Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Islandes Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

 

Latvijas Republikas Valdība un Islandes Republikas Valdība, turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas Puses',

VĒLOTIES radīt labvēlīgus apstākļus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

ATZĪSTOT to, ka šo ieguldījumu savstarpēja veicināšana un aizsardzība veicinās darījumu sfēru un ieguldītāju iniciatīvu, kas veicinās abu valstu labklājību,

VĒLOTIES veicināt abu valstu ekonomisko sadarbību, pamatojoties uz vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma principiem,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā:

1. Termins "ieguldījums" aptver visa veida īpašumu, kas pieder vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājam otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar pēdējās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem un pie kura pieder:

a) uzņēmums, neatkarīgi no tā juridiskās formas;

b) kustamais un nekustamais īpašums, tajā skaitā zemes īpašums, kā arī jebkuras citas īpašumtiesības, tādas kā hipotēkas, apgrūtinājumi, ķīlas, privilēģijas, garantijas un līdzīgas tiesības;

c) akcijas vai jebkura cita veida līdzdalība uzņēmējsabiedrībā;

d) atkārtoti ieguldīta peļņa, prasījuma tiesības uz naudu vai jebkuru darbības rezultātu, kam ir finansiāla vērtība attiecībā uz ieguldījumu;

e) rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, patentus, rūpnieciskās izstrādnes, preču zīmes, tehniskos procesus, nepatentētas praktiskās zināšanas ( "know-how" ) un veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā radusies virsvērtība;

f) saskaņā ar likumu vai līgumu apstiprinātas darījumu koncesijas, ieskaitot koncesijas, kas saistītas ar dabas resursu meklēšanu, kultivēšanu, iegūšanu un izmantošanu;

g) tiesības saskaņā ar līgumiem, ieskaitot celtniecības, menedžmenta, ražošanas un peļņas dalīšanas līgumus.

2. Termins "ieguldītājs" attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi nozīmē:

a) jebkuru fizisku personu, kura ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai kurai ir pastāvīga dzīves vieta Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saskaņā ar tās atbilstošajiem likumiem; vai

b) juridisku personu vai jebkuru citu peļņas vai bezpeļņas, privātu vai valsts institūciju, kas izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses atbilstošajiem likumiem, ieskaitot korporācijas, fondus, sabiedrības, kopuzņēmumus, asociācijas vai organizācijas.

3. Termins "ienākumi" nozīmē likumīgas naudas summas, kas iegūtas no ieguldījuma, tādas kā peļņa, procenti, autoratlīdzība, honorāri, dividendes, kapitāla pieaugumi, un citi likumīgi ienākumi no ieguldījumiem;

4. Termins "teritorija" nozīmē:

a) Līgumslēdzējas Puses sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus, teritoriālos ūdeņus; un

b) ūdens teritorijas, kas pārsniedz teritoriālo ūdeņu robežas, pār kurām Līgumslēdzēja Puse īsteno savu jurisdikciju saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

2. pants

IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANA UN SAVSTARPĒJA AIZSARDZĪBA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veicina un rada labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem savā teritorijā un atļauj šādus ieguldījumus saskaņā ar saviem likumiem un noteikumiem.

2. Katras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vienmēr piemērojama godīga un taisnīga attieksme, un tiem garantēta atbilstoša aizsardzība un drošība otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Abas Līgumslēdzējas Puses, neietekmējot to likumus un noteikumus, vienojas neveikt nepamatotus vai diskriminējošus pasākumus attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu vadību, uzturēšanu, izmantošanu vai pārvietošanu savā teritorijā. Katra Līgumslēdzēja Puse ievēro jebkādas saistības, kuras tā uzņēmusies attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem.

3. pants

IEGULDĪJUMU STATUSS

1. Katra Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem savā teritorijā piemēro tādu godīgu un taisnīgu režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse savā teritorijā piešķir otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem tādu statusu attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldīšanu, izmantošanu vai pārvietošanu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no tiem, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

3. Katras Līgumslēdzējas Puses likumdošanā var būt paredzēti izņemumi statusā, kas noteikts šī Panta 1. un 2. paragrāfā.

4. Šī Panta 1. un 2.paragrāfa noteikumi nav skaidrojami kā tādi, kas uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labumus, kas izriet no jebkura statusa, priekšrocības vai privilēģijas, kas piešķirama, īstenojot:

a) jebkādas pastāvošas vai nākotnē izveidotas muitas ūnijas, brīvās tirdzniecības zonas vai līdzīgu starptautisku līgumu, vai līgumu, kas veicina ārējo tirdzniecību, par kuru dalībvalsti ir kļuvusi vai nākotnē kļūst jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm; vai

b) jebkuru starptautisku vienošanos vai līgumu, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem vai jebkādu nacionālo likumdošanu, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz aplikšanu ar nodokļiem.

4. pants

EKSPROPRIĀCIJA UN KOMPENSĀCIJA

1. Jebkuras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktos ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nevar atsavināt, nacionalizēt vai pakļaut pasākumiem, kuru rezultāti līdzinās atsavināšanai vai nacionalizēšanai (turpmāk tekstā - ekspropriācija), izņemot:

a) sabiedrības interesēs, kas saistītas ar ekspropriāciju veicošās Puses iekšējām interesēm,

b) veidā, kas nav diskriminējošs,

c) saskaņā ar likumā noteikto kārtību, un

d) ja nekavējoties tiek izmaksāta adekvāta un efektīva kompensācija.

2. Šai kompensācijai jālīdzinās ekspropriēto ieguldījumu patiesajai tirgus vērtībai brīdī pirms to ekspropriēšanas vai pirms ekspropriēšanas fakts kļuvis publiski zināms, un tai jāietver procenti saskaņā ar normālu likmi sākot ar ekspropriācijas datumu līdz faktiskās apmaksas datumam. Kompensācijai jābūt izmaksātai bez nepamatotas aizkavēšanās, efektīvi realizējamai konvertējamā valūtā un brīvi pārvedamai. Iesaistītajam ieguldītājam ir tiesības, saskaņā ar ekspropriāciju veicošas Līgumslēdzējas Puses likumiem, pieprasīt šīs Līgumslēdzējas Puses juridiskajām vai citām kompetentām un neatkarīgām institūcijām tūlītēju novērtējumu, lai noteiktu pret ieguldījumu veikto darbību likumību, kā arī to, ka ieguldījuma novērtējums un kompensācijas izmaksa ir veikta saskaņā ar šajā Pantā noteiktajiem principiem.

5. pants

AIZSARDZĪBA PRET KONFLIKTIEM

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek nodarīti kaitējumi sakarā ar karu, citiem bruņotiem konfliktiem, nacionālo ārkārtas stāvokli vai citiem analoģiskiem notikumiem, tad šī otra Līgumslēdzēja Puse šiem ieguldītājiem garantē tādu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai savādāku norēķināšanos, kas nebūs mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais no režīmiem, kuru šī otra Līgumslēdzēja Puse garantētu saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, saskaņā ar ieguldītāja viedokli. Pienākošie maksājumi ir jāveic nekavējoties un tiem ir jābūt brīvi pārvedamiem.

6. pants

PĀRVEDUMI

1. Katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem garantē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem maksājumu pārvedumus, kas saistīti ar to ieguldījumiem un to ienākumiem, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bez kavējumiem. Šādu maksājumu kategorijā ietilpst:

a) sākotnējais kapitāls, kapitāla pieaugums, peļņa, dividendes, procenti un citi ienākumi;

b) peļņa;

c) maksājumi, kas veikti saskaņā ar aizdevuma līgumu, kas saistīts ar ieguldījumu;

d) maksas par tiesībām gūt peļņu no citu īpašuma izmantošanas un nodevas par profesionāliem pakalpojumiem un privilēģijām;

e) ieņēmumi no ieguldījuma vai tā daļas pārdošanas vai likvidācijas;

f) kompensācijas izmaksa saskaņā ar 4. un 5. pantu;

g) maksājumi, kas rodas no strīdu atrisinājuma;

h) ārvalstu personāla, kas saistīts ar ieguldījumu, ienākumi un cita veida atalgojums.

2. Augstākminētie pārvedumi tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā saskaņā ar prevalējošo tās Līgumslēdzējas Puses centrālās bankas maiņas kursu, kuras teritorijā veikts ieguldījums, kas ir spēkā pārveduma dienā.

7. pants

PRASĪBAS TIESĪBU PĀRŅEMŠANA

Ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās nozīmēts starpnieks veic maksājumu ieguldītājam saskaņā ar garantiju, kas dota ieguldījumam otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, šī otra Līgumslēdzēja Puse atzīst jebkuru šādu ieguldītāja tiesību vai pretenziju nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās nozīmētam starpniekam un atzīst, ka pirmajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās nozīmētam starpniekam saskaņā ar aizvietošanas principu ir tiesības pārņemt šādas tiesības un celt pretenzijas tādā pašā mērā, kādā to varētu Puse, kas uzticējusi garantiju. Tā izvirza šī ieguldītāja pretenzijas un uzņemas saistības, kas saistītas ar šo ieguldījumu. Pārņemtās tiesības un prasības nedrīkst būt lielākas kā minētā ieguldītāja sākotnējās tiesības vai prasības.

8. pants

STRĪDI STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

1. Strīdi, kas rodas starp Līgumslēdzējām Pusēm sakarā ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu, iespēju robežās tiek risināti Līgumslēdzēju Pušu sarunu ceļā.

2. Ja strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm nevar šādā veidā nokārtot sešu mēnešu laikā no sarunu sākšanas brīža, saskaņā ar jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūgumu to nodod izskatīšanai šķīrējtiesā.

3. Šāda šķīrējtiesa attiecībā uz katru atsevišķu lietu tiek izveidota sekojošā veidā:

a) trīs mēnešu laikā kopš šķīrējtiesas lūguma saņemšanas katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē vienu tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kas saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu piekrišanu tiek iecelts par šķīrējtiesas Priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiek nozīmēts divu mēnešu laikā no abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas brīža.

b) ja nepieciešamie norīkojumi nav veikti augstāk norādītajā laika periodā, tad, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm, ja nav citu vienošanos, ir tiesīga griezties pie Starptautiskās tiesas prezidenta ar lūgumu veikt nepieciešamos norīkojumus. Ja Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, tad ar attiecīgo lūgumu griežas pie Viceprezidenta. Ja Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, ar lūgumu izdarīt šo norīkojumu griežas pie tā nākošā augstākā ranga Starptautiskās tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

4. Šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus balstoties uz šī Līguma noteikumiem un starptautisko tiesību vispārējiem principiem un noteikumiem. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm.

5. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava Šķīrējtiesas locekļa un tās pārstāvības izmaksas lietas iztiesāšanas procesā. Priekšsēdētāja izmaksas un jebkuras pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses.

9. pants

STRĪDU NOKĀRTOŠANA STARP VIENU LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI UN OTRAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES IEGULDĪTĀJU

1. Jebkurš strīds, kas rodas saistībā ar ieguldījumu, starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju iespēju robežās tiek risināts savstarpēju sarunu ceļā.

2. Gadījumā, ja strīda atrisinājums nav panākts sarunu ceļā sešu mēnešu laikā no dienas, kad ir ierosināts strīds, tad pēc vienas vai otras strīdā iesaistītās puses lūguma tā izšķiršana tiek nodota tās Līgumslēdzējas Puses kompetentai tiesai, kuras teritorijā šis ieguldījums ir veikts.

3. Ja strīds, kas saistīts ar ekspropriācijas kompensācijas apjomu, nav atrisināms sešu mēnešu laikā no sarunu sākšanas brīža kā paredzēts šī Panta 1.daļā, tad pēc vienas vai otras strīdā iesaistītās puses lūguma tā izšķiršana tiek nodota Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID) vai ārkārtas šķīrējtiesai. Jebkuru strīdu starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, kas saistīts ar citiem jautājumiem, saskaņā ar pušu vienošanos nodod izskatīšanai ārkārtas šķīrējtiesā. Šī paragrāfa noteikumi nav piemērojami, ja viena no pusēm ir izmantojusi procedūru, kas paredzēta šī Panta 2.paragrāfā.

4. Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra lēmumi ir galīgi un saistoši abām strīdā iesaistītajām pusēm. Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas veikt lēmuma izpildi saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu.

5. Ārkārtas šķīrējtiesa, kas minēta šī Panta 3.daļā, attiecībā uz katru atsevišķu lietu tiek izveidota sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā kopš šķīrējtiesas lūguma saņemšanas katra puse nozīmē vienu tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu trešās valsts, kurai ir diplomātiskās attiecības ar abām Līgumslēdzējām Pusēm, pilsoni, kas tiek iecelts par šķīrējtiesas Priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiek nozīmēts divu mēnešu laikā no abu pārējo tiesas locekļu nozīmēšanas brīža. Ja šķīrējtiesa nav izveidota augstāk norādītajā laika periodā, tad, jebkura no pusēm ir tiesīga griezties pie Starptautiskā ar ieguldījumiem saistīto strīdu izskatīšanas centra ģenerālsekretāra ar lūgumu veikt nepieciešamos norīkojumus. Ja ģenerālsekretārs ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi norīkojuma veikšanai, tad ar attiecīgo lūgumu griežas pie tā nākošā augstākā ranga Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

6. Ārkārtas šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas. Tomēr šķīrējtiesa ir tiesīga, procesuālo normu noteikšanas procesā, vadīties pēc Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra arbitrāžas noteikumiem.

7. Ārkārtas šķīrējtiesa pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs abām strīdā iesaistītajām pusēm. Abas Līgumslēdzējas Puses apņemas veikt lēmuma izpildi saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu.

8. Ārkārtas šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, ieskaitot likumu konfliktu noteikumus, kuras teritorijā ir veikts attiecīgais ieguldījums, šī Līguma noteikumiem un vispāratzītām starptautisko tiesību normām.

9. Katra strīdā iesaistītā puse sedz sava ārkārtas šķīrējtiesas locekļa un tā pārstāvības izmaksas lietas iztiesāšanas procesā. Abas strīdā iesaistītās puses līdzīgās daļās sedz Šķīrējtiesas Priekšsēdētāja un pārējās izmaksas.

10. pants

CITAS SAISTĪBAS

Ja vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses likumdošana vai starptautiskās saistības, kas jau pastāv vai tiek vēlāk nodibinātas starp Līgumslēdzējām Pusēm papildus šim Līgumam, dod otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem tiesības uz režīmu, kas ir labvēlīgāks nekā tas, ko nosaka šis Līgums, ir jāpiemēro labvēlīgākais no tiem. Katra Līgumslēdzēja Puse ievēro jebkuras saistības saskaņā ar tās likumdošanu un šī Līguma noteikumiem attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem.

11. pants

LĪGUMA PIEMĒROŠANA

Šis Līgums ir piemērojams visiem ieguldījumiem, kurus veikuši vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar pēdējās likumiem un noteikumiem, pirms vai pēc Līguma spēkā stāšanā brīža.

12. pants

KONSULTĀCIJAS

1. Abu Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji periodiski tiekas, lai:

a) pārskatītu šī Līguma izpildi;

b) veiktu juridiskās informācijas un informācijas par ieguldījumu iespējām apmaiņu;

c) iesniegtu priekšlikumus ieguldījumu veicināšanai;

d) izskatītu iespējamus šī līguma labojumus; un

e) izskatītu citus ar ieguldījumiem saistītos jautājumus.

2. Tikšanās notiek pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses ierosinājuma, vietā un laikā, par ko vienojas Līgumslēdzējas Puses.

13. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ, DARBĪBAS TERMIŅŠ UN DARBĪBAS IZBEIGŠANA

1. Šis Līgums stājas spēkā sekojošā mēneša pirmajā datumā pēc dienas, kad abas Līgumslēdzējas Puses rakstiski paziņo viena otrai par visu atbilstošo iekšējo juridisko procedūru un konstitucionālo prasību izpildi.

2. Jebkurā laikā pēc šī Līguma spēkā stāšanās brīža jebkura Līgumslēdzēja Puse ir tiesīga paziņot otrai Līgumslēdzējai Pusei par šī Līguma izbeigšanu. Šāda Līguma pārtraukšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma par izbeigšanu saņemšanas.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanas, šī Līguma noteikumi paliek spēkā vēl desmit gadus no Līguma izbeigšanas brīža.

ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam savu attiecīgo Valdību pienācīgā kārtā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts divos eksemplāros Rīgā,.1998.gada 11.jūnijā angļu valodā.

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Latvijas ārlietu ministrs VALDIS BIRKAVS

ISLANDES REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Islandes ārlietu ministrs HALDORS ASGRIMSONS

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Islande
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 01.05.1999.
Parakstīts:
 11.06.1998.
Parakstīšanas vieta: 
Rīga
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 92/95, 24.03.1999.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
241
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva