Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Tulkojums

Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmais papildprotokols

Saturs

I (101. bis pants jauns) Kongresa funkcijas

II (102. pants grozīts) Administratīvās padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

III (103. pants grozīts) Informācija par Administratīvās padomes darbību

IV (104. pants grozīts) Pasta darbības padomes sastāvs, darbība un sanāksmes

V (105. pants grozīts) Informācija par Pasta darbības padomes darbību

VI (106. pants grozīts) Konsultatīvās komitejas sastāvs, darbība un sanāksmes

VII (107. pants grozīts) Informācija par Konsultatīvās komitejas darbību

VIII (110. pants grozīts) Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

IX (112. pants grozīts) Ģenerāldirektora pienākumi

X (114. pants grozīts) Savienības institūciju sekretariāts

XI (116. pants grozīts) Informācija. Atzinumi. Savienības aktu interpretācijas un grozījumu pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā

XII (118. pants grozīts) Veidlapas, kuras piegādā Starptautiskais birojs

XIII (119. pants grozīts) Ierobežoto apvienību dokumenti un īpaši nolīgumi

XIV (121. pants grozīts) Ziņojums par Savienības darbību divu gadu laika periodā

XV (122. pants grozīts) Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresā

XVI (123. pants grozīts) Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši Kongresa lēmumiem

XVII (124. pants grozīts) Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresu starplaikā

XVIII (125. pants grozīts) Priekšlikumu izskatīšana Kongresu starplaikā

XIX (126. pants grozīts) Paziņojums par lēmumiem, kas pieņemti Kongresu starplaikā

XX (128. pants grozīts) Savienības izdevumu noteikšana un kontrole

XXI (130. pants grozīts) Iemaksu klases

XXII (131. pants grozīts) Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm

XXIII (132. pants grozīts) Šķīrējtiesas procedūra

XXIV (135. pants grozīts)Vispārīgā reglamenta grozīšana, stāšanās spēkā un darbības laiks

XXV Pievienošanās Papildprotokolam

XXVI Vispārīgā reglamenta papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laiks

Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Pirmais papildprotokols

Ņemot vērā 22. panta 2. punktu Pasaules Pasta savienības Konstitūcijā, kas pieņemta Vīnē 1964. gada 10. jūlijā, saskaņā ar Konstitūcijas 25. panta 4. punktu Ženēvas kongresā Pasaules Pasta savienības dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir pieņēmušas šos Vispārīgā reglamenta grozījumus.

I pants
(101. bis pants pievienots)
Kongresa funkcijas

1. Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem priekšlikumiem, Administratīvā padome un Pasta darbības padome:

1.1. nosaka vispārējo politiku Savienības mērķu un uzdevumu sasniegšanai, kas formulēti Konstitūcijas preambulā un 1. pantā;

1.2. izskata un pieņem, kur tas ir lietderīgi, priekšlikumus Konstitūcijas, Vispārīgā reglamenta, Konvencijas un nolīgumu grozījumiem, kurus saskaņā ar Konstitūcijas 29. pantu un Vispārīgā reglamenta 122. pantu iesniegušas Savienības dalībvalstis un padomes;

1.3. nosaka Savienības aktu spēkā stāšanās dienu;

1.4. pieņem Kongresu iekšējās kārtības rulli un tā grozījumus;

1.5. izskata vispusīgos ziņojumus par Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un Konsultatīvās komitejas darbību, kas aptver laika posmu starp iepriekšējo un pēdējo Kongresu, kurus šīs institūcijas iesniedz saskaņā ar Vispārīgā reglamenta 103.,105. un 107. pantu;

1.6. pieņem Savienības stratēģiju;

1.7. nosaka Savienības izdevumu maksimālo summu saskaņā ar Konstitūcijas 21. pantu;

1.8. ievēl dalībvalstis Administratīvajā padomē un Pasta darbības padomē;

1.9. ievēl ģenerāldirektoru un ģenerāldirektora vietnieku;

1.10. ar Kongresa rezolūciju nosaka izmaksu maksimālo summu, kuras Savienība sedz dokumentu sagatavošanai ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā.

2. Kā Savienības augstākā institūcija Kongress risina citus tālāk norādītos jautājumus pasta pakalpojumu jomā.

II pants
(102. pants grozīts)
Administratīvās padomes sastāvs, darbība un sanāksmes (Konstitūcijas 17. pants)

1. Administratīvajā padomē ir četrdesmit viens loceklis, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem Kongresiem.

2. Kongresu uzņemošā dalībvalsts pārņem priekšsēdētāja amatu. Ja minētā dalībvalsts atsakās no šīm tiesībām, tā kļūst par de jure locekli, un tādējādi ģeogrāfiskā grupa, kurai tā pieder, iegūst savā rīcībā papildu vietu, uz kuru neattiecas 3. punkta ierobežojošie nosacījumi. Šajā gadījumā Administratīvā padome ievēl priekšsēdētāja amatā vienu no dalībvalstīm, kas ir uzņemošās dalībvalsts ģeogrāfiskajā grupā.

3. Pārējos četrdesmit Administratīvās padomes locekļus ievēl Kongress, pamatojoties uz taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Vismaz pusi no Administratīvās padomes sastāva atjauno katrā Kongresā; nevienu padomes locekli nedrīkst izvēlēties trīs Kongresos pēc kārtas.

4. Katrs Administratīvās padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kurš ir kompetents pasta jautājumos.

5. Par amatpienākumu izpildi Administratīvās padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Padomes darbības izdevumus sedz Savienība.

6. Administratīvās padomes funkcijas ir šādas:

6.1. uzraudzīt Savienības darbību Kongresu starplaikā, nodrošinot atbilstību Kongresa lēmumiem, izskatot jautājumus par valdības politiku pasta jomā un ņemot vērā starptautisko normatīvu pilnveidošanu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un konkurenci;

6.2. atbilstoši savai kompetencei apsvērt un apstiprināt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai;

6.3. sekmēt, koordinēt un uzraudzīt visus pasta tehniskās palīdzības veidus, īstenojot starptautisko tehnisko sadarbību;

6.4. izskatīt un apstiprināt Savienības programmu un budžetu divu gadu laika periodam, un Savienības rēķinus;

6.5. ja nepieciešams, atļaut pārsniegt izdevumu maksimālo summu saskaņā ar 128. panta 3. - 5. punktu;

6.6. izstrādāt Savienības Finanšu reglamentu;

6.7. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Rezervju fondu;

6.8. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Speciālo fondu;

6.9. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Īpašās darbības fondu;

6.10. izstrādāt noteikumus, kas reglamentē Brīvprātīgo iemaksu fondu;

6.11. nodrošināt Starptautiskā biroja darbības kontroli;

6.12. pēc lūguma un saskaņā ar 130. panta 6. punkta nosacījumiem atļaut izvēlēties zemāku iemaksu klasi;

6.13. atļaut mainīt ģeogrāfisko grupu pēc dalībvalsts lūguma un ņemot vērā to dalībvalstu viedokļus, kuras ir attiecīgās ģeogrāfiskās grupas locekles;

6.14. izstrādāt personāla reglamentu un dienesta nosacījumus ievēlētajām amatpersonām;

6.15. izveidot vai likvidēt amatus Starptautiskajā birojā, ņemot vērā ierobežojumus, ko uzliek noteiktais izdevumu limits;

6.16. izstrādāt Sociālā fonda reglamentu;

6.17. apstiprināt Starptautiskā biroja sagatavoto ziņojumu par Savienības darbību divu gadu periodā un Savienības finansiālās darbības pārskatu par divu gadu periodu un, ja nepieciešams, sniegt par tiem komentārus;

6.18. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm;

6.19. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar organizācijām, kuras nav de jure novērotājas, izskatīt un apstiprināt Starptautiskā biroja ziņojumus par Savienības attiecībām ar citām starptautiskām organizācijām un pieņemt lēmumus, ko tā uzskata par piemērotiem šādu attiecību turpināšanai un veicamajām darbībām; pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un ģenerālsekretāru laikus izraudzīties un uzaicināt starptautiskas organizācijas, asociācijas, uzņēmumus un kvalificētas personas tikt pārstāvētām īpašās Kongresa un tā komitejas sanāksmēs, ja tas ir Savienības vai Kongresa darba interesēs, un uzdot ģenerāldirektoram izsūtīt nepieciešamos uzaicinājumus;

