Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols

Satura rādītājs

Pants

I. (106. pants, grozīts) AP sastāvs un darbība

II. (107. pants, grozīts) AP funkcijas

III. (108. pants, grozīts) AP sanāksmju organizēšana

IV. (110. pants, grozīts) Ceļa izdevumu atlīdzība

V. (112. pants, grozīts) POC sastāvs un darbība

VI. (113. pants, grozīts) POC funkcijas

VII. (114. pants, grozīts) AP sanāksmju organizēšana

VIII. (116. pants, grozīts) Ceļa izdevumu atlīdzība

IX. (119. pants, grozīts) KK sastāvs

X. (120. pants, grozīts) Dalība KK

XI. (121. pants, grozīts) KK funkcijas

XII. (124. pants, grozīts) KK novērotāji

XIII. (127. pants, grozīts) Ģenerāldirektora pienākumi

XIV. (132. pants, grozīts) Informācija. Atzinumi. Aktu skaidrojumu un grozījumu pieprasījumi. Pieprasījumi. Pienākumi norēķinu veikšanā

XV. (138. pants, grozīts) Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresā

XVI. (138.bis pants, grozīts) Procedūra to priekšlikumu grozīšanai, kas iesniegti saskaņā ar 138. pantu

XVII. (140. pants, grozīts) Priekšlikumu par Konvencijas vai nolīgumu grozījumiem izskatīšana kongresu starplaikā

XVIII. (141. pants, svītrots) Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši kongresa lēmumiem

XIX. (144. pants, grozīts) Kongresu starplaikā pieņemto reglamentu un citu lēmumu stāšanās spēkā

XX. (145. pants, grozīts) Pasaules Pasta savienības izdevumu noteikšana

XXI. (146. pants, grozīts) Dalībvalstu iemaksu kontrole

XXII. (150. pants, grozīts) Iemaksu klases

XXIII. (153. pants, grozīts) Šķīrējtiesas procedūra

XXIV. (155. pants, grozīts) Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

XXV. (158. pants, grozīts) Vispārīgā reglamenta stāšanās spēkā un darbības laiks

XXVI. Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laiks

Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Trešais papildprotokols

Ņemot vērā 22. panta 2. punktu Pasaules Pasta savienības Konstitūcijā, kas pieņemta Vīnē 1964. gada 10. jūlijā, Pasaules Pasta savienības dalībvalstu valdību attiecīgās pilnvarotās personas, kas satikās kongresā Abidžanā, kopīgi vienojoties un ņemot vērā Konstitūcijas 25. panta 4. punktu, ir pieņēmušas turpmākos šā vispārīgā reglamenta grozījumus.

I pants
(106. pants, grozīts)
AP sastāvs un darbība (Konstitūcijas 17. pants)

1. Administratīvajā padomē ir četrdesmit viens loceklis, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

2. Kongresu uzņemošā dalībvalsts pārņem priekšsēdētāja amatu. Ja minētā dalībvalsts atsakās no šīm tiesībām, tā kļūst par de iure locekli, un tādējādi ģeogrāfiskā grupa, kurai tā piederīga, iegūst savā rīcībā papildu vietu, uz kuru neattiecas 3. punkta ierobežojošie nosacījumi. Šajā gadījumā Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāja amatā vienu no locekļiem, kas ir uzņemošās dalībvalsts ģeogrāfiskajā grupā.

3. Pārējos četrdesmit Administratīvās padomes locekļus ievēl kongress, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Katrā kongresā no jauna ievēl vismaz pusi no Administratīvās padomes sastāva; nevienu dalībvalsti nedrīkst izvēlēties trīs kongresos pēc kārtas. Neierobežojot iepriekš teikto, viena vieta ģeogrāfiskajā grupā, kurā ietilpst dalībvalstis, kas definētas kā Klusā okeāna salu valstis un teritorijas (saskaņā ar attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidoto sarakstu), ir rezervēta šīm dalībvalstīm.

4. Katrs Administratīvās padomes loceklis ieceļ savu(-us) pārstāvi(-jus). Administratīvās padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā.

5. Par amatpienākumu izpildi Administratīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Padomes darbības izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība.

6. AP nosaka un/vai izveido pastāvīgās grupas un uzdevumgrupas vai citas struktūras, kas jāizveido tās ietvaros, kā arī piešķir tām oficiālu statusu, pienācīgi ņemot vērā Pasaules Pasta savienības stratēģiju un darbības plānu, ko pieņēmis kongress.

II pants
(107. pants, grozīts)
AP funkcijas

1. Administratīvās padomes funkcijas ir šādas:

1.1. uzraudzīt Pasaules Pasta savienības darbību kongresu starplaikā, nodrošinot atbilstību kongresa lēmumiem, izskatot jautājumus par valdības politiku pasta jautājumos un ņemot vērā starptautisko normatīvu pilnveidošanu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un konkurenci;

1.2. sekmēt, koordinēt un uzraudzīt visus pasta tehniskās palīdzības veidus, īstenojot starptautisko tehnisko sadarbību;

1.3. izskatīt Pasaules Pasta savienības darbības plāna projektu četriem gadiem, ko apstiprinājis kongress, un līdz galam izstrādāt to tā, lai četru gadu periodam paredzētajā projektā ietvertās aktivitātes atbilstu faktiski pieejamiem resursiem. Plānam attiecīgā gadījumā jāatbilst arī kongresā noteiktajām prioritātēm. Četru gadu darbības plāna galīgā redakcija, kuru izstrādājusi un apstiprinājusi Administratīvā padome, pēc tam ir pamats Pasaules Pasta savienības gada programmas un budžeta, kā arī to gada darbības plānu sagatavošanai, kurus izstrādā un īsteno AP un POC;

1.4. izskatīt un apstiprināt Pasaules Pasta savienības gada programmu, budžetu un pārskatus, ņemot vērā Pasaules Pasta savienības darbības plāna galīgo redakciju, kā aprakstīts 107. panta 1.3. apakšpunktā;

1.5. ja nepieciešams, atļaut pārsniegt izdevumu maksimālo limitu saskaņā ar 145. panta 3.-5. punktu;

1.6. pēc lūguma un saskaņā ar 150. panta 6. punkta nosacījumiem atļaut izvēlēties zemāku iemaksu klasi;

1.7. pēc dalībvalsts lūguma un ņemot vērā to dalībvalstu viedokļus, kuras ir attiecīgās ģeogrāfiskās grupas locekles, atļaut mainīt ģeogrāfisko grupu;

1.8. ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek noteiktais izdevumu limits, izveidot vai likvidēt tos amatus Starptautiskajā birojā, kas tiek finansēti no pamatbudžeta līdzekļiem;

1.9. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm;

1.10. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi pieņemt lēmumu par attiecībām, kas jāveido ar tām organizācijām, kuras nav novērotāji 105. panta 1. punkta un 105. panta 2.1. apakšpunkta izpratnē;

1.11. izskatīt Starptautiskā biroja pārskatus par Pasaules Pasta savienības attiecībām ar citām starptautiskām struktūrām un pieņemt lēmumus, ko tā uzskata par piemērotiem šādu attiecību turpināšanai un šajā saistībā veicamajām darbībām;

1.12. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un ģenerālsekretāru noteiktā kārtībā izraudzīties un uzaicināt Apvienoto Nāciju specializētās aģentūras, starptautiskās organizācijas, apvienības, uzņēmumus un kvalificētas personas par ad hoc novērotājiem īpašās kongresa un tā komiteju sanāksmēs, kad tas ir Pasaules Pasta savienības vai kongresa darba interesēs, un uzdot Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram izsūtīt nepieciešamos uzaicinājumus;

1.13. šā reglamenta 101. panta 3. punktā paredzētajā gadījumā izraudzīties dalībvalsti, kurā notiks nākamais kongress;

1.14. noteiktā kārtībā un pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi noteikt kongresa darba veikšanai nepieciešamo komiteju skaitu un precizēt to funkcijas;

1.15. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un apstiprināšanas kongresā izraudzīties dalībvalstis, kas ir gatavas:

1.15.1. uzņemties kongresa priekšsēdētāja vietnieku pienākumus un komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku pienākumus, pēc iespējas ievērojot dalībvalstu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu, un

1.15.2. piedalīties kongresa reģionālo komiteju darbā;

1.16. iecelt tos savus pārstāvjus, kas veiks Konsultatīvās komitejas locekļu pienākumus;

1.17. atbilstoši savai kompetencei apsvērt un apstiprināt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai;

1.18. pēc kongresa, Pasta darbības padomes vai dalībvalstu lūguma veikt administratīvo, likumdošanas un juridisko problēmu izpēti saistībā ar Pasaules Pasta savienību vai starptautiskajiem pasta pakalpojumiem; Administratīvajai padomei jāizlemj, vai ir lietderīgi kongresu starplaikā veikt dalībvalstu pieprasīto izpēti minētajās jomās;

1.19. izstrādāt priekšlikumus, kurus saskaņā ar 140. pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai kongresā vai dalībvalstīs;

1.20. iesniegt Pasta darbības padomei jautājumus izskatīšanai saskaņā ar 113. panta 1.6. apakšpunktu;

1.21. izskatīt un apstiprināt, konsultējoties ar Pasta darbības padomi, stratēģijas projektu iesniegšanai kongresā;

1.22. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un izskatīt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai kongresā;

1.23. nodrošināt Starptautiskā biroja darbības kontroli;

1.24. apstiprināt Starptautiskā biroja sagatavoto gada pārskatu par Pasaules Pasta savienības darbu un Pasaules Pasta savienības finansiālās darbības gada pārskatu un, ja nepieciešams, sniegt par tiem komentārus;

1.25. ja to uzskata par nepieciešamu, noteikt principus, kas Pasta darbības padomei jāievēro, izskatot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala norēķini, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu pamattarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm); rūpīgi sekot šo jautājumu izskatīšanai, pārskatīt un apstiprināt Pasta darbības padomes priekšlikumus par attiecīgajiem jautājumiem, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem principiem;

1.26. ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei apstiprināt Pasta darbības padomes ieteikumus noteikumu vai jaunas procedūras pieņemšanai līdz laikam, kad kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā;

1.27. izskatīt Pasta darbības padomes sagatavoto gada pārskatu un visus Padomes iesniegtos priekšlikumus;

1.28. apstiprināt četru gadu pārskatu, kuru sagatavo Starptautiskais birojs, konsultējoties ar Pasta darbības padomi, par panākumiem, kurus guvušas dalībvalstis, īstenojot Pasaules Pasta savienības stratēģiju, kas apstiprināta iepriekšējā kongresā, un kuru iesniedz nākamajam kongresam;

1.29. izveidot Konsultatīvās komitejas organizatorisko struktūru un veicināt Konsultatīvās komitejas darbības organizēšanu saskaņā ar 122. panta noteikumiem;

1.30. izstrādāt kritērijus dalībai Konsultatīvajā komitejā un atsaukt dalību saskaņā ar šiem kritērijiem, kā sīkāk izklāstīts attiecīgajā 122. pantā minētajā kārtības rullī;

1.31. izstrādāt Pasaules Pasta savienības finanšu noteikumus;

1.32. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Rezervju fondu;

1.33. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo fondu;

1.34. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašo darbības veidu fondu;

1.35. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Brīvprātīgo iemaksu fondu;

1.36. izstrādāt Nolikumu par personālu un dienesta nosacījumus ievēlētajām amatpersonām;

1.37. izstrādāt Sociālā fonda noteikumus;

1.38. veikt lietotāju finansētu palīgstruktūru izveides un darbības vispārēju pārraudzību 152. panta izpratnē;

1.39. pieņemt savu kārtības rulli un tā grozījumus.

III pants
(108. pants, grozīts)
AP sanāksmju organizēšana

1. Izveidošanas sanāksmē, ko sasauc un atklāj kongresa priekšsēdētājs, Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl četrus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētājs un četri priekšsēdētāja vietnieki ir no dalībvalstīm, kas piederīgas katrai no piecām Pasaules Pasta savienības ģeogrāfiskajām grupām.

2. Administratīvā padome sanāk divreiz gadā vai arī izņēmuma kārtā tiekas papildus Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas tās kārtības rullī.

3. Pārvaldības komitejā ir Administratīvās padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki un komiteju priekšsēdētāji, līdzpriekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki. Šī komiteja sagatavo un vada katras Administratīvās padomes sēdes darbu. Administratīvās padomes vārdā tā apstiprina Starptautiskā biroja sagatavoto gada pārskatu par Pasaules Pasta savienības darbu un veic jebkuru citu uzdevumu, ko Administratīvā padome tai uzdod veikt, vai tad, ja tāda nepieciešamība rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

4. Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šo struktūru Administratīvās padomes sanāksmēs, kuru darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē Pasta darbības padomi.

5. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo organizāciju Administratīvās padomes sanāksmēs, ja to darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē Konsultatīvo komiteju.

IV pants
(110. pants, grozīts)
Ceļa izdevumu atlīdzība

1. Ceļa izdevumus Administratīvās padomes dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās sanāksmēs, sedz to attiecīgā dalībvalsts. Tomēr vienam katras tādas dalībvalsts pārstāvim, kuru saskaņā ar sarakstiem, kurus izstrādājusi attiecīgi Administratīvā padome un Apvienoto Nāciju Organizācija, klasificē kā jaunattīstības valsti vai vismazāk attīstītu valsti, izņemot gadījumus, kad tas piedalās sanāksmēs, kas notiek kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību par aviobiļeti lidojumam turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē un/vai dzelzceļa biļeti braucienam turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā gadījumā summa nepārsniedz aviobiļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. Tādas pašas tiesības piešķir tās komiteju vai citu struktūru locekļiem, kad tie sanāk ārpus kongresa un Padomes sēdēm.

V pants
(112. pants, grozīts)
POC sastāvs un darbība

1. Pasta darbības padomē ir četrdesmit astoņi locekļi, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem kongresiem.

2. Pasta darbības padomes locekļus ievēl kongress, pamatojoties uz noteiktu ģeogrāfisko sadalījumu. Vismaz vienu trešdaļu locekļu no katras ģeogrāfiskās grupas atjauno katrā kongresā. Neierobežojot iepriekš teikto, viena vieta ģeogrāfiskajā grupā, kurā ietilpst dalībvalstis, kas definētas kā Klusā okeāna salu valstis un teritorijas (saskaņā ar attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidoto sarakstu), ir rezervēta šīm dalībvalstīm.

3. Katrs Pasta darbības padomes loceklis ieceļ savu(-us) pārstāvi(-jus). Pasta darbības padomes locekļiem aktīvi jāpiedalās tās darbā.

4. Pasta darbības padomes izdevumus sedz Pasaules Pasta savienība. Padomes locekļi atalgojumu nesaņem.

5. Pasta darbības padome nosaka un/vai izveido pastāvīgās grupas, uzdevumgrupas, lietotāju finansētas palīgstruktūras vai citas struktūras, kas jāizveido tās ietvaros, kā arī piešķir tām oficiālu statusu, pienācīgi ņemot vērā Pasaules Pasta savienības stratēģiju un darbības plānu, ko pieņēmis kongress.

