Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LISABONAS LĪGUMS, AR KO GROZA LĪGUMU PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU

PREAMBULA

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

RUMĀNIJAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

VĒLOTIES pabeigt Amsterdamas Līguma un Nicas Līguma aizsākto procesu, lai stiprinātu Savienības efektivitāti un demokrātisko leģitimitāti un lai uzlabotu tās darbības saskaņotību,

IR VIENOJUŠIES grozīt Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

un šajā nolūkā par saviem pilnvarotajiem ir iecēluši:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

premjerministru

Guy VERHOFSTADT

ārlietu ministru

Karel DE GUCHT

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Sergei STANISHEV

premjerministra vietnieku un ārlietu ministru

Ivailo KALFIN

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Mirek TOPOLÁNEK

ārlietu ministru

Karel SCHWARZENBERG

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:

premjerministru

Anders Fogh RASMUSSEN

ārlietu ministru

Per Stig MØLLER

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

federālo kancleri

Dr. Angela MERKEL

federālo ārlietu ministru un federālā kanclera vietnieku

Dr. Frank-Walter STEINMEIER

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Andrus ANSIP

ārlietu ministru

Bertie AHERN

ĪRIJAS PREZIDENTE:

premjerministru (Taoiseach)

Bertie AHERN

ārlietu ministru

Dermot AHERN

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Konstantinos KARAMANLIS

ārlietu ministri

Dora BAKOYANNIS

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:

valdības priekšsēdētāju

José Luis RODRÍGUEZ ZAPATERO

ārlietu un sadarbības lietu ministru

Miguel Ángel MORATINOS CUYAUBÉ

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Nicolas SARKOZY

premjerministru

François FILLON

ārlietu un Eiropas lietu ministru

Bernard KOUCHNER

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

valdības priekšsēdētāju

Romano PRODI

valdības priekšsēdētāja vietnieku un ārlietu ministru

Massimo D'ALEMA

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Tassos PAPADOPOULOS

ārlietu ministri

Erato KOZAKOU-MARCOULLIS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS:

valsts prezidentu

Valdi ZATLERU

ministru prezidentu

Aigaru KALVĪTI

ārlietu ministru

Māri RIEKSTIŅU

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

prezidentu

Valdas ADAMKUS

premjerministru

Gediminas KIRKILAS

ārlietu ministru

Petras VAITIEKŪNAS

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

premjerministru un valsts ministru

Jean-Claude JUNCKER

ārlietu un imigrācijas lietu ministru

Jean ASSELBORN

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Ferenc GYURCSÁNY

ārlietu ministri

Dr. Kinga GÖNCZ

MALTAS PREZIDENTS:

premjerministru

The Hon Lawrence GONZI

ārlietu ministru

The Hon Michael FRENDO

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:

premjerministru

Dr. J. P. BALKENENDE

ārlietu ministru

M. J. M. VERHAGEN

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:

federālo kancleru

Dr. Alfred GUSENBAUER

federālo Eiropas un starptautisko lietu ministri

Dr. Ursula PLASSNIK

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Donald TUSK

ārlietu ministru

Radosław SIKORSKI

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

José SÓCRATES CARVALHO PINTO DE SOUSA

ārlietu valsts ministru

Luís Filipe MARQUES AMADO

RUMĀNIJAS PREZIDENTS:

prezidentu

Traian BĂSESCU

premjerministru

Călin POPESCU-TĂRICEANU

ārlietu ministru

Adrian CIOROIANU

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

valdības priekšsēdētāju

Janez JANŠA

ārlietu ministru

Dr. Dimitrij RUPEL

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

premjerministru

Robert FICO

ārlietu ministru

Ján KUBIŠ

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:

premjerministru

Matti VANHANEN

ārlietu ministru

Ilkka KANERVA

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:

premjerministru

Fredrik REINFELDT

Eiropas lietu ministri

Cecilia MALMSTRÖM

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

premjerministru

The Rt. Hon Gordon BROWN

ārlietu un sadraudzības lietu valsts sekretāru

The Rt. Hon David MILIBAND

KAS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

 

GROZĪJUMI LĪGUMĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMĀ

1. PANTS

Līgumu par Eiropas Savienību groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.

PREAMBULA

1) Preambulu groza šādi:

a) iekļauj šādu otro apsvērumu:

"IEDVESMOJOTIES no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma, kas ir bijis pamats tam, ka ir izveidojušās cilvēka neaizskaramo un neatsavināmo tiesību, demokrātijas, vienlīdzības, brīvības un tiesiskuma kopējas vērtības,";

b) septītajā apsvērumā, kurš kļūst par astoto apsvērumu, vārdus "šo Līgumu" aizstāj ar tekstu "šo Līgumu un Līgumu par Eiropas Savienības darbību";

c) vienpadsmitajā apsvērumā, kurš kļūst par divpadsmito apsvērumu, vārdus "šā Līguma" aizstāj ar tekstu "šā Līguma un Līguma par Eiropas Savienības darbību".

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

2) Pirmo pantu groza šādi:

a) pirmās daļas beigās pievieno šādu teikuma daļu:

"..., kurai dalībvalstis nodod kompetenci savu kopīgo mērķu sasniegšanai.";

b) trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Savienības pamatā ir šis Līgums un Līgums par Eiropas Savienības darbību (še turpmāk - Līgumi). Šiem abiem Līgumiem ir vienāds juridisks spēks. Savienība aizstāj Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.".

3) Iekļauj šādu 1.a pantu:

"1.A PANTS

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.".

4) 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. PANTS

1. Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību.

2. Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

3. Savienība izveido iekšējo tirgu. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai panāktu stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu.

Tā veicina zinātnes un tehnikas attīstību.

Tā apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību.

Tā veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un solidaritāti dalībvalstu starpā.

Tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.

4. Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro.

5. Attiecībās ar citām pasaules daļām Savienība atbalsta un sekmē savas vērtības un intereses un palīdz aizsargāt savus pilsoņus. Tā veicina mieru, drošību, ilgtspējīgu Zemes attīstību, solidaritāti un savstarpēju cieņu starp tautām, brīvu un godīgu tirdzniecību, nabadzības izskaušanu un cilvēktiesību un jo īpaši bērnu tiesību aizsardzību, kā arī starptautisko tiesību normu stingru ievērošanu un attīstību, tostarp respektējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus.

6. Savienība tiecas savus mērķus sasniegt ar atbilstīgiem līdzekļiem atkarībā no tā, cik plaša ir attiecīgā kompetence, ko Līgumi tai piešķir.".

5) 3. pantu atceļ, un iekļauj šādu 3.a pantu:

"3.A PANTS

1. Saskaņā ar 3.b pantu kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm.

2. Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tā respektē valstu galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību. Jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā.

3. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos vispārējos un īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Līgumiem vai no Savienības iestāžu aktiem.

Dalībvalstis sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu.".

6) Iekļauj šādu 3.b pantu, kas aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantu:

"3.B PANTS

1. Savienības kompetenču robežas nosaka kompetences piešķiršanas princips. Savienības kompetenču īstenošanu nosaka subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips.

2. Saskaņā ar kompetences piešķiršanas principu Savienība darbojas tikai to kompetenču robežās, ko tai Līgumos piešķīrušas dalībvalstis, lai sasniegtu tajos paredzētos mērķus. Kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm.

3. Saskaņā ar subsidiaritātes principu jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.

Savienības iestādes piemēro subsidiaritātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Valstu parlamenti nodrošina subsidiaritātes principa ievērošanu saskaņā ar minētajā protokolā izklāstīto procedūru.

4. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

Savienības iestādes piemēro proporcionalitātes principu, kas noteikts Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.".

7) 4. un 5. pantu atceļ.

8) 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"6. PANTS

1. Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti 2000. gada 7. decembra Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kurā pielāgota Strasbūrā, 2007. gada 12. decembrī, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.

Hartas noteikumi nekādā ziņā nepaplašina Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.

Hartā paredzētās tiesības, brīvības un principus interpretē saskaņā ar Hartas VII sadaļas vispārējiem noteikumiem, ar ko reglamentē tās interpretēšanu un piemērošanu, un pienācīgi ņemot vērā Hartā minētos paskaidrojumus, kuros izklāsta minēto noteikumu pamatu.

2. Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šī pievienošanās neietekmē Savienības kompetences, kā tās noteiktas Līgumos.

3. Pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.".

9) 7. pantu groza šādi:

a) visā pantā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī vārdkopu "6. panta 1. punktā minētos principus" aizstāj ar vārdkopu "1.a pantā minētās vērtības", vārdus "šā Līguma" aizstāj ar vārdu "Līgumu" un vārdu "Komisijas" aizstāj ar vārdiem "Eiropas Komisijas";

b) 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā svītro pēdējo teikuma daļu "…un var šai dalībvalstij adresēt attiecīgus ieteikumus"; pēdējā teikumā pēdējo teikuma daļu "…un, ievērojot iepriekšminēto procedūru, var aicināt neatkarīgas personas piemērotā termiņā iesniegt ziņojumu par stāvokli attiecīgajā dalībvalstī" aizstāj ar šādu teikuma daļu - "un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var nosūtīt attiecīgajai valstij ieteikumus.";

c) 2. punktā tekstu "Padome, sanākot valstu vai valdību vadītājiem," aizstāj ar vārdu "Eiropadome" un vārdkopu "attiecīgās dalībvalsts valdību" aizstāj ar vārdiem "attiecīgo dalībvalsti";

d) 5. un 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei piemērojamie noteikumi par balsošanas kārtību ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 309. pantā.".

10) Iekļauj šādu jaunu 7.a pantu:

"7.A PANTS

1. Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.

2. Piemērojot 1. punktu, Savienība var noslēgt īpašus nolīgumus ar attiecīgajām valstīm. Šajos nolīgumos var būt iekļautas savstarpējas tiesības un pienākumi, kā arī iespēja veikt kopīgas darbības. Par to īstenošanu regulāri apspriežas.".

11) II sadaļas noteikumus iekļauj Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā, kā tas ir grozīts turpmāk un kurš kļūst par Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

DEMOKRĀTIJAS PRINCIPI

12) II sadaļai piešķir jaunu nosaukumu un 8. pantu aizstāj ar šādu jaunu 8. līdz 8.a pantu:

"II sadaļa
Noteikumi par demokrātijas principiem

8. PANTS

Visās darbībās Savienība ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Savienības pilsonis ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība. Savienības pilsonība papildina valsts pilsonību un neaizstāj to.

8.A PANTS

1. Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija.

2. Pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.

Dalībvalstis Eiropadomē pārstāv valstu vai valdību vadītāji, bet Padomē - to valdības, kas savukārt par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem.

3. Katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem.

4. Politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu.

8.B PANTS

1. Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.

2. Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

3. Eiropas Komisija veic plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību un pārredzamību.

4. Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.

Procedūras un nosacījumi šādas iniciatīvas iesniegšanai ir noteikti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta pirmajai daļai.

8.C PANTS

Valstu parlamenti aktīvi palīdz nodrošināt Savienības sekmīgu darbību:

a) saņemot informāciju no Savienības iestādēm un Savienības leģislatīvo aktu projektus saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā;

b) sekojot tam, lai būtu ievērots subsidiaritātes princips atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu;

c) saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu piedaloties izvērtēšanas mehānismos, kas darbojas Savienības politikas aspektu īstenošanai minētajā jomā, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.c pantam, kā arī iesaistoties Eiropola politiskā pārraudzībā un Eurojust darbību izvērtēšanā atbilstīgi minētā Līguma 69.g un 69.d pantam;

d) piedaloties Līgumu pārskatīšanas procedūrās atbilstīgi šā Līguma 48. pantam;

e) saņemot informāciju par pieteikumiem pievienoties Eiropas Savienībai atbilstīgi šā Līguma 49. pantam;

f) piedaloties parlamentu sadarbībā starp valstu parlamentiem un sadarbībā ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā.".

IESTĀDES

13) III sadaļas noteikumus atceļ. III sadaļu aizstāj ar jaunu sadaļu, kurai ir šāds virsraksts:

"III SADAĻA
NOTEIKUMI attiecībā UZ SAVIENĪBAS IESTĀDĒM".

14) 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"9. PANTS

1. Savienībā ir iestāžu sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību.

Savienības iestādes ir šādas:

- Eiropas Parlaments,

- Eiropadome,

- Padome,

- Eiropas Komisija (turpmāk "Komisija"),

- Eiropas Savienības Tiesa,

- Eiropas Centrālā banka,

- Revīzijas palāta.

2. Katra iestāde darbojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību.

3. Noteikumi attiecībā uz Eiropas Centrālo banku un Revīzijas palātu, kā arī sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz citām iestādēm, ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

4. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuras pilda padomdevējas funkcijas.".

15) Iekļauj šādu 9.a pantu:

"9.A PANTS

1. Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tas veic politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumos. Tas ievēlē Komisijas priekšsēdētāju.

2. Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem. To skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju. Pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši Parlamenta locekļi katrai dalībvalstij. Nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.

Eiropadome pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un ar tā piekrišanu vienprātīgi pieņem lēmumu, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu, ievērojot pirmajā daļā izklāstītos principus.

3. Eiropas Parlamenta locekļus ievēl uz pieciem gadiem vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.

4. Eiropas Parlaments no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju.".

16) Iekļauj šādu 9.b pantu:

"9.B PANTS

1. Eiropadome rosina Savienības attīstību un nosaka atbilstīgus šīs attīstības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes. Tā neveic likumdošanas funkciju.

2. Eiropadomē ir dalībvalstu vai to valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. Tās darbā piedalās Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

3. Eiropadome sanāk divreiz pusgadā, un to sasauc priekšsēdētājs. Atkarībā no darba kārtības katrs Eiropadomes loceklis var pieņemt lēmumu par kāda ministra dalību un Komisijas priekšsēdētājs - par Komisijas locekļa dalību. Vajadzības gadījumā priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi.

4. Ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Eiropadome lēmumus pieņem, ievērojot konsensa principu.

5. Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Kāda šķēršļa vai smaga pārkāpuma gadījumā saskaņā ar to pašu procedūru Eiropadome var anulēt priekšsēdētāja pilnvaras.

6. Eiropadomes priekšsēdētājs:

a) vada un virza Eiropadomes darbu;

b) nodrošina Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu;

c) cenšas veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē;

d) pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Eiropadomes priekšsēdētājs, ievērojot attiecīgo kompetenci, savā līmenī nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kas attiecas uz tās kopējo ārpolitiku un drošības politiku, neskarot pilnvaras, kas piešķirtas Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Eiropadomes priekšsēdētājs nedrīkst ieņemt amatu savā valstī.".

17) Iekļauj šādu 9.c pantu:

"9.C PANTS

1. Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tā pilda politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Līgumos.

2. Padomē no katras dalībvalsts ir pa vienam pārstāvim ministra līmenī, kas pilnvarots uzņemties saistības attiecīgās dalībvalsts valdības vārdā un īstenot balsošanas tiesības.

3. Ja vien Līgumos nav paredzēts citādi, Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

4. No 2014. gada 1. novembra kvalificētu balsu vairākumu definē kā vismaz 55 % Padomes locekļu, kuri ir vismaz piecpadsmit Padomes locekļi un kuri pārstāv dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.

Bloķējošais mazākums ir jāveido vismaz četriem Padomes locekļiem, pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums.

Citi noteikumi saistībā ar kvalificētu balsu vairākumu ir noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punktā.

5. Pārejas noteikumi, ko saistībā ar kvalificēta balsu vairākuma definīciju piemēros līdz 2014. gada 31. oktobrim, kā arī noteikumi, ko piemēros no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, ir izklāstīti Protokolā par pārejas noteikumiem.

6. Padome sanāk vairākos sastāvos, šo sastāvu sarakstu pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.b pantu.

Vispārējo lietu padome nodrošina konsekvenci dažādu Padomes sastāvu darbā. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju.

Ārlietu padome izstrādā Savienības ārpolitisko darbību, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām stratēģiskām pamatno­stādnēm, un nodrošina Savienības darbību konsekvenci.

7. Dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komiteja atbild par Padomes darba sagatavošanu.

8. Padomes sanāksmes ir atklātas, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu. Šajā nolūkā katra Padomes sanāksme ir sadalīta divās daļās, kas attiecīgi veltītas Savienības leģislatīvo aktu apspriešanai un neleģislatīviem jautājumiem.

9. Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, uzņemas dalībvalstu pārstāvji Padomē, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.b pantu.".

18) Iekļauj šādu 9.d pantu:

"9.D PANTS

1. Komisija sekmē vispārējās Savienības intereses un šajā nolūkā uzņemas atbilstīgu iniciatīvu. Tā nodrošina Līgumu piemērošanu, kā arī iestāžu saskaņā ar Līgumiem pieņemto pasākumu piemērošanu. Tā uzrauga Savienības tiesību piemērošanu, ko kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tā veic budžeta izpildi un vada programmas. Tā arī veic saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijas, kas paredzētas Līgumos. Tā nodrošina Savienības ārējo pārstāvību, izņemot kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomu un citus Līgumos paredzētus gadījumus. Tā ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

2. Ja vien Līgumos nav noteikts citādi, Savienības leģislatīvos aktus var pieņemt, tikai pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Pārējos aktus pieņem, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ja tā paredzēts Līgumos.

3. Komisijas pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma.

Veicot savus pienākumus, Komisija ir pilnīgi neatkarīga. Neskarot 9.e panta 2. punktu, Komisijas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes, vai struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.

4. Tādas Komisijas sastāvā, kas iecelta pēc Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā 2014. gada 31. oktobrī, ir viens pilsonis no dalībvalsts, ietverot tās priekšsēdētāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.

5. No 2014. gada 1. novembra Komisijā ir tāds locekļu skaits, kurš atbilst divām trešdaļām dalībvalstu skaita, ietverot tajā attiecīgās Komisijas priekšsēdētāju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, ja vien Eiropadome ar vienprātīgu lēmumu nenolemj šo skaitu mainīt.

Komisijas locekļus izraugās no dalībvalstu pilsoņiem, pamatojoties uz dalībvalstu absolūti vienlīdzīgas rotācijas sistēmu tā, lai atbilstoši tiktu atspoguļots visu Savienības dalībvalstu demogrāfiskais un ģeogrāfiskais diapazons. Šo kārtību vienprātīgi pieņem Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 211.a pantu.

6. Komisijas priekšsēdētājs:

a) nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Komisijai jāstrādā,

b) lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību,

c) no Komisijas locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Komisijas loceklis atkāpjas no amata, ja to pieprasa priekšsēdētājs. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata saskaņā ar 9.e panta 1. punktā noteikto procedūru, ja to pieprasa priekšsēdētājs.

7. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēl ar savu locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru.

Padome, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju, pieņem to pārējo personu sarakstu, kurus tā iesaka iecelt par Komisijas locekļiem. Tos izraugās, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem, saskaņā ar 3. punkta otrajā daļā un 5. punkta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējo Komisijas locekļu kandidatūras kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments. Balstoties uz šo apstiprinājumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Komisiju ieceļ Eiropadome.

8. Komisija kopumā ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 201. pantu Eiropas Parlaments var pieņemt priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai. Ja šādu priekšlikumu pieņem, Komisijas locekļi kopīgi atkāpjas un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no amata Komisijā.".

19) Iekļauj šādu jaunu 9.e pantu:

"9.E PANTS

1. Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar to pašu procedūru.

2. Augstais pārstāvis īsteno Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Izsakot priekšlikumus, Augstais pārstāvis veicina šīs politikas attīstību, un to īsteno saskaņā ar Padomes piešķirtajām pilnvarām. Tas pats attiecas uz kopējo drošības un aizsardzības politiku.

3. Augstais pārstāvis vada Ārlietu padomi.

4. Augstais pārstāvis ir viens no Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem. Viņš nodrošina Savienības ārējās darbības konsekvenci. Viņš Komisijā atbild par tās pārziņā esošo ārējo attiecību veidošanu un citu Savienības ārējo darbību aspektu koordināciju. Veicot šos pienākumus Komisijā, un tikai attiecībā uz šiem pienākumiem Augstajam pārstāvim ir saistošas Komisijas procedūras tiktāl, cik tas atbilst 2. un 3. punktam.".

20) Iekļauj šādu 9.f pantu:

"9.F PANTS

1. Eiropas Savienības Tiesas sastāvā ir Tiesa, Vispārējā tiesa un specializētās tiesas. Tā nodrošina, ka tiek ievērots tiesiskums Līgumu interpretēšanā un piemērošanā.

Dalībvalstis nodrošina tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir pietiekami efektīvi tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.

2. Tiesas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tai palīdz ģenerāladvokāti.

Vispārējās tiesas sastāvā ir vismaz pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts.

Tiesas tiesnešus un ģenerāladvokātus un Vispārējās tiesas tiesnešus izvēlas no personām, par kuru neatkarību nav šaubu un kuras atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. un 224. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Savstarpēji vienojoties, viņus uz sešiem gadiem ieceļ dalībvalstu valdības. Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti.

3. Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līgumu noteikumiem:

a) lemj par prasībām, kuras iesniegusi kāda dalībvalsts, iestāde, fiziska vai juridiska persona,

b) pēc dalībvalstu tiesu pieprasījuma sniedz prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību aktu interpretāciju vai iestāžu pieņemto aktu spēkā esamību,

c) lemj citās lietās, kas noteiktas Līgumos.".

21) IV sadaļas noteikumus iekļauj Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, kā tas ir grozīts turpmāk.

CIEŠĀKA SADARBĪBA

22) IV sadaļas nosaukumā pārņem VII sadaļas nosaukumu, proti, "CIEŠĀKAS SADARBĪBAS NOTEIKUMI", un 27.a līdz 27.e pantu, 40. līdz 40.b pantu un 43. līdz 45. pantu aizstāj ar šādu 10. pantu, kas aizstāj arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 11. un 11.a pantu. Minētos pantus aizstāj arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a līdz 280.i pants, kā izklāstīts šā Līguma 2. panta 278. punktā:

"10. PANTS

1. Dalībvalstis, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, var izmantot Savienības iestādes un īstenot šīs kompetences, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar kārtību, kas noteikta šajā pantā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a līdz 280.i pantā.

Ciešākas sadarbības mērķis ir veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargāt tās intereses un pastiprināt integrācijas procesu. Visas dalībvalstis var iesaistīties šādā sadarbībā jebkurā laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.c pantu.

2. Padome kā galējo līdzekli pieņem lēmumu, ar ko dod atļauju sākt ciešāku sadarbību, ja konstatēts, ka Savienība kopumā nevar pieņemamā termiņā sasniegt šādas sadarbības mērķus, un ar noteikumu, ka tajā piedalās vismaz deviņas dalībvalstis. Padome pieņem lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.d pantā paredzēto procedūru.

3. Visi Padomes locekļi var piedalīties Padomes apspriedēs, bet balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras ir iesaistītas ciešākā sadarbībā. Noteikumi par balsošanas kārtību ir ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.e pantā.

4. Ciešākas sadarbības procesā pieņemtie akti ir saistoši tikai iesaistītajām dalībvalstīm. Tos neuzskata par acquis, kas ir jāpieņem valstīm, kuras pretendē uz pievienošanos Savienībai.".

23) V sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu - "Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku".

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
PAR ĀRĒJO DARBĪBU

24) Iekļauj šādu jaunu 1. nodaļu un šādu jaunu 10.a un 10.b pantu:

"1. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību

10.A PANTS

1. Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerību ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālām vai pasaules organizācijām, kuras atzīst pirmajā daļā minētos principus. Tā sekmē kopīgu problēmu risināšanu, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā.

2. Savienība nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai:

a) sargātu savas vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti;

b) konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus;

c) saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, Helsinku Nobeiguma akta principiem un Parīzes Hartas mērķiem, tostarp attiecībā uz ārējām robežām;

d) veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi - izskaustu nabadzību;

e) veicinātu visu valstu integrāciju pasaules ekonomikā, arī pakāpeniski atceļot starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus;

f) palīdzētu attīstīt starptautiskus pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī pasaules dabas resursu stabilai apsaimniekošanai un izmantošanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

g) palīdzētu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas; un

h) sekmētu starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules līmeņa vadība.

3. Sagatavojot un īstenojot Savienības ārējās darbības dažādās jomās, kas ietvertas šajā sadaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību piektajā daļā, kā arī citu tās politiku ārējos aspektus, Savienība ievēro principus un tiecas sasniegt mērķus, kas minēti šā Līguma 1. un 2. punktā.

Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci. Padome un Komisija, kam palīdz Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, atbild par šīs konsekvences nodrošināšanu un šajā nolūkā sadarbojas.

10.B PANTS

1. Pamatojoties uz 10.a pantā minētajiem principiem un mērķiem, Eiropadome nosaka Savienības stratēģiskās intereses un mērķus.

Eiropadomes pieņemtie lēmumi par Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem attiecas uz kopējo ārpolitiku, drošības politiku un citām Savienības ārējās darbības jomām. Šādi lēmumi var attiekties uz Savienības attiecībām ar konkrētu valsti vai reģionu, un tiem var būt tematiska ievirze. Tajos nosaka šo attiecību ilgumu un līdzekļus, ko var izmantot Savienība un dalībvalstis.

Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Padomes ieteikuma, ko pēdējā pieņēmusi, ievērojot katrai jomai noteikto kārtību. Eiropadomes pieņemtos lēmumus īsteno saskaņā ar Līgumos noteiktajām procedūrām.

2. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Komisija attiecībā uz citām ārējās darbības jomām var iesniegt Padomei kopējus priekšlikumus.".

KOPĒJĀ ĀRPOLITIKA UN DROŠĪBAS POLITIKA

25) Iekļauj šādus jaunus virsrakstus:

"2. NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPĒJO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU

1. IEDAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI".

26) Iekļauj šādu jaunu 10.c pantu:

"10.C PANTS

Saskaņā ar šo nodaļu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir 1. nodaļā izklāstītie principi, Savienība tiecas sasniegt tur minētos mērķus un rīkojas saskaņā ar tur izklāstītajiem vispārīgiem noteikumiem.".

27) 11. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādiem diviem punktiem:

"1. Savienības kompetence kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos attiecas uz visām ārpolitikas jomām un visiem jautājumiem saistībā ar Savienības drošību, tostarp pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi, kam var sekot kopējas aizsardzības izveide.

Uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku attiecas īpaši noteikumi un procedūras. To nosaka un īsteno Eiropadome un Padome ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, ja Līgumos paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku atbilstīgi Līgumiem īsteno Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis. Eiropas Parlamenta un Komisijas īpašā loma šajā jomā ir noteikta Līgumos. Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz šiem noteikumiem, izņemot tās jurisdikciju pārraudzīt atbilstību šā Līguma 25.b pantam un izskatīt dažu lēmumu likumību, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 240.a panta otrajā daļā.

2. Atbilstīgi Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem Savienība veic, nosaka un īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, pamatojoties uz savstarpēju politisku solidaritāti dalībvalstu starpā, uz vispārēju interešu noteikšanu un uz arvien lielāku dalībvalstu darbības konverģenci.";

b) 2. punktu, ko numurē kā 3. punktu, groza šādi:

i) pirmās daļas beigās pievieno šādu vārdkopu:

"... un ievēro Savienības darbību šajā jomā.",

ii) trešo daļu aizstāj ar šādu daļu: "Padome un Augstais pārstāvis nodrošina šo principu ievērošanu.".

28) 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"12. PANTS

"Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku:

a) nosakot vispārīgas pamatnostādnes;

b) pieņemot lēmumus, kuros nosaka:

i) Savienībai veicamās darbības,

ii) Savienības nostāju,

iii) kārtību i) un ii) apakšpunktā minēto lēmumu īstenošanai;

kā arī

c) stiprinot dalībvalstu sistemātisku sadarbību politikas īstenošanā.".

29) 13. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdkopu "kopējās ārpolitikas un drošības politikas principus un vispārējās pamatnostādnes" aizstāj ar vārdkopu "Savienības stratēģiskās intereses un kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus un vispārējās pamatnostādnes", pievieno teikumu "Tā pieņem vajadzīgos lēmumus." un iekļauj šādu daļu:

"Ja to prasa starptautiskās norises, Eiropadomes priekšsēdētājs sasauc Eiropadomes ārkārtas sanāksmi, lai noteiktu Savienības politikas stratēģiskos virzienus saistībā ar šādām norisēm.";

b) 2. punktu svītro un 3. punktu numurē kā 2. punktu. Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu - "Padome izstrādā kopējo ārpolitiku un drošības politiku un pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu un īstenotu šo politiku, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām vispārējām pamatnostādnēm un stratēģiskajiem virzieniem.". Otro daļu svītro. Trešajā daļā, kura kļūst par otro daļu, pēc vārda "Padome" iekļauj vārdkopu "un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos";

c) iekļauj šādu jaunu punktu:

"3. Kopējo ārpolitiku un drošības politiku īsteno Savienības Augstais pārstāvis un dalībvalstis, izmantojot valstu un Savienības līdzekļus.".

30) Iekļauj šādu jaunu 13.a pantu:

"13.A PANTS

1. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas vada Ārlietu padomi, ar saviem ierosinājumiem palīdz kopējās ārpolitikas un drošības politikas izstrādē un nodrošina Eiropadomes un Padomes pieņemto lēmumu īstenošanu.

2. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāv Savienību jautājumos, kas saistīti ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Viņš Savienības vārdā risina politisko dialogu ar trešām personām un pauž Savienības nostāju starptautiskās organizācijās un starptautiskās konferencēs.

3. Augstajam pārstāvim pilnvaru īstenošanā palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests. Šis dienests strādā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, un tajā ir Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas attiecīgo struktūrvienību ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti. Eiropas Ārējās darbības dienesta organizāciju un darbību nosaka ar Padomes lēmumu. Padome lēmumu par Augstā pārstāvja priekšlikumu pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un pēc tam, kad saņemta Komisijas piekrišana.".

31) 14. pantu groza šādi:

a) 1. punktā divus pirmos teikumus aizstāj ar šādu teikumu - "Ja starptautiskās situācijas dēļ ir vajadzīga operacionāla Savienības rīcība, Padome pieņem nepieciešamos lēmumus.";

b) 2. punkts kļūst par 1. punkta otro daļu un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju. Jaunās daļas pirmajā teikumā tekstu "kopīgo rīcību," aizstāj ar tekstu "šādu lēmumu," un vārdus "šīs rīcības" aizstāj ar vārdiem "minētā lēmuma". Pēdējo teikumu svītro;

c) 3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, teikuma daļu "Kopīgā rīcība dalībvalstīm ir saistoša," aizstāj ar teikuma daļu "Panta 1. punktā minētie lēmumi dalībvalstīm ir sais­toši,";

d) pašreizējo 4. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju;

e) 5. punkta, ko numurē kā 3. punktu, pirmajā teikumā tekstu "valsts saskaņā ar kopīgo rīcību paredzējusi pieņemt savu nostāju vai sākt savu rīcību, tā laikus sniedz informāciju," aizstāj ar tekstu "dalībvalsts saskaņā ar 1. punktā minētajiem lēmumiem paredzējusi pieņemt savu nostāju vai sākt savu rīcību, tā laikus sniedz informāciju,";

f) 6. punkta, ko numurē kā 4. punktu, pirmajā teikumā teikuma daļu "bet Padome nav pieņēmusi lēmumu," aizstāj ar teikuma daļu "bet 1. punktā minētais lēmums nav pārskatīts," un vārdus "kopīgās rīcības" aizstāj ar vārdiem "minētā lēmuma";

g) 7. punkta, ko numurē kā 5. punktu, pirmajā teikumā vārdkopu "kopīgo rīcību" aizstāj ar vārdkopu "šajā pantā minēto lēmumu" un otrajā teikumā vārdkopu "kopīgās rīcības mērķiem vai mazināt tās iedarbību" aizstāj ar vārdkopu "1. punktā minētā lēmuma mērķiem vai mazināt tā iedarbību".

32) 15. panta sākuma tekstu "Padome pieņem kopēju nostāju. Kopējā nostājā nosaka" aizstāj ar vārdiem "Padome pieņem lēmumus, kuros nosaka" un priekšpēdējo vārdu "kopējo" aizstāj ar vārdu "Savienības".

33) Iekļauj 15.a pantu, kurā pārņem 22. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktā vārdkopu "Katra dalībvalsts vai Komisija var griezties Padomē" aizstāj ar tekstu "Katra dalībvalsts, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos vai Augstais pārstāvis, ko atbalsta Komisija, var vērsties Padomē" un vārdkopu "iesniegt Padomei priekšlikumus" aizstāj ar vārdkopu "attiecīgi iesniegt Padomei iniciatīvas vai priekšlikumus";

b) 2. punktā vārdu "prezidentvalsts" aizstāj ar vārdkopu "Savienības Augstais pārstāvis" un vārdkopu "vai pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts lūguma" aizstāj ar vārdkopu "vai pēc kādas dalībvalsts lūguma".

34) Iekļauj 15.a pantu, kurā pārņem 23. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu - "Lēmumus, kas noteikti šajā nodaļā, Eiropadome un Padome pieņem vienprātīgi, ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi. Leģislatīvu aktu pieņemšana nav paredzēta.", un otrās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu - "Ja Padomes locekļi, kuri šādi kvalificē savu atturēšanos, pārstāv vismaz vienu trešo daļu dalībvalstu, kas savukārt aptver vismaz vienu trešo daļu Savienības iedzīvotāju, lēmumu nepieņem.";

b) 2. punktu groza šādi:

i) pirmo ievilkumu aizstāj ar šādiem diviem ievilkumiem:

"- pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Eiropadomes pieņemtu lēmumu, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem, kuri minēti 10.b panta 1. punktā;

- pieņem lēmumus par Savienības rīcību un nostāju, pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, kas iesniegts pēc īpaša lūguma, ar ko Eiropadome vēršas pie viņa pēc pašas vai pēc Augstā pārstāvja iniciatīvas;",

ii) otrajā ievilkumā, kas ir kļuvis par trešo ievilkumu, vārdkopu "kopīgas rīcības vai kopējas nostājas īstenošanai" aizstāj ar vārdkopu ", lai īstenotu lēmumu par Savienības rīcību un nostāju",

iii) otrajā daļā, pirmajā teikumā vārdu "svarīgu" aizstāj ar vārdu "būtisku"; pēdējo teikumu aizstāj ar tekstu "Augstais pārstāvis ciešā saziņā ar iesaistīto dalībvalsti meklē tai pieņemamu risinājumu. Ja tas neizdodas, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieprasīt, lai šo lietu nodod izlemt Eiropadomei ar vienprātīgi pieņemtu lēmumu.",

iv) trešo daļu aizstāj ar šādu jaunu 3. punktu, pēdējā daļa kļūst par 4. punktu un 3. punktu numurē kā 5. punktu:

"3. Eiropadome var vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu gadījumos, kas nav minēti 2. punktā.";

c) punktā, ko numurē kā 4. punktu, vārdkopu "Šis punkts neattiecas uz" aizstāj ar vārdkopu "2. un 3. punkts neattiecas uz".

35) 16. pantu groza šādi:

a) vārdu "Padomē" aizstāj ar vārdkopu "Eiropadomē un Padomē", svītro vārdkopu "cita citu informē un" un tekstu "lai panāktu to, ka ar saskaņotu rīcību tiek nodrošināta iespējami efektīva Savienības ietekme" aizstāj ar vārdkopu "lai formulētu kopējo nostāju.";

b) pēc pēdējā teikuma iekļauj šādus teikumus - "Pirms uzsākt kādu darbību starptautiskā mērogā vai uzņemties kādas saistības, kuras varētu ietekmēt Savienības intereses, katra dalībvalsts apspriežas ar pārējām Eiropadomē vai Padomē. Dalībvalstis, saskaņojot savas darbības, nodrošina to, ka Savienība spēj aizstāvēt savas intereses un vērtības starptautiskā mērogā. Dalībvalstis ir savstarpēji solidāras.";

c) pievieno divas šādas daļas:

"Kad Eiropadome vai Padome ir noteikusi Savienības kopējo nostāju pirmās daļas nozīmē, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu ārlietu ministri koordinē savas darbības Padomē.

Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un Savienības delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās sadarbojas un veicina kopējas nostājas formulēšanu un īstenošanu.".

36) 17. panta tekstu pārceļ uz 28.a pantu, izdarot grozījumus, kā izklāstīts 49. punktā.

37) 18. pantu groza šādi:

a) 1. līdz 4. punktu svītro;

b) 5. punktā, ko nenumurē, tekstu ", kad vien tā uzskata par vajadzīgu," aizstāj ar vārdkopu "pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma" un beigās pievieno šādu teikumu - "Īpašais pārstāvis īsteno savas pilnvaras Augstā pārstāvja vadībā.".

38) 19. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmajā un otrajā daļā vārdus "kopējās nostājas" aizstāj ar vārdiem "Savienības nostājas" attiecīgajā locījumā un pirmās daļas beigās pievieno šādu jaunu teikumu - "Šo koordināciju organizē Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.";

b) 2. punktu groza šādi:

i) pirmajā daļā teikuma daļu "Neskarot 1. punktu un 14. panta 3. punktu," aizstāj ar vārdkopu "Saskaņā ar 11. panta 3. punktu" un vārdkopu "informē pārējās dalībvalstis," aizstāj ar vārdkopu "informē pārējās dalībvalstis un Augsto pārstāvi",

ii) otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārdkopas "pārējās dalībvalstis" iekļauj vārdkopu "un Augsto pārstāvi", otrajā teikumā tekstu "Dalībvalstīm, kuras ir Drošības padomes pastāvīgās locekles, ir, pildot savas funkcijas, jānodrošina Savienības nostājas un interešu atbalsts," aizstāj ar vārdkopu "Dalībvalstis, kuras ir Drošības padomes locekles, šo funkciju izpildē nodrošina Savienības nostājas un interešu aizstāvību,",

iii) iekļauj šādu jaunu trešo daļu:

"Ja Savienība ir definējusi nostāju jautājumā, kurš ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes darba kārtībā, dalībvalstis, kas ir pārstāvētas Drošības padomē, lūdz, lai Augstais pārstāvis iepazīstina ar Savienības nostāju.".

39) 20. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdus "Komisijas delegācijas" aizstāj ar vārdiem "Savienības delegācijas" un vārdkopu "nolūkā ievērot un īstenot Padomes noteiktās kopējās nostājas un kopīgās rīcības" aizstāj ar tekstu ", lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti un īstenoti lēmumi par Savienības nostāju un rīcību saskaņā ar šo nodaļu";

b) otrajā daļā tekstu "apmainoties ar informāciju, veicot kopīgu izvērtēšanu" aizstāj ar vārdkopu "apmainoties ar informāciju un veicot kopīgu izvērtēšanu" un svītro tekstu "un palīdzot ieviest Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 20. pantā minētos noteikumus";

c) pievieno šādu jaunu daļu:

"Tās palīdz īstenot Savienības pilsoņu tiesības uz aizsardzību trešo valstu teritorijā, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un to pasākumu izpildi, kas noteikti saskaņā ar minētā Līguma 20. pantu.".

40) 21. pantu groza šādi:

a) Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri apspriežas ar Eiropas Parlamentu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas un kopējās drošības un aizsardzības politikas būtiskākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli un informē to par šo politiku attīstību. Viņš nodrošina to, ka attiecīgi ievēro Eiropas Parlamenta viedokli. Eiropas Parlamenta informēšanā var iesaistīt īpašos pārstāvjus.";

b) otrās daļas pirmajā teikumā aiz vārda "Padomei" iekļauj vārdkopu "un Augstajam pārstāvim", otrajā teikumā vārdus "rīko gadskārtējas" aizstāj ar vārdkopu "divreiz gadā rīko" un pēc vārdiem "drošības politikas" pievieno tekstu ", tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas".

41) 22. panta tekstu pārceļ uz 15.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 33. punktā.

42) 23. panta tekstu pārceļ uz 15.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 34. punktā.

43) 24. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"24. PANTS

"Savienība var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa.".

44) 25. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā pirmajā teikumā atsauce uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir aizstāta ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, pēc vārdkopas "pēc Padomes lūguma" iekļauj tekstu ", pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos lūguma"; otrajā teikumā vārdkopu "neskarot prezidentvalsts un Komisijas kompetenci." aizstāj ar vārdkopu "neskarot Augstā pārstāvja pilnvaras.";

b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu - "Atbilstīgi šai nodaļai Politikas un drošības komiteja Padomes un Augstā pārstāvja vadībā īsteno krīzes pārvarēšanas pasākumu politisku kontroli un stratēģisku vadību, kā minēts 28.b pantā.";

c) trešajā daļā tekstu "Neskarot 47. pantu, " svītro.

45) 26. un 27. pantu atceļ. Iekļauj šādus divus pantus - 25.a un 25.b pantu, ar 25.b pantu aizstājot 47. pantu:

"25.A PANTS

Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantam un atkāpjoties no tā 2. punkta, Padome pieņem lēmumu, ar kuru nosaka noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz to personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis, īstenojot darbības saistībā ar šīs nodaļas darbības jomu, un nosaka noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.

25.B PANTS

Kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošana neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas paredzētas Līgumos, lai īstenotu Savienības kompetenci, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 2.b līdz 2.e pantā.

Tāpat arī to politiku īstenošana, kas minēta šajos pantos, neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas Līgumos noteiktas Savienības kompetences īstenošanai saskaņā ar šo nodaļu.".

46) 27.a līdz 27.e pantu par ciešāku sadarbību aizstāj ar 10. pantu atbilstīgi šā panta 22. punktam.

47) 28. pantu groza šādi:

a) 1. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numerāciju, visā pantā vārdus "Eiropas Kopienu" aizstāj ar vārdu "Savienības";

b) 2. punktā, ko numurē kā 1. punktu, tekstu "ievērojot noteikumus, kuri attiecas uz šajā sadaļā minētajām jomām" aizstāj ar vārdkopu "īstenojot šīs nodaļas noteikumus";

c) 3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, pirmajā daļā vārdkopu "šo noteikumu īstenošana" aizstāj ar vārdkopu "šīs sadaļas noteikumu īstenošana";

d) pievieno šādu jaunu 3 punktu, svītrojot 4. punktu:

"3. Padome pieņem lēmumu, paredzot īpašas procedūras, lai garantētu ātru pieeju apropriācijām Savienības budžetā steidzamai kopējās ārpolitikas un drošības politikas iniciatīvu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz 28.a panta 1. punktā un 28.b pantā minēto uzdevumu sagatavošanas darbiem. Tā pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

28.a panta 1. punktā un 28.b pantā minēto uzdevumu sagatavošanas darbus, ko nesedz no Savienības budžeta, finansē no sākumfonda, kuru veido dalībvalstu iemaksas.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumus, kuros nosaka:

a) procedūras sākumfonda izveidei un finansēšanai, jo īpaši fondam iedalītās summas,

b) sākumfonda pārvaldības procedūras,

c) finanšu kontroles procedūras.

Ja kādu saskaņā ar 28.a panta 1. punktu un 28.b pantu plānoto uzdevumu nevar segt no Savienības budžeta, Padome pilnvaro Augsto pārstāvi izmantot fondu. Augstais pārstāvis Padomei ziņo par pilnvarojuma īstenošanu.".

KOPĒJĀ DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKA

48) Iekļauj šādu jaunu 2. iedaļu:

"2. iedaļa
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KOPĒJO DROŠĪBAS UN AIZSARDZĪBAS POLITIKU".

49) Iekļauj 28.a pantu, kurā pārņem 17. panta tekstu:

a) iekļauj šādu jaunu 1. punktu, nākamo punktu numurējot kā 2. punktu:

"1. Kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa. Tā nodrošina Savienības darbības spēju, izmantojot civilos un militāros līdzekļus. Savienība var tos izmantot misijās ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos. Šos pienākumus veic, izmantojot dalībvalstu piedāvātās iespējas.";

b) 1. punktu, ko numurē kā 2. punktu, groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"2. Kopējā drošības un aizsardzības politika ietver pakāpenisku Savienības kopējās aizsardzības politikas izstrādi. Šajā procesā izveidota kopēja aizsardzība, kad Eiropadome vienprātīgi to nolems. Tādā gadījumā tā iesaka dalībvalstīm pieņemt šādu lēmumu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.",

ii) otrajā daļā vārdkopu "saskaņā ar šo pantu" aizstāj ar vārdkopu "saskaņā ar šo iedaļu",

iii) trešo daļu svītro;

c) pašreizējo 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu 3. līdz 7. punktu:

"3. Dalībvalstis ar savām civilajām un militārajām iespējām atbalsta Savienības kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, lai veicinātu Padomes noteikto mērķu sasniegšanu. Tās dalībvalstis, kuras kopā veido daudznacionālos spēkus, var nodrošināt šo spēku izmantošanu arī kopējai drošības politikai un aizsardzības politikai.

Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūra (turpmāk "Eiropas Aizsardzības aģentūra") apzina operacionālās vajadzības, sekmē pasākumus to apmierināšanai, veicina aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai nepieciešamo pasākumu noteikšanu un, vajadzības gadījumā, to īstenošanu, piedalās Eiropas spēju un bruņojuma politikas noteikšanā un palīdz Padomei novērtēt militāro spēju uzlabošanos.

4. Lēmumus saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu, ar kuriem uzsāk šajā pantā minēto misiju, Padome pieņem vienprātīgi pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma vai kādas dalībvalsts iniciatīvas. Augstais pārstāvis, vajadzības gadījumā - kopā ar Komisiju, var ierosināt izmantot gan valstu resursus, gan Savienības instrumentus.

5. Padome var uzticēt kāda Savienības uzdevuma izpildi dalībvalstu grupai, lai aizsargātu Savienības vērtības un kalpotu tās interesēm. Šāda uzdevuma izpildi reglamentē 28.c pantā.

6. Tās dalībvalstis, kuru militārās spējas atbilst augstākiem kritērijiem un kuras šajā jomā ir uzņēmušās ciešākas saistības cita pret citu sarežģītāko uzdevumu izpildīšanai, nodibina pastāvīgu strukturētu sadarbību Savienībā. Šādu sadarbību reglamentē 28.e pants. Tā neietekmē 28.b panta noteikumus.

7. Gadījumos, kad kāda dalībvalsts kļūst par bruņotas agresijas upuri savā teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums sniegt tai atbalstu un palīdzību ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu. Tas neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes.

Saistības un sadarbība šajā jomā atbilst saistībām, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma organizācija, kas tām valstīm, kuras ir tās locekles, turpina būt to kolektīvās aizsardzības pamats un joprojām ir forums šīs aizsardzības īstenošanai.".

50) Iekļauj šādu jaunu 28.b līdz 28.e pantu:

"28.B PANTS

1. Uzdevumi, kas minēti 28.a panta 1. punktā un kuru izpildē Savienība var izmantot civilos un militāros līdzekļus, ietver kopējas atbruņošanas operācijas, humanitāros un glābšanas uzdevumus, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumus, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumus, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas. Visi šie uzdevumi var veicināt cīņu pret terorismu, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā.

2. Padome pieņem lēmumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem uzdevumiem, nosakot to mērķus un darbības jomu, kā arī to īstenošanas vispārējos nosacījumus. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, darbojoties Padomes vadībā un ciešā un pastāvīgā sadarbībā ar Politikas un drošības komiteju, nodrošina šādu uzdevumu civilo un militāro aspektu koordināciju.

28.C PANTS

1. Īstenojot saskaņā ar 28.b pantu pieņemtos lēmumus, Padome var uzticēt kādu uzdevumu to dalībvalstu grupai, kurām ir vēlme un nepieciešamās spējas uzdevuma veikšanai. Šīs dalībvalstis sadarbībā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos vienojas par uzdevuma izpildīšanas vadību.

2. Dalībvalstis, kas piedalās uzdevuma īstenošanā, pēc pašu iniciatīvas vai citas dalībvalsts lūguma regulāri informē Padomi par tā norisi. Ja uzdevuma izpildīšana saistīta ar nozīmīgiem jauniem pavērsieniem vai tās dēļ nepieciešams koriģēt uzdevuma mērķi, darbības jomu un nosacījumus, kas noteikti 1. punktā minētajos lēmumos, iesaistītās dalībvalstis tūlīt par šo jautājumu ziņo Padomei. Tādos gadījumos Padome pieņem nepieciešamos lēmumus.

28.D PANTS

1. Eiropas Aizsardzības aģentūrai, kas minēta 28.a panta 3. punktā un kas ir Padomes pakļautībā, ir šādi uzdevumi:

a) palīdzēt noteikt mērķus, kas dalībvalstīm jāsasniedz militāro spēju jomā, un novērtēt to, kā dalībvalstis ievēro saistības attiecībā uz šīm spējām;

b) sekmēt operatīvo vajadzību saskaņošanu un efektīvu, atbilstīgu iepirkumu metožu pieņemšanu;

c) ierosināt daudzpusējus projektus, lai sasniegtu mērķus militāro spēju jomā, nodrošināt dalībvalstu īstenoto programmu un īpašu sadarbības programmu koordināciju;

d) atbalstīt aizsardzības tehnoloģiju izpēti, kā arī koordinēt un plānot kopīgus pētījumus un tehnisku risinājumu izpēti atbilstīgi nākotnes operacionālajām vajadzībām;

e) palīdzēt noteikt un vajadzības gadījumā īstenot jebkuru derīgu pasākumu aizsardzības nozares rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un militāro izdevumu efektivitātes uzlabošanai.

2. Eiropas Aizsardzības aģentūra ir atvērta visām dalībvalstīm, kas vēlas tajā darboties. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu, kurā nosaka aģentūras statūtus, atrašanās vietu un darbības noteikumus. Šādā lēmumā ņem vērā efektīvas līdzdalības līmeni aģentūras darbībās. Aģentūrā izveido īpašas grupas, apvienojot dalībvalstis, kas iesaistītas kopīgos projektos. Aģentūra vajadzības gadījumā pilda uzdevumus sadarbībā ar Komisiju.

28.E PANTS

1. Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā, kas minēta 28.a panta 6. punktā, un kuras atbilst kritērijiem un ievēro saistības attiecībā uz militārajām spējām, kas noteiktas Protokolā par pastāvīgu strukturētu sadarbību, par savu nodomu paziņo Padomei un Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

2. Triju mēnešu laikā pēc šāda nodoma paziņošanas Padome pieņem lēmumu par pastāvīgas strukturētas sadarbības uzsākšanu un iesaistīto valstu saraksta izveidi. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, iepriekš apspriedusies ar Augsto pārstāvi.

3. Jebkura dalībvalsts, kas vēlāk vēlas iesaistīties pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā, par savu nodomu informē Padomi un Augsto pārstāvi.

Padome pieņem lēmumu, apstiprinot attiecīgās dalībvalsts dalību, kura atbilst kritērijiem un ievēro Protokola par pastāvīgu strukturētu sadarbību 1. un 2. pantā minētās saistības. Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, iepriekš apspriedusies ar Augsto pārstāvi. Balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kuri pārstāv sadarbībā iesaistītās valstis.

Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

4. Ja kāda iesaistītā dalībvalsts vairs neatbilst kritērijiem vai vairs nespēj pildīt Protokola par pastāvīgu strukturētu sadarbību 1. un 2. pantā minētās saistības, Padome var pieņemt lēmumu, kas aptur attiecīgās dalībvalsts dalību.

Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kuri pārstāv sadarbībā iesaistītās valstis, izņemot attiecīgo dalībvalsti.

Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

5. Jebkura iesaistītā dalībvalsts, kas vēlas izstāties no pastāvīgās strukturētās sadarbības, paziņo par savu nodomu Padomei, kura pieņem zināšanai, ka attiecīgā dalībvalsts ir pārtraukusi savu dalību.

6. Lēmumus un ieteikumus, ko Padome pieņem pastāvīgās strukturētās sadarbības jomā, pieņem vienprātīgi, izņemot tos lēmumus un ieteikumus, kas paredzēti 2. un 5. punktā. Piemērojot šo punktu, vienprātība ir panākta tikai tad, ja šādi balsojuši iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.".

51) VI sadaļas 29. līdz 39. pantu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļas 1., 4. un 5. nodaļas noteikumiem. Kā norādīts šā Līguma 2. panta 64., 67. un 68. punktā, 29. pantu aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 61. pantu, 30. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.f un 69.g pantu, 31. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.a, 69.b un 69.d pantu, 32. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.h pantu, 33. pantu aizstāj ar minētā Līguma 69.e pantu un 36. pantu aizstāj ar minētā Līguma 61.d pantu. Sadaļas nosaukumu svītro, un sadaļa kļūst par sadaļu par nobeiguma noteikumiem.

52) VI sadaļas 40. līdz 40.b pantu un VII sadaļas 43. līdz 45. pantu par ciešāku sadarbību aizstāj ar 10. pantu atbilstīgi šā panta 22. punktam, un VII sadaļu atceļ.

53) 41. un 42. pantu atceļ.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54) VIII sadaļu par nobeiguma noteikumiem numurē kā VI sadaļu; šo sadaļu un 48., 49., 51., 52. un 53. pantu groza, kā norādīts attiecīgi šā panta 56., 57. un 61. punktā. 47. pantu aizstāj ar 25.b pantu, kā norādīts iepriekš šā panta 45. punktā, un 46. un 50. pantu atceļ.

55) Iekļauj šādu jaunu 46.a pantu:

"46.A PANTS

Savienība ir tiesību subjekts.".

56) 48. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"48. PANTS

1. Līgumus var grozīt saskaņā ar parastu pārskatīšanas procedūru. Tos var grozīt arī saskaņā ar vienkāršotām pārskatīšanas procedūrām.

Parastā pārskatīšanas procedūra

2. Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Padomei Līgumu grozījumu projektu. Šādā projektā, cita starpā, var ierosināt paplašināt vai sašaurināt kompetences, kas Savienībai piešķirtas Līgumos. Šādus projektus Eiropadomei iesniedz Padome, un par tiem paziņo valstu parlamentiem.

3. Ja Eiropadome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumu par labu ierosināto grozījumu izskatīšanai, Eiropadomes priekšsēdētājs sasauc Konventu, kuru veido valstu parlamentu pārstāvji, dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropas Parlamenta un Komisijas vadītāji. Ja paredzami grozījumi attiecībā uz iestādēm monetārā jomā, jāapspriežas arī ar Eiropas Centrālo banku. Konvents izskata grozījumu projektu un vienprātīgi pieņem ieteikumu dalībvalstu valdību pārstāvju konferencei, kā paredzēts 4. punktā.

Eiropadome, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, ar vienkāršu balsu vairākumu var nolemt nesasaukt Konventu, ja to neattaisno ierosināto grozījumu apjoms. Tādā gadījumā Eiropadome nosaka darba uzdevumu dalībvalstu valdību pārstāvju konferencei.

4. Padomes priekšsēdētājs sasauc dalībvalstu valdību pārstāvju konferenci, lai, savstarpēji vienojoties, noteiktu grozījumus, kas izdarāmi Līgumos.

Grozījumi stājas spēkā, kad tos ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

5. Ja divus gadus pēc tam, kad ir parakstīts Līgums, ar ko groza Līgumus, četras piektdaļas dalībvalstu ir to ratificējušas un viena vai vairākas dalībvalstis ir saskārušās ar grūtībām ratificēšanas procesā, šis jautājums tiek darīts zināms Eiropadomei.

Vienkāršotas pārskatīšanas procedūras

6. Jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija var iesniegt Eiropadomei tādu grozījumu projektu, kas pilnībā vai daļēji skar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumus attiecībā uz Savienības iekšpolitiku un rīcībām.

Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji groza Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas noteikumus. Eiropadome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, un, ja paredzami grozījumi attiecībā uz monetārām iestādēm, arī ar Eiropas Centrālo banku. Minētais lēmums nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

Ar otrajā daļā minēto lēmumu nevar paplašināt Savienības kompetences, kas tai piešķirtas Līgumos.

7. Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību vai šā Līguma V sadaļā noteikts, ka Padome konkrētā jomā vai konkrētā gadījumā pieņem lēmumus vienprātīgi, Eiropadome var pieņemt lēmumu, kas ļauj Padomei šajā jomā vai šajā gadījumā pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Šī daļa neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

Ja Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēts, ka Padomei jāpieņem leģislatīvi akti saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko ļauj pieņemt minētos aktus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Jebkuru Eiropadomes iniciatīvu, kas iesniegta saskaņā pirmo vai otro daļu, dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu nepieņem. Ja pret ierosinājumu neviens neiebilst, Eiropadome var pieņemt minēto lēmumu.

