Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

Latvijas Republika un Amerikas Savienotās Valstis, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, vienojas:

1. pants

Vispārīgie Konvencijas piemērošanas noteikumi

1. Šī Konvencija ir piemērojama personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti, ja vien šajā Konvencijā nav norādīts citādi.

2. Šī Konvencija nekādā veidā neierobežo jebkuru izņēmumu, atbrīvojumu, atskaitījumu, nodokļa ieskaiti (kredītu) vai cita veida atvieglojumu, kurš pašreiz ir piemērojams vai var tikt piešķirts, pamatojoties uz:

a) katras Līgumslēdzējas Valsts likumiem; vai

b) jebkuru citu līgumu, kas noslēgts starp Līgumslēdzējām Valstīm.

3. Neatkarīgi no 2. b) apakšpunkta noteikumiem:

a) vienīgi šīs konvencijas 26.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) noteikumi ir jāpiemēro, ja ir jebkādas domstarpības par to, vai konkrētam pasākumam ir jāpiemēro šī Konvencija, un vienīgi šajā Konvencijā noteiktās procedūras ir jāpiemēro attiecībā uz šīm domstarpībām; un,

b) izņemot gadījumus, kad kompetentās iestādes nosaka, ka konkrētam nodokļu pasākumam nav jāpiemēro šī Konvencija, vienīgi šajā Konvencijā noteiktās diskriminācijas nepieļaušanas saistības ir jāpiemēro šim pasākumam, izņemot tādas nacionālā režīma vai vislielākās labvēlības režīma piemērošanas saistības, kuras ir piemērojamas saskaņā ar Ģenerālo Nolīgumu par tarifiem un tirdzniecību. Attiecībā uz šo pasākumu nav jāpiemēro nacionālā režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistības, kas tiek piemērotas saskaņā ar jebkuru citu līgumu;

c) šī punkta izpratnē "pasākums" nozīmē likumu, noteikumus, lēmumu, administratīvu darbību vai jebkurus līdzīgus noteikumus vai rīcību.

4. Neatkarīgi no jebkuriem šīs Konvencijas noteikumiem, izņemot šī panta 5.punktā noteikto, Līgumslēdzēja Valsts var aplikt ar nodokļiem tās rezidentus (kuru statusu nosaka saskaņā ar 4.pantu (Rezidents)) un, pamatojoties uz pilsonību, var aplikt ar nodokļiem tās pilsoņus it kā šī Konvencija nebūtu stājusies spēkā. Šīm vajadzībām jēdziens "pilsonis" desmit gadu ilgā periodā pēc turpmāk minēto personu statusa maiņas attiecas uz bijušajiem pilsoņiem vai bijušajiem ilgtermiņa rezidentiem, kuru statusa maiņas pamatā kā viens no galvenajiem iemesliem ir bijis nolūks izvairīties no nodokļu maksāšanas.

5. Ceturtā punkta noteikumi neietekmē:

a) atvieglojumus, kādus Līgumslēdzēja Valsts piešķir saskaņā ar 9.panta (Saistītie uzņēmumi) 2.punktu, 18.panta (Pensijas, sociālā nodrošināšana, ikgadējie maksājumi, alimenti un bērnu pabalsti) 2. un 5.punktu, 24.pantu (Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana), 25.pantu (Diskriminācijas nepieļaušana) un 26.pantu (Savstarpējās saskaņošanas procedūra); un

b) atvieglojumus, kādus Līgumslēdzēja Valsts piešķir saskaņā ar 19.pantu (Valdības dienests), 20.pantu (Studenti) un 28.pantu (Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls) fiziskajām personām, kuras nav ne šīs valsts pilsoņi un kuras arī netiek uzskatītas par šīs valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

2. pants

Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija

1. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir:

a) Savienotajās Valstīs: federālie ienākuma nodokļi, kuru uzlikšanu nosaka Iekšzemes Ieņēmumu kodekss (izņemot uzkrātās peļņas nodokli, privāto holdingsabiedrību nodokli un sociālās nodrošināšanas nodokļus) un akcīzes nodokļi, kuri ir piemērojami attiecībā uz privāto f ondu investīciju ienākumu (turpmāk Savienoto Valstu nodokļi);

b) Latvijas Republikā: uzņēmumu ienākuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, (turpmāk Latvijas nodokļi).

2. Konvencija tiks piemērota arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šīs Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos vai citos likumdošanas aktos, kuri ietekmē saistības, kas tām jāpilda saskaņā ar šo Konvenciju, kā arī par jebkuriem oficiāliem publicētiem materiāliem, kuri attiecas uz šīs Konvencijas piemērošanu, ieskaitot skaidrojumus, noteikumus, norādījumus vai tiesas nolēmumus.

3. pants

Vispārīgās definīcijas

1.Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Konvencijā:

a) jēdziens "Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latvijas Republiku vai Savienotās Valstis;

b) jēdziens "Savienotās Valstis" nozīmē Amerikas Savienotās Valstis, bet neiekļauj Puertoriko, Amerikāņu Virdžīnas, Guamu vai jebkuru citu Savienoto Valstu īpašumu vai teritoriju. Lietots ģeogrāfiskā nozīmē, jēdziens "Savienotās Valstis" iekļauj jebkuru Savienoto Valstu teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu apgabalu, kurā atbilstoši Savienoto Valstu likumdošanas aktiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Savienoto Valstu tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdziens "Latvijas Republika" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas Republikas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

d) jēdziens "persona" nozīmē fizisku personu, mantu (estate), trastu, līgumsabiedrību, sabiedrību un jebkuru citu personu kopumu ;

e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:

(i) Savienotajās Valstīs - finansu ministrijas sekretāru vai viņa deleģētu pārstāvi; un
(ii) Latvijā - finansu ministriju, vai tās pilnvarotu pārstāvi.

i) jēdziens "pilsonis" nozīmē:

(i) jebkuru fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;
(ii) jebkuru juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

2. Jebkurā laikā, piemērojot šo Konvenciju, Līgumslēdzēja Valsts ikvienu jēdzienu, kas šeit nav definēts, lietos tādā nozīmē, kādā tas lietots šīs valsts likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, ja vien no konteksta neizriet citādi vai ja kompetentās iestādes nav vienojušās par šī jēdziena kopēju interpretāciju saskaņā ar 26.panta (Savstarpējās saskaņošanas procedūra) noteikumiem. Turklāt jebkuram jēdzienu skaidrojumam saskaņā ar piemērojamajiem nodokļu likumdošanas aktiem būs prioritāte pār šo jēdzienu skaidrojumiem saskaņā ar citiem šīs valsts likumdošanas aktiem.

4. pants

Rezidents

1. Šajā Konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās rezidenci, pastāvīgo dzīvesvietu, pilsonību, vadības atrašanās vietu, inkorporācijas (reģistrācijas) vietu vai uz jebkādu citu līdzīga rakstura kritēriju.