6.20. ja to uzskata par nepieciešamu, noteikt principus, kas Pasta darbības padomei jāievēro, izskatot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala maksa, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu pamattarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm); rūpīgi sekot šo jautājumu izskatīšanai, pārskatīt un apstiprināt Pasta darbības padomes priekšlikumus par attiecīgajiem jautājumiem, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem principiem;

6.21. pēc Kongresa, Pasta darbības padomes vai dalībvalstu lūguma veikt administratīvo, likumdošanas un juridisko problēmu izpēti saistībā ar Savienību vai starptautiskajiem pasta pakalpojumiem; Administratīvā padome izlemj, vai ir lietderīgi Kongresu starplaikā uzsākt dalībvalstu pieprasīto izpēti;

6.22. izstrādāt priekšlikumus, kas saskaņā ar 125. pantu tiks iesniegti apstiprināšanai Kongresam vai dalībvalstīm;

6.23. ja nepieciešams, atbilstoši savai kompetencei apstiprināt Pasta darbības padomes ieteikumus reglamentu vai jaunas procedūras pieņemšanai līdz laikam, kamēr Kongress nebūs pieņēmis lēmumu attiecīgajā jautājumā;

6.24. izskatīt Pasta darbības padomes sagatavoto gada pārskatu un jebkurus Padomes iesniegtos priekšlikumus;

6.25. iesniegt Pasta darbības padomei jautājumus izskatīšanai saskaņā ar 104. panta 9.16. apakšpunktu;

6.26. 101. panta 4. punktā paredzētajā gadījumā izraudzīties dalībvalsti, kurā notiks nākamais Kongress;

6.27. laikus un pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi noteikt Kongresa darba veikšanai nepieciešamo komiteju skaitu un precizēt to funkcijas;

6.28. pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi un apstiprināšanas Kongresā izraudzīties dalībvalstis, kas spēj:

- uzņemties Kongresa priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un komiteju priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku pienākumus, pēc iespējas ievērojot dalībvalstu taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu, un

- piedalīties Kongresa komiteju darbā, kurās ir ierobežots locekļu skaits;

6.29. konsultējoties ar Pasta darbības padomi, izskatīt un apstiprināt stratēģijas projektu iesniegšanai Kongresā;

6.30. iesniegšanai nākamajā Kongresā apstiprināt ziņojumu par četru gadu periodu, kuru sagatavojis Starptautiskais birojs konsultējoties ar Pasta darbības padomi, par dalībvalstu paveikto iepriekšējā Kongresā apstiprinātās Savienības stratēģijas īstenošanā;

6.31. izveidot Konsultatīvās komitejas organizatorisko struktūru un veicināt Konsultatīvās komitejas darbības organizēšanu saskaņā ar 106. panta nosacījumiem;

6.32. izstrādāt kritērijus dalībai Konsultatīvajā komitejā un apstiprināt vai noraidīt dalības pieteikumus saskaņā ar šiem kritērijiem, nodrošinot paātrinātu pieteikumu izskatīšanas procedūru starp Administratīvās padomes sanāksmēm;

6.33. izraudzīties tos Administratīvās padomes locekļus, kas darbosies Konsultatīvajā komitejā;

6.34. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un izskatīt tos iesniegšanai Kongresā.

7. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc Kongresa priekšsēdētājs, Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl četrus priekšsēdētāja vietniekus un izstrādā savu Iekšējās kārtības rulli.

8. Administratīvo padomi sasauc priekšsēdētājs, un tā principā sanāk Savienības galvenajā mītnē vienreiz gadā.

9. Administratīvās padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, Administratīvās padomes komiteju priekšsēdētāji un Stratēģiskās plānošanas grupas priekšsēdētājs veido Pārvaldības komiteju. Šī komiteja sagatavo un vada katras Administratīvās padomes sēdes darbu. Administratīvās padomes vārdā tā apstiprina Starptautiskā biroja sagatavoto ziņojumu par Savienības darbību divu gadu periodā un veic jebkuru citu uzdevumu, ko Administratīvā padome nolemj tai uzdot, vai ja nepieciešamība to veikt rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

10. Ceļa izdevumus katra Administratīvās padomes locekļa pārstāvim, kas piedalās šīs institūcijas sanāksmēs, sedz attiecīgā pārstāvja dalībvalsts. Tomēr ikvienas dalībvalsts pārstāvis, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotajos sarakstos klasificēta kā jaunattīstības valsts vai mazattīstīta valsts, kurš piedalās Administratīvās padomes sanāksmēs, izņemot sanāksmes, kas notiek Kongresa laikā, ir tiesīgs saņemt atlīdzību par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē vai par dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka šī summa nepārsniedz aviobiļetes cenu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē. Tādas pašas tiesības ir piešķirtas Administratīvās padomes komiteju, darba grupu vai citu institūciju katram loceklim, kad tie sanāk ārpus Kongresa un Administratīvās padomes sēdēm.

11. Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šo institūciju Administratīvās padomes sanāksmēs, kuru dienas kārtībā ir viņa vadītās Pasta darbības padomi interesējoši jautājumi.

12. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo institūciju Administratīvās padomes sanāksmēs, kuru dienas kārtībā ir Konsultatīvo komiteju interesējoši jautājumi.

13. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām institūcijām, Pasta darbības padome var izraudzīties pārstāvjus dalībai Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāju statusā.

14. To dalībvalsti, kurā notiek Administratīvās padomes sēdes, uzaicina piedalīties sanāksmēs novērotājas statusā, ja tā nav Administratīvās padomes locekle.

15. Administratīvā padome var uzaicināt uz sanāksmēm bez balsstiesībām jebkuru starptautisku organizāciju, jebkuru asociācijas vai uzņēmuma pārstāvi vai jebkuru kvalificētu personu, kuru tā vēlas iesaistīt savā darbā. Ar tādiem pašiem nosacījumiem tā var uzaicināt arī vienu vai vairākas dalībvalstis, kuras interesē sanāksmes dienas kārtības jautājumi.

16. Administratīvās padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

16.1. Pasta darbības padomes locekļi;

16.2. Konsultatīvās komitejas locekļi;

16.3. Administratīvās padomes darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

16.4. citas Savienības dalībvalstis.

17. Materiāltehnisko apsvērumu dēļ Administratīvā padome var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmē. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

18. Administratīvās padomes locekļi aktīvi piedalās tās darbā. Novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darba efektivitātes un produktivitātes nodrošināšanai. Tos var uzaicināt arī vadīt darba grupas un projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Savienībai.

19. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā institūcija vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu ziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, tā pēc tam var ierobežojumus pārskatīt konsultējoties ar Pasta darbības padomi.

III pants
(103. pants grozīts)
Informācija par Administratīvās padomes darbību

1. Pēc katras sēdes Administratīvā padome informē Savienības dalībvalstis, to izraudzītos operatorus, ierobežotās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbību, nosūtot tiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

2. Administratīvā padome sagatavo Kongresam visaptverošu ziņojumu par tās darbību un nosūta to Savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

IV pants
(104. pants grozīts)
Pasta darbības padomes sastāvs, darbība un sanāksmes (Konstitūcijas 18. pants)

1. Pasta darbības padomē ir četrdesmit locekļu, kas pilda savas funkcijas laika posmā starp diviem Kongresiem.

2. Pasta darbības padomes locekļus ievēl Kongress, pamatojoties uz noteiktu ģeogrāfisko sadalījumu. Divdesmit četras vietas rezervē jaunattīstības valstīm un sešpadsmit - attīstītām dalībvalstīm. Katrā Kongresā atjauno vismaz vienu trešdaļu padomes sastāva.

3. Katrs Pasta darbības padomes loceklis ieceļ savu pārstāvi, kura pienākumos ir sniegt Savienības pamatdokumentos minētos pakalpojumus.

