LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN
MEKSIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS
KONVENCIJA
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS
NOVĒRŠANU
ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA NODOKĻIEM
Latvijas Republikas valdība un Meksikas Savienoto Valstu
valdība,
vēloties noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma
nodokļiem,
vienojas par tālāk minēto:
1.pants
PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS KONVENCIJA
Šī Konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu
Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2.pants
NODOKĻI, UZ KO ATTIECAS KONVENCIJA
1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko uzliek
Līgumslēdzējas Valsts labā neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas
veida.
2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ko uzliek
kopējam ienākumam vai ienākuma daļai, tajā skaitā nodokļi, ko
uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma
atsavināšanas.
3. Esošie nodokļi, uz ko attiecas šī Konvencija, konkrēti
ir:
a) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis
(turpmāk "Latvijas nodokļi");
b) Meksikā:
(i) federālais ienākuma nodoklis (impuesto sobre la renta
federal);
(ii) uzņēmējdarbības vienotās likmes nodoklis (impuesto
empresarial a tasa única);
(turpmāk "Meksikas nodokļi").
4. Šī Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc
būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos
nodokļus, tiek ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma.
Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē
viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo
valstu attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos.
3.pants
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
1. Ja no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā
Konvencijā:
a) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un,
lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas
teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem
ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas
normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt
īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur
esošajiem dabas resursiem;
b) termins "Meksika" nozīmē Meksikas Savienotās
Valstis; lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas ietver Meksikas
Savienoto Valstu teritoriju, kā arī Federācijas sastāvdaļas,
salas, tajā skaitā pieguļošo ūdeņu rifus un smilšu sēkļus;
Gvadalupes (Guadalupe) un Reviljahihedo
(Revillagigedo) salas, kontinentālo šelfu un salu jūras un
zemes dzīles, smilšu sēkļus un rifus; teritoriālās jūras un
iekšzemes ūdeņus un ārpus tiem, teritorijas pār kurām saskaņā ar
starptautiskajām tiesībām Meksika var īstenot tās suverenās
tiesības uz jūras dzīļu, zemes dzīļu un virsūdeņu dabas resursu
izpēti un izmantošanu, un valsts teritorijas gaisa telpu saskaņā
ar starptautiskajās tiesībās vispārpieņemtiem noteikumiem;
c) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra
Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju
vai Meksiku;
d) termins "persona" nozīmē fizisko personu,
sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu
apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek
uzskatīta par korporatīvu apvienību;
f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un
"otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē
uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu,
ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus
pārvadājumus ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas
Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis
pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;
h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:
(i) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto
pārstāvi;
(ii) Meksikā, Finanšu un valsts aizdevumu ministriju;
i) termins "valsts piederīgais" nozīmē:
(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts
piederība;
(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai
apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no spēkā esošajiem
Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.
2. Līgumslēdzējām Valstīm jebkurā laikā piemērojot šo
Konvenciju, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme,
kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās valsts normatīvajos aktos
attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas Konvencija, ja vien no
konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs valsts attiecīgajos
nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs
valsts normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.
4.pants
REZIDENTS
1. Šajā Konvencijā termins "Līgumslēdzējas Valsts
rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs
valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās
pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu,
dibināšanas vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver
arī attiecīgo valsti un jebkuru tās politiski administratīvo
vienību vai pašvaldību. Tomēr šis termins neietver tās personas,
kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti tikai attiecībā uz to
ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem vai tajā esošo
kapitālu.
2. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu
Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:
a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā
dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiek uzskatīta tikai par
tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un
ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir
vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas
nevienā no abām valstīm, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās
valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav
neviena no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
kuras valsts piederīgais ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu piederīgais vai nav nevienas
šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes
izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā
persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju
Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu
savstarpējas vienošanās ceļā un noteikt Konvencijas piemērošanas
veidu šādai personai. Ja šāda vienošanās nepastāv, tad
Konvencijas piemērošanai minētā persona nav tiesīga pieprasīt
jebkuru nodokļu atvieglojumu, ko piešķir saskaņā ar šo
Konvenciju.
5.pants
PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA
1. Šajā Konvencijā termins "pastāvīgā
pārstāvniecība" nozīmē noteiktu darbības vietu, kur uzņēmums
pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" galvenokārt
ietver:
a) vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) biroju;
d) fabriku;
e) darbnīcu, un
f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai
jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.
3. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" tāpat arī
ietver:
a) būvlaukumu vai celtniecības, montāžas vai instalācijas
projektu vai ar tiem saistītas uzraudzības darbības, bet tikai
tad, ja šie būvdarbi, projekts vai darbības turpinās ilgāk par 6
(sešiem) mēnešiem;
b) Līgumslēdzējā Valstī veiktās darbības saistībā ar šajā
valstī esošo jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu
izpēti vai izmantošanu, ja šādas darbības tiek veiktas laika
posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz 90 (deviņdesmit)
dienas jebkurā 12 (divpadsmit) mēnešu periodā.
4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem termins
"pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam
piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai
piegādēm;
b) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumus, kas
paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai
piegādēm;
c) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumus, kas
paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
d) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi
preču vai izstrādājumu iepirkšanai uzņēmuma vajadzībām vai
informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
e) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi
tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru citu sagatavošanas vai
palīgdarbību;
f) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi,
lai nodarbotos ar a) līdz e) punktā minētajām darbībām jebkādā to
kombinācijā, ja darbību kombinācijai kopumā ir sagatavošanas vai
palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2.daļas noteikumiem, ja persona, kura
nav 6.daļā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma
labā un tai ir piešķirtas pilnvaras Līgumslēdzējā Valstī noslēgt
līgumus uzņēmuma vārdā, un tā pastāvīgi izmanto šīs pilnvaras,
tad attiecībā uz visām darbībām, ko šāda persona veic uzņēmuma
labā, tiek uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība
attiecīgajā valstī, izņemot, ja šāda persona veic tikai 4.daļā
paredzētās darbības, kuras veicot noteiktā darbības vietā,
saskaņā ar minēto daļu nepadara šo noteikto darbības vietu par
uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību.
6. Tiek uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgā pārstāvniecība
Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā
valstī, izmantojot vienīgi brokeri, tirdzniecības aģentu vai
jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu ar nosacījumu, ka šīs
personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta
darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un
ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām
attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām,
šāds aģents netiek uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā
daļā minētajā nozīmē. Šajā gadījumā tiek piemēroti 5.daļas
noteikumi.
7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts
rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī
(izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir
pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nenozīmē, ka
kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā
pārstāvniecība.
6.pants
IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no
nekustamā īpašuma (tajā skaitā ienākumam no lauksaimniecības un
mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme,
kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā
atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver
īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tajā skaitā
mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību
vispārīgie noteikumi, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz
mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo
izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu
vai tiesībām tos izmantot, tiesības uz jūras un zemes dzīļu un to
dabas resursu izpētes vai izmantošanas ceļā iegūstamo īpašumu,
tajā skaitā tiesības uz līdzdalību vai labuma gūšanu no šāda
īpašuma. Kuģi, liellaivas un gaisa kuģi netiek uzskatīti par
nekustamo īpašumu.
3. 1.daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz ienākumu no
nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai
izmantošanas jebkādā citā veidā, kā arī attiecībā uz ienākumu no
nekustamā īpašuma atsavināšanas.
4. 1. un 3.daļas noteikumi tiek piemēroti arī attiecībā uz
ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz
ienākumu no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgu individuālo
pakalpojumu sniegšanai.
7.pants
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņai tiek
uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu
pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību
minētajā veidā, uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņai var uzlikt
nodokļus otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var
attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību. Tomēr peļņa, kas gūta
par tādu preču vai izstrādājumu pārdošanu, kas ir tādi paši vai
līdzīgi tiem, kas tiek pārdoti, izmantojot pastāvīgo
pārstāvniecību, var tikt uzskatīta par attiecināmu uz šo
pastāvīgo pārstāvniecību, ja ir noskaidrots, ka minētā pārdošana
ir tikusi organizēta tādā veidā, lai izvairītos no nodokļu
maksāšanas valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.
2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,
izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā
Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms
tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un
atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību
tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, un pilnīgi neatkarīgi veiktu
darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts
atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības
vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos
un vispārējos administratīvos izdevumus. Tomēr šādi atskaitījumi
nav atļauti attiecībā uz maksājumiem (citādiem kā faktisko
izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā galvenajam
uzņēmumam vai kādam citam šī uzņēmuma birojam kā autoratlīdzību,
atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu vai
citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu par vadības vai
īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu
uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām,
kuras ir aizdotas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tāpat, nosakot
pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, netiek ņemtas vērā summas
(citādas kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā
pārstāvniecība saņem no galvenā uzņēmuma vai kāda cita tā biroja
kā autoratlīdzību, atalgojumu, vai cita veida līdzīgus maksājumus
par patentu vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu
par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku
pakalpojumu uzņēmuma gadījumus, procentu maksājumus par naudas
summām, kuras ir aizdotas galvenajam uzņēmumam vai kādam citam no
tā birojiem.
4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo
pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu
proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2.daļa neaizliedz
Līgumslēdzējai Valstij kā parasti pēc šī principa noteikt peļņas
daļu, kurai uzliek nodokļus; izmantotajai sadales metodei tomēr
jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem
principiem.
5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai
tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus
uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.
6. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko
attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu
un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties
citādi.
7. Ja peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi
aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu
pantu noteikumus.
8.pants
KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa
kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai
šajā valstī.
2. 1.daļā minētā peļņa neietver no viesnīcu vai pārvadāšanas
darbībām gūto peļņu, kas nav kuģu vai gaisa kuģu izmantošana
starptautiskajā satiksmē.
3. Šī panta piemērošanai peļņa no kuģu vai gaisa kuģu
izmantošanas starptautiskajā satiksmē ietver:
a) peļņu no kuģu vai gaisa kuģu iznomāšanas bez apkalpes un
apgādes; vai
b) peļņu no konteineru (tajā skaitā treileru un līdzīgu
konteineru pārvadāšanas iekārtu) lietošanas, uzturēšanas vai
iznomāšanas preču vai izstrādājumu pārvadāšanai;
ja, šādas darbības, atkarībā no apstākļiem, notiek papildus
uzņēmuma kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskā
satiksmē.
4. 1.daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu no piedalīšanās
pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes
transporta aģentūrā.
9.pants
SAISTĪTIE UZŅĒMUMI
1. Ja:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās
otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam
pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu
kapitāla,
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai
finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem,
kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem
neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no
uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var
tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt
nodokļus.
2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā
un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā
valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis,
un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem
uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem
neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas
korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai
peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šīs
Konvencijas noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju
Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.
10.pants
DIVIDENDES
1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var
uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši
attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo
dividenžu patiesā labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesā
labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kura
tieši pārvalda vismaz 10 procentus tās sabiedrības kapitāla, kura
izmaksā dividendes;
b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos
gadījumos.
Šīs daļas noteikumi neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības
peļņai, no kuras izmaksā dividendes.
3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu
no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām
piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām
korporatīvajām tiesībām un citu ienākumu, uz ko saskaņā ar tās
valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas
veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms
kā uz ienākumu no akcijām.
4. 1. un 2.daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesā
labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir
dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo
pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto
pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību
vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro
7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu
vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst
nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības izmaksātajām
dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras valsts
rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai
pastāvīgo bāzi šajā otrā valstī; nedz arī uzlikt nodokli
sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās
dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā
valstī gūtās peļņas vai ienākuma.
11.pants
PROCENTI
1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek
izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus arī atbilstoši
attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kurā tie rodas, bet, ja šo procentu patiesā labuma guvējs ir
otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst
pārsniegt:
a) 5 procentus no procentu kopapjoma, kas tiek maksāti bankām
un ko izmaksā bankas;
b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos
gadījumos.
3. Neatkarīgi no 2.daļas noteikumiem, 1.daļā minētajiem
procentiem tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kuras rezidents ir patiesā labuma guvējs, ja:
a) patiesā labuma guvējs ir Līgumslēdzēja Valsts, tās
politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai
Līgumslēdzējas Valsts centrālā banka;
b) procentus izmaksā jebkura no a) punktā minētajām
vienībām;
c) patiesā labuma guvējs ir atzīts pensiju fonds ar noteikumu,
ka tā ienākums kopumā ir atbrīvots no nodokļiem šajā valstī;
d) procenti rodas Latvijā un tiek maksāti par Meksikas Bankas
(Banco de México), Nacionālās ārējās tirdzniecības bankas
(Banco Nacional de Comercio Exterior, S.N.C.), Nacionālās
finanšu institūcijas (Nacional Financiera, S.N.C.) vai
Nacionālās sabiedrisko darbu un pakalpojumu bankas (Banco
Nacional de Obras y Servicios Públicos, S.N.C.), vai jebkuras
citas institūcijas, par kuru laika gaitā varētu tikt panākta
vienojušās starp Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm,
izsniegtajiem, garantētajiem vai apdrošinātajiem aizdevumiem;
vai
e) procenti rodas Meksikā un tiek maksāti par Latvijas Bankas,
Latvijas Hipotēku un zemes bankas, vai jebkuras citas
institūcijas, par kuru laika gaitā varētu tikt panākta vienojušās
starp Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm, izsniegtajiem,
garantētajiem vai apdrošinātajiem aizdevumiem.
4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no
jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai
nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības
piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no
valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm,
tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem
vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, kā arī jebkādu citu
ienākumu, kas Līgumslēdzējas Valsts, kurā ienākums rodas,
normatīvajos aktos tiek uzskatīts par ienākumu no naudas
aizdošanas. Termins "procenti" neietver jebkādu
ienākumu, kas saskaņā ar 10.panta 3.daļas noteikumiem tiek
uzskatīts par dividendēm.
5. 1., 2. un 3.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu
patiesā labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti
rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī
sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī,
izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz
kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo
pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā
atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona,
kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir
Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā
Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo
bāzi, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek
maksāti procenti, un ja šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā
pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka šie
procenti rodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā
pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu
maksātāju un procentu patiesā labuma guvēju vai starp viņiem
abiem un kādu citu personu, procentu summa jebkādu iemeslu dēļ
pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu
maksātājs un procentu patiesā labuma guvējs, ja starp viņiem
nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek
piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā
maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek
atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem,
ņemot vērā šīs Konvencijas pārējos noteikumus.
12.pants
AUTORATLĪDZĪBA
1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko
izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var arī uzlikt nodokļus
atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā
Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības
patiesā labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no autoratlīdzības
kopapjoma.
3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē
jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par:
a) jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna,
slepenas formulas vai procesa izmantošanu vai par tiesībām to
izmantot;
b) jebkuras rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās iekārtas
izmantošanu vai par tiesībām to izmantot;
c) informācijas attiecībā uz rūpniecisko, komerciālo vai
zinātnisko pieredzi sniegšanu;
d) jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tajā skaitā
kinofilmu un filmu vai ierakstu televīzijas vai radio pārraidēs,
izmantošanu vai par tiesībām to izmantot.
4. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības
patiesā labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas
autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību,
vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā
valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības
vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski
saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā
gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta
noteikumus.
5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī.
Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā,
vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav,
izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai
tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radies pienākums
izmaksāt autoratlīdzību, un ja šo autoratlīdzību izmaksā (sedz)
šī pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts,
ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā
pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.
6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp autoratlīdzības
maksātāju un autoratlīdzības patiesā labuma guvēju vai starp
viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa jebkādu
iemeslu dēļ pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties
maksātājs un patiesā labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto
īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai
attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai,
kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras
Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs
Konvencijas pārējos noteikumus.
13.pants
KAPITĀLA PIEAUGUMS
1. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents
gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo
nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrā Līgumslēdzējā
Valstī.
2. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents
gūst, atsavinot akcijas vai pielīdzināmu līdzdalību, kas vairāk
nekā 50 procentus no to vērtības tieši vai netieši gūst no otrā
Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, var uzlikt nodokļus
šajā otrā valstī.
3. Papildus kapitāla pieaugumam, kam uzliek nodokļus saskaņā
ar šī panta iepriekšējo daļu noteikumiem, kapitāla pieaugumam, ko
Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot pamatkapitālu,
līdzdalību vai citas tiesības uz uzņēmuma, kas ir otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kapitālu, var uzlikt nodokļus
šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr nodoklis nedrīkst pārsniegt
20 procentus no apliekamā kapitāla pieauguma.
4. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu,
kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās
pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā
Valstī, vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs
Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā
Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgu individuālo
pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā kapitāla pieaugumam no šādas
pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar
visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var
uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
5. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas
izmanto starptautiskajā satiksmē kuģus vai gaisa kuģus, gūst
atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotus kuģus vai gaisa
kuģus vai kustamo īpašumu, kas ir piederīgs šādu kuģu vai gaisa
kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
6. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas,
kas nav minēts šī panta iepriekšējās daļās, tiek uzlikti nodokļi
tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma
atsavinātājs.
7. Šī panta 3.daļas piemērošanai, kapitāla pieaugumam no
sabiedrības, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
akciju atsavināšanas, tiek uzlikti nodokļi tikai otrā
Līgumslēdzējā Valstī, ja akciju atsavināšana notiek starp vienas
un tās pašas sabiedrību grupas dalībniekiem, tik lielā mērā, kādā
atsavinātāja saņemtā atlīdzība sastāv no saņēmējas akcijām vai
citām tiesībām uz saņēmējas kapitālu vai citas tādas sabiedrības
akcijām vai citām tiesībām uz kapitālu, kurai tieši vai netieši
pieder vismaz 80 procenti balsstiesību saņēmējā sabiedrībā un no
tās vērības, un kura ir vienas Līgumslēdzējas Valsts rezidents
vai tādas valsts rezidents, ar kuru Meksikai ir plašs
informācijas apmaiņas līgums, kas atbilst Administratīvo nodokļu
noteikumu (Resolución Miscelánea Fiscal) 10.pielikumam,
bet tikai tad, ja ir izpildīti sekojoši noteikumi:
a) saņēmēja ir sabiedrība - vienas Līgumslēdzējas Valsts
rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Meksikai ir plašs
informācijas apmaiņas līgums, kas atbilst Administratīvo nodokļu
noteikumu (Resolución Miscelánea Fiscal) 10.pielikumam;
b) atsavinātājam vai saņēmējam pirms un tieši pēc nodošanas
tieši vai netieši pieder vismaz 80 procenti balsstiesību otrā
sabiedrībā un no tās vērības, vai sabiedrībai, kas ir vienas
Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar
kuru Meksikai ir plašs informācijas apmaiņas līgums, kas atbilst
Administratīvo nodokļu noteikumu (Resolución Miscelánea
Fiscal) 10.pielikumam, tieši vai netieši pieder (izmantojot
sabiedrības, kas ir vienas minētās valsts rezidenti) vismaz 80
procenti balsstiesību katrā no tām un no katras to vērības;
un
c) nosakot kapitāla pieaugumu jebkuram vēlākām darbībām:
(i) akciju sākotnējā vērtība saņēmējam tiek noteikta
balstoties uz vērtību, kāda bija atsavinātājam, to palielinot par
jebkuru saņemto naudu vai citu atlīdzību, kas nav akcijas vai
citas tiesības; vai
(ii) kapitāla pieaugums tiek noteikts izmantojot citu metodi,
kas būtībā dod tādu pašu rezultātu.
Neatkarīgi no iepriekš minētā, ja tiek saņemta nauda vai cita
atlīdzība, kas nav akcijas vai citas tiesības, kapitāla pieauguma
summai (tikai tai saņemtajai naudas vai citas atlīdzības summai,
kas nav akcijas vai citas tiesības) var uzlikt nodokļus tajā
Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir atsavināto akciju
sabiedrība.
14.pants
NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas
ienākumam, kas gūts, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai
veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiek uzlikti nodokļi tikai
šajā valstī, izņemot, ja šī persona savas darbības vajadzībām
izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā
Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumam var
uzlikt nodokļus arī otrā valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā
tas ir attiecināms uz šo pastāvīgo bāzi. Šī panta piemērošanai,
ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents - fiziskā persona uzturas otrā
Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā
pārsniedz 183 (simt astoņdesmit trīs) dienas jebkurā 12
(divpadsmit) mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā
taksācijas gadā, tiek uzskatīts, ka šī persona izmanto tai
regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā valstī, un ienākums, kas
gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiek
attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.
2. Termins "profesionālie pakalpojumi" īpaši ietver
neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai
pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta,
zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.
15.pants
ATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Saskaņā ar 16., 18. un 19.panta noteikumiem darba algai,
samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas
Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi
tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā
Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā
Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko
Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek
veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai
pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai
laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 (simt astoņdesmit trīs)
dienas jebkurā 12 (divpadsmit) mēnešu periodā, kas sākas vai
beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts
rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un
c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai
pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.
3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem,
atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota
kuģa vai gaisa kuģa, var uzlikt nodokļus šajā valstī.
16.pants
DIREKTORU ATALGOJUMS
Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko
saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai
jebkuras citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir
otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā
otrā valstī.
17.pants
MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI
1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumam, ko
gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks,
piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai
mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā
Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
Ienākumam, ko gūst izpildītājmākslinieks vai sportists, kas ir
Līgumslēdzējas Valsts rezidents, par šī rezidenta individuālo
darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kas saistīta ar šī rezidenta
kā izpildītājmākslinieka vai sportista reputāciju, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa
individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāts nevis pašam
izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šādam
ienākumam neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var
uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta
izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
3. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, ko
izpildītājmākslinieks vai sportists guvis par Līgumslēdzējā
Valstī veiktu darbību, ja šīs valsts apmeklējums pilnībā vai
galvenokārt tiek finansēts no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu
vai pašvaldību publiskā finansējuma līdzekļiem. Šajā gadījumā
ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.
18.pants
PENSIJAS
1. Saskaņā ar 19.panta 2.daļas noteikumiem pensijai un citai
līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par
iepriekš veikto algoto darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā
valstī.
2. Neatkarīgi no šī panta 1.daļas un 19.panta 2.daļas
noteikumiem pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas tiek
maksāta saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās apdrošināšanas
sistēmu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
19.pants
VALSTS DIENESTS
1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas
nav pensija un ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja
Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība
par šai valstij vai vienībai, vai pašvaldībai sniegtajiem
pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai
atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī,
ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un šī fiziskā persona ir
tāds šīs valsts rezidents, kas:
(i) ir šīs valsts piederīgais; vai
(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi, lai
sniegtu šos pakalpojumus.
2. a) Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem pensijai un citai
līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja
Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība,
vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par
pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij vai vienībai
vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr šādai pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek
uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā
persona ir šīs valsts rezidents un valsts piederīgais.
3. 15., 16., 17. un 18.panta noteikumus piemēro darba algai,
samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, kuru izmaksā par
pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai
tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības veikto
uzņēmējdarbību.
20.pants
STUDENTI
Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām
saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms
ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts
rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī ir ieradies vienīgi
studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti
nodokļi, ja šādi maksājumi ir no avotiem, kas neatrodas šajā
valstī.
21.pants
CITI IENĀKUMI
1. Citiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumiem, kas nav
atrunāti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to
rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī. Tomēr
šādiem citiem ienākumiem, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī,
var uzlikt nodokļus arī šajā otrā valstī.
2. 1.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas nav
ienākums no 6.panta 2.daļā definētā nekustamā īpašuma, ja šī
ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo
pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo
bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis
ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai
pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7.
vai 14.panta noteikumus.
22.pants
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA
1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:
a) Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šo
Konvenciju var uzlikt nodokļus Meksikā, tad, ja vien tās
nacionālajos normatīvajos aktos netiek paredzēti labvēlīgāki
noteikumi, Latvija atļauj samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli
par summu, kas ir vienāda ar Meksikā samaksāto ienākuma
nodokli.
Šie samazinājumi tomēr nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma
nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta Latvijā pirms šī samazinājuma
piemērošanas un kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt
nodokļus Meksikā.
b) Lai piemērotu a) punktu, ja sabiedrība - Latvijas
rezidents, saņem dividendes no sabiedrības - Meksikas rezidenta,
kurā tai pieder vismaz 10 procenti akciju ar pilnām
balsstiesībām, tad Meksikā samaksātajā nodoklī tiek ietverts ne
tikai par dividendēm samaksātais nodoklis, bet arī atbilstoša
daļa no nodokļa, kas samaksāts par sabiedrības peļņu, no kuras
tika maksātas dividendes.
2. Saskaņā ar Meksikas normatīvo aktu noteikumiem un ievērojot
to ierobežojumus, kas laika gaitā var tikt grozīti, negrozot to
vispārējos principus, Meksika atļauj tās rezidentiem piemērot
kredīta metodi attiecībā uz Meksikas nodokļiem:
a) par Latvijā samaksāto nodokli no ienākuma, kas radies
Latvijā, šai summai nepārsniedzot Meksikā maksājamo nodokli par
šādu ienākumu; un
b) sabiedrības, kurai pieder vismaz 10 procenti akciju
sabiedrībā, kas ir Latvijas rezidents, un no kuras pirmā minētā
sabiedrība saņem dividendes, gadījumā par izmaksātājas
sabiedrības Latvijā samaksāto nodokli par peļņas daļu, no kuras
tika maksātas dividendes.
3. Ja saskaņā ar jebkuru no šīs Konvencijas noteikumiem
Līgumslēdzējas Valsts rezidenta gūtais ienākums ir atbrīvots no
nodokļiem šajā valstī, tad aprēķinot nodokļa summu par šī
rezidenta pārējo ienākumu, šī valsts var ņemt vērā atbrīvoto
ienākumu.
23.pants
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA
1. Uz Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem otrā Līgumslēdzējā
Valstī nav attiecināma nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas
prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu
uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kuras tādos pašos
apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt
attiecinātas uz šīs otras valsts piederīgajiem. Šis noteikums
neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras
nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2. Uz bezvalstniekiem - Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem
nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm neattiecas nodokļu uzlikšana
vai ar to saistītas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas
nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kuras tādos
pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var
tikt attiecinātas uz attiecīgās valsts piederīgajiem.
3. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma
pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar būt
nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem,
kas veic tādu pašu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tā, ka
tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādu personisku
atvieglojumu, atlaidi un samazinājumu attiecībā uz nodokļu
uzlikšanu, kādus šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā
viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.
4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.daļas,
11.panta 7.daļas vai 12.panta 6.daļas noteikumi, procenti,
autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot
šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem
pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās
valsts rezidentam.
5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai
daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to tieši vai netieši
kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut
jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām
prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām
prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās
valsts uzņēmumi, vai kuras ir apgrūtinošākas par tām.
6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem
attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
24.pants
SAVSTARPĒJAS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA
1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu
rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu
uzlikšanu, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona
var neatkarīgi no šo valstu nacionālajos normatīvajos aktos
paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem iesniegt sūdzību
izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei,
kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja sūdzība attiecas uz
23.panta 1.daļu - tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai
iestādei, kuras valsts piederīgais ir šī persona. Sūdzība
iesniedzama izskatīšanai 3 (triju) gadu laikā pēc pirmā
paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šīs Konvencijas
noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.
2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu un pati
nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji
vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai
novērstu šai Konvencijai neatbilstošu nodokļu uzlikšanu, ar
nosacījumu, ka otras Līgumslēdzējas valsts kompetentajai iestādei
par šo lietu ir paziņots 4,5 (četru ar pusi) gadu laikā no
samaksas vai deklarācijas aizpildīšanas datuma šajā otrā valstī,
izvēloties vēlāko datumu. Šajā gadījumā, jebkura panāktā
vienošanās ir jāizpilda 10 (desmit) gadu laikā no samaksas vai
deklarācijas aizpildīšanas datuma šajā otrā valstī, izvēloties
vēlāko datumu, vai arī ilgākā periodā, ja to atļauj otras valsts
nacionālie normatīvie akti.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas
savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai
novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo
Konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu
nodokļu dubulto uzlikšanu šajā Konvencijā neparedzētos
gadījumos.
4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos
jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši
sazināties viena ar otru.
25.pants
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jāveic
informācijas apmaiņa, kas ir paredzami svarīga šīs Konvencijas
noteikumu izpildīšanai vai nacionālo normatīvo aktu
administrēšanai vai prasību izpildei attiecībā uz visu veidu un
nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzējas Valsts, tās
politiski administratīvās vienības vai pašvaldības labā, tiktāl,
ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar Konvenciju.
Konvencijas 1. un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu.
Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata
par tikpat slepenu kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs
valsts normatīvajiem aktiem un var tikt izpausta tikai tām
personām vai institūcijām (tajā skaitā tiesām un
administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas pirmajā teikumā
minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu
lietošanā vai lietu iztiesāšanā, apelāciju izskatīšanā attiecībā
uz pirmajā teikumā minētajiem nodokļiem vai iepriekšminētā
uzraudzībā. Šīm personām vai institūcijām šī informācija
jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust
šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.
2. Nekādā gadījumā 1.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot
tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un
administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti
piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,
uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo
noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras
izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre
public).
26.pants
DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS
Nekas šajā Konvencijā neietekmē diplomātisko misiju vai
konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras
tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem
noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.
27.pants
STĀŠANĀS SPĒKĀ
1. Katra Līgumslēdzēja Valsts pa diplomātiskajiem kanāliem
informē otru par to, ka ir izpildītas tās normatīvajos aktos
noteiktās procedūras, lai šī Konvencija stātos spēkā.
2. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā
minētā paziņojuma datuma, kas ir minēts 1.daļā, un tās noteikumi
abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek piemēroti:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -
ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas
spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, kas maksājami par jebkuru
taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas
spēkā.
28.pants
DARBĪBAS IZBEIGŠANA
Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja
Valsts tās darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var
izbeigt šīs Konvencijas darbību, paejot piecu gadu periodam pēc
Konvencijas stāšanās spēkā datuma, pa diplomātiskajiem kanāliem
iesniedzot rakstisku paziņojumu par izbeigšanu vismaz 6 (sešus)
mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā
Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek
izbeigta:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -
ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts
paziņojums;
b) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, kas maksājami par jebkuru
taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts
paziņojums.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir
parakstījuši.
Sastādīta Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, divos eksemplāros
divi tūkstoši divpadsmitā gada divdesmitajā aprīlī, latviešu,
spāņu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu
valodā.
Latvijas
Republikas valdības vārdā |
Meksikas Savienoto
Valstu valdības vārdā |
Andris Vilks |
José Antonio Meade Kuribreña |
Finanšu
ministrs |
Finanšu un valsts
aizdevumu ministrs |
PROTOKOLS
Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu
valdības konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk -
Konvencija) parakstīšanas brīdī puses ir vienojušās, ka tālāk
minētie noteikumi ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa:
I. Attiecībā uz 6.pantu:
1. Tiek saprasts, ka termins "nekustamais īpašums"
ietver jebkuru iespēju vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo
īpašumu.
2. Tiek saprasts, ka gadījumā, ja sabiedrības akciju vai citu
korporatīvo tiesību īpašumtiesības dod šo akciju vai korporatīvo
tiesību īpašniekam tiesības uz sabiedrības turējumā esoša
nekustamā īpašuma izmantošanu, tad ienākumam no šo tiesību tiešas
izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā var uzlikt
nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas nekustamais
īpašums.
II. Attiecībā uz 11.pantu:
Piemērojot 11.panta 6.daļu, ja aizdevums ir radies no galvenā
uzņēmuma un attiecīgā summa attiecas uz vairākām pastāvīgajām
pārstāvniecībām, kas atrodas dažādās valstīs, tad tiek uzskatīts,
ka procenti rodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas
pastāvīgā pārstāvniecība, bet tikai tādi procentu maksājumi,
kurus izmaksā (sedz) šī pastāvīgā pārstāvniecība.
III. Attiecībā uz 12.pantu:
Piemērojot 12.panta 5.daļas noteikumus, ja pienākums maksāt
autoratlīdzību ir noslēgts ar galveno uzņēmumu un attiecīgā summa
attiecas uz vairākām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas
dažādās valstīs, tad tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā
Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, bet
tikai tādi autoratlīdzības maksājumi, kurus izmaksā (sedz) šī
pastāvīgā pārstāvniecība.
IV. Attiecībā uz 12. un 13.pantu:
Tiek saprasts, ka maksājumi, ko gūst no jebkuru 12.panta
3.daļā minēto tiesību vai īpašuma atsavināšanas, ir uzskatāmi par
autoratlīdzību un apliekami saskaņā ar minēto pantu, ja vien
maksājumi netiek veikti pēc pušu pilnīgi un galīgi nolīgtas cenas
atsavināšanas datumā, bet ir atkarīgi no minēto tiesību vai
īpašuma faktiskā ražīguma vai lietošanas.
V. Attiecībā uz 14.pantu:
14.panta 1.daļa attiecas arī uz ienākumu, ko sabiedrība -
Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst sniedzot profesionālus
pakalpojumus, izmantojot otrā Līgumslēdzējā Valstī izvietoto
pastāvīgo bāzi.
VI. Attiecībā uz 24.pantu:
Neatkarīgi no visiem citiem līgumiem, kuru puses ir
Līgumslēdzējas Valstis, jebkuri nodokļu jautājumi saistībā ar
2.pantā minētajiem nodokļiem, ieskaitot strīdus par šīs
Konvencijas piemērošanu, starp Līgumslēdzējām Valstīm tiek
izšķirti tikai saskaņā ar šo pantu, ja vien kompetentās iestādes
nav vienojušās citādi.
VII. Attiecībā uz 25.pantu:
Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt
informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto tās
informācijas apkopošanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto
informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija
otrai valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas
vajadzībām. Pirmajā teikumā minētais pienākums attiecas uz
2.daļas ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus
nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij
atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tāpēc, ka tai nav
nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.
Nekādā gadījumā 2.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot
tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu attiekties sniegt
informāciju vienīgi tāpēc, ka informācijas turētāja ir banka,
cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura
darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas
saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā.
VIII. Attiecībā uz terminu "pastāvīgā bāze":
Tiek saprasts, ka, Meksikas nodokļu uzlikšanas nolūkā,
pastāvīgā bāze tiks noteikta saskaņā ar principiem, kas tiek
izmantoti pastāvīgās pārstāvniecības noteikšanai.
IX. Vispārīgi:
1. Tiek saprasts, ka Līgumslēdzējām Valstīm Konvencijas
noteikumus ir jācenšas piemērot saskaņā ar Ienākumu un kapitāla
nodokļu paraugkonvencijas pantu komentāriem, kurus laika gaitā ir
izstrādājusi ESAO Fiskālo lietu komiteja, ciktāl Konvencijā
ietvertie noteikumi atbilst šajā paraugkonvencijā
ietvertajiem.
2. Šīs Konvencijas atvieglojumi nav piemērojami sabiedrībām
vai citām personām, kas piemērojot īpašu režīmu saskaņā ar vienas
no Līgumslēdzēju Valstu normatīvajiem aktiem vai administratīvo
praksi ir pilnīgi vai daļēji ir atbrīvotas no nodokļu maksāšanas.
Šo noteikumu pirmajā teikumā minētais īpašais režīms par tādu
tiks uzskatīts tikai tad, kad par to savstarpējas saskaņošanas
ceļā vienosies valstu kompetentās iestādes.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir
parakstījuši.
Sastādīts Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, divos eksemplāros
divi tūkstoši divpadsmitā gada divdesmitajā aprīlī, latviešu,
spāņu un angļu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu
valodā.
Latvijas Republikas valdības
vārdā
|
Meksikas Savienoto Valstu
valdības vārdā
|
Andris
Vilks
|
José
Antonio Meade Kuribreña
|
Finanšu ministrs
|
Finanšu un valsts aizdevumu
ministrs
|