Pirmajā vai otrajā daļā minēto lēmumu Eiropadome pieņem vienprātīgi pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.".

57) 49. panta pirmo daļu groza šādi:

a) pirmajā teikumā tekstu "respektē 6. panta 1. punktā izklāstītos principus, var lūgt" aizstāj ar tekstu "ievēro 1.a pantā minētās vērtības un apņemas tās sekmēt, var lūgt";

b) otrajā teikumā tekstu "Tā adresē iesniegumu Padomei, kas lēmumu pieņem vienprātīgi," aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par šo pieteikumu. Attiecīgā valsts savu iesniegumu adresē Padomei, kas pieņem lēmumu vienbalsīgi,", izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī svītro vārdu "absolūtu";

c) daļas beigās pievieno šādu jaunu teikumu - "Tiek ņemti vērā atbilstības nosacījumi, par ko vienojusies Eiropadome.".

58) Iekļauj šādu jaunu 49.a pantu:

"49.A PANTS

1. Jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no Savienības saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalsts, kura nolemj izstāties, par savu nodomu paziņo Eiropadomei. Ievērojot Eiropadomes paustās nostādnes, Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar šo valsti, nosakot tās izstāšanās kārtību un ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Par šo līgumu veic sarunas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 188.n panta 3. punktu. To noslēdz Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

3. Līgumi attiecīgai valstij vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc 2. punktā minētā paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.

4. Piemērojot 2. un 3. punktu, Eiropadomes vai Padomes loceklis no tās dalībvalsts, kura izstājas, nepiedalās nedz Eiropadomes vai Padomes pārrunās, nedz lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo valsti.

Kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

5. Ja valsts, kura ir izstājusies no Savienības, lūdz atkārtotu pievienošanos, uz tās lūgumu attiecas 49. pantā minētā procedūra.".

59) Iekļauj šādu 49.b pantu:

"49.B PANTS

Līgumiem pievienotie protokoli un pielikumi ir to neatņemama sastāvdaļa.".

60) Iekļauj šādu 49.c pantu:

"49.C PANTS

1. Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.

2. Teritoriālā piemērošanas joma ir precizēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.a pantā.".

61) 53. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu numurē kā 1. punktu, valodu sarakstu papildina ar Līguma par Eiropas Savienību pašreizējā 53. panta otrajā daļā iekļautajām valodām, savukārt otro daļu svītro;

b) pievieno šādu jaunu 2. punktu:

"2. Šo Līgumu pēc dalībvalstu izvēles var tulkot arī jebkurā citā valodā, kurai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts konstitucionālo kārtību visā teritorijā vai tās daļā ir piešķirts oficiāls statuss. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai Padomes arhīvos deponētu apstiprinātus tādu tulkojumu eksemplārus.".

2. PANTS

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu groza saskaņā ar šā panta noteikumiem.

1) Līguma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu - "Līgums par Eiropas Savienības darbību".

A. HORIZONTĀLI GROZĪJUMI

2) Visā Līgumā:

a) vārdu "Kopiena" vai vārdus "Eiropas Kopiena" (vienskaitlis) attiecīgajos locījumos aizstāj ar vārdu "Savienība" attiecīgajā locījumā, vārdus "Eiropas Kopienu" vai saīsinājumu "EEK" aizstāj ar vārdiem "Eiropas Savienības", ka arī apzīmētāju "Kopienas" aizstāj ar vārdu "Savienības", izņemot 299. panta 6. punkta c) apakšpunktā, ko numurē kā 311. panta 5. punkta c) apakš­punktu. 136. panta pirmajā daļā šis grozījums attiecas tikai uz pirmo attiecīgo vārdu;

b) vārdus "šis Līgums", "šā Līguma" un "šajā Līgumā" aizstāj ar attiecīgi "Līgumi", "Līgumu" un "Līgumos" un attiecīgajā gadījumā saistītie darbības vārdi un apzīmētāji ir daudzskaitlī, šo apakšpunktu nepiemēro 182. panta trešajai daļai, kā arī 312. un 313. pantam;

c) vārdkopu "Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru" un vārdkopu "251. pantā minētā procedūra" aizstāj ar vārdkopu "parastā likumdošanas procedūra" attiecīgajā locījumā, kā arī attiecīgā gadījumā tekstu ", apspriedusies ar" aizstāj ar tekstu "pēc apspriešanās ar" un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus;

d) vārdkopu "ar kvalificētu balsu vairākumu" svītro;

e) tekstu "Padome, sanākot valstu vai valdību vadītājiem" un "Padome, kas sanāk valstu vai to valdību vadītāju līmenī" aizstāj ar vārdu "Eiropadome" attiecīgajā locījumā;

f) vārdkopu "iestādes vai struktūras" un "iestādes un struktūras" aizstāj ar vārdkopu "iestādes vai struktūras" attiecīgajā locījumā, izņemot 193. panta pirmajā daļā;

g) vārdus "kopējais tirgus" aizstāj ar vārdiem "iekšējais tirgus" attiecīgajā locījumā;

h) vārdkopu "Eiropas valūtas vienība (ECU)" attiecīgajā locījumā aizstāj ar vārdu "euro";

i) tekstu "dalībvalstis, kam nav piešķirts izņēmuma statuss" aizstāj ar tekstu "dalībvalstis, kuru valūta ir euro" attiecīgajā locījumā;

j) saīsinājumu "ECB" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Centrālā banka" attiecīgajā locījumā;

k) vārdus "ECBS Statūti" aizstāj ar vārdiem "ECBS un ECB statūti" attiecīgajā locījumā";

l) vārdkopas "114. pantā paredzētā Komiteja" un "114. pantā minētā komiteja" aizstāj ar vārdkopu "Ekonomikas un finanšu komiteja" attiecīgajā locījumā;

m) vārdus "Tiesas Statūti" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Savienības Tiesas statūti" attiecīgajā locījumā;

n) vārdkopu "Pirmās instances tiesa" aizstāj ar vārdiem "Vispārējā tiesa" attiecīgajā locījumā;

o) vārdus "tiesas palāta" un "tiesas palātas" aizstāj attiecīgi ar vārdiem "specializētā tiesa" vai "specializētās tiesas" attiecīgajā locījumā, un teikumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus.

3) Turpmāk norādītajos pantos vārdu "Padome" vai vārdu "Padomei" attiecīgi aizstāj ar vārdkopu "Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru" vai vārdkopu "Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru" un svītro vārdkopu "pēc Komisijas priekšlikuma":

- 13. panta, kurš kļūst par 16.e panta 1. punktu,

- 19. panta 1. punktā,

- 19. panta 2. punktā,

- 22. panta otrajā daļā,

- 93. pantā,

- 94. pantā, kurš kļūst par 95. pantu,

- 104. panta 14. punkta otrajā daļā,

- 175. panta 2. punkta pirmajā daļā.

4) Turpmāk norādītajos pantos pēc vārda "Padome" vai pēc vārda "Padomes" attiecīgi iekļauj vārdkopu "ar vienkāršu balsu vairākumu" vai tekstu ", kas lēmusi ar vienkāršu balsu vairākumu,":

- 130. panta pirmajā daļā,

- 144. panta pirmajā daļā,

- 208. pantā - pēc pirmā attiecīgā vārda,

- 209. pantā,

- 213. panta pēdējās daļas trešajā teikumā,

- 216. pantā,

- 284. pantā.

5) Turpmāk norādītajos pantos vārdkopu "apspriedusies ar Eiropas Parlamentu" aizstāj ar vārdkopu "saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu":

- 13. pantā, kurš kļūst par 16.e panta 1. punktu,

- 22. panta otrajā daļā.

6) Turpmāk norādītajos pantos vārdu "iestāde" aizstāj ar vārdkopu "iestāde vai struktūra" attiecīgajā locījumā, un vajadzības gadījumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā:

- 195. panta 1. punkta otrajā daļā,

- 232. panta otrajā daļā,

- 233. panta pirmajā daļā,

- 234. panta b) punktā,

- 255. panta 3. punktā, kurš kļūst par 16.a panta 3. punkta trešo daļu.

7) Turpmāk norādītajos pantos vārdu "Tiesa" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Savienības Tiesa" attiecīgajā locījumā:

- 83. panta 2. punkta d) apakšpunktā,

- 88. panta 2. punkta otrajā daļā,

- 95. pantā, kurš kļūst par 94. pantu, 9. punktā,

- 195. panta 1. punktā,

- 225.a panta sestajā daļā,

- 226. panta otrajā daļā,

- 227. panta pirmajā daļā,

- 228. panta 1. punktā - pirmo attiecīgo vārdu,

- 229. pantā,

- 229.a pantā,

- 230. panta pirmajā daļā,

- 231. panta pirmajā daļā,

- 232. panta pirmajā daļā,

- 233. panta pirmajā daļā,

- 234. panta pirmajā daļā,

- 235. pantā,

- 236. pantā,

- 237. panta ievadteikumā,

- 238. pantā,

- 240. pantā,

- 241. pantā,

- 242. panta pirmajā teikumā,

- 243. pantā,

- 244. pantā,

- 247. panta 9. punktā, ko numurē kā 8. punktu,

- 256. panta otrajā daļā;

turpmāk norādītajos pantos izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu:

- 227. panta ceturtajā daļā,

- 228. panta 1. punktā - otrais attiecīgais vārds,

- 230. panta trešajā daļā,

- 231. panta otrajā daļā,

- 232. panta trešajā daļā,

- 234. panta otrajā un trešajā daļā,

- 237. panta d) punkta trešajā teikumā,

- 256. panta ceturtajā daļā.

8) Turpmāk norādītajos pantos atsauci uz citu Līguma pantu aizstāj ar atsauci uz šādu Līguma par Eiropas Savienību pantu:

- 21. panta trešajā daļā, kura kļūst par
ceturto daļu:

atsauce uz 9. pantu (pirmā atsauce) un uz 53. panta 1. punktu (otrā atsauce);

- 97.b pantā:

atsauce uz 2. pantu;

- 98. pantā:

atsauce uz 2. pantu (otrā atsauce);

- 105. panta 1. punkta otrajā teikumā:

atsauce uz 2. pantu;

- 125. pantā:

atsauce uz 2. pantu;

- 215. panta trešajā daļā, kura kļūst par ceturto daļu:

atsauce uz 9.d panta 7. punkta pirmo daļu;

 

9) (Neattiecas uz latviešu valodas tekstu.)

B. KONKRĒTI GROZĪJUMI

PREAMBULA

10) Otrajā apsvērumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, un preambulas pēdējā apsvērumā vārdkopu "IR NOLĒMUŠI izveidot EIROPAS KOPIENU un tālab iecēluši" aizstāj ar vārdiem "IR IECĒLUŠI".

KOPĪGI NOTEIKUMI

11) 1. un 2. pantu atceļ. Iekļauj šādu 1.a pantu:

"1.A PANTS

1. Šajā Līgumā noteikta Savienības darbības organizācija, kā arī tās kompetences jomas, kompetences piešķiršana un kompetenču īstenošanas noteikumi.

2. Šis Līgums un Līgums par Eiropas Savienību ir līgumi, kas ir Savienības pamatā. Šos divus līgumus, kuriem ir vienāds juridisks spēks, apzīmē ar vārdu "Līgumi".

KATEGORIJAS UN
KOMPETENCES JOMAS

12) Iekļauj šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 2.a līdz 2.e pantu:

"I SADAĻA
KATEGORIJAS UN SAVIENĪBAS KOMPETENCES JOMAS

2.A PANTS

1. Ja Līgumos Savienībai ir piešķirta ekskluzīva kompetence kādā konkrētā jomā, tad veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus drīkst tikai Savienība; dalībvalstis to var darīt pašas tikai tad, ja Savienība tās pilnvarojusi vai tas vajadzīgs Savienības pieņemto aktu īstenošanai.

2. Ja kādā konkrētā jomā Līgumos Savienībai ir piešķirta kompetence, kas ir kopīga ar dalībvalstīm, Savienība un dalībvalstis drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā. Dalībvalstis īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība nav īstenojusi savu kompetenci. Dalībvalstis atkal īsteno savu kompetenci tiktāl, ciktāl Savienība ir pārtraukusi īstenot savu kompetenci.

3. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas un nodarbinātības politiku atbilstīgi šajā Līgumā paredzētajiem pasākumiem, kuru nodrošināšana ir Savienības kompetencē.

4. Savienības kompetencē ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem noteikt un īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku, tostarp pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku.

5. Dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Līgumos, Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās.

Juridiski saistoši akti, ko Savienība pieņēmusi, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, kuri attiecas uz šīm jomām, nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai.

6. Savienības kompetences īstenošanas apjomu un pasākumus nosaka Līgumu noteikumi, kas attiecas uz konkrēto jomu.

2.B PANTS

1. Savienībai ir ekskluzīva kompetence šādās jomās:

a) muitas savienība,

b) iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošana,

c) monetārā politika attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro,

d) jūras bioloģisko resursu saglabāšana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku,

e) kopējā tirdzniecības politika.

2. Savienības ekskluzīvā kompetencē ir arī noslēgt starptautisku līgumu, ja tā slēgšana ir paredzēta Savienības leģislatīvajā aktā vai ja tas ir nepieciešams, lai ļautu Savienībai īstenot tās iekšējo kompetenci, vai tiktāl, ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

2.C PANTS

1. Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm, ja Līgumos tai piešķirta kompetence, kura neattiecas uz 2.b un 2.e pantā minētajām jomām.

2. Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence attiecas galvenokārt uz šādām jomām:

a) iekšējais tirgus,

b) sociālā politika - šajā Līgumā noteiktajos aspektos,

c) ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija,

d) lauksaimniecība un zivsaimniecība, izņemot jūras bioloģisko resursu saglabāšanu,

e) vide,

f) patērētāju tiesību aizsardzība,

g) transports,

h) Eiropas komunikāciju tīkli,

i) enerģētika,

j) brīvības, drošības un tiesiskuma telpa,

k) kopīgie drošības apsvērumi sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos attiecībā uz aspektiem, kas noteikti šajā Līgumā.

3. Savienības kompetencē ir darbību veikšana zinātniskās izpētes, tehnoloģiju attīstības un kosmosa jomā, jo īpaši, nosakot un īstenojot programmas, tomēr šīs kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

4. Attiecībā uz sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību Savienības kompetencē ir veikt darbības un vadīt kopēju politiku, tomēr minētās kompetences īstenošana nedrīkst liegt dalībvalstīm īstenot savu kompetenci.

2.D PANTS

1. Dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Savienībā. Šajā sakarā Padome pieņem pasākumus, jo īpaši šīs politikas vispārīgās pamatnostādnes.

Uz tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, attiecas īpaši pasākumi.

2. Savienība pieņem pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstu nodarbinātības politikas koordināciju, jo īpaši, nosakot pamatnostādnes attiecībā uz šo politiku.

3. Savienība var uzņemties iniciatīvu, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordināciju.

2.E PANTS

Savienības kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības. Eiropas līmenī šādas darbības attiecas uz:

a) cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu,

b) rūpniecību,

c) kultūru,

d) tūrismu,

e) izglītību, arodmācībām, jaunatni un sportu,

f) civilo aizsardzību,

g) administratīvo sadarbību.".

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI
NOTEIKUMI

13) Iekļauj šādu sadaļu un 2.f pantu:

"II SADAĻA
VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

2.F PANTS

Savienība nodrošina savu dažādo politiku un darbību savstarpēju konsekvenci, ņemot vērā savus mērķus un ievērojot kompetences piešķiršanas principu.".

14) 3. panta 1. punktu atceļ. Tā 2. punkta tekstā vārdkopu "Veicot jebkuru šajā pantā minēto darbību" aizstāj ar vārdkopu "Veicot savas darbības".

15) 4. panta tekstu pārceļ uz 97.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 85. punktā.

16) 5. pantu atceļ; to aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3.b pantu.

17) Iekļauj šādu 5.a pantu:

"5.A PANTS

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.".

18) Iekļauj šādu 5.b pantu:

"5.B PANTS

Nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.".

19) 6. pantā tekstu "kas minētas 3. pantā," svītro.

20) Iekļauj 6.a pantu, kurā pārņem 153. panta 2. punkta tekstu.

21) Iekļauj 6.b pantu, kurā pārņem tekstu no Protokola par dzīvnieku aizsardzību un labturību; pēc vārda "lauksaimniecības" iekļauj tekstu ", zivsaimniecības", vārdu "pētniecības" aizstāj ar vārdkopu "pētniecības un tehnoloģiju attīstības un Kosmosa izpētes", un vārdkopu "dzīvnieku labturības prasībām" aizstāj ar vārdkopu "dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām".

22) 7. un 11.a pantu atceļ. Kā norādīts šā Līguma 1. panta 22. punktā un šā panta 278. punktā, 11. un 11.a pantu aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.a un 280.i pantu.

23) 12. panta tekstu pārceļ uz 16.d pantu.

24) 13. panta tekstu pārceļ uz 16.e pantu. To groza, kā norādīts šā panta 33. punktā.

25) 14. panta tekstu pārceļ uz 22.a pantu. To groza, kā norādīts šā panta 41. punktā.

26) 15. panta tekstu pārceļ uz 22.b pantu. To groza, kā norādīts šā panta 42. punktā.

27) 16. pantu groza šādi:

a) panta sākumā tekstu "Neskarot 73., 86. un 87. panta" un, ņemot aizstāj ar tekstu "Neskarot Līguma par Eiropas Savienību 3.a panta un šā Līguma 73., 86. un 87. panta";

b) pirmā teikuma beigās tekstu "principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus." aizstāj ar tekstu "- jo īpaši ekonomikas un finanšu - principiem un nosacījumiem, kas ļauj īstenot to uzdevumus.";

c) pievieno šādu jaunu teikumu:

"Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz minētos principus un nosacījumus, neskarot dalībvalstu kompetenci atbilstīgi Līgumiem sniegt un finansēt šos pakalpojumus, kā arī panākt šo pakalpojumu izpildi.".

28) Iekļauj 16.a pantu, kurā pārņem 255. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) pirms 1. punkta iekļauj tālāk minētos punktus, 1. punktu numurē kā 3. punktu, un 2. un 3. punkts kļūst par punkta daļām:

"1. Lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti.

2. Eiropas Parlamenta sēdes ir atklātas, tāpat kā Padomes sēdes, kad tā izskata leģislatīva akta projektu un balso par to.";

b) 1. punktā, ko numurē kā 3. punktu un kas kļūst par 3. punkta pirmo daļu, izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, kā arī tekstu "Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem" aizstāj ar tekstu "Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem, neatkarīgi no to veida" un vārdkopu "2. un 3. punktu" aizstāj ar vārdiem "šo punktu";

c) 2. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, otro daļu, pēc vārda "Padome" iekļauj tekstu ", pieņemot regulas," un svītro vārdkopu "divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā";

d) 3. punktā, kas kļūst par 1. punkta, kuru numurē kā 3. punktu, trešo daļu, vārdkopu "iepriekš minētā iestāde savā reglamentā paredz" aizstāj ar vārdkopu "iestāde nodrošina sava darba pārredzamību un paredz", daļas beigās iekļauj vārdkopu "saskaņā ar otrajā daļā minētajām regulām" un pievieno šādas divas jaunas daļas:

"Šis pants attiecas uz Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku tikai tajos gadījumos, kad tās veic administratīvus pienākumus.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar otrajā daļā minētajā regulā paredzētiem nosacījumiem nodrošina to dokumentu publicēšanu, kas saistīti ar likumdošanas procedūrām.".

29) Iekļauj 16.b pantu, kas aizstāj 286. pantu:

"16.B PANTS

1. Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz Savienības iestāžu un struktūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saistībā ar Savienības tiesību aktu darbības jomu, un noteikumus par šādu datu brīvu apriti. Šo noteikumu izpildi kontrolē neatkarīgas iestādes.

Noteikumi, ko pieņem, pamatojoties uz šo pantu, neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienību 25.a pantā.".

30) Iekļauj šādu 16.c pantu:

"16.C PANTS

"1. Savienība respektē un neskar baznīcu un reliģisko organizāciju vai apvienību statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.

2. Savienība tāpat ievēro filozofisko un nekonfesionālo organizāciju statusu, kas noteikts dalībvalstu tiesību aktos.

3. Atzīstot to identitāti un īpašo ieguldījumu, Savienība uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar šīm baznīcām un organizācijām.".

DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS
UN PILSONĪBA

31) Otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu - "DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBA".

32) Iekļauj 16.d pantu, kura pārņem 12. panta tekstu.

33) Iekļauj 16.e pantu, kurā pārņem 13. panta tekstu; 2. punktā tekstu "gadījumos, kad nolūkā atbalstīt dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Padome paredz Kopienas veicināšanas pasākumus" aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments un Padome, lai atbalstītu dalībvalstu rīcību, kas vērsta uz 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pamatprincipus Kopienas veicināšanas pasākumiem" un svītro minētā punkta pēdējo teikuma daļu", Padome pieņem lēmumus saskaņā ar 251. pantā paredzēto procedūru".

34) 17. pantu groza šādi:

a) 1. punktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

b) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Savienības pilsoņiem ir ar Līgumiem piešķirtās tiesības un ar tiem uzliktie pienākumi. Tiem, cita starpā, ir:

a) tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā;

b) tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un dzīvesvietas dalībvalsts pašvaldību vēlēšanās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

c) tiesības tās trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvēta dalībvalsts, kuras pilsoņi viņi ir, uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem;

d) tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā, rakstīt Eiropas ombudam un Savienības iestādēm un padomdevējām struktūrām jebkurā no Līgumu valodām un saņemt atbildi tajā pašā valodā.

Šīs tiesības īsteno saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, ko nosaka Līgumos un ar to īstenošanai paredzētajiem pasākumiem.".

35) 18. pantu groza šādi:

a) 2. punktā vārdkopu "Padome var pieņemt" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt" un pēdējo teikumu svītro;

b) 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Tādā pašā nolūkā, kā minēts 1. punktā, ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var paredzēt pasākumus par sociālo nodrošinājumu vai sociālo aizsardzību. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.".

36) 20. pantā vārdkopu "savstarpēji nosaka vajadzīgos noteikumus un" aizstāj ar vārdkopu "pieņem atbilstīgus pasākumus un". Iekļauj šādu jaunu daļu:

"Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apriešanās ar Eiropas Parlamentu var pieņemt direktīvas, ar ko nosaka koordinācijas un sadarbības pasākumus, kuri vajadzīgi, lai veicinātu šādu aizsardzību.".

37) 21. pantā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:

"Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 8.b panta nozīmē, tostarp nosaka minimālo dalībvalstu skaitu, kas tiem jāpārstāv.".

38) 22. panta otrajā daļā tekstu "šajā Līguma daļā noteiktās tiesības; šos noteikumus Padome iesaka dalībvalstīm pieņemt saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām." aizstāj ar tekstu "šā Līguma 17. panta 2. punktā minētās tiesības. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos ir apstiprinājušas dalībvalstis saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.".

39) Trešās daļas virsrakstā pēc vārdu "POLITIKA" aizstāj ar vārdkopu "IEKŠ­POLITIKA UN RĪCĪBA".

IEKŠĒJAIS TIRGUS

40) Trešās daļas sākumā iekļauj I sadaļu ar virsrakstu "IEKŠĒJAIS TIRGUS".

41) Iekļauj 22.a pantu, kurā pārņem 14. panta tekstu. 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.".

42) Iekļauj 22.b pantu, kurā pārņem 15. panta tekstu. Pirmajā daļā vārdkopu "iekšējā tirgus izveides laikā" aizstāj ar vārdkopu ", lai izveidotu iekšējo tirgu".

43) I sadaļa - par preču brīvu apriti - kļūst par I.a sadaļu.

44) 23. panta 1. punktā vārdkopu "pamats ir muitas savienība" aizstāj ar vārdkopu "ietver muitas savienību".

45) Pēc 27. panta iekļauj 1.a nodaļu ar virsrakstu "SADARBĪBA MUITAS JOMĀ" un iekļauj 27.a pantu, kurā pārņem 135. panta tekstu; šā 135. panta pēdējo teikumu svītro.

LAUKSAIMNIECĪBA
UN ZIVSAIMNIECĪBA

46) II sadaļas virsrakstā pievieno vārdus "UN ZIVSAIMNIECĪBA".

47) 32. pantu groza šādi:

a) 1. punktā iekļauj šādu jaunu pirmo daļu - "1. Savienība nosaka un īsteno kopīgu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku.", un šā punkta pašreizējais teksts kļūst par punkta otro daļu.

Otrās daļas pirmajā teikumā pēc vārda "lauksaimniecību" iekļauj vārdu ", zivsaimniecību" un daļas beigās pievieno šādu teikumu - "Atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai lauksaimniecību, kā arī apzīmējumu "lauksaimniecisks" attiecina arī uz zivsaimniecību, ievērojot šīs nozares specifiskās īpatnības.";

b) 2. punktā vārdkopu "lai izveidotu kopējo tirgu" aizstāj ar vārdkopu "lai izveidotu kopējo tirgu un lai nodrošinātu tā darbību";

c) 3. punktā vārdus "šā Līguma" svītro.

48) 36. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdu "noteikusi" aizstāj ar vārdkopu "noteicis Eiropas Parlaments" un svītro tekstu "un 3. ";

b) otrajā daļā ievadteikumu aizstāj ar šādu ievadteikumu - "Padome pēc Komisijas priekšlikuma var atļaut piešķirt atbalstu:".

49) 37. pantu groza šādi:

a) 1. punktu svītro;

b) 2. punktu numurē kā 1. punktu; tekstu "Komisija, ņēmusi vērā 1. punktā paredzētās konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, iesniedz priekšlikumus" aizstāj ar vārdkopu "Komisija iesniedz priekšlikumus", kā arī svītro trešo daļu;

c) iekļauj šādu jaunu 2. un 3. punktu, atbilstīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

"2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kas paredzēta 34. panta 1. punktā, kā arī citus noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu, kā arī par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu.";

d) 3. punkta, ko numurē kā 4. punktu, ievadteikumā tekstu "Padome saskaņā ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var aizstāt valstu tirgus organizācijas" aizstāj ar vārdkopu "Valstu tirgus organizācijas saskaņā ar 2. punktu var aizstāt";

e) 4. punkta, ko numurē kā 5. punktu, pirmajā teikuma daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

DARBA ŅĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

50) 39. panta 3. punkta d) apakšpunktā svītro vārdu "īstenošanas".

51) 42. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā tekstu "migrējošiem darba ņēmējiem un personām, kas ir viņu apgādībā:" aizstāj ar tekstu "algotiem vai pašnodarbinātiem migrējošiem darba ņēmējiem un viņu apgādājamiem:";

b) pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ja kāds Padomes loceklis paziņo, ka 1. punktā minētais leģislatīva akta projekts varētu ietekmēt viņa valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas būtiskus aspektus, jo īpaši tās piemērošanas jomu, izmaksas vai finanšu struktūru, vai varētu ietekmēt minētās sistēmas finansiālo līdzsvaru, tas var pieprasīt šo jautājumu nodot Eiropadomei. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas:

a) projektu atdod atpakaļ Padomei, kas izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu, vai

b) nepieņem lēmumu vai pieprasa Komisijai, lai tā iesniedz jaunu priekšlikumu; šādā gadījumā uzskata, ka sākotnēji piedāvātais akts nav pieņemts.".

TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU

52) 44. panta 2. punkta pirmās daļas sākumā pievieno tekstu "Eiropas Parlaments,".

53) 45. panta otrajā daļā vārdkopu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var".

54) 47. pantu groza šādi:

a) 1. punkta beigās pievieno šādu tekstu - ", kā arī normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju dalībvalstīs saistībā ar darbību sākšanu un izvēršanu kā pašnodarbinātām personām.";

b) 2. punktu svītro, un 3. punktu numurē kā 2. punktu; kā arī izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu .

55) Iekļauj 48.a pantu, kurā pārņem 294. panta tekstu.

PAKALPOJUMI

56) 49. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdus "Kopienas valstī" aizstāj ar vārdu "dalībvalstī";

b) otrajā daļā tekstu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, šo nodaļu var attiecināt" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru šo nodaļu var attiecināt".

57) 50. panta trešajā daļā vārdu "valstī" aizstāj ar vārdu "dalībvalstī" un izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

58) 52. panta pirmajā punktā tekstu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem" aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments un Padome - ar kvalificētu balsu vairākumu - saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pieņem".

59) 53. pantā vārdkopu "apliecina gatavību liberalizēt" aizstāj ar vārdiem "tiecas liberalizēt".

KAPITĀLS

60) 57. panta 2. punktā vārdkopu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var paredzēt pasākumus" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem pasākumus" un 2. punkta pēdējais teikums kļūst par šādu 3. punktu:

"3. Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas Kopienas tiesībās ierobežo liberalizāciju kapitāla apritē starp dalībvalstīm un trešām valstīm, var paredzēt tikai Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu.".

61) 58. pantā pievieno šādu jaunu 4. punktu:

"4. Ja nav noteikts neviens pasākums, piemērojot 57. panta 3. punktu, Komisija vai, ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu laikā no attiecīgās dalībvalsts iesnieguma, Padome var pieņemt lēmumu, kas nosaka to, ka ierobežojoši nodokļu pasākumi, kurus dalībvalstis noteikušas attiecībā uz vienu vai vairākām trešām valstīm, ir jāuzskata par atbilstīgiem Līgumiem tiktāl, ciktāl tos pamato atbilstība kādam no Savienības mērķiem un ciktāl tie saskan ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Padome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc kādas dalībvalsts pieteikuma saņemšanas.".

62) 60. pants kļūst par 61.h pantu. To groza, kā norādīts šā panta 64. punktā.

BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA

63) Ar IV sadaļu "BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA" aizstāj IV sadaļu par vīzu politiku, patvērumu politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos. Šajā sadaļā ir šādas nodaļas:

1. nodaļa: Vispārēji noteikumi

2. nodaļa: Robežkontroles, patvēruma

un imigrācijas politika

3. nodaļa: Tiesu iestāžu sadarbība

civillietās

4. nodaļa: Tiesu iestāžu sadarbība

krimināllietās

5. nodaļa: Policijas sadarbība

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

64) 61. pantu aizstāj ar tālāk minēto 1. nodaļu un 61. līdz 61.i pantu. 61. pants aizstāj arī pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. pantu, 61.d pants aizstāj minētā Līguma 36. pantu, 61.e pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 64. panta 1. punktu un pašreizējā Līguma par Eiropas Savienības darbību 33. pantu, 61.g pants aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 66. pantu un 61.h pantā pārņem minētā Līguma 60. pantu, kā norādīts šā Līguma 2. panta 62. punktā:

"1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

61. PANTS

1. Savienība veido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas.

2. Tā nodrošina to, ka netiek veikta personu kontrole pie iekšējām robežām, un izstrādā uz dalībvalstu solidaritāti balstītu kopēju patvēruma, imigrācijas un ārējo robežu kontroles politiku, kas ir taisnīga attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem. Piemērojot šo sadaļu, bezvalstniekus pielīdzina trešo valstu pilsoņiem.

3. Savienība cenšas nodrošināt augstu drošības līmeni ar noziedzības, rasisma un ksenofobijas novēršanas un apkarošanas pasākumiem, ar koordinācijas un sadarbības pasākumiem starp policiju un tiesu iestādēm, un citām kompetentām iestādēm, kā arī ar nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās un, vajadzības gadījumā, ar krimināllikumu tuvināšanu.

4. Savienība veicina tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši, piemērojot tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu civillietās.

61.A PANTS

Eiropadome nosaka likumdošanas un operatīvās plānošanas stratēģiskās pamatnostādnes brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

61.B PANTS

Valstu parlamenti nodrošina to, lai priekšlikumi un likumdošanas iniciatīvas, kas iesniegtas saskaņā ar 4. un 5. nodaļu, būtu atbilstīgas subsidiaritātes principam saskaņā ar Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

61.C PANTS

Neskarot 226., 227. un 228. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pasākumus, kuros nosaka kārtību, kādā dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju objektīvi un neitrāli izvērtē to, kā dalībvalstu iestādes īsteno šajā sadaļā minēto Savienības politiku, jo īpaši, lai veicinātu savstarpējas atzīšanas principa pilnīgu piemērošanu. Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus informē par izvērtēšanas saturu un rezultātiem.

61.D PANTS

Padomē izveido pastāvīgo komiteju, lai Savienībā nodrošinātu operatīvas sadarbības veicināšanu un stiprināšanu iekšējās drošības jautājumos. Neskarot 207. pantu, tā veicina dalībvalstu kompetento iestāžu rīcības koordinēšanu. Šīs komitejas darbā var iesaistīties Savienības attiecīgo struktūru pārstāvji. Par šo darbu ziņo Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.

61.E PANTS

Šī nodaļa neiespaido to dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu.

61.F PANTS

Dalībvalstīm ir iespēja uz pašu atbildību izvēlēties tādas savstarpējas sadarbības un koordinācijas formas, kādas tās uzskata par piemērotām sadarbībai starp kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm, kas atbild par valsts drošību.

61.G PANTS

Padome paredz pasākumus, lai nodrošinātu administratīvu sadarbību starp dalībvalstu attiecīgām struktūrvienībām jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa, kā arī starp šīm struktūrvienībām un Komisiju. Tā pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, ievērojot 61.i pantu, un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

61.H PANTS

Ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu 61. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz terorisma un ar to saistītu darbību novēršanu un apkarošanu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz administratīvu pasākumu sistēmu kapitāla apritei un maksājumiem, piemēram, fizisku vai juridisku personu, grupu vai nevalstisku subjektu īpašumā vai valdījumā esošu līdzekļu, finanšu aktīvu vai ekonomiskā guvuma iesaldēšanu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus, lai īstenotu pirmajā daļā minēto sistēmu.

Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskajām garantijām.

61.I PANTS

4. un 5. nodaļā minētos aktus, kā arī 61.g pantā minētos pasākumus, kas nodrošina administratīvo sadarbību šajās nodaļās minētajās jomās, paredz:

a) pēc Komisijas priekšlikuma vai

b) pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas.".

ROBEŽKONTROLE, PATVĒRUMS UN IMIGRĀCIJA

65) 62. līdz 64. pantu aizstāj ar tālāk minēto 2. nodaļu un 62. līdz 63.b pantu. 62. pants aizstāj 62. pantu, 63. panta 1. un 2. punkts aizstāj 63. panta 1. un 2. punktu, 63. panta 3. punkts aizstāj 64. panta 2. punktu un 63.a pants aizstāj 63. panta 3. un 4. punktu:

"2. NODAĻA

ROBEŽKONTROLES, PATVĒRUMA UN IMIGRĀCIJAS POLITIKA

62. PANTS

1. Savienība veido politiku, lai:

a) nodrošinātu, ka personām, šķērsojot iekšējās robežas, neveic nekādu kontroli neatkarīgi no to pilsonības;

b) veiktu personu kontroli un ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību;

c) pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par:

a) kopēju vīzu un citu īstermiņa uzturēšanās atļauju politiku;

b) kontroli, kādu veic attiecībā uz personām, kas šķērso ārējās robežas;

c) nosacījumiem, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem ir īslaicīga ceļošanas brīvība Savienības teritorijā;

d) jebkādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski ieviestu integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu;

e) to, lai, šķērsojot iekšējās robežas, netiktu veikta nekāda personu kontrole neatkarīgi no to pilsonības.

3. Ja Savienības pasākumi izrādās nepieciešami, lai veicinātu 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto tiesību īstenošanu, un ja vien Līgumos nav paredzētas nepieciešamās pilnvaras, Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus par pasēm, personu apliecībām, uzturēšanās atļaujām vai līdzīgiem dokumentiem. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem vienprātīgi.

4. Šis pants neietekmē dalībvalstu kompetenci, nosakot savas ģeogrāfiskās robežas saskaņā ar starptautiskām tiesību normām.

63. PANTS

1. Savienība īsteno kopēju patvēruma, papildu aizsardzības un pagaidu aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa starptautisku aizsardzību, un nodrošinātu atbilstību neizraidīšanas principam. Šai politikai jābūt saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļu statusu, kā arī ar citiem ar to saistītiem līgumiem.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus par kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kuru veido:

a) vienots patvēruma statuss trešo valstu pilsoņiem, kas ir derīgs visā Savienībā;

b) vienots papildu aizsardzības statuss trešo valstu pilsoņiem, kuriem, neiegūstot Eiropas patvērumu, ir nepieciešama starptautiska aizsardzība;

c) kopēja pagaidu aizsardzības sistēma pārvietotām personām to liela pieplūduma gadījumā;

d) kopīgas procedūras vienota patvēruma vai papildu aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai;

e) kritēriji un mehānismi, lai noteiktu, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma vai papildu aizsardzības pieteikuma izskatīšanu;

f) standarti attiecībā uz patvēruma vai papildu aizsardzības pieprasītāju uzņemšanas nosacījumiem;

g) partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm nolūkā regulēt to cilvēku pieplūdumu, kuri pieprasa patvērumu vai papildu aizsardzību, vai pagaidu aizsardzību.

3. Ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu pilsoņu pieplūdums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var paredzēt pagaidu pasākumus attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu labā. Padome lemj, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

63.A PANTS

1. Savienība īsteno kopēju imigrācijas politiku, kuras mērķis ir visos posmos nodrošināt efektīvu migrācijas plūsmas vadību, taisnīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstīs, un novērst nelikumīgu ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību, kā arī paredzēt pastiprinātus pasākumus to apkarošanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus šādās jomās:

a) ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti, tostarp ģimeņu atkalapvienošanās nolūkā;

b) to trešo valstu pilsoņu tiesību noteikšana, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ietverot nosacījumus, kas attiecas uz pārvietošanās un uzturēšanās brīvību citās dalībvalstīs;

c) nelikumīga ieceļošana un neatļauta uzturēšanās, tostarp to personu izraidīšana un brīvprātīga izceļošana, kuras uzturas nelikumīgi;

d) cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana.

3. Savienība var noslēgt atpakaļuzņemšanas līgumus ar trešām valstīm, paredzot to trešo valstu pilsoņu atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem kādā no dalībvalstīm.

4. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, ar kuriem veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību, kuras mērķis ir veicināt to trešo valstu pilsoņu integrāciju, kuri likumīgi uzturas to teritorijā, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

5. Šis pants neietekmē dalībvalstu tiesības noteikt uzņemšanas apjomu trešo valstu pilsoņiem, kuri to teritorijā ierodas no trešām valstīm, lai meklētu darbu, neatkarīgi no tā, vai viņi ir algoti vai pašnodarbināti.

63.B PANTS

Uz šajā nodaļā izklāstīto Savienības politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā. Ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai šis princips stātos spēkā.".

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA
CIVILLIETĀS

66) 65. pantu aizstāj ar šādu 3. nodaļu un 65. pantu:

"3. NODAĻA

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA CIVILLIETĀS

65. PANTS

1. Savienība izvērš tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, pamatojoties uz tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Šāda sadarbība var ietvert pasākumus dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanai.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un jo īpaši tad, kad tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai, paredz pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt:

a) tiesas nolēmumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā;

b) tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu izsniegšanu;

c) dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu un jurisdikcijas jautājumos;

d) sadarbību pierādījumu iegūšanā;

e) tiesu iestāžu efektīvu pieejamību;

f) šķēršļu likvidēšanu civillietu pienācīgai izskatīšanai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu saderību;

g) alternatīvu strīdu izšķiršanas metožu izstrādi;

h) atbalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku mācībām.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, pasākumus, kas attiecas uz tiem ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme, nosaka Padome, pieņemot lēmumu saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka tos ģimenes tiesību aspektus, kuriem ir pārrobežu ietekme, uz kuriem var attiekties tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar parastu likumdošanas procedūru. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Otrajā daļā minēto priekšlikumu dara zināmu valstu parlamentiem. Ja kāds valsts parlaments sešu mēnešu laikā pēc šādas paziņošanas iebilst pret minēto priekšlikumu, lēmumu nepieņem. Ja pret priekšlikumu neviens neiebilst, Padome var pieņemt minēto lēmumu.".

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA
KRIMINĀLLIETĀS

67) 66. pantu aizstāj ar 61.g pantu, kā norādīts šā panta 64. punktā, un 67. līdz 69. pantu atceļ. Iekļauj tālāk minēto 4. nodaļu un 69.a līdz 69.e pantu. 69.a, 69.b un 69.d pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 31. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā:

"4. NODAĻA

TIESU IESTĀŽU SADARBĪBA KRIMINĀLLIETĀS

"69.A PANTS

1. Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 69.b pantā.

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, lai

a) ieviestu noteikumus un procedūras, kuru mērķis ir visu veidu spriedumu un tiesas lēmumu atzīšana visā Savienībā,

b) novērstu un atrisinātu jurisdikcijas kolīzijas dalībvalstu starpā,

c) veicinātu tiesu iestāžu un tiesu personāla mācības,

d) dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.

2. Tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var noteikt minimālos noteikumus. Šādos noteikumos ņem vērā dalībvalstu tiesību tradīciju un tiesību sistēmu atšķirības.

Šie noteikumi attiecas uz:

a) pierādījumu savstarpēju pieņemamību dalībvalstu starpā,

b) personas tiesībām kriminālprocesā,

c) nozieguma upuru tiesībām,

d) jebkādiem citiem īpašiem kriminālprocesa aspektiem, ko Padome iepriekš precizējusi ar lēmumu. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome šādu lēmumu pieņem vienprātīgi.

Šajā punktā minēto minimālo noteikumu pieņemšana neliedz dalībvalstīm paturēt spēkā vai ieviest augstāku personas tiesību aizsardzības līmeni.

3. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai šo direktīvas projektu izskata Eiropadomē. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

69.B PANTS

1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi.

Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.

2. Ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā. Neskarot 61.i pantu, šādas direktīvas pieņem ar to pašu procedūru, kāda ievērota, pieņemot attiecīgos saskaņošanas pasākumus.

3. Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 1. un 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai projektu izskatītu Eiropadome. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome četru mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

69.C PANTS

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu rīcību noziedzīgu nodarījumu novēršanas jomā, neiekļaujot šādos pasākumos dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu.

69.D PANTS

1. Eurojust uzdevums ir atbalstīt un stiprināt koordināciju un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, saistībā ar smagiem noziegumiem, kuri skar vismaz divas dalībvalstis vai kuru dēļ nepieciešama kopīga kriminālvajāšana, pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu un Eiropola veiktajām darbībām un sniegto informāciju.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eurojust struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a) sākt izmeklēšanu, kā arī ierosināt sākt kriminālvajāšanu, ko veic kompetentas valsts iestādes, jo īpaši saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības finansiālajām interesēm,

b) koordinēt a) punktā minēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

c) stiprināt tiesu iestāžu sadarbību, tostarp risinot jurisdikcijas strīdus un cieši sadarbojoties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

Šādās regulās arī nosaka kārtību, kādā Eurojust darbību izvērtēšanā iesaista Eiropas Parlamentu un valstu parlamentus.

2. Neskarot 69.i pantu, 1. punktā minētajai kriminālvajāšanai nepieciešamās procesuālās darbības veic valstu kompetentās amatpersonas.

69.E PANTS

1. Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu.

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai regulas projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo regulas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

2. Eiropas Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesāšanu, vajadzības gadījumā sadarbībā ar Eiropolu, attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret Savienības finansiālajām interesēm, kā noteikts 1. punktā paredzētajā regulā, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Tā veic prokurora funkcijas dalībvalstu kompetentās tiesās saistībā ar šādiem nodarījumiem.

3. Regulā, kas minēta 1. punktā, nosaka vispārējos noteikumus, kas piemērojami Eiropas Prokuratūrai, tās darbības nosacījumus, reglamentu, pierādījumu pieņemamības noteikumus, kā arī noteikumus, kas jāpiemēro, pārskatot tiesā procesuālos pasākumus, ko tā veikusi saskaņā ar savām funkcijām.

4. Eiropadome var tajā pašā laikā vai vēlāk pieņemt lēmumu, izdarot grozījumus 1. punktā, lai paplašinātu Eiropas Prokuratūras pilnvaras, tajās iekļaujot smagus noziegumus ar pārrobežu aspektu un izdarot atbilstīgos grozījumus 2. pantā attiecībā uz tiem, kuri izdarījuši nodarījumus, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, kā arī attiecībā uz šo noziegumu līdzdalībniekiem. Eiropadome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas un pēc apspriešanās ar Komisiju.".

POLICIJAS SADARBĪBA

68) Iekļauj šādu 5. nodaļu un 69.f, 69.g un 69.h pantu. 69.f un 69.g pants aizstāj pašreizējo Līguma par Eiropas Savienību 30. pantu un 69.h pants aizstāj minētā Līguma 32. pantu, kā izklāstīts šā Līguma 1. panta 51. punktā

"5. NODAĻA

POLICIJAS SADARBĪBA

69.F PANTS

1. Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā.

2. Piemērojot 1. punktu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus par:

a) attiecīgas informācijas vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi un apmaiņu,

b) atbalstu personāla mācībām un sadarbībai personāla apmaiņas, iekārtu un noziegumu atklāšanas izpētes jomā,

c) īpašu izmeklēšanas metožu kopīgu izvērtēšanu attiecībā uz organizētās noziedzības smago formu atklāšanu.

3. Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru var noteikt pasākumus attiecībā uz operatīvo sadarbību šajā pantā minēto iestāžu starpā. Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu vienprātīgi.

Ja nav panākta vienprātība, dalībvalstu grupa no vismaz 9 dalībvalstīm var pieprasīt, lai pasākumu projekts tiktu nodots izskatīšanai Eiropadomē. Šādā gadījumā procedūru Padomē aptur. Pēc projekta
apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome 4 mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai.

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo pasākumu projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 2. punktā un šā Līguma 280.d panta 1. punktā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību uzskata par piešķirtu un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

Otrajā un trešajā daļā paredzēto īpašo procedūru nepiemēro aktiem, ar kuriem pilnveido Šengenas acquis.

69.G PANTS

1. Eiropola uzdevums ir atbalstīt un stiprināt dalībvalstu policijas iestāžu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar vismaz divas dalībvalstis, terorismu un tāda veida noziegumus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus. Šie uzdevumi var būt:

a) vākt, uzglabāt, apstrādāt, analizēt informāciju un apmainīties ar informāciju, ko sniedz dalībvalstu iestādes vai trešās valstis vai struktūras;

b) koordinēt, organizēt un īstenot izmeklēšanas un operatīvās darbības, ko veic kopīgi ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai apvienotās izmeklēšanas vienībās, vajadzības gadījumā saziņā ar Eurojust.

Šajās regulās nosaka arī kārtību Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem.

3. Jebkura rīcība Eiropolam jāveic, sazinoties un vienojoties ar to dalībvalstu iestādēm, uz kuru teritoriju šī rīcība attiecas. Piespiedu līdzekļu piemērošana ir vienīgi valstu kompetento iestāžu ziņā.

69.H PANTS

Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru paredz nosacījumus un ierobežojumus, ar kādiem 69.a un 69.f pantā minētās kompetentās iestādes var veikt darbības citas dalībvalsts teritorijā, sazinoties un vienojoties ar šīs valsts iestādēm. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.".

TRANSPORTS

69) 70. pantā vārdus "šā Līguma" aizstāj ar vārdu "Līgumu", kā arī svītro vārdu "dalībvalstis".

70) 71. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Paredzot 1. punktā minētos pasākumus, ņem vērā gadījumus, kuros to piemērošana varētu nopietni ietekmēt dzīves līmeni un nodarbinātību atsevišķos reģionos, kā arī transportlīdzekļu ekspluatāciju.".

71) 72. panta sākumā vārdkopu "bez Padomes vienprātīga apstiprinājuma" aizstāj ar tekstu ", ja Padome vienprātīgi neparedz pasākumu, ar ko piešķir atkāpi,".

72) 75. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdu "likvidē" aizstāj ar vārdu "aizliedz";

b) 2. punktā vārdu "Padomei" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlamentam un Padomei";

c) 3. punkta pirmajā daļā vārdkopu "Ekonomikas un sociālo lietu komiteju" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju".

73) 78. pantam pievieno šādu teikumu:

"Piecus gadus pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko atceļ šo pantu.".

74) 79. pantā svītro vārdkopu "neskarot Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pilnvaras".

75) 80. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu. Tie pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.".

KONKURENCES NOTEIKUMI

76) 85. pantam pievieno šādu jaunu 3. punktu:

"3. Komisija var pieņemt regulas saistībā ar vienošanās kategorijām, attiecībā uz kurām Padome ir pieņēmusi regulas vai direktīvas, ievērojot 83. panta 2. punkta b) apakšpunktu.".

77) 87. pantu groza šādi:

a) 2. punkta c) apakšpunkta beigās pievieno šādu teikumu:

"Piecus gadus pēc tam, kad spēkā stājies Lisabonas Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt lēmumu, ar ko atceļ šo pantu.";

b) 3. punkta a) apakšpunkta beigās pievieno šādu tekstu: ", un 299. pantā minētajos reģionos, ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko stāvokli".

78) 88. pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

"4. Komisija var pieņemt regulas saistībā ar valsts atbalsta kategorijām, ko Padome saskaņā ar 89. pantu ir paredzējusi atbrīvot no šā panta 3. punktā paredzētās procedūras.".

FISKĀLIE NOTEIKUMI

79) 93. panta beigās svītro vārdkopu "14. pantā noteiktajā termiņā" un teikuma beigās iekļauj vārdkopu "un novērstu konkurences izkropļojumus.".

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

80) 94. pantu un 95. pantu samaina vietām. 94. pantu numurē kā 95. pantu, un 95. pantu numurē kā 94. pantu.

81) 95. pantu, ko numurē kā 94. pantu, groza šādi:

a) 1. punkta sākumā svītro vārdkopu "Atkāpjoties no 94. panta un";

b) 4. punkta sākumā teikuma daļu "Ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu," aizstāj ar teikuma daļu "Ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,";

c) 5. punkta sākumā teikuma daļu "Turklāt, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija paredzējusi saskaņošanas pasākumu" aizstāj ar teikuma daļu "Turklāt, neskarot 4. punktu, ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu,";

d) 10. punktā vārdu "Kopiena" aizstāj ar vārdu "Savienība".

82) 94. pantā, ko numurē kā 95. pantu, panta sākumā iekļauj tekstu "Neskarot 94. pantu,".

83) 96. panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdkopu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izdod" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem". Otro teikumu aizstāj ar teikumu "Var noteikt jebkādus citus piemērotus pasākumus, kas paredzēti Līgumos.".

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

84) Iekļauj šādu jaunu 97.a pantu, kas kļūst par VI sadaļas pēdējo pantu:

"97.A PANTS

Veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, ar ko ieviest Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, kuri nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā Savienībā, un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā Savienībā.

Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz valodas noteikumus, kas attiecas uz minētajiem Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.".

EKONOMIKAS POLITIKA
UN MONETĀRĀ POLITIKA

85) Iekļauj 97.b pantu, kas kļūst par VII sadaļas pirmo pantu un kurā pārņem ar 4. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktā svītro vārdkopu "un tajā ietverto grafiku";

b) 2. punktā tekstu "Līdztekus iepriekšminētajam, kā arī saskaņā ar šo Līgumu un tajā ietverto grafiku un procedūrām, šīs darbības paredz arī neatsaucami fiksēt valūtas kursus, lai varētu ieviest vienotu valūtu - Eiropas valūtas vienību (ECU)," aizstāj ar tekstu "Līdztekus iepriekš minētajam, kā arī saskaņā ar Līgumos paredzētajām procedūrām, šīs darbības paredz arī ieviest vienotu valūtu, euro".

86) 99. pantu groza šādi:

a) 4. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādiem diviem teikumiem:

"Ja, īstenojot 3. punktā minēto procedūru, atklājas, ka dalībvalsts ekonomikas politika nesaskan ar 2. punktā minētajām vispārējām pamatnostādnēm vai traucē pareizi darboties Savienības ekonomiskajai un monetārajai savienībai, Komisija attiecīgai dalībvalstij var izteikt brīdinājumu. Pēc Komisijas ieteikuma vajadzīgos ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij var izteikt Padome.";

b) 4. punkta otro daļu numurē kā 5. punktu, un pašreizējo 5. punktu numurē kā 6. punktu;

c) 4. punktā iekļauj šādas divas jaunas daļas:

"Piemērojot šo punktu, Padome pieņem lēmumu, neņemot vērā attiecīgās dalībvalsts Padomes locekļa balsojumu.

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.";

d) 5. punktā, ko numurē kā 6. punktu, tekstu "Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru var pieņemt" aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt" un vārdus "šā panta" svītro.

DAŽU ENERĢĒTIKAS RAŽOJUMU APGĀDES GRŪTĪBAS

87) 100. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Neskarot citas Līgumos paredzētās procedūras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, var lemt par ekonomikas situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības apgādē ar dažiem ražojumiem, jo īpaši enerģijas jomā.".

CITI NOTEIKUMI - EKONOMIKAS POLITIKA UN MONETĀRĀ POLITIKA

88) Svītro 102. panta 2. punktu, un 1. punkts paliek nenumurēts.

89) 103. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā var precizēt definīcijas 101. un 102. pantā, kā arī šajā pantā minēto aizliegumu piemērošanai.".

PĀRMĒRĪGA BUDŽETA DEFICĪTA NOVĒRŠANAS PROCEDŪRA

90) 104. pantu groza šādi:

a) 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts, Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij atzinumu un attiecīgi informē Padomi.";

b) 6. punktā vārdu "ieteikuma" aizstāj ar vārdu "priekšlikuma";

c) 7. punkta pirmo teikumu aizstāj ar teikumu "Ja Padome saskaņā ar 6. punktu atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts pastāv, pēc Komisijas ieteikuma tā bez nepamatotas kavēšanās pieņem ieteikumus attiecīgai dalībvalstij, lai noteiktā termiņā to novērstu.";

d) 11. punkta pirmās daļas ievadteikumā vārdu "pastiprināt" aizstāj ar vārdiem "pastiprināti izvērst";

e) 12. punkta pirmā teikuma sākumā vārdus "savus lēmumus" aizstāj ar vārdkopu "savus lēmumus vai ieteikumus";

f) 13. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"13. Lēmumus, kas minēti 8., 9., 11. un 12. punktā, Padome pieņem pēc Komisijas ieteikuma.

Pasākumus, kas minēti 6. līdz 9., 11. un 12. punktā, Padome paredz, neņemot vērā tā Padomes locekļa balsojumu, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti.

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.";

g) 14. punkta trešajā daļā svītro vārdkopu "līdz 1994. gada 1. janvārim".

MONETĀRĀ POLITIKA

91) 105. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmajā teikumā saīsinājumu "ECBS" aizstāj ar tekstu "Eiropas Centrālo banku sistēmas (turpmāk - "ECBS")";

b) 2. punkta otrajā ievilkumā atsauci uz 111. pantu aizstāj ar atsauci uz 188.o pantu;

c) 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"6. Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku var noteikt Eiropas Centrālajai bankai konkrētus uzdevumus saistībā ar politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu konsultatīvu uzraudzību; tas neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrībām.".

92) 106. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmajā teikumā pirms vārda "banknotes" iekļauj vārdu "euro";

b) 2. punkta pirmajā teikumā pirms vārda "monētas" iekļauj vārdu "euro"; otrā teikuma sākumā tekstu "Padome saskaņā ar 252. pantā minēto procedūru, apspriedusies ar ECB," aizstāj ar tekstu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku,".

93) 107. pantu groza šādi:

a) 1. un 2. punktu svītro, un 3., 4., 5. un 6. punktu attiecīgi numurē kā 1., 2., 3. un 4. punktu;

b) 4. punktā, ko numurē kā 2. punktu, vārdus "ECBS Statūti" aizstāj ar tekstu "Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūti, turpmāk "ECBS un ECB statūti" ";

c) 5. punktu, ko numurē kā 3. punktu, aizstāj ar šādu punktu:

"3. Eiropas Parlaments un Padome var grozīt ECBS un ECB statūtu 5.1., 5.2., 5.3., 17., 18., 19.1., 22., 23., 24., 26., 32.2., 32.3., 32.4., 32.6. pantu, 33.1. panta a) punktu un 36. pantu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tie pieņem lēmumu vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.".

94) 109. panta sākumā svītro teikuma daļu "Vēlākais līdz ECBS izveides dienai".

95) Svītro 110. panta 2. punkta pirmās četras daļas.

EURO IZMANTOŠANAS PASĀKUMI

96) 111. pantā 1.līdz 3. punkts un 5. punkts kļūst attiecīgi par 188.o panta 1. līdz 4. punktu; tos groza, kā izklāstīts šā panta 174. punktā. 4. punkts kļūst par 115.c panta 1. punktu, to groza, kā izklāstīts šā panta 100. punktā.

97) Iekļauj šādu 111.a pantu:

"111.A PANTS

Neskarot Eiropas Centrālās bankas pilnvaras, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.".

ORGANIZATORISKIE NOTEIKUMI (EMS)

98) 112. pants kļūst par 245.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 228. punktā. 113. pants kļūst par 245.c pantu.

99) 114. pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmajā daļā tekstu "Monetārā komiteja, kurai ir padomdevējas statuss" aizstāj ar vārdiem "Ekonomikas un finanšu komiteja";

b) 1. punktā otro un trešo daļu svītro;

c) 2. punktā pirmo daļu svītro; trešajā ievilkumā atsauces uz 99. panta 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar atsaucēm uz 99. panta 2., 3., 4. un 6. punktu, kā arī atsauces uz 122. panta 2. punktu un 123. panta 4. un 5. punktu aizstāj ar atsaucēm uz 117.a panta 2. un 3. punktu;

d) 4. punktā atsauces uz 122. un 123. pantu aizstāj ar atsaucēm uz 116.a pantu.

ĪPAŠI NOTEIKUMI DALĪBVALSTĪM, KURU NAUDAS VIENĪBA IR EURO

100) Iekļauj šādu jaunu 3.a nodaļu un šādu jaunu 115.a, 115.b un 115.c pantu:

"3.a NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI DALĪBVALSTĪM, KURU NAUDAS VIENĪBA IR EURO

115.A PANTS

1. Lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, saskaņā ar attiecīgiem Līgumu noteikumiem Padome, ievērojot kādu no 99. un 104. pantā minētajām atbilstīgajām procedūrām, izņemot to, kas noteikta 104. panta 14. punktā, pieņem noteikumus attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro:

a) lai stiprinātu to budžeta disciplīnas un koordināciju un uzraudzību;

b) lai tām noteiktu ekonomikas politikas pamatnostādnes, vienlaikus nodrošinot to atbilstību visai Savienībai pieņemtajām pamatnostādnēm, kā arī to uzraudzību.

2. Balsošanā par 1. punktā noteiktajiem pasākumiem piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

115.B PANTS

To dalībvalstu ministru sanāksmju kārtību, kuru naudas vienība ir euro, nosaka Protokolā par Eurogrupu.

115.C PANTS

1. Lai nodrošinātu euro vietu starptautiskajā monetārajā sistēmā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot kopēju nostāju jautājumos, kas ir īpaši nozīmīgi ekonomiskajai un monetārajai savienībai, kompetentās starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vienotu pārstāvību starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku.

3. Balsošanā par 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem piedalās vienīgi tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.".

PĀREJAS NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ DALĪBVALSTĪM AR IZŅĒMUMA STATUSU

101) 116. pantu atceļ un iekļauj šādu 116.a pantu:

"116.A PANTS

1. Dalībvalstis, par kurām Padome nav nolēmusi, ka tās atbilst nosacījumiem euro ieviešanai, turpmāk minētas kā "dalībvalstis ar izņēmuma statusu".

2. Dalībvalstīm ar izņēmuma statusu nepiemēro šādus Līgumu noteikumus:

a) vispārējo ekonomikas politikas pamatnostādņu daļu pieņemšana, kas kopumā attiecas uz eurozonu (99. panta 2. punkts);

b) piespiedu līdzekļi pārmērīga budžeta deficīta novēršanai (104. panta 9. un 11. punkts);

c) ECBS mērķi un uzdevumi (105. panta 1., 2., 3. un 5. punkts);

d) euro emisija (106. pants);

e) Eiropas Centrālās bankas akti (110. pants);

f) pasākumi, kas attiecas uz euro izmantošanu (111.a pants);

g) monetārie nolīgumi un citi pasākumi, kas saistīti ar valūtas maiņas kursa politiku (188.o pants);

h) Eiropas Centrālās bankas Valdes locekļu iecelšana (245.b panta 2. punkts);

i) lēmumi par kopēju nostāju jautājumos, kas ir īpaši nozīmīgi ekonomiskajai un monetārajai savienībai kompetentās starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs (115.c panta 1. punkts);

j) pasākumi, lai nodrošinātu vienotu pārstāvību starptautiskās finanšu iestādēs un konferencēs (115.c panta 2. punkts).

Tādējādi a) līdz j) apakšpunktā minētajos pantos lietotais termins "dalībvalstis" nozīmē dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.

3. Saskaņā ar ECBS un ECB statūtu IX nodaļu dalībvalstīm ar izņēmuma statusu un to centrālajām bankām nav tiesību un pienākumu ECBS.

4. Padomes locekļiem, kuri pārstāv dalībvalstis ar izņēmuma statusu, balsstiesības aptur, nosakot Padomes pasākumus, kas minēti 2. punktā uzskaitītajos pantos, kā arī šādos gadījumos:

a) pieņemot ieteikumus dalībvalstīm ar izņēmuma statusu atbilstīgi daudzpusējai uzraudzībai, tostarp ieteikumus par stabilitātes programmām un brīdinājumiem (99. panta 4. punkts);

b) nosakot pasākumus saistībā ar pārmērīgu budžeta deficītu attiecībā uz valstīm, kuru naudas vienība ir euro (104. panta 6., 7., 8, 12. un 13. punkts).

Pārējo Padomes locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.".

102) 117. pantu atceļ, izņemot 2. punkta pirmos piecus ievilkumus, kuri kļūst par 118.a panta 2. punkta pirmajiem pieciem ievilkumiem; tos groza, kā norādīts šā panta 103. punktā. Iekļauj jaunu 117.a pantu, kura:

a) 1. punktā pārņem 121. panta 1. punkta tekstu, , izdarot šādus grozījumus:

i) visā punktā saīsinājumu "EMI" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Centrālā banka" attiecīgajā locījumā,

ii) punkta sākumā pievieno tekstu "Vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalstis ar izņēmuma statusu,",

iii) pirmās daļas pirmajā teikumā tekstu "panākumiem, ko dalībvalstis guvušas, pildot saistības" aizstāj ar tekstu "panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmumu statusu, pildot saistības",

iv) pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "atsevišķu dalībvalstu" aizstāj ar vārdiem "katras dalībvalsts" un svītro vārdus "šā Līguma",

v) pirmās daļas trešajā ievilkumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu, un vārdkopu "attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu" aizstāj ar vārdkopu "attiecībā pret euro",

vi) pirmās daļas ceturtajā ievilkumā vārdu "dalībvalsts" aizstāj ar vārdkopu "dalībvalsts ar izņēmuma statusu" un vārdkopu "Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā" aizstāj ar vārdkopu "valūtas maiņas mehānismā",

vii) otrajā daļā svītro vārdkopu "Eiropas valūtas vienības (ECU) attīstību";

b) 2. punktā pārņem 122. panta 2. punkta otrā teikuma tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i) pirmās daļas beigās vārdkopu "121. panta 1. punktā izvirzītie" aizstāj ar vārdkopu "1. punktā izvirzītie";

ii) pievieno šādu jaunu otro un trešo daļu:

"Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad tā ir saņēmusi to locekļu kvalificēta vairākuma ieteikumu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro; šie locekļi pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome saņēmusi Komisijas priekšlikumu.

Otrajā daļā minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.";

c) 3. punktā pārņem 123. panta 5. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

i) punkta sākumā tekstu - "Ja saskaņā ar 122. panta 2. punktā noteikto procedūru nolemts atcelt izņēmuma statusu," - aizstāj ar tekstu "Ja saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru nolemts atcelt izņēmuma statusu,",

ii) vārdu "nosaka" aizstāj ar vārdiem "neatsaucami fiksē".

103) 118. pantu atceļ. Iekļauj 118.a pantu, kā norādīts tālāk:

a) 1. punktā pārņem 123. panta 3. punkta tekstu; svītro vārdus "šā Līguma";

b) 2. punktā pārņem 117. panta 2. punkta pirmo piecu ievilkumu tekstu; šos piecus ievilkumus groza, kā norādīts turpmāk, pirms ievilkumiem iekļaujot šādu ievadteikumu:

"Kamēr pastāv dalībvalstis ar izņēmuma statusu, Eiropas Centrālā banka attiecībā uz šīm dalībvalstīm:"

i) trešajā ievilkumā vārdkopu "Eiropas monetārās sistēmas" aizstāj ar vārdkopu "valūtas maiņas mehānisma",

ii) piektā ievilkuma tekstu aizstāj ar tekstu "- veic kādreizējos Eiropas Monetārās sadarbības fonda uzdevumus, ko vēlāk bija pārņēmis Eiropas Monetārais institūts.".

104) Iekļauj 118.b pantu, kurā pārņem 124. panta 1. punkta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) tekstu "Līdz trešā posma sākumam visām dalībvalstīm" aizstāj ar tekstu "Visām dalībvalstīm ar izņēmuma statusu";

b) teikuma daļu "Eiropas Monetārajā sistēmā (EMS) un radot Eiropas valūtas vienību (ECU), un ņem vērā pilnvaras, kas ir spēkā šajā jomā." aizstāj ar tekstu "valūtas maiņas sistēmā.".

105) 119. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdus attiecīgi iekļauj vārdkopu "ar izņēmuma statusu" pēc vārda "dalībvalsts" pirmajā daļā un pēc vārda "dalībvalsts" otrajā daļā, un pirmajā daļā svītro vārdu "pakāpenisku";

b) 2. punkta a) apakšpunktā vārdkopu "ar izņēmuma statusu" iekļauj pēc vārda "dalībvalstis" un b) apakšpunktā vārdkopu "grūtībās nonākusī valsts" aizstāj ar vārdkopu "grūtībās nonākusī dalībvalsts ar izņēmuma statusu";

c) 3. punktā vārdkopu "Komisija atļauj grūtībās nonākušajai valstij" aizstāj ar vārdkopu "Komisija atļauj grūtībās nonākušajai dalībvalstij ar izņēmuma statusu";

d) 4. punktu svītro.

106) 120. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdus "attiecīgā dalībvalsts" aizstāj ar vārdkopu "dalībvalsts ar izņēmuma statusu";

b) 3. punktā vārdu "atzinumu" aizstāj ar vārdu "ieteikumu", kā arī vārdu "valstij" aizstāj ar vārdu "dalībvalstij";

c) 4. punktu svītro.

107) 121. panta 1. punkts kļūst par 117.a panta 1. punktu; to groza, kā norādīts šā panta 102. punktā. Atlikušo 121. panta tekstu atceļ.

108) 122. panta 2. punkta otrais teikums kļūst par 117.a panta 2. punkta pirmo daļu; to groza, kā norādīts šā panta 102. punktā. Atlikušo 122. panta tekstu atceļ.

109) 123. panta 3. punkts kļūst par 118.a panta 1. punktu un 5. punkts kļūst par 117.a
panta 3. punktu; tos attiecīgi groza, kā attiecīgi norādīts šā panta 103. un 102. punktā. Atlikušo 123. panta tekstu svītro.

110) 124. panta 1. punkts kļūst par jauno 118.b pantu; to groza, kā norādīts šā panta 104. punktā. Atlikušo 124. panta tekstu svītro.

NODARBINĀTĪBA

111) 125. pantā svītro vārdkopu "un šā Līguma 2. pantā".

PĀRCELTĀS SADAĻAS

112) IX sadaļa ar virsrakstu "KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA" un 131. un 133. pants attiecīgi kļūst par II sadaļu piektajā daļā par Savienības ārējo darbību un 188.b un 188.c pantu. 131. pantu groza, kā norādīts šā panta 157. punktā, un 133. pantu aizstāj ar 188.c pantu.

132. un 134. pantu atceļ.

113) X sadaļa ar virsrakstu "SADARBĪBA MUITAS JOMĀ" un 135. pants attiecīgi kļūst par 1.a nodaļu I.a sadaļā "Preču brīva aprite" un 27.a pantu, kā norādīts šā panta 45. punktā.

SOCIĀLĀ POLITIKA

114) XI sadaļas virsrakstu "SOCIĀLĀ POLITIKA, IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS UN JAUNATNE" aizstāj ar virsrakstu "SOCIĀLĀ POLITIKA" un numuru maina uz "IX"; virsrakstu "1. nodaļa NOTEIKUMI SOCIĀLAJĀ JOMĀ" svītro.

115) Iekļauj šādu jaunu 136.a pantu:

"136.A PANTS

Savienība atzīst un savā līmenī veicina sociālo partneru lomu, ņemot vērā valstu sistēmu dažādību; tā veicina dialogu sociālo partneru starpā, ievērojot viņu autonomiju.

Trīspusēja Sociālo lietu augstākā līmeņa sanāksme par ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību veicina sociālo dialogu.".

116) 137. pantu groza šādi:

a) 2. punkta pirmās daļas ievadvārdos vārdu "Padome" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome" un otrās daļas pirmo teikumu sadala šādās divās daļās:

"Eiropas Parlaments un Padome pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju pieņem lēmumus.

1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minētajās jomās Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un minētajām komitejām, lēmumu pieņem vienprātīgi un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru.".

Otrās daļas otrais teikums kļūst par punkta pēdējo daļu; un vārdus "šā panta" svītro.

b) 3. punkta pirmās daļas beigās pievieno teikuma daļu ", vai vajadzības gadījumā īstenot Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 139. pantu."; otrajā daļā vārdkopu "direktīvai jābūt transponētai saskaņā ar 249. pantu" aizstāj ar vārdkopu "direktīvai vai lēmumam jābūt transponētam vai īstenotam" un daļas beigās pievieno vārdus "vai lēmumā".

117) 138. panta 4. punkta pirmajā teikumā tekstu "Gadījumā, ja notiek šāda apspriede" aizstāj ar vārdkopu "Ja notiek 2. un 3. punktā minētās apspriedes", un otrajā teikumā vārdu "Tā" aizstāj ar vārdu "Process".

118) 139. panta 2. punktu groza šādi:

a) pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu - "Par to informē Eiropas Parlamentu.";

b) otrās daļas pirmajā teikumā tekstu "Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot gadījumu, kad attiecīgais nolīgums" aizstāj ar tekstu "Padome lēmumu pieņem ar kvalificētu vairākumu, ja attiecīgais nolīgums" un pēdējo teikumu svītro.

119) 140. panta otrās daļas beigās pievieno šādu tekstu - ", jo īpaši par iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.".

120) 143. pantā svītro otro daļu.

EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS

121) 2. nodaļu pārdēvē par "X SADAĻU".

122) 148. pantā vārdus "īstenošanas lēmumus" aizstāj ar vārdiem "īstenošanas regulas".

IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS, JAUNATNE UN SPORTS

123) 3. nodaļu pārdēvē par "XI SADAĻU" un tekstu "IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS UN JAUNATNE" aizstāj ar tekstu "IZGLĪTĪBA, ARODMĀCĪBAS, JAUNATNE UN SPORTS".

124) 149. pantu groza šādi:

a) 1. punktā pievieno šādu daļu:

"Savienība palīdz risināt Eiropas sporta nozares jautājumus, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību, un tās sociālo un audzinošo nozīmi.";

b) 2. punkta piektā ievilkuma beigās pievieno tekstu ", kā arī sekmēt jauniešu dalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē;"; punkta beigās pievieno šādu pēdējo ievilkumu:

"- attīstīt Eiropas dimensiju sportā, veicinot taisnīgumu un atklātību sporta sacensībās un sadarbību starp struktūrām, kas ir atbildīgas par sportu, kā arī sargājot sportistu, jo īpaši jaunāko sportistu, fizisko un morālo integritāti.";

c) 3. punktā vārdus "izglītības jomā" aizstāj ar vārdkopu "izglītības un sporta jomā";

d) 4. punktā svītro tekstu ", Padome", pirmo ievilkumu sāk ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome", kā arī izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu; otro ievilkumu sāk ar vārdkopu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem".

125) 150. panta 4. punkta beigās pievieno šādu teikuma daļu - ", un Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem ieteikumus.".

KULTŪRA

126) 151. panta 5. punktu groza šādi:

a) ievadteikumā svītro tekstu ", Padome";

b) pirmajā ievilkumā pirmo teikumu sāk ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome", vārdu "paredz" iekļauj pirms vārdiem "veicināšanas pasākumus" un otro teikumu svītro;

c) otrajā ievilkumā svītro vārdu "vienprātīgi" un ievilkumu sāk ar vārdu "Padome".

SABIEDRĪBAS VESELĪBA

127) 152. pantu groza šādi:

a) 1. punkta otrajā daļā vārdu "cilvēku" aizstāj ar vārdkopu "fiziskajai un garīgajai"; šīs daļas beigās pievieno šādu tekstu - "un nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzība, laicīga brīdināšana par tiem un šo draudu apkarošana.";

b) 2. punkta pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu - "Tā jo īpaši veicina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu pārrobežu reģionu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu savstarpēju papildināšanos.";

c) 2. punkta otrās daļas beigās pievieno šādu tekstu - ", jo īpaši iniciatīvas, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru nodrošināšana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.";

d) 4. punktu groza šādi:

i) pirmās daļas ievadteikumā iekļauj tekstu "Atkāpjoties no 2.a panta 5. punkta un 2.e panta a) apakšpunkta, un saskaņā ar 2.c panta 2. punkta k) apakšpunktu," un pirms vārda "paredzot" pievieno tekstu "lai ievērotu kopīgos drošības apsvērumus,",

ii) b) apakšpunktā svītro tekstu "atkāpjoties no 37. panta,",

iii) iekļauj šādu jaunu c) apakšpunktu:

"c) pasākumus, ar kuriem nosaka augstus kvalitātes un drošības standartus zālēm un medicīnas ierīcēm.",

iv) pašreizējo c) punktu numurē kā 5. punktu, un to aizstāj ar šādu punktu:

"5. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju var paredzēt arī veicināšanas pasākumus, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību un jo īpaši apkarotu galvenos pārrobežu draudus veselībai, un var paredzēt pasākumus, kuru tiešais mērķis ir pasargāt sabiedrības veselību no tabakas lietošanas un pārmērīgas alkohola lietošanas, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.";

e) pašreizējā 4. punkta otrā daļa kļūst par 6. punktu; un 5. punktu, ko numurē kā 7. punktu, aizstāj ar šādu punktu:

"7. Savienības rīcība respektē dalībvalstu atbildību par savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Pie dalībvalstu pienākumiem pieder veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes vadība un šīm nozarēm atvēlēto resursu sadale. Šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētie pasākumi neietekmē valstu noteikumus par orgānu un asiņu ziedošanu vai izmantošanu medicīnā.".

PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

128) 153. panta 2. punkts kļūst par 6.a pantu un 3., 4. un 5. punktu attiecīgi numurē kā 2., 3. un 4. punktu.

RŪPNIECĪBA

129) 157. pantu groza šādi:

a) 2. punkta beigās pievieno šādu tekstu - ", jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju noteikšana, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.";

b) 3. punkta pirmās daļas otrā teikuma beigās pievieno šādu teikuma daļu - ", neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.".

EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA

130) XVII sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu - "EKONOMISKĀ, SOCIĀLĀ UN TERITORIĀLĀ KOHĒZIJA".

131) 158. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdkopu "ekonomisko un sociālo kohēziju" aizstāj ar vārdkopu "ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju";

b) otrajā daļā svītro vārdkopu "vai salu, tostarp lauku apvidu, ";

c) pievieno šādu jaunu daļu:

"Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni.".

132) 159. panta otrajā daļā vārdkopu "ekonomiskā un sociālā" aizstāj ar vārdkopu "ekonomiskā, sociālā un teritoriālā".

133) 161. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā pirmajā teikumā tekstu "Neskarot 162. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ar Eiropas Parlamenta piekrišanu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu," aizstāj ar tekstu "Neskarot 162. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju", tekstu ", kas var ietvert arī fondu apvienošanu" pārceļ uz teikuma beigām, kā arī, otrajā teikumā svītro vārdu "Padome" un vārdu "ar" raksta ar lielo sākuma burtu;

b) otrajā daļā vārdkopu "ko Padome izveidojusi" aizstāj ar vārdiem "kas izveidots";

c) trešo daļu svītro.

134) 162. panta pirmajā daļā vārdus "īstenošanas lēmumus" aizstāj ar vārdiem "īstenošanas regulas".

PĒTNIECĪBA UN TEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA

135) XVIII sadaļas virsrakstā vārdus "UN TEHNOLOĢIJAS" aizstāj ar tekstu ", TEHNOLOĢIJAS", kā arī pievieno vārdus "UN KOSMOSS".

136) 163. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās Līgumu nodaļās.";

b) 2. punktā teikuma daļu "jo īpaši nolūkā ļaut uzņēmumiem pilnīgi izmantot iekšējā tirgus potenciālu," aizstāj ar teikuma daļu "jo īpaši nolūkā ļaut pētniekiem brīvi sadarboties pāri robežām un uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu,".

137) 165. panta 2. punkta beigās pievieno šādu tekstu - ", jo īpaši iniciatīvām, kuru mērķis ir pamatnostādņu un rādītāju izstrāde, paraugprakses apmaiņas organizēšana un nepieciešamo faktoru sagatavošana periodiskai apsekošanai un izvērtēšanai. Par to pilnībā informē Eiropas Parlamentu.".

138) 166. pantu groza šādi:

a) 4. punkta tekstu aizstāj ar šādu tekstu - "Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņem īpašās programmas.";

b) pievieno šādu jaunu 5. punktu:

"5. Papildus daudzgadu pamatprogrammā paredzētajām darbībām Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paredz pasākumus, kas nepieciešami Eiropas zinātniskās izpētes telpas īstenošanai.".

139) 167. pantā vārdu "Padome" aizstāj ar vārdu "Savienība".

140) 168. panta otrajā daļā vārdu "Padome" aizstāj ar vārdu "Savienība".

141) 170. panta otrajā daļā svītro tekstu ", par kuriem vienojas sarunās un kurus noslēdz saskaņā ar 300. pantu".

KOSMOSS

142) Iekļauj šādu pantu:

"172.A PANTS

1. Lai veicinātu zinātnes un tehnikas attīstību, rūpniecības konkurētspēju un politikas īstenošanu, Savienība izstrādā Eiropas kosmosa politiku. Tālab tā var sekmēt kopīgas iniciatīvas, atbalstīt zinātnisko izpēti un tehnoloģiju attīstību, kā arī koordinēt kosmosa izpētei un izmantošanai nepieciešamos centienus.

2. Lai veicinātu 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, kas var būt arī Eiropas kosmosa programmas izstrāde, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

3. Savienība izveido nepieciešamās attiecības ar Eiropas Kosmosa aģentūru.

4. Ar šo pantu neskar citus šīs sadaļas noteikumus.".

VIDE (KLIMATA PĀRMAIŅAS)

143) 174. pantu groza šādi:

a) 1. punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

"- sekmējot starptautiska mēroga pasākumus, risinot reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnoties pret klimata pārmaiņām.";

b) 2. punkta otrajā daļā vārdkopu "Kopienas pārbaudes procedūras" aizstāj ar vārdkopu "Savienības pārbaudes procedūras";

c) 4. punkta pirmajā daļā vārdu "tādos" un tekstu ", kurus apspriež un slēdz saskaņā ar 300. pantu" svītro.

144) 175. pantu groza šādi:

a) 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģiona komiteju, ar vienprātīgu lēmumu var attiecināt parasto likumdošanas procedūru uz pirmajā daļā minētajām jomām.";

b) 3. punkta pirmajā daļā svītro vārdus "citās jomās", otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šīs programmas, paredz saskaņā ar 1. vai 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.";

c) 4. punktā vārdkopu "konkrētus Kopienas līmeņa pasākumus" aizstāj ar vārdkopu "konkrētus Savienības pieņemtus pasākumus";

d) 5. punktā tekstu "Padome aktā, ar ko paredz šo pasākumu, ietver attiecīgus noteikumus par" aizstāj ar tekstu "šajā pasākumā paredz noteikumus par".

PĀRCELTĀS SADAĻAS

145) XX sadaļa ar virsrakstu "SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ" un 177. , 179., 180. un 181. pants attiecīgi kļūst par piektās daļas - par Savienības ārējo darbību - III sadaļas 1. nodaļu un 188.d līdz 188.g pantu; šos pantus groza, kā norādīts šā panta 161. līdz 164. punktā. 178. pantu atceļ.

146) XXI sadaļa ar virsrakstu "SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ" un 181.a pants attiecīgi kļūst par piektās daļas - par Savienības ārējo darbību - III sadaļas 2. nodaļu un par jauno 188.h pantu; šo pantu groza, kā izklāstīts šā panta 166. punktā.

ENERĢĒTIKA

147) XX sadaļu aizstāj ar šādu jaunu sadaļu un jaunu 176.a pantu:

"XX SADAĻA
ENERĢĒTIKA

176.A PANTS

1. Saistībā ar iekšējā tirgus izveidi un darbību un attiecībā uz vajadzību saglabāt un uzlabot vidi, Savienības enerģētikas politika, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, tiecas:

a) nodrošināt enerģijas tirgus darbību;

b) nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā;

c) veicināt energoefektivitāti un taupību, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību; un

d) veicināt enerģijas tīklu savstarpēju savienojamību.

2. Neskarot citus Līgumu noteikumus, Eiropas Parlaments un Padome saskaņa ar parasto likumdošanas procedūru nosaka vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus. Šādus pasākumus paredz pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

Tie neietekmē dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai, izvēlēties kādu no energo­avotiem, kā arī noteikt savas energoapgādes struktūru, neskarot 175. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un pieņemot vienprātīgu lēmumu, nosaka minētajā punktā minētos pasākumus, ja tie ir galvenokārt fiskāli.".

TŪRISMS

148) XXI sadaļu aizstāj ar šādu jaunu sadaļu un šādu jaunu 176.b pantu:

"XXI SADAĻA

TŪRISMS

176.B PANTS

1. Savienība papildina dalībvalstu darbības tūrisma nozarē, jo īpaši, lai veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā.

Lai to panāktu, Savienības rīcības mērķis ir:

a) veicināt labvēlīgas vides radīšanu uzņēmumu attīstībai šajā nozarē;

b) attīstīt dalībvalstu sadarbību, jo īpaši, apmainoties ar labu praksi.

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka īpašus pasākumus, lai papildinātu dalībvalstu rīcību šajā punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.".

CIVILĀ AIZSARDZĪBA

149) Iekļauj šādu jaunu XXII sadaļu un jaunu 176.c pantu:

"XXII. SADAĻA

CIVILĀ AIZSARDZĪBA

176.C PANTS

1. Savienība veicina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu sistēmu efektivitāti dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai vai aizsardzībai pret tām.

Savienības rīcības mērķis ir:

a) atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī risku novēršanā, civilās aizsardzības personāla sagatavošanā un reaģēšanā uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām Savienībā;

b) sekmēt ātru un efektīvu operatīvo sadarbību Savienībā valstu civilās aizsardzības dienestu starpā;

c) sekmēt saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā.

2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.".

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

150) Iekļauj šādu jaunu XXIII sadaļu un jaunu 176.d pantu:

"XXIII. SADAĻA
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

176.D PANTS

1. Savienības tiesību aktu efektīvu īstenošanu dalībvalstīs, kas nepieciešams Savienības pareizas darbības nodrošināšanai, uzskata par vispārsvarīgu jautājumu.

2. Savienība var atbalstīt dalībvalstu centienus uzlabot to administratīvās spējas, lai īstenotu Savienības tiesību aktus. Šāda rīcība var ietvert informācijas un ierēdņu apmaiņas veicināšanu, kā arī atbalstu mācību programmām. Nevienai dalībvalstij nav pienākuma izmantot šādu atbalstu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka vajadzīgos pasākumus minēto mērķu sasniegšanai, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanu.

3. Šis pants neskar nedz dalībvalstu pienākumu īstenot Savienības tiesību aktus, nedz Komisijas prerogatīvas un pienākumus. Tāpat šis pants neietekmē citus Līgumu noteikumus, kuros paredzēta dalībvalstu administratīvā sadarbība, kā arī šāda sadarbība starp dalībvalstīm un Savienību.".

AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA

151) 182. panta pirmās daļas beigās svītro vārdus "šā Līguma".

152) 186. panta tekstu "reglamentē turpmāki nolīgumi, kuriem vajadzīga visu dalībvalstu vienprātīga piekrišana" aizstāj ar tekstu "reglamentē saskaņā ar 187. pantu pieņemtie tiesību akti.".

153) 187. pantā vārdkopu "ar vienprātīgu lēmumu" aizstāj ar vārdkopu "pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu" un panta beigās pievieno šādu teikumu - "Ja attiecīgos noteikumus pieņem ar īpašu likumdošanas procedūru, Padome tos pieņem vienprātīgi, pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.".

SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA

154) Iekļauj jaunu piekto daļu. Tās virsraksts ir "SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA" un tajā ir šādas sadaļas un nodaļas:

I sadaļa: Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību

II sadaļa: Kopējā tirdzniecības politika

III sadaļa: Sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība

1. nodaļa: Sadarbība attīstības jomā

2. nodaļa: Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā

3. nodaļa: Humānā palīdzība

IV sadaļa: Ierobežojoši pasākumi

V sadaļa: Starptautiski nolīgumi

VI sadaļa: Savienības attiecības ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm un Savienības delegācijām

VII sadaļa: Solidaritātes klauzula.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

155) Iekļauj šādu jaunu I sadaļu un 188.a pantu:

"I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU

188.A PANTS

Saskaņā ar šo daļu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 1. nodaļā izklāstītie principi, Savienība tiecas sasniegt tur minētos mērķus un rīkojas saskaņā ar tur izklāstītajiem vispārīgiem noteikumiem.".

KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA

156) Iekļauj II sadaļu ar virsrakstu "KOPĒJĀ TIRDZNIECĪBAS POLITIKA", kas ir trešās daļas IX sadaļas virsraksts.

157) Iekļauj 188.b pantu, kurā pārņem 131. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Savienība, nodibinot muitas savienību saskaņā ar 23. līdz 27. pantu, vispārēju interešu labā veicina pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības un tiešo ārvalstu ieguldījumu ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, kā arī muitas un citu šķēršļu mazināšanu.";

b) otro daļu svītro.

158) Iekļauj šādu 188.c pantu, kas aizstāj 133. pantu:

"188.C PANTS

1. Kopējas tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu saistībā ar preču un pakalpojumu tirdzniecību un intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā. Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus.

2. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paredz pasākumus, kas nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu.

3. Ja ir nepieciešams apspriest un noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēro 188.n pantu, ievērojot šā panta īpašos noteikumus.

Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sākt vajadzīgās sarunas. Padome un Komisija atbild par to, ka tiek nodrošināta apspriesto nolīgumu saderība ar Savienības iekšējo politiku un noteikumiem.

Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai tā palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot norādes, ko Padome var tai izdot. Komisija īpašajai komitejai un Eiropas Parlamentam regulāri ziņo par sarunu norisi.

4. Attiecībā uz 3. punktā minēto nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Attiecībā uz nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu pakalpojumu tirdzniecības jomā, attiecībā uz intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem, kā arī uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, ja šādos nolīgumos paredzēti noteikumi, ar kuriem saistītu iekšēju noteikumu pieņemšanai ir vajadzīga vienprātība.

Padome vienprātīgi pieņem lēmumu arī par nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu:

a) kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības jomā, ja šie nolīgumi draud ierobežot Savienības kultūru un valodu daudzveidību;

b) sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, ja šie nolīgumi draud radīt nopietnus traucējumus šādu pakalpojumu organizācijai valstī un kaitē dalībvalstu spējai nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanu.

5. Uz starptautisku nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu transporta jomā attiecas trešās daļas V sadaļa un 188.n pants.

6. Šajā pantā paredzētās kompetences īstenošana kopējās tirdzniecības politikas jomā neietekmē Savienības un dalībvalstu kompetences savstarpējo dalījumu, un tās dēļ nav jāveic dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošana, ja Līgumi tādu saskaņošanu neparedz.".

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

159) Iekļauj III sadaļu ar virsrakstu "SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM UN HUMĀNĀ PALĪDZĪBA".

160) Iekļauj 1. nodaļu "SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ", kas pārņem trešās daļas XX sadaļas virsrakstu.

161) Iekļauj 188.d pantu, kurā pārņem 177. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Savienības politiku attiecībā uz sadarbību attīstības jomā īsteno saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Savienības un dalībvalstu politika attiecībā uz sadarbību attīstības jomā viena otru papildina un stiprina.

Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā - tās izskaušana. Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.";

b) 3. punktu numurē kā 2. punktu.

162) Iekļauj 188.e pantu, kurā pārņem 179. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami sadarbības politikas īstenošanai attīstības jomā un kas var attiekties uz daudzgadu sadarbības programmām ar jaunattīstības valstīm vai tematiskām programmām.";

b) iekļauj šādu jaunu 2. punktu:

"2. Savienība ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām var noslēgt jebkādus nolīgumus, kas palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 10.a pantā un šā Līguma 188.d pantā minētos mērķus.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu kompetenci starptautiskās organizācijās piedalīties sarunās un slēgt nolīgumus.";

c) pašreizējo 2. punktu numurē kā 3. punktu, un pašreizējo 3. punktu svītro.

163) Iekļauj 188.f pantu, kurā pārņem 180. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

1. punkta sākumā iekļauj šādu teikuma daļu - "Lai sekmētu darbību savstarpēju papildināšanos un efektivitāti, ".

164) Iekļauj 188.g pantu, kurā pārņem 181. panta tekstu; pirmās daļas otro teikumu un otro daļu svītro.

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ

165) Iekļauj 2. nodaļu "SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM EKONOMIKAS, FINANŠU UN TEHNIKAS JOMĀ", kas pārņem trešās daļas XXI sadaļas virsrakstu.

166) Iekļauj 188.h pantu, kurā pārņem 188.a panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Neskarot citus Līgumu noteikumus, jo īpaši 188.d līdz 188.g panta noteikumus, Savienība veic ekonomiskas, finansiālas un tehniskas sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību. Šādi pasākumi atbilst Savienības attīstības politikai, un tos veic, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus. Savienības un dalībvalstu pasākumi papildina un stiprina cits citu.";

b) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami 1. punkta īstenošanai.";

c) 3. punkta pirmās daļas otrajā teikumā svītro beigu teikuma daļu - ", kurus apspriež un slēdz saskaņā ar 300. pantu.".

167) Iekļauj šādu pantu:

"188.I PANTS

Ja kādā trešā valstī ir radušies apstākļi, kuru dēļ vajadzīga steidzama Savienības finansiālā palīdzība, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem nepieciešamos lēmumus.".

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

168) Iekļauj jaunu 3. nodaļu un jaunu 188.j pantu:

"3. NODAĻA
HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

188.J PANTS

1. Savienības darbības humānās palīdzības jomā veic saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem. Šādu darbību nolūks ir nodrošināt ad hoc palīdzību un atvieglojumus cilvēkiem trešās valstīs un dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu upuriem, lai viņus aizsargātu un nodrošinātu cilvēku vajadzības, kas izriet no šīs situācijas. Savienības un dalībvalstu darbības papildina un stiprina cita citu.

2. Humānās palīdzības pasākumus veic saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un saskaņā ar objektivitātes, neitralitātes un diskriminācijas aizlieguma principu.

3. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, kas nosaka Savienības humānās palīdzības pasākumu īstenošanu.

4. Savienība var ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām noslēgt jebkādus nolīgumus, kas palīdz sasniegt Līguma par Eiropas Savienību 1. punktā un 10.a pantā minētos mērķus.

Šā punkta pirmā daļa neskar dalībvalstu kompetenci starptautiskās organizācijās piedalīties sarunās un slēgt nolīgumus.

5. Lai izveidotu sistēmu jauno eiropiešu dalībai Savienības humānās palīdzības pasākumos, nodibina Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nosaka korpusa statūtus un darbības noteikumus.

6. Komisija var uzņemties jebkuru lietderīgu iniciatīvu, lai sekmētu Savienības un dalībvalstu darbību koordināciju nolūkā veicināt Savienības un valstu humānās palīdzības pasākumu efektivitāti un savstarpēju papildināšanos.

7. Savienība nodrošina savu humānās palīdzības pasākumu koordināciju un atbilstību starptautisko organizāciju un struktūru pasākumiem, jo īpaši tiem, ko veic Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā.".

IEROBEŽOJOŠI PASĀKUMI

169) Iekļauj šādu IV sadaļu un 188.k pantu, kas aizstāj 301. pantu:

"IV SADAĻA
IEROBEŽOJOŠI PASĀKUMI

188.K PANTS

1. Ja kādā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, ir paredzēts daļēji vai pilnīgi pārtraukt vai mazināt ekonomikas un finanšu sakarus ar vienu vai vairākām trešām valstīm, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopēja priekšlikuma paredz nepieciešamos pasākumus. Par to tā informē Eiropas Parlamentu.

2. Ja tas paredzēts kādā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu, Padome saskaņā ar 1. pantā paredzēto procedūru var pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz fiziskām vai juridiskām personām un nevalstiskām grupām vai struktūrām.

3. Tiesību akti, kas minēti šajā pantā, ietver nepieciešamos noteikumus par tiesiskām garantijām.".

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

170) Pēc 188.k panta iekļauj V sadaļu "STARPTAUTISKI NOLĪGUMI".

171) Iekļauj šādu pantu:

"188.L PANTS

1. Savienība var slēgt nolīgumu ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja tas paredzēts Līgumos vai ja šāda nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai saskaņā ar Savienības politiku sasniegtu kādu no Līgumos izvirzītajiem mērķiem, vai ja tas ir noteikts saistošā Savienības tiesību aktā, vai tas varētu ietekmēt kopējos noteikumus vai mainīt to saturu.

2. Savienības noslēgtie nolīgumi ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm.".

172) Iekļauj 188.m pantu, kurā pārņem 310. panta tekstu; vārdu "valstīm" aizstāj ar vārdiem "trešām valstīm".

173) Iekļauj šādu 188.n pantu, kas aizstāj 300. pantu:

"188.N PANTS

1. Neskarot 188.c pantā paredzētos īpašos noteikumus, Savienības nolīgumus ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām apspriež sarunās un noslēdz saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru.

2. Padome atļauj sākt sarunas, pieņem sarunu norādes, atļauj nolīgumu parakstīšanu un noslēdz nolīgumus.

3. Ja paredzētais nolīgums vienīgi vai galvenokārt attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Komisija vai Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un atkarībā no paredzētā nolīguma priekšmeta izvirzot Savienības sarunu vadītāju vai sarunu grupas vadītāju.

4. Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes un iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, sarunas jāveic.

5. Pēc sarunu vadītāja priekšlikuma Padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu un vajadzības gadījumā - to provizoriski piemērot līdz brīdim, kad tas stājas spēkā.

6. Padome pieņem lēmumu par nolīguma slēgšanu pēc nolīguma sarunu vadītāja priekšlikuma.

Izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, Padome lēmumu par nolīgumu noslēgšanu pieņem:

a) ar Eiropas Parlamenta piekrišanu šādos gadījumos:

i) slēdzot asociācijas nolīgumus;

ii) slēdzot nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

iii) slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršot sadarbību;

iv) slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē Savienības budžetu;

v) slēdzot nolīgumus jomās, kurās vai nu piemēro parasto likumdošanas procedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana.

Steidzamos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome vienojas par termiņu, kurā šī piekrišana jāsaņem;

b) pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu citos gadījumos. Eiropas Parlaments sniedz atzinumu Padomes noteiktā laikā, kura ilgums atkarīgs no jautājuma steidzamības. Ja atzinums noteiktajā termiņā nav sniegts, Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu.

7. Slēdzot nolīgumus, Padome, atkāpjoties no 5., 6. un 9. punkta, var pilnvarot sarunu vadītāju Savienības vārdā apstiprināt grozījumus tad, ja nolīgums paredz tos pieņemt ar vienkāršotu procedūru vai ja grozījumi jāpieņem ar attiecīgo nolīgumu izveidotai struktūrai. Padome var pievienot šim pilnvarojumam īpašus nosacījumus.

8. Padome, īstenojot šo procedūru, pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.

Tā tomēr pieņem lēmumus vienprātīgi, ja nolīgums attiecas uz jomu, kurā Savienības akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība, kā arī attiecībā uz asociācijas nolīgumiem un 188.h pantā minētajiem nolīgumiem ar valstīm, kuras ir Savienības kandidātvalstis. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu attiecībā uz nolīgumu par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai; lēmums par šā nolīguma slēgšanu nestājas spēkā, kamēr to nav ratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

9. Padome pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko pārtrauc kāda nolīguma piemērošanu, kā arī nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

10. Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos.

11. Jebkura dalībvalsts, Eiropas Parlaments, Padome vai Komisija var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar Līgumu noteikumiem. Ja Tiesas lēmums ir nelabvēlīgs, paredzētais nolīgums nevar stāties spēkā, kamēr tas nav grozīts vai kamēr Līgumi nav pārskatīti.".

174) Iekļauj 188.o pantu, kurā pārņem 111. panta 1. līdz 3. un 5. punkta tekstu, 1. punkta divi pēdējie teikumi kļūst par minētā punkta otro daļu; pantu groza šādi:

a) 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"1. Atkāpjoties no 188.n panta, Padome vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma, vai pēc Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku nolūkā panākt konsensu, lai uzturētu cenu stabilitāti, var slēgt oficiālus nolīgumus par euro maiņas kursu sistēmu attiecībā pret trešo valstu valūtām. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un saskaņā ar 3. punktā paredzēto procedūru Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.".

Otrajā daļā vārdkopu "pēc ECB vai Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar ECB" aizstāj ar vārdkopu "pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai pēc Komisijas ieteikuma, apspriedusies ar Eiropas Centrālo banku";

b) 2. punktā vārdus "ārpuskopienas valūtām" aizstāj ar vārdkopu "trešo valstu valūtām";

c) 3. punktā pirmās daļas pirmajā teikumā atsauci uz 300. pantu aizstāj ar atsauci uz 188.n pantu, vārdu "valstīm" aizstāj ar vārdiem "trešām valstīm" un otro daļu svītro;

d) 5. punktu numurē kā 4. punktu.

SAVIENĪBAS ATTIECĪBAS AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM, TREŠĀM VALSTĪM UN SAVIENĪBAS DELEGĀCIJĀM

175) Iekļauj VI sadaļu, šādu 188.p pantu un 188.q pantu, ar 188.p pantu aizstājot 302. līdz 304. pantu.

"VI SADAĻA
SAVIENĪBAS ATTIECĪBAS AR STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM, TREŠĀM VALSTĪM UN SAVIENĪBAS DELEGĀCIJĀM

188.P PANTS

1. Savienība nosaka visus attiecīgos sadarbības veidus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm un tās specializētajām aģentūrām, Eiropas Padomi, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju.

Savienība uztur vajadzīgās attiecības arī ar citām starptautiskajām organizācijām.

2. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija nodrošina šī panta īstenošanu.

188.q pants

1. Savienības delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās pārstāv Savienību.

2. Savienības delegācijas ir Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pakļautībā. Tās cieši sadarbojas ar dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.".

SOLIDARITĀTES KLAUZULA

176) Iekļauj šādu jaunu VII sadaļu un jaunu 188.r pantu:

"VII SADAĻA
SOLIDARITĀTES KLAUZULA

188.R PANTS

1. Savienība un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un, ievērojot solidaritāti, ja dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai:

a) - novērstu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās;

- aizsargātu demokrātiskās iestādes un civiliedzīvotājus no iespējamiem teroristu uzbrukumiem;

- palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā teroristu uzbrukuma gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma;

b) palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma.

2. Ja dalībvalsts kļūst par teroristu uzbrukuma vai dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuri, pārējās dalībvalstis tai palīdz pēc tās politisko iestāžu lūguma. Šajā nolūkā dalībvalstis Padomē koordinē savu darbību.

3. Minētās solidaritātes klauzulas īstenošanas kārtību Savienībā nosaka ar lēmumu, kuru pieņem Padome, pamatojoties uz Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopēju priekšlikumu. Ja šis lēmums saistīts ar militāriem un aizsardzības jautājumiem, Padome to pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15.b panta 1. punktu. Par to informē Eiropas Parlamentu.

Piemērojot šo punktu un neskarot 207. pantu, Padomei palīdz Politikas un drošības komiteja, ko atbalsta kopējās drošības politikas un aizsardzības politikas sakarā izveidotās struktūras, kā arī 61.d pantā minētā Komiteja, kas vajadzības gadījumā sniedz kopīgus atzinumus.

4. Eiropadome regulāri izvērtē draudus Savienībai, lai Savienība un tās dalībvalstis varētu efektīvi rīkoties.".

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM UN FINANŠU NOTEIKUMI

177) Piekto daļu numurē kā sesto daļu, un tās virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: "NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM UN FINANŠU noteikumi".

EIROPAS PARLAMENTS

178) 189. pantu atceļ.

179) 190. pantu groza šādi:

a) 1., 2. un 3. punktu svītro un 4. un 5. punktu numurē attiecīgi kā 1. un 2. punktu;

b) 4. punktu, ko numurē kā 1. punktu, groza šādi:

i) pirmajā daļā vārdkopu "par vispārējām tiešām vēlēšanām" aizstāj ar vārdkopu "noteikumiem, lai varētu tā deputātus ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās",

ii) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Saņēmusi piekrišanu no Eiropas Parlamenta, kas pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu, Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru vienprātīgi pieņem attiecīgus noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.";

c) 5. punktā, ko numurē kā 2. punktu, pēc vārdiem "Eiropas Parlaments" iekļauj tekstu ", pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru" un tekstu ", ko tā pieņēmusi" svītro.

180) Svītro 191. panta pirmo daļu; otrajā daļā tekstu ", pieņem regulas, kas" aizstāj ar tekstu ", pieņemot regulas," un pēc vārdkopas "Eiropas līmeņa politiskās partijas" iekļauj vārdkopu "saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8.a panta 4. punktu".

181) Svītro 192. panta pirmo daļu; otrajā daļā vārdu "sava" aizstāj ar vārdiem "tā locekļu" un daļas beigās pievieno šādu teikumu - "Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Eiropas Parlamentu par iemesliem.".

182) 193. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu,

b) trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Eiropas Parlaments, pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc tam, kad saņemta Padomes un Komisijas piekrišana, paredz noteikumus, kas attiecas uz tiesībām veikt izmeklēšanu.".

183) 195. pantu groza šādi:

a) pirmā punkta pirmās daļas ievadā tekstu "Eiropas Parlaments ieceļ ombudu, kas ir pilnvarots" aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments ievēl Eiropas ombudu, kas ir pilnvarots". Pēdējā teikuma daļā svītro vārdkopu "un Pirmās instances tiesa" un pievieno šādu pēdējo teikumu - "Tas izmeklē sūdzības un sniedz par to ziņojumus.";

b) otrā punkta pirmajā daļā vārdus "ieceļ" un "iecelt" attiecīgi aizstāj ar vārdiem "ievēl" un "ievēlēt";

c) 3. punktā vārdkopu "ne no viena" aizstāj ar vārdkopu "ne no vienas valdības, iestādes vai struktūras";

d) 4. punktā pēc vārdiem "Eiropas Parlaments" iekļauj tekstu ", pieņemot regulas pēc savas iniciatīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru".

184) 196. panta otrajā daļā vārdus "ārkārtas sesijā" aizstāj ar vārdkopu "ārkārtas sesijas laikā" un vārdus "savu locekļu" aizstāj ar vārdiem "tā locekļu".

185) 197. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu svītro;

b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Komisija var piedalīties visās sēdēs un var izteikties, ja ir paudusi tādu vēlēšanos.";

c) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Eiropadome un Padome var izteikties Eiropas Parlamenta sēdē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropadomes reglamentā un Padomes reglamentā."

186) 198. panta pirmajā daļā svītro vārdu "absolūtu".

187) 199. panta otrajā daļā vārdkopu "kā paredz tā reglaments" aizstāj ar vārdkopu "kā tas paredzēts Līgumos un minētajā reglamentā".

188) 201. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"Ja Eiropas Parlaments priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divām trešdaļām balsu, ko nodevis Eiropas Parlamenta locekļu vairākums, atkāpjas visi Komisijas locekļi un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atkāpjas no pienākumiem, ko viņš veic Komisijā. Viņi paliek amatā un turpina veikt kārtējos pienākumus, kamēr viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu. Šādā gadījumā jauno Komisijas locekļu pilnvaru laiks beidzas dienā, kurā būtu beidzies to Komisijas locekļu pilnvaru laiks, kuri ir atkāpušies.".

EIROPADOME

189) Iekļauj jaunu 1.a iedaļu un šādu jaunu 201.a un 201.b pantu:

"1.a IEDAĻA
EIROPADOME

201.A PANTS

1. Katrs Eiropadomes loceklis var saņemt pilnvarojumu balsot tikai viena cita locekļa vārdā.

Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkts un šā Līguma 205. panta 2. punkts attiecas uz Eiropadomi, kad tā pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu. Eiropadome lēmumus pieņem balsojot, nepiedaloties tās priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam.

Klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz Eiropadomei pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienprātība.

2. Eiropadome var uzaicināt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, lai viņu uzklausītu.

3. Eiropadome izlemj procedūras jautājumus un pieņem savu reglamentu ar vienkāršu balsu vairākumu.

4. Eiropadomei palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts.

201.B PANTS

Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem:

a) lēmumu izveidot to Padomes sastāvu sarakstu, kas nav Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 6. punktu;

b) lēmumu par Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, kas nav noteikts Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 9. punktā.".

PADOME

190) 202. un 203. pantu svītro.

191) 205. pantu groza šādi:

a) 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

"1. Ja lēmuma pieņemšanai vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, Padome pieņem lēmumu ar visu savu locekļu balsu vairākumu.

2. Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta, sākot no 2014. gada 1. novembra un ievērojot Protokolā par pārejas noteikumiem minētos noteikumus, ja Padome nepieņem lēmumus pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, kvalificēto balsu vairākumu definē kā vismaz 72 % no tiem Padomes locekļiem, kas pārstāv dalībvalstis, kuras aptver vismaz 65 % no Savienības iedzīvotājiem.

3. Sākot no 2014. gada 1. novembra un ievērojot Protokolā par pārejas noteikumiem minētos noteikumus, kad saskaņā ar Līgumiem balsošanā nepiedalās visi Padomes locekļi, kvalificēto balsu vairākumu definē šādi:

a) kvalificēts balsu vairākums ir vismaz 55 % Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis un aptver vismaz 65 % šo dalībvalstu iedzīvotāju.

Bloķējošajā mazākumā ir jābūt vismaz minimālajam Padomes locekļu skaitam, kas pārstāv vairāk nekā 35 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju, papildus balsojot vienam loceklim; ja tā nav, uzskata, ka ir panākts kvalificēts balsu vairākums;

b) atkāpjoties no a) apakšpunkta, gadījumos, kad Padome nelemj pēc Komisijas vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, kvalificētais balsu vairākums ir vismaz 72 % to Padomes locekļu balsu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis, kas aptver vismaz 65 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju.".

b) 4. punktu svītro, un 3. punktu numurē kā 4. punktu.

192) 207. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"207. PANTS

1. Komiteja, kurā ir dalībvalstu valdību pastāvīgie pārstāvji, atbild par Padomes darba sagatavošanu un tās doto pilnvaru izpildi. Komiteja var pieņemt lēmumus par procedūru gadījumos, kas paredzēti Padomes reglamentā.

2. Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada Padomes iecelts ģenerālsekretārs.

Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi ar vienkāršu balsu vairākumu.

3. Ministru padome ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumus par procedūras jautājumiem un savu reglamentu.".

193) 208. panta beigās pievieno šādu teikumu "Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Padomi par iemesliem.".

194) 209. pantā tekstu ", saņēmusi Komisijas atzinumu," aizstāj ar vārdkopu "pēc apspriešanās ar Komisiju".

195) 210. panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

"210. PANTS

Padome nosaka Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijas locekļu, priekšsēdētāju, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra, kā arī Padomes ģenerālsekretāra algas, pabalstus un pensijas. Padome tāpat nosaka jebkādu atalgojuma vietā paredzētu maksājumu.".

KOMISIJA

196) 211. pantu atceļ. Iekļauj šādu 211.a pantu:

"211.A PANTS

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 5. punktu Komisijas locekļus izvēlas, ievērojot rotācijas principu, ko vienprātīgi nosaka Eiropadome, pamatojoties uz šādiem principiem:

a) nosakot secību un termiņus, uz kādiem dalībvalstu pilsoņus izraugās par Komisijas locekļiem, attieksme pret dalībvalstīm ir pilnīgi vienāda; tas nozīmē, ka amata pilnvaru termiņu kopējais skaits jebkurām divām dalībvalstīm nedrīkst atšķirties vairāk kā par vienu termiņu;

b) ievērojot a) apakšpunktu, katras Komisijas sastāvu veido tā, lai atbilstīgi tiktu atspoguļots visu dalībvalstu demogrāfiskais un teritoriālais diapazons.".

197) 212. pantu pārceļ uz 218. pantu kā jaunu 2. punktu.

198) 213. pantā 1. punktu svītro un 2. punktu atstāj bez numura; tā pirmās divas daļas apvieno un tās izsaka šādi:

"Komisijas locekļi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem. Visas dalībvalstis ievēro viņu neatkarību un nemēģina viņus ietekmēt, kad viņi veic amata pienākumus.".

199) 214. pantu atceļ.

200) 215. pantu groza šādi:

a) otro daļu aizstāj ar šādām divām daļām:

"Uz atlikušo pilnvaru laiku brīvajā amata vietā, kas radusies atkāpšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves gadījumā, stājas jauns tādas pašas pilsonības loceklis, kuru ieceļ Padome, savstarpēji vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

Pēc Komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka šāda brīvā vieta nav jāaizpilda, jo īpaši gadījumos, ja atlikušais locekļa amata pilnvaru laiks ir īss.";

b) iekļauj šādu jaunu piekto daļu:

"Atkāpšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves gadījumā Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nomaina uz atlikušo amata pilnvaru laiku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.e panta 1. punktu";

c) pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ja atkāpjas visi Komisijas locekļi, viņi paliek amatā un veic savus kārtējos pienākumus tikmēr, kamēr uz atlikušo pilnvaru laiku viņus nomaina saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu.".

201) 217. pantā svītro 1.,3. un 4. punktu un 2. punktu atstāj bez numura. Tā pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu - "Neskarot Līguma par Eiropas Savienību 9.e panta 4. punktu, Komisijai uzticētos pienākumus tās locekļu starpā strukturē un sadala Komisijas priekšsēdētājs saskaņā ar minētā Līguma 9.d panta 6. punktu.".

202) Svītro 218. panta 1. punktu; 2. punktu numurē kā 1. punktu un svītro vārdkopu "saskaņā ar šo Līgumu". Iekļauj 2. punktu ar 212. panta tekstu.

203) 219. panta pirmajā daļā vārdkopu "viņu skaits noteikts 213. pantā" svītro un otro daļu aizstāj ar šādu daļu - "Kvorumu nosaka tās reglamentā.".

TIESA

204) 4. iedaļas virsrakstā pievieno vārdus "EIROPAS SAVIENĪBAS".

205) 220. pantu atceļ.

206) Svītro 221. panta pirmo daļu.

207) 223. panta pirmās daļas beigās pievieno tekstu ", pēc apspriešanās ar 224.a pantā paredzēto komiteju.".

208) 224. panta pirmās daļas pirmo teikumu svītro un pirms vārdiem "tiesnešu skaitu" iekļauj vārdus "Vispārējās tiesas". Otrās daļas otrā teikuma beigās iekļauj tekstu ", pēc apspriešanās ar 224.a pantā paredzēto komiteju".