4. Pasta darbības padomes izdevumus sedz Savienība. Padomes locekļi atalgojumu nesaņem. Pasta darbības padomē iesaistīto dalībvalstu pārstāvju ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz šīs dalībvalstis. Tomēr, izņemot sanāksmes, kas notiek Kongresa laikā, katram tās dalībvalsts pārstāvim, kuru, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas sarakstiem, uzskata par esošu neizdevīgos apstākļos, ir tiesības saņemt ceļa izdevumu atlīdzību vai nu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē vai par dzelzceļa biļeti turp un atpakaļ pirmajā klasē, vai atlīdzību par izdevumiem, kas radušies, ceļojot ar jebkuru citu transporta līdzekli, bet ar nosacījumu, ka šī summa nepārsniedz aviobiļetes cenu par lidojumu turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē.

5. Pirmajā sanāksmē, ko sasauc un atklāj Kongresa priekšsēdētājs, Pasta darbības padome no savu locekļu vidus ievēl padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un komiteju priekšsēdētājus.

6. Pasta darbības padome izstrādā savu Iekšējās kārtības rulli.

7. Principā Pasta darbības padome sanāk katru gadu Savienības galvenajā mītnē. Sanāksmes dienu un vietu nosaka padomes priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu.

8. Pārvaldības komitejā ir Pasta darbības padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un Pasta darbības padomes komiteju priekšsēdētāji. Šī komiteja sagatavo un vada katras Pasta darbības padomes sēdes darbu un veic visus uzdevumus, ko Pasta darbības padome tai uzdod, vai ja nepieciešamība tos veikt rodas stratēģiskās plānošanas procesā.

9. Pasta darbības padomes funkcijas ir šādas:

9.1. veikt svarīgāko darbības, komerciālo, tehnisko, ekonomisko un tehniskās sadarbības problēmu izpēti, kuras interesē visas dalībvalstis vai to izraudzītos operatorus, ieskaitot jautājumus, kam ir būtiska finansiāla ietekme (tarifi, gala maksa, tranzīta maksa, aviopasta pārvadājumu tarifi, pasta paku tarifi un vēstuļu korespondences sūtījumu nosūtīšana uz ārvalstīm), un sagatavot informāciju, atzinumus un ieteikumus par rīcību šajos jautājumos;

9.2. sešu mēnešu laikā pēc Kongresa beigām pārskatīt Savienības reglamentus, ja vien tas nelemj citādi; ja steidzami nepieciešams, Pasta darbības padome var grozīt minētos reglamentus arī citās sēdēs; abos gadījumos Pasta darbības padomei ir saistoši Administratīvās padomes norādījumi par būtiskiem politikas un pamatprincipu aspektiem;

9.3. koordinēt praktiskus pasākumus starptautisko pasta pakalpojumu attīstībai un uzlabošanai;

9.4. veikt jebkuru darbību, kas nepieciešama starptautisko pasta pakalpojumu kvalitātes saglabāšanai, uzlabošanai un pakalpojumu modernizācijai, ko apstiprina Administratīvā padome atbilstoši savai kompetencei;

9.5. izstrādāt priekšlikumus, ko saskaņā ar 125. pantu iesniedz apstiprināšanai Kongresā vai dalībvalstīm; ja šie priekšlikumi attiecas uz jautājumiem, kas ir Administratīvās padomes kompetencē, tie jāapstiprina šai padomei;

9.6. pēc dalībvalsts lūguma izskatīt jebkuru priekšlikumu, ko šī dalībvalsts nosūta Starptautiskajam birojam saskaņā ar 124. pantu, sagatavot par to komentārus un uzdot Starptautiskajam birojam pievienot šos komentārus priekšlikumam pirms tā iesniegšanas dalībvalstīm apstiprināšanai;

9.7. ja nepieciešams un ir lietderīgi, pēc Administratīvās padomes apstiprinājuma un konsultēšanās ar visām dalībvalstīm, ieteikt pieņemt reglamentu vai jaunu procedūru līdz laikam, kamēr Kongress pieņems lēmumu attiecīgajā jautājumā;

9.8. ja prakses vienādība ir būtiska, atbilstoši savai kompetencei sagatavot un izdot dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem ieteikumu veidā tehnoloģisko, darbības un citu procesu standartus; ja nepieciešams, līdzīgā veidā izdot šo standartu grozījumus;

9.9. dot savu ieguldījumu Administratīvās padomes darbā, pēdējai minētajai izstrādājot Kongresā iesniedzamās stratēģijas projektu;

9.10. apstiprināt tās Starptautiskā biroja sagatavotā ziņojuma daļas par Savienības darbību divu gadu laika periodā, kas attiecas uz Pasta darbības padomes pienākumiem un funkcijām;

9.11. lai pildītu savas funkcijas, pieņemt lēmumu par kontaktiem, kas jānodibina ar dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem;

9.12. veikt izglītošanas un profesionālās apmācības problēmu izpēti, kas interesē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus, kā arī jaunās un jaunattīstības valstis;

9.13. veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpētītu un publiskotu konkrētu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru eksperimentu rezultātus un sasniegumus tehniskajā, darbības, saimnieciskajā un profesionālās apmācības jomā, par ko interesējas pasta dienesti;

9.14. izpētīt pasta dienestu pašreizējo situāciju un vajadzības jaunajās un jaunattīstības valstīs un sagatavot piemērotus ieteikumus par veidiem un līdzekļiem pasta pakalpojumu uzlabošanai šajās valstīs;

9.15. konsultējoties ar Administratīvo padomi, veikt atbilstošus pasākumus tehniskās sadarbības jomā ar visām Savienības dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem, bet jo īpaši ar jaunajām un jaunattīstības valstīm un to izraudzītajiem operatoriem;

9.16. izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko Pasta darbības padomei iesniedz kāds Pasta darbības padomes loceklis, Administratīvā padome vai jebkura dalībvalsts vai izraudzītais operators;

9.17. saņemt un apspriest Konsultatīvās komitejas ziņojumus un ieteikumus un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, izskatīt un komentēt Konsultatīvās komitejas ieteikumus iesniegšanai Kongresā;

9.18. izvēlēties tos padomes locekļus, kuri darbosies Konsultatīvajā komitejā.

10. Pamatojoties uz Kongresā pieņemto Savienības stratēģiju un jo īpaši uz to daļu, kas attiecas uz Savienības pastāvīgo institūciju stratēģiju, Pasta darbības padome pirmajā sēdē pēc Kongresa sagatavo galveno darbības programmas projektu, kurš ietver virkni taktisku paņēmienu stratēģijas īstenošanai. Šo galveno darbības programmu, kurā iekļauj ierobežotu skaitu projektu par visas puses interesējošiem aktuāliem jautājumiem, pārskata katru gadu, ņemot vērā jaunos apstākļus un prioritātes.

11. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp abām institūcijām, Administratīvā padome var izraudzīties pārstāvjus, kas piedalās Pasta darbības padomes sanāksmēs novērotāju statusā.

12. Pasta darbības padomes plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

12.1. Administratīvās padomes locekļi;

12.2. Konsultatīvās komitejas locekļi;

12.3. Pasta darbības padomes darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

12.4. citas Savienības dalībvalstis.

13. Materiāltehnisko apsvērumu dēļ Pasta darbības padome var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

14. Pasta darbības padomes locekļi aktīvi piedalās padomes darbā. Novērotājiem pēc to lūguma var atļaut sadarboties veicamajā izpētes darbā, ievērojot nosacījumus, ko Padome var noteikt tās darbības efektivitātes un produktivitātes nodrošināšanai. Novērotājus var uzaicināt arī vadīt darba grupas un projektu grupas, ja viņiem ir profesionālā pieredze vai zināšanas. Novērotāju piedalīšanās notiek bez papildu izdevumiem Savienībai.

15. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā institūcija vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu ziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei. Ja Administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, tā pēc tam var ierobežojumus pārskatīt konsultējoties ar Pasta darbības padomi.

16. Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs pārstāv šo institūciju Pasta darbības padomes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir Konsultatīvo komiteju interesējoši jautājumi.

17. Pasta darbības padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs bez balsstiesībām:

17.1. jebkuru starptautisku organizāciju vai jebkuru kvalificētu personu, kuru tā vēlas iesaistīt savā darbā;

17.2. jebkuru dalībvalsti, kas nav pārstāvēta Pasta darbības padomē;

17.3. jebkuru asociāciju vai uzņēmumu, ar kuru tā vēlas konsultēties par savu darbību.