VI pants
(113. pants, grozīts)
POC funkcijas

1. Pasta darbības padomei ir šādas funkcijas:

1.1. koordinēt praktiskus pasākumus starptautisko pasta pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai;

1.2. veikt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai, ko apstiprina Administratīvā padome atbilstoši savai kompetencei;

1.3. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem;

1.4. veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpētītu un publiskotu konkrētu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru eksperimentu rezultātus un sasniegumus tehniskajā, darbības, saimnieciskajā un profesionālās apmācības jomā, par ko interesējas citas dalībvalstis un to izraudzītie operatori;

1.5. konsultējoties ar Administratīvo padomi, veikt atbilstošus pasākumus tehniskās sadarbības jomā ar visām Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem un jo īpaši ar jaunajām un jaunattīstības valstīm un to izraudzītajiem operatoriem;

1.6. izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko Pasta darbības padomei iesniedz kāds Pasta darbības padomes loceklis, Administratīvā padome vai jebkuras dalībvalsts izraudzītais operators;

1.7. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, izskatīt un komentēt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai kongresam;

1.8. iecelt tos savus pārstāvjus, kas veiks Konsultatīvās komitejas locekļu pienākumus;

1.9. veikt svarīgāko darbības, komerciālo, tehnisko, ekonomiskās un tehniskās sadarbības problēmu izpēti, kuras interesē visas dalībvalstis un izraudzītos operatorus, iekļaujot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifus, gala norēķinus, tranzīta maksu, aviopasta pārvadājumu tarifus, pasta paku tarifus un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšanu uz ārvalstīm), tostarp sagatavot informāciju, atzinumus un ieteikumus par rīcību šajos jautājumos;

1.10. sniegt informāciju Administratīvajai padomei, lai tā izstrādātu Pasaules Pasta savienības stratēģijas projektu un darbības plāna projektu četriem gadiem iesniegšanai kongresā;

1.11. veikt tādu izglītības un profesionālās apmācības problēmu izpēti, kas interesē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, kā arī jaunās un jaunattīstības valstis;

1.12. izpētīt jauno un jaunattīstības valstu pašreizējo stāvokli un vajadzības un sagatavot piemērotus ieteikumus par veidiem un līdzekļiem šo valstu pasta dienestu darbības uzlabošanai;

1.13. pārskatīt Pasaules Pasta savienības reglamentus; šajā saistībā Pasta darbības padomei ir saistoši Administratīvās padomes norādījumi jautājumos par politiku un pamatprincipiem;

1.14. izstrādāt priekšlikumus, kurus saskaņā ar 140. pantu paredzēts iesniegt apstiprināšanai kongresā vai dalībvalstīs; ja priekšlikumi attiecas uz jautājumiem, kas ir Administratīvās padomes kompetencē, tad tie jāapstiprina šai padomei;

1.15. pēc dalībvalsts lūguma izskatīt jebkuru priekšlikumu, ko minētā dalībvalsts nosūta Starptautiskajam birojam saskaņā ar 139. pantu, sagatavot par to komentārus un uzdot Starptautiskajam birojam pievienot šos komentārus priekšlikumam pirms tā iesniegšanas dalībvalstīm apstiprināšanai;

1.16. ja nepieciešams un ir lietderīgi, pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma un konsultēšanās ar visām dalībvalstīm ieteikt pieņemt reglamentu vai jaunu procedūru līdz laikam, kamēr kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā;

1.17. ja prakses vienādība ir būtiska, atbilstoši savai kompetencei sagatavot un izdot dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem ieteikumu veidā (vai kā saistošus noteikumus, ja tas paredzēts Pasaules Pasta savienības aktos) tehnoloģisko, darbības un citu procesu standartus; ja nepieciešams, līdzīgā veidā tā izdod to standartu grozījumus, kurus tā jau ir noteikusi;

1.18. noteikt regulējumu lietotāju finansētu palīgstruktūru organizēšanai un piedalīties šo palīgstruktūru organizēšanā saskaņā ar 152. panta noteikumiem;

1.19. katru gadu pieņemt un apspriest no lietotāju finansētām palīgstruktūrām saņemtos pārskatus;

1.20. pieņemt savu kārtības rulli un tā grozījumus.

VII pants
(114. pants, grozīts)
POC sanāksmju organizēšana

1. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc un atklāj kongresa priekšsēdētājs, Pasta darbības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un četrus priekšsēdētāja vietniekus, kā arī komiteju priekšsēdētājus / priekšsēdētāju vietniekus / līdzpriekšsēdētājus. Priekšsēdētājs un četri priekšsēdētāja vietnieki ir no dalībvalstīm, kas piederīgas katrai no piecām Pasaules Pasta savienības ģeogrāfiskajām grupām.

2. Pasta darbības padome sanāk divreiz gadā vai arī izņēmuma kārtā tiekas papildus Pasaules Pasta savienības galvenajā mītnē saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas tās kārtības rullī.

3. Pārvaldības komitejā ir Pasta darbības padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki un komiteju priekšsēdētāji, līdzpriekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki. Šī komiteja sagatavo un vada ikvienas Pasta darbības padomes sēdes darbu un veic visus uzdevumus, ko Pasta darbības padome tai uzdod, vai tad, ja nepieciešamība tos veikt rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

4. Pamatojoties uz kongresā pieņemto Pasaules Pasta savienības stratēģiju un jo īpaši uz tās daļu, kas attiecas uz Pasaules Pasta savienības pastāvīgo struktūru stratēģiju, Pasta darbības padome sēdē pēc kongresa sagatavo pamatdarba programmu, kura ietver virkni taktisku paņēmienu stratēģijas īstenošanai. Šī pamatdarba programma, kurā iekļauj ierobežotu skaitu projektu par visas puses interesējošiem aktuāliem jautājumiem, jāpārskata katru gadu, ņemot vērā jaunos apstākļus un prioritātes.

5. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo organizāciju Pasta darbības padomes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir jautājumi, kas ir Konsultatīvās komitejas interesēs.

VIII pants
(116. pants, grozīts)
Ceļa izdevumu atlīdzība

1. Ceļa izdevumus Pasta darbības padomes locekļu pārstāvjiem, kas piedalās tās sanāksmēs, sedz to attiecīgās dalībvalstis. Tomēr vienam katras tādas dalībvalsts pārstāvim, kuru saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādātajiem sarakstiem klasificē kā vismazāk attīstītu valsti, izņemot gadījumus, kad tas piedalās sanāksmēs, kas notiek kongresa laikā, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē un/vai dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā gadījumā summa nepārsniedz aviobiļetes cenu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē.

IX pants
(119. pants, grozīts)
KK sastāvs

1. Konsultatīvās komitejas sastāvā ir:

1.1. nevalstiskās organizācijas (tostarp organizācijas, kas pārstāv klientus, piegādes pakalpojumu sniedzējus, pasta nozarē nodarbinātos vai pasta nozares darba devējus), filantropiskas organizācijas, standartizācijas, finanšu un attīstības organizācijas, preču un pakalpojumu piegādātāji pasta pakalpojumu nozarei; transporta uzņēmumi un citi privātā sektora uzņēmumi, kā arī līdzīgas fizisko personu un uzņēmumu organizācijas, kuras ir ieinteresētas atbalstīt Pasaules Pasta savienības uzdevuma un mērķu īstenošanu;

1.1.bis augsta līmeņa amatpersonas, kuras darbojas pasta pakalpojumu jomā un kuras iesaka dalībvalstis vai attiecīgās Pasaules Pasta savienības struktūras, tostarp Konsultatīvā komiteja;

1.1.ter (svītrots);

1.2. (svītrots);

1.3. (svītrots).

1.bis Visi Konsultatīvās komitejas locekļi ir izveidoti (un, ja attiecīgā dalībvalsts to pieprasa, pienācīgi reģistrēti) vai - 1.1.bis punktā minēto augsta līmeņa amatpersonu gadījumā - to pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no Pasaules Pasta savienības dalībvalstīm.

2. Konsultatīvās komitejas darbības izmaksas sadala starp Konsultatīvās komitejas locekļiem, ja vien Administratīvā padome nav noteikusi citādi. Šādā gadījumā - kā sīkāk izklāstīts Konsultatīvās komitejas kartības rullī - var tikt piemērots atšķirīgs dalības maksas apmērs atkarībā no Konsultatīvās komitejas locekļu īpašā tiesiskā statusa un finansiālajām iespējām.

3. Konsultatīvās komitejas locekļi nesaņem atalgojumu vai kādu citu atlīdzību.

X pants
(120. pants, grozīts)
Dalība KK

1. Dalību Konsultatīvajā komitejā nosaka dalības pieteikuma iesniegšanas un pieņemšanas procesā, ko ir noteikusi Administratīvā padome, un veic saskaņā ar 107. panta 1.30. punktu.

1.bis Visas 119. pantā minētās organizācijas vai augsta līmeņa amatpersonas, iesniedzot pieteikumu dalībai Konsultatīvajā komitejā, pievieno tam Pasaules Pasta savienības attiecīgās dalībvalsts iepriekšēju rakstveida atļauju vai ieteikumu saskaņā ar minētā panta 1.bis punktu.

2. Katrs Konsultatīvās komitejas loceklis ieceļ savu(-us) pārstāvi(-jus).

XI pants
(121. pants, grozīts)
KK funkcijas

1. Konsultatīvajai komitejai ir šādas funkcijas:

1.1. izskatīt Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes dokumentus un ziņojumus. Izņēmuma gadījumos tiesības saņemt konkrētus tekstus un dokumentus var būt ierobežotas, ja tas vajadzīgs sanāksmes tēmas vai dokumenta konfidencialitātes dēļ saskaņā ar 109. panta 2.3. punktu un 115. panta 2.3. punktu;

1.2. vadīt un atbalstīt tādu jautājumu izpēti, kuri ir svarīgi Konsultatīvās komitejas locekļiem;

1.3. izskatīt jautājumus, kas skar pasta pakalpojumu sektoru, un sniegt ziņojumus par šiem jautājumiem;

1.4. sniegt ieguldījumu Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes darbā, tostarp iesniegt ziņojumus un ieteikumus un sniegt atzinumus abām padomēm;

1.5. sniegt kongresam ieteikumus, kurus apstiprina Administratīvā padome, un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, pēdējā tos izskata un sniedz komentārus.

XII pants
(124. pants, grozīts)
KK novērotāji

1. Pasaules Pasta savienības dalībvalstis un 105. pantā minētie novērotāji un ad hoc novērotāji var piedalīties Konsultatīvās komitejas sanāksmēs, taču bez balsstiesībām.

2. Loģisku apsvērumu dēļ Konsultatīvā komiteja var ierobežot to novērotāju un ad hoc novērotāju skaitu, kuri piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

3. Izņēmuma gadījumos novērotājiem un ad hoc novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā struktūra vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu ziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas ir Pasta darbības padomes interesēs. Ja Administratīvā padome to atzīst par nepieciešamu, pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi tā attiecīgos gadījumos var ierobežojumus pārskatīt.

XIII pants
(127. pants, grozīts)
Ģenerāldirektora pienākumi

0.bis Ģenerāldirektors ir Pasaules Pasta savienības likumīgais pārstāvis.

1. Ģenerāldirektors organizē, pārvalda un vada Starptautisko biroju.

2. Attiecībā uz amatpersonu amatiem, iecelšanu un paaugstināšanu:

2.1. ģenerāldirektors ir pilnvarots klasificēt amatus pakāpēs no G1 līdz D2 un iecelt un paaugstināt amatpersonas šajās pakāpēs;

2.2. iecelšanai pakāpēs no P1 līdz D2 ģenerāldirektoram jāapsver, kāda ir to kandidātu profesionālā kvalifikācija, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie vai kuri veic savu profesionālo darbību kādā dalībvalstī, ņemot vērā taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu, kā arī dzimumu līdzsvaru. Pakāpes D2 amata vietas pēc iespējas jāieņem kandidātiem no dažādiem reģioniem, kas nav ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka izcelsmes reģioni, ņemot vērā galvenos apsvērumus par Starptautiskā biroja darba efektivitāti;

2.3. ieceļot amatā jaunu amatpersonu, ģenerāldirektors apsver arī to, ka parasti personām, kas ieņem amatus pakāpēs D2, D1 un P5, ir jābūt dažādu Pasaules Pasta savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem;

2.4. lai Starptautiskā biroja amatpersonu paaugstinātu pakāpēs D2, D1 un P5, ģenerāldirektoram nav jāpiemēro 2.3. punktā minētais princips;

2.5. darbā pieņemšanas procesā prasību par taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu, kā arī dzimumu līdzsvaru ierindo aiz nopelniem;

2.6. reizi gadā ģenerāldirektors informē Administratīvo padomi par iecelšanu amatā un paaugstinājumiem pakāpēs no P4 līdz D2.

3. Pārējie ģenerāldirektora pienākumi ir šādi:

3.1. būt par Pasaules Pasta savienības aktu uzglabātāju un par starpnieku pievienošanās Pasaules Pasta savienībai vai uzņemšanas Pasaules Pasta savienībā procedūrā un izstāšanās no Pasaules Pasta savienības procedūrā;

3.2. visu dalībvalstu valdībām darīt zināmus kongresa pieņemtos lēmumus;

3.3. paziņot visām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem par Pasta darbības padomes izstrādātajiem vai pārskatītajiem reglamentiem;

3.4. sagatavot Pasaules Pasta savienības gada budžeta projektu, to izstrādājot līdz iespējami zemākam izmaksu līmenim saskaņā ar Pasaules Pasta savienības prasībām, un noteiktā laikā iesniegt Administratīvajai padomei izskatīšanai; pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma iepazīstināt Pasaules Pasta savienības dalībvalstis ar budžetu un to izpildīt;

3.5. izpildīt īpašus uzdevumus, kurus lūdz veikt Pasaules Pasta savienības struktūras, un tos uzdevumus, kas ģenerāldirektoram noteikti Pasaules Pasta savienības aktos;

3.6. rīkoties, lai sasniegtu Pasaules Pasta savienības struktūru izvirzītos mērķus atbilstoši izstrādātajai politikai un pieejamiem finanšu līdzekļiem;

3.7. iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus Administratīvajai padomei vai Pasta darbības padomei;

3.8. pēc kongresa noslēguma saskaņā ar Pasta darbības padomes kārtības rulli iesniegt priekšlikumus Pasta darbības padomei par izmaiņām, kuras nepieciešams izdarīt reglamentos, pamatojoties uz kongresa lēmumiem;

3.9. Administratīvās padomes vajadzībām sagatavot Pasaules Pasta savienības stratēģijas projektu un darbības plāna projektu četriem gadiem iesniegšanai kongresā, pamatojoties uz padomju izdotajām direktīvām;

3.10. sagatavot Administratīvajai padomei apstiprināšanai četru gadu pārskatu par dalībvalstu paveikto, īstenojot Pasaules Pasta savienības stratēģiju, kas apstiprināta iepriekšējā kongresā; šo pārskatu iesniedz nākamajam kongresam;

3.11. (Svītrots)

3.12. būt par starpnieku starp:

3.12.1. Pasaules Pasta savienību un ierobežotajām apvienībām;

3.12.2. Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

3.12.3. Pasaules Pasta savienību un starptautiskajām organizācijām, kuru darbībā Pasaules Pasta savienība ir ieinteresēta;

3.12.4. Pasaules Pasta savienību un starptautiskajām organizācijām, apvienībām vai uzņēmumiem, ar kuriem Pasaules Pasta savienības struktūras vēlas konsultēties vai kuru darbā tās vēlas iesaistīties;

3.13. uzņemties Pasaules Pasta savienības struktūru ģenerālsekretāra pienākumus un, ņemot vērā Vispārīgā reglamenta īpašās prasības, šajā statusā īpaši uzraudzīt:

3.13.1. Pasaules Pasta savienības struktūru darba sagatavošanu un organizēšanu;

3.13.2. dokumentu, ziņojumu un protokolu izstrādāšanu, pavairošanu un izplatīšanu;

3.13.3. sekretariāta darbu Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs;

3.14. piedalīties Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs un diskusijās bez balsstiesībām, bet ar iespēju būt pārstāvētam.

XIV pants
(132. pants, grozīts)
Informācija. Atzinumi. Aktu skaidrojumu un grozījumu pieprasījumi. Pieprasījumi. Pienākumi norēķinu veikšanā

1. Starptautiskais birojs vienmēr ir Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un dalībvalstu, un to izraudzīto operatoru rīcībā, lai sniegtu jebkādu nepieciešamo informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem.

2. Starptautiskais birojs konkrēti vāc, salīdzina, publicē un izplata jebkādu informāciju, kas ir noderīga pasta pakalpojumu veikšanā, pēc iesaistīto pušu lūguma sniedz atzinumu par strīdīgiem jautājumiem vai nodrošina strīda izšķiršanas pakalpojumus (minētos pakalpojumus sniedz par maksu un saskaņā ar atbilstošajām procedūrām, ko pieņēmusi Administratīvā padome), rīkojas, ja saņemti pieprasījumi par Pasaules Pasta savienības aktu skaidrojumiem un grozījumiem, un kopumā veic tādu izpētes un redakcionālo vai dokumentēšanas darbu, kas noteikts Pasaules Pasta savienības aktos vai ko birojam var uzdot izpildei Pasaules Pasta savienības interesēs.

3. Lai konkrētā jautājumā noskaidrotu citu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru viedokli, Starptautiskais birojs pēc citu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru lūguma veic arī aptaujas. Aptaujas rezultātam nav balss statusa, un tas nav oficiāli saistošs.

4. Starptautiskais birojs var darboties kā klīringa iestāde jebkāda veida norēķinu veikšanai par pasta pakalpojumiem.

5. Starptautiskais birojs nodrošina to komerciālo datu konfidencialitāti un drošību, kurus iesniegušas dalībvalstis un/vai to izraudzītie operatori un kuri iegūti, pildot Pasaules Pasta savienības aktos vai lēmumos noteiktos pienākumus.

XV pants
(138. pants, grozīts)
Procedūra priekšlikumu iesniegšanai kongresā

1. Ņemot vērā 2. un 5. punktā minētos izņēmumus, dalībvalstis iesniedz kongresam visus priekšlikumus saskaņā ar šādu procedūru:

1.1. priekšlikumus pieņem tad, ja Starptautiskais birojs tos saņem vismaz četrus mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas;

1.2. redakcionālus priekšlikumus nepieņem četru mēnešu laikposmā pirms kongresa atklāšanas dienas;

1.3. tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem trīs-četrus mēnešus pirms kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz divas dalībvalstis;

1.4. tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem divus-trīs mēnešuspirms kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz astoņas dalībvalstis; pēc minētā termiņa beigām priekšlikumus nepieņem;

1.5. atbalsta deklarācijas jāiesniedz Starptautiskajā birojā tajā pašā termiņā kā priekšlikums, uz kuru tās attiecas.

2. Priekšlikumus par Konstitūciju vai Vispārīgo reglamentu Starptautiskais birojs saņem vismaz četrus mēnešus pirms kongresa atklāšanas; netiek izskatīti priekšlikumi, kuri saņemti pēc minētās dienas, taču pirms kongresa atklāšanas, ja vien kongress par to nelemj ar divām trešdaļām kongresā pārstāvēto dalībvalstu vairākumu un ja vien nav izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi.

3. Parasti katram priekšlikumam ir tikai viens mērķis, un tas paredz tikai tādas izmaiņas, kas atbilst šim mērķim. Līdzīgi ikvienam priekšlikumam, kas var Pasaules Pasta savienībai radīt būtiskas izmaksas, pievieno norādi par tā finansiālo ietekmi, un šo norādi dalībvalsts, kas iesniegusi priekšlikumu, sagatavo, konsultējoties ar Starptautisko biroju, lai varētu aprēķināt tā īstenošanai nepieciešamo finansiālo resursu apjomu.

4. Dalībvalstis iesniedz priekšlikumus ar virsrakstu "Redakcionāls priekšlikums", un Starptautiskais birojs tos publicē ar numuru, aiz kura norādīts burts "R". Priekšlikumus, kuriem nav šīs norādes, bet kuri, pēc Starptautiskā biroja domām, attiecas tikai uz redakcionāliem jautājumiem, publicē ar attiecīgu anotāciju; Starptautiskais birojs sagatavo kongresam sarakstu ar šiem priekšlikumiem.

5. Procedūru, kas paredzēta 1. un 4. punktā, nepiemēro nedz priekšlikumiem par kongresu kārtības rulli, nedz priekšlikumiem, kurus iesniegusi Administratīvā padome vai Pasta darbības padome.

XVI pants
(138.bis pants, grozīts)
Procedūra to priekšlikumu grozīšanai, kas iesniegti saskaņā ar 138. pantu

1. Grozījumus jau izteiktiem priekšlikumiem, tostarp tiem, ko iesniegusi Administratīvā padome vai Pasta darbības padome, var iesniegt Starptautiskajam birojam saskaņā ar kongresu kārtības ruļļa noteikumiem.

2. (Svītrots)

XVII pants
(140. pants, grozīts)
Priekšlikumu par Konvencijas vai nolīgumu grozījumiem izskatīšana kongresu starplaikā

1. Katram priekšlikumam par Konvenciju, nolīgumiem un to noslēguma protokoliem piemēro šādu procedūru: ja dalībvalsts ir nosūtījusi priekšlikumu Starptautiskajam birojam, tas pārsūta šo priekšlikumu izskatīšanai visām dalībvalstīm. Priekšlikumu izskatīšanas un komentāru nosūtīšanas termiņš Starptautiskajam birojam ir 45 dienas. Grozījumus izdarīt nav atļauts. Kad pagājušas 45 dienas, Starptautiskais birojs nosūta dalībvalstīm visus saņemtos komentārus un uzaicina katru dalībvalsti balsot par vai pret priekšlikumu. Uzskata, ka tās dalībvalstis, kuru balsojumu Starptautiskais birojs nav saņēmis 45 dienu laikā, ir atturējušās. Iepriekšminētos termiņus skaita no Starptautiskā biroja cirkulāru izdošanas dienas. Jebkuru dokumentu un komentārus saistībā ar iepriekš minēto procedūru iesniedz fiziski vai izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, un, ja dokumentus un komentārus dalībvalsts iesniedz Starptautiskajam birojam, tos paraksta attiecīgās dalībvalsts valsts iestādes pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Šajā punktā termins "droši elektroniskie līdzekļi" attiecas uz jebkādiem elektroniskiem līdzekļiem, ko izmanto datu apstrādei, uzglabāšanai un pārsūtīšanai un kas nodrošina datu pilnīguma, integritātes un konfidencialitātes saglabāšanu iepriekšminēto Starptautiskā biroja vai kādas dalībvalsts dokumentu un komentāru iesniegšanas laikā.