209) Iekļauj šādu jaunu 224.a pantu:

"224.A PANTS

Pirms dalībvalstu valdības pieņem 223. un 224. pantā minētos lēmumus par iecelšanu amatā, izveido komiteju, kas sniedz atzinumu par kandidātu atbilstību Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāl­advokātu pienākumiem.

Šīs komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Padome pieņem lēmumu, ar ko nosaka komitejas reglamentu, un lēmumu, ar ko ieceļ tās locekļus. Tā pieņem lēmumus pēc Tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas.".

210) 225. panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdkopu "izņemot tiesas palātām nodotās lietas" aizstāj ar vārdkopu "izņemot lietas, kas nodotas kādai specializētai tiesai, kuru izveido saskaņā ar 225.a pantu," un 2. punkta pirmajā daļā svītro vārdkopu ", kuras izveidotas saskaņā ar 225.a pantu".

211) 225.a pantu groza šādi:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Vispārējai tiesai var izveidot specializētās tiesas, kuras pirmajā instancē izskata un izlemj noteiktu kategoriju lietas īpašās jomās. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas, izveido tās vai nu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Tiesu, vai arī pēc Tiesas lūguma un pēc apspriešanās ar Komisiju.";

b) otrajā daļā vārdu "Lēmumā" aizstāj ar vārdu "Regulā" un vārdu "tās" aizstāj ar vārdiem "minētās tiesas";

c) trešajā daļā vārdu "lēmumā par palātas" aizstāj ar vārdiem "regulā par specializētās tiesas";

d) sestajā daļā vārdu "lēmumā" aizstāj ar vārdu "regulā", un daļas beigās pievieno šādu teikumu - "Statūtu I sadaļa un to 64. pants jebkurā gadījumā attiecas arī uz specializētajām tiesām.".

212) 228. pantu groza šādi:

a) 2. punktā pirmo un otro daļu aizvieto ar šādu daļu, kas kļūst par pirmo daļu:

"2. Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu, tā var vērsties Tiesā pēc tam, kad ir devusi minētajai valstij iespēju iesniegt savu apsvērumus. Tādā gadījumā tā norāda sodanaudu vai kavējuma naudu, kas jāmaksā attiecīgajai dalībvalstij un ko Komisija konkrētajos apstākļos uzskata par piemērotu.".

Trešajā daļā, kas kļūst par otro daļu, lieto apzīmējumu "Tiesa";

b) iekļauj šādu jaunu 3. punktu:

"3. Ja Komisija saskaņā ar 226. pantu ierosina lietu Tiesā par to, ka attiecīga dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu paziņot par direktīvas, kas pieņemta saskaņā ar likumdošanas procedūru, transponēšanas pasākumiem, tā var, ja uzskata par vajadzīgu, noteikt tās sodanaudas vai kavējuma naudas apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā un ko tā uzskata par piemērotu šādos apstākļos.

Ja Tiesa konstatē, ka noticis pārkāpums, tā attiecīgai valstij var uzlikt sodanaudu vai kavējuma naudu, nepārsniedzot Komisijas noteikto summu. Pienākums veikt maksājumu stājas spēkā tajā dienā, kas noteikta Tiesas spriedumā.".

213) 229.a pantā tekstu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu" aizstāj ar tekstu "Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ar vienprātīgu lēmumu" un vārdkopu "Kopienas rūpnieciskā īpašuma tiesības" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības". Pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu - "Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājušas dalībvalsts atbilstīgi savām konstitucionālajām prasībām.".

214) 230. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdkopu "Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtie tiesību akti" aizstāj ar vārdiem "leģislatīvie akti", pēc vārdiem "Eiropas Parlamenta" iekļauj vārdus "un Eiropadomes", vārdus "vis-à-vis" aizstāj ar vārdiem "attiecībā uz" un beigās pievieno šādu teikumu - "Tā pārbauda arī to Savienības struktūru aktu likumību, kuri rada tiesiskas sekas trešām personām.";

b) trešajā daļā teikuma daļu ", ko savu prerogatīvu aizsardzības nolūkā ceļ Revīzijas palāta un ECB" aizstāj ar teikuma daļu ", ko savu prerogatīvu aizsardzības nolūkā ceļ Revīzijas palāta, Eiropas Centrālā Banka un Reģionu komiteja.";

c) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai, vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.";

d) iekļauj šādu jaunu piekto daļu, pašreizējā piektā daļa kļūst par sesto daļu:

"Tiesību aktos par Savienības struktūru izveidi var paredzēt īpašus nosacījumus un kārtību attiecībā uz prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ pret šo struktūru tiesību aktiem, kuru mērķis ir radīt tiesiskas sekas attiecībā uz šīm personām.".

215) 231. panta 2. punkta tekstu aizstāj ar šādu tekstu: "Tomēr, pasludinot tiesību aktu par spēkā neesošu, Tiesa, ja uzskata par vajadzīgu, nosaka, kuras no šā tiesību akta sekām jāuzskata par galīgām.".

216) 232. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā pēc vārdiem "Eiropas Parlaments" iekļauj tekstu ", Eiropadome," pēc vārda "Komisija" iekļauj vārdkopu "vai Eiropas Centrālā banka", pirms vārda "Komisija" vārdu "vai" aizstāj ar komatu un daļas beigās pievieno šādu teikumu - "Šis pants ar tādiem pašiem nosacījumiem attiecas uz Savienības struktūrām, kuras nepieņem lēmumu.";

b) trešajā daļā pēc vārda "iestāde" iekļauj vārdkopu "vai kāda struktūra";

c) ceturto daļu svītro.

217) 233. panta pirmajā daļā svītro vārdus "vai iestādēm" un vārdu "kuru" maina uz "kuras", svītro arī trešo daļu.

218) 234. panta pirmās daļas b) apakš­punktā vārdus "un ECB" svītro un arī c) apakšpunktu svītro. Panta beigās pievieno šādu daļu - "Ja šāds jautājums ir radies lietā, kas dalībvalsts tiesā tiek izskatīta attiecībā uz apcietinājumā esošu personu, Eiropas Savienības Tiesa to izlemj ar minimālu kavēšanos.".

219) 235. pantā atsauci uz 288. panta otro daļu aizstāj ar atsauci uz 288. panta otro un trešo daļu.

220) Iekļauj šādu jaunu 235.a pantu:

"235.A PANTS

Tiesas jurisdikcijā ir izskatīt lietas par Eiropadomes vai Padomes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu pieņemta tiesību akta likumību tikai pēc tās dalībvalsts lūguma, uz kuru attiecas Eiropadomes vai Padomes secinājumi, un attiecībā vienīgi uz minētajā pantā paredzētajiem procedūras noteikumiem.

Pieteikums jāiesniedz viena mēneša laikā pēc secinājumu pieņemšanas. Tiesa to izlemj viena mēneša laikā no minētā pieteikuma dienas.".

221) 236. pantā vārdkopu "Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība" aizstāj ar vārdkopu "Civildienesta noteikumi un pārējo Savienības darbinieku nodarbināšanas kārtība".

222) 237. panta d) apakšpunktā otrā teikuma sākumā vārdu "Padomes" aizstāj ar vārdu "Valdes".

223) Iekļauj šādu jaunu 240.a un jaunu 240.b pantu:

"240.A PANTS

Eiropas Savienības Tiesai nav jurisdikcijas attiecībā uz noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti saistībā ar noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku.

Tiesas kompetencē tomēr ir pārraudzīt Līguma par Eiropas Savienību 25.a panta piemērošanu un izlemt lietas, kuras ierosinātas saskaņā ar 230. panta ceturtajā daļā paredzētajiem nosacījumiem par lēmumu likumību, kuri paredz ierobežojošus pasākumus pret fiziskām vai juridiskām personām un kurus pieņēmusi Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas II nodaļu.

240.B PANTS

Eiropas Savienības Tiesa, īstenojot tai uzticētās pilnvaras saistībā ar trešās daļas IV sadaļas 4. un 5. iedaļas noteikumiem par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, nav kompetenta pārbaudīt kādas dalībvalsts policijas vai citu tiesību aizsardzības dienestu darbības likumību vai samērību, vai tādu dalībvalstu pienākumu izpildi, kas attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējas drošības sargāšanu.".

224) 241. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"241. PANTS

Neatkarīgi no tā, ka ir pagājis 230. panta piektajā daļā noteiktais laiks, jebkura puse tiesvedībā, kurā izskata Savienības iestāžu vai struktūru pieņemtus vispārējas piemērošanas pasākumus, var atsaukties uz 230. panta otrajā daļā norādītajiem iemesliem, lai Eiropas Savienības Tiesā pierādītu šo pasākumu nepiemērojamību.".

225) 242. panta otrajā teikumā lieto apzīmējumu "Tiesa".

226) 245. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var grozīt Statūtu noteikumus, izņemot I sadaļu un 64. pantu. Eiropas Parlaments un Padome tos pieņem vai nu pēc Tiesas priekšlikuma, apspriežoties ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas lūguma, apspriežoties ar Tiesu.".

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

227) Iekļauj šādu 4.a iedaļu un 245.a pantu:

"4.a IEDAĻA

EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA

245.A PANTS

1. Eiropas Centrālā banka kopā ar valstu centrālajām bankām veido Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). Eiropas Centrālā banka kopā ar to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru naudas vienība ir euro un kas veido Eurosistēmu, īsteno Savienības monetāro politiku.

2. Eiropas Centrālās bankas lēmējinstances veic ECBS reglamentēšanu. ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neskarot šo mērķi, tā atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Savienībā, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu.

3. Eiropas Centrālā banka ir tiesību subjekts. Vienīgi tā ir tiesīga atļaut euro emisiju. Tā ir neatkarīga, gan īstenojot savas pilnvaras, gan pārzinot finanses. Savienības iestādes, struktūras, kā arī dalībvalstu valdības ievēro šo neatkarību.

4. Eiropas Centrālā banka pieņem pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai veiktu tās uzdevumus saskaņā ar 105. līdz 111.a pantu un 115.c pantu un saskaņā ar ECBS un ECB statūtos izklāstītajiem nosacījumiem. Saskaņā ar šiem pašiem pantiem tās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, un to centrālās bankas patur savas pilnvaras monetāros jautājumos.

5. Ar Eiropas Centrālo banku atbilstīgi tās kompetences jomām konsultējas par visiem Savienības aktu projektiem un visiem reglamentējošo aktu projektiem valstu līmenī, un tā var sniegt atzinumu.".

228) Iekļauj 245.b pantu, kurā pārņem 112. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) 1. punktā vārdkopu "valstu centrālo banku vadītāji." aizstāj ar tekstu "to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir euro.";

b) 2. punktā a) un b) apakšpunktu numerāciju svītro, rezultātā pašreizējais a) apakšpunkts kļūst par pirmo daļu un pašreizējā b) apakšpunkta trīs daļas kļūst, attiecīgi, par otro, trešo un ceturto punkta daļu; otrajā daļā tekstu "dalībvalstu vai to valdību vadītāji, savstarpēji vienojoties, izraugās" aizstāj ar vārdkopu "ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu".

229) Iekļauj 245.c pantu, kurā pārņem 113. panta tekstu.

REVĪZIJAS PALĀTA

230) 246. pantā pirms vārda "revīziju" iekļauj vārdu "Savienības" un pievieno šādu jaunu otro daļu:

"Tajā ir pa vienam pilsonim no katras dalībvalsts. Tās locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.".

231) 247. pantu groza šādi:

a) 1. punktu un 4. punkta pirmo daļu svītro. 2. līdz 9. punktu numurē attiecīgi kā 1.līdz 8. punktu;

b) 2. punktā, ko numurē kā 1. punktu, vārdus "savās valstīs" aizstāj ar vārdiem "savā valstī";

c) 4. punktā, ko numurē kā 3. punktu, vārdu "viņi" aizstāj ar vārdkopu "Revīzijas palātas locekļi".

232) 248. pantā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI

233) 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu "SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI, PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI".

234) Pirms 249. panta iekļauj 1.iedaļu:

"1. IEDAĻA
SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI"

235) 249. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Īstenojot Savienības pilnvaras, iestādes pieņem regulas, direktīvas un lēmumus, kā arī sniedz ieteikumus vai atzinumus.

b) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Lēmumi uzliek saistības kopumā. Lēmumi, kuros ir norādīti konkrēti adresāti, ir saistoši tikai šiem adresātiem.".

236) Iekļauj šādu jaunu 249.a līdz 249.d pantu:

"249.A PANTS

1. Parasta likumdošanas procedūra ir tāda procedūra, kurā Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma kopīgi pieņem regulu, direktīvu vai lēmumu. Šī procedūra ir noteikta 251. pantā.

2. Īpašos Līgumos noteiktos gadījumos Eiropas Parlamenta ar Padomes līdzdalību vai Padomes ar Eiropas Parlamenta līdzdalību pieņemta regula, direktīva vai lēmums ir īpaša likumdošanas procedūra.

3. Tiesību akti, kas pieņemti ar īpašu likumdošanas procedūru ir leģislatīvi akti.

4. Īpašos Līgumos noteiktos gadījumos leģislatīvus aktus var pieņemt pēc dalībvalstu grupas vai pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas, pēc Eiropas Centrālās Bankas ieteikuma vai pēc Tiesas vai Eiropas Investīciju bankas lūguma.

249.b pants

1. Ar leģislatīvu aktu Komisijai var dot pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus.

Leģislatīvajos aktos tiek konkrēti noteikti pilnvaru deleģēšanas mērķi, saturs, apjoms un ilgums. Uz būtiskiem elementiem kādā jomā attiecas leģislatīvie akti, un tādējādi uz tiem nedrīkst attiekties pilnvaru deleģēšana.

2. Leģislatīvie akti paredz nosacījumus, ar kādiem notiek deleģēšana; šie nosacījumi var būt šādi:

a) Eiropas Parlaments vai Padome var nolemt atsaukt deleģēšanu;

b) deleģētais akts var stāties spēkā tikai tad, ja Eiropas Parlaments vai Padome leģislatīvajā aktā noteiktajā termiņā nav izteikusi iebildumus.

Piemērojot a) un b) apakšpunktu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar savu locekļu balsu vairākumu, bet Padome - ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Deleģēto aktu virsrakstā iekļauj vārdu "deleģētais" vai "deleģētā".

249.C PANTS

1. Dalībvalstis pieņem visus tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu juridiski sais­tošos Savienības aktus.

2. Ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai, šie akti piešķir Komisijai vai, īpašos, attiecīgi pamatotos gadījumos un Līguma par Eiropas Savienību 11. un 13. pantā paredzētajos gadījumos, Padomei īstenošanas pilnvaras.

3. Piemērojot 2. punktu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, iepriekš paredz normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu.

4. Īstenošanas aktu virsrakstā iekļauj vārdu "īstenošana".

249.D PANTS

Padome pieņem ieteikumus. Tā pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kad Līgumos ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma. Tā pieņem vienprātīgus lēmums tajās jomās, kurās ir nepieciešams vienprātīgs lēmums kāda Savienības akta pieņemšanai. Komisija un - gadījumos, kas paredzēti Līgumos,- arī Eiropas Centrālā banka pieņem ieteikumus.".

AKTU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI

237) Pirms 250. panta iekļauj 2. iedaļu ar virsrakstu "AKTU PIEŅEMŠANAS PROCEDŪRAS UN CITI NOTEIKUMI".

238) 250. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Ja saskaņā ar Līgumiem Padome lemj pēc Komisijas priekšlikuma, Padome var grozīt minēto priekšlikumu ar vienprātīgu lēmumu, izņemot gadījumus, kas paredzēti 251. panta 10. un 13. punktā, 268., 270.a un 272. pantā, kā arī 273. panta otrajā daļā.".

239) 251. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdkopu "uz šo pantu" aizstāj ar vārdkopu "uz parasto likumdošanas procedūru";

b) 2. punkta otro un trešo daļu, kā arī 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"Pirmais lasījums

3. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā pieņem savu nostāju un paziņo par to Padomei.

4. Ja Padome apstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, attiecīgo tiesību aktu pieņem tādā redakcijā, kāda atbilst Eiropas Parlamenta nostājai.

5. Ja Padome neapstiprina Eiropas Parlamenta nostāju, tā pieņem savu nostāju pirmajā lasījumā un paziņo par to Eiropas Parlamentam.

6. Padome Eiropas Parlamentam pilnībā dara zināmus iemeslus, kas tai likuši pieņemt nostāju pirmajā lasījumā. Komisija pilnībā informē Eiropas Parlamentu par savu nostāju.

Otrais lasījums

7. Ja trijos mēnešos pēc šādas paziņošanas Eiropas Parlaments:

a) apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā vai nav pieņēmis lēmumu, tad uzskata, ka attiecīgais tiesību akts ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Padomes nostājai;

b) ar savu locekļu balsu vairākumu noraida Padomes nostāju pirmajā lasījumā, tad uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts;

c) ar savu locekļu balsu vairākumu ierosina grozījumus Padomes nostājai pirmajā lasījumā, tad šādi grozīto tekstu nosūta Padomei un Komisijai, kas sniedz atzinumu par šiem grozījumiem.

8. Ja trijos mēnešos pēc grozījumu saņemšanas no Eiropas Parlamenta Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu:

a) apstiprina visus šos grozījumus, tad attiecīgo tiesību aktu uzskata par pieņemtu;

b) neapstiprina visus grozījumus, tad Padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, sešu nedēļu laikā sasauc Samierināšanas komitejas sanāksmi.

9. Par grozījumiem, par kuriem Komisija sniegusi negatīvu atzinumu, Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

Pušu samierināšana

10. Samierināšanas komiteju veido Padomes locekļi vai viņu pārstāvji, kā arī tikpat daudz Eiropas Parlamenta pārstāvju; tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu ar Padomes locekļu vai to pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju otrajā lasījumā.

11. Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

12. Ja Samierināšanas komiteja neapstiprina kopīgu dokumentu sešās nedēļās pēc tās sasaukšanas, uzskata, ka ierosinātais tiesību akts nav pieņemts.

Trešais lasījums

13. Ja minētajā laikposmā Samierināšanas komiteja apstiprina kopīgu dokumentu, Eiropas Parlamentam, kas pieņem lēmumu ar nodoto balsu vairākumu, un Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc apstiprināšanas ir sešas nedēļas laika, lai pieņemtu attiecīgo tiesību aktu saskaņā ar kopīgo dokumentu. Ja tās nerīkojas šādi, piedāvāto tiesību aktu neuzskata par pieņemtu.

14. Šajā pantā minēto triju mēnešu un sešu nedēļu termiņu pagarina pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma, bet ne vairāk kā, attiecīgi, par vienu mēnesi un divām nedēļām.

Īpaši noteikumi

15. Ja Līgumos īpaši noteiktos gadījumos pēc dalībvalstu grupas iniciatīvas, Eiropas Centrālās bankas ieteikuma vai Tiesas lūguma leģislatīvo aktu iesniedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, 2. punktu, 6. punkta otro teikumu un 9. punktu nepiemēro.

Tādos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome paziņo Komisijai par akta projektu un savu nostāju pirmajā un otrajā lasījumā. Eiropas Parlaments vai Padome procedūras gaitā var lūgt Komisijas atzinumu, kuru Komisija var sniegt arī pēc pašas iniciatīvas. Tā arī var, ja uzskata par vajadzīgu, līdzdarboties Samierināšanas komitejā saskaņā ar 11. punktu.".

240) 252. pantu atceļ. Iekļauj šādu jaunu 252.a pantu:

"252.A PANTS

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savstarpēji apspriežas un kopīgi vienojas par sadarbības kārtību. Šajā nolūkā tās var atbilstīgi Līgumiem noslēgt iestāžu nolīgumus, kas var būt saistoši.".

241) 253. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"253. PANTS

Ja Līgumos nav noteikts, kāda veida akti ir jāpieņem, iestādes pašas to nolemj atkarībā no katra attiecīgā gadījuma, atbilstīgi piemērojamām procedūrām un ievērojot proporcionalitātes principu.

Tiesību aktos ir sniegts to pieņemšanas pamatojums, kā arī norādīti visi priekšlikumi, ieteikumi, iniciatīvas, lūgumi vai atzinumi, kas paredzēti Līgumos.

Izskatot leģislatīvo aktu projektus, Eiropas Parlaments un Padome atturas pieņemt aktus, kuri attiecīgajā jomā nav paredzēti ar atbilstīgu likumdošanas procedūru.".

242) 254. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"254. PANTS

1. Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, paraksta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs.

Leģislatīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Leģislatīvos aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

2. Neleģislatīvos aktus, kas pieņemti kā regulas, direktīvas un lēmumi, kuros nav precizēti adresāti, paraksta tās iestādes priekšsēdētājs, kura šos aktus pieņem.

Regulas, direktīvas, kas adresētas visām dalībvalstīm, kā arī lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētie akti stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

Citas direktīvas un lēmumus paziņo visiem, kam tie adresēti, un līdz ar šādu paziņošanu tie stājas spēkā.".

243) Iekļauj šādu jaunu 254.a pantu:

"254.A PANTS

1. Veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu.

2. Ievērojot Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, kas pieņemti, pamatojoties uz 283. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, šajā nolūkā paredz īpašus noteikumus.".

244) 255. pants kļūst par 16.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 28. punktā.

245) 256. panta pirmajā daļā tekstu "Padomes vai Komisijas lēmumi, kas uzliek" aizstāj ar tekstu "Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas akti, kas uzliek".

PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRAS

246) Iekļauj šādu jaunu 3. nodaļu un 256.a pantu, attiecīgi 3. un 4. nodaļa kļūst par 1. un 2. iedaļu un 5. nodaļu numurē kā 4. nodaļu:

"3. NODAĻA
SAVIENĪBAS PADOMDEVĒJAS STRUKTŪRAS

256.A PANTS

1. Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kas veic padomdevēju funkcijas.

2. Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā.

3. Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam.

4. Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs.

5. Noteikumus, kas izklāstīti 2. un 3. punktā un kas reglamentē šo komiteju sastāvu, Padome regulāri pārskata, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas Savienībā. Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu, šajā nolūkā pieņem lēmumus.".

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA

247) 257. un 261. pantu svītro.

248) 258. panta otro un trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Komitejas sastāvu.".

249) 259. pantu groza šādi:

a) 1. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu - "Komitejas locekļus ieceļ uz pieciem gadiem.";

b) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Komisiju. Tā var saņemt atzinumus no Eiropas organizācijām, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības un sociālās jomas, kā arī pilsonisko sabiedrību un ir ieinteresētas Savienības darbībās.".

250) 260. panta pirmajā daļā vārdus "diviem gadiem" aizstāj ar vārdiem "divarpus gadiem" un trešajā daļā pirms vārda "Padomes" iekļauj vārdus "Eiropas Parlamenta,".

251) 262. pantu groza šādi:

a) pirmajā, otrajā un trešajā daļā pirms vārda "Padome" iekļauj vārdus "Eiropas Parlaments";

b) pirmajā daļā vārdus "Padomei un Komisijai jāapspriežas" aizstāj ar vārdiem "Padome un Komisija apspriežas";

c) trešajā daļā tekstu ", kā arī specializētās nodaļas" svītro;

d) ceturto daļu svītro.

REĢIONU KOMITEJA

252) 263. pantu groza šādi:

a) pirmo daļu svītro;

b) trešo daļu, kas kļūst par otro daļu, aizstāj ar šādu daļu:

"Padome vienprātīgi pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Komitejas sastāvu.";

c) ceturtās daļas, kas kļūst par trešo daļu, pirmajā teikumā vārdkopu "pēc dalībvalstu priekšlikumiem" svītro un vārdu "četriem" aizstāj ar vārdu "pieciem"; ceturtajā teikumā vārdkopu "šā panta pirmajā daļā" aizstāj ar vārdkopu "256.a panta 3. punktā";

d) pēdējo daļu svītro.

253) 264. panta pirmajā daļā vārdus "diviem gadiem" aizstāj ar vārdiem "divarpus gadiem" un trešajā daļā pirms vārda "Padomes" iekļauj vārdus "Eiropas Parlamenta,".

254) 265. pantu groza šādi:

a) pirmajā, otrajā, trešajā un pēdējā daļā pirms vārda "Padomei" iekļauj vārdus "Eiropas Parlamentam";

b) pirmajā daļā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

c) ceturto daļu svītro.

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

255) 266. panta trešajā daļā vārdkopu "pēc Komisijas lūguma" aizstāj ar vārdkopu "pēc Komisijas priekšlikuma", pēc vārdiem "vienprātīgu lēmumu" iekļauj vārdkopu "un saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru" un tekstu "Statūtu 4., 11. un 12., kā arī 18. panta 5. punktu" aizstāj ar vārdu "Statūtus".

256) 267. panta b) apakšpunktā vārdu "nosaka" aizstāj ar vārdu "izraisa" un vārdus "pakāpeniska izveide" aizstāj ar vārdkopu "izveide un darbība".

FINANŠU NOTEIKUMI

257) 268. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā tekstu ", tostarp tos, kas attiecas uz Eiropas Sociālo fondu," svītro un visas trīs daļas kļūst par 1. punktu;

b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Savienības gada budžetu nosaka Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar 272. pantu.";

c) iekļauj šādu jaunu 2. līdz 6. punktu:

"2. Budžetā atspoguļotos izdevumus apstiprina ikgadējam budžeta īstenošanas laikposmam saskaņā ar 279. pantā minēto regulu.

3. Lai īstenotu budžetā atspoguļotos izdevumus, nepieciešams iepriekš pieņemt juridiski saistošu Savienības tiesību aktu, kas noteiktu juridisko pamatu tās darbībai un attiecīgo izdevumu īstenošanai saskaņā ar 279. pantā minēto regulu, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētajā regulā.

4. Lai uzturētu budžeta disciplīnu, Savienība nepieņem nevienu aktu, kas varētu būtiski ietekmēt budžetu, ja vien netiek pamatots, ka šajos aktos minētos izdevumus ir iespējams finansēt, nepārsniedzot Savienības pašas resursus un saskaņā ar 270.a pantā minēto daudzgadu finanšu shēmu.

5. Budžetu īsteno saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu. Dalībvalstis sadarbojas ar Savienību, lai nodrošinātu, ka budžetā iekļautās apropriācijas izmanto saskaņā ar šo principu.

6. Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 280. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.".

SAVIENĪBAS PAŠAS RESURSI

258) Pirms 269. panta iekļauj 1. nodaļu ar virsrakstu "SAVIENĪBAS PAŠAS RESURSI".

259) 269. pantu groza šādi:

a) iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:

"Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku.";

b) otro daļu aizstāj ar šādām divām daļām:

"Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, pieņem lēmumu, paredzot noteikumus attiecībā uz Savienības pašas resursu sistēmu. Šajā kontekstā tā var noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju. Minētais lēmums nestājas spēkā, kamēr to nav pieņēmušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām.

Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, paredz Savienības pašas resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, ja tas ir noteikts lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz trešo daļu. Padome pieņem lēmumu pēc tam, kad saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.".

260) 270. pantu atceļ.

DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA

261) Iekļauj šādu jaunu 2. nodaļu un 270.a pantu:

"2. NODAĻA
DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA

"270.A PANTS

1. Daudzgadu finanšu shēma nodrošina, ka Savienības izdevumi tiek veikti godprātīgi un pašu resursu robežās.

To nosaka vismaz uz pieciem gadiem.

Savienības gada budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

2. Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pieņem regulu, kas nosaka daudzgadu finanšu shēmu. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta locekļu vairākuma piekrišanu.

Eiropadome var pieņemt vienprātīgu lēmumu, ar ko Padomei atļauj pieņemt lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot pirmajā daļā minēto regulu.

3. Finanšu shēma nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām. Izdevumu kategorijas, kuru skaits ir ierobežots, atbilst galvenajām Savienības darbības nozarēm.

Finanšu shēma paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei.

4. Ja Padome līdz iepriekšējās finanšu shēmas beigām nav pieņēmusi regulu, kurā paredzēta jauna finanšu shēma, maksimālo apjomu un citus noteikumus, kas atbilst attiecīgās shēmas pēdējam gadam, turpina piemērot līdz šāda akta pieņemšanai.

5. Finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu.".

SAVIENĪBAS GADA BUDŽETS

262) Pēc 270. a panta iekļauj 3. nodaļu ar virsrakstu "SAVIENĪBAS GADA BUDŽETS".

263) Iekļauj 270. b pantu, kurā pārņem 272. panta 1. punkta tekstu.

264) 271. pants kļūst par jauno 273.a pantu; to groza, kā norādīts šā panta 267. punktā.

265) 272. panta 1. punkts kļūst par 270.b pantu; 272. panta 2.līdz 10. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"272. PANTS

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru nosaka Savienības gada budžetu saskaņā ar šādiem noteikumiem.

1. Katra iestāde, izņemot Eiropas Centrālo Banku, līdz 1. jūlijam sagatavo savu paredzamo izdevumu tāmes nākamajam finanšu gadam. Komisija apvieno šīs tāmes budžeta projektā, kurā var būt ietvertas dažādas tāmes.

Budžeta projektā ir ieņēmumu tāme un izdevumu tāme.

2. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par budžeta projektu ne vēlāk kā 1. septembrī pirms budžeta īstenošanas gada sākuma.

Komisija procedūras gaitā var grozīt budžeta projektu līdz brīdim, kad tiek sasaukta 5. punktā minētā Samierināšanas komiteja.

3. Padome pieņem nostāju par budžeta projektu un nosūta to Eiropas Parlamentam ne vēlāk kā 1. oktobrī pirms budžeta īstenošanas gada sākuma. Padome Eiropas Parlamentam dara zināmus visus iemeslus, kas tai likuši pieņemt attiecīgo nostāju.

4. Ja četrdesmit divās dienās pēc šā ziņojuma Eiropas Parlaments:

a) apstiprina Padomes nostāju, tad budžets ir pieņemts;

b) nav pieņēmis lēmumu, tad budžetu uzskata par pieņemtu;

c) pieņem grozījumus ar tā locekļu balsu vairākumu, tad grozīto projektu pārsūta Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, vienojoties ar Padomes priekšsēdētāju, tūlīt sasauc Samierināšanas komitejas sēdi. Tomēr ja desmit dienās no projekta pārsūtīšanas Padome informē Eiropas Parlamentu, ka tā ir pieņēmusi visus tā grozījumus, Samierināšanas komitejas sanāksme nenotiek.

5. Samierināšanas komiteju veido Padomes locekļi vai viņu pārstāvji, kā arī tikpat daudz locekļu, kas pārstāv Eiropas Parlamentu; tās uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu ar Padomes locekļu vai to pārstāvju kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlamenta pārstāvju balsu vairākumu divdesmit vienā dienā pēc Komitejas sasaukšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru ini­ciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

6. Ja divdesmit vienā dienā, kā minēts 5. punktā, Samierināšanas komiteja vienojas par kopīgu dokumentu, Eiropas Parlamentam un Padomei pēc vienošanās ir četrpadsmit dienas, lai pieņemtu apspriežamo tiesību aktu saskaņā ar kopīgo dokumentu.

7. Ja 6. punktā minēto četrpadsmit dienu laikā:

a) Eiropas Parlaments un Padome apstiprina kopīgo dokumentu vai nepieņem lēmumu vai ja viena no šīm iestādēm apstiprina kopīgo dokumentu, bet otra nepieņem lēmumu, budžetu uzskata par galīgi pieņemtu saskaņā ar kopīgo dokumentu, vai

b) Eiropas Parlaments ar visu tā locekļu vairākumu un Padome noraida kopīgo dokumentu vai ja viena no šīm iestādēm noraida kopīgo dokumentu, bet otra nepieņem lēmumu, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu, vai

c) Eiropas Parlaments ar visu tā locekļu vairākumu nepieņem kopīgo dokumentu, bet Padome to apstiprina, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu, vai

d) Eiropas Parlaments apstiprina kopīgo dokumentu, bet Padome to noraida, Eiropas Parlaments četrpadsmit dienu laikā no dienas, kad Padome to noraidījusi, ar visu tā locekļu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu var nolemt apstiprināt visus grozījumus vai dažus no tiem, kas minēti 4. punkta c) daļā. Ja Eiropas Parlamenta grozījumi netiek apstiprināti, Samierināšanas komitejas nostāju par budžeta pozīciju, uz ko attiecas grozījums, uzskata par pieņemtu. Budžetu, pamatojoties uz šo, uzskata par galīgi pieņemtu.

8. Ja 5. punktā minētās divdesmit vienas dienas laikā Samierināšanas komiteja nevienojas par kopīgu dokumentu, Komisija iesniedz jaunu budžeta projektu.

9. Kad šajā pantā paredzētā procedūra ir beigusies, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

10. Katra iestāde īsteno ar šo pantu piešķirtās pilnvaras, ievērojot Līgumus un saskaņā ar to pieņemtos tiesību aktus, jo īpaši ņemot vērā Savienības pašu resursus un ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru.".

266) 273. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā vārdu "nobalsots" aizstāj ar "galīgi pieņemts", vārdus "vai citā apakšnodaļā" svītro un tekstu "kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais budžeta projekts." aizstāj ar tekstu "kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām attiecīgajā nodaļā; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt apropriācijas, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kas paredzēta budžeta projektā tajā pašā nodaļā.";

b) otrajā daļā pēc vārda "Padome" iekļauj vārdkopu "pēc Komisijas priekšlikuma" un beigās pievieno šādu tekstu - ", atbilstīgi regulai, kas pieņemta saskaņā ar 279. pantu. Padome tūlīt nosūta šo lēmumu Eiropas Parlamentam.";

c) trešo daļu svītro;

d) pēdējo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Otrajā daļā minētais lēmums paredz vajadzīgos pasākumus saistībā ar līdzekļiem, lai nodrošinātu šā panta piemērošanu atbilstīgi 269. pantā minētajiem aktiem.

Tas stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja Eiropas Parlaments ar locekļu vairākumu šajā laikā nav nolēmis samazināt šos izdevumus.".

267) Iekļauj 273.a pantu, kurā pārņem 271. panta tekstu, izdarot šādus grozījumus:

a) pirmo daļu svītro;

b) trešajā daļā, kas kļuvusi par otro daļu, vārdus "vajadzības gadījumā" svītro;

c) pēdējā daļā vārdkopu "Padomes, Komisijas un Tiesas" aizstāj ar tekstu "Eiropadomes un Padomes, Komisijas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas".

BUDŽETA ĪSTENOŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO ATBILDĪBAS

268) 4. nodaļu "BUDŽETA ĪSTENOŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO ATBILDĪBAS" iekļauj pirms 274. panta, kuru groza šādi:

a) pirmajā daļā teikuma daļu "Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu uzņemas atbildību par budžeta izpildi" aizstāj ar tekstu "Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi";

b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Regulā paredz dalībvalstu pienākumus budžeta īstenošanas kontrolē un revīzijā, kā arī attiecīgo atbildību. Tajā paredz atbildību un precizē noteikumus, kas katrai iestādei jāievēro attiecībā uz pašas izdevumu īstenošanu.".

269) 275. pantā vārdu "Padomei" un vārdus "Eiropas Parlamentam" maina vietām. Pievieno šādu jaunu otro daļu:

"Komisija arī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Savienības finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti, jo īpaši saistībā ar norādēm, ko Eiropas Parlaments un Padome snieguši saskaņā ar 276. pantu.".

270) 276. panta 1. punktā vārdkopu "275. pantā minētos pārskatus un finanšu pārskatu" aizstāj ar tekstu "275. pantā minētos pārskatus, finanšu pārskatu un novērtējumu".

KOPĪGIE FINANŠU NOTEIKUMI

271) Pirms 277. panta iekļauj 5. nodaļu ar virsrakstu "KOPĪGI NOTEIKUMI".

272) 277. pantu tekstu aizstāj ar šādu pantu:

"277. PANTS

Daudzgadu finanšu shēmu un gada budžetu izstrādā euro.".

273) 279. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar Revīzijas palātu pieņem:

a) finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas, kā arī aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru;

b) noteikumus, kas nosaka finanšu jomas subjektu atbildības kontroli, jo īpaši pilnvarotāju un grāmatvežu atbildības kontroli.";

b) 2. punktā tekstu ", apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, kā arī saņēmusi Revīzijas palātas atzinumu, ar vienprātīgu lēmumu" aizstāj ar tekstu "un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Revīzijas palātu".

274) Iekļauj šādu jaunu 279.a un 279.b pantu:

"279.A PANTS

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām.

279.B PANTS

Pēc Komisijas iniciatīvas regulāri tiek sasauktas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāju sanāksmes saskaņā ar šajā nodaļā minētajām procedūrām. Priekšsēdētāji attiecīgi rīkojas, lai sekmētu pārrunas un attiecīgo iestāžu nostājas saskaņošanu nolūkā veicināt šīs nodaļas noteikumu piemērošanu.".

KRĀPŠANAS APKAROŠANA

275) Pirms 280. panta iekļauj 6. nodaļu ar virsrakstu "KRĀPŠANAS APKAROŠANA".

276) 280. pantu groza šādi:

a) 1. punkta beigās pievieno šādu teikuma daļu: ", kā arī Savienības iestādēs un struktūrās.";

b) 4. punktā pēc vārda "dalībvalstīs" iekļauj tekstu ", kā arī Savienības iestādēs un struktūrās" un punkta pēdējo teikumu svītro.

CIEŠĀKA SADARBĪBA

277) Pēc 280. panta iekļauj III sadaļu ar virsrakstu "CIEŠĀKA SADARBĪBA".

278) Iekļauj šādu jaunu 280.a līdz 280.i pantu, kas līdz ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu un aizstāj Līguma par Eiropas Savienību pašreizējos 27.a līdz 27.e pantu, 40. līdz 40.b pantu un 43. līdz 45. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. un 11.a pantu:

"280.A PANTS

Ciešākai sadarbībai jāatbilst Savienības Līgumiem un tiesību aktiem.

Šāda sadarbība neapdraud iekšējo tirgu vai ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Tā nerada šķēršļus vai diskrimināciju tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada traucējumus dalībvalstu savstarpējā konkurencē.

280.B PANTS

Jebkādas ciešākas sadarbības gadījumā ievēro to dalībvalstu kompetenci, tiesības un pienākumu, kuras šādā sadarbībā neiesaistās. Minētās dalībvalstis iesaistītajām dalībvalstīm neliek šķēršļus sadarbības īstenošanā.

280.C PANTS

1. Izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās atbilst minētajiem nosacījumiem un šajā sakarā jau pieņemtajiem aktiem.

Komisija un dalībvalstis, kas iesaistās ciešākā sadarbībā, nodrošina līdzdalības sekmēšanu iespējami lielākam dalībvalstu skaitam.

2. Komisija un, vajadzības gadījumā, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomes locekļus par ciešākas sadarbības norisi.

280.D PANTS

1. Dalībvalstis, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību kādā no jomām, uz ko attiecas Līgumi, izņemot ekskluzīvas kompetences jomas un kopējo ārpolitiku un drošības politiku, adresē lūgumu Komisijai, precizējot ierosinātās ciešākās sadarbības jomu un mērķus. Komisija šajā nolūkā var iesniegt priekšlikumu Padomei. Ja Komisija priekšlikumu neiesniedz, tā informē attiecīgās dalībvalstis par šādas rīcības iemesliem.

Šā punkta pirmajā daļā minēto atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.

2. To dalībvalstu lūgumu, kuras savā starpā vēlas izveidot ciešāku sadarbību kopējā ārpolitikā un drošības politikā, adresē Padomei. To nosūta Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas dod atzinumu par to, vai ierosinātā ciešākā sadarbība ir saderīga ar Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un Komisijai, kura sniedz atzinumu par to, vai ciešāka sadarbība ir saderīga ar Savienības politiku. To nosūta arī Eiropas Parlamentam informācijai.

Atļauju īstenot ciešāku sadarbību piešķir ar Padomes vienprātīgi pieņemtu lēmumu.

280.E PANTS

Visi Padomes locekļi var piedalīties Padomes apspriedēs, bet balsošanā piedalās tikai tie Padomes locekļi, kas pārstāv dalībvalstis, kuras ir iesaistītas ciešākā sadarbībā.

Vienprātība ir panākta tad, ja šādi balsojuši tikai iesaistīto dalībvalstu pārstāvji.

Minēto locekļu kvalificēto balsu vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punktu.

280.F PANTS

1. Jebkura dalībvalsts, kura vēlas iesaistīties jau uzsāktā ciešākā sadarbībā vienā no 280.d panta 1. punktā minētajām jomām, par savu nodomu paziņo Padomei un Komisijai.

Četros mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas dienas Komisija apstiprina attiecīgās dalībvalsts līdzdalību. Vajadzības gadījumā tā norāda, ka līdzdalības nosacījumi ir ievēroti, un nosaka tādus pārejas pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem attiecībā uz ciešākas sadarbības sakarā jau pieņemtu tiesību aktu piemērošanu.

Tomēr, ja Komisija uzskata, ka līdzdalības nosacījumi nav ievēroti, tā norāda pasākumus, kādi jāveic, lai šos nosacījumus ievērotu, un nosaka termiņu līdzdalības pieprasījuma atkārtotai izskatīšanai. Beidzoties šim termiņam, tā no jauna izskata pieteikumu saskaņā ar otrajā daļā izklāstīto procedūru. Ja Komisija uzskata, ka joprojām nav ievēroti līdzdalības nosacījumi, attiecīgā dalībvalsts var vērsties Padomē, kas pieņem lēmumu pieteikuma sakarā. Padome rīkojas saskaņā ar 280.e pantu. Tā arī var pieņemt šā panta otrajā daļā minētos pārejas pasākumus, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

2. Jebkura dalībvalsts, kura vēlas iesaistīties ciešākā sadarbībā kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, par savu nodomu paziņo Padomei, Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijai.

Padome apstiprina attiecīgās dalībvalsts līdzdalību pēc apspriešanās ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un vajadzības gadījumā tā ņem vērā to, vai ir ievēroti līdzdalības nosacījumi. Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma var noteikt tādus pārejas pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz jau pieņemtu tiesību aktu piemērošanu ciešākas sadarbības sakarā. Tomēr, ja Padome uzskata, ka līdzdalības nosacījumi nav ievēroti, tā norāda pasākumus, kādi jāveic, lai šos nosacījumus ievērotu, un nosaka termiņu līdzdalības pieprasījuma atkārtotai izskatīšanai.

Piemērojot šo punktu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu un rīkojas saskaņā ar 280.e pantu.

280.G PANTS

Izdevumus, kas radušies, īstenojot ciešāku sadarbību, un kas nav iestāžu administratīvās izmaksas, sedz iesaistītās dalībvalstis, ja vien visi Padomes locekļi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi nenolemj ko citu.

280.H PANTS

1. Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 280.e pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

2. Ja Līgumu noteikums, ko var piemērot attiecībā uz ciešāku sadarbību, paredz, ka Padome pieņem aktus saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tad Padome, lemjot vienprātīgi saskaņā ar 280.e pantā noteikto kārtību, var pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā pieņems lēmumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Padome pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar militāriem un aizsardzības jautājumiem.

280.I PANTS

Padome un Komisija, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina konsekvenci darbībās, ko veic ciešākas sadarbības sakarā, kā arī tādu darbību atbilstību Savienības politikai.".

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

279) Sesto daļu numurē kā septīto daļu.

280) 281., 293., 305. un 314. pantu atceļ. 286. pantu aizstāj ar 16.b pantu.

281) 282. panta beigās pievieno šādu teikumu - "Tomēr jautājumos, kas saistīti ar konkrētu iestāžu darbību, to pārstāv attiecīgās iestādes, ņemot vērā to administratīvo autonomiju.".

282) 283. pantā tekstu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar pārējām attiecīgām iestādēm, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem" aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgām iestādēm pieņem", kā arī vārdkopu "Kopienu pārējo darbinieku" aizstāj ar vārdkopu "Savienības pārējo darbinieku".

283) 288. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Atkāpjoties no panta otrās daļas, Eiropas Centrālā banka saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko pati vai to darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.".

284) 290. pantā pēc vārdus "lēmumu pieņem" aizstāj ar tekstu "lēmumu, pieņemot regulas, paredz".

285) 291. pantā tekstu ", Eiropas Monetāro institūtu" svītro.

286) 294. pants kļūst par 48.a pantu.

287) 299. pantu groza šādi:

a) 1. punktu svītro. 2. punkta pirmā daļa un 3. līdz 6. punkts kļūst par 311.a pantu, tos groza, kā norādīts šā panta 293. punktā.

2. punktu atstāj bez numura;

b) pirmās daļas sākumā vārdu "Tomēr" svītro un vārdkopu "Francijas aizjūras departamentu" aizstāj ar tekstu "Gvadelupas, Franču Gviānas, Martinikas, Reinjonas, Senbertelemī, Senmartēnas"; daļas beigās pievieno šādu teikumu - "Ja attiecīgos īpašos pasākumus pieņem Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā arī pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu.";

c) otrās daļas sākumā tekstu "Padome, paredzot attiecīgos pasākumus, kas minēti šā punkta otrajā daļā, ņem vērā, piemēram," aizstāj ar tekstu "Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši skar";

d) trešās daļas sākumā tekstu "šā punkta otrajā daļā" aizstāj ar tekstu "pirmajā daļā".

288) 300. un 301. pantu aizstāj ar attiecīgi 188.n un 188.k pantu un 302. līdz 304. pantu aizstāj ar 188.p pantu.

289) 308. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

"308. PANTS

1. Ja Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaņā Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērķiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieņem vajadzīgos pasākumus. Ja attiecīgos pasākumus Padome pieņēmusi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, tā pieņem lēmumu vienbalsīgi, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu.

2. Izmantojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.b panta 3. punktā minētā subsidiaritātes principa uzraudzības procedūru, Komisija vērš valstu parlamentu uzmanību uz priekšlikumiem, kas pamatojas uz šo pantu.

3. Šajā pantā paredzētie pasākumi nevar būt par iemeslu dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošanai gadījumos, kad Līgumi neparedz šādu saskaņošanu.

4. Uz šo pantu nevar pamatoties, lai sasniegtu ar kopējās ārpolitikas un drošības politiku saistītus mērķus, un jebkuros saskaņā ar šo pantu pieņemtos aktos ievēro Līguma par Eiropas Savienību 25.b panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus.".

290) Iekļauj šādu jaunu 308.a pantu:

"308.A PANTS

Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 7. punktu nepiemēro attiecībā uz šādiem pantiem:

- 269. panta trešo un ceturto daļu,

- 270.a panta 2. punkta pirmo daļu,

- 308. pantu un

- 309. pantu.".

291) 309. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

"309. PANTS

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu par dažu tiesību pārtraukšanu saistībā ar dalību Savienībā, Eiropadomes vai Padomes locekļi no attiecīgās dalībvalsts nepiedalās balsošanā, un attiecīgās dalībvalsts balsis neieskaita vajadzīgajā vienā trešdaļā vai četrās piektdaļās dalībvalstu balsu, kas minētas 1. un 2. punktā. Personiski klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt šā panta 2. punktā minētos lēmumus.

Lai pieņemtu Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. un 4. punktā minētos lēmumus kvalificēto vairākumu nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

Ja lēmumu atņemt balsstiesības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 3. punktu Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Līgumu noteikumiem, tad šis kvalificētais balsu vairākums ir tāds, kā paredzēts šā Līguma 205. panta 3. punkta b) apakšpunktā, bet ja Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas vai pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, tad to nosaka saskaņā ar 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, Eiropas Parlaments pieņem lēmumus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ko nodevis tā locekļu vairākums.".

292) 310. pantu pārdēvē par 188.m pantu.

293) 311. pantu atceļ. Iekļauj 311.a pantu, kurā pārņem 299. panta 2. punkta pirmās daļas un 3. līdz 6. punkta tekstu; šo tekstu groza šādi:

a) 2. punkta pirmo daļu un 3. līdz 6. punktu numurē kā 1.līdz 5. punktu un panta sākumā iekļauj jaunu ievadteikumu:

"Papildus Līguma par Eiropas Savienību 49.c panta noteikumiem attiecībā uz piemērošanas teritoriālo jomu piemēro šādus noteikumus:";

b) 2. punkta, ko numurē kā pirmo punktu, pirmajā daļā tekstu "Francijas aizjūras departamentiem" aizstāj ar tekstu "Gvadelupai, Franču Gviānai, Martinikai, Reinjonai, Senbertelemī, Senmartēnai" un beigās pievieno vārdkopu "saskaņā ar 299. pantu";

c) 3. punktā, ko numurē kā 2. punktu, beigu daļā vārdus "šā Līguma" svītro;

d) 6. punktā, ko numurē kā 5. punktu, ievadteikumu "Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem," aizstāj ar ievadteikumu "Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienību 49.c panta un šā panta 1. līdz 4. punkta:";

e) panta beigās pievieno šādu jaunu punktu:

"6. Pēc attiecīgas dalībvalsts ierosinājuma Eiropadome var pieņemt lēmumu, ar ko groza statusu, kas attiecībā uz Savienību ir piešķirts Dānijas, Francijas vai Nīderlandes zemēm vai teritorijām, kas minētas 1. un 2. punktā. Eiropadome pieņem lēmumu vienprātīgi pēc apspriedes ar Komisiju.".

294) Virsrakstu "NOBEIGUMA NOTEIKUMI" pirms 313. panta svītro.

295) Iekļauj šādu 313.a pantu:

"313.A PANTS

Šim Līgumam piemēro Līguma par Eiropas Savienību 53. panta noteikumus.".

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3. PANTS

Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.

4. PANTS

1. Šim Līgumam pievienotais 1. protokols satur grozījumus protokolos, kuri pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

2. Šim Līgumam pievienotais 2. protokols satur grozījumus Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā.

5. PANTS

1. Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantus, iedaļas, nodaļas, sadaļas un daļas ar grozījumiem, ko veic šis Līgums, numurē saskaņā ar atbilstības tabulām, kas pievienotas šā Līguma pielikumā un ir tā sastāvdaļa.

2. Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām un to savstarpējās atsauces pielāgo saskaņā ar 1. punktu, kā arī atsauces uz minēto pantu punktiem, kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi šim Līgumam, pielāgo saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām, ko satur citi Līgumi un primārie tiesību akti, kas ir Savienības pamatā, pielāgo saskaņā ar šā panta 1. punktu. Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību preambulas apsvērumiem vai uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pantiem vai punktiem, kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi šim Līgumam, pielāgo saskaņā ar šo Līgumu.

Attiecīgā gadījumā šādu pielāgojumu piemēro arī attiecībā uz noteikumiem, kas ir atcelti.

3. Atsauces uz Līguma par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma preambulas apsvērumiem, pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām atbilstīgi šā Līguma grozījumiem, kuras satur citi instrumenti vai akti, lasa kā atsauces uz šo Līgumu preambulas apsvērumiem, pantiem, iedaļām, nodaļām, sadaļām un daļām, kas numurētas saskaņā ar 1. punktu vai - attiecībā uz minēto pantu punktiem - kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi šim Līgumam.

6. PANTS

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas dokumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.

2. Šis Līgums stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī ar noteikumu, ka deponēti visi ratifikācijas dokumenti vai, ja tas nav noticis, nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas dokumentu deponējusi pēdējā parakstītājvalsts.

7. PANTS

Šā Līguma, turpmāk "Lisabonas Līgums", oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apstiprinātu kopiju visu citu parakstītājvalstu valdībām.

TO APLIECINOT, attiecīgie Pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.

 

 

 

PROTOKOLI

A. PROTOKOLI, KAS JĀPIEVIENO LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBU
UN/ VAI LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU, UN
VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS
DIBINĀŠANAS LĪGUMAM

PROTOKOLS
PAR VALSTU PARLAMENTU LOMU EIROPAS SAVIENĪBĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT, ka tas, kā valstu parlamenti kontrolē savu valdību darbību saistībā ar Eiropas Savienības darbību, ir atkarīgs no katras dalībvalsts konstitucionālās iekārtas un prakses;

TIEKDAMIES rosināt valstu parlamentus pilnīgāk iesaistīties Eiropas Savienības darbībā un paplašināt to iespējas izteikt viedokli par Eiropas Savienības leģislatīvo aktu projektiem, kā arī par citiem jautājumiem, kuros tie varētu būt īpaši ieinteresēti,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam:

I SADAĻA

INFORMĀCIJA VALSTU PARLAMENTIEM

1. PANTS

Komisijas konsultatīvos dokumentus (zaļās grāmatas, baltās grāmatas un paziņojumus), kad tos publicē, Komisija tieši nosūta valstu parlamentiem. Arī ikgadējo likumdošanas programmu un jebkādus citus likumdošanas plānošanas vai politiskās stratēģijas dokumentus Komisija nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. PANTS

Leģislatīvo aktu projektus, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, nosūta valstu parlamentiem.

Šajā protokolā "leģislatīvā akta projekts" ir Komisijas priekšlikums, dalībvalstu grupas iniciatīva, Eiropas Parlamenta iniciatīva, Tiesas lūgums, Eiropas Centrālās bankas ieteikums un Eiropas Investīciju bankas lūgums, kas attiecas uz kāda leģislatīvā akta pieņemšanu.

Komisijas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus Komisija tieši iesniedz valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Eiropas Parlamenta ierosinātos leģislatīvo aktu projektus Eiropas Parlaments tieši iesniedz valstu parlamentiem.

Dalībvalstu grupas, Tiesas, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Investīciju bankas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus Padome iesniedz valstu parlamentiem.

3. PANTS

Valstu parlamenti var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam pamatotu atzinumu par leģislatīvā akta projekta atbilstību subsidiaritātes principam, ievērojot procedūru, kas paredzēta Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

Ja attiecīgo leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi dalībvalstu grupa, Padomes priekšsēdētājs pamatoto atzinumu vai pamatotos atzinumus nodod attiecīgo dalībvalstu valdībām.

Ja leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, Padomes priekšsēdētājs pamatoto atzinumu vai pamatotos atzinumus nodod attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

4. PANTS

No dienas, kad leģislatīvā akta projekts ir pieejams valstu parlamentiem Savienības oficiālajās valodās, līdz dienai, kad projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, lai to pieņemtu vai lai formulētu nostāju saskaņā ar likumdošanas procedūru, ir jāpaiet astoņām nedēļām. Steidzamības gadījumos ir iespējami izņēmumi, kuru pamatojumu norāda Padomes aktā vai nostājā. Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, minētajās sešās nedēļās nedrīkst notikt nekāda vienošanās par leģislatīvā akta projektu. Izņemot pietiekami pamatotus steidzamības gadījumus, no dienas, kad leģislatīvā akta projektu iekļauj Padomes pagaidu darba kārtībā, līdz dienai, kad pieņem nostāju, ir jāpaiet desmit dienām.

5. PANTS

Padomes sanāksmju darba kārtību un to rezultātu, tostarp to sanāksmju protokolus, kurās Padome apspriež leģislatīvo aktu projektus, tieši nosūta valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos nosūta dalībvalstu valdībām.

6. PANTS

Ja Eiropadome paredz atsaukties uz Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 7. punkta pirmo vai otro daļu, valstu parlamentus par šo Eiropadomes iniciatīvu informē vismaz sešus mēnešus pirms lēmuma pieņemšanas.

7. PANTS

Revīzijas palāta informācijas nolūkā nosūta savu gada ziņojumu valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

8. PANTS

Ja valsts parlamentārā sistēma nav vienpalātas sistēma, šā protokola 1. līdz 7. pants attiecas uz parlamenta palātām.

II SADAĻA

PARLAMENTU SADARBĪBA

9. PANTS

Eiropas Parlaments un valstu parlamenti kopīgi nosaka to, kā organizēt un sekmēt efektīvu un regulāru savstarpējo sadarbību Eiropas Savienībā.

10. PANTS

Tādu parlamentāro struktūrvienību konference, kuras specializējas Savienības jautājumos, var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai izskatīšanai jebkuru priekšlikumu, ko tā uzskata par lietderīgu. Minētā konference arī veicina informācijas un labas prakses apmaiņu starp valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, kā arī starp to īpašajām komitejām. Tāpat minētā konference var organizēt parlamentu konferences par konkrētiem tematiem, jo īpaši lai apspriestu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumus, tostarp kopējo drošības un aizsardzības politiku. Konferences priekšlikumi nav saistoši valstu parlamentiem un neietekmē to nostāju.

 

PROTOKOLS
PAR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPA UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPA PIEMĒROŠANU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLĒDAMĀS nodrošināt to, ka lēmumu pieņemšana tiek iespējami tuvināta Savienības pilsoņiem;

NOLĒMUŠAS paredzēt nosacījumus, lai piemērotu subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā tie noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3.b pantā, un ieviest sistēmu šo principu piemērošanas uzraudzībai,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. PANTS

Katra iestāde nodrošina to, ka pastāvīgi tiek ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips, kā tie noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3.b pantā.

2. PANTS

Pirms iesniegt priekšlikumu par kādu leģislatīvo aktu, Komisija veic vispusīgas konsultācijas. Šādās konsultācijās, attiecīgā gadījumā, vērā ņem paredzēto darbību reģionālo un vietējo dimensiju. Steidzamības gadījumos Komisija izņēmuma kārtā neveic šādas konsultācijas. Šā lēmuma pamatojumu tā norāda savā priekšlikumā.

3. PANTS

Šajā protokolā "leģislatīvā akta projekts" ir Komisijas priekšlikums, dalībvalstu grupas iniciatīva, Eiropas Parlamenta iniciatīva, Tiesas lūgums, Eiropas Centrālās bankas ieteikums un Eiropas Investīciju bankas lūgums, kas attiecas uz kāda leģislatīvā akta pieņemšanu.

4. PANTS

Komisija savus leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad tos iesniedz Savienības likumdevējam.

Eiropas Parlaments savus leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus iesniedz valstu parlamentiem.

Dalībvalstu grupas, Tiesas, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Investīciju bankas ierosinātos leģislatīvo aktu projektus un grozītos projektus Padome iesniedz valstu parlamentiem.

Pieņemot Eiropas Parlamenta normatīvās rezolūcijas un Padomes nostājas, attiecīgā iestāde tās nosūta valstu parlamentiem.

5. PANTS

Leģislatīvo aktu projekti ir pamatoti, ņemot vērā subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu. Jebkurā leģislatīvā akta projektā jābūt iekļautam sīki izstrādātam ziņojumam, kas ļautu izvērtēt atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam. Šajā ziņojumā jāiekļauj elementi, kas ļauj izvērtēt akta finansiālo ietekmi, un - attiecībā uz direktīvu - tās ietekmi uz noteikumiem, kas dalībvalstīm jāievieš, tostarp - attiecīgā gadījumā - uz reģionālajiem tiesību aktiem. Secinājumu, ka Savienības mērķis ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, pamato ar kvalitatīviem un, kad vien tas iespējams, kvantitatīviem rādītājiem. Leģislatīvo aktu projektos ņem vērā vajadzību nodrošināt to, ka visi finansiālie vai administratīvie apgrūtinājumi, kas rodas Savienībai, valstu valdībām, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmējdarbības subjektiem un pilsoņiem, ir cik iespējams mazi un atbilstīgi noteiktajam mērķim.

6. PANTS

Ikviens valsts parlaments vai ikviena kāda valsts parlamenta palāta astoņās nedēļās no leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dienas var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam kādā no Savienības oficiālajām valodām sastādītu pamatotu atzinumu, kurā paskaidrots, kāpēc tā uzskata, ka attiecīgais projekts neatbilst subsidiaritātes principam. Ikviens valsts parlamenta vai ikviena valsts parlamenta palāta vajadzības gadījumā apspriežas ar reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras.

Ja attiecīgo leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi dalībvalstu grupa, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgo dalībvalstu valdībām.

Ja leģislatīvā akta projektu ir ierosinājusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, Padomes priekšsēdētājs šo pamatoto atzinumu nodod attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

7. PANTS

1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja kāda no tām ierosinājusi leģislatīvā akta projektu, ņem vērā pamatotos atzinumus, ko snieguši valstu parlamenti vai kāda valsts parlamenta palāta.

Katram valsts parlamentam ir divas balsis, kas sadalītas atbilstīgi valsts parlamentārajai sistēmai. Divpalātu valsts parlamentu gadījumā katrai palātai ir viena balss.

2. Ja pamatotie atzinumi par Eiropas leģislatīvā akta projekta neatbilstību subsidiaritātes principam pārstāv vismaz vienu trešdaļu no visām valstu parlamentu un to palātu nodotajām balsīm, ņemot vērā 1. punkta otro daļu, tad projekts ir jāpārskata. Šis minimums ir viena ceturtdaļa attiecībā uz leģislatīvo aktu projektiem, kas iesniegti atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.i pantam un kas attiecas uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu grupa, Eiropas Parlaments, Tiesa, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, ja tās ierosinājušas attiecīgo leģislatīvā akta projektu, var nolemt saglabāt, grozīt vai atsaukt projektu. Šāds lēmums jāpamato.

3. Turklāt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ja pamatotie atzinumi par leģislatīvā akta priekšlikuma neatbilstību subsidiaritātes principam pārstāv vismaz vienkāršu vairākumu no visām valstu parlamentu un to palātu nodotajām balsīm, ņemot vērā 1. punkta otro daļu, tad priekšlikums ir jāpārskata. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija var nolemt saglabāt, grozīt vai atsaukt priekšlikumu.

Ja Komisija nolemj paturēt to spēkā, tai pamatotā atzinumā ir jāpaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka projekts atbilst subsidiaritātes principam. Šis pamatotais atzinums, kā arī valstu parlamentu sniegtie pamatotie atzinumi būs jāiesniedz Savienības likumdevējam, lai tos ņemtu vērā procedūrā:

a) pirms pirmā lasījuma pabeigšanas likumdevējs (Eiropas Parlaments un Padome) izskata tiesību akta priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes principam, īpaši ņemot vērā vairuma valstu parlamentu izteiktos kopīgos pamatojumus, kā arī Komisijas pamatotu atzinumu;

b) ja likumdevējs ar 55 % Padomes locekļu balsu vairākumu vai Eiropas Parlamenta balsu vairākumu nolemj, ka priekšlikums nav atbilstīgs subsidiaritātes principam, tiesību akta priekšlikumu pārtrauc izskatīt.

8. PANTS

Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izlemt lietas, kas attiecas uz subsidiaritātes principa pārkāpumu kādā leģislatīvajā aktā un ko dalībvalstis ierosinājušas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 230. pantā paredzētajiem noteikumiem, vai ko dalībvalstis sava valsts parlamenta vai tā palātas vārdā nodevušas Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar savu tiesību sistēmu.

Arī Reģionu komiteja var saskaņā iepriekšminēto pantu ierosināt lietas par leģislatīvajiem aktiem, kuru pieņemšanai Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir paredzēta apspriešanās ar to.

9. PANTS

Katru gadu Komisija iesniedz Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei un valstu parlamentiem ziņojumu par Līguma par Eiropas Savienību 3.b panta piemērošanu. Šis gada ziņojums jānosūta arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

 

PROTOKOLS PAR EUROGRUPU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLOTIES veicināt apstākļus stiprākai tautsaimniecības izaugsmei Eiropas Savienībā un šajā nolūkā attīstīt arvien ciešāku ekonomikas politikas koordināciju eurozonā;

APZINOTIES nepieciešamību paredzēt īpašus noteikumus pastiprinātam to dalībvalstu dialogam, kuru naudas vienība ir euro, līdz brīdim, kad euro kļūs par visu Savienības dalībvalstu naudas vienību,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. PANTS

To dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, tiekas neoficiālās sanāksmēs. Šādās sanāksmēs vajadzības gadījumā pārrunā jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem pienākumiem, kādus tās kopīgi uzņemas saistībā ar vienoto valūtu. Sanāksmēs piedalās Komisija. Šādās sanāksmēs, kuras sagatavo par finansēm atbildīgo ministru pārstāvji no dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un Komisija, uzaicina piedalīties Eiropas Centrālo banku.

2. PANTS

To dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, ar šo dalībvalstu vairākumu uz divarpus gadiem ievēl priekšsēdētāju.

 

PROTOKOLS
PAR PASTĀVĪGU STRUKTURĒTU SADARBĪBU,
KAS IZVEIDOTA AR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 28.a PANTU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ Līguma par Eiropas Savienību 28.a panta 6. punktu un 28.e pantu;

ATGĀDINOT, ka Savienība īsteno kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kas pamatojas uz to, lai panāktu dalībvalstu darbības konverģences līmeni, kas pastāvīgi pieaug;

ATGĀDINOT, ka kopējā drošības un aizsardzības politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļa; ka tā nodrošina Savienības rīcības spējas, izmantojot civilos un militāros līdzekļus; ka Savienība var izmantot šādus līdzekļus Līguma par Eiropas Savienību 28.b pantā minētajos uzdevumos ārpus Savienības, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem; ka šo uzdevumu veikšanai ir jāizmanto dalībvalstu nodrošinātās militārās spējas saskaņā ar "vienotu spēku principu";

ATGĀDINOT, ka Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika neskar dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes;

ATGĀDINOT to, ka Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ievēro pienākumus, ko Ziemeļatlantijas Līgums uzliek dalībvalstīm, kuras uzskata, ka šo valstu kopīgā aizsardzība tiek īstenota Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijā, kura turpina būt dalībvalstu kolektīvās aizsardzības pamats; un atgādinot to, ka Savienības kopējā drošības un aizsardzības politika ir saderīga ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas noteikta minētajā organizācijā;

PĀRLIECĪBĀ, ka Savienības arvien pieaugošā loma drošības un aizsardzības jomā veicinās atjaunotās Ziemeļatlantijas Alianses vitalitāti saskaņā ar tā dēvēto "Berlīne Pluss" vienošanos,

APŅĒMUŠĀS nodrošināt, ka Savienība būs spējīga pilnībā uzņemties atbildību starptautiskajā vidē;

ATZĪSTOT, ka Apvienoto Nāciju Organizācija var lūgt Savienības atbalstu steidzamu uzdevumu īstenošanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VI un VII nodaļu;

ATZĪSTOT, ka drošības un aizsardzības politikas stiprināšana prasīs dalībvalstu pūliņus spēju jomā;

APZINOTIES, ka Eiropas drošības un aizsardzības politikas jauna attīstības posma sākšana ir saistīta ar centieniem, kurus noteiks iesaistītās dalībvalstis;

ATGĀDINOT, ka Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnīga iesaistīšanās pastāvīgās strukturētās sadarbības pasākumos ir nozīmīga,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. PANTS

Pastāvīgā strukturētā sadarbība, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 28.a panta 6. punktā, ir atvērta ikvienai dalībvalstij, kura no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums, apņemas:

a) sākt intensīvāk attīstīt savas aizsardzības spējas, attīstot savu nacionālo ieguldījumu un - vajadzības gadījumā - piedaloties daudznacionālos spēkos, Eiropas galvenajās ekipējuma programmās, kā arī Aizsardzības spēju attīstības, pētniecības, iegādes un bruņojuma aģentūras (turpmāk "Eiropas Aizsardzības aģentūra") darbībā; un

b) būt spējīga nodrošināt - vēlākais 2010. gadā - valsts līmenī vai daudznacionālu spēku sastāvā noteiktiem uzdevumiem sagatavotas kaujas vienības, kuras veidotas taktiskā līmenī kā kaujas vienības ar atbalsta elementiem, tostarp transportu un nodrošinājumu, un kuras 5 līdz 30 dienās ir spējīgas iesaistīties Līguma par Eiropas Savienību 28.b pantā minēto misiju veikšanā, īpaši lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas pieprasījumu, un kuru uzturēšanās operācijas rajonā ir iespējama sākotnēji 30 dienas, ko vēlāk var pagarināt līdz 120 dienām.

2. PANTS

Šā protokola 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai, dalībvalstis, kas piedalās pastāvīgā strukturētā sadarbībā, apņemas:

a) no dienas, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums, sadarboties, lai sasniegtu paredzētos mērķus attiecībā uz investīciju izdevumiem aizsardzības ekipējumam, un regulāri pārskatīt šos mērķus, ņemot vērā drošības situāciju un Savienības starptautisko atbildību;

b) cik vien iespējams savstarpēji tuvināt savus aizsardzības līdzekļus, jo īpaši saskaņojot militāro vajadzību noteikšanu, apvienojot un, ja nepieciešams, specializējot savus aizsardzības līdzekļus un spējas, kā arī veicinot sadarbību mācību un nodrošinājuma jomā;

c) veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu savu spēku pieejamību, savietojamību, elastīgumu un gatavību, jo īpaši, identificējot kopējus mērķus attiecībā uz spēku iesaistīšanu, tostarp, iespējams, pārskatot lēmumu pieņemšanas procedūras valsts līmenī;

d) sadarboties, nodrošinot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu - tostarp ar daudznacionāliem līdzekļiem un neskarot saistības, kuras nosaka Ziemeļatlantijas Līguma Organizācija - trūkumus, ko konstatē saskaņā ar "Spēju attīstības mehānismu";

e) ja nepieciešams, līdzdarboties saistībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, lai attīstītu galvenās kopīgās vai Eiropas ekipējuma programmas.

3. PANTS

Eiropas Aizsardzības aģentūra regulāri izvērtē iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uz šo valstu spējām, īpaši ieguldījumu, kurš veikts saskaņā ar kritērijiem, ko nosaka - inter alia - pamatojoties uz šā protokola 2. pantu, un vismaz reizi gadā iesniedz attiecīgu ziņojumu. Izvērtēšana var būt par pamatu Padomes ieteikumiem un lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28.e pantu.

 

PROTOKOLS
PAR LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 6. PANTA 2. PUNKTU,
KAS ATTIECAS UZ SAVIENĪBAS PIEVIENOŠANOS
EIROPAS CILVĒKTIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAI

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. PANTS

Nolīgumā par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (turpmāk "Eiropas Konvencija"), kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktā, jāparedz nepieciešamība saglabāt Savienības un Savienības tiesību sistēmas īpašās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz:

a) īpašajiem pasākumiem saistībā ar Savienības iespējamo dalību Eiropas Konvencijas kontroles struktūrās;

b) mehānismiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka lietas, ko ierosinājušas valstis, kas nav Savienības dalībvalstis, un fiziskās personas, tiks attiecīgi un pareizi vērstas pret dalībvalstīm un/vai Savienību.

2. PANTS

Iepriekš 1. punktā minētajā nolīgumā jānodrošina, ka Savienības pievienošanās neietekmē ne Savienības kompetenci, ne tās iestāžu pilnvaras. Minētajā līgumā jānodrošina, ka nekādi tā noteikumi neietekmē dalībvalstu stāvokli saistībā ar Eiropas Konvenciju, jo īpaši saistībā ar tās protokoliem, pasākumiem, ko dalībvalstis veic, atkāpjoties no Eiropas Konvencijas atbilstīgi tās 15. pantam, un atrunām, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Eiropas Konvencijas 57. pantu.

3. PANTS

Nekādi noteikumi 1. pantā minētajā nolīgumā neskar Līguma par Eiropas Savienības darbību 292. pantu.

 

PROTOKOLS
PAR IEKŠĒJO TIRGU UN KONKURENCI

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ, ka iekšējais tirgus, kā izklāstīts 2. pantā Līgumā par Eiropas Savienību, ietver sistēmu, kas nodrošina, ka konkurence nav izkropļota,

IR VIENOJUŠĀS par sekojošo:

Savienība vajadzības gadījumā pieņem lēmumu saskaņā ar Līgumu noteikumiem, tostarp 308. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

Šo protokolu pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

 

PROTOKOLS
PAR EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTAS PIEMĒROŠANU
POLIJAI UN APVIENOTAJAI KARALISTEI

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

TĀ KĀ Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā Savienība atzīst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā izklāstītās tiesības, brīvības un principus;

TĀ KĀ Harta jāpiemēro stingri saskaņā ar minētā 6. panta noteikumiem un pašas Hartas VII sadaļas noteikumiem;

TĀ KĀ minētajā 6. pantā noteikta prasība, ka Hartu jāpiemēro un jāinterpretē Polijas un Apvienotās Karalistes tiesās stingri saskaņā ar šajā pantā minētajiem paskaidrojumiem;

TĀ KĀ Hartā ir ietvertas gan tiesības, gan principi;

TĀ KĀ Hartā ietverti gan civila, gan politiska rakstura nosacījumi, kā arī ekonomiska un sociāla rakstura nosacījumi;

TĀ KĀ Hartā atkārtoti apliecinātas Savienības atzītas tiesības, brīvības un principi un šīs tiesības padarītas redzamākas, taču nav radītas jaunas tiesības vai principi;

ATGĀDINOT Polijas un Apvienotās Karalistes pienākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kā arī Savienības tiesību aktiem kopumā;

ŅEMOT VĒRĀ Polijas un Apvienotās Karalistes vēlmi precizēt dažus Hartas piemērošanas aspektus;

Šajā sakarā VĒLOTIES precizēt Hartas piemērošanu attiecībā pret Polijas un Apvienotās Karalistes normatīviem vai administratīviem aktiem un tās piekritību Polijā un Apvienotajā Karalistē;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka atsau­ces minētajā protokolā uz konkrētu Hartas noteikumu darbību nekādā ziņā neskar citu Hartas noteikumu darbību;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka minētais protokols neskar Hartas piemērošanu pārējās dalībvalstīs;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka minētais protokols neskar citus Polijas un Apvienotās Karalistes pienākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību, kā arī Savienības tiesību aktiem kopumā;

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. PANTS

1. Ar Hartu nepalielina ES Tiesas vai jebkuras tiesas Polijā vai Apvienotajā Karalistē spējas atzīt, ka Polijas vai Apvienotās Karalistes tiesību akti, regulas un administratīvie noteikumi, prakse vai darbības neatbilst pamattiesībām, brīvībām un principiem, kas tajā atkārtoti apstiprināti.

2. Jo īpaši - un skaidrības labad - nekas Hartas IV sadaļā nerada piekritīgas tiesības, kas piemērojamas Polijai vai Apvienotajai Karalistei, izņemot tiktāl, ciktāl Polija vai Apvienotā Karaliste paredzējusi šādas tiesības savas valsts tiesību aktos.

2. PANTS

Ja kāds Hartas noteikums attiecas uz valsts praksi un tiesību aktiem, to piemēro Polijai vai Apvienotajai Karalistei vienīgi tiktāl, ciktāl tajā ietvertās tiesības vai principi ir atzīti Polijas vai Apvienotās Karalistes tiesību aktos vai praksē.

 

PROTOKOLS
PAR KOPĪGAS KOMPETENCES ĪSTENOŠANU

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

VIENĪGAIS PANTS

Attiecībā uz 2.a pantu par kopīgu kompetenci, ja Eiropas Savienība ir rīkojusies kādā konkrētā jomā, šo kompetenču darbības joma atteicas tikai uz tiem elementiem, kas noteikti attiecīgajā Savienības aktā un tādēļ neattiecas uz visu jomu.

 

PROTOKOLS
PAR SABIEDRISKIEM PAKALPOJUMIEM

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLOTIES uzsvērt sabiedrisku pakalpojumu nozīmi,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem skaidrojošiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību:

1. PANTS

Savienības kopīgās vērtības attiecībā uz sabiedriskiem pakalpojumiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. panta nozīmē ir šādas:

- valsts, reģionālo un vietējo iestāžu būtiskā nozīme un lielā rīcības brīvība, nodrošinot, pasūtot un organizējot sabiedriskus pakalpojumus, lai, cik vien iespējams, ievērotu patērētāju vajadzības;

- daudzo sabiedrisko pakalpojumu dažādība un atšķirīgās patērētāju vajadzības un izvēles, ko var radīt atšķirīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un sociālie un kultūras apstākļi;

- augsts kvalitātes, drošības un pieejamības līmenis, vienlīdzīga attieksme un vispārējas piekļuves un patērētāju tiesību veicināšana.

2. PANTS

Līgumu noteikumi nekādā veidā neskar dalībvalstu kompetenci nodrošināt, pasūtīt un organizēt ar ekonomiku nesaistītus sabiedriskos pakalpojumus.

 

PROTOKOLS
PAR PADOMES LĒMUMU ATTIECĪBĀ UZ
LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU 9.C PANTA 4. PUNKTA UN LĪGUMA
PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU 205. PANTA 2. PUNKTA ĪSTENOŠANU LAIKPOSMĀ NO 2014. GADA 1. NOVEMBRA LĪDZ 2017. GADA 31. MARTAM, NO VIENAS PUSES,
UN PĒC 2017. GADA 1. APRĪĻA, NO OTRAS PUSES

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ŅEMOT VĒRĀ to, cik vitāli svarīga, apstiprinot Lisabonas Līgumu, bija vienošanās par Padomes Lēmumu attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta īstenošanu laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, no vienas puses, un pēc 2017. gada 1. aprīļa, no otras puses, (turpmāk "Lēmums"),

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Lisabonas Līgumam:

VIENĪGAIS PANTS

Pirms Padome izskata jebkādu iespējamu projektu vai priekšlikumu, kura mērķis ir grozīt vai atcelt minēto lēmumu vai kādu no tā noteikumiem vai tieši vai netieši grozīt tā jomu vai nozīmi, pieņemot vai grozot citu Savienības tiesību aktu, Eiropadome veic sākotnējas apspriedes par minēto projektu, ievērojot konsensa principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.b panta 4. punktu.

 

PROTOKOLS
PAR PĀREJAS NOTEIKUMIEM

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

TĀ KĀ, lai organizētu pāreju no Līgumu noteikumiem par iestādēm, kas piemērojami līdz brīdim, kad stāsies spēkā Lisabonas Līgums, uz noteikumiem, kas paredzēti minētajā Līgumā, ir nepieciešams paredzēt pārejas noteikumus,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Lisabonas Līgumam:

1. PANTS

Šajā protokolā vārdi "Līgumi" apzīmē Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu.

I SADAĻA
NOTEIKUMI PAR EIROPAS PARLAMENTU

2. PANTS

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.a panta 2. punkta otro daļu Eiropadome pietiekami savlaicīgi pirms 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņem lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu.

Līdz Eiropas Parlamenta 2004. līdz 2009. gada sasaukuma beigām tas sastāvs un deputātu skaits paliek tas pats, kas bija, kad stājās spēkā Lisabonas Līgums.

II SADAĻA
NOTEIKUMI PAR KVALIFICĒTU BALSU VAIRĀKUMU

3. PANTS

1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punktu tā punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta noteikumi par kvalificēta vairākuma definīciju Eiropadomē un Padomē stājas spēkā 2014. gada 1. novembrī.

2. Laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Padomes loceklis var lūgt, lai lēmumu pieņem ar tādu kvalificētu balsu vairākumu, kā definēts 3. punktā. Šādā gadījumā piemēro 3. un 4. punktu.

3. Līdz 2014. gada 31. oktobrim spēkā ir turpmāk izklāstītie noteikumi, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 201.a panta 1. punkta otro daļu:

Eiropadomes un Padomes lēmumiem, kam nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, locekļu balsis vērtē šādi:

Beļģija

12

Bulgārija

10

Čehijas Republika

12

Dānija

7

Vācija

29

Igaunija

4

Īrija

7

Grieķija

12

Spānija

27

Francija

29

Itālija

29

Kipra

4

Latvija

4

Lietuva

7

Luksemburga

4

Ungārija

12

Malta

3

Nīderlande

13

Austrija

10

Polija

27

Portugāle

12

Rumānija

14

Slovēnija

4

Slovākija

7

Somija

7

Zviedrija

10

Apvienotā Karaliste

29

 

Gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem lēmums ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja "par" ir vismaz 255 balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums ir pieņemts, ja "par" ir vismaz 255 balsis, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas locekļu.

Ja Eiropadome vai Padome pieņem aktu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropadomes vai Padomes loceklis var lūgt veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem. Ja konstatē, ka tā nav, aktu nepieņem.

4. Līdz 2014. gada 31. oktobrim gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem balsošanā piedalās ne visi Padomes locekļi, un īpaši gadījumos, kad ir prasīts izmantot kvalificētu balsu vairākumu, kā tas definēts atbilstīgi 205. panta 3. punktam Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kvalificētais balsu vairākums ir tāda pati vērtēto balsu attiecība un Padomes locekļu skaita attiecība un, vajadzības gadījumā, tāda pati iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju attiecība, kāda noteikta šā panta 3. punktā.

III SADAĻA
NOTEIKUMI PAR PADOMES SASTĀVIEM

4. PANTS

Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 6. punkta pirmajā daļā minētais lēmums, Padome var sanākt minētā punkta otrajā un trešajā daļā minētajos sastāvos, kā arī citos sastāvos, kas ir noteikti sarakstā, kuru apstiprina ar Vispārējo lietu Padomes pieņemtu lēmumu, to pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu.

IV SADAĻA
NOTEIKUMI PAR KOMISIJU, TOSTARP PAR EIROPAS SAVIENĪBAS AUGSTO PĀRSTĀVI ĀRLIETĀS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS

5. PANTS

Komisijas locekļi, kas ir amatā dienā, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums, paliek amatā līdz amata pilnvaru termiņa beigām. Tomēr dienā, kad amatā tiek iecelts Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, beidzas amata pilnvaru termiņš Komisijas loceklim ar tādu pašu pilsonību kā Augstajam pārstāvim.

V SADAĻA
NOTEIKUMI PAR PADOMES ĢENERĀLSEKRETĀRU, AUGSTO PĀRSTĀVI KOPĒJĀS ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JAUTĀJUMOS UN PADOMES ĢENERĀLSEKRETĀRA VIETNIEKU

6. PANTS

Padomes ģenerālsekretāra, Augstā Pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos un Padomes ģenerālsekretāra vietnieka amata pilnvaru laiks beidzas dienā, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums. Padome ieceļ ģenerālsekretāru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 2. punktu.

V SADAĻA

NOTEIKUMI PAR PADOMDEVĒJĀM STRUKTŪRĀM

7. PANTS

Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā minētais lēmums, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu sadalījums ir šāds:

Beļģija

12

Luksemburga

6

Bulgārija

12

Ungārija

12

Čehijas Republika

12

Malta

5

Dānija

9

Nīderlande

12

Vācija

24

Austrija

12

Igaunija

7

Polija

21

Īrija

9

Portugāle

12

Grieķija

12

Rumānija

15

Spānija

21

Slovēnija

7

Francija

24

Slovākija

9

Itālija

24

Somija

9

Kipra

6

Zviedrija

12

Latvija

7

Apvienotā Karaliste

24

Lietuva

9

 

8. PANTS

Kamēr nav stājies spēkā Līgumā par Eiropas Savienības darbību 263. punktā minētais lēmums, Reģionu komitejas locekļu sadalījums ir šāds:

Beļģija

12

Luksemburga

6

Bulgārija

12

Ungārija

12

Čehijas Republika

12

Malta

5

Dānija

9

Nīderlande

12

Vācija

24

Austrija

12

Igaunija

7

Polija

21

Īrija

9

Portugāle

12

Grieķija

12

Rumānija

15

Spānija

21

Slovēnija

7

Francija

24

Slovākija

9

Itālija

24

Somija

9

Kipra

6

Zviedrija

12

Latvija

7

Apvienotā Karaliste

24

Lietuva

9

 

VII SADAĻA
PAR PĀREJAS NOTEIKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ AKTIEM, KAS PIEŅEMTI, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU V UN VI SADAĻU, PIRMS STĀJĀS SPĒKĀ LISABONAS LĪGUMS

9. PANTS

Tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību, pirms stājās spēkā Lisabonas Līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus. Tas pats attiecas uz konvencijām, kas noslēgtas starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību.

10. PANTS

1. Kā pārejas pasākumu un saistībā ar Savienības tiesību aktiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri ir pieņemti pirms tam, kad ir stājies spēkā Lisabonas Līgums, iestāžu pilnvaras, minētajam Līgumam stājoties spēkā, ir šādas: Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu nav īstenojamas un Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu - redakcijā, kas ir spēkā, pirms stājas spēkā Lisabonas Līgums - paliek tās pašas, arī tad, ja tās ir atzītas saskaņā ar minētā Līguma par Eiropas Savienību 35. panta 2. punktu.

2. Grozījuma izdarīšana šā panta 1. punktā minētajā tiesību aktā nozīmē, ka tajā punktā minēto iestāžu pilnvaras, kas noteiktas Līgumos un ir saistītas ar grozīto tiesību aktu, ir īstenojamas tajās dalībvalstīs, uz ko attiecas grozītais tiesību akts.

3. Katrā ziņā 1. punktā minētais pārejas pasākums zaudē spēku piecus gadus pēc tam, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums.

4. Vēlākais sešus mēnešus pirms 3. punktā minētā pārejas laikposma beigām Apvienotā Karaliste var paziņot Padomei, ka saistībā ar 1. punktā minētajiem tiesību aktiem tā neatzīst 1. punktā minētās, Līgumos noteiktās iestāžu pilnvaras. Ja Apvienotā Karaliste nāk klajā ar tādu paziņojumu, visus 1. punktā minētos tiesību aktus Apvienotajai Karalistei beidz piemērot no 3. punktā minētā pārejas laikposma beigām. Šī punkta daļa neattiecas uz grozītiem tiesību aktiem, ko piemēro Apvienotajai Karalistei, kā minēts 2. punktā.

Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var noteikt arī vajadzīgos pasākumus, kas izriet no šāda paziņojuma, kā arī vajadzīgos pārejas pasākumus. Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņēmšanā. Kvalificētu Padomes balsu vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var pieņemt arī lēmumu par to, ka Apvienotā Karaliste vajadzības gadījumā uzņemas tiešas finansiālas sekas, kas nenovēršami radušās, kad uz to beidz attiecināt tādus tiesību aktus.

5. Jebkurā laikā pēc tam Apvienotā Karaliste var paziņot Padomei vēlmi, lai uz to attiecina tiesību aktus, ko uz to vairs neattiecina saskaņā ar 4. punkta pirmo daļu. Tādā gadījumā attiecīgi piemēro attiecīgus Protokola, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, noteikumus vai Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Iestāžu pilnvaras saistībā ar šiem tiesību aktiem ir tās pašas, kas noteiktas Līgumos. Pieņemot lēmumus saskaņā ar attiecīgajiem protokoliem, Savienības iestādes un Apvienotā Karaliste cenšas atjaunot pēc iespējas plašāku Apvienotās Karalistes līdzdalību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā pieņemtās Savienības acquis piemērošanā, nopietni neskarot dažādu acquis daļu izmantojamību un reizē respektējot to saderību.

 

B. PROTOKOLI, KO PIEVIENO LISABONAS LĪGUMAM

1. PROTOKOLS
PAR GROZĪJUMIEM PROTOKOLOS, KAS PIEVIENOTI LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBU, EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM
UN/VAI EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLĒDAMĀS grozīt protokolus, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, lai tos pielāgotu jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti Lisabonas Līgumā,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Lisabonas Līgumam:

VIENĪGAIS PANTS

1) Protokolus, kas ir spēkā dienā, kad stājas spēkā šis Līgums un ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, groza saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem noteikumiem.

A. HORIZONTĀLI GROZĪJUMI

2) Horizontālus grozījumus, kas paredzēti Lisabonas Līguma 2. panta 2. punktā, piemēro šajā pantā minētajiem protokoliem, izņemot d), e) un j) apakšpunktu.

3) Šā panta 1. punktā minētajos protokolos:

a) to preambulas pēdējo daļu, kurā minēti līgumi, kuriem pievienots attiecīgais protokols, aizstāj ar apsvērumu "IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību". Šo daļu nepiemēro ne Protokolam par ekonomisko un sociālo kohēziju, ne Protokolam par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs.

Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem, Protokolu par Eiropas Savienības iestāžu, dažu struktūru, organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu, Protokolu par Īrijas Konstitūcijas 40.3.3. pantu un Protokolu par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti pievieno arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;

b) vārdu "Kopienas" (daudzskaitlis) attiecīgajos locījumos aizstāj ar vārdu "Savienība" (vienskaitlis) attiecīgajā locījumā, vajadzības gadījumā veicot attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā.

4) Turpmāk minētajos protokolos vārdus "Līguma" un "Līgums" aizstāj attiecīgi ar vārdiem "Līgumu" un "Līgumi" un atsau­ci uz Līgumu par Eiropas Savienību un/ vai Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumiem:

a) Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem:

- 1. pantā;

b) Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

- 1.1. panta jaunajā otrajā daļā,

- 12.1. panta pirmajā daļā,

- 14.1. pantā (otro attiecīgo vārdu),

- 14.2. panta otrajā daļā,

- 34.1. panta otrajā ievilkumā,

- 35.1. pantā;

c) Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru:

- 3. panta otrajā teikumā;

d) Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju:

- 2. punkta, ko numurē kā 1. punktu, otrajā teikumā;

e) Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā:

- sestajā apsvērumā, kas kļūst par piekto apsvērumu,

- 1. pantā;

f) Protokolā par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem:

- septītajā apsvērumā, kas kļūst par septīto apsvērumu;

g) Protokolā par nekustamā īpašuma iegādi Dānijā:

- vienīgajā pantā;

h) Protokolā par valsts apraides sis­tēmu dalībvalstīs:

- vienīgajā pantā;

i) Protokolā par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu:

- 3. pantā.

5) Turpmāk minētajos protokolos atsau­ces uz "šā Līguma" pantiem aizstāj ar atsauci uz "Līguma par Eiropas Savienības darbību" pantiem:

a) Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

- 3.1. pantā,

- 4. pantā,

- 6.3. pantā,

- 7. pantā,

- 9.1. pantā,

- 10.1. pantā,

- 11.1. pantā,

- 14.1. pantā (pirmo atsauci),

- 15.3. pantā,

- 16. panta pirmajā daļā,

- 21.1. pantā,

- 25.2. pantā,

- 27.2. pantā,

- 34.1. panta ievadteikumā,

- 35.3. pantā,

- 41.1. pantā, ko numurē kā 40.1. pantu, pirmajā daļā,

- 42. pantā, ko numurē kā 41. pantu,

- 43.1. pantā, ko numurē kā 42.1. pantu,

- 45.1. pantā, ko numurē kā 44.1. pantu,

- 47.3. pantā, ko numurē kā 46.3. pantu;

b) Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru:

- 1. panta ievadteikumā;

c) Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantā:

- 1. punkta pirmajā teikumā;

d) Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti:

- 6. punkta, ko numurē kā 5. punktu, otrajā daļā,

- 9. punkta, ko numurē kā 8. punktu, ievadteikumā,

- 10. punkta, ko numurē kā 9.punktu, a) punkta otrajā teikumā,

- 11. punktā, ko numurē kā 10. punktu;

e) Protokolā par ekonomisko un sociālo kohēziju:

- piecpadsmitajā apsvērumā, kas kļūst par vienpadsmito apsvērumu;

f) I un II pielikumā:

- abu pielikumu virsrakstā.

6) Turpmāk minētajos protokolos vārdus "šā Līguma" aizstāj ar vārdiem "minētā Līguma":

a) Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

- 3.2. pantā,

- 3.3. pantā,

- 9.2. pantā,

- 9.3. pantā,

- 11.2. pantā,

- 43.2. pantā, ko numurē kā 42.2. pantu,

- 43.3. pantā, ko numurē kā 42.3. pantu,

- 44. pantā, ko numurē kā 43. pantu, otrajā daļā,

b) Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru:

- 2. panta ievadteikumā;

c) Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantā:

- 2. pantā,

- 3. pantā,

- 4. panta pirmajā teikumā,

- 6. pantā;

d) Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti:

- 7. punkta, ko numurē kā 6. punktu, otrajā daļā,

- 10. panta, ko numurē kā 9. punktu, c) apakšpunktā.

7) Turpmāk minētajos protokolos pēc vārda "Padome" pievieno vārdkopu "ar vienkāršu balsu vairākumu":

a) Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem:

- 4. panta otrajā daļā,

- 13. panta otrajā daļā;

b) Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti:

- 7. panta, ko numurē kā 6. pantu, pirmās daļas pirmajā teikumā.

8) Turpmāk minētajos protokolos vārdkopu "Eiropas Kopienu Tiesa" vai vārdu "Tiesa" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Savienības Tiesa":

a) Protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem:

- 1. pantā,

- 3. panta ceturtajā daļā,

- pielikuma 1. pantā;

b) Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem:

- 35.1., 35.2., 35.4., 35.5. un 35.6. pantā,

- 36.2. pantā;

c) Protokolā par Eiropas Kopienu un Eiropola iestāžu, dažu organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu:

- vienīgā panta d) punktā;

d) Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti:

- 12. panta, ko numurē kā 11. pantu, a) punktā,

- 21. pantā, ko numurē kā 20. pantu, pirmais attiecīgais vārds;

e) Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju:

- 2. pantā;

f) Protokolā par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem:

- otrajā apsvērumā, kas kļūst par trešo apsvērumu.

B. ĪPAŠI GROZĪJUMI

ATCELTIE PROTOKOLI

9) Atceļ šādus protokolus:

a) 1957. gada Protokolu par Itāliju;

b) 1957. gada Protokolu par konkrētu valstu izcelsmes precēm, ko ieved no šīm valstīm un uz ko attiecas īpašs režīms, tās importējot kādā no dalībvalstīm;

c) 1992. gada Protokolu par Eiropas Monetārā institūta Statūtiem;

d) 1992. gada Protokolu par pāreju uz ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu;

e) 1992. gada Protokolu par Portugāli;

f) 1997. gada Protokolu par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, ko aizstāj ar jaunu protokolu ar līdzīgu nosaukumu;

g) 1997. gada Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, ko aizstāj ar jaunu protokolu ar tādu pašu nosaukumu;

h) 1997. gada Protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību, kura teksts iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību 6.b pantā;

i) 2001. gada Protokolu par Eiropas Savienības paplašināšanos;

j) 2001. gada Protokolu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 67. pantu.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS STATŪTI

10) Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem groza šādi:

a) preambulas pirmajā apsvērumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību; pārējā protokola tekstā vārdus "EK līguma" aizstāj ar vārdkopu "Līguma par Eiropas Savienības darbību"; pārējā protokola tekstā svītro atsauces uz tiem EAEK līguma pantiem, kas atcelti ar šim Līgumam pievienoto 2. protokolu, un vajadzības gadījumā izdara attiecīgus gramatiskus pielāgojumus teikumā;

b) turpmāk norādītajos pantos izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu:

- 3. panta otrajā daļā,

- 4. panta ceturtajā daļā,

- 5. panta otrajā daļā,

- 6. panta pirmajā daļā,

- 10., 11.,12. un 14. pantā,

- 13. panta pirmajā daļā,

- 16. panta pirmajā daļā,

- 17. panta pirmajā daļā,

- 18. panta trešajā daļā,

- 19. panta pirmajā daļā,

- 20. panta pirmajā daļā,

- 21. panta pirmajā daļā,

- 22. panta pirmajā daļā,

- 23. panta pirmās daļas pirmajā teikumā,

- 24. panta pirmajā daļā,

- 25. un 27. pantā,

- 29. panta pirmajā daļā,

- 30. līdz 32. pantā, 35., 38. līdz 41. un 43. pantā,

- 39. panta pirmajā daļā,

- 40. panta pirmajā daļā,

- 44. panta pirmajā daļā,

- 46. panta pirmajā daļā,

- 51. panta otrajā daļā,

- 52. pantā,

- 54. panta pirmās daļas pirmā teikuma
sākuma daļā,

- 56. panta pirmajā daļā,

- 57. panta pirmajā daļā,

- 58. panta pirmajā daļā,

- 59. pantā,

- 60. panta otrajā daļā,

- 61. panta pirmajā daļā,

- 62. panta pirmajā daļā,

- 62.a panta pirmajā daļā,

- 62.b panta pirmās daļas otrajā teikumā,

- 63. pantā,

- 64. panta otrās daļas pirmajā teikumā,

- pielikuma 6. panta 1. punkta otrajā teikumā,

- pielikuma 8. panta 1. punkta pirmajā
teikumā;

c) 2. pantā vārdkopu "atklātā tiesas sēdē" aizstāj ar tekstu "Tiesas priekšā, kas sanākusi atklātā sēdē,";

d) 3. panta otrajai daļai un 4. panta ceturtajai daļai pievieno šādu teikumu - "Ja lēmums attiecas uz Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas locekli, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiecīgo tiesu.";

e) 6. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu - "Ja attiecīgais tiesnesis ir Vispārējās tiesas vai specializētās tiesas loceklis, Tiesa lemj pēc apspriešanās ar attiecīgo tiesu.";

f) II sadaļas virsrakstam pievieno vārdu "Tiesas";

g) 13. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu "priekšlikuma" aizstāj ar vārdu "lūguma" un vārdkopu "Padome ar vienprātīgu lēmumu var paredzēt" aizstāj ar vārdkopu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var paredzēt";

h) III sadaļas nosaukumā pievieno vārdu "Tiesas";

i) 23. pantu groza šādi:

i) pirmās daļas otrajā teikumā tekstu "kā arī Padomei vai Eiropas Centrālajai Bankai, ja kāda no tām izdevusi aktu, kura spēkā esamība vai interpretācija tiek apstrīdēta, un Eiropas Parlamentam un Padomei, ja šīs abas iestādes kopīgi izdevušas aktu, kura spēkā esamība vai interpretācija tiek apstrīdēta." aizstāj ar tekstu "kā arī Savienības iestādei vai struktūrai, kas pieņēmusi aktu, kura spēkā esamība vai interpretācija tiek apstrīdēta.";

ii) otrajā daļā tekstu "un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Centrālā banka ir tiesīga" aizstāj ar tekstu "un, attiecīgā gadījumā, Savienības iestāde vai struktūra, kas pieņēmusi aktu, kura spēkā esamība vai interpretācija tiek apstrīdēta, ir tiesīga";

j) 24. panta otrajā daļā pēc vārda "iestādes" iekļauj vārdus "vai struktūras";

k) 40. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Tādas pašas tiesības ir Savienības struktūrām un visām citām personām, ja tās var pierādīt savu ieinteresētību attiecībā uz Tiesai iesniegtas lietas iznākumu. Fiziskās vai juridiskās personas nevar iestāties lietās starp dalībvalstīm, lietās starp Savienības iestādēm vai lietās starp dalībvalstīm, no vienas puses, un Savienības iestādēm, no otras puses.";

l) 42. pantā pēc vārda "iestādes" iekļauj tekstu ", struktūras";

m) 46. pantam pievieno jaunu daļu - "Šis pants attiecas arī uz tādām lietām pret Eiropas Centrālo Banku, kuras saistītas ar atbildību, kas izriet no ārpuslīgumiskām attiecībām.";

n) IV sadaļas virsrakstu aizstāj ar virs­rakstu "VISPĀRĒJĀ TIESA";

o) 47. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu - "Šo statūtu 9. panta pirmā daļa, 14. un 15. pants, 17. panta pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa un 18. pants attiecas uz Vispārējo tiesu un tās locekļiem.";

p) 51. pantā pirmās daļas a) punkta trešajā ievilkumā atsauci uz 202. panta trešo ievilkumu aizstāj ar atsauci uz 249.c panta otro daļu, b) punktā atsauci uz 11.a pantu aizstāj ar atsauci uz 280.f panta pirmo daļu un otrajā daļā svītro vārdkopu "vai Eiropas Centrālā banka";

q) 64. pantu groza šādi:

i) iekļauj šādu jaunu pirmo daļu:

"Noteikumus, kas reglamentē valodu lietojumu Eiropas Savienības Tiesā, nosaka ar regulu, ko Padome pieņem ar vienprātīgu lēmumu. Šo regulu pieņem vai nu pēc Tiesas lūguma, iepriekš apspriežoties ar Komisiju un Eiropas Parlamentu, vai arī pēc Komisijas priekšlikuma, iepriekš apspriežoties ar Tiesu un Eiropas Parlamentu.";

ii) pirmajā daļā, kas ir kļuvusi par otro daļu, pirmajā teikumā vārdus "Kamēr šajos Statūtos nav pieņemti noteikumi, kas reglamentē valodu lietojumu Tiesā un Pirmās instances tiesā" aizstāj ar vārdiem "Kamēr nav pieņemti iepriekš minētie noteikumi"; otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu - "Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. un 224. panta, minētos noteikumus var grozīt vai atcelt tikai ar Padomes vienprātīgu apstiprinājumu.";

r) Protokola I pielikuma 3. pantā 1. punkta otrajā teikumā pirms vārda "tiesas" iekļauj vārdu "Civildienesta" un 2. un 3. punktā svītro vārdkopu "ar kvalificētu balsu vairākumu";

s) (neattiecas uz latviešu valodas tekstu).

ECBS UN ECB STATŪTI

11) Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem groza šādi:

a) preambulas pirmajā apsvērumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 8. pantu aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. pantu;

b) I nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu - "EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMA";

c) 1.1. pantu sadala divās daļās; katru daļu veido viena teikuma daļa. Pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu - "Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245.a panta 1. punktu Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un valstu centrālās bankas. ECB un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru naudas vienība ir euro, veido Eurosistēmu."; otrās daļas sākumā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

d) 1.2. pantu svītro;

e) 2. pantā tekstu "Saskaņā ar šā Līguma 105. panta 1. punktu" aizstāj ar tekstu "Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 105. panta 1. punktu un 245.a panta 2. punktu". Otrā teikuma beigās svītro vārdu "šā" un pēc vārda "Līguma" iekļauj tekstu "par Eiropas Savienību". Trešā teikuma beigās svītro vārdu "šā" un pēc vārda "Līguma" iekļauj tekstu "par Eiropas Savienības darbību";

f) 3.1. panta otrajā ievilkumā vārdkopu "šā Līguma 111. pantam" aizstāj ar vārdkopu "minētā Līguma 188.o pantam";

g) 4. panta b) punktā svītro vārdu "attiecīgām";

h) 9.1. panta sākumā tekstu "saskaņā ar šā Līguma 107. panta 2. punktu" aizstāj ar tekstu "saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 245.a panta 3. punktu";

i) 10. pantu groza šādi:

i) 10.1. panta beigās vārdkopu "valstu centrālo banku vadītāji" aizstāj ar tekstu "to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru naudas vienība ir euro";

ii) 10.2. panta pirmā ievilkuma pirmā teikuma beigās tekstu "dalībvalstīs, kas ir pieņēmušas euro." aizstāj ar tekstu "dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro."; trešās daļas beigās tekstu "saskaņā ar 10.3., 10.6. un 41.2. pantu" aizstāj ar tekstu "saskaņā ar 10.3., 40.2. un 40.3. pantu";

iii) 10.6. pantu svītro;

j) 11.2. panta pirmajā daļā tekstu ", savstarpēji vienojoties dalībvalstu vai to valdību vadītājiem, pēc Padomes priekšlikuma, ko tā sniedz pēc apspriedes ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, izraugās" aizstāj ar tekstu "pēc Padomes priekšlikuma, ko tā sniedz pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, Eiropadome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, ieceļ";

k) 14.1. pantā svītro tekstu ", vēlākais līdz ECBS izveides dienai";

l) 16. panta pirmajā teikumā pirms vārda "banknotes" iekļauj vārdu "euro";

m) 18.1. panta pirmajā ievilkumā tekstu "Kopienas valūtās vai to valstu valūtās, kas nav dalībvalstis," aizstāj ar tekstu "euro vai citās valūtās,";

n) 25.2. pantā tekstu "visiem Padomes lēmumiem, kas pieņemti" aizstāj ar tekstu "visām Padomes regulām, kas pieņemtas";

o) 28.1. pantā svītro tekstu ", ko var sākt izmantot tās izveidošanas brīdī,";

p) 29.1. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu - "ECB kapitāla parakstīšanas atslēgu, kuru pirmoreiz noteica 1998. gadā, kad tika izveidota ECBS, nosaka, katras valsts centrālajai bankai piešķirot procentuālo daļu, kas ir šādu lielumu summa:"; otro daļu aizstāj ar šādu daļu - "Procentus noapa­ļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam skaitlim, kas bez atlikuma dalās ar 0,0001.";

q) 32.2. panta sākumā svītro tekstu "Kā paredzēts 32.3. pantā," un 32.3. pantā vārdkopu "trešā posma sākumā" aizstāj ar vārdkopu "pēc euro ieviešanas";

r) svītro pirmās četras 34.2. panta daļas;

s) 35.6. pantā pirms vārdiem "šie Statūti" vai pirms vārdiem "šo Statūtu" attiecīgi iekļauj vārdus "Līgumi un" vai vārdus "Līgumu un";

t) 37. pantu svītro un attiecīgi maina turpmāko pantu numurus;

u) 41. pantu, ko numurē kā 40. pantu, groza šādi:

i) 41.1. pantā, ko numurē kā 40.1. pantu, tekstu "Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc ECB ieteikuma un apspriedusies ar Komisiju, vai arī ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies" aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru vai nu pēc ECB ieteikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju, vai arī pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās" un pēdējo teikumu svītro;

ii) iekļauj šādu jaunu 40.2. pantu, un pašreizējo 41.2. pantu numurē kā 40.3. pantu:

"40.2. Šo statūtu 10.2. punktu var grozīt ar Eiropadomes vienprātīgi pieņemtu lēmumu vai nu pēc Eiropas Centrālās bankas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, vai arī pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku. Šie grozījumi nestājas spēkā, kamēr tos nav apstiprinājušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām."

v) 42. pantā, ko numurē kā 41.pantu, svītro teikuma daļu ", līdzko ir pieņemts lēmums par trešā posma sākumu," un svītro vārdkopu "ar kvalificētu balsu vairākumu";

w) 43.1., 43.2. un 43.3. pantā, ko attiecīgi numurē kā 42.1., 42.2. un 42.3. pantu, atsauci uz 122. pantu 1 aizstāj ar atsauci uz 116.a pantu; 43.3. pantā, ko numurē kā 42.3. pantu, svītro atsauci uz 34.2. un 50. pantu, kā arī 43.4. pantā, ko numurē kā 42.4. pantu, atsauci uz 10.1. pantu aizstāj ar atsauci uz 10.1. pantu;

x) 44. pantā, ko numurē kā 43. pantu, pirmajā daļā vārdus "EMI uzdevumus" aizstāj ar tekstu "Līguma par Eiropas Savienības darbību 118.a panta 2. punktā minētos kādreizējos EMI uzdevumus" un beigās vārdus "trešajā posmā" aizstāj ar vārdkopu "pēc euro ieviešanas"; otrajā daļā atsauci uz 122. pantu aizstāj ar atsauci uz 117.a pantu;

y) 47.3. pantā, ko numurē kā 46.3. pantu, tekstu "attiecībā pret to dalībvalstu valūtām, uz kurām neattiecas izņēmums," aizstāj ar tekstu "attiecībā pret euro,";

z) 50. un 51. pantu atceļ un attiecīgi maina turpmāko pantu numerāciju;

aa) 52. pantā, ko numurē kā 49. pantu, pēc teksta "Ievērojot neatsaucami fiksētos maiņas kursus," iekļauj tekstu "saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 116.a panta 3. punktu";

ab) (neattiecas uz latviešu valodas tekstu).

EIB STATŪTI

12) Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem groza šādi:

a) visā protokolā atsauces uz "šā Līguma" pantiem aizstāj ar atsaucēm uz "Līguma par Eiropas Savienības darbību" pantiem un protokola 2. pantā atsauci uz "Līguma" pantu aizstāj ar atsauci uz "Līguma par Eiropas Savienības darbību" pantu;

b) preambulas pēdējā apsvērumā vārdus "šim Līgumam" aizstāj ar vārdiem "Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību";

c) svītro 1. panta otro daļu;

d) 3. panta ievaddaļu aizstāj ar daļu "Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantu Bankas locekļi ir dalībvalstis." un svītro dalībvalstu sarakstu;

e) 4. panta 1. punktā bankas kapitāla summu aizstāj ar summu "EUR 164 808 169 000"; summas, kas attiecas uz turpmāk minētajām dalībvalstīm, aizstāj, kā norādīts tālāk, un punkta otro daļu svītro:

Polija

3 411 263 500

Bulgārija

290 917 500

Čehijas Republika

1 258 785 500

Lietuva

249 617 500

Ungārija

1 190 868 500

Kipra

183 382 000

Rumānija

863 514 500

Latvija

152 335 000

Slovākija

428 490 500

Igaunija

117 640 000

Slovēnija

397 815 000

Malta

69 804 000

;

f) 5. pantu groza šādi:

i) 2. punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu - "Maksājumu skaidrā naudā veic vienīgi euro valūtā.";

ii) 3. punkta pirmajā daļā svītro vārdus "pret aizdevējiem." un otrajā daļā svītro tekstu "tādā valūtā, kāda Bankai vajadzīga šo saistību izpildei.";

g) atceļ 6. un 7. pantu un attiecīgi maina turpmāko pantu numurus;

h) 9. pantu, ko numurē kā 7. pantu, groza šādi:

i) 2. punktā tekstu ", īpaši norādot mērķus, kas jāsasniedz sakarā ar kopējā tirgus pakāpenisku izveidi" aizstāj ar vārdiem "atbilstīgi Savienības mērķiem";

ii) 3. punktā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu - "b) šo statūtu 9. panta 1. punkta sakarā nosaka principus, ko piemēro finansēšanas operācijām, kuras veic Bankas uzdevuma izpildei;", d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu - "d) lemj par finansējuma piešķiršanu investīciju operācijām, ko pilnīgi vai daļēji veic ārpus dalībvalstu teritorijām, kā noteikts 16. panta 1. punktā;", g) apakšpunktā pirms vārda "pilnvaras" iekļauj vārdu "citas" un teikuma daļu ", kas paredzētas 4., 7., 14., 17., 26. un 27. pantā" aizstāj ar teikuma daļu ", kas noteiktas šajos statūtos";

i) 10. pantu, ko numurē kā 8. pantu, groza šādi:

i) trešo teikumu svītro;

ii) iekļauj šādas divas jaunas daļas:

"Kvalificētam balsu vairākumam vajadzīgas astoņpadsmit balsis, kas pārstāv 68 % no parakstītā kapitāla.

Klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienprātība."

j) 11. pantu, ko numurē kā 9. pantu, groza šādi:

i) 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"1. Direktoru padome lemj par finansējuma piešķiršanu, jo īpaši par aizdevumu un garantiju piešķiršanu, un par aizņēmumu ņemšanu, kā arī nosaka aizdevumu procentu likmes, komisijas maksu un citus maksājumus. Pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, tā var dažas savas funkcijas deleģēt Vadības komitejai. Tā nosaka šādas deleģēšanas noteikumus un nosacījumus, kā arī uzrauga to izpildi.

Direktoru padome kontrolē Bankas darbības pareizību un nodrošina Bankas vadības atbilstību Līgumiem un statūtiem, un Valdes noteiktiem vispārējiem principiem."

ii) 2. punktā sesto daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Noteikumus dalībai Direktoru padomes sanāksmēs un noteikumus, kas attiecas uz direktoru aizstājējiem un izraudzītiem ekspertiem, nosaka reglamentā."

iii) 5. punkta otrajā teikumā svītro vārdus "ar vienprātīgu lēmumu";

k) 13. pantu, ko numurē kā 11. pantu, groza šādi:

i) 3. punkta otrajā daļā vārdkopu ".aizdevumu un garantiju piešķiršanu" aizstāj ar tekstu "finansējuma, jo īpaši aizdevumu, un garantiju piešķiršanu";

ii) 4. punktā vārdkopu "par priekšlikumiem ņemt aizņēmumus vai dot aizdevumus un galvojumus" aizstāj ar tekstu "par priekšlikumiem ņemt aizņēmumus vai piešķirt finansējumu, jo īpaši aizdevumus un garantijas";

iii) 7. punkta pirmajā teikumā vārdkopu "ierēdņi un citi darbinieki" aizstāj ar vārdu "darbinieki". Punkta beigās pievieno šādu teikumu: "Reglamentā nosaka, kuras lēmējinstitūcijas kompetencē ir pieņemt personālam piemērojamos noteikumus.";

l) 14. pantu, ko numurē kā 12. pantu, groza šādi:

i) 1. punktā vārdu "trim" aizstāj ar vārdu "sešiem" un tekstu "ik gadu pārbauda, vai Bankas operācijas veiktas pareizi un grāmatvedības uzskaite ir kārtībā" aizstāj ar tekstu "pārbauda, vai Bankas operācijas atbilst labākajai banku darbības praksei, un ir atbildīga par Bankas pārskatu revīziju";

ii) 2. punktu aizstāj ar šādiem trim jauniem punktiem:

"2. Šā panta 1. punktā minētā komiteja katru gadu pārbauda Bankas operāciju un grāmatvedības uzskaites pareizību. Šajā nolūkā tā pārbauda, vai Bankas operācijas ir veiktas saskaņā ar statūtos un reglamentā paredzētajām formalitātēm un procedūrām.

3. Šā panta 1. punktā minētā komiteja apstiprina, ka finanšu pārskati, kā arī cita finanšu informācija, kas ietverta Direktoru padomes sagatavotajos gada pārskatos, sniedz patiesu priekšstatu par Bankas finanšu stāvokli, tostarp tās aktīviem un pasīviem, kā arī par tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu attiecīgajā finanšu gadā.

4. Reglamentā sīkāk nosaka kvalifikāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētās komitejas locekļiem, un paredz komitejas darbības noteikumus un nosacījumus.";

m) 15. pantā, ko numurē kā 13. pantu, vārdus "emisijas bankas" aizstāj ar vārdiem "centrālās bankas";

n) 18. pantu, ko numurē kā 16. pantu, groza šādi:

i) 1. punktā pirmajā daļā tekstu "piešķir aizdevumus," aizstāj ar tekstu "piešķir finansējumu, jo īpaši aizdevumus un garantijas,", vārdus "investīciju projektus" aizstāj ar vārdu "investīcijas" un vārdu "Eiropas" svītro; otrajā daļā vārdus "Izņēmuma gadījumos, kam atļauju dod Valde ar vienprātīgu lēmumu," aizstāj ar vārdiem "Ar Valdes lēmumu, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu", vārdkopu "aizdevumus investīciju projektiem" aizstāj ar vārdiem "finansējumu investīcijām" un vārdu "Eiropas" svītro;

ii) 3. punktā vārdus "projektu īsteno" aizstāj ar vārdiem "investīciju veic" un beigās pievieno šādu teikuma daļu - ", vai arī garantētu debitora maksātspēju" un pievieno šādu jaunu otro daļu:

"Turklāt saskaņā ar principiem, kurus Valde pieņēmusi atbilstīgi 7. panta 3. punkta b) apakšpunktam, un ja tas vajadzīgs Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantā paredzēto darbību veikšanai, Direktoru padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem nosacījumus un kārtību attiecībā uz jebkādu finansējumu, kas ir pakļauts noteiktiem riskiem un ko tādēļ uzskata par īpašu darbību.";

iii) 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Bankas piešķirto aizdevumu vai garantiju neatmaksātā kopsumma nepārsniedz 250 % no kopsummas, ko veido tās parakstītais kapitāls, rezerves, vispārējie uzkrājumi un peļņas un zaudējumu pārskats. Attiecīgo posteņu kopsummu aprēķina, to samazinot par summu - apmaksātu vai nē - kas parakstīta kā Bankas līdzdalība kapitālā.

Summa, kas apmaksāta kā Bankas līdzdalība kapitālā, nekad nepārsniedz kopsummu, ko veido tās apmaksātais parakstītais kapitāls, rezerves, vispārējie uzkrājumi un peļņas un zaudējumu pārskatu.

Izņēmuma kārtā Bankas īpašajām darbībām, kā tās noteikusi Valde un Direktoru padome saskaņā ar 3. punktu, tiks iedalīta atsevišķa rezervju summa.

Šo punktu piemēro arī attiecībā uz Bankas konsolidētajiem pārskatiem.";

o) 19. pantā, ko numurē kā 17. pantu, 1. punktā vārdkopu "komisijas maksu par garantijām" aizstāj ar vārdkopu "komisijas maksu un citus maksājumus" un pēc vārdiem "segt izdevumus" iekļauj tekstu ", nodrošināt sevi pret riskiem"; 2. punktā vārdu "projekta" aizstāj ar vārdu "investīcijas";

p) 20. pantu, ko numurē kā 18. pantu, groza šādi:

i) ievadteikumā vārdus "Aizdevumu un garantiju" aizstāj ar vārdu "Finansēšanas";

ii) 1. punkta a) apakšpunktā vārdus "projektus" un "projektu" attiecīgi aizstāj ar vārdiem "investīcijas" un "investīcijas", pēc vārdiem "amortizācijas izdevumus, vai," iekļauj vārdus " ja citu investīciju sakarā", un vārdus " - citos gadījumos - ja" svītro; b) apakšpunktā vārdu "projekta" aizstāj ar vārdu "investīciju";

iii) 2. punktā iekļauj šādu jaunu otro daļu:

"Tomēr saskaņā ar principiem, ko Valde noteikusi atbilstīgi šo statūtu 7. panta 3. punkta b) apakšpunktam, un kad tas vajadzīgs Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantā paredzēto darbību veikšanai, Direktoru padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem nosacījumus un kārtību attiecībā uz līdzdalības iegūšanu komercuzņēmumu kapitālā, parasti papildus aizdevumam vai garantijai, ciktāl tas vajadzīgs investīciju vai programmu finansēšanai.";

iv) 6. punktā vārdus "projektus" un "tos" attiecīgi aiztāj ar vārdiem "investīcijas" un "tās";

v) iekļauj šādu jaunu 7. punktu:

"7. Papildus aizdevumu operācijām Banka var nodrošināt tehniskās palīdzības pakalpojumus saskaņā ar noteikumiem, kurus Valde pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, un atbilstīgi šiem statūtiem.";

q) 21. pantu, ko numurē kā 19. pantu, groza šādi:

i) 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Jebkurš uzņēmums vai arī valsts vai privāta struktūra var vērsties ar finansējuma pieteikumu tieši Bankā. Pieteikumus Bankai var iesniegt arī vai nu ar Komisijas starpniecību, vai arī ar tās dalībvalsts starpniecību, kuras teritorijā investīciju paredzēts veikt.";

ii) 2. punktā vārdkopu "projektu paredzēts īstenot" aizstāj ar vārdkopu "investīciju paredzēts veikt";

iii) 3. un 4. punkta pirmajā teikumā vārdkopas "aizdevumu un garantiju pieteikumiem" un "aizdevumu vai garantiju pieteikumi" attiecīgi aizstāj ar vārdiem "finansēšanas operācijām" un "finansēšanas operācijas";

iv) 4. punktā pirmajā teikumā atsau­ci uz 20. pantu aizstāj ar atsauci uz 18. un 20. pantu, ko numurē kā 16. un 18. pantu; otrajā teikumā vārdkopu "aizdevuma vai garantijas piešķiršanu" aizstāj ar vārdu "finansējumu" un vārdus "līguma projektu" aizstāj ar vārdiem "atbilstīgu priekšlikumu"; pēdējā teikumā vārdkopu "aizdevuma vai garantijas" aizstāj ar vārdu "finansējuma";

v) 5., 6., un 7. punktā vārdus "aizdevumu vai garantiju" aizstāj ar vārdiem "finansējumu";

vi) iekļauj šādu jaunu 8. punktu:

"8. Ja ir vajadzība pārstrukturēt finansēšanas operāciju, kas saistīta ar apstiprinātu investīciju, lai aizsargātu Bankas tiesības un intereses, Vadības komiteja nekavējoties veic ārkārtas pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, par tiem tūlīt paziņojot Direktoru padomei.";

r) 22. panta, ko numurē kā 20. pantu, 1. punktā vārdu "starptautiskā" svītro un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Banka var aizņemties līdzekļus dalībvalstu kapitāla tirgos saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šiem tirgiem.

Tādas dalībvalsts kompetentās iestādes, kurai ir izņēmuma statuss, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 116.a panta 1. punktā, pret šādu aizņēmumu var iebilst vienīgi tad, ja ir iemesls bažām, ka šīs valsts kapitāla tirgū var rasties nopietnas grūtības.";

s) 23. pantā, ko numurē kā 21. pantu, 1. punkta b) apakšpunktā svītro tekstu ", ko emitējusi Banka pati vai tie, kuri no tās aizņēmušies" un 3. punktā vārdus "emisijas banku" aizstāj ar vārdkopu "valsts centrālo banku";

t) 25. pantā, ko numurē kā 23.pantu, 1. punkta pirmajā teikumā un 2. punktā pēc vārda "dalībvalsts" iekļauj tekstu ", kuras naudas vienība nav euro,"; 1. punkta pirmajā teikumā svītro vārdkopu "citas dalībvalsts valūtā" un 3. punktā svītro vārdkopu "zeltā vai konvertējamā valūtā", un 4. punktā vārdu "projektiem" aizstāj ar vārdu "investīcijām";

u) 26. pantā, ko numurē kā 24. pantu, svītro vārdu "speciālaizdevumus";

v) 27. pantā, ko numurē kā 25. pantu, beigās pievieno šādu teikumu - "Tā nodrošina personāla tiesību aizsardzību.";

w) 29. pantā, ko numurē kā 27. pantu, pirmās daļās beigās pirms vārda "Tiesai" pievieno vārdus "Eiropas Savienības", kā arī minētās daļās beigās pievieno šādu teikumu - "Banka var jebkurā līgumā paredzēt arbitrāžas procedūru."; otrajā daļā svītro vārdkopu "vai paredzēt arbitrāžu";

x) 30. pantu, ko numurē kā 28. pantu, aizstāj ar šādu pantu:

"28. pants

1. Valde var vienprātīgi nolemt izveidot finansiāli patstāvīgas filiāles vai citas struktūras, kas ir tiesību subjekti.

2. Valde ar vienprātīgu lēmumu pieņem 1. punktā minēto struktūru statūtus. Statūtos īpaši nosaka to mērķus, struktūru, kapitālu, dalībniekus, atrašanās vietu, finanšu resursus, lēmumu ietekmēšanas līdzekļus un revīzijas noteikumus, kā arī to attiecības ar Bankas lēmējinstitūcijām.

3. Bankas kompetencē ir piedalīties šo struktūru vadībā un iemaksāt tādu parakstītā kapitāla daļu, ko Valde nosaka ar vienprātīgu lēmumu.

4. Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti attiecas uz 1. punktā minētajām struktūrām, ciktāl uz tām attiecas Savienības tiesību akti, kā arī uz šo struktūru lēmējinstitūciju locekļiem to pienākumu izpildē un to personālu saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz Banku.

Šo struktūru dividendēm, kapitāla pieaugumam vai citiem ienākumiem no tām, uz ko ir tiesības šo struktūru locekļiem, kuri nav Eiropas Savienība vai Banka, tomēr piemēro spēkā esošo tiesību aktu fiskālos noteikumus.

5. Ievērojot šajos statūtos noteiktos ierobežojumus, Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir izskatīt strīdus saistībā ar pasākumiem, ko pieņēmušas tādu struktūru lēmējinstitūcijas, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti. Tiesvedību pret šādiem pasākumiem var ierosināt ikviens šādas struktūras loceklis savu pilnvaru robežās vai dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 230. pantā.

6. Valde ar vienprātīgu lēmumu var paredzēt, ka tādu struktūru personālam, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti, var piemērot Bankas personālam piemērojamo režīmu, ņemot vērā attiecīgas iekšējās procedūras.".

PROTOKOLS PAR ATRAŠANĀS VIETU

13) Protokolu par Eiropas Kopienu un Eiropola iestāžu, dažu organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu groza šādi:

a) protokola nosaukumā un preambulā pirms vārda "organizāciju" iekļauj tekstu "struktūru," un protokola nosaukumā svītro vārdus "un Eiropola";

b) preambulas pirmajā apsvērumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību un svītro atsauci uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma 77. pantu; otro apsvērumu svītro;

c) d) punktā svītro atsauci uz Pirmās instances tiesu un vārdu "sēdekļi" aizstāj ar vārdu "sēdeklis";

d) i) punktā svītro atsauci uz Eiropas Monetāro institūtu.

PROTOKOLS PAR SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI

14) Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti groza šādi:

a) preambulas pirmajā apsvērumā atsauci uz 28. pantu Līgumā par vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveidi aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu un uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma, saīsinājumā - "EAEK", 191. pantu, un vārdus "Kopienām un Eiropas Investīciju bankai" aizstāj ar vārdiem "Eiropas Savienībai un EAEK";

b) 5. pantu svītro un attiecīgi maina turpmāko pantu numurus;

c) 7. pantā, ko numurē kā 6. pantu, 2. punktu svītro un 1. punkts paliek bez numura.

d) 13. pantā, ko numurē kā 12. pantu, tekstu "saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, ko pēc Komisijas priekšlikuma nosaka Padome." aizstāj ar tekstu "saskaņā ar nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktu procedūru, pieņemot regulas atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai un pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm.".

e) 15. pantā, ko numurē kā 14. pantu, tekstu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi nosaka" aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm nosaka";

f) 16. pantā, ko numurē kā 15. pantu, tekstu "Padome pēc Komisijas priekšlikuma un, apspriedusies ar citām attiecīgām iestādēm," aizstāj ar tekstu "Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot regulas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar attiecīgajām iestādēm";

g) 21. pantā, ko numurē kā 20. pantu, pēc teksta "ģenerāladvokātiem," vārdu "sekretāru" aizstāj ar vārdu ""sekretāriem" un svītro tekstu ", kā arī uz Pirmās instances tiesas locekļiem un sekretāru";

h) 23. pantā, ko numurē kā 22. pantu, svītro otro daļu;

i) svītro nobeiguma tekstu "TO APLIECINOT, attiecīgie Pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu", datumu un parakstītāju sarakstu.

PROTOKOLS PAR KONVERĢENCES KRITĒRIJIEM

15) Protokolu par konverģences kritērijiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantā, groza šādi:

a) Protokola nosaukumā svītro tekstu ", kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantā";

b) pirmajā apsvērumā vārdkopu "pieņemot lēmumus par pāreju uz ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu" aizstāj ar tekstu "pieņemot lēmumus par izņēmuma statusa atcelšanu dalībvalstīm, kam ir izņēmuma statuss";

c) 3. panta otrajā teikumā vārdkopu "attiecībā pret kādas citas dalībvalsts valūtas kursu" aizstāj ar vārdkopu "attiecībā pret euro";

d) 6. pantā svītro vārdus "EMI vai arī ar";

e) (neattiecas uz latviešu valodas tekstu).

PROTOKOLS PAR DAŽIEM NOTEIKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI

16) Protokolu par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti groza šādi:

a) visā protokolā vārdkopu "pāriet uz ekonomiskās un monetārās savienības trešo posmu" aizstāj ar vārdiem "ieviest euro", vārdkopu "pāriet uz trešo posmu" aizstāj ar vārdiem "ieviest euro" un vārdkopu "jāpāriet uz trešo posmu" aizstāj ar vārdiem "jāievieš euro"; vārdkopu "sāk trešo posmu" aizstāj ar vārdiem "ievieš euro". vārdus "trešajā posmā" aizstāj ar vārdkopu "pēc euro ieviešanas".

b) preambulā iekļauj šādu jaunu otro apsvērumu:

"ŅEMOT VĒRĀ, ka 1996. gada 16. oktobrī un 1997. gada 30. oktobrī Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi Padomei nodomu nepiedalīties ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā, ";

c) svītro 1. punkta pirmo un trešo daļu.

d) 2.punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības 1996. gada 16. oktobrī un 1997. gada 30. oktobrī Padomei iesniegto paziņojumu, uz Apvienoto Karalisti attiecas šā protokola 3. līdz 8. un 10. pants.";

e) 3. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numurus,

f) 5. punktu, ko numurē kā 4. punktu, groza šādi:

i) pirmajā teikumā pantu uzskaitījumu aizstāj ar šādu uzskaitījumu - "Līguma par Eiropas Savienības darbību 245.a panta 2. punkts, izņemot tā pirmo un pēdējo teikumu, 245.a panta 5. punkts, 97.b panta otrā daļa, 104. panta 1., 9. un 11. punkts, 105. panta 1. līdz 5. punkts, 106. pants, 108., 109., 110. un 111.a pants, 115.c pants, 117. panta 3. punkts, 188.o un 245.b pants";

ii) Iekļauj šādu jaunu otro teikumu - "Tāpat uz Apvienoto Karalisti neattiecas šā Līguma 99. panta 2. punkts tiktāl, ciktāl tas saistīts ar konkrētu ekonomikas politikas vispārējo pamatnostādņu ieviešanu, kas kopumā attiecas uz eurozonu.";

g) 6. punktā, ko numurē kā 5. punktu, iekļauj šādu jaunu pirmo daļu - "Apvienotā Karaliste cenšas izvairīties no pārmērīga valsts budžeta deficīta.", kā arī nākamās daļas sākumā tekstu "116. panta 4. punkts un 119. pants, kā arī" aizstāj ar tekstu "119. pants un";

h) 7. punkta, ko numurē kā 6. punktu, pirmo daļu aizstāj ar šādu punktu - "6. Apvienotajai Karalistei ir uz laiku atņemtas tiesības balsot par Padomes tiesību aktiem, kas minēti 4. punktā uzskaitītajos pantos, un gadījumos, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 116.a panta 4. punkta pirmajā daļā. Šajā nolūkā piemēro šā Līguma 116.a panta 4. punkta otro daļu.". Otrajā daļā tekstu "un 123. panta 1. punktam" svītro;

i) 9. punktā, ko numurē kā 8. punktu, a) apakšpunktā vārdus "nepāriet uz šo posmu" aizstāj ar vārdiem "neieviest euro";

j) 10. punktā, ko numurē kā 9. punktu, ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu - "Apvienotā Karaliste jebkurā laikā var paziņot par nodomu ieviest euro. Tādā gadījumā:". Punkta a) apakšpunktā atsauci uz 122. panta 2. punktu aizstāj ar atsauci uz 117.a panta 1. un 2. punktu;

k) 11. punktā, ko numurē kā 10. punktu, beigu daļā tekstu "116. panta 3. punkta, kā arī" svītro un tekstu "nav pārgājusi uz trešo posmu." aizstāj ar tekstu "nav ieviesusi euro.".

PROTOKOLS PAR DAŽIEM NOTEIKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ DĀNIJU

17) Protokolu par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju groza šādi:

a) preambulā svītro pirmo apsvērumu, otrajā apsvērumā, kas kļuvis par pirmo apsvērumu, vārdkopu "Dānijas iekļaušanās ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā" aizstāj ar vārdkopu "Dānijas atteikšanās no izņēmuma statusa" un iekļauj šādu jaunu otro apsvērumu - "ŅEMOT VĒRĀ, ka 1993. gada 3. novembrī Dānijas valdība ir paziņojusi Padomei nodomu nepiedalīties ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā,";

b) 1. un 3. punktu svītro un attiecīgi maina turpmāko punktu numurus;

c) 2. punktā, ko numurē kā 1. punktu, pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu - "Ņemot vērā Dānijas valdības 1993. gada 3. novembrī Padomei iesniegto paziņojumu, Dānijai ir izņēmuma statuss.";

d) 4. punktā, ko numurē kā 2. punktu, atsauci uz 122. panta 2. punktu aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 117.a pantu.

PROTOKOLS PAR ŠENGENAS NOTEIKUMIEM

18) Protokolu, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, groza šādi:

a) protokola nosaukumā tekstu "Protokols, ar ko iekļauj Šengenas acquis" aizstāj ar tekstu "Protokols par Šengenas acquis, kas iekļauts";

b) preambulu groza šādi:

i) pirmā apsvēruma pēdējo teikuma daļu "ir paredzēti, lai uzlabotu Eiropas integrāciju un, jo īpaši, lai Eiropas Savienībai ļautu straujāk kļūt par telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums;" aizstāj ar šādu tekstu - "ir iekļauti Eiropas Savienības sistēmā ar 1997. gada 2. oktobra Amsterdamas Līgumu";

ii) otro apsvērumu aizstāj ar šādu apsvērumu:

"VĒLOTIES saglabāt Šengenas acquis tādu, kāds tas bijis kopš Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā, un attīstīt šo acquis, lai palīdzētu sasniegt mērķi - nodrošināt Savienības pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām";

iii) trešo apsvērumu svītro;

iv) piektajā apsvērumā, kas kļuvis par ceturto apsvērumu, vārdkopu "nav minēto nolīgumu puses un parakstītājas" aizstāj ar vārdkopu "nav iesaistītas visos Šengenas acquis noteikumos" un beigās vārdkopu "pieņemt tos pilnībā vai daļēji" aizstāj ar vārdkopu "pilnīgi vai daļēji pieņemt citus acquis noteikumus;";

v) sestajā apsvērumā, kas kļuvis par piekto apsvērumu, beigu daļā svītro vārdkopu "un ka šos noteikumus vajadzētu izmantot tikai kā pēdējo līdzekli";

vi) septītajā apsvērumā, kas kļuvis par sesto apsvērumu, beigu daļā tekstu "jo šīs abas valstis ir apstiprinājušas vēlmi uzņemties saistības, ko uzliek iepriekšminētie noteikumi, pamatojoties uz 1996. gada 19. decembrī Luksemburgā parakstīto nolīgumu" aizstāj ar tekstu "jo abām šīm valstīm, kā arī Ziemeļvalstīm, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, uzliek saistības Ziemeļvalstu Pasu savienības noteikumi;";

c) 1. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

"Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Dānijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei ir atļauts īstenot ciešāku savstarpēju sadarbību jomās, uz ko attiecas Padomes pieņemti noteikumi, kas ir Šengenas acquis daļa.";

d) 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

Šengenas acquis attiecas uz 1. pantā minētajām dalībvalstīm, neskarot 2003. gada 16. aprīļa Pievienošanās akta 3. pantu un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās akta 4. pantu. Padome aizstāj Izpildu komiteju, kas izveidota ar Šengenas līgumiem.";

e) 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"3. pants

Dānijas dalību to noteikumu pieņemšanā, ar ko pilnveido Šengenas acquis, kā arī šo noteikumu īstenošanā un piemērošanā Dānijā reglamentē attiecīgi noteikumi Protokolā par Dānijas nostāju.";

f) 4. panta pirmajā daļā svītro tekstu ", kuras nesaista Šengenas acquis,";

g) 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"5. pants

1. Priekšlikumiem un ierosmēm par to, kā pilnveidot Šengenas acquis, piemēro attiecīgos Līgumu noteikumus.

Šajā sakarā, ja vai nu Īrija, vai arī Apvienotā Karaliste nav pieņemamā laikā rakstiski paziņojusi Padomei, ka tā vēlas iesaistīties, Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.d pantā minēto atļauju uzskata par piešķirtu 1. punktā minētajām dalībvalstīm un Īrijai vai Apvienotajai Karalistei, ja viena no tām vēlas iesaistīties attiecīgajās sadarbības jomās.

2. Ja uzskata, ka vai nu Īrija, vai arī Apvienotā Karaliste ir iesniegusi paziņojumu pēc lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 4. pantu, tā trijos mēnešos tomēr var Padomei rakstiski paziņot, ka nevēlas piedalīties tāda priekšlikuma vai ierosmes īstenošanā. Tādā gadījumā Īrija vai Apvienotā Karaliste nepiedalās tāda priekšlikuma vai ierosmes pieņemšanā. Pēc tam, kad saņemts pēdējais no minētajiem paziņojumiem, procedūru, ko izmanto, lai pieņemtu pasākumu, ar ko pilnveido Šengenas acquis, pārtrauc līdz 3. vai 4. punktā izklāstītās procedūras beigām, vai arī tikmēr, kamēr paziņojums nav atcelts, ko var izdarīt jebkurā laikā, kamēr procedūru īsteno.

3. Dalībvalstij, kas ir nākusi klajā ar 2. punktā minēto paziņojumu, beidz piemērot jebkuru lēmumu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 4. punktu, no dienas, kad ierosinātais pasākums stājas spēkā, tiktāl, ciktāl Padome to uzskata par vajadzīgu un ievērojot nosacījumus, ko Padome nosaka ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemtā lēmumā pēc Komisijas priekšlikuma. Lēmumu pieņem, ievērojot šādus kritērijus - Padome cenšas saglabāt pēc iespējas plašāku attiecīgās dalībvalsts līdzdalību, nopietni neskarot dažādu Šengenas acquis daļu izmantojamību un reizē respektējot to saderību. Komisija iesniedz priekšlikumu pēc iespējas drīzāk pēc 2. punktā minētā paziņojuma. Vajadzības gadījumā pēc divu secīgu sanāksmju sasaukšanas Padome pieņem lēmumu četros mēnešos pēc tam, kad saņemts Komisijas priekšlikums.

4. Ja minētā četru mēnešu termiņa beigās Padome lēmumu nav pieņēmusi, dalībvalsts tūlīt var lūgt jautājumu nodot Eiropadomes izskatīšanai. Tādā gadījumā Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma, nākamajā sanāksmē pieņem lēmumu, ievērojot 3. punktā minētos kritērijus.

5. Ja līdz 3. vai 4. punktā noteiktās procedūras beigām Padome vai attiecīgā gadījumā Eiropadome lēmumu nav pieņēmusi, Šengenas acquis pilnveidošanas pasākuma pieņemšanas procedūru beidz pārtraukt. Ja minēto pasākumu pēc tam pieņem, jebkuru lēmumu, ko Padome pieņem saskaņā ar 4. pantu, beidz piemērot attiecīgajā dalībvalstī no dienas, kad pasākums stājas spēkā, tiktāl, ciktāl to nosaka Komisija un ievērojot Komisijas noteiktos nosacījumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav atcēlusi 2. punktā minēto paziņojumu, pirms attiecīgo pasākumu pieņem. Komisija lēmumu pieņem līdz pasākuma pieņemšanas dienai. Pieņemot lēmumu, Komisija respektē 3. punktā minētos kritērijus.";

h) 6. panta pirmās daļas pirmā teikuma beigās svītro tekstu ", pamatojoties uz 1996. gada 19. decembrī Luksemburgā parakstīto nolīgumu";

i) 7. pantu atceļ un 8. pantu numurē kā 7. pantu;

j) pielikumu atceļ.

 

PROTOKOLS PAR 22.A PANTA PIEMĒROŠANU APVIENOTAJAI KARALISTEI UN ĪRIJAI

19) Protokolu par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 14. panta dažu aspektu piemērošanu Apvienotajai Karalistei un Īrijai groza šādi:

a) protokola nosaukumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

b) 1. panta pirmās daļas a) punktā tekstu "to valstu pilsoņiem, kuras ir līgumslēdzējas puses Eiropas Ekonomisko zonas līgumā" aizstāj ar vārdiem "dalībvalstu pilsoņiem";

c) 1. panta pirmajā un otrajā daļā, 2. pantā un 3. panta otrajā daļā atsauci uz 14. pantu aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 22.a un 62. pantu.

PROTOKOLS PAR APVIENOTĀS KARALISTES UN ĪRIJAS NOSTĀJU SAISTĪBĀ AR BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPU

20) Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju groza šādi:

a) protokola nosaukumā beigās pievieno tekstu "saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu";

b) preambulas otrajā apsvērumā atsau­ci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumā par Eiropas Savienības darbību 22.a pantu;

c) 1. panta pirmajā teikumā vārdkopu "saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļu" aizstāj ar vārdkopu "saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu"; svītro otro teikumu un pievieno šādu daļu:

"Šajā pantā kvalificēts balsu vairākums ir definēts atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punktam.";

d) 2. panta pirmajā teikuma daļā vārdkopu "Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas noteikumi" aizstāj ar vārdkopu "Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļas noteikumi"; trešajā teikuma daļā tekstu "acquis communautaire, kā arī" aizstāj ar tekstu "nedz acquis communautaire, nedz arī Savienības acquis, un";

e) 3. panta 1. punktu groza šādi:

i) pirmās daļas pirmajā teikumā tekstu "piemērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļu," aizstāj ar tekstu "piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu" un svītro otro teikumu;

ii) pēc otrās daļās pievieno šādas jaunas daļas:

"Pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.c pantu, paredz nosacījumus Apvienotās Karalistes un Īrijas dalībai izvērtējumos tajās jomās, uz ko attiecas minētā Līguma trešās daļas IV sadaļa.

Šajā pantā kvalificēts balsu vairākums ir definēts atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punktam.";

f) 4., 5. un 6. pantā vārdkopu "Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļu" aizstāj ar vārdkopu "Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu";

g) 4. panta otrajā teikumā atsauci uz 11. panta 3. punktu aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.f panta 1. punktu;

h) iekļauj jaunu 4.a pantu:

"4.a pants

1. Šo protokolu Apvienotajai Karalistei un Īrijai piemēro arī saistībā ar pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu un ar ko groza spēkā esošu pasākumu, kurš tām uzliek saistības.

2. Ja Padome, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, nosaka, ka Apvienotās Karalistes vai Īrijas nepiedalīšanās grozīta spēkā esoša pasākuma īstenošanā dara tā īstenošanu neiespējamu citās dalībvalstīs vai Savienībā, tā tomēr var mudināt minētās valstis saskaņā ar 3. vai 4. pantu nākt klajā ar paziņojumu. 3. panta vajadzībām sāk skaitīt papildu divu mēnešu laikposmu no dienas, kad Padome nosaka minētā pasākuma īstenošanu par neiespējamu.

Ja divus mēnešus pēc tam, kad Padome noteikusi minētā pasākuma īstenošanu par neiespējamu, Apvienotā Karaliste vai Īrija nav nākusi klajā ar paziņojumu saskaņā ar 3. vai 4. pantu, spēkā esošais pasākums tai vairs nav saistošs vai piemērojams, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu saskaņā ar 4. pantu, pirms pasākums, ar ko groza spēkā esošo pasākumu, stājas spēkā. Šis noteikums stājas spēkā no dienas, kad stājas spēkā pasākums, ar ko groza spēkā esošo pasākumu, vai divu mēnešu laikposma beigās atkarībā no tā, kura diena ir vēlāka.

Šā panta vajadzībām Padome - pēc jautājuma apspriešanas visā pilnībā - pieņem lēmumu ar kvalificētu to Padomes locekļu vairākumu, kuri pārstāv dalībvalstis, kas piedalās vai ir piedalījušās tā pasākuma pieņemšanā, ar ko groza spēkā esošo pasākumu. Kvalificētu Padomes balsu vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var noteikt, ka Apvienotā Karaliste vai Īrija vajadzības gadījumā uzņemas tiešās finansiālās sekas, kas nenovēršami radušās, beidzot līdzdalību spēkā esošajā pasākumā.

4. Ar šo pantu neskar 4. pantu.";

i) 5. panta beigās pievieno šādu tekstu - ", ja vien Padome ar vienprātīgu visu tās locekļu lēmumu, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, nenosaka citādi.";

j) 6. pantā tekstu "attiecīgos minētā līguma noteikumus, to skaitā 68. pantu" aizstāj ar tekstu "attiecīgos Līgumu noteikumus.";

k) iekļauj jaunu 6.a pantu:

"6.a pants

Noteikumi, kas paredzēti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantu, un skar personas datu apstrādi dalībvalstīs, veicot darbības, uz ko attiecas minētā Līguma trešās daļas IV sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma, Apvienotajai Karalistei un Īrijai nav saistoši tad, ja Apvienotajai Karalistei vai Īrijai nav saistoši Savienības noteikumi, ar ko reglamentē tiesu sadarbības veidus krimināltiesību jomā vai policijas iestāžu sadarbības veidus, sakarā ar kuriem ir jāievēro noteikumi, kas paredzēti, ņemot par pamatu 16.b pantu."

l) 7. pantā tekstu "3. un 4. pants" aizstāj ar tekstu "3., 4. un 4.a pants" un vārdus "Protokolu, ar ko iekļauj Šengenas acquis" aizstāj ar vārdiem "Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts";

m) 8. pantā vārdus "Padomes priekšsēdētājam" aizstāj ar vārdu "Padomei";

n) iekļauj šādu jaunu 9. pantu:

"9. pants

Attiecībā uz Īriju šo protokolu nepiemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.h pantam.".

 

PROTOKOLS PAR DĀNIJAS NOSTĀJU

21) Protokolu par Dānijas nostāju groza šādi:

a) preambulu groza šādi:

i) pēc otrā apsvēruma iekļauj trīs jaunus apsvērumus:

"APZINOTIES, ka no Edinburgas lēmuma izrietošā tiesiskā režīma saglabāšana saistībā ar Līgumiem ievērojami ierobežos Dānijas līdzdalību nozīmīgās Savienības sadarbības jomās un ka Savienības interesēs būtu nodrošināt acquis integritāti brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

VĒLOTIES tādēļ ieviest tiesiskas re­glamentācijas sistēmu, kas nodrošinātu Dānijai iespēju piedalīties tādu pasākumu noteikšanā, kas ierosināti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu, un ļautu Dānijai šo iespēju izmantot saskaņā ar tās konstitucionālajām prasībām;

PATUROT PRĀTĀ TO, ka Dānija nekavēs pārējo dalībvalstu sadarbības turpmāku attīstību attiecībā uz pasākumiem, kas nav saistoši Dānijai,";

ii) pirmspēdējā apsvērumā tekstu "Protokolu, ar ko iekļauj Šengenas acquis" aizstāj ar tekstu "Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts";

b) 1. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdkopu "Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļu" aizstāj ar vārdkopu "Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu";

c) svītro 1. panta pirmās daļas otro teikumu un pievieno šādu jaunu daļu:

"Šajā pantā kvalificētu balsu vairākumu nosaka atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punktam.";

d) 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

Neviens no Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, neviens pasākums, kas noteikts, piemērojot šo sadaļu, neviens noteikums starptautiskā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi, piemērojot šo sadaļu, un neviens Eiropas Savienības Tiesas lēmums, kas interpretē šādus noteikumus vai pasākumus, vai jebkādu pasākumu, kas grozīts vai ko var grozīt saskaņā ar šo sadaļu, nav saistoši vai piemērojami Dānijai; šādi noteikumi, pasākumi vai lēmumi neietekmē Dānijas kompetenci, tiesības un pienākumus; neviens šāds noteikums, pasākums vai lēmums negroza Kopienas vai Savienības acquis, kā arī tie nav Savienības tiesību daļa, ja attiecas uz Dāniju. Jo īpaši Savienības tiesību akti saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri pieņemti, pirms stājies spēkā Lisabonas Līgums, un kuri ir grozīti, Dānijai joprojām ir saistoši un nemainīgi piemērojami.";

e) iekļauj šādu jaunu 2.a pantu:

"2.a pants

Šā protokola 2. pantu piemēro arī attiecībā uz tiem noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantu un kas skar personas datu apstrādi dalībvalstīs, veicot darbības, uz ko attiecas minētā Līguma trešās daļas IV sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma.";

f) 4. pants kļūst par 6. pantu;

g) 5. pantu, ko numurē kā 4. pantu, groza šādi:

i) visā pantā vārdu "lēmums" aizstāj ar vārdu "pasākums";

ii) 1. punktā tekstu ", piemērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas noteikumus" aizstāj ar vārdkopu "un uz ko attiecas šī daļa" un tekstu "dalībvalstīm, kuras minētas 1. pantā Protokolā, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, kā arī Īrijai vai Apvienotajai Karalistei, ja šīs dalībvalstis piedalīsies konkrētajās sadarbības jomās." aizstāj ar tekstu "dalībvalstīm, uz ko attiecas konkrētais pasākums.";

iii) 2. punktā tekstu "dalībvalstis, kuras minētas 1. pantā Protokolā, ar ko iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, apsvērs," aizstāj ar tekstu "dalībvalstis, uz ko attiecas konkrētais pasākums, un Dānija apsvērs,";

h) 6. pantu, ko numurē kā 5. pantu, groza šādi:

i) pirmajā teikumā tekstu "Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 1. punkta un 17. panta" aizstāj ar tekstu "Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. panta 1. punkta, 28.a panta un 28.b līdz 28.e panta" un svītro pēdējo teikuma daļu ", bet tā nekavēs attīstīt ciešāku dalībvalstu sadarbību šajā jomā.";

ii) iekļauj šādu jaunu trešo teikumu - "Dānija nekavēs pārējo dalībvalstu sadarbības turpmāku attīstību šajā jomā.";

iii) jaunā ceturtā teikuma beigās pievieno šādu jaunu teikuma daļu - ", ne arī nodrošināt, lai Savienībai būtu pieejami militārie spēki";

iv) iekļauj divas šādas jaunas daļas:

"Aktiem, kas Padomei jāpieņem vienprātīgi, ir vajadzīgs vienprātīgs lēmums, ko pieņem Padomes locekļi, izņemot Dānijas valdības pārstāvi.

Šajā pantā kvalificēts balsu vairākums ir definēts atbilstīgi 205. panta 3. punktam Līgumā par Eiropas Savienības darbību.";

i) pēc virsraksta "III DAĻA" iekļauj 6. pantu, kurā pārņem ar 4. panta tekstu;

j) pirms 7. panta iekļauj virsrakstu "IV DAĻA";

k) iekļauj šādu jaunu 8. pantu:

"8. pants

1. Dānija saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām, un neskarot 7. pantu, vienmēr var paziņot pārējām dalībvalstīm, ka, sākot ar nākamā mēneša pirmo dienu pēc paziņojuma, šā protokola I daļu aizstāj noteikumi, kas paredzēti šā protokola pielikumā. Šādā gadījumā atbilstīgi maina šā protokola 5. līdz 8. panta numurus.

2. Sešus mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā šā panta 1. punktā paredzētais paziņojums, viss Šengenas acquis un pasākumi, kas pieņemti tā attīstīšanai, kuri līdz šim bijuši saistoši Dānijai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ir saistoši Dānijai kā Savienības tiesības.";

l) protokolam pievieno šādu jaunu pielikumu:

"PIELIKUMS

1. pants

Ievērojot 3. pantu, Dānija nepiedalās tādu Padomes pasākumu pieņemšanā, kas ierosināti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu. Aktiem, kas Padomei jāpieņem vienprātīgi, ir vajadzīgs vienprātīgs lēmums, ko pieņem Padomes locekļi, izņemot Dānijas valdības pārstāvi.

Šajā pantā kvalificēts balsu vairākums ir definēts atbilstīgi 205. panta 3. punktam Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

2. pants

Saskaņā ar 1. pantu un ievērojot 3., 4. un 8. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu, pasākumi, kas noteikti, piemērojot minēto sadaļu, noteikumi starptautiskos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi, piemērojot minēto sadaļu, kā arī Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, ar ko interpretē minētos noteikumus vai pasākumus, nav saistoši Dānijai un nav piemērojami šajā valstī. Šādi noteikumi, pasākumi vai lēmumi neietekmē Dānijas kompetenci, tiesības un pienākumus. Šādi noteikumi, pasākumi vai lēmumi negroza acquis communautaire un Savienības acquis, kas attiecas uz Dāniju, un nav daļa no Savienības tiesību sistēmas, kas attiecas uz Dāniju.

3. pants

1. Trīs mēnešos pēc tam, kad Padomei iesniegts priekšlikums vai iniciatīva saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu, Dānija var rakstiski paziņot Padomes priekšsēdētājam, ka tā vēlas piedalīties ierosinātā pasākuma pieņemšanā un īstenošanā, un tādā gadījumā Dānija iegūst šādas tiesības.

2. Ja 1. punktā minēto pasākumu nav iespējams noteikt pieņemamā termiņā, piedaloties Dānijai, Padome attiecīgo pasākumu var noteikt saskaņā ar 1. pantu bez Dānijas līdzdalības. Šādā gadījumā piemēro 2. pantu.

4. pants

Pēc pasākuma noteikšanas, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu, Dānija jebkurā laikā var paziņot Padomei un Komisijai savu nodomu pieņemt attiecīgo pasākumu. Šādā gadījumā minētā Līguma 280.F panta 1. punktā paredzēto procedūru piemēro mutatis mutandis.

5. pants

1. Šo protokolu piemēro Dānijai arī saistībā ar pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu un ar ko groza spēkā esošu pasākumu, kurš tai uzliek saistības.

2. Ja Padome, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, nosaka, ka Dānijas nepiedalīšanās grozītā spēkā esoša pasākuma īstenošanā dara tā īstenošanu neiespējamu citām dalībvalstīm vai Savienībai, tā tomēr var minēto valsti mudināt saskaņā ar 3. vai 4. pantu nākt klajā ar paziņojumu. 3. panta vajadzībām sāk skaitīt papildu divu mēnešu laikposmu no dienas, kad Padome nosaka minētā pasākuma īstenošanu par neiespējamu.

Ja divus mēnešus pēc tam, kad Padome noteikusi minētā pasākuma īstenošanu par neiespējamu, Dānija nav nākusi klajā ar paziņojumu saskaņā ar 3. vai 4. pantu, spēkā esošais pasākums tai vairs nav saistošs vai piemērojams, ja vien tā nav nākusi klajā ar paziņojumu saskaņā ar 4. pantu, pirms pasākums, ar ko groza spēkā esošo pasākumu, stājas spēkā. Šis noteikums stājas spēkā no dienas, kad stājas spēkā pasākums, ar ko groza spēkā esošo pasākumu, vai divu mēnešu laikposma beigās atkarībā no tā, kura diena ir vēlāka.

Šā panta vajadzībām Padome - pēc jautājuma apspriešanas visā pilnībā - pieņem lēmumu ar kvalificētu to Padomes locekļu vairākumu, kuri pārstāv dalībvalstis, kas piedalās vai ir piedalījušās tā pasākuma pieņemšanā, ar ko groza spēkā esošo pasākumu. Kvalificētu Padomes balsu vairākumu nosaka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, var noteikt, ka Dānija vajadzības gadījumā uzņemas tiešās finansiālās sekas, kas nenovēršami radušās, beidzot līdzdalību spēkā esošajā pasākumā.

4. Ar šo pantu neskar 4. pantu.;

6. pants

1. Paziņojumu saskaņā ar 4. pantu iesniedz, vēlākais, sešus mēnešus pēc tam, kad pasākums, ar ko pilnveido Šengenas acquis, ir pieņemts galīgajā variantā.

Ja Dānija neiesniedz paziņojumu saskaņā ar 3. vai 4. pantu attiecībā uz kādu no šiem pasākumiem, ar ko pilnveido Šengenas acquis, tad dalībvalstis, kurām attiecīgais pasākums ir saistošs, un Dānija apsvērs, kādi atbilstīgi pasākumi ir jāveic.

2. Saskaņā ar 3. pantu sniegtu paziņojumu attiecībā uz kādu pasākumu, ar ko pilnveido Šengenas acquis, neatsaucami atzīst par paziņojumu, kas saskaņā ar 3. pantu sniegts attiecībā uz jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem un iniciatīvām saistībā ar attiecīgā pasākuma pilnveidošanu, tiktāl, ciktāl ar šādiem priekšlikumiem vai iniciatīvām pilnveido Šengenas acquis.

7. pants

Noteikumi, kas paredzēti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 15.a pantu, un skar personas datu apstrādi dalībvalstīs, veicot darbības, uz ko attiecas minētā Līguma trešās daļas IV sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma, Dānijai nav saistoši tad, ja Dānijai nav saistoši Savienības noteikumi, ar ko reglamentē tiesu sadarbības veidus krimināltiesību jomā vai policijas iestāžu sadarbības veidus, sakarā ar kuriem ir jāievēro noteikumi, kas paredzēti, ņemot par pamatu 15.a pantu.

8. pants

Ja šajā daļā paredzētajos gadījumos Dānijai ir saistošs kāds pasākums, kas noteikts, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu, tad saistībā ar konkrēto pasākumu uz Dāniju attiecas atbilstīgie minētā Līguma noteikumi.

9. pants

Ja Dānijai nav saistošs pasākums, kurš noteikts, Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu, tai nav saistošas attiecīgā pasākuma finansiālās sekas, izņemot iestāžu administratīvās izmaksas, ja vien Padome ar vienprātīgu lēmumu, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, nenosaka citādi.".

PROTOKOLS PAR PATVĒRUMU SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU PILSOŅIEM

22) Protokolu par patvērumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem groza šādi:

a) preambulu groza šādi:

i) pirmo apsvērumu aizstāj ar šādu apsvērumu:

"TĀ KĀ saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punktu Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Pamattiesību hartā;";

ii) iekļauj šādu jaunu otro apsvērumu:

"TĀ KĀ atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 3. punktam pamattiesības, ko nodrošina ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā vispārīgi principi ir daļa no Savienības tiesību sistēmas;";

iii) otrajā apsvērumā, kas kļuvis par trešo apsvērumu, atsauci uz 6. panta 2. punktu aizstāj ar atsauci uz 6. panta 1. un 3. punktu;

iv) trešajā apsvērumā, kas kļuvis par ceturto apsvērumu, atsauci uz 6. panta 1. punktu aizstāj ar atsauci uz 1.a pantu;

v) trešajā un ceturtajā apsvērumā, kas kļuvuši par ceturto un piekto apsvērumu, vārdu "principi" aizstāj ar vārdu "vērtības"; teikumā veic atbilstīgus gramatisku pielāgojumus; ceturtajā apsvērumā, kas kļuvis par piekto apsvērumu, atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 309. pantu aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 7. pantu;

vi) piektajā apsvērumā, kas kļuvis sesto apsvērumu, atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

vii) septīto apsvērumu, kas kļuvis par astoto apsvērumu, svītro;

b) vienīgo pantu groza šādi:

i) b) punktā pēc vārda "Padome" iekļauj vārdus "vai - attiecīgā gadījumā - Eiropadome" un beigās pievieno vārdus "attiecībā uz dalībvalsti, kuras pilsonis ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs";

ii) c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"c) ja Padome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. panta 1. punktu attiecībā uz dalībvalsti, kuras pilsonis ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs, vai ja Eiropadome ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar minētā Līguma 7. panta 2. punktu attiecībā uz dalībvalsti, kuras pilsonis ir patvēruma pieteikuma iesniedzējs;".

PROTOKOLS PAR EKONOMISKO, SOCIĀLO UN TERITORIĀLO KOHĒZIJU

23) Protokolu par ekonomisko un sociālo kohēziju groza šādi:

a) visā protokola tekstā vārdus "ekonomiskā un sociālā kohēzija" aizstāj ar vārdiem "ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija";

b) preambulu groza šādi:

i) pirmo, otro, piekto, sesto un četrpadsmito apsvērumu svītro;

ii) iekļauj šādu jaunu pirmo apsvērumu:

"ATGĀDINOT, ka Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā ir paredzēts mērķis - veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un dalībvalstu solidaritāti - un ka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija pieder pie Savienības dalītās kompetences jomām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 2.c panta 2. punkta c) apakšpunktā";

iii) ceturto apsvērumu, kas kļuvis par trešo apsvērumu, aizstāj ar šādu apsvērumu:

"ATGĀDINOT, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 161. pantā ir paredzēts izveidot Kohēzijas fondu;";

iv) vienpadsmitajā apsvērumā, kas kļuvis par astoto apsvērumu, beigās svītro vārdus "un uzsver to, cik nozīmīga ir ekonomiskās un sociālās kohēzijas principa iekļaušana šā Līguma 2. un 3. pantā";

v) piecpadsmitajā apsvērumā, kas kļuvis par vienpadsmito apsvērumu, svītro vārdus ", kas jāizveido līdz 1993. gada 31. decembrim,";

vi) pēdējā apsvērumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

CITI PROTOKOLI

24) Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pirmajā preambulas apsvērumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

25) Protokolā par Franciju vārdus "savās aizjūras teritorijās" aizstāj ar vārdiem "Jaunkaledonijā, Franču Polinēzijā un Volisā un Futunā".

26) Protokolā par dalībvalstu ārlietām attiecībā uz ārējo robežu šķērsošanu noteikumu daļā atsauci uz Līguma IV sadaļas 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību IV sadaļas 69. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

27) Protokolā par 17. pantu Līgumā par Eiropas Savienību noteikumu daļā svītro teikuma sākuma daļu "Gada laikā pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā".

28) Protokolā par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs preambulas pēdējā preambulas apsvērumā tekstu ", ko pievieno Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam" aizstāj ar tekstu ", ko pievieno Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību".

29) Protokolā par Nīderlandes Antiļu salās rafinētu naftas produktu importu Eiropas Savienībā, 3. panta 3. punkta otrajā teikumā svītro vārdus ", ko pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu,".

30) Protokolā par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 141. pantu groza šādi:

a) protokola nosaukumā atsauci uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu aizstāj ar atsauci uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību;

b) vienīgajā pantā pirms atsauces uz 141. pantu iekļauj vārdus "par Eiropas Savienības darbību".

31) Protokolā par īpašiem nosacījumiem attiecībā uz Grenlandi vārdkopu "Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma" aizstāj ar vārdkopu "Līguma par Eiropas Savienības darbību", kā arī svītro 2. pantu.

32) Protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumiem, groza šādi:

a) protokola nosaukumu aizstāj ar nosaukumu "Protokols par Īrijas Konstitūcijas 40.3.3. pantu";

b) vārdus "Nekādi noteikumi ne Līgumā par Eiropas Savienību, ne Eiropas Kopienu dibināšanas līgumos" aizstāj ar vārdiem "Nekādi noteikumi Līgumos, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā".

33) Protokolu par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu groza šādi:

a) preambulā pirmos divus apsvērumus aizstāj ar šādu jaunu pirmo apsvērumu:

"ATGĀDINOT, ka visi Eiropas Ogļu un tērauda kopienas aktīvi un pasīvi, kādi tie bija 2002. gada 23. jūlijā, ir 2002. gada 24. jūlijā nodoti Eiropas Kopienai;";

b) 1. panta 1. punktu svītro un attiecīgi maina divu nākamo punktu numurus;

c) 2. pantu sadala divās daļās, pirmajai daļai beidzoties ar vārdiem ", tostarp pamatprincipus.". Šo pantu turklāt groza šādi:

i) pirmajā daļā vārdus "pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu pieņem" aizstāj ar vārdiem ", saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pieņem";

ii) otrajā daļā vārdus "un atbilstošas lēmumu pieņemšanas procedūras, kas cita starpā reglamentē to, kā pieņemt daudzgadu finanšu pamatnostādnes" aizstāj ar vārdiem "Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu pieņem pasākumus, ar ko nosaka daudzgadu finanšu pamatnostādnes";

d) 4. pantu atceļ.

2. PANTS

1. Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, Protokola par Eiropas Investīciju bankas statūtiem un Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti ar grozījumiem, kurus veic ar Lisabonas Līgumu, pantus numurē saskaņā ar šī protokola pielikumā pievienotajām atbilstības tabulām. Atsauces protokolos uz minēto protokolu pantiem pielāgo saskaņā ar atbilstības tabulām.

2. Atsauces uz 1. panta 1. punktā minētajiem protokoliem, minēto protokolu pantiem un pantu punktiem, kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi protokolam, un atsauces citos protokolos un primārajos tiesību aktos pielāgo saskaņā ar šo protokolu. Attiecīgā gadījumā šādu pielāgojumu piemēro arī attiecībā uz noteikumiem, kas ir atcelti.

3. Atsauces uz 1. panta 1. punktā minēto protokolu preambulas apsvērumiem vai to pantiem un pantu punktiem, kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi protokolam, kuras satur citi instrumenti vai akti, lasa kā atsauces uz šo protokolu preambulas apsvērumiem un to pantiem un pantu punktiem, kas numurēti vai pārkārtoti atbilstīgi protokolam.

 

PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULAS, KAS MINĒTAS 2. PANTĀ 1. PROTOKOLĀ
PAR GROZĪJUMIEM PROTOKOLOS, KAS PIEVIENOTI LĪGUMAM PAR EIROPAS SAVIENĪBU, EIROPAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM UN/VAI
EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMAM

A. PROTOKOLS PAR EIROPAS CENTRĀLO BANKU SISTĒMAS UN EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS STATŪTIEM

Iepriekšējā numerācija protokolā

Jaunā numerācija protokolā

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. pants

16. pants

17. pants

17. pants

18. pants

18. pants

19. pants

19. pants

20. pants

20. pants

21. pants

21. pants

22. pants

22. pants

23. pants

23. pants

24. pants

24. pants

25. pants

25. pants

26. pants

26. pants

27. pants

27. pants

28. pants

28. pants

29. pants

29. pants

30. pants

30. pants

31. pants

31. pants

32. pants

32. pants

33. pants

33. pants

34. pants

34. pants

35. pants

35. pants

36. pants

36. pants

37. pants (atcelts)

38. pants

37. pants

39. pants

38. pants

40. pants

39. pants

41. pants

40. pants

42. pants

41. pants

43. pants

42. pants

44. pants

43. pants

45. pants

44. pants

46. pants

45. pants

47. pants

46. pants

48. pants

47. pants

49. pants

48. pants

50. pants (atcelts)

51. pants (atcelts)

52. pants

49. pants

53. pants

50. pants

 

B. PROTOKOLS PAR EIROPAS
INVESTĪCIJU BANKAS STATŪTIEM

Iepriekšējā numerācija protokolā

Jaunā numerācija protokolā

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants (atcelts)

7. pants (atcelts)

8. pants

6. pants

9. pants

7. pants

10. pants

8. pants

11. pants

9. pants

12. pants

10. pants

13. pants

11. pants

14. pants

12. pants

15. pants

13. pants

16. pants

14. pants

17. pants

15. pants

18. pants

16. pants

19. pants

17. pants

20. pants

18. pants

21. pants

19. pants

22. pants

20. pants

23. pants

21. pants

24. pants

22. pants

25. pants

23. pants

26. pants

24. pants

27. pants

25. pants

28. pants

26. pants

29. pants

27. pants

30. pants

28. pants

 

C. PROTOKOLS PAR
EIROPAS SAVIENĪBAS PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTI

Iepriekšējā numerācija protokolā

Jaunā numerācija protokolā

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants (atcelts)

6. pants

5. pants

7. pants

6. pants

8. pants

7. pants

9. pants

8. pants

10. pants

9. pants

11. pants

10. pants

12. pants

11. pants

13. pants

12. pants

14. pants

13. pants

15. pants

14. pants

16. pants

15. pants

17. pants

16. pants

18. pants

17. pants

19. pants

18. pants

20. pants

19. pants

21. pants

20. pants

22. pants

21. pants

23. pants

22. pants

 

 

2. PROTOKOLS
PAR GROZĪJUMIEM EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMĀ

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT, ka ir nepieciešams, lai pilnībā saglabātos Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma noteikumu tiesiskās sekas;

VĒLĒDAMĀS minēto Līgumu pielāgot jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši iestāžu un finanšu jomā,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, kurus pievieno Lisabonas Līgumam un ar kuriem Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu groza šādi:

1. PANTS

Ar šo protokolu groza Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk "EAEK līgums"), kāds tas ir spēkā dienā, kad stājas spēkā Lisabonas Līgums.

(Neattiecas uz latviešu valodas tekstu.)

2. PANTS

EAEK līguma III sadaļas nosaukumu "Noteikumi par iestādēm" aizstāj ar nosaukumu "Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi".

3. PANTS

EAEK līguma III sadaļas sākumā iekļauj šādu nodaļu:

"I NODAĻA

DAŽU LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU UN LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DARBĪBU NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA

106.a pants

1. Uz šo Līgumu attiecas Līguma par Eiropas Savienību 7. pants, 9. līdz 9.f pants, 48. panta 2. un 5. punkts, kā arī tā 49. un 49.a pants, Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.a pants, Līguma par Eiropas Savienības darbību 190. līdz 201.b pants, 204. līdz 211.a pants, 213. pants, 215. līdz 236. pants, 238., 239. un 240. pants, 241. līdz 245. pants, 246. līdz 262. pants, 268. līdz 277. pants, 279. līdz 280. pants, 283., 290. un 292. pants, kā arī Protokols par pārejas noteikumiem.

2. Šajā Līgumā atsauces uz Savienību, "Līgumu par Eiropas Savienību", "Līgumu par Eiropas Savienības darbību" vai "Līgumiem", kuras ietvertas šā panta 1. punktā, kā arī atsauces, kas ietvertas gan minētajiem Līgumiem, gan šim Līgumam pievienotajos protokolos, attiecīgi uzskata par atsaucēm uz Eiropas Atomenerģijas kopienu un šo Līgumu.

3. Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību nav paredzētas atkāpes no šā Līguma noteikumiem."

4. PANTS

EAEK līguma III sadaļas 1., 2. un 3. nodaļa numurē kā, attiecīgi, 2., 3. un 4. nodaļu.

5. PANTS

Atceļ EAEK līguma 3. pantu, 107. līdz 132. pantu, 136. līdz 143. pantu, 146. līdz 156. pantu, 158. līdz 163. pantu, 165. līdz 170. pantu, 173., 173.a un 175. pantu, 177. līdz 179.a pantu, 180.b, 181., 183., 183.a, 190. un 204. pantu.

6. PANTS

EAEK līguma IV sadaļas virsrakstu "Finanšu noteikumi" aizstāj ar virsrakstu "Īpaši finanšu noteikumi".

7. PANTS

1. EAEK līguma 38. panta trešajā daļā un 82. panta trešajā daļā atsauces uz 141. un 142. pantu attiecīgi aizstāj ar atsaucēm uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. un 227. pantu.

2. EAEK līguma 171. panta 2. punktā un 176. panta 3. punktā atsauces uz 183. pantu aizstāj ar atsaucēm uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 279. pantu.

3. EAEK līguma 172. panta 4. punktā atsauci uz 177. panta 5. punktu aizstāj ar atsauci uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 272. pantu.

4. Visā EAEK līgumā vārdu "Tiesa" aizstāj ar vārdu "Eiropas Savienības Tiesa" attiecīgā locījumā.

8. PANTS

EAEK līguma 191. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"191. pants

Dalībvalstu teritorijā Kopienai ir privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīgas, lai veiktu tās uzdevumus, atbilstīgi nosacījumiem, kuri ietverti Protokolā par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.".

9. PANTS

EAEK līguma 206. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"206. pants

Kopiena ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām var slēgt asociācijas līgumus, kas paredz savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašas procedūras.

Šādus līgumus, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu slēdz Padome.

Ja šādu līgumu dēļ jāizdara grozījumi šajā Līgumā, grozījumus vispirms pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 2. līdz 5. punktā.".

10. PANTS

Eiropas Atomenerģijas kopienas ienākumus un izdevumus, izņemot Sagādes aģentūras un kopuzņēmumu ienākumus un izdevumus, paredz Savienības budžetā.

 

 

PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULAS, KAS MINĒTAS LISABONAS LĪGUMA 5. PANTĀ

A. Līgums par Eiropas Savienību

Iepriekšējā numerācija Līgumā par Eiropas Savienību

Numerācija Lisabonas Līgumā

Jaunā numerācija Līgumā par Eiropas Savienību

I SADAĻA - KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA - KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA - KOPĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1. pants

1. pants

1.a pants

2. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants (atcelts) 1

3.a pants

4. pants

3.b pants 2

5. pants

4. pants (atcelts) 3

5. pants (atcelts) 4

6. pants

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

7. pants

7.a pants

8. pants

II SADAĻA - NOTEIKUMI, AR KO GROZA EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU, LAI IZVEIDOTU EIROPAS KOPIENU

II SADAĻA - NOTEIKUMI PAR DEMOKRĀTIJAS PRINCIPIEM

II SADAĻA - NOTEIKUMI PAR DEMOKRĀTIJAS PRINCIPIEM

8. pants (atcelts) 5

8. pants

9. pants

8.a pants 6

10. pants

8.b pants

11. pants

8.c pants

12. pants

III SADAĻA - NOTEIKUMI, AR KO GROZA EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU

III SADAĻA - NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS IESTĀDĒM

III SADAĻA - NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS IESTĀDĒM

9. pants (atcelts) 7

9. pants

13. pants

9.a pants 8

14. pants

9.b pants 9

15. pants

9.c pants 10

16. pants

9.d pants 11

17. pants

9.e pants

18. pants

9.f pants 12

19. pants

IV SADAĻA - NOTEIKUMI, AR KO GROZA EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS DIBINĀŠANAS LĪGUMU

IV SADAĻA - CIEŠĀKAS SADARBĪBAS NOTEIKUMI

IV SADAĻA - CIEŠĀKAS SADARBĪBAS NOTEIKUMI

10. pants (aizstāts) 13

27.a līdz 27.e pants (aizstāti)

40. līdz 40.b pants (aizstāti)

43. līdz 45. pants (aizstāti)

10. pants 14

20. pants

V SADAĻA - NOTEIKUMI PAR KOPĒJO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU

V SADAĻA - VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU UN ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPĒJO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU

V SADAĻA - VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR SAVIENĪBAS ĀRĒJO DARBĪBU UN ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPĒJO ĀRPOLITIKU UN DROŠĪBAS POLITIKU

1. nodaļa - Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību

1. nodaļa - Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību

10.a pants

21. pants

10.b pants

22. pants

2. nodaļa - Īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un

drošības politiku

2. nodaļa - Īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un

drošības politiku

1. iedaļa - Kopīgi noteikumi

1. iedaļa - Kopīgi noteikumi

10.c pants

23. pants

11. pants

11. pants

24. pants

12. pants

12. pants

25. pants

13. pants

13. pants

26. pants

13.a pants

27. pants

14. pants

14. pants

28. pants

15. pants

15. pants

29. pants

22. pants (pārcelts)

15.a pants

30. pants

23. pants (pārcelts)

15.b pants

31. pants

16. pants

16. pants

32. pants

17. pants (pārcelts)

28.a pants

42. pants

18. pants

18. pants

33. pants

19. pants

19. pants

34. pants

20. pants

20. pants

35. pants

21. pants

21. pants

36. pants

22. pants (pārcelts)

15.a pants

30. pants

23. pants (pārcelts)

15.b pants

31. pants

24. pants

24. pants

37. pants

25. pants

25. pants

38. pants

25.a pants

39. pants

47. pants (pārcelts)

25.b pants

40. pants

26. pants (atcelts)

27. pants (atcelts)

27.a pants (aizstāts) 15

10. pants

20. pants

27.b pants (aizstāts) 15

10. pants

20. pants

27.c pants (aizstāts) 15

10. pants

20. pants

27.d pants (aizstāts) 15

10. pants

20. pants

27.e pants (aizstāts) 15

10. pants

20. pants

28. pants

28. pants

41. pants

2. iedaļa - Noteikumi attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku

2. iedaļa - Noteikumi attiecībā uz kopējo drošības un aizsardzības politiku

17. pants (pārcelts)

28.a pants

42. pants

28.b pants

43. pants

28.c pants

44. pants

28.d pants

45. pants

28.e pants

46. pants

VI SADAĻA - Noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (atcelta) 16

29. pants (aizstāts) 17

30. pants (aizstāts) 18

31. pants (aizstāts) 19

32. pants (aizstāts) 20

33. pants (aizstāts) 21

34. pants (atcelts)

35. pants (atcelts)

36. pants (aizstāts) 22

37. pants (atcelts)

38. pants (atcelts)

39. pants (atcelts)

40. pants (aizstāts) 23

10. pants

20. pants

40.a pants (aizstāts) 23

10. pants

20. pants

40.b pants (aizstāts) 23

10. pants

20. pants

41. pants (atcelts)

42. pants (atcelts)

VII SADAĻA - Ciešākas sadarbības noteikumi (aizstāta) 24

IV SADAĻA - Ciešākas sadarbības noteikumi

IV SADAĻA - Ciešākas sadarbības noteikumi

43. pants (atcelts) 24

10. pants

20. pants

43.a pants (atcelts) 24

10. pants

20. pants

43.b pants (atcelts) 24

10. pants

20. pants

44. pants (atcelts) 24

10. pants

20. pants

44.a pants (atcelts) 24

10. pants

20. pants

45. pants (atcelts) 24

10. pants

20. pants

VII SADAĻA - Nobeiguma noteikumi

VI SADAĻA - Nobeiguma noteikumi

VI SADAĻA - Nobeiguma noteikumi

46. pants (atcelts)

46.a pants

47. pants

47. pants (pārcelts)

25.b pants

40. pants

48. pants

48. pants

48. pants

49. pants

49. pants

49. pants

49.a pants

50. pants

49.b pants

51. pants

49.c pants

52. pants

50. pants (atcelts)

51. pants

51. pants

53. pants

52. pants

52. pants

54. pants

53. pants

53. pants

55. pants

 

 

B. Līgums par Eiropas Savienības darbību

Iepriekšējā numerācija Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā

Numerācija Lisabonas Līgumā

Jaunā numerācija Līgumā par Eiropas Savienības darbību

PIRMĀ DAĻA - PRINCIPI

PIRMĀ DAĻA - PRINCIPI

PIRMĀ DAĻA - PRINCIPI

1. pants (atcelts)

1.a pants

1. pants

2. pants (atcelts) 25

I sadaļa - Kategorijas un Savienības kompetences jomas

I sadaļa - Kategorijas un Savienības kompetences jomas

2.a. pants

2. pants

2.b pants

3. pants

2.c pants

4. pants

2.d pants

5. pants

2.e pants

6. pants

II sadaļa - Vispārēji piemērojami noteikumi

II sadaļa - Vispārēji piemērojami noteikumi

2.f pants

7. pants

3. panta 1. punkts (atcelts) 26

3. panta 2. punkts

3. pants

8. pants

4. pants (pārcelts)

97.b pants

119. pants

5. pants (aizstāts) 27

5.a pants

9. pants

5.b pants

10. pants

6. pants

6. pants

11. pants

153. panta 2. punkts (pārcelts)

6.a pants

12. pants

6.b pants 28

13. pants

7. pants (atcelts) 29

8. pants (atcelts) 30

9. pants (atcelts)

10. pants (atcelts) 31

11. pants (aizstāts) 32

280.a līdz 280.b pants

326. līdz 334. pants

11.a pants (aizstāts) 32

280.a līdz 280.b pants

326. līdz 334. pants

12. pants (pārcelts)

16.d pants

18. pants

13. pants (pārcelts)

16.e pants

19. pants

14. pants (pārcelts)

22.a pants

26. pants

15. pants (pārcelts)

22.b pants

27. pants

16. pants

16. pants

14. pants

255. pants (pārcelts)

16.a pants

15. pants

256. pants (aizstāts)

16.b pants

16. pants

16.c pants

17. pants

OTRĀ DAĻA - SAVIENĪBAS PILSONĪBA

OTRĀ DAĻA - DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBA

OTRĀ DAĻA - DISKRIMINĀCIJAS AIZLIEGUMS UN SAVIENĪBAS PILSONĪBA

12. pants (pārcelts)

16.d pants

18. pants

13. pants (pārcelts)

16.e pants

19. pants

17. pants

17. pants

20. pants

18. pants

18. pants

21. pants

19. pants

19. pants

22. pants

20. pants

20. pants

23. pants

21. pants

21. pants

24. pants

22 . pants

22. pants

25. pants

TREŠĀ DAĻA - KOPIENAS POLITIKA

TREŠĀ DAĻA - SAVIENĪBAS IEKŠPOLITIKA UN RĪCĪBA

TREŠĀ DAĻA - SAVIENĪBAS IEKŠPOLITIKA UN RĪCĪBAS

I sadaļa - Iekšējais tirgus

I sadaļa - Iekšējais tirgus

14. pants (pārcelts)

22.a pants

26. pants

15. pants (pārcelts)

22.b. pants

27. pants

I sadaļa - Brīva preču aprite

I.a sadaļa - Brīva preču aprite

II sadaļa - Brīva preču aprite

23. pants

23. pants

28. pants

24. pants

24. pants

29. pants

1. nodaļa - Muitas savienība

1. nodaļa - Muitas savienība

1. nodaļa - Muitas savienība

25. pants

25. pants

30. pants

26. pants

26. pants

31. pants

27. pants

27. pants

32. pants

Trešās daļas X sadaļa - Muitu sadarbība (pārcelta)

1.a nodaļa - Sadarbība muitas jomā

2. nodaļa - Sadarbība muitas jomā

135. pants (pārcelts)

27.a pants

33. pants

2. nodaļa - Kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums starp dalībvalstīm

2. nodaļa - Kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums starp dalībvalstīm

3. nodaļa - Kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums starp dalībvalstīm

28. pants

28. pants

34. pants

29. pants

29. pants

35. pants

30. pants

30. pants

36. pants

31. pants

31. pants

37. pants

II sadaļa - Lauksaimniecība

II sadaļa - Lauksaimniecība un zivsaimniecība

III sadaļa - Lauksaimniecība un zivsaimniecība

32. pants

32. pants

38. pants

33. pants

33. pants

39. pants

34. pants

34. pants

40. pants

35. pants

35. pants

41. pants

36. pants

36. pants

42. pants

37. pants

37. pants

43. pants

38. pants

38. pants

44. pants

III sadaļa - Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite

III sadaļa - Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite

IV sadaļa - Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite

1. nodaļa - Darba ņēmēji

1. nodaļa - Darba ņēmēji

1. nodaļa - Darba ņēmēji

39. pants

39. pants

45. pants

40. pants

40. pants

46. pants

41. pants

41. pants

47. pants

42. pants

42. pants

48. pants

2. nodaļa - Tiesības veikt uzņēmējdarbību

2. nodaļa - Tiesības veikt uzņēmējdarbību

2. nodaļa - Tiesības veikt uzņēmējdarbību

43. pants

43. pants

49. pants

44. pants

44. pants

50. pants

45. pants

45. pants

51. pants

46. pants

46. pants

52. pants

47. pants

47. pants

53. pants

48. pants

48. pants

54. pants

294. pants (pārcelts)

48.a pants

55. pants

3. nodaļa - Pakalpojumi

3. nodaļa - Pakalpojumi

3. nodaļa - Pakalpojumi

49. pants

49. pants

56. pants

50. pants

50. pants

57. pants

51. pants

51. pants

58. pants

52. pants

52. pants

59. pants

53. pants

53. pants

60. pants

54. pants

54. pants

61. pants

55. pants

55. pants

62. pants

4. nodaļa - Kapitāls un maksājumi

4. nodaļa - Kapitāls un maksājumi

4. nodaļa - Kapitāls un maksājumi

56. pants

56. pants

63. pants

57. pants

57. pants

64. pants

58. pants

58. pants

65. pants

59. pants

59. pants

66. pants

60. pants (pārcelts)

61.h pants

75. pants

IV sadaļa - Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos

IV sadaļa - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

V sadaļa - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa

1. nodaļa - Vispārīgi noteikumi

1. nodaļa - Vispārīgi noteikumi

61. pants

61. pants 33

67. pants

61.a pants

68. pants

61.b pants

69. pants

61.c pants

70. pants

61.d pants 34

71. pants

64. panta 1. punkts (aizstāts)

61.e pants 35

72. pants

61.f pants

73. pants

66. pants (aizstāts)

61.g pants

74. pants

60. pants (pārcelts)

61.h pants

75. pants

61.i pants

76. pants

2. nodaļa - Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politika

2. nodaļa - Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politika

62. pants

62. pants

77. pants

63. panta 1. un 2. punkts un 64. panta 2. punkts 36

63. pants

78. pants

63. panta 3. un 4. punkts

63.a pants

79. pants

63.b pants

80. pants

64. panta 1. punkts (aizstāts)

61.e pants

72. pants

3. nodaļa - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās

3. nodaļa - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās

65. pants

65. pants

81. pants

66. pants (aizstāts)

61.g pants

74. pants

67. pants (atcelts)

68. pants (atcelts)

69. pants (atcelts)

4. nodaļa - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

4. nodaļa - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

69.a pants 37

82. pants

69.b pants 37

83. pants

69.c pants

84. pants

69.d pants 37

85. pants

69.e pants

86. pants

5. nodaļa - Policijas sadarbība

5. nodaļa - Policijas sadarbība

69.f pants 38

87. pants

69.g pants 38

88. pants

69.h pants 39

89. pants

V sadaļa - Transports

V sadaļa - Transports

VI sadaļa - Transports

70. pants

70. pants

90. pants

71. pants

71. pants

91. pants

72. pants

72. pants

92. pants

73. pants

73. pants

93. pants

74. pants

74. pants

94. pants

75. pants

75. pants

95. pants

76. pants

76. pants

96. pants

77. pants

77. pants

97. pants

78. pants

78. pants

98. pants

79. pants

79. pants

99. pants

80. pants

80. pants

100. pants

VI sadaļa - Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu

VI sadaļa - Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu

VII sadaļa - Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu

1. nodaļa - Konkurences noteikumi

1. nodaļa - Konkurences noteikumi

1. nodaļa - Konkurences noteikumi

1. iedaļa - Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem

1. iedaļa - Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem

1. iedaļa - Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem

81. pants

81. pants

101. pants

82. pants

82. pants

102. pants

83. pants

83. pants

103. pants

84. pants

84. pants

104. pants

85. pants

85. pants

105. pants

86. pants

86. pants

106. pants

2. iedaļa - Valsts atbalsts

2. iedaļa - Valsts atbalsts

2. iedaļa - Valsts atbalsts

87. pants

87. pants

107. pants

88. pants

88. pants

108. pants

89. pants

89. pants

109. pants

2. nodaļa - Noteikumi par nodokļiem

2. nodaļa - Noteikumi par nodokļiem

2. nodaļa - Noteikumi par nodokļiem

90. pants

90. pants

110. pants

91. pants

91. pants

111. pants

92. pants

92. pants

112. pants

93. pants

93. pants

113. pants

3. nodaļa - Tiesību aktu tuvināšana

3. nodaļa - Tiesību aktu tuvināšana

3. nodaļa - Tiesību aktu tuvināšana

95. pants (pārcelts)

94. pants

114. pants

94. pants (pārcelts)

95. pants

115. pants

96. pants

96. pants

116. pants

97. pants

97. pants

117. pants

97.a pants

118. pants

VII sadaļa - Ekonomikas politika un monetārā politika

VII sadaļa - Ekonomikas politika un monetārā politika

VIII sadaļa - Ekonomikas politika un monetārā politika

4. pants (pārcelts)

97.b pants

119. pants

1. nodaļa - Ekonomikas politika

1. nodaļa - Ekonomikas politika

1. nodaļa - Ekonomikas politika

98. pants

98. pants

120. pants

99. pants

99. pants

121. pants

100. pants

100. pants

122. pants

101. pants

101. pants

123. pants

102. pants

102. pants

124. pants

103. pants

103. pants

125. pants

104. pants

104. pants

126. pants

2. nodaļa - Monetārā politika

2. nodaļa - Monetārā politika

2. nodaļa - Monetārā politika

105. pants

105. pants

127. pants

106. pants

106. pants

128. pants

107. pants

107. pants

129. pants

108. pants

108. pants

130. pants

109. pants

109. pants

131. pants

110. pants

110. pants

132. pants

111. panta 1. līdz 3. un 5. punkts (pārcelti)

188.o. pants

219. pants

111. panta 4. punkts (pārcelts)

115.c panta 1. punkts

138. pants

111.a pants

133. pants

3. nodaļa - Organizatoriskie noteikumi

3. nodaļa - Organizatoriskie noteikumi

3. nodaļa - Organizatoriskie noteikumi

112. pants (pārcelts)

245.b pants

283. pants

113. pants (pārcelts)

245.c pants

294. pants

114. pants

114. pants

134. pants

115. pants

115. pants

135. pants

3.a nodaļa - Īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro

4. nodaļa - Īpaši noteikumi dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro

115.a pants

136. pants

115.b pants

137. pants

111. panta 4. punkts (pārcelts)

115.c pants

138. pants

4. nodaļa - Pārejas noteikumi

4. nodaļa - Pārejas noteikumi

5. nodaļa - Pārejas noteikumi

116. pants (atcelts)

116.a pants

139. pants

117. panta 1. punkts, 2. punkta sestais ievilkums un 3. līdz 9. punkts (atcelti)

117. panta 2. punkta pirmie pieci ievilkumi (pārcelti)

118.a panta 2. punkts

141. panta 2. punkts

121. panta 1. punkts (pārcelts)

122. panta 2. punkta otrais teikums (pārcelts)

123. panta 5. punkts (pārcelts)

117.a panta 1. punkts 40

117.a panta 2. punkts 41117.a panta 3. punkts 42

140. pants

118. pants (atcelts)

123. panta 3. punkts (pārcelts)

117. panta 2. punkta pirmie pieci ievilkumi (pārcelti)

118.a panta 1. punkts43

118.a panta 2. punkts 44

141. pants

124. panta 1. punkts (pārcelts)

118.b pants

142. pants

119. pants

119. pants

143. pants

120. pants

120. pants

144. pants

121. panta 1. punkts (pārcelts)

117.a panta 1. punkts

140. panta 1. punkts

121. panta 2. līdz 4. punkts (atcelts)

122. panta 1. punkts, 2. punkta pirmais teikums, kā arī 3., 4., 5. un 6. punkts (atcelti)

122. panta 2. punkta otrais teikums

117.a panta 2. punkta pirmā daļa

140. panta 2. punkta pirmā daļa

123. panta 1., 2. un 4. punkts (atcelti)

123. panta 3. punkts (pārcelts)

118. panta 1. punkts

141. panta 1. punkts

123. panta 5. punkts (pārcelts)

117.a panta 3. punkts

140. panta 3. punkts

124. panta 1. punkts (pārcelts)

118.a pants

142. pants

124. panta 2. punkts (atcelts)

VIII sadaļa - Nodarbinātība

VIII sadaļa - Nodarbinātība

IX sadaļa - Nodarbinātība

125. pants

125. pants

145. pants

126. pants

126. pants

146. pants

127. pants

127. pants

147. pants

128. pants

128. pants

148. pants

129. pants

129. pants

149. pants

130. pants

130. pants

150. pants

IX sadaļa - Kopējā tirdzniecības politika (pārcelta)

Piektās daļas II sadaļa - Kopējā tirdzniecības politika

Piektās daļas II sadaļa - Kopējā tirdzniecības politika

131. pants (pārcelts)

188.b pants

206. pants

132. pants (atcelts)

133. pants (pārcelts)

188.c pants

207. pants

134. pants (atcelts)

X sadaļa - Muitu sadarbība (pārcelta)

Trešās daļas II sadaļas 1.a nodaļa - Sadarbība muitas jomā

Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļa - Sadarbība muitas jomā

135. pants (pārcelts)

27.a pants

33. pants

XI sadaļa - Sociālā politika, izglītība, arodmācības un jaunatne

IX sadaļa - Sociālā politika

X sadaļa - Sociālā politika

1. nodaļa - Noteikumi sociālajā jomā (atcelta)

136. pants

136. pants

151. pants

136.a pants

152. pants

137. pants

137. pants

153. pants

138. pants

138. pants

154. pants

139. pants

139. pants

155. pants

140. pants

140. pants

156. pants

141. pants

141. pants

157. pants

142. pants

142. pants

158. pants

143. pants

143. pants

159. pants

144. pants

144. pants

160. pants

145. pants

145. pants

161. pants

2. nodaļa - Eiropas Sociālais fonds

X sadaļa - Eiropas Sociālais fonds

XI sadaļa - Eiropas Sociālais fonds

146. pants

146. pants

162. pants

147. pants

147. pants

163. pants

148. pants

148. pants

164. pants

3. nodaļa - Izglītība, arodmācības un jaunatne

XI sadaļa - Izglītība, arodmācības, jaunatne un sports

XII sadaļa - Izglītība, arodmācības, jaunatne un sports

149. pants

149. pants

165. pants

150. pants

150. pants

166. pants

XII sadaļa - Kultūra

XII sadaļa - Kultūra

XIII sadaļa - Kultūra

151. pants

151. pants

167. pants

XIII sadaļa - Veselības aizsardzība

XIII sadaļa - Veselības aizsardzība

XIV sadaļa - Veselības aizsardzība

152. pants

152. pants

168. pants

XIV sadaļa - Patērētāju tiesību aizsardzība

XIV sadaļa - Patērētāju tiesību aizsardzība

XV sadaļa - Patērētāju tiesību aizsardzība

153. panta 1., 3., 4. un 5. punkts

153. pants

169. pants

153. panta 2. punkts (pārcelts)

6.a pants

12. pants

XV sadaļa - Eiropas komunikāciju tīkli

XV sadaļa - Eiropas komunikāciju tīkli

XVI sadaļa - Eiropas komunikāciju tīkli

154. pants

154. pants

170. pants

155. pants

155. pants

171. pants

156. pants

156. pants

172. pants

XVI sadaļa - Rūpniecība

XVI sadaļa - Rūpniecība

XVII sadaļa - Rūpniecība

157. pants

157. pants

173. pants

XVII sadaļa - Ekonomiskā un sociālā kohēzija

XVII sadaļa - Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

XVIII sadaļa - Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

158. pants

158. pants

174. pants

159. pants

159. pants

175. pants

160. pants

160. pants

176. pants

161. pants

161. pants

177. pants

162. pants

162. pants

178. pants

XVIII sadaļa - Pētniecība un tehnoloģijas attīstība

XVIII sadaļa - Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss

XIX sadaļa - Pētniecība, tehnoloģijas attīstība un kosmoss

163. pants

163. pants

179. pants

164. pants

164. pants

180. pants

165. pants

165. pants

181. pants

166. pants

166. pants

182. pants

167. pants

167. pants

183. pants

168. pants

168. pants

184. pants

169. pants

169. pants

185. pants

170. pants

170. pants

186. pants

171. pants

171. pants

187. pants

172. pants

172. pants

188. pants

172.a pants

189. pants

173. pants

173. pants

190. pants

XIX sadaļa - Vide

XIX sadaļa - Vide

XX sadaļa - Vide

174. pants

174. pants

191. pants

175. pants

175. pants

192. pants

176. pants

176. pants

193. pants

XX sadaļa - Enerģētika

XXI sadaļa - Enerģētika

176.a pants

194. pants

XXI sadaļa - Tūrisms

XXII sadaļa - Tūrisms

176.b pants

195. pants

XXII sadaļa - Civilā aizsardzība

XXIII sadaļa - Civilā aizsardzība

176.c pants

196. pants

XXIII sadaļa - Administratīvā sadarbība

XXIV sadaļa - Administratīvā sadarbība

176.d pants

197. pants

XX sadaļa - Sadarbība attīstības jomā (pārcelta)

Piektās daļas III sadaļas 1. nodaļa - Sadarbība attīstības jomā

Piektās daļas III sadaļas 1. nodaļa - Sadarbība attīstības jomā

177. pants (pārcelts)

188.d pants

208. pants

178. pants (atcelts) 45

179. pants (pārcelts)

188.e pants

209. pants

180. pants (pārcelts)

188.f pants

210. pants

181. pants (pārcelts)

188.g pants

211. pants

XXI sadaļa - Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā (pārcelta)

Piektās daļas III sadaļas 2. nodaļa - Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā

Piektās daļas III sadaļas 2. nodaļa - Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā

181.a pants (pārcelts)

188.h pants

212. pants

CETURTĀ DAĻA - AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA

CETURTĀ DAĻA - AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA

CETURTĀ DAĻA - AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA

182. pants

182. pants

198. pants

183. pants

183. pants

199. pants

184. pants

184. pants

200. pants

185. pants

185. pants

201. pants

186. pants

186. pants

202. pants

187. pants

187. pants

203. pants

188. pants

188. pants

204. pants

PIEKTĀ DAĻA - SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA

PIEKTĀ DAĻA - SAVIENĪBAS ĀRĒJĀ DARBĪBA

I sadaļa - Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību

I sadaļa - Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību

188.a pants

205. pants

Trešās daļas IX sadaļa - Kopējā tirdzniecības politika (pārcelta)

II sadaļa - Kopējā tirdzniecības politika

II sadaļa - Kopējā tirdzniecības politika

131. pants (pārcelts)

188.b pants

206. pants

133. pants (pārcelts)

188.c pants

207. pants

III sadaļa - Sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība

III sadaļa - Sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība

Trešās daļas XX sadaļa - Sadarbība attīstības jomā (pārcelta)

1. nodaļa - Sadarbība attīstības jomā

1. nodaļa - Sadarbība attīstības jomā

177. pants (pārcelts)

188.d pants 46

208. pants

179. pants (pārcelts)

188.e pants

209. pants

180. pants (pārcelts)

188.f pants

210. pants

181. pants (pārcelts)

188.g pants

211. pants

Trešās daļas XXI sadaļa - Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā (pārcelta)

2. nodaļa - Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā

2. nodaļa - Sadarbība ar trešām valstīm ekonomikas, finanšu un tehnikas jomā

181.a pants (pārcelts)

188.h pants

212. pants

188.i pants

213. pants

3. nodaļa - Humānā palīdzība

3. nodaļa - Humānā palīdzība

188.j pants

214. pants

IV sadaļa - Ierobežojoši pasākumi

IV sadaļa - Ierobežojoši pasākumi

301. pants (aizstāts)

188.k pants

215. pants

V sadaļa - Starptautiski nolīgumi

V sadaļa - Starptautiski nolīgumi

188.l pants

216. pants

310. pants (pārcelts)

188.m pants

217. pants

311. pants (aizstāts)

188.n pants

218. pants

111. panta 1. līdz 3. punkts un 5. punkts (pārcelti)

188.o pants

219. pants

VI sadaļa - Savienības attiecības ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm un Savienības delegācijām

VI sadaļa - Savienības attiecības ar starptautiskām organizācijām, trešām valstīm un Savienības delegācijām

188.p pants

220. pants

188.q pants

221. pants

VI sadaļa - Solidaritātes klauzula

VII sadaļa - Solidaritātes klauzula

188.r pants

222. pants

PIEKTĀ DAĻA - KOPIENAS IESTĀDES

SESTĀ DAĻA - Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi

SESTĀ DAĻA - Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi

I sadaļa - Noteikumi par iestādēm

I sadaļa - Noteikumi par iestādēm

I sadaļa - Noteikumi par iestādēm

1. nodaļa - Iestādes

1. nodaļa - Iestādes

1. nodaļa - Iestādes

1. iedaļa - Eiropas Parlaments

1. iedaļa - Eiropas Parlaments

1. iedaļa - Eiropas Parlaments

189. pants (atcelts) 47

190. panta 1. līdz 3. punkts (atcelti) 48

190. panta 4. un 5. punkts

190. pants

223. pants

191. panta pirmā daļa (atcelta) 49

191. panta otrā daļa

191. pants

224. pants

192. panta pirmā daļa (atcelta) 50

192. panta otrā daļa

192. pants

225. pants

193. pants

193. pants

226. pants

194. pants

194. pants

227. pants

195. pants

195. pants

228. pants

196. pants

196. pants

229. pants

192. panta pirmā daļa (atcelta) 51

197. panta otra, trešā un ceturtā daļa

197. pants

230. pants

198. pants

198. pants

231. pants

199. pants

199. pants

232. pants

200. pants

200. pants

233. pants

201. pants

201. pants

234. pants

1.a iedaļa - Eiropadome

2. iedaļa - Eiropadome

201.a pants

235. pants

201.b pants

236. pants

2. iedaļa - Padome

2. iedaļa - Padome

3. iedaļa - Padome

202. pants (atcelts) 52

203. pants (atcelts) 53

204. pants

204. pants

237. pants

205. panta 2. un 4. punkts (atcelti) 54

205. panta 1. un 3. punkts

205. pants

238. pants

206. pants

206. pants

239. pants

207. pants

207. pants

240. pants

208. pants

208. pants

241. pants

209. pants

209. pants

242. pants

210. pants

210. pants

243. pants

3. iedaļa - Komisija

3. iedaļa - Komisija

4. iedaļa - Komisija

211. pants (atcelts) 55

211.a pants

244. pants

212. pants (pārcelts)

218. panta 2. punkts

249. panta 2. punkts

213. pants

213. pants

245. pants

214. pants (atcelts) 56

215. pants

215. pants

246. pants

216. pants

216. pants

247. pants

217. panta 1., 3. un 4. punkts (atcelti) 57

217. panta 2. punkts

217. pants

248. pants

218. panta 1. punkts (atcelts) 58

218. panta 2. punkts

218. pants

249. pants

219. pants

219. pants

250. pants

4. iedaļa - Tiesa

4. iedaļa - Eiropas Savienības Tiesa

5. iedaļa - Eiropas Savienības Tiesa

220. pants (atcelts) 59

221. panta pirmā daļa (atcelta) 60

221. panta otrā un trešā daļa

221. pants

251. pants

222. pants

222. pants

252. pants

223. pants

223. pants

253. pants

224. pants 61

224. pants

254. pants

224.a pants

255. pants

225. pants

225. pants

256. pants

225.a pants

225.a pants

257. pants

226. pants

226. pants

258. pants

227. pants

227. pants

259. pants

228. pants

228. pants

260. pants

229. pants

229. pants

261. pants

229.a pants

229.a pants

262. pants

230. pants

230. pants

263. pants

231. pants

231. pants

264. pants

232. pants

232. pants

265. pants

233. pants

233. pants

266. pants

234. pants

234. pants

267. pants

235. pants

235. pants

268. pants

235.a pants

269. pants

236. pants

236. pants

270. pants

237. pants

237. pants

271. pants

238. pants

238. pants

272. pants

239. pants

239. pants

273. pants

240. pants

240. pants

274. pants

240.a pants

275. pants

240.b pants

276. pants

241. pants

241. pants

277. pants

242. pants

242. pants

278. pants

243. pants

243. pants

279. pants

244. pants

244. pants

280. pants

245. pants

245. pants

281. pants

4.a iedaļa - Eiropas Centrālā banka

6. iedaļa - Eiropas Centrālā banka

245.a pants

282. pants

112. pants (pārcelts)

245.b pants

283. pants

113. pants (pārcelts)

245.c pants

284. pants

5. iedaļa - Revīzijas palāta

5. iedaļa - Revīzijas palāta

7. iedaļa - Revīzijas palāta

246. pants

246. pants

285. pants

247. pants

247. pants

286. pants

248. pants

248. pants

287. pants

2. nodaļa - Vairākām iestādēm kopīgi noteikumi

2. nodaļa - Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi

2. nodaļa - Savienības tiesību akti, pieņemšanas procedūras un citi noteikumi

1. iedaļa - Savienības tiesību akti

1. iedaļa - Savienības tiesību akti

249. pants

249. pants

288. pants

249.a pants

289. pants

249.b pants 62

290. pants

249.c pants 62

291. pants

249.d pants

292. pants

2. iedaļa - Aktu pieņemšanas procedūras un citi noteikumi

2. iedaļa - Aktu pieņemšanas procedūras un citi noteikumi

250. pants

250. pants

293. pants

251. pants

251. pants

294. pants

252. pants (atcelts)

252.a pants

295. pants

253. pants

253. pants

296. pants

254. pants

254. pants

297. pants

254.a pants

298. pants

255. pants (pārcelts)

16.a pants

15. pants

256. pants

256. pants

299. pants

3. nodaļa - Savienības padomdevējas struktūras

3. nodaļa - Savienības padomdevējas struktūras

256.a pants

300. pants

3. nodaļa - Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

1. iedaļa - Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

1. iedaļa - Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

257. pants (atcelts) 63

258. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa

258. pants

301. pants

258. panta trešā daļa (atcelta) 64

259. pants

259. pants

302. pants

260. pants

260. pants

303. pants

261. pants (atcelts)

262. pants

262. pants

304. pants

4. nodaļa - Reģionu komiteja

2. iedaļa - Reģionu komiteja

2. iedaļa - Reģionu komiteja

263. pants pirmā un piektā daļa (atceltas) 65

263. panta otrā līdz ceturtā daļa

263. pants

305. pants

264. pants

264. pants

306. pants

265. pants

265. pants

307. pants

5. nodaļa - Eiropas Investīciju banka

4. nodaļa - Eiropas Investīciju banka

4. nodaļa - Eiropas Investīciju banka

266. pants

266. pants

308. pants

267. pants

267. pants

309. pants

II sadaļa - Finanšu noteikumi

II sadaļa - Finanšu noteikumi

II sadaļa - Finanšu noteikumi

268. pants

268. pants

310. pants

1. nodaļa - Savienības pašas resursi

1. nodaļa - Savienības pašas resursi

269. pants

269. pants

311. pants

270. pants (atcelts) 66

2. nodaļa - Daudzgadu finanšu shēma

2. nodaļa - Daudzgadu finanšu shēma

270.a pants

312. pants

3. nodaļa - Savienības gada budžets

3. nodaļa - Savienības gada budžets

272. panta 1. punkts (pārcelts)

270.b pants

313. pants

271. pants (pārcelts)

273.a pants

316. pants

272. panta 1. punkts (pārcelts)

270.b pants

313. pants

272. panta 2. līdz 10. punkts

272. pants

314. pants

273. pants

273. pants

315. pants

271. pants (pārcelts)

273.a pants

316. pants

4. nodaļa - Budžeta īstenošana un atbrīvošana no atbildības

4. nodaļa - Budžeta īstenošana un atbrīvošana no atbildības

274. pants

274. pants

317. pants

275. pants

275. pants

318. pants

276. pants

276. pants

319. pants

5. nodaļa - Kopīgi noteikumi

5. nodaļa - Kopīgi noteikumi

277. pants

277. pants

320. pants

278. pants

278. pants

321. pants

279. pants

279. pants

322. pants

279.a pants

323. pants

279.b pants

324. pants

6. nodaļa - Krāpšanas apkarošana

6. nodaļa - Krāpšanas apkarošana

280. pants

280. pants

325. pants

III sadaļa - Ciešāka sadarbība

III sadaļa - Ciešāka sadarbība

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.a pants 67

326. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.b pants 67

327. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.c pants 67

328. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.d pants 67

329. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.e pants 67

330. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.f pants 67

331. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.g pants 67

332. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.h pants 67

333. pants

11. un 11.a pants (aizstāti)

280.i pants 67

334. pants

SESTĀ DAĻA - VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

SEPTĪTĀ DAĻA - VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

SEPTĪTĀ DAĻA - VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

281. pants (atcelts) 68

282. pants

282. pants

335. pants

283. pants

283. pants

336. pants

284. pants

284. pants

337. pants

285. pants

285. pants

338. pants

286. pants (aizstāts)

16.b pants

16. pants

287. pants

287. pants

339. pants

288. pants

288. pants

340. pants

289. pants

289. pants

341. pants

290. pants

290. pants

342. pants

291. pants

291. pants

343. pants

292. pants

292. pants

344. pants

293. pants (atcelts)

294. pants (pārcelts)

48.a pants

55. pants

295. pants

295. pants

345. pants

296. pants

296. pants

346. pants

297. pants

297. pants

347. pants

298. pants

298. pants

348. pants

299. panta 1. punkts (atcelts) 69

299. panta 2. punkta otrā, trešā un ceturtā daļa

299. pants

349. pants

299. panta 2. punkta pirmā daļa un 3. līdz 6. punkts (pārcelti)

311.a pants

355. pants

300. pants (pārcelts)

188.n pants

218. pants

301. pants (pārcelts)

188.k pants

215. pants

302. pants (pārcelts)

188.p pants

220. pants

303. pants (pārcelts)

188.p pants

220. pants

304. pants (pārcelts)

188.p pants

220. pants

305. pants (atcelts)

306. pants

306. pants

350. pants

307. pants

307. pants

351. pants

308. pants

308. pants

352. pants

308.a pants

353. pants

309. pants

309. pants

354. pants

310. pants (pārcelts)

188.m pants

217. pants

311. pants (atcelts) 70

299. panta 2. punkta pirmā daļa un 3. līdz 6. punkts (pārcelti)

311.a pants

355. pants

312. pants

312. pants

356. pants

Nobeiguma noteikumi

313. pants

313. pants

357. pants

313.a pants

358. pants

314. pants (atcelts) 71

 

1 Pēc būtības aizstāj ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "LESD") 2.f pantu (pārnumurēts kā 7. pants) un Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk "ES līgums") 10.a panta (pārnumurēts kā 21. pants) 3. punkta otro daļu.

2 Aizstāj Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk "EK līgums") 5. pantu.

3 Pēc būtības aizstāj ar 9.b pantu (pārnumurēts kā 15. pants).

4 Pēc būtības aizstāj ar 9. panta (pārnumurēts kā 13. pants) 2. punktu.

5 Ar ES Līguma, kas ir spēkā pirms Lisabonas Līguma spēkā stāšanās (turpmāk "pašreizējais ES līgums"), 8. pantu izdarīja grozījumus EK līgumā. Šie grozījumi ir iekļauti EK līgumā un 8. pants ir atcelts. Tā numuru izmanto, lai iekļautu jaunu noteikumu.

6 Panta 4. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 191. panta pirmo daļu.

7 Ar pašreizējā ES līguma 9. pantu izdarīja grozījumus Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumā. Minētais līgums ir zaudējis spēku no 2002. gada 23. jūlija. 9. pants ir atcelts un tā numuru izmanto, lai iekļautu citu noteikumu.

8 - 1. un 2. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 189. pantu;

- 1. līdz 3. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 190. panta 1. līdz 3. punktu;

- 1. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 192. panta pirmo daļu;

- 4. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 197. panta pirmo daļu.

9 Pēc būtības aizstāj 4. pantu.

10 - 1. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 202. panta pirmo un otro ievilkumu;

- 2. un 9. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 203. pantu;

- 4. un 5. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 205. panta 2. un 4. punktu;

11 - 1. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 211. pantu;

- 3. un 7. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 214. pantu;

- 6. punkts pēc būtības aizstāj EK līguma 217. panta 1., 3. un 4. punktu.

12 - Pēc būtības aizstāj EK līguma 220. pantu;

- 2. punkta pirmā daļa pēc būtības aizstāj EK līguma 221. panta pirmo daļu.

13 Ar pašreizējā ES līguma 10. pantu izdarīja grozījumus Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā. Šie grozījumi ir iekļauti minētajā līgumā un 10. pants ir atcelts. Tā numuru izmanto, lai iekļautu citu noteikumu.

14 Aizstāj arī EK līguma 11. un 11.a pantu.

15 Pašreizējā ES līguma 27.a līdz 27.e pantu, kas attiecas uz ciešāku sadarbību, aizstāj arī ar LESD 280.a līdz 280.i pantu (pārnumurēti kā 326. līdz 334. pants).

16 Pašreizējā ES līguma VI sadaļu, kas attiecas uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, aizstāj ar LESD trešās daļas IV sadaļas 1., 4. un 5. nodaļu.

17 Aizstāj ar LESD 61. pantu (pārnumurēts kā 67. pants).

18 Aizstāj ar LESD 69.f un 69.g pantu (pārnumurēti kā 87. un 88. pants).

19 Aizstāj ar LESD 69.a, 69.b un 69.d pantu (pārnumurēti kā 82., 83. un 85. pants).

20 Aizstāj ar LESD 69.h pantu (pārnumurēts kā 89. pants).

21 Aizstāj ar LESD 61.e pantu (pārnumurēts kā 72. pants).

22 Aizstāj ar LESD 61.d pantu (pārnumurēts kā 71. pants).

23 Pašreizējā ES līguma 40. līdz 40.b pantu, kas attiecas uz ciešāku sadarbību, aizstāj arī ar LESD 280.a līdz 280.i pantu (pārnumurēti kā 326. līdz 334. pants).

24 Pašreizējā ES līguma 43. līdz 45. pantu un VII sadaļu, kas attiecas uz ciešāku sadarbību, aizstāj arī ar LESD 280.a līdz 280.i pantu (pārnumurēti kā 326. līdz 334. pants).

25 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 2. pantu (pārnumurēts kā 3. pants).

26 Pēc būtības aizstāj ar 2.b līdz 2.e pantu (pārnumurēti kā 3. līdz 6. pants).

27 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 3.b pantu (pārnumurēts kā 5. pants).

28 Iekļauj tekstu no Protokola par dzīvnieku aizsardzību un labturību.

29 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9. pantu (pārnumurēts kā 13. pants).

30 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9. pantu (pārnumurēts kā 13. pants) un LESD 245.a panta (pārnumurēts kā 282. pants) 1. punktu.

31 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 3.a panta (pārnumurēts kā 4. pants) 3. punktu.

32 Aizstāj arī ar ES līguma 10. pantu (pārnumurēts kā 20. pants).

33 Aizstāj arī pašreizējā ES līguma 29. pantu.

34 Aizstāj pašreizējā ES līguma 36. pantu.

35 Aizstāj arī pašreizējā ES līguma 33. pantu.

36 EK līguma 63. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar LESD 63. panta 1. un 2. punktu, un 64. panta 2. punktu aizstāj ar LESD 63. panta 3. punktu.

37 Aizstāj pašreizējā ES līguma 31. pantu.

38 Aizstāj pašreizējā ES līguma 30. pantu.

39 Aizstāj pašreizējā ES līguma 32. pantu.

40 117.a panta (pārnumurēts kā 140. pants) 1. punktā pārņem 121. panta 1. punktu.

41 117.a panta (pārnumurēts kā 140. pants) 2. punktā pārņem 122. panta 2. punkta otro teikumu.

42 117.a panta (pārnumurēts kā 140. pants) 3. punktā pārņem 123. panta 5. punktu.

43 118.a panta (pārnumurēts kā 141. pants) 1. punktā pārņem 123. panta 3. punktu.

44 118.a panta (pārnumurēts kā 141. pants) 2. punktā pārņem 117. panta 2. punkta pirmos piecus ievilkumus.

45 Pēc būtības aizstāj ar LESD 188.d panta 1. punkta otrās daļas otro teikumu.

46 1. punkta otrās daļas otrais teikums pēc būtības aizstāj EK līguma 178. pantu.

47 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.a panta (pārnumurēts kā 14. pants) 1. un 2. punktu.

48 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.a panta (pārnumurēts kā 14. pants) 1. līdz 3. punktu.

49 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 8.a panta (pārnumurēts kā 11. pants) 4. punktu.

50 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.a panta (pārnumurēts kā 14. pants) 1. punktu.

51 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.a panta (pārnumurēts kā 14. pants) 4. punktu.

52 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.c panta (pārnumurēts kā 16. pants) 1. punktu un LESD 249.b un 249.c pantu (pārnumurēti kā 290. un 291. pants).

53 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.c panta (pārnumurēts kā 16. pants) 2. un 9. punktu.

54 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.c panta (pārnumurēts kā 16. pants) 4. un 5. punktu.

55 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.d panta (pārnumurēts kā 17. pants) 1. punktu.

56 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.d panta (pārnumurēts kā 17. pants) 3. un 7. punktu.

57 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.d panta (pārnumurēts kā 17. pants) 6. punktu.

58 Pēc būtības aizstāj ar LESD 252.a pantu (pārnumurēts kā 295. pants).

59 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.f pantu (pārnumurēts kā 19. pants).

60 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.f panta (pārnumurēts kā 19. pants) 2. punktu.

61 Pirmās daļas pirmo teikumu pēc būtības aizstāj ar ES līguma 9.f panta (pārnumurēts kā 19. pants) 2. punkta otro daļu.

62 Pēc būtības aizstāj ar EK līguma 202. panta trešo ievilkumu.

63 Pēc būtības aizstāj ar LESD 256.a panta (pārnumurēts kā 300. pants) 2. punktu.

64 Pēc būtības aizstāj ar LESD 256.a panta (pārnumurēts kā 300. pants) 4. punktu.

65 Pēc būtības aizstāj ar LESD 256.a panta (pārnumurēts kā 300. pants) 3. un 4. punktu.

66 Pēc būtības aizstāj ar LESD 268. panta 4. punktu (pārnumurēts kā 310. pants).

67 Aizstāj arī pašreizējā ES līguma 27.a līdz 27.e pantu, 40. līdz 40.b. pantu un 43. līdz 45. pantu.

68 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 46.a pantu (pārnumurēts kā 47. pants).

69 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 49.c pantu (pārnumurēts kā 52. pants).

70 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 49.b pantu (pārnumurēts kā 51. pants).

71 Pēc būtības aizstāj ar ES līguma 53. pantu (pārnumurēts kā 55. pants).

 

NOBEIGUMA AKTS

DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU KONFERENCE, kas 2007. gada 23. jūlijā sanāca Briselē, lai, savstarpēji vienojoties, veiktu grozījumus Līgumā par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, ir pieņēmusi šādus dokumentus:

I. Lisabonas Līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu

II. Protokoli:

A. Protokoli, kas jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību un/ vai Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un vajadzības gadījumā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam:

- Protokols par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā

- Protokols par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu

- Protokols par Eurogrupu

- Protokols par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 28.a pantu

- Protokols par Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu, kas attiecas uz Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai

- Protokols par iekšējo tirgu un konkurenci

- Protokols par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijai un Apvienotajai Karalistei

- Protokols par kopīgas kompetences īstenošanu

- Protokols par sabiedriskiem pakalpojumiem

- Protokols par Padomes lēmumu attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta īstenošanu laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, no vienas puses, un pēc 2017. gada 1. aprīļa, no otras puses

- Protokols par pārejas noteikumiem

B. Protokoli, ko pievieno Lisabonas Līgumam:

- 1. protokols par grozījumiem protokolos, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam

- Atbilstības tabulas, kas minētas 2. pantā 1. protokolā par grozījumiem protokolos, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un/vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam

- 2. protokols par grozījumiem Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā

III. Lisabonas Līguma pielikumi:

- Atbilstības tabulas, kas minētas Lisabonas Līguma 5. pantā

Konference ir pieņēmusi šādas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

A. Deklarācijas par Līgumu noteikumiem

1. Deklarācija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

2. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu

3. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7.a pantu

4. Deklarācija par Eiropas Parlamenta sastāvu

5. Deklarācija par Eiropadomes politisko piekrišanu attiecībā uz projektu Lēmumam par Eiropas Parlamenta sastāvu

6. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.b panta 5. un 6. punktu, 9.d panta 6. un 7. punktu, kā arī 9.e pantu

7. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punktu

8. Deklarācija par praktiskajiem pasākumiem, kuri jāveic, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, saistībā ar Eiropadomes prezidentūru un Ārlietu padomi

9. Deklarācija par 9.c panta 9. punktu Līgumā par Eiropas Savienību attiecībā uz Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru

10. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu

11. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 6. un 7. punktu

12. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.e pantu

13. Deklarācija par kopējo ārpolitiku un drošības politiku

14. Deklarācija par kopējo ārpolitiku un drošības politiku

15. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 13.a pantu

16. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 53. panta 2. punktu

17. Deklarācija par Savienības tiesību aktu augstāku spēku

18. Deklarācija attiecībā uz kompetenču robežām

19. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantu

20. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantu

21. Deklarācija par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā

22. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. pantu un 63.a pantu

23. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. panta otro daļu

24. Deklarācija par to, ka Eiropas Savienība ir tiesību subjekts

25. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.h un 188.k pantu

26. Deklarācija par dalībvalsts nepiedalīšanos kādā pasākumā, kas ierosināts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu

27. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 69.d panta 1. punkta otro daļu

28. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. pantu

29. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkta c) apakšpunktu

30. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 104. pantu

31. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. pantu

32. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 152. panta 4. punkta c) apakšpunktu

33. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 158. pantu

34. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 163. pantu

35. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 176.a pantu

36. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 188.n pantu par to, kā dalībvalstīm apspriest un slēgt starptautiskus nolīgumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu

37. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 188.r pantu

38. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantu par ģenerāladvokātu skaitu Tiesā

39. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 249.b pantu

40. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.d pantu

41. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 308. pantu

42. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 308. pantu

43. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.a panta 6. punktu

B. Deklarācijas par Līgumu pielikumu protokoliem

44. Deklarācija attiecībā uz 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

45. Deklarācija attiecībā uz 5. panta 2. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

46. Deklarācija attiecībā uz 5. panta 3. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

47. Deklarācija attiecībā uz 5. panta 3., 4. un 5. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

48. Deklarācija attiecībā uz Protokolu par Dānijas nostāju

49. Deklarācija par Itāliju

50. Deklarācija attiecībā uz Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu

Tāpat Konference ņem vērā turpmāk uzskaitītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

51. Beļģijas Karalistes deklarācija par valstu parlamentiem

52. Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes, Itālijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas deklarācija par Eiropas Savienības simboliem

53. Čehijas Republikas deklarācija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

54. Vācijas Federatīvās Republikas, Īrijas, Ungārijas Republikas, Austrijas Republikas un Zviedrijas Karalistes deklarācija

55. Spānijas Karalistes un Lielbritānijas, un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija

56. Īrijas deklarācija attiecībā uz 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu

57. Itālijas Republikas deklarācija par Eiropas Parlamenta sastāvu

58. Latvijas Republikas, Ungārijas Republikas un Maltas Republikas deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumos

59. Nīderlandes Karalistes deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 270.a pantu

60. Nīderlandes Karalistes deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.a pantu

61. Polijas Republikas deklarācija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

62. Polijas Republikas deklarācija attiecībā uz Protokolu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijai un Apvienotajai Karalistei

63. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija par termina "pilsoņi" definīciju

64. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija par balsstiesībām Eiropas Parlamenta vēlēšanās

65. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija par Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.h pantu

 

 

 

A. DEKLARĀCIJAS PAR LĪGUMU NOTEIKUMIEM

1. Deklarācija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kam ir juridiski saistošs spēks, ir apstiprinātas pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstīs pieņemtajām konstitucionālajām tradīcijām.

Ar Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma ārpus Savienības pilnvarām un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas pilnvaras vai uzdevumi, nedz grozītas pilnvaras un uzdevumi, kas noteikti Līgumos.

2. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 2. punktu

Konference ir vienisprātis par to, ka Savienībai jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai tā, lai saglabātu Savienības tiesību sistēmas īpašās iezīmes. Šajā sakarā Konference pieņem zināšanai, ka starp Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu pastāv pastāvīgs dialogs, ko būtu iespējams pastiprināt, kad Eiropas Savienība pievienosies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

3. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 7.a pantu

Savienība ņems vērā teritorijas ziņā mazo valstu īpašo stāvokli, kurām ar Savienību ir īpašas ciešas attiecības.

4. Deklarācija par Eiropas Parlamenta sastāvu

Papildu vietu Eiropas Parlamentā piešķirs Itālijai.

5. Deklarācija par Eiropadomes politisko piekrišanu attiecībā uz projektu Lēmumam par Eiropas Parlamenta sastāvu

Eiropadome sniegs politisku piekrišanu attiecība uz pārskatīto projektu Lēmumam par Eiropas Parlamenta sastāvu 2009. līdz 2014. gada pilnvaru termiņā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta priekšlikumu.

6. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.b panta 5. un 6. punktu, 9.d panta 6. un 7. punktu, kā arī 9.e pantu

Izraugoties personas, kurām piedāvā stāties Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatā, atbilstīgi jāņem vērā vajadzība respektēt Savienības un tās dalībvalstu ģeogrāfisko un demogrāfisko daudzveidību.

7. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punktu

Konference paziņo, ka lēmumu par Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta īstenošanu Padome pieņems sešus mēnešus pēc tam, kad parakstīs Lisabonas Līgumu, un ka šis lēmums stāsies spēkā vienā dienā ar minētā Līguma stāšanos spēkā. Lēmuma projekts ir izklāstīts turpmāk.

 

Projekts Padomes Lēmumam attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta un Līguma par Eiropas
Savienības darbību 205. panta 2. punkta īstenošanu laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam, no vienas puses, un pēc 2017. gada 1. aprīļa, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

tā kā:

1) Būtu jāpieņem noteikumi, kas ļautu veiksmīgi pāriet no sistēmas, kurā lēmumus Padomē pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu - kā tā definēta tā Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punktā, kuru turpinās piemērot līdz 2014. gada 31. oktobrim - uz balsošanas sistēmu, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punktā, kuru piemēros, sākot no 2014. gada 1. novembra, tostarp, pārejas perioda laikā līdz 2017. gada 31. martam, specifiski noteikumi, kas paredzēti minētā protokola 3. panta 2. punktā.

2) Tiek atgādināts, ka Padomes prakse ir veltīt visas pūles tam, lai stiprinātu to lēmumu demokrātisko leģitimitāti, kas pieņemti ar kvalificētu balsu vairākumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. iedaļa
Noteikumi, ko piemēro laikposmā no 2014. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. martam

1. pants

Laikposmā starp 2014. gada 1. novembri un 2017. gada 31. martu, ja Padomes locekļi, kas pārstāv:

a) vismaz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju kopskaita vai

b) vismaz trīs ceturtdaļas dalībvalstu kopskaita,

kas vajadzīgs, lai būtu panākts bloķējošais mazākums, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta pirmās daļas vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta piemērošanas, izsaka iebildumus sakarā kāda akta pieņemšanu Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu, Padome apspriežas par šo jautājumu.

2. pants

Šādas apspriešanās gaitā Padome dara visu, kas ir tās spēkos, lai saprātīgā laikposmā, un neskarot ar Savienības tiesību aktiem noteiktos obligātos laika ierobežojumus, panāktu apmierinošu risinājumu, kas varētu kliedēt visas 1. pantā minēto Padomes locekļu bažas.

3. pants

Šajā sakarā Padomes priekšsēdētājs ar Komisijas palīdzību un atbilstīgi Padomes reglamentam uzņemas jebkādu iniciatīvu, lai nodrošinātu plašāku vienošanās pamatu Padomē. Padomes locekļi sniedz priekšsēdētājam savu palīdzību.

2. iedaļa
Noteikumi, ko piemēro laikposmā pēc 2017. gada 1. aprīļa

4. pants

Sākot no 2017. gada 1. aprīļa, ja Padomes locekļi, kas pārstāv:

a) vismaz 55 % iedzīvotāju kopskaita vai

b) vismaz 55 % dalībvalstu kopskaita,

kas vajadzīgs, lai būtu panākts bloķējošais mazākums, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību 9.c panta 4. punkta pirmās daļas vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 205. panta 2. punkta piemērošanas, izsaka iebildumus sakarā kāda akta pieņemšanu Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu, Padome apspriežas par šo jautājumu.

5. pants

Šādas apspriešanās gaitā Padome dara visu, kas ir tās spēkos, lai saprātīgā laikposmā, un neskarot ar Savienības tiesību aktiem noteiktos obligātos laika ierobežojumus, panāktu apmierinošu risinājumu, kas varētu kliedēt visas 4. pantā minēto Padomes locekļu bažas.

6. pants

Šajā sakarā Padomes priekšsēdētājs ar Komisijas palīdzību un atbilstīgi Padomes reglamentam uzņemas jebkādu iniciatīvu, lai nodrošinātu plašāku vienošanās pamatu Padomē. Padomes locekļi sniedz priekšsēdētājam savu palīdzību.

3. iedaļa
Spēkā stāšanās

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienā.

8. Deklarācija par praktiskajiem pasākumiem, kuri jāveic, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, saistībā ar Eiropadomes prezidentūru un Ārlietu padomi

Gadījumā, ja Lisabonas Līgums stātos spēkā pēc 2009. gada 1. janvāra, Konference aicina tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas tajā laikā vadīs Padomes sešu mēnešu prezidentūru, no vienas puses, un personu, ko ievēlēs par Eiropadomes priekšsēdētāju, kā arī personu, ko iecels Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatā, no otras puses, apspriežoties ar nākamā pusgada prezidējošo dalībvalsti, veikt konkrētus nepieciešamus pasākumus, kas ļautu nodrošināt Eiropadomes un Ārlietu padomes prezidentūras funkciju materiālo un organizatorisko aspektu efektīvu nodošanu.

9. Deklarācija par 9.c panta 9. punktu Līgumā par Eiropas Savienību attiecībā uz Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru

Konference paziņo, ka Padomei būtu jāsāk sagatavot lēmums, ar kuru nosaka procedūras, kā ievieš lēmumu par Padomes prezidentūru pēc tam, kad parakstīts Lisabonas Līgums, un sešu mēnešu laikā tas būtu politiski jāapstiprina. Projekts Eiropadomes lēmumam, kuru pieņems šā Līguma spēkā stāšanās dienā, ir izklāstīts turpmāk:

Projekts Eiropadomes Lēmumam par Padomes prezidentūru

1. pants

1. Padomes prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs valstu grupa. Šīs grupas izveido, ievērojot dalībvalstu vienlīdzīgas rotācijas principu un ņemot vērā gan to daudzveidību, gan teritoriālo līdzsvaru Savienībā.

2. Katrs grupas loceklis pēc kārtas pilda visu padomes sastāvu prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, izņemot Ārlietu padomes prezidentūras pienākumus. Pārējie grupas locekļi palīdz prezidentūrai visu tās pienākumu izpildē, pamatojoties uz kopīgu programmu. Grupas locekļi var, savstarpēji vienojoties, paredzēt citus noteikumus.

2. pants

Dalībvalstu valdību Pastāvīgo pārstāvju komitejas prezidentūru nodrošina tās dalībvalsts pārstāvis, kura pilda Vispārējo lietu padomes prezidentūras uzdevumus.

Politikas un drošības komitejas prezidentūru nodrošina Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāvis.

Padomes sastāvu, izņemot Ārlietu padomes, darba grupu prezidentūras pienākumus pilda tās grupas loceklis, kas pilda attiecīgā Padomes sastāva prezidentūras pienākumus, ja vien saskaņā ar 4. pantu nav nolemts citādi.

3. pants

Vispārējo lietu padome sadarbībā ar Komisiju nodrošina dažādu Padomes sastāvu darba saskaņotību un nepārtrauktību, izstrādājot daudzgadu programmas. Prezidējošas dalībvalstis ar Padomes Ģenerālsekretariāta palīdzību veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Padomes darba organizēšanu un sekmīgu norisi.

4. pants

Padome pieņem lēmumu, ar ko paredz pasākumus šā lēmuma piemērošanai.

10. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.d pantu

Konference uzskata, ka tad, kad Komisijas sastāvā vairs nebūs visu dalībvalstu pilsoņu, Komisijai īpaša uzmanība būs jāpievērš vajadzībai nodrošināt pilnīgu pārskatāmību attiecībā uz visām dalībvalstīm. Attiecīgi Komisijai cieši jāsadarbojas ar visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai Komisijas sastāvā ir to pilsoņi, un šajā kontekstā jāpievērš īpaša uzmanība vajadzībai dalīties informācijā un konsultēties ar visām dalībvalstīm.

Konference arī uzskata, ka Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ņemts vērā politiskais, sociālais un ekonomiskais stāvoklis visās dalībvalstīs, tostarp tajās, kuru pilsoņi nav Komisijas sastāvā. Šiem pasākumiem būtu jānodrošina arī tas, ka šo dalībvalstu nostāju ņem vērā, pieņemot piemērotus organizatoriskus noteikumus.

11. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.d panta 6. un 7. punktu

Konference uzskata, ka saskaņā ar Līgumu noteikumiem Eiropas Parlaments un Eiropadome ir līdzatbildīgi par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesa veiksmīgu norisi. Tādēļ pirms Eiropadomes lēmuma pieņemšanas Eiropas Parlamenta un Eiropadomes pārstāvji veiks nepieciešamo apspriešanos tādā veidā, kāds ir atzīts par vispiemērotāko. Saskaņā ar 9.d panta 7. punkta 1.daļu šāda apspriešanās galvenokārt attieksies uz Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu kvalifikāciju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šādas apspriešanās kārtību nosaka atbilstošā laikā, Eiropas Parlamentam un Eiropadomei abpusēji vienojoties.

12. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 9.e pantu

1. Konference paziņo, ka attiecīgi sazināsies ar Eiropas Parlamentu, veicot sagatavošanas darbus pirms Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos iecelšanas amatā, kas paredzēta dienā, kad stāsies spēkā Lisabonas Līgums, atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 9.e pantam un Protokola pārejas noteikumiem 5. pantam; tā pilnvaru termiņš būs no minētās dienas līdz dienai, kad beidzas pilnvaru termiņš Komisijai, kas ir amatā attiecīgajā dienā.

2. Turklāt Konference atgādina attiecībā uz Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kura pilnvaru termiņš sāksies 2009. gada novembrī vienlaikus ar nākošā Komisijas sastāva pilnvarām un uz tādu pašu pilnvaru termiņu, kā Komisijai, ka viņu iecels saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.d un 9.e panta noteikumiem.

13. Deklarācija par kopējo ārpolitiku un drošības politiku

Konference uzsver, ka Līguma par Eiropas Savienību noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp par Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos biroja izveidi un Ārējās darbības dienesta izveidi, neskar ne dalībvalstu pašreizējo atbildību par to ārpolitikas izstrādi un īstenošanu, ne to valsts pārstāvniecības trešās valstīs un starptautiskās organizācijās.

Konference arī atgādina, ka noteikumi par kopējo drošības un aizsardzības politiku neskar dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašo būtību.

Tā uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm vēl aizvien būs saistoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumi un, jo īpaši, Drošības padomes un to locekļu galvenā atbildība par starptautiska miera un drošības uzturēšanu.

14. Deklarācija par kopējo ārpolitiku un drošības politiku

Papildus īpašajiem noteikumiem un procedūrām, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 1. punktā, Konference uzsver, ka noteikumi, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp attiecībā uz Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārējās darbības dienestu, neietekmēs katras dalībvalsts spēkā esošo juridisko pamatu, atbildību un pilnvaras saistībā ar tās ārpolitikas formulēšanu un īstenošanu, tās valsts diplomātisko dienestu, attiecības ar trešām valstīm un dalību starptautiskās organizācijās, tostarp dalībvalsts dalību Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē.

Konference arī norāda, ka noteikumi, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, nedod Komisijai jaunas pilnvaras ierosināt lēmumus, nedz arī palielina Eiropas Parlamenta lomu.

Konference arī atgādina, ka noteikumi par Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku neskar dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašo būtību.

15. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 13.a pantu

Konference paziņo, ka, tiklīdz būs parakstīts Lisabonas Līgums, Padomes ģenerālsekretāram, Augstajam Pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsāk sagatavošanās darbi saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu.

16. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 53. panta 2. punktu

Konference uzskata, ka iespēja veikt oficiālus Līgumu tulkojumus 53. panta 2. punktā minētajās valodās palīdz sasniegt mērķi, ar kuru Savienība apņēmusies ievērot tās kultūru un valodu daudzveidības bagātību, kā noteikts 2. panta 3. punkta ceturtajā daļā. Šajā kontekstā Konference apstiprina Savienības saikni ar Eiropas kultūru daudzveidību un īpašo uzmanību, ko tā turpinās veltīt šīm un citām valodām.

Konference iesaka tām dalībvalstīm, kas vēlas izmantot 53. panta 2. punktā doto iespēju, sešos mēnešos pēc tam, kad parakstīts Lisabonas Līgums, Padomei darīt zināmu to valodu vai tās valodas, kurās tulkos Līgumus.

17. Deklarācija par Savienības tiesību aktu augstāku spēku

Konference atgādina, ka saskaņā ar iedibināto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, Līgumiem un tiesību aktiem, ko Savienība ir pieņēmusi, pamatojoties uz Līgumiem, ir augstāks spēks nekā dalībvalstu tiesību aktiem, ievērojot nosacījumus, kuri noteikti ar attiecīgo judikatūru.

Turklāt Konference ir nolēmusi šim nobeiguma aktam pievienot Padomes Juridiskā dienesta atzinumu par EK tiesību aktu augstāku spēku tādā redakcijā, kā tas iekļauts dokumentā 11197/07 (JUR 260):

"Padomes Juridiskā dienesta

2007. gada 22. jūnija atzinums

No Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras izriet, ka EK tiesību aktu augstāks spēks ir Kopienas tiesību pamatprincips. Tiesa uzskata, ka šis princips pieder pie Eiropas Kopienas īpašajām iezīmēm. Tad, kad pieņēma pirmo šīs iedibinātās judikatūras spriedumu (Costa/ENEL, 1964. gada 15. jūlijs, Lieta 6/64 1 ), Līgumā tiesību aktu augstāks spēks nebija minēts. Tagad vēl arvien ir tāpat. Apstāklis, ka princips par tiesību aktu augstāku spēku nebūs minēts jaunajā Līgumā, nekādi negroza šā principa esamību un Eiropas Kopienu Tiesas pastāvošo judikatūru.".

1 «Tādējādi (..) tiesības, kas izriet no līguma - neatkarīga tiesību avota - to īpašo un oriģinālo iezīmju dēļ nevarētu atcelt ar attiecīgas valsts tiesību aktu noteikumiem, lai kā tie būtu formulēti, neatņemot tām Kopienas tiesību iezīmes un neliekot apšaubīt pašu Kopienas juridisko pamatu."

18. Deklarācija attiecībā uz kompetenču robežām

Konference uzsver, ka saskaņā ar Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījuma sistēmu, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kompetences, kas Līgumos nav piešķirtas Savienībai, paliek dalībvalstīm.

Ja kādā konkrētā jomā Līgumi piešķir Savienībai kompetenci, kas ir kopīga ar dalībvalstīm, dalībvalstis īsteno savu kompetenci tad, ja Savienība nav īstenojusi savu kompetenci vai ir nolēmusi tās īstenošanu pārtraukt. Pēdējā no minētajām situācijām rodas, ja attiecīgās ES iestādes nolemj atcelt leģislatīvu aktu, jo īpaši lai labāk nodrošinātu, ka tiek nemainīgi ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Padome - pēc vienas vai vairāku dalībvalstu (dalībvalstu pārstāvju) ierosinājuma un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu - var lūgt Komisiju iesniegt priekšlikumus leģislatīva akta atcelšanai. Konference pauž gandarījumu par Komisijas paziņojumu, ka tā šiem lūgumiem pievērsīs īpašu uzmanību.

Tāpat Starpvaldību konferencē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji saskaņā ar parasto pārskatīšanas procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 2. līdz 5. punktā, var nolemt grozīt Līgumus, kuri ir Savienības izveides pamatā, tostarp paplašināt vai sašaurināt kompetences, kas minētajos Līgumos piešķirtas Savienībai.

19. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantu

Konference uzskata, ka cenšoties samazināt nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, Savienības dažādu politiku mērķis būs cīnīties pret visu veidu sadzīves vardarbību. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu šādas kriminālsodāmas darbības un par sodītu par tām, un lai atbalstītu un aizsargātu cietušos.

20. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantu

Konference paziņo, ka visos gadījumos, kad noteikumi par personas datu aizsardzību, kurus paredzēts pieņemt, pamatojoties uz 16.b pantu, varētu tieši skart valsts drošību, jāpievērš īpaša uzmanība konkrētā gadījuma apstākļiem. Tā atgādina, ka pašreiz piemērojamos tiesību aktos (jo īpaši Direktīvā 95/46/EK) ir iekļautas īpašas atkāpes šajā sakarā.

21. Deklarācija par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā

Konference atzīst, ka personas datu īpašo iezīmju dēļ var būt nepieciešami īpaši noteikumi par šo datu aizsardzību un par to brīvu apriti tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 16.b pantu.

22. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. pantu un 63.a pantu

Konference uzskata: ja tāda tiesību akta projekts, kas balstās uz 63.a panta 2. punktu, varētu ietekmēt kādas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas svarīgus aspektus, tostarp tās piemērošanas jomu, izmaksas vai finanšu struktūru, vai varētu ietekmēt tās sistēmas finansiālo līdzsvaru, kā izklāstīts 42. panta 2. daļā, šīs dalībvalsts intereses attiecīgi ievēro.

23. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. panta otro daļu

Konference atgādina, ka šādā gadījumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 9.b panta 4. punktu Eiropadome lēmumus pieņem, ievērojot konsensa principu.

24. Deklarācija par to, ka Eiropas Savienība ir tiesību subjekts

Konference apstiprina, ka apstāklis, ka Eiropas Savienība ir tiesību subjekts, nekādā veidā nedos Savienībai pilnvaras pieņemt tiesību aktus vai rīkoties ārpus kompetencēm, ko dalībvalstis tai ir piešķīrušas Līgumos.

25. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.h un 188.k pantu

Konference atgādina, ka pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana nozīmē, jo īpaši, pienācīgu uzmanību pret attiecīgo personu un subjektu procesuālo tiesību aizsardzību un ievērošanu. Šajā nolūkā un lai garantētu lēmumu, ar kuriem personām un subjektiem piemēro ierobežojošus pasākumus, pilnīgu izskatīšanu tiesā, šādi lēmumi ir jāpamato ar skaidriem un konkrētiem kritērijiem. Šie kritēriji būtu jāizstrādā atbilstīgi katra ierobežojošā pasākuma īpatnībām.

26. Deklarācija par dalībvalsts nepiedalīšanos kādā pasākumā, kas ierosināts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu

Konference paziņo, ka ja kāda dalībvalsts izvēlas nepiedalīties pasākumā, kas ierosināts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu, Padome veiks padziļinātas pārrunas par iespējamām sekām, attiecīgajai dalībvalstij nepiedaloties šajā pasākumā.

Turklāt jebkura dalībvalsts var aicināt Komisiju izvērtēt situāciju, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 96. pantu.

Iepriekšējās daļas neskar dalībvalstu iespēju ar šo jautājumu vērsties pie Eiropadomes.

27. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 69.d panta 1. punkta otro daļu

Konference uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 69.d panta 1. punkta otrajā daļā minētajā regulā būtu jāņem vērā valstu iekšējie noteikumi un prakse saistībā ar kriminālvajāšanas uzsākšanu.

28. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. pantu

Konference pieņem zināšanai, ka 78. panta noteikumus piemēro saskaņā ar pastāvošo praksi. Tekstu "pasākumus, kas (…) vajadzīgi, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko dažu Vācijas Federatīvās Republikas apgabalu saimniecībai radījusi Vācijas sadalīšana" interpretē saskaņā ar pastāvošo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

29. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkta c) apakšpunktu

Konference pieņem zināšanai, ka 87. panta 2. punkta c) apakšpunktu interpretē saskaņā ar pastāvošo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz noteikumu piemērošanu atbalstam, ko piešķir dažiem Vācijas Federatīvās Republikas apvidiem, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana.

30. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 104. pantu

Attiecībā uz 104. pantu Konference apstiprina, ka Savienības un dalībvalstu ekonomikas un fiskālā politika balstās uz diviem svarīgiem pīlāriem - izaugsmes potenciāla palielināšanas un pareiza budžeta stāvokļa nodrošināšanas. Svarīgs instruments šo mērķu sasniegšanā ir Stabilitātes un izaugsmes pakts.

Konference vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ievērot noteikumus, kas attiecas uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, ņemot tos par pamatu budžeta politiku koordinācijai Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Konference apstiprina to, ka uz noteikumiem pamatota sistēma ir labākā garantija, lai tiktu ievērotas saistības un lai pret visām dalībvalstīm būtu vienāda attieksme.

Šajā sakarā Konference arī vēlreiz apliecina atbalstu Lisabonas stratēģijas mērķiem: darba vietu radīšanai, strukturālajām reformām un sociālajai kohēzijai.

Savienība tiecas sasniegt līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi un cenu stabilitāti. Tādēļ ekonomikas un budžeta politikās ir jānosaka pareizās prioritātes, kas virzītas uz ekonomikas reformām, jaunievedumiem, konkurētspēju, privātu ieguldījumu stiprināšanu, kā arī patēriņa veicināšanu ekonomikas vājas izaugsmes posmos. Tas būtu jāatspoguļo budžeta jomā pieņemto lēmumu virzībā valstu un Savienības līmenī, jo īpaši, pārstrukturizējot valsts ieņēmumus un izdevumus, vienlaicīgi ievērojot budžeta disciplīnu atbilstīgi Līgumiem un Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Problēmas ekonomikas un budžeta jomās, ar ko saskaras dalībvalstis, uzsver, cik nozīmīga ir pareiza budžeta politika visa ekonomikas attīstības procesa gaitā.

Konference ir vienisprātis, ka dalībvalstīm būtu aktīvi jāizmanto ekonomiskās atveseļošanās periodi, lai konsolidētu valsts finanses un uzlabotu to budžeta stāvokli. Mērķis ir pakāpeniski panākt budžeta atlikumu uzplaukuma periodos, radot iespēju atvieglot ekonomikas lejupejas posmu grūtības un tādējādi sniedzot ieguldījumu valsts finanšu noturīgā ilgtspējā.

Dalībvalstis gaida no Komisijas priekšlikumus, kā arī turpmākus priekšlikumus no dalībvalstīm saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta izpildes stiprināšanas un vienkāršošanas iespējām. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu savu ekonomiku izaugsmes potenciālu. Uzlabota ekonomikas politikas koordinācija varētu sekmēt šī mērķa sasniegšanu. Šī deklarācija neskar debates par Stabilitātes un izaugsmes paktu nākotnē.

31. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. pantu

Konference apliecina, ka 140. pantā minētās politikas ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē. Savienības līmenī veicamajiem sekmēšanas un koordinācijas pasākumiem saskaņā ar šajā daļā minētajiem noteikumiem ir papildinošs raksturs. Tās kalpo sadarbības stiprināšanai starp dalībvalstīm, nevis valstu sistēmu saskaņošanai. Ņemot vērā sociālo partneru atbildību, šie noteikumi neskar tās garantijas un praksi, kādas pastāv katrā atsevišķā dalībvalstī.

Šī deklarācija neskar tos Līgumu noteikumus, ar kuriem piešķir kompetenci Savienībai, tostarp sociālajā jomā.

32. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 152. panta 4. punkta c) apakšpunktu

Konference paziņo, ka ar pasākumiem, kurus pieņems, piemērojot 152. panta 4. punkta c) apakšpunktu, jāņem vērā kopējie drošības mērķi un to mērķim jābūt noteikt augstas kvalitātes un drošības normas, ja valstu noteiktās normas, kas ietekmē iekšējo tirgu, citādi traucētu sasniegt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

33. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 158. pantu

Konference uzskata, ka atsauci uz "salām" 158. pantā var attiecināt uz salu valstīm pilnībā, ja ir izpildīti nepieciešamie kritēriji.

34. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 163. pantu

Konference ir vienisprātis, ka Savienības darbība zinātnes un tehnoloģijas attīstības jomā attiecīgi ņems vērā dalībvalstu zinātnes politikas pamatorientāciju un izvēli.

35. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 176.a pantu

Konference uzskata, ka 176.a pants neskar dalībvalstu tiesības veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu savu energoapgādi saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 297. pantā.

36. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 188.n pantu par to, kā dalībvalstīm apspriest un slēgt starptautiskus nolīgumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu

Konference apstiprina, ka dalībvalstis var apspriest un slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jomās, uz kurām attiecas trešās daļas IV sadaļas 3., 4. un 5. nodaļas, ciktāl šādi nolīgumi atbilst Savienības tiesībām.

37. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 188.r pantu

Neskarot pasākumus, kurus Savienība pieņēmusi, lai ievērotu solidaritātes saistības attiecībā uz dalībvalsti, kura ir teroristu uzbrukuma objekts vai dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris, neviens no 188.r panta noteikumiem neparedz ietekmēt citas dalībvalsts iespēju izvēlēties vispiemērotākos līdzekļus savas solidaritātes saistību ievērošanai attiecībā uz šo dalībvalsti.

38. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantu par ģenerāladvokātu skaitu Tiesā

Konference paziņo, ka, ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. panta pirmo daļu Tiesa pieprasīs palielināt ģenerāladvokātu skaitu par trim (no astoņiem līdz vienpadsmit), Padome vienprātīgi vienosies par šādu palielinājumu.

Šādā gadījumā konference vienojas, ka Polijai, tāpat kā pašlaik Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei būs pastāvīgs ģenerāladvokāts un tā vairs nepiedalīsies rotācijas sistēmā; savukārt esošajā rotācijas sistēmā notiks piecu, nevis trīs ģenerāladvokātu rotācija.

39. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 249.b pantu

Konference ņem vērā Komisijas nodomu turpināt konsultēties ar dalībvalstu ieceltiem ekspertiem, sagatavojot deleģētos tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā saskaņā ar tās iedibināto praksi.

40. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 280.d pantu

Konference paziņo, ka dalībvalstis, iesniedzot lūgumu izveidot ciešāku sadarbību, var norādīt, vai tās jau šajā posmā vēlas izmantot 280.h panta noteikumus, kas paredz kvalificēta vairākuma balsošanas paplašināšanu vai parasto likumdošanas procedūru.

41. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 308. pantu

Konference paziņo, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 308. panta 1. punktā iekļautā atsauce uz Savienības mērķiem ir atsauce uz mērķiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 2. panta 2. un 3. punktā, un mērķiem, kas noteikti minētā Līguma 2. panta 5. punktā attiecībā uz ārējo darbību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību piekto daļu. Tāpēc nav iespējams, ka ar darbību, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 308. pants, tiektos sasniegt tikai Līguma par Eiropas Savienību 2. panta 1. punktā noteiktos mērķus. Šajā sakarā Konference norāda, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15.b panta 1. punktu kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā nevar pieņemt leģislatīvus aktus.

42. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 308. pantu

Konference uzsver, ka - saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru - Līguma par Eiropas Savienības darbību 308. pantu, kas ir tādas iestāžu sistēmas neatņemama daļa, kura pamatojas uz pilnvaru piešķiršanas principu, nevar izmantot par pamatu, lai paplašinātu Savienības pilnvaru piemērošanas jomu, pārsniedzot vispārējo sistēmu, kas izveidota ar Līgumu noteikumiem vispār un jo īpaši ar noteikumiem, kuros paredzēti Savienības uzdevumi un darbības. Minēto pantu nekādā ziņā nevar izmantot kā pamatu, lai pieņemtu noteikumus, ar kuriem pēc būtības tiktu grozīti Līgumi, neievērojot tajos šim mērķim paredzētās procedūras.

43. Deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.a panta 6. punktu

Augstās Līgumslēdzējas Puses ir vienisprātis, ka Eiropadome, piemērojot 311.a panta 6. punktu, pieņems lēmumu, kas mainīs Majotas statusu attiecībā uz Savienību, lai atzītu šo teritoriju par vistālāko reģionu 311.a panta 1. punkta un 299. panta nozīmē, kad Francijas varas iestādes Eiropadomei un Komisijai darīs zināmu, ka to pieļauj pārmaiņas pašreizējā salas iekšējā statusā.

 

B. DEKLARĀCIJAS PAR PROTOKOLIEM, KAS PIEVIENOTI LĪGUMIEM

44. Deklarācija attiecībā uz 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

Konference norāda, ka gadījumā, ja dalībvalsts saskaņā ar 5. panta 2. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā ir paziņojusi, ka tā nevēlas iesaistīties kāda priekšlikuma vai ierosmes īstenošanā, šo paziņojumu var atsaukt jebkurā laikā, pirms pieņem pasākumu, ar ko izvērš Šengenas acquis.

45. Deklarācija attiecībā uz 5. panta 2. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

Konference paziņo, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste vai Īrija pauž Padomei nodomu nepiedalīties pasākumā, ar ko izvērš kādu Šengenas acquis daļu, ko Apvienotā Karaliste vai Īrija īsteno, Padome padziļināti apspriedīs, kādas var būt iespējamās sekas, ja attiecīgā dalībvalsts nepiedalās šajā pasākumā. Padomes apspriedēs būtu jāņem vērā Komisijas norādes par šā priekšlikuma saistību ar Šengenas acquis.

46. Deklarācija attiecībā uz 5. panta 3. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

Konference atgādina, ka gadījumā, ja Padome nepieņem lēmumu pēc jautājuma pirmās izskatīšanas pēc būtības, Komisija var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu par atkārtotu būtisku jautājuma izskatīšanu pēc būtības ne vēlāk kā 4 mēnešu laikā.

47. Deklarācija attiecībā uz 5. panta 3., 4. un 5. punktu Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā

Konference norāda, ka nosacījumos, kas jānosaka lēmumā, kurš minēts 5. panta 3., 4., vai 5. punktā Protokolā par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, var paredzēt, ka attiecīgām dalībvalstīm vajadzības gadījumā būs jāuzņemas tiešas finansiālās sekas, kas nenovēršami radīsies, vairs neīstenojot dažus vai visus acquis, kas minēti jebkurā lēmumā, ko Padome pieņem saskaņā ar šā protokola 4. pantu.

48. Deklarācija attiecībā uz Protokolu par Dānijas nostāju

Konference pieņem zināšanai, ka attiecībā uz tiesību aktiem, kurus Padome pieņem pati vai kopīgi ar Eiropas Parlamentu, un kuros ietverti Dānijai piemērojami noteikumi, kā arī noteikumi, kas Dānijai nav piemērojami, jo to pamatā ir tiesību akti, uz kuriem attiecas Protokola par Dānijas nostāju I daļa, Dānija paziņo, ka tā neizmantos savas balsstiesības, lai kavētu tādu pasākumu pieņemšanu, kas neattiecas uz Dāniju.

Turklāt Konference pieņem zināšanai, ka, pamatojoties uz Konferences deklarāciju par 188.r pantu, Dānija paziņo, ka Dānija, veicot darbības un īstenojot tiesību aktus saskaņā ar 188.r pantu, tajos piedalīsies saskaņā ar I un II daļu Protokolā par Dānijas nostāju.

49. Deklarācija par Itāliju

Konference pieņem zināšanai, ka Protokols par Itāliju, kas 1957. gadā pievienots Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumam, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti, pieņemot Līgumu par Eiropas Savienību, paredz turpmāk izklāstīto:

"AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

VĒLOTIES atrisināt dažas konkrētas problēmas, kas saistītas ar Itāliju,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, ko pievieno šim Līgumam.

KOPIENAS DALĪBVALSTIS

ŅEM VĒRĀ to, ka Itālijas valdība īsteno desmit gadu ekonomiskās izaugsmes programmu, lai līdzsvarotu Itālijas tautsaimniecības struktūru, attīstot infrastruktūru mazāk attīstītajos reģionos Dienviditālijā un Itālijas salās, kā arī radot jaunas darbavietas, lai novērstu bezdarbu;

ATGĀDINA, ka šīs Itālijas valdības programmas principus un mērķus ir apsvērušas un apstiprinājušas starptautiskās sadarbības organizācijas, kuru dalībnieces ir Kopienas dalībvalstis;

ATZĪST, ka Itālijas programmas mērķu sasniegšana ir vispārējās interesēs;

VIENOJAS ieteikt Kopienas iestādēm izmantot visas šajā Līgumā paredzētās metodes un procedūras un, jo īpaši, atbilstīgi izlietot Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Sociālā fonda resursus, lai Itālijas valdībai atvieglotu šā uzdevuma izpildi;

UZSKATA, ka, piemērojot šo Līgumu, Kopienas iestādēm būtu jāņem vērā ilgstoši centieni, kas jāīsteno Itālijas ekonomikai tuvākajos gados, kā arī tas, ka vēlams izvairīties no bīstamiem satricinājumiem, jo īpaši, maksājumu bilancē vai saistībā ar nodarbinātības līmeni, kas varētu traucēt šā Līguma piemērošanu Itālijā;

ATZĪST, ka gadījumā, ja piemēro 109.h un 109.i pantu, būs jāparūpējas, lai pasākumi, kas jāveic Itālijas valdībai, netraucētu tai pabeigt ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanas programmu.".

50. Deklarācija attiecībā uz Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu

Konference aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju saskaņā ar savām pilnvarām attiecīgos gadījumos un, ja iespējams, Protokola par pārejas noteikumiem 10. panta 3. punktā minētajā piecu gadu termiņā censties pieņemt tiesību aktus, ar ko groza vai aizstāj šā protokola 10. panta 1. punktā minētos aktus.

 

C. DALĪBVALSTU DEKLARĀCIJAS

Tāpat Konference ņem vērā turpmāk uzskaitītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

51. Beļģijas Karalistes deklarācija par valstu parlamentiem

Beļģija precizē, ka saskaņā ar tās konstitucionālajām tiesībām gan Pārstāvju palāta un Federālā parlamenta Senāts, gan kopienu un reģionu parlamentārās asamblejas, ņemot vērā Savienības īstenoto kompetenci, darbojas kā valsts parlamentārās sistēmas sastāvdaļas vai valsts parlamenta palātas.

52. Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Spānijas Karalistes, Itālijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas deklarācija par Eiropas Savienības simboliem

Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija, Spānija, Itālija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Austrija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija paziņo, ka tās turpinās uzskatīt karogu, kurā ir divpadsmit zelta zvaigžņu aplis uz zila fona, himnu, kas ir fragments no "Odas priekam" no Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas, moto "Vienoti dažādībā", euro kā Eiropas Savienības valūtu un Eiropas dienu - 9. maiju - kā simbolus, ar ko apliecina Eiropas Savienības iedzīvotāju kopību un viņu saikni ar to.

53. Čehijas Republikas deklarācija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

1. Čehijas Republika atgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi attiecas uz Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kompetenču sadalījumu, kā vēlreiz apliecināts deklarācijā Nr. 18 attiecībā uz kompetenču robežām. Čehijas Republika uzsver, ka tās noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus, nevis tad, ja tās pieņem un īsteno valsts tiesību aktus neatkarīgi no Savienības tiesību aktiem.

2. Čehijas Republika arī uzsver, ka ar Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences. Ar to netiek samazināta attiecīgas valsts tiesību piemērošanas joma un netiek ierobežotas nekādas pašreizējās attiecīgas valsts iestāžu kompetences šajā jomā.

3. Čehijas Republika uzsver - ciktāl Hartā ir atzītas pamattiesības un pamatprincipi, kuru pamatā ir dalībvalstu kopējas konstitucionālās tradīcijas, šīs tiesības un principus interpretē saskaņā ar minētajām tradīcijām.

4. Čehijas Republika turklāt uzsver, ka nekas no Hartā noteiktā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo vai negatīvi ietekmē cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuras atzītas attiecīgās to piemērošanas jomās Savienības tiesību aktos un starptautiskās konvencijās, kurām pievienojusies Savienība vai visas dalībvalstis, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un dalībvalstu konstitūcijās.

54. Vācijas Federatīvās Republikas, Īrijas, Ungārijas Republikas, Austrijas Republikas un Zviedrijas Karalistes deklarācija

Vācija, Īrija, Ungārija, Austrija un Zviedrija norāda uz to, ka Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma galvenajos noteikumos būtiski grozījumi nav izdarīti kopš tā stāšanās spēkā, un tie ir jāatjaunina. Tādēļ tās atbalsta domu par dalībvalstu valdību pārstāvju konferenci, kas būtu jāsasauc, cik vien drīz iespējams.

55. Spānijas Karalistes un Lielbritānijas, un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija

Līgumi attiecas uz Gibraltāru kā Eiropas teritoriju, par kura ārējām attiecībām ir atbildīga kāda no dalībvalstīm. Tas neietver izmaiņas iesaistīto dalībvalstu attiecīgajās nostājās.

56. Īrijas deklarācija attiecībā uz 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu

Īrija apstiprina savu atbalstu Savienībai kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, kurā tiek ievērotas pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesiskās sistēmas un tradīcijas, garantējot to pilsoņiem augsta līmeņa drošību.

Tādēļ Īrija paziņo savu ciešo apņemšanos, cik iespējams, izmantot Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 3. pantā minētās tiesības attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu piedalīties pasākumu pieņemšanā, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas IV sadaļu.

Īrija jo īpaši, cik vien iespējams, piedalīsies policijas sadarbības jomā.

Turklāt Īrija atgādina, ka saskaņā ar Protokola 8. pantu tā var rakstiski paziņot Padomes priekšsēdētājam, ka vairs nevēlas, lai uz to attiektos šā Protokola noteikumi. Īrija plāno pārskatīt šīs kārtības norisi trīs gadu laikā pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā.

57. Itālijas Republikas deklarācija par Eiropas Parlamenta sastāvu

Itālija konstatē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8.a pantu (numurēts kā 10. pants) un 9.a pantu (numurēts kā 14. pants) Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem un pilsoņu pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla.

Itālija konstatē arī, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu (numurēts kā 9. pants) un Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantu (numurēts kā 20. pants) ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis.

Attiecīgi Itālija uzskata, ka, neskarot lēmumu par 2009. līdz 2014. gada pilnvaru termiņu, jebkādā Eiropadomes lēmumā, kas pieņemts pēc Eiropas Parlamenta ierosmes un ar tā atbalstu, un kurā ir noteikts Eiropas Parlamenta sastāvs, ir jāievēro 9.a panta (numurēts kā 14. pants) 2. punkta pirmajā daļā noteiktie principi.

58. Latvijas Republikas, Ungārijas Republikas un Maltas Republikas deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumos

Latvija, Ungārija un Malta, neierobežojot Eiropas Savienības vienotās valūtas, uz kuru izdarīta atsauce Līgumos, nosaukuma vienādoto rakstību uz banknotēm un monētām, paziņo, ka Līgumu latviešu, ungāru un maltiešu tekstā izmantotā vienotās valūtas nosaukuma rakstība, ieskaitot šā nosaukuma atvasinājumus, neietekmē pastāvošo latviešu, ungāru un maltiešu valodas rakstību.

59. Nīderlandes Karalistes deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 270.a pantu

Nīderlandes Karaliste pievienosies lēmumam, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 270.a panta 2. punkta otrajā daļā, tiklīdz, pārskatot minētā Līguma 269. panta 3. daļā norādīto lēmumu, būs rasts Nīderlandei pieņemams risinājums saistībā ar tās pārmērīgo negatīvo neto maksājuma pozīciju attiecībā pret Savienības budžetu.

60. Nīderlandes Karalistes deklarācija attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 311.a pantu

Nīderlandes Karaliste paziņo, ka ierosinājumu par lēmumu, lai grozītu Nīderlandes Antiļu salu un/vai Arubas statusu attiecībā uz Eiropas Savienību, kā minēts 311.a panta 6. punktā, iesniegs, tikai pamatojoties uz tādu lēmumu, kas saskan ar Nīderlandes Karalistes Statūtu noteikumiem.

61. Polijas Republikas deklarācija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartu

Harta nekādā veidā neietekmē dalībvalstu tiesības izdot likumus sabiedrības morāles, ģimenes tiesību, kā arī cilvēku cieņas aizsardzības un cilvēku fiziskās un morālās neaizskaramības jomā.

62. Polijas Republikas deklarācija attiecībā uz Protokolu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu Polijai un Apvienotajai Karalistei

Polija paziņo, ka, ņemot vērā sociālās kustības "Solidarnostj" tradīcijas un tās svarīgo ieguldījumu cīņā par sociālajām un darba tiesībām, Polija pilnībā ievēro Savienības tiesībās noteiktās sociālās un darba tiesības un jo īpaši tās, kas atkārtoti apstiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas IV sadaļā.

63. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija par termina "pilsoņi" definīciju

Attiecībā uz Līgumiem un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu vai arī uz jebkuru aktu, kas vai nu atvasināts no minētajiem Līgumiem, vai paliek spēkā saskaņā ar minētajiem Līgumiem, Apvienotā Karaliste atkārto deklarāciju, ar ko tā nākusi klajā 1982. gada 31. decembrī par termina "pilsoņi" definīciju, izņemot to, ka atsauce uz "Lielbritānijas atkarīgo teritoriju pilsoņiem" nozīmē "Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņus".

64. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija par balsstiesībām Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Apvienotā Karaliste norāda, ka Līguma par Eiropas Savienību 9.a panta un Līgumu pārējo noteikumu mērķis nav mainīt balsstiesību bāzi saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

65. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes deklarācija par Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.h pantu

Apvienotā Karaliste pilnībā atbalsta enerģisku rīcību, lai pieņemtu finansiālas sankcijas, ar ko paredzēts novērst un apkarot terorismu un ar to saistītas darbības. Tādēļ Apvienotā Karaliste paziņo ieceri izmantot Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju 3. pantā minētās, ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītās tiesības piedalīties visu to priekšlikumu pieņemšanā, kuri iesniegti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 61.h pantu.

 

 

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija svinīgi izsludina
Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
kuras teksts ir šāds:

EIROPAS SAVIENĪBAS PAMATTIESĪBU HARTA

Preambula

Eiropas tautas, veidojot arvien ciešāku savstarpēju sadarbību, ir nolēmušas veidot mierpilnu nākotni, kuras pamatā ir kopējas vērtības.

Apzinoties savu garīgo un tikumisko mantojumu, Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām - cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti; tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Savienība veicina šo kopējo vērtību saglabāšanu un attīstību, vienlaikus respektējot Eiropas tautu kultūru un tradīciju dažādību, kā arī dalībvalstu nacionālo identitāti un to valsts iestāžu organizāciju valsts, reģionālā un vietējā līmenī; tā tiecas veicināt līdzsvarotu un stabilu attīstību un nodrošina personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību.

Šajā nolūkā, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā, sociālo attīstību, kā arī zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus, ir nepieciešams stiprināt pamattiesību aizsardzību, šo tiesību nozīmīgumu īpaši uzsverot Hartā.

Šajā Hartā, ievērojot Savienības kompetences un uzdevumus, kā arī subsidiaritātes principu, no jauna ir apstiprinātas tiesības, kuru pamatā ir dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas un starptautiskās saistības, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Savienības un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Šajā sakarā Savienības un dalībvalstu tiesas interpretē Hartu, ievērojot paskaidrojumus, kas sagatavoti pēc šo Hartu izstrādājušā Konventa prezidija ierosinājuma un kurus ir papildinājis Eiropas Konventa prezidijs.

Šo tiesību īstenošana ir saistīta ar atbildību un pienākumiem pret citām personām, visu sabiedrību un nākamajām paaudzēm.

Tāpēc Savienība atzīst turpmāk tekstā izklāstītās tiesības, brīvības un principus.

I SADAĻA

CIEŅA

1. pants

Cilvēka cieņa

Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Tā ir jārespektē un jāaizsargā.

2. pants

Tiesības uz dzīvību

1. Ikvienai personai ir tiesības uz dzīvību.

2. Nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai to izpildīt.

3. pants

Tiesības uz personas neaizskaramību

1. Ikvienai personai ir tiesības uz fiziskās un garīgās neaizskaramības ievērošanu.

2. Medicīnas un bioloģijas jomā jo īpaši jāievēro:

a) attiecīgās personas apzināta un brīva piekrišana saskaņā ar tiesību aktos noteiktām procedūrām;

b) eigēniskās prakses aizliegums, jo īpaši, ja tās mērķis ir cilvēku selekcija;

c) aizliegums izmantot cilvēka ķermeni un tā daļas kā peļņas avotu;

d) cilvēku reproduktīvās klonēšanas aizliegums.

4. pants

Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums

Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem.

5. pants

Verdzības un piespiedu darba aizliegums

1. Nevienu nedrīkst turēt verdzībā vai kalpībā.

2. Nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu darbu.

3. Cilvēku tirdzniecība ir aizliegta.

II SADAĻA

BRĪVĪBAS

6. pants

Tiesības uz brīvību un drošību

Ikvienam ir tiesības uz personas brīvību un drošību.

7. pants

Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība

Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.

8. pants

Personas datu aizsardzība

1. Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

2. Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.

3. Atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde.

9. pants

Tiesības stāties laulībā un tiesības izveidot ģimeni

Tiesības stāties laulībā un tiesības veidot ģimeni tiek garantētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanu.

10. pants

Domu, pārliecības un ticības brīvība

1. Ikvienam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību. Šīs tiesības ietver brīvību mainīt ticību vai pārliecību un brīvību individuāli vai kolektīvi un publiski vai privāti paust ticību vai pārliecību lūgšanās, mācībās, ieražās un ceremonijās.

2. Uz pārliecību balstītas atteikšanās tiesības atzīst saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kas nosaka šo tiesību izmantošanu.

11. pants

Vārda un informācijas brīvība

1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.

2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.

12. pants

Pulcēšanās un biedrošanās brīvība

1. Ikvienai personai ir tiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību visos līmeņos, jo īpaši politiskajā, arodbiedrību un pilsoniskajā jomā, kas nozīmē tiesības ikvienam veidot arodbiedrības un stāties tajās savu interešu aizstāvībai.

2. Politiskas partijas Savienības līmenī veicina Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu.

13. pants

Humanitāro un eksakto zinātņu brīvība

Pētījumi humanitārajās un eksaktajās zinātnēs ir brīvi. Tiek respektēta akadēmiskā brīvība.

14. pants

Tiesības uz izglītību

1. Ikvienai personai ir tiesības uz izglītību, kā arī uz pieeju arodmācībām un tālākizglītībai.

2. Šīs tiesības ietver iespēju saņemt bezmaksas obligāto izglītību.

3. Brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību tiek ievērotas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kas nosaka šādas brīvības un tiesību izmantošanu.

15. pants

Brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt

1. Ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā.

2. Katrs Savienības pilsonis var brīvi meklēt darbu, strādāt, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt dažādus pakalpojumus jebkurā dalībvalstī.

3. Trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir atļauja strādāt dalībvalstu teritorijā, ir tiesības uz tādiem pašiem darba apstākļiem, kādi ir Savienības pilsoņiem.

16. pants

Darījumdarbības brīvība

Darījumdarbības brīvību atzīst saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi.

17. pants

Tiesības uz īpašumu

1. Ikvienai personai ir tiesības uz īpašumu, kas iegūts likumīgi, tiesības to lietot un atsavināt, kā arī tiesības attiecībā uz to dot rīkojumu savas nāves gadījumam. Nevienam nedrīkst atņemt īpašumu, ja vien tas nav jādara sabiedrības interesēs, kā arī gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti tiesību aktos, ar noteikumu, ka par zaudējumiem laikus izmaksā taisnīgu kompensāciju. Īpašuma izmantošanu var noteikt ar tiesību aktiem, ciktāl tas nepieciešams vispārējās interesēs.

2. Intelektuālais īpašums tiek aizsargāts.

18. pants

Patvēruma tiesības

Patvēruma tiesības garantē, ievērojot noteikumus, kas ietverti 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokolā par bēgļu statusu, kā arī saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "Līgumi").

19. pants

Aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā

1. Kolektīva izraidīšana ir aizliegta.

2. Nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs.

III SADAĻA

VIENLĪDZĪBA

20. pants

Vienlīdzība likuma priekšā

Visas personas ir vienlīdzīgas likuma priekšā.

21. pants

Diskriminācijas aizliegums

1. Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

2. Ievērojot Līgumu piemērošanas jomu un neskarot tajos paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.

22. pants

Kultūru, reliģiju un valodu daudzveidība

Savienība respektē kultūru, reliģiju un valodu daudzveidību.

23. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība

Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā.

Līdztiesības princips neliedz saglabāt vai noteikt pasākumus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam.

24. pants

Bērnu tiesības

1. Bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību. Viņi drīkst brīvi paust savu viedokli. Šis viedoklis atbilstīgi bērnu vecumam un briedumam jāņem vērā jautājumos, kas skar bērnu intereses.

2. Visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.

3. Katram bērnam ir tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā viņa interesēm.

25. pants

Vecāka gadagājuma cilvēku tiesības

Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

26. pants

Invalīdu integrācija

Savienība atzīst un ievēro invalīdu tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē.

IV SADAĻA

SOLIDARITĀTE

27. pants

Darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā

Darba ņēmējiem vai to pārstāvjiem attiecīgajos līmeņos ir jābūt garantētai laikus sniegtai informācijai un konsultācijām gadījumos un apstākļos, kuri ir paredzēti Savienības tiesību aktos, kā arī valstu tiesību aktos un praksē.

28. pants

Tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību

Darba ņēmējiem un darba devējiem vai attiecīgām to organizācijām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus attiecīgajos līmeņos, kā arī interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses.

29. pants

Tiesības izmantot darbā iekārtošanas pakalpojumus

Ikvienai personai ir tiesības izmantot bezmaksas darbā iekārtošanas pakalpojumus.

30. pants

Aizstāvība nepamatotas atlaišanas gadījumā

Ikvienam darba ņēmējam nepamatotas atlaišanas gadījumā ir tiesības uz aizstāvību, ievērojot Savienības tiesību aktus, kā arī valstu tiesību aktus un praksi.

31. pants

Godīgi un taisnīgi darba apstākļi

1. Ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem.

2. Ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz atpūtas laiku ik dienu un ik nedēļu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.

32. pants

Bērnu darba aizliegšana un strādājošu jauniešu aizsardzība

Bērnu nodarbināšana ir aizliegta. Minimālais darbā pieņemšanas vecums nedrīkst būt mazāks par to vecumu, kādā beidzas obligātās izglītības apguve, neskarot noteikumus, kas ir labvēlīgāki jauniešiem, un neskarot atsevišķus izņēmumus.

Darbā pieņemtiem jauniešiem jābūt viņu vecumam piemērotiem darba apstākļiem, viņiem ir jābūt aizsargātiem pret ekonomisku ekspluatāciju vai jebkuru darbu, kas var kaitēt viņu drošībai, veselībai, fiziskajai, garīgajai, tikumiskajai vai sociālajai attīstībai vai var kavēt izglītības apguvi.

33. pants

Ģimenes dzīve un darbs

1. Ģimenei tiek nodrošināta juridiska, ekonomiska un sociāla aizsardzība.

2. Lai būtu iespējams apvienot ģimenes dzīvi un darbu, ikvienam ir tiesības uz aizsardzību pret atlaišanu no darba saistībā ar maternitāti, kā arī tiesības uz apmaksātu maternitātes atvaļinājumu un uz bērna kopšanas atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas vai bērna adoptēšanas.

34. pants

Sociālais nodrošinājums un sociālā palīdzība

1. Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un sociāliem pakalpojumiem, kuri saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi nodrošina aizsardzību tādos gadījumos kā maternitāte, slimība, nelaimes gadījums darba vietā, atrašanās apgādībā vai vecums, kā arī darba zaudējums.

2. Ikvienai personai, kura likumīgi dzīvo un pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā, ir tiesības uz sociālā nodrošinājuma pabalstiem un uz sociālajiem atvieglojumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi.

3. Apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu.

35. pants

Veselības aizsardzība

Ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē. Nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

36. pants

Pieeja pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi

Savienība saskaņā ar Līgumiem atzīst un ievēro valstu tiesību aktos un praksē noteikto pieeju pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, lai veicinātu Savienības sociālo un teritoriālo kohēziju.

37. pants

Vides aizsardzība

Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.

38. pants

Patērētāju tiesību aizsardzība

Savienības politika nodrošina augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

V SADAĻA

PILSOŅU TIESĪBAS

39. pants

Tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās

1. Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.

2. Eiropas Parlamenta locekļus ievēlē vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.

40. pants

Tiesības balsot un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās

Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības balsot un tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.

41. pants

Tiesības uz labu pārvaldību

1. Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās.

2. Šīs tiesības ietver:

a) ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt;

b) ikvienas personas tiesības piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus;

c) pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus.

3. Ikvienai personai ir tiesības panākt, lai Savienība atlīdzinātu zaudējumus, kurus ir radījušas tās iestādes vai darbinieki savu dienesta pienākumu izpildē, saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmām kopīgiem vispārējiem tiesību principiem.

4. Ikviena persona drīkst rakstīt Savienības iestādēm, izmantojot kādu no Līgumu valodām, un atbildei ir jābūt tajā pašā valodā.

42. pants

Tiesības piekļūt dokumentiem

Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem neatkarīgi no to veida.

43. pants

Eiropas ombuds

Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa.

44. pants

Tiesības iesniegt lūgumrakstu

Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam.

45. pants

Pārvietošanās un uzturēšanās brīvība

1. Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi dalībvalstu teritorijā.

2. Pārvietošanās un uzturēšanās brīvību saskaņā ar Līgumiem var piešķirt trešo valstu pilsoņiem, kuri likumīgi dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā.

46. pants

Diplomātiskā un konsulārā aizsardzība

Ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsonis viņš ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem.

VI SADAĻA

TIESISKUMS

47. pants

Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu

Ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas Savienības tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā pantā.

Ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Ikvienai personai ir iespējas saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību.

Juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu.

48. pants

Nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību

1. Ikvienu apsūdzēto uzskata par nevainīgu, kamēr vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu.

2. Ikvienam apsūdzētajam tiek garantētas tiesības uz aizstāvību.

49. pants

Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi

1. Nevienu nevar atzīt par vainīgu nodarījumā, kas ir darbība vai bezdarbība un ko tā izdarīšanas brīdī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām vai starptautiskajām tiesībām neuzskata par noziedzīgu nodarījumu. Tāpat nevar piemērot bargāku sodu par to, kas bijis spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Ja pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas tiesību aktos ir paredzēts vieglāks sods, piemēro šo sodu.

2. Šis pants neliedz tiesāt un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kura tās izdarīšanas brīdī tikusi uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar valstu kopienas atzītiem vispārējiem principiem.

3. Sodu smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar noziedzīgā nodarījuma smagumu.

50. pants

Tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu

Nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem Savienībā jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu.

VII SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ HARTAS INTERPRETĒŠANU UN PIEMĒROŠANU

51. pants

Piemērošanas joma

1. Šīs Hartas noteikumi attiecas uz Savienības iestādēm un struktūrām, ievērojot subsidiaritātes principu, un uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus. Tādēļ tās ievēro tiesības un principus, kā arī veicina to piemērošanu saskaņā ar savām atbilstīgajām pilnvarām un ievērojot Savienības kompetenci, kas tai piešķirta Līgumos.

2. Ar šo Hartu netiek paplašināta Savienības tiesību piemērošanas joma, paplašinot Savienības kompetences, un Savienībai netiek noteiktas nekādas jaunas kompetences vai uzdevumi, nedz grozītas kompetences un uzdevumi, kā tās noteiktas Līgumos.

52. pants

Tiesību un principu piemērošana un interpretēšana

1. Visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

2. Šajā Hartā atzītās tiesības, kuras ir paredzētas Līgumos, izmanto saskaņā ar noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

3. Ciktāl Hartā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā minētajā Konvencijā noteiktajām tiesībām. Šis noteikums neliedz Savienības tiesībās paredzēt plašāku aizsardzību.

4. Ciktāl šajā Hartā ir atzītas pamattiesības, kuru pamatā ir dalībvalstu kopējas konstitucionālās tradīcijas, šīs tiesības interpretē saskaņā ar minētajām tradīcijām.

5. Šīs Hartas noteikumus, kas ietver principus, var ieviest ar likumdevējas varas un izpildvaras aktiem, kurus pieņem Savienības iestādes un struktūras, un ar dalībvalstu aktiem, kad tās, izmantojot attiecīgās pilnvaras, īsteno Savienības tiesību aktus. Hartas noteikumi ir piemērojami tiesā tikai šādu aktu interpretācijā un pieņemot lēmumu par to likumību.

6. Pilnībā ņem vērā valstu tiesību aktus un praksi, kā noteikts šajā Hartā.

7. Savienības un dalībvalstu tiesas pienācīgi ievēro skaidrojumus, kas izstrādāti, lai sniegtu norādes šīs Hartas interpretācijai.

53. pants

Aizsardzības līmenis

Nekas no šajā Hartā noteiktā nav interpretējams kā tāds, kas ierobežo vai negatīvi ietekmē cilvēktiesības un pamatbrīvības, kuras atzītas attiecīgās to piemērošanas jomās Savienības tiesību aktos un starptautiskajās tiesībās, kā arī starptautiskās konvencijās, kurām pievienojusies Savienība vai visas dalībvalstis, tostarp Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un dalībvalstu konstitūcijās.

54. pants

Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Nekas no šajā Hartā noteiktā nav interpretējams kā tiesības iesaistīties kādā darbībā vai veikt kādu darbību, kas vērsta uz kādu šajā Hartā atzītu tiesību un brīvību iznīcināšanu vai to ierobežošanu lielākā mērā, nekā tas paredzēts Hartā.

Šis ir pielāgots 2000. gada 7. decembrī pasludinātās Hartas teksts un tas aizstās minēto Hartu no Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienas.

Съставено в Страсбург на дванадесети декември две хиляди и седма година.

Hecho en Estrasburgo, el doce de diciembre de dos mil siete.

Ve Štrasburku dne dvanáctého prosince dva tisíce sedm.

Udfærdiget i Strasbourg den tolvte december to tusind og syv.

Geschehen zu Strassburg am zwölften Dezember zweitausendsieben.

Kahe tuhande seitsmenda aasta detsembrikuu kaheteistkümnendal päeval Strasbourgis.

Έγινε στo Στρασβoύργo, στις δώδεκα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες επτά.

Done at Strasbourg on the twelfth day of December in the year two thousand and seven.

Fait à Strasbourg, le douze décembre deux mille sept.

Arna dhéanamh in Strasbourg an dara lá déag de Nollaig sa bhliain dhá mhíle a seacht.

Fatto a Strasburgo, addì dodici dicembre duemilasette.

Strasbūrā, divtūkstoš septītā gada divpadsmitajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai septintųjų metų gruodžio dvyliktą dieną Strasbūre.

Kelt Strasbourgban, a kétezer-hetedik év december tizenkettedik napján.

Magħmul fi Strasburgu, fit-tnax-il jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u sebgħa.

Gedaan te Straatsburg, de twaalfde december tweeduizend zeven.

Sporządzono w Strasburgu dnia dwunastego grudnia roku dwa tysiące siódmego.

Feito em Estrasburgo, em doze de Dezembro de dois mil e sete.

Întocmit la Strasbourg, la doisprezece decembrie două mii șapte.

V Štrasburgu dňa dvanásteho decembra dvetisícsedem.

V Strasbourgu, dne dvanajstega decembra leta dva tisoč sedem.

Tehty Strasbourgissa kahdentenatoista päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaseitsemän.

Som skedde i Strasbourg den tolfte december tjugohundrasju.

 
Tiesību akta pase
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 13.12.2007.
Stājas spēkā:
 01.12.2009.
Pieņemšanas vieta: 
Lisabona
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 82 (3866), 28.05.2008.
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1642
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)