu kuro reizi, izņemot nodokļus un nodevas, kas nav nekas vairāk kā maksa par sniegtajiem pakalpojumiem;

"ievešana" ietver izņemšanu no muitas noliktavām vai ilgstošas muitas uzraudzības, ar nosacījumu, ka attiecīgās preces nav izaudzētas, izgatavotas vai ražotas uzņēmējā valstī.

13. Šī panta noteikumi attiecas uz minētajām precēm ne tikai tad, kad tās tiek ievestas uzņēmējā valstī vai izvestas no tās, bet arī tad, kad tās atrodas tranzītā caur Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šim nolūkam tiks uzskatīts, ka šajā pantā jēdziens "uzņēmēja valsts" ietver ikvienu Līgumslēdzēju Pusi, caur kuras teritoriju preces tiek pārvietotas tranzītā.

XII pants

1. Uzņēmējas valsts muitas vai nodokļu iestādes kā priekšnosacījumu jebkādu muitas vai nodokļu atbrīvojumu vai atvieglojumu, kas noteikti šajā Līgumā, piešķiršanai var pieprasīt tādu noteikumu ievērošanu, kādus tās uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu šo atbrīvojumu vai atvieglojumu ļaunprātīgu izmantošanu.

2. Šīs iestādes var atteikties piešķirt jebkuru šajā Līgumā noteikto atbrīvojumu attiecībā uz uzņēmējā valstī izaudzēto, izgatavoto vai ražoto preču ievešanu, ja šīs preces ir izvestas no uzņēmējas valsts nemaksājot nodokļus vai nodevas, kādas būtu jāmaksā, ja minētās preces netiktu izvestas, vai, ja šīs preces ir izvestas no uzņēmējas valsts saņemot minēto nodokļu atmaksu. Preces, kas tiek izņemtas no muitas noliktavām, tiek uzskatītas par ievestām, ja tās tika uzskatītas par izvestām ievietojot tās muitas noliktavās.

XIII pants

1. Lai novērstu muitas un nodokļu likumu noteikumu pārkāpumus, uzņēmējas valsts un sūtītājas valsts varas iestādes palīdz viena otrai izziņas izdarīšanā un pierādījumu vākšanā.

2. Spēku varas iestādes savu pilnvaru robežās sniedz visu iespējamo palīdzību, lai nodrošinātu to priekšmetu nodošanu uzņēmējas valsts muitas un nodokļu iestādēm, kas šīm iestādēm jākonfiscē, vai kas jākonfiscē šo iestāžu vārdā.

3. Spēku varas iestādes savu pilnvaru robežās sniedz visu iespējamo palīdzību, lai nodrošinātu, ka spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieki vai to apgādājamie samaksātu nodevas, nodokļus un soda naudas, kas tiem jāmaksā.

4. Dienesta transporta līdzekļi un priekšmeti, kas pieder spēkiem vai to civilajai sastāvdaļai, nevis šādu spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem, un ko konfiscējušas uzņēmējas valsts varas iestādes sakarā ar tās muitas vai nodokļu likumu vai noteikumu pārkāpumiem, nododami iesaistīto spēku attiecīgajām iestādēm.

XIV pants

1. Spēki, civilā sastāvdaļa un to dalībnieki, kā arī to apgādājamie, ir pakļauti kā sūtītājas valsts tā uzņēmējas valsts noteikumiem par ārvalstu valūtas maiņu.

2. Sūtītājas valsts un uzņēmējas valsts valūtas maiņas iestādes var izdot īpašus noteikumus, kas piemērojami spēkiem vai civilajai sastāvdaļai, vai to dalībniekiem, kā arī to apgādājamiem."

XV pants

1. Saskaņā ar šī panta 2.punktu, šis Līgums paliek spēkā kara darbības gadījumā, kura attiecas uz Ziemeļatlantijas Līgumu, izņemot, ka noteikumi par prasību kārtošanu VIII panta 2.-5.punktā neattiecas uz kara postījumiem un ka Līguma, īpaši III un VII pantu noteikumus nekavējoties pārskata iesaistītās Līgumslēdzējas Puses, kuras var vienoties par tādiem grozījumiem, kādus tās uzskata par vēlamiem Līguma piemērošanai to vidū.

2. Šādas kara darbības gadījumā katrai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības, paziņojot 60 dienu laikā otrai Līgumslēdzējai Pusei, apturēt šī Līguma jebkuru noteikumu piemērošanu, ciktāl tas uz to attiecas. Ja šīs tiesības tiek izmantotas, Līgumslēdzējas Puses nekavējoties konsultējas, lai vienotos par piemērotiem noteikumiem, kas aizstātu apturētos.

XVI pants

Visas domstarpības starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu kārtojamas sarunu ceļā starp tām bez griešanās pie jebkādas ārējas jurisdikcijas. Izņemot, ja šajā Līgumā ietverts noteikums, kas nosaka ko tieši pretēju, domstarpības, kuras nav iespējams noregulēt tiešu sarunu ceļā, nododamas izskatīšanai Ziemeļatlantijas Padomei.

XVII pants

Ikviena Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā lūgt pārskatīt ikvienu šī Līguma pantu. Lūgums nosūtāms Ziemeļatlantijas Padomei.

XVIII pants

1. Šis Līgums ir ratificējams, un ratifikācijas dokuments iespējami īsākā laikā deponējams Amerikas Savienoto Valstu valdībā, kas paziņo katrai valstij, kura to parakstījusi, deponēšanas datumu.

2. Trīsdesmit dienas pēc tam, kad četras valstis, kas to parakstījušas, ir deponējušas savus ratifikācijas dokumentus, šis Līgums stājas spēkā to vidū. Tas stājas arī spēkā attiecībā uz katru citu valsti, kas to parakstījusi, trīsdesmit dienas pēc tam, kad tā deponējusi savu ratifikācijas dokumentu.

3. Pēc tam, kad tas stājies spēkā, šis Līgums ir atvērts, lai tam pievienotos ikviena valsts, kura pievienojas Ziemeļatlantijas Līgumam, pēc Ziemeļatlantijas Padomes apstiprinājuma un uz tādiem noteikumiem, par kādiem tā nolemj. Pievienošanās var notikt, pievienošanās dokumentu deponējot Amerikas Savienoto Valstu valdībā, kas paziņo katrai valstij, kas to parakstījusi vai pievienojusies tam, deponēšanas datumu. Attiecībā uz ikvienu valsti, kuras pievienošanās dokuments tiek deponēts, šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad šāds dokuments ticis deponēts.

XIX pants

1. Pēc tam, kad notecējis četru gadu termiņš kopš datuma, kad šis Līgums stājies spēkā, šo Līgumu var denonsēt ikviena Līgumslēdzēja Puse.

2. Līguma denonsēšana iespējama ar rakstisku paziņojumu, ko šī Līgumslēdzēja Puse iesniedz Amerikas Savienoto Valstu valdībā, kas paziņo pārējām Līgumslēdzējām Pusēm par katru šādu paziņojumu un tā saņemšanas datumu.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada kopš paziņojuma saņemšanas brīža Amerikas Savienoto Valstu valdībā. Pēc šī viena gada termiņa notecēšanas Līgums zaudē spēku attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, kas to denonsējusi, bet tas paliek spēkā starp atlikušajām Līgumslēdzējām Pusēm.

XX pants

1. Saskaņā ar šī panta 2. un 3.punkta noteikumiem šis Līgums attiecas tikai uz Līgumslēdzēju Pušu valsts teritoriju.

2. Tomēr ikviena valsts, deponējot savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu vai ikvienā citā mirklī pēc tam, iesniegdama paziņojumu Amerikas Savienoto Valstu valdībai, var paziņot, ka šis Līgums attiecināts (atkarībā, ja valsts, kas izdara paziņojumu, uzskata to par nepieciešamu, no atsevišķa līguma noslēgšanas starp šo valsti un katru no iesaistītajām sūtītājām valstīm), uz visām vai kādu no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga Ziemeļatlantijas Līguma areālā. Šis Līgums tad attieksies uz teritoriju vai teritorijām, kas tur nosauktas, trīsdesmit dienas pēc tam, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība saņēmusi paziņojumu, vai trīsdesmit dienas pēc atsevišķā līguma, ja tāds nepieciešams, noslēgšanas, vai kad tas ir stājies spēkā saskaņā ar XVIII pantu, kā katrā gadījumā.

3. Valsts, kas izdarījusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 2.punktu, attiecinot šo Līgumu uz jebkuru teritoriju, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var denonsēt Līgumu atsevišķi attiecībā uz šādu teritoriju saskaņā ar XIX panta noteikumiem.

TO APLIECINĀDAMAS, apakšā parakstījušās Pilnvarotās personas, ir parakstījušas šo Līgumu.

PARAKSTĪTS 1951.gada jūnija mēneša deviņpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā angļu un franču valodā, kas tiek deponēts Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Amerikas Savienoto Valstu valdība nosūta tā apliecinātas kopijas visām valstīm, kas to parakstījušas vai tam pievienojušās.

Pielikums

Valsts ministrija vai dienests

Ceļazīme *

Derīga no .............................................................. Līdz ..................................................................

importēšanai uz laiku.....................................................................................................................

šādu dienesta transporta līdzekli ...............................................................................................

Veids...................................................................................................................................................

------------------------------------------------------

Reģistrācijas numurs .............................................. Dzinēja numurs.......................................

------------------------------------------------------

Rezerves daļas

.............................................................................................................................................................

Uzstādītās sakaru iekārtas...........................................................................................................

------------------------------------------------------

Ceļazīmes turētāja vārds un paraksts

Izsniegšanas datums pieprasījis

Iebraukšana un izbraukšana uz laiku

Ostas vai muitas nosaukums Datums Muitas ierēdņa paraksts un zīmogs

------------------------------------------------------

Izbraukšana

............................................................................................................................................................

------------------------------------------------------

Iebraukšana

............................................................................................................................................................

------------------------------------------------------

Izbraukšana

............................................................................................................................................................

------------------------------------------------------

Izbraukšana

............................................................................................................................................................

------------------------------------------------------

* Šim dokumentam jābūt sūtītājas valsts valodā un angļu, un franču valodā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 19.06.1951.
Stājas spēkā:
 01.09.2004.
Pievienošanās:
 01.09.2004.
Pieņemšanas vieta: 
Londona
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 ASV valdība
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 106, 07.07.2004.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
474
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"