V pants
(105. pants grozīts)
Informācija par Pasta darbības padomes darbību

1. Pēc katras sēdes Pasta darbības padome informē Savienības dalībvalstis, to izraudzītos operatorus, ierobežotās apvienības un Konsultatīvās komitejas locekļus par savu darbību, nosūtot tiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu, rezolūcijas un lēmumus.

2. Pasta darbības padome sagatavo Administratīvajai padomei gada pārskatu par savu darbību.

3. Pasta darbības padome sagatavo Kongresam visaptverošu ziņojumu par savu darbību un nosūta to Savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un Konsultatīvās komitejas locekļiem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

VI pants
(106. pants grozīts)
Konsultatīvās komitejas sastāvs, darbība un sanāksmes

1. Konsultatīvās komitejas mērķis ir pārstāvēt plaša starptautiskā pasta sektora intereses un nodrošināt sistēmu efektīva dialoga uzturēšanai starp ieinteresētajām personām. Komitejā darbojas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv klientus, pasta piegādes pakalpojumu sniedzējus, darbinieku organizācijas, preču un pakalpojumu piegādātājus pasta sektoram, kā arī līdzīgas privātpersonu organizācijas un uzņēmumus, kuri ir ieinteresēti atbalstīt Savienības misiju un mērķus. Ja šādas organizācijas ir reģistrētas, tām jābūt reģistrētām arī kādā Savienības dalībvalstī. Administratīvā padome un Pasta darbības padome no sava vidus ieceļ locekļus darbam Konsultatīvajā komitejā. Neskaitot Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes ieceltos komitejas locekļus par līdzdalību Konsultatīvajā komitejā lemj Administratīvās padomes noteiktajā pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procesā saskaņā ar 102. panta 6.31. apakšpunktu.

2. Katrs Konsultatīvās komitejas loceklis ieceļ savu pārstāvi.

3. Konsultatīvās komitejas darbības izmaksas sadala starp Savienību un komitejas locekļiem Administratīvā padomes noteiktajā kārtībā.

4. Konsultatīvās komitejas locekļi nesaņem atalgojumu vai jebkādu citu atlīdzību.

5. Pēc katra Kongresa Konsultatīvā komiteja veic reorganizāciju saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību. Administratīvās padomes priekšsēdētājs vada Konsultatīvās komitejas organizatorisko sanāksmi, kurā ievēl komitejas priekšsēdētāju.

6. Konsultatīvā komiteja nosaka savu iekšējo organizatorisko struktūru un izstrādā savu Iekšējās kārtības rulli, ņemot vērā Savienības pamatprincipus un pamatojoties uz Administratīvās padomes piekrišanu pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi.

7. Konsultatīvā komiteja sanāk divreiz gadā. Principā sanāksmes notiek Savienības galvenajā mītnē vienlaicīgi ar Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes sanāksmēm. Sanāksmes dienu un vietu nosaka Konsultatīvās komitejas priekšsēdētājs ar Administratīvās padomes priekšsēdētāja, Pasta darbības padomes priekšsēdētāja un Starptautiskā biroja ģenerāldirektora piekrišanu.

8. Konsultatīvā komiteja izstrādā savu programmu saskaņā ar šādām funkcijām:

8.1. izskatīt Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes dokumentus un ziņojumus. Izņēmuma gadījumos tiesības saņemt konkrētus tekstus un dokumentus var būt ierobežotas, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumenta konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā institūcija vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu ziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome uzskata par nepieciešamu, tā pēc tam var ierobežojumus pārskatīt konsultējoties ar Pasta darbības padomi;

8.2. apzināt un apspriest Konsultatīvās komitejas locekļiem svarīgus jautājumus;

8.3. izskatīt jautājumus, kas ietekmē pasta pakalpojumu sektoru, un sniegt ziņojumus par šiem jautājumiem;

8.4. dot ieguldījumu Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes darbā, tostarp iesniegt ziņojumus un ieteikumus, un sniegt atzinumus pēc abu padomju lūguma;

8.5. sniegt Kongresam ieteikumus, ko apstiprina Administratīvā padome un, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi, pēdējā tos izskata un sniedz komentārus.

9. Administratīvās padomes priekšsēdētājs un Pasta darbības padomes priekšsēdētājs pārstāv šīs institūcijas Konsultatīvās komitejas sanāksmēs, ja sanāksmju darba kārtībā ir jautājumi, kas interesē minētās institūcijas.

10. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar Savienības institūcijām, Konsultatīvā komiteja var iecelt pārstāvjus, kas piedalās Kongresa, Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un šo padomju attiecīgo komiteju sanāksmēs novērotāju statusā bez balsstiesībām.

11. Ja Konsultatīvās komitejas locekļi lūdz, viņi var piedalīties plenārsēdēs un Administratīvās padomes un Pasta darbības padomes komiteju sanāksmēs saskaņā ar 102. panta 16. punktu un 104. panta 12. punktu. Viņi var piedalīties arī projekta grupu un darba grupu darbā saskaņā ar 102. panta 18. punkta un 104. panta 14. punkta nosacījumiem. Konsultatīvās komitejas locekļi var piedalīties Kongresa darbā novērotāju statusā bez balsstiesībām.

12. Konsultatīvās komitejas sēdēs var piedalīties šādi novērotāji bez balsstiesībām, ja viņi to lūdz:

12.1. Pasta darbības padomes un Administratīvās padomes locekļi;

12.2. Konsultatīvās komitejas darbā ieinteresētas starpvaldību institūcijas;

12.3. ierobežotās apvienības;

12.4. pārējās Savienības dalībvalstis.

13. Materiāltehnisko apsvērumu dēļ Konsultatīvā komiteja var ierobežot to novērotāju skaitu, kas piedalās sanāksmēs. Tā var ierobežot arī viņu tiesības izteikties debatēs.

14. Izņēmuma gadījumos novērotājiem var liegt līdzdalību sanāksmē vai kādā sanāksmes daļā vai ierobežot viņu tiesības saņemt dokumentus, ja tas nepieciešams sanāksmes tēmas vai dokumentu konfidencialitātes dēļ. Par šiem ierobežojumiem drīkst lemt jebkura iesaistītā institūcija vai tās priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Par katru atsevišķo gadījumu ziņo Administratīvajai padomei un Pasta darbības padomei, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas interesē Pasta darbības padomi. Ja Administratīvā padome atzīst par nepieciešamu, tā attiecīgajos gadījumos pēc konsultēšanās ar Pasta darbības padomi var ierobežojumus pārskatīt.

15. Starptautiskais birojs ģenerāldirektora personā nodrošina Konsultatīvās komitejas sekretariāta funkcijas.

VII pants
(107. pants grozīts)
Informācija par Konsultatīvās komitejas darbību

1. Pēc katras sēdes Konsultatīvā komiteja informē Administratīvo padomi un Pasta darbības padomi par savu darbu, nosūtot minēto institūciju priekšsēdētājiem, cita starpā, kopsavilkuma pārskatu par sanāksmēm, savus ieteikumus un slēdzienus.

2. Konsultatīvā komiteja sagatavo Administratīvajai padomei gada pārskatu par savu darbību un nosūta vienu eksemplāru Pasta darbības padomei. Šo pārskatu iekļauj Administratīvās padomes dokumentos, kurus nosūta Savienības dalībvalstīm, to izraudzītajiem operatoriem un ierobežotajām apvienībām saskaņā ar 103. pantu.

3. Konsultatīvā komiteja sagatavo Kongresam visaptverošu ziņojumu par savu darbību un nosūta to Savienības dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

VIII pants
(110. pants grozīts)
Dokumentos, debatēs un oficiālajā korespondencē lietotās valodas

1. Savienības dokumentos lieto franču, angļu, arābu un spāņu valodu. Ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodu lieto ar nosacījumu, ka šajās valodās izdod tikai svarīgākos pamatdokumentus. Citas valodas var lietot ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to pieprasa, sedz visas radušās izmaksas.

2. Dalībvalsts vai valstis, kas ir pieprasījušas valodu, kura nav oficiālā valoda, veido valodas grupu.

3. Starptautiskais birojs publicē dokumentus oficiālajā valodā un valodās, kas noteiktajā kārtībā iekļautas valodas grupās, tieši vai ar šo grupu reģionālo biroju starpniecību atbilstoši procedūrām, kas saskaņotas ar Starptautisko biroju. Publicēšanu dažādās valodās veic saskaņā ar kopēju standartu.