2. a) Tomēr jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" neietver jebkuras personas, kurām šajā valstī tiek uzlikti nodokļi tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem avotiem;

b) līgumsabiedrības, mantas (estate) vai trasta saņemtā vai izmaksātā ienākuma gadījumā šis jēdziens ir piemērojams tikai tik lielā mērā, cik lielā mērā līgumsabiedrības, mantas (estate) vai trasta saņemtais ienākums šajā valstī ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem kā rezidenta apliekamais ienākums, apliekot ar nodokļiem vai nu ienākuma saņēmēju vai tā partnerus vai ieguvējus; un

c) ja fiziskā persona ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem kā rezidents, pamatojoties uz faktu, ka šī fiziskā persona ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, un šī persona vienlaikus nav otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad otrā valsts uzskatīs šo fizisko personu par pirmās minētās valsts rezidentu tikai tad, ja šīs fiziskās personas klātbūtne pirmajā minētajā valstī ir būtiska vai ja tās pastāvīgā dzīvesvieta vai ierastā dzīvesvieta ir pirmajā minētajā valstī. Ja šī fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, šīs personas rezidences valsti ir jānosaka saskaņā ar 4.punkta noteikumiem.

3. Jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" ietver:

a) Līgumslēdzēju Valsti, arī tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības un šīs valsts, vienības vai pašvaldības institūcijas un izpildinstitūcijas; un

b) juridiskās personas, kas izveidotas saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem, kuras šajā valstī ir pilnībā atbrīvotas no aplikšanas ar nodokļiem tāpēc, ka tās šajā valstī ir izveidotas un pastāv:

(i) vienīgi reliģiskiem, žēlsirdības, izglītojošiem, zinātnes vai citiem līdzīgiem nolūkiem; vai
(ii) lai saskaņā ar pensiju plānu nodrošinātu pensijas vai citus līdzīgus labumus darba ņēmējiem.

4. Ja saskaņā ar 1.panta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

5. Ja saskaņā ar 1.punkta nosacījumiem sabiedrība ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pienākums ir, savstarpēji vienojoties, censties atrisināt šo jautājumu. Ja šādas vienošanās nav, šāda sabiedrība netiks uzskatīta par rezidentu nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm attiecībā uz to atvieglojumu piemērošanu, kurus piešķir saskaņā ar šo Konvenciju.

6. Ja saskaņā ar 1.punkta nosacījumiem persona, kas nav ne fiziska persona ne sabiedrība, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāatrisina jautājums savstarpējas vienošanās ceļā un jānosaka, kādā veidā šai personai ir piemērojama šī Konvencija.

5. pants

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Konvencijā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu; un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" arī ietver būvlaukumu vai celtniecības vai instalācijas projektu, bet tikai tad, ja šīs darbības notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu no a) līdz e) apakšpunktā minētās darbības jebkurā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, kas nav neatkarīga statusa aģents, uz kuru attiecas 6.punkta noteikumi, darbojas uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas un tā parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus šī uzņēmuma vārdā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas šajā valstī veikto darbību uzņēmuma labā, izņemot gadījumus, kad šīs personas veiktās darbības nepārsniedz 4.punktā minētās darbības, kuru veikšana, izmantojot pastāvīgu darbības vietu, nevar tik t uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 4.punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot starpnieku, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē. Šādā gadījumā ir jāpiemēro 5.punkta noteikumi.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6. pants

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu nekustamajam īpašumam piederīgu īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko lieto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas aktu noteikumi par zemei piesaistīto īpašumu, jebkādas tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem attiecībā uz ražošanu no derīgajiem izrakteņiem, dabas atradnēm un citiem dabas resursiem vai par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, dabas atradnes un citus dabas resursus. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi, liellaivas un gaisa transporta līdzekļi. Šīs Konvencijas piemērošanai jēdziens "nekustamais īpašums" iekļauj arī tiesības uz īpašumu, kas var tikt radīts, veicot Līgumslēdzējas Valsts jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu, arī tiesības uz līdzdalību īpašumā vai peļņā, kuru var gūt šis īpašums.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. Šī panta 1., 3. un 4.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

6. Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kurš otrā Līgumslēdzējā Valstī ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem attiecībā uz viņa ienākumu no otrā valstī esoša nekustamā īpašuma, var izdarīt izvēli aprēķināt nodokli par šo ienākumu uz tīrā ienākuma bāzes (atskaitot ar šo ienākuma gūšanu saistītos izdevumus). Savienoto Valstu nodokļa gadījumā izvēle piemērot iepriekšējo teikumu būs saistoša taksācijas gadā, kurā tā ir izdarīta, un visos turpmākajos taksācijas gados, ja vien Savienoto Valstu kompetentās iestādes nepiekrīt to pārtraukt.

7. pants

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma uzņēmējdarbības peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to šīs peļņas daļu , ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību. Tomēr peļņa, kas gūta par tādu preču vai izstrādājumu pārdošanu, kuri ir tādi paši vai līdzīgi precēm vai izstrādājumiem, kas tiek pārdoti, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai peļņa, kas tiek gūta pa r cita veida veikto uzņēmējdarbību, kas ir tāda pati vai ir līdzīga tai, kāda tiek veikta, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, var tikt uzskatīta par attiecināmu uz šo pastāvīgo pārstāvniecību, ja ir noskaidrots, ka minētā pārdošana vai veiktā uzņēmējdarbība ir tikusi organizēta tādā veidā, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds uzņēmējdarbības peļņas lielums, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos va i līdzīgos apstākļos.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības peļņu, tiks atļauta izdevumu, kas ir radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām, atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem, ieskaitot izpētes un attīstības izdevumu, procentu un vispārējo administratīvo un operatīvo izdevumu saprātīgu daļu, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur. Līgumslēdzēja Valsts var saskaņā ar tās likumdošanas aktiem ierobežot šādu atskaitījumu izdarīšanu, tik lie l ā mērā, cik šādi ierobežojumi atbilst tīrā ienākuma koncepcijai.

4. Nekas šajā pantā neietekmēs jebkura Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas akta piemērošanu attiecībā uz personas nodokļu atbildības noteikšanu gadījumos, kad kompetentajām iestādēm pieejamā informācija nav pietiekama, lai noteiktu uz pastāvīgo pārstāvniecību attiecināmo peļņu, ar nosacījumu, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, pastāvīgās pārstāvniecības peļņa tiek noteikta saskaņā ar šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta uzņēmējdarbības peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Šīs Konvencijas piemērošanas nolūkā uzņēmējdarbības peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams pamats rīkoties citādi.

7. Šīs Konvencijas piemērošanai jēdziens "uzņēmējdarbības peļņa" nozīmē peļņu, kas gūta par tirdzniecības vai uzņēmējdarbības veikšanu. Tā iekļauj, piemēram, peļņu, kas gūta par ražošanu, tirdzniecību, zvejniecību, transporta pārvadājumiem, komunikācijām vai ieguves darbību un par citas personas individuālo pakalpojumu sniegšanu, ieskaitot gadījumus, kad sabiedrība sniedz tās darbinieku individuālos pakalpojumus. Šis jēdziens neiekļauj fiziskas personas ienākumu, kas gūts, veicot algotu darbu vai sniedzot neatkarīgus pakalpojumus.

8. Ja uzņēmējdarbības peļņā ir ietverti citos šīs Konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

9. Piemērojot šī panta 1. un 2.punktu, 10.panta (Dividendes) 4.punktu, 11.panta (Procenti) 5.punktu, 12.panta (Autoratlīdzības) 4.punktu, 13.panta (Kapitāla pieaugums) 3.punktu , 14.pantu (Neatkarīgie individuālie pakalpojumi) un 22.panta (Citi ienākumi) 2.punktu, ienākums vai kapitāla pieaugums var tikt attiecināts uz pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi pat tad, ja ienākums vai kapitāla pieaugums tiek saņemts pēc tam, kad pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze ir pārstājusi eksistēt.

8. pants

Kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta piemērošanai jēdziens "peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē" iekļauj peļņu, kas saņemta par pilnīgi nokomplektētu (ieskaitot apkalpi) kuģu vai lidmašīnu iznomāšanu (uz laiku vai konkrētam pārvadājumam). Tas iekļauj arī peļņu, ko uzņēmums, kas izmanto kuģus vai lidmašīnas starptautiskajā satiksmē, saņem par kuģu vai lidmašīnu iznomāšanu, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes (bērboutčarters), ja šāda iznomāšana notiek papildus pirmajā punktā minētajai darbībai. Peļņa , ko uzņēmums saņem, veicot katrā Līgumslēdzējā Valstī pasažieru vai īpašuma iekšzemes pārvadājumus, tiks uzskatīta par peļņu no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē, ja šādi pārvadājumi tiek veikti uzņēmuma starptautiskās satiksmes pārvadājumu ietvaros.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma, kas izmanto kuģus vai lidmašīnas starptautiskajā satiksmē, peļņa, kas gūta par starptautiskajā satiksmē izmantoto konteineru (ieskaitot treilerus, baržas un citu īpašumu, kas piederīgs konteineru transportam) lietošanu, uzturēšanu vai iznomāšanu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

4. Šī panta 1. un 3.punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta par piedalīšanos pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

9. pants

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē, vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē, vai tām pieder daļa otras valsts uzņēmuma kapitāla,

un jebkurā gadījumā šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kas veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi apliek ar nodokļiem to peļņu, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šīs Konvencijas noteikumi un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.

3. Pirmā punkta noteikumi neierobežos katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktu noteikumus, kuri atļauj veikt ienākuma, sadalītās peļņas, nodokļa ieskaites (kredīta) vai atvieglojumu iedalījumu, sadalīšanu vai attiecināšanu starp personām, neatkarīgi no tā, vai šīs personas ir vai nav Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, kas pieder vai ko tieši vai netieši kontrolē viena un tā pati līdzdalība, gadījumos, kad ir nepieciešams novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai skaidri noteikt katras šādas personas ienākumus.

10. pants

Dividendes

1. Dividendes, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividenžu maksātājs; ja dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība, kas tieši pārvalda vismaz 10 procentus no akcijām ar balsošanas tiesībām sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

b) 15 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šī punkta a) apakšpunkts netiks piemērots gadījumā, kad dividendes izmaksā Savienoto Valstu persona, kas ir Regulētā Investīciju sabiedrība vai Nekustamā īpašuma investīciju trasts.

Šī panta b) apakšpunkts tiks piemērots Regulētās Investīciju sabiedrības izmaksāto dividenžu gadījumā. Gadījumā, kad dividendes izmaksā Savienoto Valstu persona, kas ir Nekustamā īpašuma investīciju trasts, b) apakšpunkts tiks piemērots tikai gadījumā, kad dividenžu īstenais īpašnieks ir fiziskā persona, kuras līdzdalība nepārsniedz 10 procentus Nekustamā īpašuma investīciju trastā, pretējā gadījumā ir piemērojama iekšzemes likumdošanas aktos noteiktā nodokļa likme.

Šī punkta noteikumi neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Jēdziens "dividendes" šajā pantā apzīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kuras nav parāda prasības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kurš ir pakļauts tādai pašai aplikšanai ar nodokļiem kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās valsts likumdošanas aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali. Jēdziens "dividendes" iekļauj arī ienākumus, ko gūst dažādu norunu rezultātā, ieskaitot parāda saistības, kuras dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē tik lielā mērā, cik šāds ienākums tiek uzskatīts par dividendēm saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kurā rodas šis ienākums, likumdošanas aktiem.

4 . Šī panta 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja dividendes ir faktiski attiecināmas uz šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7.panta (Uzņēmējdarbības peļņa) vai 14.panta (Neatkarīgie individuālie pakalpojumi) noteikumi.

5. Sabiedrība, kas ir rezidents vienā no Līgumslēdzējām Valstīm un kura izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī pastāvīgo pārstāvniecību, kas tur ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, vai ja šī sabiedrība ir pakļauta otrā valstī aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tīrā ienākuma aplikšanu attiecībā uz tās ienākumu, kas var tikt aplikts ar nodokļiem otrā valstī saskaņā ar 6.panta (Ienākums no nekustamā īpašuma) vai saskaņā ar 13.panta (Kapitāla pieaugums) 1.punktu, otrā valstī var tikt aplikta ar nodokli papildus tam nodoklim, ar kuru tiek aplikta šīs sabiedrības gūtā peļņa. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt 5 procentus no tādas šīs sabiedrības otrā valstī ar nodokli apliktās peļņas daļas, kas vienāda ar šīs peļņas dividenžu ekvivalenta lielumu.

6. Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli šī rezidenta izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, veido daļu no pastāvīgās pārstāvniecības vai pastāvīgās bāzes uzņēmējdarbības īpašuma, kas atrodas o trā valstī, pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrā valstī.

11. pants

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuru īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas; ja procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no šo procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem:

a) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, kuru saņēmējs un īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, arī tās politiski administratīvās vienības un pašvaldības, Centrālā banka vai jebkura šai valdībai, vienībai vai pašvaldībai pilnībā piederoša finansu institūcija, vai procenti, kas saņemti par šīs valdības, vienības vai pašvaldības garantētajiem vai apdrošinātajiem aizdevumiem, tiks atbrīvoti no aplikšanas ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī;

b) procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, tiks atbrīvoti no aplikšanas ar nodokļiem šajā valstī, ja to īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums un ja šie procenti tiek maksāti par parāda saistībām, kas radušās, otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam pārdodot uz kredīta pirmās minētās valsts uzņēmumam jebkādus izstrādājumus vai ražošanas, tirdzniecības vai zinātniskas iekārtas, izņemot gadījumus, kad pārdošana vai parāda saistības ir starp saistītām personām;

c) Savienotās Valstis saskaņā ar to iekšzemes likumdošanas aktiem var aplikt ar nodokļiem iekļāvuma pārsniegumu attiecībā uz atlikušo līdzdalību Nekustamā īpašuma hipotēku investīciju pulā (Real Estate Mortgage Investment Conduit); un

d) procentus, kurus izmaksā Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kuri tiek noteikti, pamatojoties uz guvumiem, pārdošanu, ienākumiem, peļņu vai citiem parādnieka vai ar to saistītas personas finansiāli saimnieciskās darbības rādītājiem vai pamatojoties uz jebkurām izmaiņām parādnieka vai ar to saistītas personas īpašuma vērtībā, vai pamatojoties uz jebkuru dividendi, līgumsabiedrības peļņas sadali vai citu līdzīgu parādnieka vai ar to saistītas personas maksājumu, arī var aplikt ar nodokļiem šajā valstī, bet, ja to īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šo procentu kopapjomu var aplikt ar nodokļiem, nepārsniedzot 10.panta (Dividendes) 2.punkta b) apakšpunktā noteikto nodokļa likmi.

4. Šajā Konvencijā lietotais jēdziens "procenti" apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no to nodrošinājuma ar hipotēku, un saskaņā ar 10.panta (Dividendes) 4.punktu - neatkarīgi no tā, vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas par šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, kā arī visu veidu citus ienākumus, kuri saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kurā šie ienākumi rodas, likumdošanas aktiem tiek uzskatīti par procentiem. Soda naudas, kas saņemtas par maksājumu neizmaksu laikā, netiks uzskatītas par procentiem, uz kuriem attiecas šis pants.

5. Šī panta 2. un 3.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un procenti ir attiecināmi uz šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7.panta (Uzņēmējdarbības peļņa) vai 14.panta (Neatkarīgie individuālie pakalpojumi) noteikumi.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parāda saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

8. Līgumslēdzējas Valsts rezidents var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz procentu izdevumiem, kuri attiecināmi uz šī rezidenta peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību otrā Līgumslēdzējā Valstī vai kas attiecas uz šī rezidenta ienākumiem, kuri var tikt aplikti ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar 6.panta (Ienākums no nekustamā īpašuma) vai 13.panta (Kapitāla pieaugums) 1.punkta noteikumiem, kuri pārsniedz šīs pastāvīgās pārstāvniecības faktiski izmaksātos procentus vai kuri pārsniedz sakarā ar 6.pantā (Ienākums no nekustamā īpašuma) vai 13.panta (Kapitāla pieaugums) 1.punktā minētā ienākuma gūšanu faktiski izmaksātos procentus. Šajā gadījumā attiecināmo procentu izdevumi, kas pārsniedz faktiski izmaksātos procentus, tiks uzskatīti par procentiem, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī un kur u īstenais īpašnieks ir pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts rezidents.

12. pants

Autoratlīdzības

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuras īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šo autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas. Ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt :

a) 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par autoratlīdzībām, kas tiek maksātas par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu;

b) 10 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā Konvencijā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, filmas un ierakstus vai cita veida skaņas vai attēlu kopijas televīzijas un radio pārraidēm, uz jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai cita veida tiesībām vai īpašumu, vai par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku darbību un pieredzi. Jēdziens "autoratlīdzība" iekļauj arī maksājumus, kas saņemti par jebkuru tiesību vai īpašuma pārdošanu, kuri ir atkarīgi no šī ī p ašuma vai tiesību ražības, lietošanas vai nākotnē paredzētas pārdošanas.

4. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzību īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai šajā otrā valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un autoratlīdzība ir attiecināma uz šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7.panta (Uzņēmējdarbības peļņa) vai 14.panta (Neatkarīgie individuālie pakalpojumi) noteikumi.

5. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto ī p ašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

6. Šī panta piemērošanai:

a) Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību sedz pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

b) Gadījumos, kad saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem autoratlīdzība nevar tikt uzskatīta par autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, un šī autoratlīdzība tiek maksāta par jebkuru 3.punktā minēto tiesību vai īpašuma izmantošanu Līgumslēdzējā Valstī vai par tiesībām tos izmantot Līgumslēdzējā Valstī, tad tiks uzskatīts, ka šī autoratlīdzība rodas š a jā valstī un nevis valstī, kuras rezidents ir to maksātājs.

c) Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem maksājumi, kurus saņem par konteineru (ieskaitot treilerus, baržas un citu īpašumu, kas piederīgs konteineru transportam), kas tiek izmantoti preču vai īpašuma pārvadājumiem (kas nav pārvadājumi vienīgi starp vietām jebkuras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē), lietošanu, uzturēšanu vai iznomāšanu, kuri nav atrunāti 8.pantā (Kuģniecība un gaisa transports), tiks uzskatīti par maksājumiem, kas nerodas nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm.

13. pants

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Šajā pantā jēdziens "otrā Līgumslēdzējā Valstī esošais nekustamais īpašums" iekļauj 6.pantā (Ienākums no nekustamā īpašuma) minēto nekustamo īpašumu, kas atrodas šajā otrā valstī. Tas iekļauj arī tādas sabiedrības akcijas, kuras īpašums vismaz 50 procentu apmērā sastāv no šajā otrā valstī esoša nekustamā īpašuma, un līdzdalību līgumsabiedrībā, trastā vai mantā (estate) tik lielā mērā, cik to īpašums sastāv no otrā valstī esoša nekustamā īpašuma. Savienotajās Valstīs šis jēdziens iekļauj arī "līdzdalību Savienoto Valstu nekustamajā īpašumā" ("United States real property interest") .

3. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kurš ir pastāvīgās pārstāvniecības, ko vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, uzņēmējdarbības īpašuma daļa, vai arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai otrā Līgumslēdzējā Valstī izveidotai pastāvīgai bāzei, arī kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot šādu pastāvīgo pārstāvniecību (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādu pastāvīgo bāzi, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

4. Kapitāla pieaugumu, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto starptautiskajā satiksmē jūras vai gaisa transporta līdzekļus, gūst par starptautiskajā satiksmē izmantoto kuģu, lidmašīnu vai lietoto konteineru atsavināšanu, vai kapitāla pieaugumu, ko šāds uzņēmums gūst par kustamā īpašuma, kas ir saistīts ar šo kuģu, lidmašīnu vai konteineru izmantošanu, apliek ar nodokļiem tikai šajā valstī.

5. Maksājumi, kas minēti 12.panta (Autoratlīdzības) 3.punktā, tiks aplikti ar nodokļiem vienīgi saskaņā ar 12.panta noteikumiem.

6. Kapitāla pieaugumu, kas gūts, atsavinot jebkādu īpašumu, kurš atšķiras no 1. līdz 5.punktā minētā īpašuma, apliek ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14. pants

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta fiziskās personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šīs darbības tiek veiktas otrā valstī un kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šajā sakarā tiks uzskatīts, ka fiziskā persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona Līgumslēdzējas Valsts rezidents uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu garā periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā nodokļu gadā, un ienākums, kas gūts par šī punkta pirmajā teikumā minētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Šī panta pirmā punkta piemērošanai ienākums, kas var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, ir jānosaka tādā pašā veidā, kā tiek noteikts šīs valsts rezidenta ienākums, kas gūts par profesionāliem pakalpojumiem vai cita veida neatkarīgu darbību. Tomēr nekas šajā punktā nevar tikt iztulkots tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

3. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15. pants

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16.panta (Direktoru atalgojums), 18.panta (Pensijas, sociālā nodrošināšana, ikgadējie maksājumi, alimenti un bērnu pabalsti), 19.panta (Valsts dienests) un 20.panta (Studenti, mācekļi un pētnieki) noteikumiem darba alga, izpeļņa un cita l l īdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par algotu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā finansu gadā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un

c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšminētajiem noteikumiem atlīdzību, ko par algotu darbu, kas veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, saņem šī transporta līdzekļa pastāvīgā personālsastāva dalībnieki, var aplikt ar nodokļiem šajā valstī.

16. pants

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citu atlīdzību, kuru saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī lstī .

17. pants

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14.panta (Neatkarīgie individuālie pakalpojumi) un 15.panta (Atkarīgie individuālie pakalpojumi) noteikumiem ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, kā mūziķis vai arī kā sportists, par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī, izņemot gadījumus, kad mākslinieka vai sportista saņemto ienākumu summa, kopā ar viņam atmaksātiem vai viņa labā segtajiem izdevumiem, kas saņemta par minētajām darbībām attiecīgajā taksācijas gadā, nepārsniedz divdesmit tūkstošus ASV dolāru vai šīs summas ekvivalentu Latvijas latos.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākumi par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāti nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos citas personas ienākumus neatkarīgi no 7.panta (Uzņēmējdarbības peļņa), 14.panta (Neatkarīgie individuālie pakalpojumi) un 15.panta (Atkarīgie individuālie pakalpojumi) noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība, ja vien nav noskaidrots, ka ne sportists vai mākslinieks, ne ar viņu saistītas personas nekādā veidā, tieši vai netieši nepiedalās šīs citas personas peļņas sadalē, ieskaitot atliktās atlīdzības saņemšanu, balvas, maksas, dividendes, līgumsabiedrību peļņas sadales veidā vai jebkādā citā sadales veidā.

3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi neattiecas uz ienākumiem, ko par Līgumslēdzējā Valstī veiktajām darbībām gūst otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei pirmajā minētajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no otras Līgumslēdzējas Valsts, tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem. Šajā gadījumā ienākums tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18. pants

Pensijas, sociālā nodrošināšana, ikgadējie maksājumi, alimenti un bērnu pabalsti

1. Saskaņā ar 19.panta (Valsts dienests) noteikumiem pensija un cita līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas ir šīs atlīdzības īstenais īpašnieks, par iepriekš veikto algoto darbu neatkarīgi no tā, vai tās izmaksa ir periodiska vai vienreizēja, tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā valstī, kuras rezidents ir pensijas vai atlīdzības saņēmējs. Tomēr jebkura šādas pensijas vai atlīdzības summa, kura otrā Līgumslēdzējā Valstī tiktu izslēgta no tās saņēmēja apliekamā ienākuma, ja tās saņēmējs būtu šīs valsts rezidents, tiks atbrīvota no aplikšanas ar nodokļiem pirmajā minētajā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts veiktie maksājumi, ko šī valsts saskaņā ar tās sociālās nodrošināšanas vai līdzīgiem likumdošanas aktiem izmaksā otras Līgumslēdzējas valsts rezidentam vai Savienoto Valstu pilsonim, tiks aplikti ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī.

3. Ikgadējie maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī. Šī punkta piemērošanai jēdziens "ikgadējie maksājumi" nozīmē noteiktu summu (kas nav pensija), ko periodiski izmaksā noteiktos termiņos konkrētā periodā norādīto gadu garumā saskaņā ar saistībām veikt maksājumus, pamatojoties uz iepriekš saņemtu atbilstošu un pilnīgu atlīdzību (kas nav sniegta pakalpojumu veidā).

4. Alimenti, kas ir atskaitāmi no apliekamā ienākuma Līgumslēdzējā Valstī, kurus Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrā valstī. Šī punkta piemērošanai jēdziens "alimenti" nozīmē periodiskus maksājumus, kas tiek izmaksāti, pamatojoties uz rakstisku šķiršanās līgumu, tiesas spriedumu par laulības šķiršanu, atsevišķu uzturēšanu vai obligātu pabalstu, kuri tiek aplikti ar nodokļiem to saņēmēja rezidences valstī saskaņā ar tās likumdošanas aktiem.

5. Periodiski maksājumi, kuri nav minēti 4.punktā un kurus saskaņā ar rakstisku šķiršanās līgumu, tiesas spriedumu par laulības šķiršanu, atsevišķu uzturēšanu vai obligātu pabalstu Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam mazgadīgu bērnu uzturēšanai, netiks aplikti ar nodokļiem otrā valstī.

19. pants

Valsts dienests

1. Neatkarīgi no 15.panta (Atkarīgie individuālie pakalpojumi) un 17.panta (Mākslinieki un sportisti) noteikumiem:

a) atlīdzība, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai maksā Līgumslēdzēja Valsts, tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai kura tiek izmaksāta no šīs valsts, administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem par šai valstij, administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, kas sniegti, izpildot valstiskas funkcijas, saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī;

b) tomēr šī atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts pilsonis; vai
(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. Saskaņā ar 18.panta (Pensijas, sociālā nodrošināšana, ikgadējie maksājumi, alimenti un bērnu pabalsti) 2.punkta noteikumiem:

a) jebkura pensija, kuru fiziskajai personai maksā Līgumslēdzēja Valsts, tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība vai kura tiek izmaksāta no šīs valsts, administratīvās vienības vai pašvaldības sabiedriskajiem fondiem par šai valstij, administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, kas sniegti, izpildot valstiskas funkcijas, saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.

20. pants

Studenti, mācekļi un pētnieki

1. a) Fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents tās ierašanās brīdī otrā Līgumslēdzējā Valstī un kuras pagaidu uzturēšanās otrā Līgumslēdzējā Valstī galvenais mērķis ir:

(i) studijas universitātē vai citā otrā Līgumslēdzējā Valstī akreditētā mācību iestādē, vai
(ii) nodrošināt stažēšanos, kāda nepieciešama, lai iegūtu viņa profesijai vai profesijas īpašai jomai nepieciešamo praksi, vai
(iii) studēt, vai nodarboties ar izpēti kā valdības, reliģiskas, žēlsirdības, zinātniskas, literāras vai izglītojošas organizācijas dāvinājuma, pabalsta vai prēmijas saņēmējam,

laika posmā, kas nepārsniedz piecus gadus no šīs personas ierašanās datuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks atbrīvota no aplikšanas ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz šī punkta b) apakšpunktā minētajām summām.

b) Šī punkta a) apakšpunktā minētās summas ir šādas:

(i) no ārzemēm saņemtie maksājumi, izņemot atlīdzību par individuālu pakalpojumu sniegšanu, kas tiek saņemti šīs personas uzturēšanās, izglītības, studiju, pētniecības vai stažēšanās vajadzībām;
(ii) piešķīrums, pabalsts vai prēmija, un
(iii) ienākums no otrā Līgumslēdzējā Valstī sniegtajiem individuālajiem pakalpojumiem, kuri jebkurā taksācijas gadā nepārsniedz piecus tūkstošus Savienoto Valstu dolāru ($ 5000) vai to ekvivalentu Latvijas latos.

2. Fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents tās ierašanās brīdī otrā Līgumslēdzējā Valstī un kuras kā pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta algota darbinieka vai kā līgumslēdzējas ar šādu rezidentu pagaidu uzturēšanās otrā Līgumslēdzējā Valstī galvenais mērķis ir:

a) profesionālas, tehniskas vai uzņēmējdarbības pieredzes iegūšana no kādas citas personas, nekā no šī pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts rezidenta, vai

b) studijas universitātē vai citā otrā Līgumslēdzējā Valstī akreditētā mācību iestādē,

laika posmā, kas nepārsniedz divpadsmit citu citam sekojošus mēnešus, tiks atbrīvota no aplikšanas ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz šīs personas gūto ienākumu par individuāliem pakalpojumiem nepārsniedzot astoņus tūkstošus Savienoto Valstu dolāru ($ 8000) vai to ekvivalentu Latvijas latos.

3. Fiziskā persona, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts rezidents laikā, kad iesākas tās pagaidu klātbūtne otrā Līgumslēdzējā Valstī, un kura atrodas pagaidu klātbūtnē otrā Līgumslēdzējā Valstī, nepārsniedzot laika posmu viena gada garumā, kā otras Līgumslēdzējas Valsts valdības apmaksātas programmas dalībnieks ar galveno nolūku stažēties, nodarboties ar izpēti vai studijām, tiks atbrīvota no aplikšanas ar nodokļiem šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz šīs personas gūto ienākumu par tādiem individuāliem pakalpojumiem, kuri attiecas uz otrā Līgumslēdzējā Valstī veikto stažēšanos, izpēti vai studijām, nepārsniedzot kopumā desmit tūkstošus Savienoto Valstu dolāru ($ 10000) vai to ekvivalentu Latvijas latos.

4. Šī panta noteikumi nav piemērojami attiecībā uz ienākumu no izpētes, ja šī izpēte tiek veikta nevis sabiedriskās interesēs, bet galvenokārt kādas personas vai personu privātās interesēs.

21. pants

Darbība šelfa zonā

1. Šī panta noteikumi tiks piemēroti neatkarīgi no šīs Konvencijas 4. līdz 20.panta noteikumiem.

2. Saskaņā ar 3. un 4.punkta noteikumiem tiks uzskatīts, ka persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kas otras Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā veic darbību, kura saistīta ar šajā otrā valstī esošo jūras un zemes dzīļu un to dabas resursu pētīšanu vai izmantošanu, veic šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī uzņēmējdarbību, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi.

3. Šī panta 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja minētās darbības ilgums nepārsniedz kopumā 30 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā. Tomēr šī punkta vajadzībām:

a) darbība, ko veic persona, kura ir saistīta ar citu personu, tiks uzskatīta par šīs citas personas veiktu darbību, ja šī darbība pēc būtības ir tāda pati kā tā, ko veic pirmā minētā persona, izņemot pirmās personas darbību, kas tiek veikta vienlaicīgi ar otrās personas veikto darbību;

b) persona tiks uzskatīta par saistītu ar citu personu, ja viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru vai arī kāda trešā persona vai trešās personas tieši vai netieši kontrolē abas minētās personas.

4. Tomēr šī panta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz: ā uz:

a) 5. panta (Pastāvīgā pārstāvniecība) 4.punktā minētajām darbībām atsevišķi vai jebkādā to kombinācijā;

b) buksēšanu vai noenkurošanu, ko veic īpaši šiem mērķiem paredzētie kuģi, kā arī jebkādu citu darbību, ko veic šādi kuģi; vai ; vai

c) piegāžu vai personāla pārvadāšanu ar jūras un gaisa transporta līdzekļiem starptautiskā satiksmē.

5. a) Saskaņā ar šī punkta b) apakšpunkta noteikumiem darba alga, izpeļņa un līdzīga atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par algotu darbu, kas saistīts ar otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo jūras un zemes dzīļu un to dabas resursu izpēti vai izmantošanu, var tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrā valstī tik lielā mērā, cik lielā mērā šis darbs ir ticis veikt s šīs otrās valsts šelfa zonā. Tomēr šāda atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja algotais darbs šelfa zonā tiek veikts tāda darba devēja labā, kas nav otras valsts rezidents, un tā veikšanas ilgums kopumā nepārsniedz 30 diena s jebkurā 12 mēnešu periodā;

b) darba algu, izpeļņu un līdzīgu atlīdzību, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par algotu darbu uz jūras vai gaisa transporta līdzekļa, kas veic piegādes vai personāla pārvadājumus uz vai starp vietām Līgumslēdzējā Valstī, kur notiek ar jūras un zemes dzīļu un to dabas resursu pētīšanu vai izmantošanu saistītā darbība, vai arī par algotu darbu uz velkoņiem vai citiem kuģiem, kas sniedz pakalpojumus papildus iepriekšminētajai darbībai, var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir darba devējs.

22. pants

Citi ienākumi

1. Citi šīs Konvencijas iepriekšējos pantos neaplūkotie ienākumi, kuru īstenais īpašnieks ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, neatkarīgi no šo ienākumu rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no nekustamā īpašuma, kurš definēts 6.panta (Ienākums no nekustamā īpašuma) 2.punktā, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja ienākums ir attiecināms uz šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir piemērojami 7.panta (Uzņēmējdarbības peļņa) vai 14.panta (Neatkarīgie individuālie pakalpojumi) noteikumi.

23. pants

Priekšrocību ierobežošana

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir tiesīgs izmantot visas priekšrocības, kādas piešķir šī Konvencija, tikai tad, ja šis rezidents ir "kvalificēts" rezidents.

2. Līgumslēdzējas Valsts rezidents taksācijas gadā tiek uzskatīts par "kvalificētu" rezidentu, tikai tad, ja viņš ir jebkurš no turpmāk minētajiem:

a) fiziskā persona;

b) Līgumslēdzēja Valsts, tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai šīs valsts, administratīvās vienības vai pašvaldības institūcijas vai izpildinstitūcijas;

c) sabiedrība, ja:

(i) laika posmā, kas nav īsāks par pusi no taksācijas gada, vismaz 50 procenti no sabiedrības katra veida akciju īpašniekiem ir kvalificēti rezidenti, kas atbilst šī punkta a), b), e) vai f) apakšpunktam, vai ASV pilsoņi, ar nosacījumu, ka netiešu īpašumtiesību gadījumā, katrs starpīpašnieks ir persona, kura ir tiesīga izmantot šīs Konvencijas priekšrocības saskaņā ar šī punkta noteikumiem; un
(ii) šīs sabiedrības izmaksātās vai uzkrātās summas, šīs sabiedrības taksācijas gada laikā:
- personām, kas nav ne kvalificēti rezidenti, ne ASV pilsoņi un
- kuras šīs sabiedrības rezidences valstī ir atskaitāmas, nosakot apliekamo ienākumu (izņemot šīs sabiedrības parasti veicamās uzņēmējdarbības ietvaros izdarītos maksājumus par pakalpojumiem vai taustāmo īpašumu, kas veikti, pamatojoties uz cenām, kādas ir piemērojamas darījumos starp savstarpēji nesaistītām personām),

nepārsniedz 50 procentus no šīs sabiedrības attiecīgā taksācijas gada kopējā ienākuma;

d) trasts vai manta (estate), ja to īsteno īpašnieku līdzdalība atbilst c) (i) apakšpunkta prasībām un ja to maksājumi personām, kas nav kvalificēti rezidenti vai ASV pilsoņi, atbilst c) (ii) apakšpunkta prasībām;

e) persona, ja:

(i) īsteno īpašnieku līdzdalības, kas atbilst vismaz 50 procentiem katra veida līdzdalībām šajā personā, regulāri un būtiski tiek tirgotas atzītā fondu biržā vai
(ii) tiešie vai netiešie īpašnieki vismaz 50 procentiem šīs personas katra veida līdzdalībām ir personas, kuras ir tiesīgas uz atvieglojumiem saskaņā ar (i) punktu, ar nosacījumu, ka netiešu īpašumtiesību gadījumā katrs starpīpašnieks ir persona, kura ir tiesīga izmantot šīs Konvencijas priekšrocības saskaņā ar šī punkta noteikumiem;

f) personas, kas minētas 4.panta (Rezidents) 3.punkta b) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka vairāk nekā puse no to dalībniekiem, locekļiem vai ieguvējiem ir kvalificēti rezidenti; vai

g) Savienoto Valstu Regulētā investīciju sabiedrība, vai cita Latvijā izveidota līdzīga sabiedrība, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.

3. a) Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas nav kvalificēts rezidents, būs tiesīgs izmantot šīs Konvencijas priekšrocības attiecībā uz konkrētu ienākumu, kas gūts otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja:

(i) šis rezidents ir iesaistījies aktīvā tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā pirmajā minētajā valstī;
(ii) gūtais ienākums ir saistīts vai ir gadījuma rakstura attiecībā uz šo tirdzniecību vai uzņēmējdarbību un
(iii) minētā tirdzniecība vai uzņēmējdarbība ir būtiska attiecībā uz otrā valstī veikto darbību, kuras rezultātā ir gūts šis ienākums;

b) šī punkta piemērošanai tāda uzņēmējdarbība kā investēšana vai investīciju vadīšana netiks uzskatīta par aktīvu tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, ja vien tā nav bankas vai apdrošināšanas darbība vai darbība ar vērtspapīriem, kuru veic banka, apdrošināšanas sabiedrība vai reģistrēts vērtspapīru dīleris;

c) nosakot, vai tirdzniecība vai uzņēmējdarbība ir būtiska šī punkta piemērošanai, ir jāņem vērā visi fakti un apstākļi. Tomēr jebkurā gadījumā tirdzniecība vai uzņēmējdarbība tiks uzskatīta par būtisku, ja iepriekšējā taksācijas gadā vai vidēji trijos iepriekšējos taksācijas gados aktīvu vērtība, kopējais ienākums un izdevumi darba algām, kas attiecas uz tirdzniecību vai uzņēmējdarbību pirmajā minētajā valstī, ir vismaz 7,5 procenti no minētā rezidenta (un jebkuras saistītas personas) aktīvu vērtības, kopējā ienākuma un izdevumu darba algām, proporcionālās daļas, kas attiecas uz darbību, kuras rezultātā otrā valstī tika gūta ienākuma daļa, ar nosacījumu, ka šo triju attiecību vidējais rādītājs pārsniedz 10 procentus;

d) ienākums ir saistīts ar tirdzniecību vai uzņēmējdarbu, ja otrā valstī veiktā darbība, kuras rezultātā ir gūts konkrētais ienākums, ir uzņēmējdarbības veids, kas ir šīs tirdzniecības vai uzņēmējdarbības sastāvdaļa vai to papildina. Ienākumam ir gadījuma raksturs attiecībā uz tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, ja tas veicina tirdzniecību vai uzņēmējdarbību otrā valstī.

4. Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš netiek atzīts par kvalificētu rezidentu saskaņā ar 2.punkta noteikumiem, tomēr var tikt piešķirti atvieglojumi saskaņā ar šo Konvenciju attiecībā uz ienākumu, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja tā izlemj šīs otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes.

5. Šī panta piemērošanai jēdziens "atzīta fondu birža" nozīmē:

a) NASDAQ sistēmu, kas pieder Vērtspapīru dīleru nacionālajai asociācijai un jebkuru fondu biržu, kas reģistrēta ASV Vērtspapīru un biržu komisijā kā nacionālā fondu birža saskaņā ar 1934. gada ASV Vērtspapīru biržu likumu; un

b) Rīgas Fondu biržu, un jebkuru citu valsts administrācijas atzītu fondu biržu; un

c) jebkuru citu fondu biržu, par ko ir vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.

6. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jākonsultējas, lai izstrādātu savstarpēji saskaņotu šī panta noteikumu piemērošanas kārtību un publicētu attiecīgus norādījumus. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 27.panta (Informācijas apmaiņa un administratīvā palīdzība) noteikumiem ir jāveic šī panta noteikumu izpildei nepieciešamās informācijas apmaiņa.

24. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Saskaņā ar Savienoto Valstu likumdošanas aktu noteikumiem un ierobežojumiem (arī to iespējamajiem grozījumiem, kuri nemaina šeit noteikto vispārējo principu) Savienotās Valstis tās rezidentiem vai pilsoņiem atļaus samazināt Savienoto Valstu ienākuma nodokli par:

a) šī rezidenta vai pilsoņa samaksāto vai viņa labā samaksāto Latvijas nodokli; un

b) sabiedrības, kura veic peļņas sadali, samaksāto vai tās labā samaksāto Latvijas nodokli attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes, ja Savienoto Valstu sabiedrībai pieder vismaz 10 procenti akciju ar balsstiesībām sabiedrībā, kas ir Latvijas rezidents, no kuras Savienoto Valstu sabiedrība saņem dividendes.

2. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, kad Latvijas Republikas rezidents gūst ienākumus, ko saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var aplikt ar nodokļiem Savienotajās Valstīs, ja vien Latvijas Republikas iekšējās likumdošanas akti nenodrošina labvēlīgākus noteikumus, Latvijas Republikai jāatļauj samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par nodokļa daļu, kas ir vienāda ar Savienotajās Valstīs samaksāto ienākuma nodokli (izņemot jebkuru nodokli, kas Savienotajās Valstīs tiek uzlikts, pamatojoties uz pilsonību). Šie samazinājumi tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu Latvijas ienākuma nodokļa daļu, kas ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, kura ir attiecināma uz ienākumu, ko var aplikt ar nodokļiem Savienotajās Valstīs;

b) lai piemērotu a) apakšpunktu, ja sabiedrība - Latvijas Republikas rezidents saņem dividendes no sabiedrības - Savienoto Valstu rezidenta, kurā tai pieder vismaz 10 procenti akciju ar pilnām balsstiesībām, Savienotajās Valstīs samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodokļa, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes, daļa, kas atbilst šīm dividendēm.

3. Nodokļu atvieglojuma, novēršot nodokļu dubulto uzlikšanu saskaņā ar šī panta noteikumiem, piemērošanai un saskaņā ar Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu noteikumiem par ienākuma izcelsmes valsts noteikšanu, kuri ir piemērojami ārvalstīs samaksāto nodokļu ieskaites (kredīta) ierobežošanai, Līgumslēdzējas Valsts rezidenta saņemtais ienākums, kas saskaņā ar šo Konvenciju (izņemot aplikšanu ar nodokļiem, kas notiek, vienīgi pamatojoties uz pilsonību, saskaņā ar 1.pantu (Konvencijas piemērošanas vispārīgie noteikumi)) var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts par ienākumu, kas rodas šajā otrā valstī.

25. pants

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkurai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos vai kuras ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti. Tomēr aplikšanai ar nodokļiem Savienotajās Valstīs Savienoto Valstu pilsoņi, kas ir pakļauti aplikšanai ar nodokļiem attiecībā uz visā pasaulē gūto ienākumu, netiks uzskatīti par esošiem tādos pašos apstākļos kā Latvijas pilsoņi, kas nav Savienoto Valstu rezidenti.

2. Bezvalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos vai kuras ir apgrūtinošākas. Tomēr aplikšanai ar nodokļiem Savienotajās Valstīs Savienoto Valstu pilsoņi, kas ir Latvijas rezidenti un kas Latvijā ir pakļauti aplikšanai ar nodokļiem attiecībā uz visā pasaulē gūto ienākumu, netiks uzskatīti par esošiem tādos pašos apstākļos kā bezvalstnieki, kas ir Latvijas rezidenti.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai pastāvīgo bāzi, ko fiziskā persona, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi vai fiziskā s personas - otras valsts rezidenti, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumu s vai samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, ko šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta (Saistītie uzņēmumi) 1.punkta, 11.panta (Procenti) 7.punkta vai 12.panta (Autoratlīdzības) 5.punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot pirmā minētā rezidenta apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts rezidenta parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot pirmā minētā rezidenta apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie attiektos uz pirmās minētās valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkādām ar tiem saistītajām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītajām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi vai kuras ir apgrūtinošākas.

6. Nekas šajā pantā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas aizliedz jebkurai no Līgumslēdzējām Valstīm piemērot 10.panta (Dividendes) 5.punktā minētos nodokļus.

7. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta (Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija) noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kurus uzliek Līgumslēdzēja Valsts, tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība.

26. pants

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, k a vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšējās likumdošanas aktu noteikumiem, kuri paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt savu jautājumu izskatīšanai jebkuras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm. Jautājums jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļi e m neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šai Konvencijai neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšējās likumdošanas aktos noteiktajiem laika limitiem vai citiem ierobežojumiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Konvenciju. Kompetentās iestādes var vienoties it sevišķi:

a) par tādu pašu Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma ienākuma, atskaitījumu, ieskaišu (kredītu) vai atvieglojumu attiecināšanu uz šī uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību otrā Līgumslēdzējā Valstī;

b) par tādu pašu ienākuma, atskaitījumu, ieskaišu (kredītu) vai atvieglojumu sadalījumu starp personām;

c) par tādu pašu atsevišķa ienākuma veida kvalificēšanu;

d) par tādu pašu personu kvalificēšanu;

e) par tādu pašu ienākuma izcelsmes valsts noteikšanas noteikumu piemērošanu;

f) par jēdziena kopēju interpretāciju;

g) par jebkuras šajā Konvencijā noteiktās īpašās summas dolāros palielināšanu atbilstoši ekonomiskajai un monetārajai attīstībai;

h) par cenu iepriekšējās saskaņošanas pasākumiem;

i) par iekšzemes likumdošanas aktu noteikumu attiecībā uz soda naudām, kavējuma naudām un procentiem (par maksājumu neizdarīšanu laikā) piemērošanu saskaņā ar šo Konvenciju.

Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem.

27. pants

Informācijas apmaiņa un administratīvā palīdzība

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir svarīga šīs Konvencijas noteikumu izpildei vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, noteikumu izpildei, tiktāl, ciktāl šie likumdošanas akti nav pretrunā ar šo Konvenciju, ieskaitot nodokļu, uz kuriem attiecas šī Konvencija, aprēķināšanu, iekasēšanu, piespiedu līdzekļu piemērošanu, saukšanu pie juridiskas atbildības vai apelāciju izskatīšanu attiecībā uz šiem nodokļiem. Konvencijas 1.pants (Konvencijas piemērošanas vispārīgie noteikumi) neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, tādā pašā veidā kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts iekšzemes likumdošanas aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (arī tiesas un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas šajā Konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā vai administrēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā, saukšanā pie juridiskas atbildības vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, vai kuras ir iesaistītas iepriekš minēto darbību pārraudzībā. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātā tiesas procesā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1.punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij par pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai saskaņā ar parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar valsts politiku (ordre public).

3. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem valsts, kurai ir iesniegts lūgums sniegt informāciju, likumdošanas akti un prakse par informācijas izpaušanu attiecībā uz finansu institūcijām, to pārstāvjiem vai personām, kuras darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai attiecībā uz īpašuma tiesībām uz parāda dokumentiem, vai attiecībā uz līdzdalību otrā personā, neietekmēs šīs valsts tiesības. Kompetentajām iestādēm ir tiesības saņemt un sniegt informāciju neatkarīgi no šādiem likumdošanas aktiem un prakses, kas attiecas uz informācijas izpaušanu. Ja saskaņā ar šī panta noteikumiem Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāiegūst pieprasītā informācija tādā pašā veidā un tikpat lielā mērā, it kā pirmās minētās valsts nodoklis būtu šīs otras valsts nodoklis un to iekasētu šī otra valsts. Ja Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde īpaši pieprasa, otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar šī panta noteikumiem ir jāsniedz informācija liecinieku ar zvērestu neklātienē nodotu liecību veidā un autentisku nerediģētu dokumentu (ieskaitot grāmatvedības un citu dokumentu, pārskatu, ierakstu, grāmatvedības atskaišu un rakstu darbu) oriģinālu kopiju veidā, tādā mērā, kādā šādas liecības un dokumenti var tikt iegūti saskaņā ar šīs otras valsts likumdošanas aktiem un administratīvo praksi attiecībā uz šīs otrās valsts nodokļiem.

4. Katra Līgumslēdzēja Valsts centīsies otras Līgumslēdzējas Valsts labā iekasēt tādas summas, kas var būt nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka Konvencijas piešķirtais nodokļu aplikšanas atvieglojums, kuru piemēro šī otra valsts, neveicina priekšrocību saņemšanu personām, kurām nav tiesības uz šāda atvieglojuma saņemšanu.

5. Šī panta 4.punkts neuzliek par pienākumu nevienai Līgumslēdzējai Valstij veikt tādus administratīvus pasākumus, kuri ir citādi nekā tie, kuri tiek piemēroti šīs valsts nodokļu iekasēšanā vai kuri būtu pretrunā ar tās suverenitāti, drošību vai valsts politiku.

6. Šī panta vajadzībām, neatkarīgi no 2.panta (Nodokļi, uz kuriem attiecas konvencija) noteikumiem, Konvencija tiks piemērota attiecībā uz visu veidu nodokļiem, kurus uzliek Līgumslēdzēja Valsts.

7. Valstij, kurai ir iesniegts lūgums sniegt informāciju, ir jāatļauj tās valsts, kura ir iesniegusi lūgumu sniegt informāciju, pārstāvjiem iebraukt pirmajā minētajā valstī, lai saņemtu paskaidrojumus no fiziskajām personām un pārbaudītu grāmatvedības dokumentus un ierakstus, ar nosacījumu, ka ir saņemta pārbaudāmo personu un valsts, kurai ir iesniegts lūgums sniegt informāciju, kompetento iestāžu piekrišana.

28. pants

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašiem nolīgumiem.

29. pants

Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzēju Valstu valdības diplomātiskā ceļā paziņo viena otrai par šo valstu konstitucionālo prasību, kas ir nepieciešamas, lai šī Konvencija stātos spēkā, izpildi.

2. Šī Konvencija stāsies spēkā ar 1.punktā minētā pēdējā paziņojuma iesniegšanas datumu, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks piemēroti:

a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar summām, kas izmaksātas vai ieskaitītas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem, sākot ar taksācijas gadiem, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā.

3. Līgumslēdzēju Valstu attiecīgajām iestādēm piecu gadu ilgā laika posmā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienas ir savstarpēji jākonsultējas par šīs Konvencijas piemērošanu (ja tas nepieciešams, jāuzsāk sarunas par Konvencijas papildināšanu ar protokolu) attiecībā uz ienākumu, kas gūts no jaunajām tehnoloģijām (piemēram, maksājumi par pārraidīšanu, izmantojot satelītu, kabeli, optiskās šķiedras kabeli vai līdzīgu tehnoloģiju).

30. pants

Darbības izbeigšana

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts tās darbību pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstisku notu par pārtraukšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Konvencijas darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiks pārtraukta:

a) attiecībā uz nodokļiem, kuri tiek ieturēti ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar summām, kas izmaksātas vai ieskaitītas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegtas minētās notas;

b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem, sākot ar taksācijas gadiem, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegtas notas.

Šo apliecinot, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši.

Konvencija noslēgta Vašingtonā divos eksemplāros, latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, 1998.gada 15.janvārī.

Latvijas Republikas vārdā Amerikas Savienoto Valstu vārdā
Valdis Birkavs Roberts Rubins
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Amerikas Savienotās valstis
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 30.12.1999.
Parakstīts:
 15.01.1998.
Parakstīšanas vieta: 
Vašingtona
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 153/154, 27.05.1998.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
397
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)