2. Ja priekšlikums attiecas uz Pasaules Pasta savienības nolīgumu vai tā noslēguma protokolu, 1. punktā minētajā procedūrā drīkst piedalīties tikai tās dalībvalstis, kas ir šā nolīguma puses.

XVIII pants
(141. pants, svītrots)

141. pants

Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši kongresa lēmumiem

(svītrots)

XIX pants
(144. pants, grozīts)
Kongresu starplaikā pieņemtā Reglamenta un citu lēmumu stāšanās spēkā

1. Reglaments un jebkuri tā grozījumi stājas spēkā tajā norādītajā datumā, kuru ir nolēmusi Pasta darbības padome, un ir spēkā nenoteiktu laiku.

2. Saskaņā ar 1. punkta noteikumiem kongresu starplaikā pieņemtie lēmumi par Pasaules Pasta savienības aktu grozījumiem stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc to paziņošanas.

XX pants
(145. pants, grozīts)
Pasaules Pasta savienības izdevumu noteikšana (Konstitūcijas 21. pants)

1. Atbilstoši 2.-6. punkta nosacījumiem ar Pasaules Pasta savienības struktūru darbību saistītie ikgadējie izdevumi laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam nedrīkst pārsniegt 38 890 030 Šveices franku. Gadījumā, ja 2025. gadā plānotais kongress tiek pārcelts uz vēlāku laiku, šie paši ierobežojumi attiecas arī uz periodu pēc 2025. gada.

2. Izdevumi, kas attiecas uz nākamā kongresa sasaukšanu (sekretariāta ceļa izdevumi, transporta izmaksas, sinhronās tulkošanas iekārtu uzstādīšanas izmaksas, dokumentu kopēšanas izmaksas kongresa laikā u. c.), nedrīkst pārsniegt 2 900 000 Šveices franku.

3. Administratīvajai padomei ir atļauts pārsniegt 1. un 2. punktā noteiktos limitus, ņemot vērā algas likmju, pensiju iemaksu vai pabalstu apjoma pieaugumu, tostarp piemaksu par amata izpildi, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija piemērošanai saviem darbiniekiem, kas strādā Ženēvā.

4. Administratīvajai padomei ir arī atļauts katru gadu saskaņā ar Šveices patēriņa cenu indeksu koriģēt citu izdevumu apjomu, izņemot personāla izmaksas.

5. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā Administratīvā padome vai ļoti steidzamos gadījumos ģenerāldirektors drīkst atļaut noteikto limitu pārsniegšanu, lai segtu kapitālremonta un neparedzētu remontdarbu izmaksas Starptautiskā biroja ēkā, bet ar nosacījumu, ka pārsnieguma summa nedrīkst būt lielāka par 125 000 Šveices franku gadā.

6. Ja netraucētai Pasaules Pasta savienības darba nodrošināšanai 1. un 2. punktā atļautie kredīti izrādās nepietiekami, tos drīkst pārsniegt tikai ar Pasaules Pasta savienības dalībvalstu vairākuma piekrišanu. Jebkurai apspriešanai jāietver pilnīgs to faktu apraksts, kas pamato šādu lūgumu.

XXI pants
(146. pants, grozīts)
Dalībvalstu iemaksu kontrole

1. Valstis, kas Pasaules Pasta savienībai pievienojas vai iegūst Pasaules Pasta savienības dalībvalsts statusu, kā arī valstis, kas no Pasaules Pasta savienības izstājas, veic iemaksas par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas spēkā.

2. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu, dalībvalstis veic avansa iemaksas Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai. Šīs iemaksas jāveic ne vēlāk kā tā finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētā datuma par nesamaksātajām summām Pasaules Pasta savienības labā tiek iekasēti procentu maksājumi, kuru likme ir 5 % gadā, ko aprēķina, sākot no ceturtā mēneša.

3. Ja obligāto iemaksu parāds, neskaitot procentu maksājumus, ko Pasaules Pasta savienības dalībvalsts tai ir parādā, ir vienāds ar šīs dalībvalsts iemaksām iepriekšējos divos finanšu gados vai lielāks par tām, tad attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību var neatsaucami cedēt Pasaules Pasta savienībai visu summu vai tās daļu, ko minētajai dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Kredīta cedēšanas noteikumus paredz nolīgumā, kas noslēgts starp dalībvalsti, tās debitoriem/kreditoriem un Pasaules Pasta savienību.

4. Dalībvalstij, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar veikt šādu cedēšanu, jāuzņemas izstrādāt grafiku savu parādu pakāpeniskai nomaksāšanai.

5. Izņemot izņēmuma gadījumus atbilstīgi kongresa vai Administratīvā padomes noteiktajam, obligāto iemaksu parādu atgūšana Pasaules Pasta savienībai nedrīkst pārsniegt desmit gadus. Gadījumos, kad kongress vai Administratīvā padome apstiprina maksājumu nolīgumu, kas ir ilgāks par divdesmit gadiem, ikgadējā iemaksu parāda maksājuma minimālajai summai jābūt vismaz vienādai ar nolīguma parakstītājas dalībvalsts gada iemaksu.

6. Turklāt izņēmuma gadījumā kongress vai Administratīvā padome var pieņemt lēmumu atbrīvot dalībvalsti no visas procentu parāda summas vai kādas tās daļas maksājumiem, ja šī valsts ir samaksājusi visu maksājumu parāda pamatsummu,.

6.bis Līdzīgos izņēmuma gadījumos kongress vai Administratīvā padome pēc attiecīgās dalībvalsts rakstveida pieprasījuma var nolemt atbrīvot šo dalībvalsti no maksājumu parāda atmaksas un nekavējoties atcelt pret to noteiktās automātiskās sankcijas, ja šī dalībvalsts samaksā vismaz pusi no kopējās maksājumu parāda summas (neskaitot radušos procentus), ko šī dalībvalsts ir parādā.

6.ter Kongress vai Administratīvā padome var arī, pamatojoties uz tādas dalībvalsts rakstveida pieprasījumu, kurai ir ilgstoši maksājumu parādi, nolemt izņēmuma kārtā atbrīvot šo dalībvalsti no maksājumu parāda atmaksas un nekavējoties atcelt pret to noteiktās automātiskās sankcijas, ja šī dalībvalsts samaksā pēdējo piecu gadu obligātās iemaksas Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai (ieskaitot kārtējo finanšu gadu un neskaitot jebkādus radušos procentus).

6.ter.1. Ja piemēro 6.ter punktu, termins "ilgstoši maksājumu parādi" ietver jebkuru maksājamu parāda summu (ieskaitot procentus), kas attiecas uz obligātajām iemaksām Pasaules Pasta savienības ikgadējo izdevumu segšanai un kas radusies laikposmā, kurš ir garāks par pēdējiem pieciem finanšu gadiem.

6.ter.2. Līdzīgi, ja piemēro 6.ter punktu un īpaši attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, kas definētas 150. panta 1. punktā, kongress vai Administratīvā padome var izņēmuma kārtā noteikt, ka attiecīgās dalībvalsts "pēdējo piecu gadu obligātās iemaksas" aprēķina, pamatojoties uz pašreizējo iemaksu klasi, kurai šī dalībvalsts pieder, un tādā gadījumā attiecīgo kārtējo iemaksu klases summu reizina piecas reizes.

6.quater Attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm, kuras definētas 150. panta 1. punktā un kurām ir atļauts izmantot kādu šā panta 6.bis un 6.ter punktā izklāstīto izņēmumu attiecībā uz maksāšanas kārtību, vismaz 50 % no attiecīgās dalībvalsts samaksātās summas paredz Pasaules Pasta savienības vadītiem pasta tehniskās palīdzības projektiem, kas paredzēti tai pašai dalībvalstij.

6.quinquies Jebkuras pamatsummas vai procentu summas, kas atlaistas saskaņā ar kādu šā panta 6.bis un 6.ter punktā izklāstīto izņēmumu attiecībā uz maksāšanas kārtību, Pasaules Pasta savienība nedzēš, bet gan novirza un piešķir saskaņā ar tās attiecīgajiem finanšu noteikumiem. Ja attiecīgajai dalībvalstij pēc tam piemēro automātiskas sankcijas, Pasaules Pasta savienība vēlreiz reģistrē iepriekš minētās summas un tās nekavējoties stājas spēkā attiecīgajai dalībvalstij kā maksājumu parādi.

7. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafikam, ko Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādiem, dalībvalsti var atbrīvot arī no visiem uzkrāto vai vēl uzkrājamo procentu vai to daļas maksājumiem; taču šādu atbrīvojumu piešķir tad, ja pilnīgi un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas nomaksāšanas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus.

8. Līdzīgi piemēro 3.-7. punkta noteikumus attiecībā uz tulkošanas izdevumiem, par kuriem Starptautiskais birojs sniedz rēķinu tām dalībvalstīm, kas ir piederīgas attiecīgajai valodas grupai.

9. Starptautiskais birojs nosūta rēķinus dalībvalstīm vismaz trīs mēnešus pirms rēķina samaksas termiņa iestāšanās. Rēķina oriģinālu nosūta precīzi uz to adresi, kuru attiecīgā dalībvalsts norādījusi. Rēķinu elektroniskās kopijas nosūta pa e-pastu, un tās ir uzskatāmas par iepriekšēju paziņojumu vai brīdinājumu.

10. Turklāt katru reizi, kad Starptautiskais birojs iekasē no dalībvalsts procentu maksājumu par konkrētā rēķina nokavētu maksājumu, tas nodrošina dalībvalstīm precīzu informāciju, lai dalībvalstis varētu viegli pārbaudīt, uz kuru rēķinu procentu maksājums attiecas.

XXII pants
(150. pants, grozīts)
Iemaksu klases

1. Pasaules Pasta savienības izdevumu segšanai dalībvalstis veic iemaksas atbilstoši iemaksu klasei, kurā tās iekļautas. Iemaksu klases struktūra sākas ar vienu vienību un tiek pakāpeniski palielināta par vienu vienību līdz līmenim, kas noteikts, pamatojoties uz jaunāko iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei. Dalībvalstis izvēlas savu iemaksu klasi, pamatojoties uz savām ekonomiskajām iespējām, vienlaikus ņemot vērā iepriekš minēto iemaksu noteikšanas skalu. Dalībvalstis, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija ir ierindojusi vismazāk attīstīto valstu kategorijā, maksā pusi no iemaksu vienības. Mazo salu jaunattīstības valstis, kurās ir mazāk nekā 200 000 iedzīvotāju (kā norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācija), maksā desmito daļu no iemaksu vienības.

2. Neatkarīgi no 1. punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm jebkura dalībvalsts drīkst veikt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam minimālajā laika posmā, kas vienāds ar kongresu starplaiku. Paziņojums par izmaiņām jāiesniedz ne vēlāk kā kongresā. Kongresu starplaika posma beigās dalībvalsts automātiski atgūst sākotnējo iemaksu vienību skaitu, ja vien tā nenolemj turpināt maksāt iemaksas atbilstoši augstākam vienību skaitam. Papildu iemaksu sniegšana attiecīgi paaugstina izdevumus.

3. Kad dalībvalstis tiek uzņemtas Pasaules Pasta savienībā vai tai pievienojas, tās izvēlas savu vienību skaitu, ņemot vērā jaunāko iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, saskaņā ar Konstitūcijas 21. panta 4. punktā noteikto procedūru.

4. Dalībvalstīm, kuru iemaksu apjoms ir lielāks nekā to ekonomiskās iespējas, kas noteiktas saskaņā ar iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, ir tiesības samazināt savu vienību skaitu ne vairāk kā par divām vienībām vienā kongresa ciklā ar nosacījumu, ka samazinātais iemaksas apjoms nav mazāks par apjomu, kas tiktu maksāts saskaņā ar aktuālo iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei. Jebkura šāda samazinājuma izmaksas solidāri sedz visas dalībvalstis saskaņā ar Konstitūcijas 21. panta 3. punktā noteikto procedūru. Dalībvalstis, kuru maksājumi ir zemāki par ekonomiskajām iespējām, kas novērtētas, ņemot vērā iemaksu noteikšanas skalu Apvienoto Nāciju Organizācijas izdevumu vienmērīgai sadalei, tiek aicinātas palielināt savu vienību skaitu vismaz par divām vienībām katrā kongresa ciklā, līdz tās ir sasniegušas atbilstošo aktuālās iemaksu noteikšanas skalas līmeni, kā norādīts iepriekš. Dalībvalstis, kuras neizpilda šo prasību, nevar izmantot iemaksu vienības vērtības samazinājumu, kas radies iemaksu vienību kopējā skaita pieauguma rezultātā.

5. (Svītrots)

6. Tomēr tādos izņēmuma gadījumos kā dabas katastrofas, kad nepieciešamas starptautiskas palīdzības programmas, Administratīvā padome vienu reizi kongresu starplaikā var atļaut iemaksu klases pazemināšanu uz laiku, ja kāda dalībvalsts to lūdz un pierāda, ka vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji izvēlētajā klasē.

7. Piemērojot 6. punktu, Administratīvā padome var atļaut pazemināt iemaksu klasi uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, vai līdz nākamajam kongresam atkarībā no tā, kurš termiņš pienāk agrāk. Pēc noteiktā termiņa beigām attiecīgā valsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē.

8. Pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek ierobežota.

XXIII pants
(153. pants, grozīts)
Šķīrējtiesas procedūra

1. Ja strīds starp dalībvalstīm jāizšķir šķīrējtiesā, ikvienai dalībvalstij rakstveidā jāinformē otra puse par strīda būtību un, nosūtot paziņojumu par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu, jāinformē par to, ka tā vēlas uzsākt šķīrējtiesas procedūru.

2. Ja strīds ir saistīts ar darbības vai tehniskiem jautājumiem, ikviena dalībvalsts var lūgt savam izraudzītajam operatoram rīkoties saskaņā ar turpmākajos punktos aprakstīto procedūru un piešķirt šādas pilnvaras savam izraudzītajam operatoram. Konkrēto dalībvalsti informē par tiesvedības gaitu un rezultātiem. Attiecīgās dalībvalstis vai to izraudzītie operatori turpmāk tekstā minēti kā "šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses".

3. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses ieceļ vienu vai trīs šķīrējtiesnešus.

4. Ja šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses izvēlas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, tad ikviena puse saskaņā ar 2. punktu izvēlas dalībvalsti vai izraudzīto operatoru, kas nav tieši iesaistīts strīdā, lai tas rīkotos kā šķīrējtiesnesis. Ja vairākas dalībvalstis un/vai izraudzītie operatori iesaistās kopējā lietā, šo noteikumu izpratnē tās uzskata par vienu pusi.

5. Ja puses vienojas iecelt trīs šķīrējtiesnešus, trešo šķīrējtiesnesi puses izvēlas kopīgi un tam nav jābūt kādas dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim.

6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst izraudzīties tikai no tām dalībvalstīm, kas ir šā nolīguma puses.

7. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var vienoties par viena šķīrējtiesneša kopīgu iecelšanu, kuram nav jābūt kādas dalībvalsts vai izraudzītā operatora pārstāvim.

8. Ja viena šķīrējtiesas procedūrā iesaistītā puse vai abas neieceļ šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesnešus trīs mēnešu laikā, kopš sniegts paziņojums par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu, tad Starptautiskais birojs nepieciešamības gadījumā pieprasa tai dalībvalstij, kura nepilda savas saistības, lai tā ieceļ šķīrējtiesnesi, vai pats automātiski ieceļ šķīrējtiesnesi. Starptautiskais birojs neiesaistās apspriedēs vai nepilda šķīrējtiesneša funkcijas, ja vien abas puses to nepieprasa. Ja Starptautiskais birojs pilda šķīrējtiesneša funkcijas, šis pakalpojums tiek veikts par maksu un saskaņā ar attiecīgo Administratīvās padomes pieņemto strīdu izšķiršanas kārtību.

9. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses var savstarpēji vienoties par strīda atrisinājumu jebkurā laikā, pirms šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši pasludina spriedumu. Paziņojumu par prasības atsaukšanu iesniedz Starptautiskajam birojam rakstveidā 10 dienu laikā pēc tam, kad puses panākušas vienošanos. Ja puses vienojas par izstāšanos no šķīrējtiesas procedūras, tad šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši zaudē savas pilnvaras lemt par šo jautājumu.

10. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu pienākums ir pieņemt lēmumu strīda jautājumā, pamatojoties uz viņiem pieejamajiem faktiem un pierādījumiem. Visa ar strīdu saistītā informācija ir jāpaziņo gan abām pusēm, gan šķīrējtiesnesim vai šķīrējtiesnešiem.

11. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, un par to jāinformē Starptautiskais birojs un abas puses sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma par šķīrējtiesas procedūras uzsākšanu.

12. Šķīrējtiesas tiesvedība ir konfidenciāla, un Starptautiskajam birojam tiek nosūtīts tikai īss strīda un lēmuma apraksts rakstveidā 10 dienu laikā pēc tam, kad pusēm ir paziņots lēmums.

13. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmums ir galīgs un pusēm saistošs, un to nevar pārsūdzēt.

14. Šķīrējtiesas procedūrā iesaistītās puses bez kavēšanās īsteno šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmumu. Ja dalībvalsts ir piešķīrusi savam izraudzītajam operatoram pilnvaras uzsākt šķīrējtiesas procedūru un tajā piedalīties, tad attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās izraudzītais operators īstenotu šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu lēmumu.

XXIV pants
(155. pants, grozīts)
Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

1. Pasaules Pasta savienības publicētajos dokumentos lieto franču, angļu, arābu un spāņu valodu. Ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodu lieto ar nosacījumu, ka šajās valodās izdod tikai svarīgākos pamatdokumentus. Citas valodas var lietot ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to pieprasa, sedz visas radušās izmaksas.

2. Dalībvalsts vai valstis, kas ir pieprasījušas valodu, kura nav oficiālā valoda, veido valodas grupu.

3. Starptautiskais birojs publicē dokumentus oficiālajā valodā un valodās, kas noteiktajā kārtībā iekļautas citās valodu grupās, tieši vai ar šo grupu reģionālo biroju starpniecību atbilstoši procedūrām, kas saskaņotas ar Starptautisko biroju. Publicēšanu dažādās valodās veic saskaņā ar kopēju standartu.

4. Dokumentus, ko Starptautiskais birojs publicē tieši, dažādās pieprasītajās valodās izplata pēc iespējas vienlaicīgi.

5. Korespondences apmaiņa starp dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem un Starptautisko biroju, starp šo biroju un ārējām struktūrām notiek jebkurā valodā, kādā Starptautiskajam birojam ir pieejams tulkošanas dienests.

6. Tulkošanas izmaksas jebkurā valodā, tostarp tās izmaksas, kas rodas, piemērojot 5.punktu un 136. pantu, sedz valodas grupa, kas šo valodu pieprasījusi. Dalībvalstis, kas lieto oficiālo valodu, par neoficiālo dokumentu tulkošanu maksā vienreizēju iemaksu, un šīs iemaksas vienības apjoms ir tāds pats kā tas, ko sedz dalībvalstis, kuras lieto otru Starptautiskā biroja darba valodu. Visas citas ar dokumentu piegādi saistītās izmaksas sedz Pasaules Pasta savienība. Izmaksu maksimālo limitu, ko Pasaules Pasta savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā, nosaka kongresa rezolūcijā.

7. Izmaksas, ko sedz valodas grupa, sadala starp šīs grupas locekļiem proporcionāli to iemaksām Pasaules Pasta savienības izdevumu segšanā. Šīs izmaksas var sadalīt starp valodas grupas locekļiem saskaņā ar citu sistēmu, ja attiecīgās dalībvalstis tam piekrīt un informē Starptautisko biroju par savu lēmumu ar grupas pārstāvja starpniecību.

8. Starptautiskais birojs veic jebkuras izmaiņas dalībvalsts pieprasītās valodas izvēlē laika posmā, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus.

9. Diskusijām Pasaules Pasta savienības struktūru sanāksmēs ir pieņemama franču, angļu, spāņu, arābu un krievu valoda, izmantojot tulkošanas sistēmu - ar elektroniskām iekārtām vai bez tām -, kuru izvēlas pēc sanāksmes organizētāju ieskatiem, konsultējoties ar Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un attiecīgajām dalībvalstīm.

10. Šā panta 9. punktā minētajās diskusijās un sanāksmēs tāpat pieņemamas ir citas valodas.

11. Delegācijas, kas lieto citas valodas, vienojas par sinhrono tulkošanu kādā no 9. punktā minētajām valodām, vai nu izmantojot šajā pašā punktā minēto sistēmu, ja ir iespējams izdarīt nepieciešamās tehniskās modifikācijas, vai arī uzaicinot individuālus tulkus.

12. Tulkošanas pakalpojumu izmaksas sadala starp dalībvalstīm, kas lieto vienu un to pašu valodu, proporcionāli to iemaksām Pasaules Pasta savienības izdevumu segšanā. Savukārt elektronisko iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas sedz Pasaules Pasta savienība.

13. Dalībvalstis un/vai to izraudzītie operatori var vienoties par savstarpējā oficiālā sarakstē lietojamo valodu. Ja šāda vienošanās nav panākta, tad lieto franču valodu.

XXV pants
(158. pants, grozīts)
Vispārīgā reglamenta stāšanās spēkā un tā darbības laiks

1. (Svītrots)

2. Šis vispārīgais reglaments stājas spēkā 2014. gada 1. janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

XXVI pants

Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laiks

1. Šis papildprotokols stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā un ir spēkā nenoteiktu laiku.

To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir izstrādājušas šo papildprotokolu, kam ir tāds pats likumīgais spēks kā tad, ja šie noteikumi būtu iekļauti Vispārīgā reglamenta tekstā, un ir parakstījušas to vienā eksemplārā, ko deponē Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs katrai dalībvalstij piegādā šā papildprotokola kopiju.

Abidžanā, 2021. gada 26. augustā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Stājas spēkā:
 01.07.2022.
Parakstīts:
 26.08.2021.
Pieņemšanas vieta: 
Abidžana
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 115, 15.06.2022.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1979
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"