4. Dokumentus, ko Starptautiskais birojs publicē tieši, dažādās pieprasītajās valodās izsūta pēc iespējas vienlaicīgi.

5. Korespondences apmaiņa starp dalībvalstīm vai to izraudzītajiem operatoriem un Starptautisko biroju, starp biroju un ārējām institūcijām notiek jebkurā valodā, kādā Starptautiskajam birojam ir pieejams tulkošanas dienests.

6. Tulkošanas izmaksas jebkurā valodā, ieskaitot tās izmaksas, kas rodas piemērojot 5.punktu, sedz valodas grupa, kas šo valodu pieprasījusi. Dalībvalstis, kas lieto oficiālo valodu, par neoficiālo dokumentu tulkošanu maksā vienreizēju iemaksu, un šīs iemaksas vienības apjoms ir tāds pats kā tas, ko sedz dalībvalstis, kuras lieto otru Starptautiskā biroja darba valodu. Visas citas ar dokumentu piegādi saistītās izmaksas sedz Savienība. Ar Kongresa lēmumu nosaka izmaksu maksimālo limitu, ko Savienība sedz par dokumentu izdošanu ķīniešu, vācu, portugāļu un krievu valodā.

7. Izmaksas, ko sedz valodas grupa, sadala starp šīs grupas locekļiem proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Šīs izmaksas var sadalīt starp valodas grupas locekļiem saskaņā ar citu sistēmu, bet ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis tam piekrīt un informē Starptautisko biroju par savu lēmumu ar grupas pārstāvja starpniecību.

8. Starptautiskais birojs veic jebkuras izmaiņas dalībvalsts pieprasītās valodas izvēlē laika posmā, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus.

9. Diskusijām Savienības institūciju sanāksmēs ir pieņemama franču, angļu, spāņu un krievu valoda, izmantojot tulkošanas sistēmu - ar elektroniskām iekārtām vai bez tām, - kuru izvēlas pēc sanāksmes organizētāju ieskatiem konsultējoties ar Starptautiskā biroja ģenerāldirektoru un attiecīgajām dalībvalstīm.

10. 9. punktā minētajās diskusijās un sanāksmēs tāpat pieņemamas ir arī citas valodas.

11. Delegācijas, kas lieto citas valodas, nodrošina sinhrono tulkošanu vienā no 9. punktā minētajām valodām, vai nu izmantojot šajā punktā minēto sistēmu, ja ir iespējams izdarīt nepieciešamās tehniskās modifikācijas, vai arī uzaicinot individuālus tulkus.

12. Sinhronās tulkošanas pakalpojumu izmaksas sadala starp dalībvalstīm, kas lieto vienu un to pašu valodu, proporcionāli to iemaksām Savienības izdevumu segšanā. Tomēr tehnisko iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas sedz Savienība.

13. Dalībvalstis un/vai to izraudzītie operatori var vienoties par savstarpējā oficiālā sarakstē lietojamo valodu. Ja šādas vienošanās nav, lieto franču valodu.

IX pants
(112. pants grozīts)
Ģenerāldirektora pienākumi

1. Ģenerāldirektors organizē, pārvalda un vada Starptautisko biroju un ir tā likumīgais pārstāvis. Viņš ir pilnvarots klasificēt amatus pakāpēs no G1 līdz D2, iecelt un paaugstināt amatpersonas šajās pakāpēs. Amata pakāpēs no P1 līdz D2 viņš ņem vērā kandidātu profesionālo kvalifikāciju, kurus iesaka tās dalībvalstis, kurās kandidāti ir valsts piederīgie vai veic savu profesionālo darbību, ievērojot taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu pēc kontinentiem un valodām. Pakāpes D2 ietvaros amatus pēc iespējas ieņem kandidāti no dažādiem reģioniem, kā arī no reģioniem, kas nav ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka izcelsmes vieta, paturot prātā būtisko apsvērumu par Starptautiskā biroja darba efektivitāti. Ja amatu pildīšanai nepieciešama īpaša kvalifikācija, ģenerāldirektors ir tiesīgs uzaicināt neatkarīgus speciālistus, neņemot vērā iepriekšminētos ierobežojošos nosacījumus. Ieceļot amatā jaunu amatpersonu, ģenerāldirektors ņem vērā arī apstākli, ka principā personām, kas ieņem amatus pakāpēs D2, D1 un P5, jābūt dažādu Savienības dalībvalstu valsts piederīgajiem. Lai Starptautiskā biroja amatpersonu paaugstinātu amatā līdz pakāpei D2, D1 un P5, ģenerāldirektors šo principu nepiemēro. Turklāt šajā gadījumā darbā pieņemšanas procesā prasību par taisnīgu ģeogrāfisko un valodu sadalījumu ierindo aiz nopelniem. Reizi gadā ģenerāldirektors informē Administratīvo padomi par iecelšanu un paaugstināšanu amatos pakāpēs no P4 līdz D2.

2. Ģenerāldirektora pienākumi ir šādi:

2.1. būt par Savienības aktu uzglabātāju un par starpnieku pievienošanās Savienībai vai Savienībā uzņemšanas procedūrā un izstāšanās procedūrā no Savienības;

2.2. paziņot visu dalībvalstu valdībām Kongresā pieņemtos lēmumus;

2.3. paziņot visām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem par reglamentiem, kurus izstrādājusi vai pārstrādājusi Pasta darbības padome;

2.4. sagatavot Savienības gada budžeta projektu iespējami zemākā līmenī atbilstoši Savienības prasībām un laikus iesniegt to Administratīvajā padomē izskatīšanai; kad padome budžetu apstiprinājusi, paziņot par to dalībvalstīm un budžetu izpildīt;

2.5. izpildīt īpašus uzdevumus, kurus lūdz veikt Savienības institūcijas, un tos darbus, kas paredzēti Savienības aktos;

2.6. rīkoties, lai sasniegtu Savienības institūciju izvirzītos mērķus atbilstoši izstrādātajai politikai un pieejamiem finanšu līdzekļiem;

2.7. iesniegt ierosinājumus un priekšlikumus Administratīvajai padomei vai Pasta darbības padomei;

2.8. pēc Kongresa noslēguma saskaņā ar Pasta darbības padomes Iekšējās kārtības rulli iesniegt priekšlikumus Pasta darbības padomei par izmaiņām, kuras nepieciešams izdarīt reglamentos, pamatojoties uz Kongresa lēmumiem;

2.9. pamatojoties uz padomju izdotajām direktīvām, sagatavot Administratīvajai padomei stratēģijas projektu iesniegšanai Kongresā;

2.10. sagatavot ziņojumu par četru gadu laika periodā dalībvalstu paveikto iepriekšējā Kongresā apstiprinātās stratēģijas īstenošanā, ko apstiprina Administratīvā padome iesniegšanai nākamajā Kongresā.

2.11. nodrošināt Savienības pārstāvību;

2.12. būt par starpnieku starp:

- Pasaules Pasta savienību un ierobežotajām apvienībām;

- Pasaules Pasta savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

- Pasaules Pasta savienību un starptautiskām organizācijām, kuru darbībā Savienība ir ieinteresēta;

- Pasaules Pasta savienību un starptautiskām organizācijām vai asociācijām, vai uzņēmumiem, ar kuriem Savienības institūcijas vēlas konsultēties vai iesaistīties to darbā;

2.13. uzņemties Savienības institūciju ģenerālsekretāra pienākumus un, ņemot vērā Vispārīgā reglamenta īpašos noteikumus, šajā statusā jo īpaši uzraudzīt:

- Savienības institūciju darba sagatavošanu un organizēšanu;

- dokumentu, ziņojumu un protokolu izstrādāšanu, izdošanu un nosūtīšanu;

- sekretariāta darbību Savienības institūciju sanāksmēs;

2.14. piedalīties Savienības institūciju sanāksmēs un diskusijās bez balsstiesībām, bet ar iespēju būt pārstāvētam.

X pants
(114. pants grozīts)
Savienības institūciju sekretariāts (Konstitūcijas 14., 15., 17. un 18. pants)

Ģenerāldirektors ir atbildīgs par to, ka Starptautiskais birojs nodrošina Savienības institūciju sekretariāta darbību. Sekretariāts nosūta visus dokumentus, ko publicē pēc katras sēdes, attiecīgās institūcijas dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem, tām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem, kuras nav institūcijas locekles, bet sadarbojas veicamajā izpētē, ierobežotajām apvienībām un citām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem, kas tos lūdz.

XI pants
(116. pants grozīts)
Informācija. Atzinumi. Aktu interpretācijas un grozījumu pieprasījumi. Aptaujas. Pienākumi norēķinu veikšanā (Konstitūcijas 20. pants, Vispārīgā reglamenta 124., 125. un 126. pants)

1. Starptautiskais birojs vienmēr ir Administratīvās padomes, Pasta darbības padomes un dalībvalstu un to izraudzīto operatoru rīcībā, lai sniegtu jebkuru nepieciešamo informāciju par jautājumiem, kas attiecas uz dienesta darbību.

2. Konkrēti Starptautiskais birojs vāc, salīdzina, publicē un izplata visu veidu informāciju, kas ir noderīga starptautiskajiem pasta dienestiem; pēc iesaistīto pušu lūguma sniedz atzinumu par strīdīgiem jautājumiem, rīkojas, ja saņemti pieprasījumi par Savienības aktu interpretāciju un grozījumiem, parasti veic tādu izpētes, redakcionālo vai dokumentēšanas darbu, kas noteikts Savienības aktos vai ko birojam var uzdot Savienības interesēs.

3. Lai konkrētā jautājumā noskaidrotu citu dalībvalstu un to izraudzīto operatoru viedokli, Starptautiskais birojs pēc dalībvalstu un to izraudzīto operatoru lūguma veic arī aptaujas. Aptaujas rezultātam nav balsojuma statusa, un tas nav oficiāli saistošs.

4. Starptautiskais birojs var darboties kā klīringa (bezskaidras naudas norēķinu) centrs visu veidu norēķinu veikšanai, kas saistīti ar pasta pakalpojumiem.

XII pants
(118. pants grozīts)
Veidlapas, kuras piegādā Starptautiskais birojs (Konstitūcijas 20. pants)

Starptautiskais birojs ir atbildīgs par starptautisko atbildes kuponu izgatavošanu un piegādi par pašizmaksas cenu dalībvalstīm vai to izraudzītajiem operatoriem, kas tos pasūta.

XIII pants
(119. pants grozīts)
Ierobežoto apvienību dokumenti un īpaši nolīgumi (Konstitūcijas 8. pants)

1. Ierobežoto apvienību biroji vai arī viena no līgumslēdzējām pusēm nosūta Starptautiskajam birojam divas ierobežoto apvienību dokumentu un to īpašo nolīgumu kopijas, kas noslēgti saskaņā ar Konstitūcijas 8. pantu.

2. Starptautiskais birojs nodrošina, ka ierobežoto apvienību dokumenti un īpašie nolīgumi neietver nosacījumus, kas ir mazāk labvēlīgi sabiedrībai nekā tie, ko paredz Savienības akti, un informē dalībvalstis un to izraudzītos operatorus par šādu apvienību un nolīgumu esamību. Starptautiskais birojs informē Administratīvo padomi par jebkuru pārkāpumu, ko atklāj, piemērojot šo normu.

XIV pants
(121. pants grozīts)
Ziņojums par Savienības darbību divu gadu laika periodā (Konstitūcijas 20. pants, Vispārīgā reglamenta 102. panta 6.17. apakšpunkts)

Starptautiskais birojs izstrādā un Administratīvā padome apstiprina ziņojumu par Savienības darbību divu gadu laika periodā, kuru nosūta dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem, ierobežotajām apvienībām un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

XV pants
(122. pants grozīts)
Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresā (Konstitūcijas 29. pants)

1. Ņemot vērā 2. un 5. punktā minētos izņēmumus, dalībvalstis iesniedz Kongresam visu veidu priekšlikumus saskaņā ar šādu procedūru:

a) priekšlikumus pieņem, ja Starptautiskais birojs tos saņem vismaz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas;

b) redakcionālus priekšlikumus nepieņem sešu mēnešu laika periodā pirms Kongresa atklāšanas dienas;

c) tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem četrus līdz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz divas dalībvalstis;

d) tos priekšlikumus par satura būtību, ko Starptautiskais birojs saņem divus līdz četrus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas dienas, pieņem tikai tad, ja tos atbalsta vismaz astoņas dalībvalstis; pēc minētā termiņa beigām priekšlikumus nepieņem;

e) atbalsta deklarācijas iesniedz Starptautiskajā birojā tajā pašā termiņā kā priekšlikumus, uz kuriem tās attiecas.

2. Priekšlikumi par Konstitūciju vai Vispārīgo reglamentu Starptautiskajam birojam jāsaņem vismaz sešus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas; priekšlikumi, kuri saņemti pēc minētās dienas, taču pirms Kongresa atklāšanas, tiek izskatīti, ja Kongress par to pieņem lēmumu ar divām trešdaļām Kongresā pārstāvēto valstu vairākumu un ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi.

3. Parasti katrā priekšlikumā jāizvirza tikai viens mērķis un jāiekļauj tikai tādas izmaiņas, kurām šis mērķis kalpo par pamatojumu. Līdzīgā veidā ikvienam priekšlikumam, kas Savienībai var radīt ievērojamas izmaksas, norāda tā īstenošanas finansiālo ietekmi, ko sagatavo tā dalībvalsts, kura priekšlikumu iesniedz konsultējoties ar Starptautisko biroju, lai varētu noteikt priekšlikuma īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus.

4. Dalībvalstis iesniedz priekšlikumus ar virsrakstu "Redakcionāls priekšlikums" un Starptautiskais birojs tos publicē ar numuru, aiz kura norādīts burts R. Priekšlikumus, kuriem nav šīs norādes, bet kuri, pēc Starptautiskā biroja viedokļa, attiecas tikai uz redakcionāliem jautājumiem, publicē ar attiecīgu anotāciju; Starptautiskais birojs izstrādā šo priekšlikumu sarakstu Kongresam.

5. 1. un 4. punktā paredzēto procedūru nepiemēro priekšlikumiem par Kongresu kārtības rulli vai grozījumiem jau iesniegtajos priekšlikumos.

XVI pants
(123. pants grozīts)
Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Pasta darbības padomē par jaunu reglamentu sagatavošanu atbilstoši Kongresa lēmumiem

1. Pasaules Pasta konvencijas un Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem reglamentus izstrādā Pasta darbības padome atbilstoši Kongresa lēmumiem.

2. Priekšlikumus, kas izriet no ierosinātajiem grozījumiem Konvencijā vai Nolīgumā par pasta maksājumu pakalpojumiem, iesniedz Starptautiskajā birojā vienlaicīgi ar tiem priekšlikumiem Kongresam, uz kuriem tie attiecas. Tos var iesniegt viena dalībvalsts bez citu dalībvalstu atbalsta. Šādus priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa atklāšanas.

3. Citus priekšlikumus par reglamentiem, ko Pasta darbības padome izskata, sagatavojot jaunos reglamentus sešu mēnešu laikā pēc Kongresa noslēguma, iesniedz Starptautiskajam birojam vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas.

4. Priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām reglamentos atbilstoši Kongresa lēmumiem, kurus iesniedz dalībvalstis, Starptautiskajam birojam jāsaņem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Pasta darbības padomes darba uzsākšanas. Šādus priekšlikumus izplata visām dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Pasta darbības padomes darba uzsākšanas.

XVII pants
(124. pants grozīts)
Procedūra priekšlikumu iesniegšanai Kongresu starplaikā (Konstitūcijas 29. pants, Vispārīgā reglamenta 116. pants)

1. Katrs priekšlikums par Konvenciju vai nolīgumiem, ko kāda dalībvalsts iesniedz Kongresu starplaikā, tiek pieņemts izskatīšanai tikai tad, ja to atbalsta vismaz divas citas dalībvalstis. Šādi priekšlikumi netiek izskatīti, ja Starptautiskais birojs vienlaicīgi nesaņem nepieciešamo skaitu atbalsta deklarāciju.

2. Šos priekšlikumus nosūta citām dalībvalstīm ar Starptautiskā biroja starpniecību.

3. Priekšlikumiem par reglamentiem nav nepieciešamas atbalsta deklarācijas, bet Pasta darbības padome tos izskata tikai tad, ja piekrīt, ka tie ir steidzami nepieciešami.

XVIII pants
(125. pants grozīts)
Priekšlikumu izskatīšana Kongresu starplaikā (Konstitūcijas 29. pants, Vispārīgā reglamenta 116. un 124. pants)

1. Katram priekšlikumam par Konvenciju, nolīgumiem un to noslēguma protokoliem piemēro šādu procedūru: ja kāda dalībvalsts ir nosūtījusi priekšlikumu Starptautiskajam birojam, tas pārsūta šo priekšlikumu izskatīšanai visām dalībvalstīm. Dalībvalstīm nosaka divu mēnešu termiņu priekšlikumu izskatīšanai un komentāru nosūtīšanai Starptautiskajam birojam. Grozījumus izdarīt nav atļauts. Kad pagājuši divi mēneši, Starptautiskais birojs nosūta dalībvalstīm visus saņemtos komentārus un uzaicina katru dalībvalsti balsot par vai pret priekšlikumu. Uzskata, ka dalībvalstis atturas, ja tās divu mēnešu laikā neiesūta savu balsojumu. Iepriekšminētos termiņus skaita no Starptautiskā biroja cirkulāru izdošanas dienas.

2. Priekšlikumus par grozījumiem reglamentos izskata Pasta darbības padome.

3. Ja priekšlikums attiecas uz nolīgumu vai tā noslēguma protokolu, 1. punktā minētajā procedūrā drīkst piedalīties tikai tās dalībvalstis, kas ir šā nolīguma puses.

XIX pants
(126. pants grozīts)
Paziņojums par lēmumiem, kas pieņemti Kongresu starplaikā (Konstitūcijas 29. pants, Vispārīgā reglamenta 124. un 125. pants)

1. Ar paziņojumu dalībvalstu valdībām Starptautiskā biroja ģenerāldirektors apstiprina Konvencijā, nolīgumos un šo aktu noslēguma protokolos izdarītos grozījumus.

2. Starptautiskais birojs paziņo dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem par grozījumiem, ko Pasta darbības padome izdarījusi reglamentos un to noslēguma protokolos. Tas pats attiecas uz normu interpretācijām, kas minētas Konvencijas 36. panta 3.2. apakšpunktā un atbilstošajos nolīgumu noteikumos.

XX pants
(128. pants grozīts)
Savienības izdevumu noteikšana un kontrole (Konstitūcijas 22. pants)

1. Atbilstoši 2. - 6. panta nosacījumiem ar Savienības institūciju darbību saistītie gada izdevumi 2009. gadā un nākamajos gados nedrīkst pārsniegt šādas summas: 37 000 000 Šveices franku 2009. un 2010. gadā un 37 235 000 Šveices franku 2011. un 2012. gadā. 2012. gada limits attiecas arī uz nākamajiem gadiem, ja 2012. gadā plānotais Kongress tiek atlikts uz vēlāku laiku.

2. Izdevumi, kas attiecas uz nākamā Kongresa sasaukšanu (sekretariāta ceļa izdevumi, transporta izmaksas, sinhronās tulkošanas iekārtu uzstādīšanas izmaksas, dokumentu izgatavošanas izmaksas Kongresa laikā u. c.) nedrīkst pārsniegt 2 900 000 Šveices franku.

3. Administratīvajai padomei ir atļauts pārsniegt 1. un 2. punktā noteiktos limitus, ņemot vērā palielinājumu algu likmēm, pensiju iemaksām vai pabalstu apjomam, ieskaitot piemaksas amatalgām, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija piemērošanai savam Ženēvā nodarbinātajam personālam.

4. Administratīvajai padomei ir arī atļauts katru gadu koriģēt citu izdevumu apjomu saskaņā ar Šveices patēriņa cenu indeksu, izņemot personāla izmaksas.

5. Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā, Administratīvā padome vai ļoti steidzamos gadījumos - Starptautiskā biroja ģenerāldirektors drīkst atļaut pārsniegt noteiktos limitus, lai segtu apjomīgu un neparedzētu remontdarbu izmaksas Starptautiskā biroja ēkā, bet ar nosacījumu, ka pārsnieguma summa nedrīkst būt lielāka par 125 000 Šveices franku gadā.

6. Ja netraucēta Savienības darba nodrošināšanai 1. un 2. punktā atļautie kredīti izrādās nepietiekami, tos drīkst pārsniegt tikai ar Savienības dalībvalstu vairākuma piekrišanu. Jebkurai apspriešanai jāietver pilnīgs to faktu apraksts, kas pamato šādu lūgumu.

7. Valstis, kas pievienojas Savienībai vai iegūst Savienības dalībvalsts statusu, kā arī valstis, kas izstājas no Savienības, veic iemaksas par visu gadu, kurā pievienošanās vai izstāšanās stājas spēkā.

8. Pamatojoties uz Administratīvās padomes izstrādāto budžetu, dalībvalstis veic avansa iemaksas Savienības gada izdevumu segšanai. Šīs iemaksas veic ne vēlāk kā finanšu gada pirmajā dienā, uz kuru budžets attiecas. Pēc minētā termiņa par neiemaksātajām summām Savienības labā iekasē procentu maksājumus ar 6% likmi gadā skaitot no ceturtā mēneša.

9. Ja obligāto iemaksu parāds, neieskaitot procentu maksājumus, ko kāda Savienības dalībvalsts ir parādā Savienībai, ir vienāds vai lielāks par šīs dalībvalsts iemaksu summu iepriekšējos divos finanšu gados, saskaņā ar Administratīvās padomes noteikto kārtību šī dalībvalsts var neatsaucami cedēt Savienībai visu vai daļu parāda summas, ko minētajai dalībvalstij ir parādā citas dalībvalstis. Parādsaistību cedēšanas noteikumus paredz nolīgumā, ko noslēdz starp dalībvalsti, tās debitoriem/kreditoriem un Savienību.

10. Dalībvalsts, kas juridisku vai citu iemeslu dēļ nevar veikt šādu cedēšanu, uzņemas izstrādāt grafiku savu parādu pakāpeniskai nomaksai.

11. Izņemot ārkārtas situācijas, obligāto iemaksu parādu dzēšanas termiņš Savienībai nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

12. Izņēmuma gadījumos Administratīvā padome var atbrīvot dalībvalsti no visiem vai daļējiem procentu summas maksājumiem, ja šī valsts ir samaksājusi visu parāda pamatsummu.

13. Atbilstoši parādu pakāpeniskas nomaksas grafikam, ko Administratīvā padome apstiprinājusi norēķiniem par parādsaistībām, dalībvalsts var tikt atbrīvota arī no visiem uzkrāto vai vēl atlikušo procentu vai to daļas maksājumiem; tomēr šādu atbrīvojumu piešķir, ja pilnībā un precīzi tiek izpildīts parādu pakāpeniskas nomaksas grafiks apstiprinātajā termiņā, kas nepārsniedz desmit gadus.

14. Lai segtu deficītu Savienības finansējumā, izveido Rezerves fondu, kura apjomu nosaka Administratīvā padome. Šo fondu uztur galvenokārt no budžeta pārpalikuma. To var izmantot arī budžeta līdzsvarošanai vai dalībvalstu iemaksu summas samazināšanai.

15. Attiecībā uz īslaicīgu finansējuma deficītu, Šveices Konfederācijas valdība piešķir nepieciešamos īstermiņa aizdevumus saskaņā ar abpusējas vienošanās nosacījumiem. Šī valdība bez izdevumiem uzrauga Starptautiskā biroja uzskaiti un grāmatvedību atbilstoši Kongresā noteiktajiem kredītu limitiem.

16. 9., 10., 11., 12. un 13. punkta nosacījumus pēc analoģijas piemēro tulkošanas izmaksām, par ko Starptautiskais Birojs izraksta rēķinus dalībvalstīm attiecīgajās valodu grupās.

XXI pants
(130. pants grozīts)
Iemaksu klases (Konstitūcijas 21. pants, Vispārīgā reglamenta 115. un 128. pants)

1. Savienības izdevumu segšanai dalībvalstis veic iemaksas atbilstoši iemaksu klasei, kurā tās iekļautas. Minētās klases ir šādas:

50 vienību klase;

45 vienību klase;

40 vienību klase;

35 vienību klase;

30 vienību klase;

25 vienību klase;

20 vienību klase;

15 vienību klase;

10 vienību klase;

5 vienību klase;

3 vienību klase;

1 vienības klase;

0,5 vienību klasi rezervē mazattīstītajām valstīm, kuras uzskaitījusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un citām valstīm, kuras norādījusi Administratīvā padome.

2. Neatkarīgi no 1. punktā uzskaitītajām iemaksu klasēm, jebkura dalībvalsts var iemaksāt lielāku vienību skaitu par to, kas atbilst iemaksu klasei, kurā attiecīgā dalībvalsts ir iekļauta, uz minimālu termiņu, kas ir ekvivalents laika posmam starp diviem Kongresiem. Visvēlākais termiņš šo izmaiņu paziņošanai ir Kongresa laiks. Noslēdzoties laika posmam starp diviem Kongresiem, dalībvalsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē ar paredzēto iemaksu vienību skaitu, ja vien šī dalībvalsts nepieņem lēmumu turpināt iemaksāt lielāku vienību skaitu. Papildu iemaksu veikšana atbilstoši palielina izdevumu apjomu.

3. Saskaņā ar Konstitūcijas 21. panta 4. punktā noteikto procedūru dalībvalstīm pievienojoties Savienībai vai tiekot tajā uzņemtām, tās iekļauj vienā no iepriekš minētajām iemaksu klasēm.

4. Pēc tam dalībvalstis var iekļaut zemākā iemaksu klasē ar nosacījumu, ka lūgums mainīt iemaksu klasi tiek nosūtīts Starptautiskam birojam vismaz divus mēnešus pirms Kongresa atklāšanas. Par lūgumiem mainīt iemaksu klasi Kongress sniedz nesaistošu atzinumu. Attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga brīvi izlemt par Kongresa atzinuma vērā ņemšanu vai neņemšanu. Pirms Kongresa noslēguma dalībvalsts galīgais lēmums tiek nosūtīts Starptautiskā biroja sekretariātam. Lūgums mainīt iemaksu klasi stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Kongresa apstiprinātie finanšu noteikumi. Dalībvalstis, kas noteiktajā termiņā nav paziņojušas par nodomu mainīt iemaksu klasi, paliek tajā pašā iemaksu klasē.

5. Dalībvalstis nedrīkst pieprasīt, lai tās vienā reizē pazeminātu vairāk nekā par vienu klasi.

6. Tomēr tādos ārkārtas gadījumos kā dabas katastrofas, kad nepieciešamas starptautiskās palīdzības programmas, Administratīvā padome vienu reizi Kongresu starplaikā var atļaut uz laiku pāriet zemākā iemaksu klasē, ja kāda dalībvalsts to lūdz un pierāda, ka vairs nespēj veikt iemaksas sākotnēji izraudzītajā klasē. Tādos pašos apstākļos Administratīvā padome var arī atļaut uz laiku pāriet zemākā iemaksu klasē valstīm, kas nav mazattīstīto valstu kategorijā, bet jau ir iekļautas 1 vienības klasē, pārceļot tās 0,5 vienību klasē.

7. Piemērojot 6. punktu, Administratīvā padome var atļaut īslaicīgu pāreju uz zemāku iemaksu klasi maksimāli līdz 2 gadiem vai līdz nākamajam Kongresam, ja tas notiek pirms minētā perioda beigām. Pēc noteiktā perioda beigām attiecīgā valsts automātiski atgriežas sākotnējā iemaksu klasē.

8. Neatkarīgi no 4. un 5. punktā noteiktā, pāreja augstākā iemaksu klasē nekādi netiek ierobežota.

XXII pants
(131. pants grozīts)
Samaksa par Starptautiskā biroja veiktajām piegādēm (Vispārīgā reglamenta 118. pants)

Par Starptautiskā biroja veiktajām maksas piegādēm dalībvalstīm un to izraudzītajiem operatoriem maksājumus veic iespējami īsākā laika posmā - vēlākais sešu mēnešu laikā, skaitot no tā mēneša pirmās dienas, kas seko mēnesim, kurā Starptautiskā biroja rēķins izsūtīts. Pēc minētā termiņa beigām par nesamaksātajām summām iekasē procentus Savienības labā ar procentu likmi 5% gadā, ko aprēķina, skaitot no minētā termiņa beigu datuma.

XXIII pants
(132. pants grozīts)
Šķīrējtiesas procedūra (Konstitūcijas 32. pants)

1. Ja strīds jāizšķir šķīrējtiesā, katra dalībvalsts, kas ir puse izskatāmajā lietā, izvēlas kādu dalībvalsti, kas nav tieši iesaistīta strīdā. Ja vairākas dalībvalstis iesaistās kopējā lietā, šīs normas izpratnē tās uzskata tikai par vienu dalībvalsti.

2. Ja viena no dalībvalstīm, kas ir puse izskatāmajā lietā, nesniedz atbildi uz priekšlikumu par šķīrējtiesas izvēli sešu mēnešu laikā no priekšlikuma nosūtīšanas dienas, pēc lūguma Starptautiskais birojs vēršas pie konkrētās dalībvalsts ar aicinājumu iecelt šķīrējtiesnesi vai ieceļ to pats saskaņā ar tam deleģētajām pilnvarām.

3. Puses izskatāmajā lietā var vienoties par viena šķīrējtiesneša iecelšanu, kas varētu būt Starptautiskais birojs.

4. Šķīrējtiesneši lēmumu pieņem ar balsu vairākumu.

5. Ja ir vienāds balsu skaits, jautājuma izšķiršanai šķīrējtiesneši izvēlas strīdā neiesaistītu citu dalībvalsti. Ja šķīrējtiesneši nespēj vienoties par izvēli, šo dalībvalsti izvēlas Starptautiskais birojs no to dalībvalstu vidus, kuras šķīrējtiesneši nav ieteikuši.

6. Ja strīds attiecas uz kādu nolīgumu, šķīrējtiesnešus drīkst izvēlēties tikai no tām dalībvalstīm, kas ir šī nolīguma puses.

7. Ja strīds starp izraudzītajiem operatoriem jāizšķir šķīrējtiesai, iesaistītie operatori vēršas ar lūgumu pie savām dalībvalstīm rīkoties atbilstoši 1. - 6. punktā paredzētajai procedūrai.

XXIV pants
(135. pants grozīts)
Vispārīgā reglamenta grozīšana, stāšanās spēkā un darbības laiks

Kongresā pieņemtie grozījumi ir papildprotokola priekšmets un, ja vien Kongress nelemj citādi, stājas spēkā vienlaikus ar pārējiem Savienības aktiem, kurus atjauno minētā Kongresa laikā.

Vispārīgais reglaments stājas spēkā 2006. gada 1 janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

XXV pants
Pievienošanās Papildprotokolam

Dalībvalstis, kas nav parakstījušas šo protokolu, var pievienoties tam jebkurā laikā. Attiecīgos pievienošanās dokumentus nosūta glabāšanai Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram, kurš par to iesniegšanu paziņo dalībvalstu valdībām.

XXVI pants
Vispārīgā reglamenta Papildprotokola stāšanās spēkā un darbības laiks

Šis Papildprotokols stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī un ir spēkā nenoteiktu laiku.

To apliecinot, dalībvalstu valdību pilnvarotās personas ir izstrādājušas šo Papildprotokolu, kuram ir tāds pats likumīgais spēks kā tad, ja šie noteikumi būtu iekļauti Vispārīgā reglamenta tekstā, un ir parakstījušas to vienā eksemplārā, ko iesniedz glabāšanai Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram. Pasaules Pasta savienības Starptautiskais birojs nosūta katrai pusei šī Papildprotokola kopiju.

Ženēvā, 2008 gada 12. augustā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 12.08.2008.
Stājas spēkā:
 01.01.2010.
Pieņemšanas vieta: 
Berne
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 117, 28.07.2011.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1656
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva