Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

EIROPAS PADOMES KONVENCIJA PAR TERORISMA NOVĒRŠANU

 

Varšava, 16.V. 2005

Eiropas Padomes dalībvalstis un arī citas parakstītājvalstis,

Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm;

Atzīstot pastiprinātas sadarbības vērtību ar citām šīs Konvencijas pusēm;

Vēloties veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu terorismu un dotu pretsparu tieši publiskām provokācijām veikt teroristiskus nodarījumus un teroristu vervēšanai, un apmācībai;

Apzinoties nopietnās bažas, ko rada teroristisku uzbrukumu skaita palielināšanās un teroristisku draudu pieaugums;

Apzinoties bīstamo situāciju, ar kuru saskaras tie, kas cieš no terorisma, un saistībā ar to apliecinot absolūtu solidaritāti ar terorisma upuriem un to ģimenēm;

Atzīstot, ka teroristiski nodarījumi un nodarījumi, kas ir noteikti šajā Konvencijā, lai arī kas tos būtu veicis un, lai pie kādiem apstākļiem tie būtu veikti, nav attaisnojami pamatojoties uz politiskiem, filozofiskiem, ideoloģiskiem, rasu, etniskiem, reliģiskiem vai citiem līdzīga veida apsvērumiem un, atsaucoties uz visu dalībvalstu pienākumu novērst šādus nodarījumus un, ja tie nav novērsti, izmeklēt tos un nodrošināt, ka tie tiek sodīti ar sodu, kas ir samērojams ar to nopietno dabu;

Atsaucoties uz nepieciešamību pastiprināt cīņu pret terorismu un apliecinot, ka visiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu un apkarotu terorismu, ir jābūt likumīgiem un saskaņā ar demokrātijas vērtībām, cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām, kā arī ar citām starptautisko tiesību normām, to starpā starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kur tās ir piemērojamas;

Apliecinot, ka šī Konvencija neietekmē iedibinātos vārda un biedrošanās brīvības principus;

Atsaucoties uz to, ka terorisma aktiem to būtībā vai kontekstā ir mērķis nopietni iebaidīt iedzīvotājus vai nelikumīgi piespiest valdību vai starptautisko organizāciju veikt kādas darbības vai atturēties no tām, vai nopietni destabilizēt, vai iznīcināt valsts vai starptautiskās organizācijas fundamentālās politikas, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās struktūras;

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants. Terminoloģija

1. Šīs Konvencijas izpratnē "teroristisks nodarījums" nozīmē jebkuru no noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir minēti un definēti vienā no līgumiem, kas ir uzskaitīti Pielikumā.

2. Iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, valsts vai Eiropas Kopiena, kura nav kāda līguma, kurš uzskaitīts Pielikumā, dalībvalsts, var deklarēt, ka attiecībā uz šo Pusi šis līgums ir uzskatāms par neiekļautu Pielikumā. Šī deklarācija pārstāj būt piemērojama, tiklīdz minētais līgums stājas spēkā Pusei, kas ir iesniegusi šādu deklarāciju, un kurai ir jāpaziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par šādu spēkā stāšanos.

2. pants. Mērķis

Šīs Konvencijas mērķis ir veicināt Pušu centienus terorisma un tā negatīvā iespaida novēršanā attiecībā uz pilnīgu cilvēktiesību, it īpaši tiesību uz dzīvību, īstenošanu gan ar pasākumiem, kas tiek veikti nacionālā līmenī, gan ar starptautiskās sadarbības palīdzību, pilnībā ņemot vērā pastāvošos un piemērojamos Pusēm saistošos daudzpusējos un divpusējos līgumus vai vienošanās.

3. pants. Nacionālie novēršanas pasākumi

1. Katrai Pusei ir jāveic attiecīgi pasākumi, it īpaši tiesībaizsardzības iestāžu un citu institūciju sagatavošanas jomā, kā arī izglītības, kultūras, informācijas, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības sapratnes veicināšanas jomās, lai novērstu teroristiskus nodarījumus un to negatīvo iespaidu, vienlaicīgi respektējot cilvēktiesību ievērošanas pienākumu, kā tas ir noteikts Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, Starptautiskajā paktā par civilajām un politiskajām brīvībām un citos starptautisko tiesību aktos, kur tie ir piemērojami to dalībvalstīm.

2. Katrai Pusei ir jāveic tādi pasākumi, kādi var būt nepieciešami, lai uzlabotu un attīstītu sadarbību starp nacionālajām iestādēm, ar mērķi novērst teroristiskus nodarījumus un to negatīvo iespaidu, to starpā:

a) informācijas apmaiņa;

b) personu un infrastruktūru fiziskās aizsardzības uzlabošana;

c) ārkārtējo situāciju koordinācijas plānu un apmācības veicināšana.

3. Katrai Pusei ir jāveicina tolerance, attīstot starpreliģisko un starpkultūru dialogu, kur nepieciešams, iesaistot nevalstiskās organizācijas un citus pilsoniskās sabiedrības elementus, ar mērķi novērst saspīlējumu, kas varētu veicināt teroristisku nodarījumu veikšanu.

4. Katrai Pusei ir jācenšas veicināt sabiedrības zināšanas par teroristisko nodarījumu un noziedzīgo nodarījumu, kas ir noteikti šajā Konvencijā, esamību, iemesliem, nopietnību un draudiem, ko tie izraisa, un jāapsver iespēja iedrošināt sabiedrību sniegt ziņas par faktiem un specifisku palīdzību kompetentajām iestādēm, kas var veicināt teroristisku nodarījumu un šajā Konvencijā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu.

4. pants. Starptautiskā sadarbība novēršanas jomā

Pusēm, cik tas ir iespējams, ņemot vērā to iespējas, ir jāpalīdz un jāatbalsta vienai otra, lai veicinātu to spējas novērst teroristisku nodarījumu veikšanu, tai skaitā ar informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī ar apmācību un citiem preventīva rakstura pasākumiem.

5. pants. Publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu

1. Šīs Konvencijas izpratnē "publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu" ir informācijas publiska izplatīšana vai citāda šīs informācijas publiskošana ar mērķi kūdīt uz teroristisku nodarījumu veikšanu, kad šādas darbības, tieši vai netieši propagandējot teroristiskus nodarījumus, rada briesmas, ka viens vai vairāki teroristiski nodarījumi varētu tikt veikti.

2. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu publisku aicinājumu veikt teroristisku nodarījumu, kā tas ir definēts šī panta pirmajā daļā, kad tas ir izdarīts nelikumīgi un ar nodomu kā noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar tās tiesību normām.

6. pants. Teroristu vervēšana

1. Šīs Konvencijas izpratnē "teroristu vervēšana" ir kādas personas aicināšana veikt vai piedalīties teroristiska nodarījuma veikšanā, vai pievienoties apvienībai vai grupai ar mērķi veicināt teroristiska nodarījuma, ko veic šī apvienība vai grupa, veikšanu.

2. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu teroristu vervēšanu, kā tas ir definēts šī panta pirmajā daļā, kad tā ir notikusi nelikumīgi un ar nodomu kā noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar tās tiesību normām.

7. pants. Apmācīšana terorismam

1. Šīs Konvencijas izpratnē "apmācīšana terorismam" ir norādījumu sniegšana par sprāgstvielu, šaujamieroču vai cita veida ieroču, vai indīgu vai bīstamu vielu, vai citu metožu vai paņēmienu pielietošanā ar mērķi veikt vai veicināt teroristisku nodarījumu veikšanu, zinot, ka sniegtās zināšanas ir domāts pielietot šādam mērķim.

2. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu apmācīšanu terorismam, kā tas ir definēts šī panta pirmajā daļā, kad tā ir veikta nelikumīgi un ar nodomu kā noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar tās tiesību normām.

8. pants. Teroristiska nodarījuma neveikšana

Lai 5. - 7. pantā noteiktie nodarījumi būtu uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem, nav nepieciešams, lai teroristisks nodarījums būtu veikts.

9. pants. Nepabeigti nodarījumi

1. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai, saskaņā ar tās tiesību normām, noteiktu par noziedzīgiem nodarījumiem:

a) līdzdalību šīs Konvencijas 5. - 7 . pantā noteikto nodarījumu izdarīšanā;

b) šīs Konvencijas 5. - 7. pantā noteikto nodarījumu organizēšanu un vadīšanu;

c) viena vai vairāku šīs Konvencijas 5. - 7. pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu veikšanas veicināšanu grupā, kas darbojas ar kopēju mērķi. Šādai veicināšanai ir jābūt ar nodomu, un tai ir jābūt vai nu:

i izdarītai ar mērķi sekmēt šīs grupas noziedzīgās darbības vai noziedzīgos mērķus, kad šādos pasākumos vai mērķos ietilpst šīs Konvencijas 5. - 7. pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšana;

ii izdarīti, zinot par grupas nodomu izdarīt šīs Konvencijas 5. - 7. pantā noteiktos noziedzīgos nodarījumus.

2. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai noteiktu saskaņā ar tās tiesību normām par noziedzīgiem nodarījumiem mēģinājumu veikt nodarījumus, kas noteikti šīs Konvencijas 6. - 7. pantā.

10. pants. Juridisko personu atbildība

1. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi saskaņā ar tās tiesību principiem, lai noteiktu juridisko personu atbildību par dalību šīs Konvencijas 5. - 7. un 9. pantā noteikto noziedzīgu nodarījumu veikšanā.

2. Juridisko personu atbildība var būt kriminālā, civiltiesiskā vai administratīvā atkarībā no Puses tiesību principiem.

3. Šāda atbildība nevar izslēgt fizisko personu, kas ir veikušas noziedzīgo nodarījumu, kriminālatbildību.

11. pants. Sodi un līdzekļi

1. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai šīs Konvencijas 5. - 7. un 9. pantā noteiktie noziedzīgie nodarījumi būtu sodāmi ar efektīvu, samērīgu un preventīvu sodu.

2. Citā valstī pieņemts iepriekšējs notiesājošs spriedums par noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā, var tikt ņemts vērā, ievērojot valsts tiesību normas, lai noteiktu sodu saskaņā ar valsts tiesību normas.

3. Katrai Puse ir jānodrošina, ka juridiskām personām, kas tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar 10. pantu, tiek piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs kriminālsods vai nekriminālsods, arī naudas sods.

12. pants. Nosacījumi un garantijas

1. Katrai Pusei ir jānodrošina, ka sodāmības noteikšana, ieviešana vai piemērošana, kas izriet no šīs Konvencijas 5. - 7. un 9. panta, tiek īstenota saskaņā ar pienākumu ievērot cilvēktiesības, it īpaši vārda brīvību, biedrošanās brīvību un reliģijas brīvību, kā tas ir noteikts Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām un citos starptautisko tiesību aktos, kur tie ir piemērojami to dalībvalstīm.

2. Sodāmības noteikšanai, ieviešanai un piemērošanai, saskaņā šīs Konvencijas 5. -7. un 9. pantu, ir jāpiemēro proporcionalitātes princips, ņemot vērā tās likumīgos mērķus un nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, un jāizslēdz jebkāda veida patvaļīga, diskriminējoša vai rasistiska attieksme.

13. pants. Terorisma upuru aizsardzība, atbalstīšana un kompensācijas tiem

Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu un atbalstītu terorisma upurus, kuri par tādiem kļuvuši tās teritorijā. Šie pasākumi var ietvert arī finansiālu palīdzību un kompensācijas terorisma upuriem un tuviem to ģimenes locekļiem, kas tiek veikta, pamatojoties uz piemērotiem valstu nacionālajiem likumiem un mehānismiem.

14. pants. Jurisdikcija

1. Katrai Pusei ir jāveic tādi nepieciešamie pasākumi, lai nodibinātu tās jurisdikcijai par šajā Konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja:

a noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tās teritorijā;

b noziedzīgs nodarījums ir izdarīts uz kuģa, kas kuģo zem Puses karoga, vai gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar Puses tiesību normām;

c noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis Puses pilsonis.

2. Katra Puse var nodibināt tās jurisdikciju par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir noteikti šajā Konvencijā, ja:

a noziedzīga nodarījuma izdarīšana ir vērsts pret vai izvērsusies par šīs Konvencijas 1. pantā minētais noziedzīgo nodarījumu Puses teritorijā vai pret tās valsts piederīgajiem;

b noziedzīga nodarījuma izdarīšana ir vērsta pret vai izvērsusies par šīs Konvencijas 1. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu pret Puses valsts vai valdības iestādēm, to starpā diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību telpām ārvalstīs;

c noziedzīga nodarījuma izdarīšana ir vērsta vai izvērsusies par šīs Konvencijas 1. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, lai mēģinājumu piespiest Pusi veikt vai atturēties no kādu darbību veikšanas;

d noziedzīgu nodarījumu ir veicis bezvalstnieks, kura parastā uzturēšanās vieta ir Puses teritorijā;

e noziedzīgs nodarījums ir veikts uz gaisa kuģa klāja, ko izmanto Puses valdība.

3. Katrai Pusei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodibinātu tās jurisdikciju par personu, kas tiek turēta aizdomās par šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu veikšanu, ja tā uzturas tās teritorijā un tā atsakās to izdot Pusei, kuras jurisdikcijai persona ir pakļauta saskaņā ar tādiem pašiem jurisdikcijas noteikumiem, kādi pastāv izdošanas lūgumu saņēmušajā Pusē.

4. Šī Konvencija neizslēdz iespēju piemērot tādu jurisdikciju, kāda tiek īstenota saskaņā ar nacionālajām tiesībām;

5. Kad persona, kas tiek turēta aizdomās par šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, ir pakļauta vairāk nekā vienas Puses jurisdikcijai, iesaistītās Puses nepieciešamības gadījumā savstarpēji konsultējas ar mērķi noteikt vispiemērotāko jurisdikciju tiesāšanai.

15. pants. Pienākums izmeklēt

1. Saņemot informāciju, ka persona, kas ir izdarījusi vai kura tiek turēta aizdomās par šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, varētu atrasties Puses teritorijā, Pusei ir jāveic tādas nepieciešamās darbības, saskaņā ar tās tiesību normām, lai izmeklētu informācijā minētos faktus;

2. Ja ir konstatēts, ka tādi apstākļi pastāv, Puse, kuras teritorijā noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai aizdomās turamā persona atrodas, veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar tās tiesību normām, lai nodrošinātu, ka persona tiek tiesāta vai izdota.

3. Jebkurai personai, attiecībā pret kuru šī panta otrajā daļā minētie pasākumi tiek veikti, ir jābūt tiesībām:

a nekavējoties sazināties ar tuvāko attiecīgu valsts, kuras pilsonis šī persona ir, pārstāvi vai ar personu, kas citādāk ir pilnvarota aizstāvēt tās tiesības, vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, ar tās valsts pārstāvi, kuras teritorijā persona patstāvīgi dzīvo;

b satikties ar valsts pārstāvi;

c saņemt informāciju par a un b punktos noteiktajām tiesībām;

4. Šī panta trešajā daļā minētās tiesības tiek īstenotas saskaņā ar tās Puses tiesību normām, kuras teritorijā noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai aizdomās turamā persona atrodas. Šīm tiesību normām ir jānodrošina, ka tiek īstenots šī panta trešajā daļā noteikto tiesību mērķis.

5. Trešās un ceturtās daļas noteikumi, neaizskarot to valstu tiesības, kuras var prasīt īstenot jurisdikciju saskaņā ar 14. panta 1.c un 2.d daļu, paredz arī aicināt Sarkanā Krusta starptautisko komiteju sazināties un apmeklēt aizdomās turamo likumpārkāpēju.

16. pants. Šīs Konvencijas nepiemērošana

Šī Konvencija netiek piemērota gadījumos, kad šīs Konvencijas 5. - 7. un 9. pantā noteiktie noziedzīgi nodarījumi ir izdarīti vienā valstī, aizdomās turamā persona ir šīs valsts pilsonis un uzturas šīs valsts teritorijā, kā arī nevienai citai valstij nav tiesības īstenot jurisdikciju saskaņā ar 14. panta 1. vai 2 daļu, tomēr arī šajā gadījumā Konvencijas 17. un 20. - 22. pants, tiek piemērots, kā paredzēts.

17. pants. Starptautiskā tiesiskā sadarbība

1. Pusēm ir jāsniedz vienai otrai lielākā iespējamā palīdzība saistībā ar kriminālizmeklēšanu vai citām kriminālām vai izdošanas procedūrām attiecībā uz šīs Konvencijas 5.-7. un 9. pantā noteiktajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ieskaitot palīdzību pierādījumu, kas ir to rīcībā un, kas ir nepieciešami tiesāšanai, iegūšanā.

2. Pusēm ir jāizpilda to pienākumi, kas ir noteikti šī panta 1. daļā, saskaņā ar jebkuru līgumu vai citām vienošanām par tiesisko sadarbību, kas pastāv to starpā. Šādu līgumu vai vienošanos neesamības gadījumā Pusēm ir jāsniedz tiesiskā palīdzība saskaņā ar tās tiesību normām.

3. Pusēm ir jāsadarbojas vienai ar otru pēc iespējas plašākā apjomā saskaņā ar lūgumu saņēmušas Puses attiecīgām tiesību normām, līgumiem, vienošanās un kārtību attiecībā uz kriminālizmeklēšanu vai tiesāšanu par noziedzīgo nodarījumu, par kuru juridiskā persona var tikt saukta pie atbildības saskaņā ar šīs Konvencijas 10. pantu, sadarbību prasošajā Puse.

4. Katra Puse var izskatīt iespēju nodibināt papildus mehānismus informācijas un pierādījumu sniegšanai citai Pusei, kas nepieciešami saukšanai pie kriminālatbildības, civilatbildības vai administratīvās atbildības saskaņā ar šīs Konvencijas 10. pantu.

18. pants. Izdot vai tiesāt

1. Pusei, kuras teritorijā aizdomās turētā persona uzturas, gadījumos, kad tai ir jurisdikcija saskaņā ar 14. pantu un tā neizdod šo personu, ir pienākums, bez izņēmumiem attiecībā uz to, kurš ir veicis noziedzīgo nodarījumu un vai tas ir vai nav veikts valsts teritorijā, nodot attiecīgo lietu kompetentajām iestādēm bez nepamatotas kavēšanās izmeklēšanai un tiesāšanai saskaņā ar Puses procesuālajām normām. Minētajām iestādēm, ir jāpieņem lēmums tādā pašā veidā, kādā tas tiktu pieņemts par smagiem nodarījumiem saskaņā ar attiecīgās Puses nacionālajām tiesībām.

2. Kad Pusei saskaņā ar tās tiesību normām ir iespēja izdot vai citā veidā nodot tās pilsoni tikai ar nosacījumu, ka šī persona tiks atgriezta Pusei, kura personu ir nodevusi, lai izciestu sodu, kas tai būs piespriests tiesāšanas rezultātā, kuras dēļ personas izdošana vai nodošana bija lūgta. Ja, Pusē, kurā persona atrodas, un Puse, kas lūdz šīs personas izdošanu, ir vienojušās par šādu iespēju, kā arī par citiem nosacījumiem, kas varētu būt piemēroti, šāda izdošana vai nodošana ar nosacījumiem ir uzskatāma par pietiekamu, lai atbrīvotu no pienākumiem, kas ir noteikti šī panta 1.daļā.

19. pants. Izdošana

1. Noziedzīgi nodarījumi, kas ir noteikti šīs Konvencijas 5.-7. un 9. pantā, ir uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem piemēro izdošanu, un iekļaujami jebkurā pastāvošā izdošanas līgumā, kas noslēgts starp pusēm pirms šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Puses apņemas iekļaut šādus nodarījumus kā nodarījumus attiecībā uz kuriem piemēro izdošanu, katrā izdošanas līgumā, kas tiks noslēgts starp tām.

2. Kad Puse, kurai izdošana ir atkarīga no līguma esamības, saņem izdošanas lūgumu no citas Puses, ar kuru tai nav noslēgts līgums par izdošanu, Puse, kura ir saņēmusi šādu lūgumu var, ja tā, tā nolemj, var uzskatīt šo Konvenciju par tiesisko pamatu izdošanai attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir noteikti šīs Konvencijas 5.- 7. un 9. pantā. Izdošanai piemēro arī citus nosacījumus, kurus nosaka lūgumu saņēmušās Puses tiesību normām.

3. Pusēm, kurām izdošana nav atkarīga no līguma esamības, ir savstarpēji jāuzskata šīs Konvencijas 5.- 7. pantā un 9. pantā noteiktie noziedzīgie nodarījumi par noziedzīgiem nodarījumiem, kuriem ir piemērojama izdošana, un izdošanas nosacījumus nosaka lūgumu saņēmušās Puses likumi.

4. Kad nepieciešams, šīs Konvencijas 5. - 7. un 9. pantā noteiktie noziedzīgie nodarījumi ir jāuzskata, attiecībā uz izdošanu starp Pusēm, par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir veikti ne tikai vietā, kurā tie ir izpaudušies, bet arī tās Puses teritorijā, kura ir noteikusi savu jurisdikciju saskaņā ar 14. pantu.

5. Visu starp Pusēm noslēgto izdošanas līgumu un vienošanos nosacījumi attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ir noteikti šīs Konvencijas 5. - 7. un 9. pantā, ir uzskatāmi par mainītiem tādā apjomā, kādā tie nav savienojami ar šo Konvenciju.

20. pants. Politisko nodarījumu atrunas nepiemērošana

1. Neviens no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas minēts šīs Konvencijas 5. - 7. un 9. pantā, nevar tikt uzskatīts jautājumos, kas saistīti ar izdošanu vai savstarpējo tiesisko palīdzību, par politisku nodarījumu, noziedzīgu nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu, vai noziedzīgu nodarījumu, kurš veikts politisku motīvu ietekmē. Attiecīgi izdošanas vai tiesiskās palīdzības lūgums nevar tikt noraidīts, tikai pamatojoties uz to, ka tas attiecas uz politisku nodarījumu, vai noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar politisku nodarījumu, vai noziedzīgu nodarījumu, kurš veikts politisku motīvu ietekmē.

2. Neskarot 1961. gada 23. maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 19. panta un 23. panta piemērošanu attiecībā uz citiem šīs Konvencijas pantiem, jebkura valsts vai Eiropas Kopiena var, parakstot vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu šai Konvencijai, paziņot, ka tā patur tiesības nepiemērot šī panta 1. daļā attiecībā uz izdošanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir noteikti šajā Konvencijā. Šī Puse apņemas piemērot šo atrunu, izvērtējot katru gadījumu individuāli, pieņemot pamatotus lēmumus.

3. Katra Puse var pilnībā vai daļēji at­saukt atrunu, kuru tā ir veikusi saskaņā ar šī panta 2. daļu, nosūtot deklarāciju Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kura stājas spēkā no tās saņemšanas brīža.

4. Puse, kura ir izdarījusi atrunu saskaņā ar šī panta 2. daļu, nevar prasīt šī panta 1. daļas piemērošanu no nevienas citas Puses. Tomēr tā var prasīt, ja tās atruna ir daļēja vai ar nosacījumiem, šī panta piemērošanu tādā mērā, kādā tā pati ir to akceptējusi.

5. Atruna attiecībā uz valsti, kura to ir veikusi, ir spēkā trīs gadus no Konvencijas spēkā stāšanās brīža. Tomēr, šāda atruna var tikt pagarināta par tādu pašu laika periodu.

6. Divpadsmit mēnešus pirms termiņa, kad izbeidzas atrunas spēkā esamība, Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jāpaziņo attiecīgai Pusei par attiecīgo termiņu. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms termiņa beigām Pusei ir jāpaziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par tās atrunas pagarināšanu, papildināšanu vai atsaukšanu. Gadījumā, ja Puse paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par atrunas pagarināšanu, tai ir jāsniedz skaidrojums par iemesliem, kas attaisno tās turpināšanos. Gadījumā, ja attiecīgā Puse nesniedz nekādu paziņojumu, Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jāinformē Puse, ka tās atruna ir uzskatāma par pagarinātu automātiski par sešiem mēnešiem. Gadījumā, ja Puse vispār nesniedz nekādu paziņojumu par tās nodomu pagarināt vai pārveidot tās atrunu pirms atrunas termiņa beigām, attiecīgā atruna zaudē spēku.

7. Gadījumā, ja Puse pēc izdošanas lūguma saņemšanas no citas Puses, piemērojot atrunu, neizdod personu, tai ir jāsniedz konkrētā lieta, vienalga pret ko un bez nepamatotas kavēšanās, tās kompetentajām iestādēm lietas ierosināšanai, ja vien lūgumu iesniegusī Puse un lūgumu saņēmusī Puse nav vienojušās citādāk. Kompetentajām iestādēm attiecībā uz lietas izskatīšanu lūgumu saņēmušajā Pusē lēmumi ir jāpieņem tāda pašā veidā, kā tie tiktu pieņemti gadījumos par smagu noziegumu izmeklēšanu saskaņā ar Puses tiesību normām. Lūgumu saņēmušajai Pusei, bez liekas kavēšanās, ir jāpaziņo par lietas galīgo iznākumu lūgumu iesniegušai Pusei un Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kuram tas ir jānosūta 30. pantā noteiktajam Pušu Konsīlijam.

8. Lēmums noraidīt izdošanas lūgumu, pamatojoties uz atrunu, ir jānosūta nekavējoties lūgumu nosūtījušai Pusei. Ja saprātīgā laikā lūgumu saņēmusī Puse nekādu juridisku lēmumu nav pieņēmusi, lūgumu nosūtījusī valsts saskaņā ar 7. daļu var par šādu faktu informēt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāru, kuram ir jāiesniedz šis jautājums 30. pantā noteiktajā Pušu Konsīlijā. Šim Konsīlijam ir jāizvērtē jautājums un jāsniedz viedoklis par atteikuma atbilstību šai Konvencijai, un tas jāsniedz Ministru Komitejai ar mērķi pieņemt deklarāciju par šo jautājumu. Pildot savas funkcijas saskaņā ar šo panta daļu, Ministru Komitejas sastāvā ietilpst tikai valstis, kas ir līguma Puses.

21. pants. Ne diskriminācijas atruna

1. Nekas, kas ir minēts šajā Konvencijā, nevar tikt tulkots kā pienākumu izdot vai sniegt savstarpēju tiesisko palīdzību uzliekošs, ja lūgumu saņēmušai Pusei ir pamats uzskatīt, ka izdošanas lūgums par 5. - 7. un 9. pantā minētajiem nodarījumiem vai lūgums pēc savstarpējās tiesiskās palīdzības par minētajiem nodarījumiem ir veikts, lai tiesātu vai sodītu personu, par pamatu ņemot tās rasi, reliģisko piederību, tautību, etnisko izcelsmi vai politisko pārliecību vai arī lūguma izpildīšana varētu kaitēt personas stāvoklim kādu no šo iemeslu dēļ.

2. Nekas, kas ir minēts šajā Konvencijā, nevar tikt tulkots kā pienākumu izdot uzliekošs, ja personai, attiecībā uz kuru izdošana tiek lūgta, draud tikt pakļauta spīdzināšanai vai to var necilvēcīgi vai pazemojoši sodīt vai pret to var necilvēcīgi un pazemojoši izturēties.

3. Nekas, kas ir minēts šajā Konvencijā, nevar tikt tulkots kā pienākumu izdot uzliekošs, ja personai, attiecībā uz kuru izdošana tiek lūgta, draud tikt piemērots nāves sods vai, gadījumos, ja lūgumu saņēmušās Puses tiesību normas neparedz iespēju piemērot mūža ieslodzījumu, mūža ieslodzījumu bez iespējas piemērot pirmstermiņa atbrīvošanu. Ja vien, saskaņā ar piemērojamiem izdošanas līgumiem lūgumu saņēmušai Pusei nav pienākums izdot personu, ja lūgumu nosūtījusī Puse sniedz tādus garantijas apliecinājumus, kādi lūgumu saņēmušai Pusei liekas pietiekami, ka nāves sods netiks piespriests, bet, ja tiks piespriests, netiks izpildīts, vai attiecībā uz konkrēto personu netiks piemērots mūža ieslodzījums bez iespējas piemērot pirmstermiņa atbrīvošanu.

22. pants. Labprātīga informācijas sniegšana

1. Neietekmējot Puses izmeklēšanas vai procesuālās darbības, tās kompetentās iestādes var bez iepriekšēja lūguma nosūtīt citas Puses kompetentajām iestādēm informāciju, kas iegūta izmeklēšanas rezultātā, kad tās uzskata, ka šādas informācijas nodošana var palīdzēt Pusei, kura saņems informāciju, ierosināt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību, vai var veicināt attiecīga lūguma sniegšanai saskaņā ar šo Konvenciju.

2. Puse, kas sniedz informāciju, var saskaņā ar tās nacionālajām tiesībām noteikt nosacījumus šīs informācijas izmantošanai Pusei, kura informāciju ir saņēmusi.

3. Pusei, kura saņem šādu informāciju, ir jāievēro minētie nosacījumi.

4. Tomēr jebkura Puse var jebkurā laikā ar deklarāciju, kas nosūtīta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, paziņot, ka tā patur tiesības būt nesaistītai ar tiem nosacījumiem, kādus ir noteikusi Puse, kas sniedz informāciju saskaņā ar šī panta otro daļu, izņemot, ja tā pirms tam saņem paziņojumu par informācijas raksturu un piekrīt šādai informācijas nodošanai.

23. pants. Parakstīšana un spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai un valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās tās izstrādē.

2. Šo Konvenciju var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti ir jāiesniedz Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs mēnešu termiņa beigām, kad sešas parakstītājvalstis, to starpā vismaz četras Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu saskaņā ar šī panta otro daļu būt saistītām ar šo Konvenciju.

4. Attiecībā uz jebkuru parakstītājvalsti, kas vēlāk izsaka savu piekrišanu būt saistītai ar Konvenciju, šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs mēnešu perioda beigām, kad tā ir izteikusi savu piekrišanu saskaņā ar šī panta otro daļu būt saistītai ar šo Konvenciju.

24. pants. Pievienošanās Konvencijai

1. Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās Eiropas Padomes Ministru Komiteja, pēc konsultēšanās un vienbalsīgas piekrišanas saņemšanas no šīs Konvencijas Pusēm, var uzaicināt jebkuru valsti, kura nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kura nav piedalījusies Konvencijas izstrādē, pievienoties šai Konvencijai. Šāds lēmums ir jāpieņem ar balsu vairākumu, kā tas ir noteikts Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantā, un ar vienbalsīgu to Pušu pārstāvju atbalstu, kas nozīmēti Ministru Komitejā.

2. Attiecībā uz valstīm, kas pievienojas Konvencijai saskaņā ar šī panta 1. daļu, Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs mēnešu termiņa beigām, kad tā ir iesniegusi pievienošanās instrumentu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

25. pants. Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts vai Eiropas Kopiena vienlaicīgi ar parakstīšanu vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanu var norādīt teritoriju vai teritorijas, attiecībā uz kurām šī Konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura Puse var jebkurā vēlākā laikā ar deklarāciju Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz citām teritorijām, kas ir minētas deklarācijā. Attiecībā uz šīm teritorijām Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs mēnešu termiņa beigām, kad Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Jebkura deklarācija, kas ir veikta saskaņā ar abiem augstākminētajām panta daļām punktiem var attiecībā uz teritorijām, kas ir norādītas deklarācijā, tikt at­saukta ar paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs mēnešu termiņa beigām, kad Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

26. pants. Konvencijas darbība

1. Šī Konvencija papildina piemērojamos daudzpusējos un divpusējos līgumus vai vienošanās, kas pastāv starp Pusēm, to skaitā šādu Eiropas Padomes Konvenciju noteikumus:

- Eiropas Padomes Konvencijas par izdošanu, atvērta parakstīšanai Parīzē 1957. gada 13. decembrī (ETS Nr. 24);

- Eiropas Padomes Konvencijas par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, atvērta parakstīšanai Strasbūrā 1959. gada 21. aprīlī (ETS Nr. 30);

- Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu, atvērta parakstīšanai Strasbūrā 1977. gada 27. janvārī (ETS Nr. 90);

- Eiropas Konvencijas par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās Papildus protokols, atvērts parakstīšanai Strasbūrā 1978. gada 17. martā (ETS Nr. 99);

- Eiropas Konvencijas par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās Otrais papildus protokols, atvērts parakstīšanai Strasbūrā 2001. gada 8. novembrī (ETS Nr. 182);

- Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu grozījumu protokols, atvērts parakstīšanai Strasbūrā 2003. gada 15. maijā (ETS Nr. 190)

2. Ja divas vai vairākas Puses jau ir noslēgušas vienošanos vai līgumu par jautājumiem, kas arī ir regulēti šajā Konvencijā, vai kā savādāk ir noteikušas to attiecību regulējumu par šiem jautājumiem, vai nākotnē taisās to darīt, tām arī ir jāpiemēro šīs vienošanās un līgumi vai attiecību regulējums saskaņā ar šo Konvenciju. Tomēr gadījumos, ja Puses ir noteikušas to attiecību regulējumu par jautājumiem, kas ir regulēti šajā Konvencijā, citādāku nekā Konvencijā, tām tas ir jāīsteno tādā veidā, kas nav pretrunā ar Konvencijas mērķiem un principiem.

3. Puses, kuras ir Eiropas Savienības dalībvalstis, to savstarpējās attiecībās piemēro Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības noteikumus tiktāl, ciktāl ir Kopienas vai Eiropas Savienības noteikumi, kas attiecas un ir piemērojami attiecībā uz konkrēto gadījumu, neaizskarot šīs Konvencijas mērķus un jēgu un neaizskarot šis Konvencijas pilnīgu piemērošanu attiecībā ar citām dalībvalstīm.

4. Nekas šajā Konvencijā neietekmē Puses un indivīdu citas tiesības, pienākumus vai atbildību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, to skaitā starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

5. Bruņoto spēku darbības bruņota konflikta laikā, tādā izpratnē, kādā tiek saprasti šie termini saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un saskaņā ar kurām tie tiek regulēti, nav regulētas šajā Konvencijā. Pušu bruņoto spēku darbības, kas veiktas, pildot to oficiālos pienākumus, tādā mērā, kādā tās tiek regulētas starptautiskajās tiesībās, nav regulētas šajā Konvencijā.

27. pants. Konvencijas labošana

1. Jebkura Puse, Eiropas Padomes Ministru Komiteja vai Pušu Konsīlijs var izteikt priekšlikumu veikt labojumus šajā Konvencijā.

2. Jebkurš priekšlikums veikt labojumus Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jānosūta Konvencijas Pusēm.

3. Turklāt jebkurš priekšlikums veikt labojumus, ko ir izteikusi Puse vai Ministru Komiteja, ir jānodod Pušu Konsīlijam, kuram ir jāiesniedz Ministru Komitejā tā viedoklis par izteikto priekšlikumu veikt labojumus.

4. Ministru Komiteja izskata iesniegto priekšlikumu veikt labojumus un jebkuru viedokli, kuru ir sniedzis Pušu Konsīlijs, un var to pieņemt.

5. Jebkuru labojumu tekstu, ko ir pieņēmusi Ministru Komiteja saskaņā ar šī panta 4. daļu, nosūta Pusēm apstiprināšanai

6. Jebkurš labojums, ko ir pieņēmusi Ministru Komiteja saskaņā ar šī panta 4. daļu, stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad visas Puses ir informējušas Ģenerālsekretāru par tā apstiprināšanu.

28. pants. Pielikuma pārskatīšana

1. Lai atjaunotu līgumu sarakstu Pielikumā, priekšlikumu veikt labojumus var izteikt jebkura Puse vai Ministru Komiteja. Šie priekšlikumi veikt labojumus var attiekties tikai uz universālajiem līgumiem, kas noslēgti Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros, kas specifiski regulē starptautisko terorismu un, kas jau ir stājušies spēkā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē par tiem visas Puses.

2. Pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar valstīm, kas nav Puses, Ministru Komiteja var pieņemt izteiktos priekšlikumu par labojumiem ar balsu vairākumu, kāds ir noteikts Eiropas Padomes Statūtu 20.d pantā. Grozījumi stājas spēkā pēc viena gada termiņa beigām no dienas, kad labojumi ir nosūtīti Pusēm. Šī perioda laikā jebkura Puse var paziņot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par jebkādiem iebildumiem par šādu labojumu spēkā stāšanos attiecībā uz šo Pusi.

3. Ja viena trešdaļa Pušu paziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par iebildumiem par šāda labojuma spēkā stāšanos, labojumi nestājas spēkā.

4. Ja mazāk kā viena trešdaļa Pušu paziņo par iebildumiem, labojums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nav paziņojušas par iebildumiem.

5. Ja labojums ir stājies spēkā saskaņā ar šī panta 2. daļu, un Puse ir paziņojusi par iebildumiem par to, šis labojums stājas spēkā attiecībā uz attiecīgo Pusi tā mēneša pirmajā dienā, kas seko mēnesim, kad tā ir paziņojusi Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par tās pieņemšanu.

29. pants. Strīdu noregulēšana

Strīdu gadījumā starp Pusēm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu tām ir jāatrod strīdus noregulējums ar sarunu vai ar citu pēc to izvēles miermīlīgu līdzekļu palīdzību, tai skaitā strīda iesniegšanu arbitrāžas tiesai, kuras spriedumi ir strīdus Pusēm saistoši, vai Starptautiskai tiesai, par ko iesaistītās Puses vienojas.

30. pants Pušu Konsīlijs

1. Puses periodiski konsultējas ar mērķi:

a izstrādāt priekšlikumus, lai veicinātu vai uzlabotu šīs Konvencijas ieviešanas efektivitāti, to starpā jebkādu problēmu identifikāciju vai jebkuras deklarācijas, kas veikta šai Konvencijas, ietekmi;

b formulēt viedokli par atteikuma izdot personu atbilstību, kā tas ir noteikts saskaņā ar 20. panta 8. daļu;

c ieteikt priekšlikumus veikt labojumus šajā Konvencijā, kā tas ir noteikts saskaņā ar 27. pantu;

d formulēt viedokli par jebkuru izteikto priekšlikumu labot šo Konvenciju, kā tas ir noteikts saskaņā ar 27. panta 3. daļu;

e izteikt viedokli par jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar šīs Konvencijas piemērošanu un informācijas apmaiņas veicināšanu par svarīgiem juridiskiem, politiskiem vai tehnoloģiskiem sasniegumiem.

2. Pušu Konsīliju sasauc Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs tad, kad tas to uzskata par nepieciešamu, un arī tad, kad Pušu lielākā daļa vai Ministru Komiteja pieprasa tā sasaukšanu.

3. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs sniedz visu nepieciešamo palīdzību Pusēm, lai tās varētu izpildīt to funkcijas saskaņā ar šo pantu.

31. pants. Denonsēšana

1. Jebkura Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju ar paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kas seko pēc trīs mēnešu perioda beigām, kas Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

32. pants. Paziņošana

Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jāpaziņo visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādē, kā arī jebkurai valstij, kas ir pievienojusies, vai kura ir aicināta pievienoties šai Konvencijai, par:

a jebkuru parakstīšanu;

b jebkuru ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c jebkuru datumu, kurā attiecībā uz kādu šī Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 23. pantu;

d jebkuru deklarāciju, kas ir veikta saskaņā ar 1. panta 2. daļu, 22. panta 4. daļu un 25. pantu;

e jebkuru citu dokumentu, paziņojumu vai informāciju, kas saņemta, par šo Konvenciju

Par apliecinājumu tam zemāk parakstījušies, esot attiecīgā kārtā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīta Varšavā 2005, gada 16. maijā angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas nodots glabāšanā Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, Eiropas Kopienai, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādē, un jebkurai citai valstij, kas ir aicināta pievienoties šai Konvencijai.

 

Pielikums

1.

Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu, parakstīta Hāgā 1970. gada 16. decembrī;

2.

Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību un tās 1988.gada 24. februāra Monreālas protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, noslēgta Monreālā 1971. gada 23. septembrī;

3.

Konvencija par noziegumu novēršanu pret personām, kas bauda starptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem, un sodīšanu par šādiem noziegumiem, pieņemta Ņujorkā 1973. gada 14. decembrī;

4.

Starptautiskā konvencija pret ķīlnieku sagrābšanu, pieņemta Ņujorkā 1979. gada 17. decembrī;

5.

Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencija, kas pieņemta Vīnē 1980. gada 3. martā;

6.

protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas sastādīts Monreālā 1988. gada 24. februārī;

7.

Konvencija par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu, sastādītā Romā 1988. gada 10. martā;

8.

Protokols par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu, sastādīts Romā 1988. gada 10. martā;

9.

Starptautiskā konvencija par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem, pieņemta Ņujorkā 1997. gada 15. decembrī;

10.

Starptautiskā konvencija par cīņu pret terorisma finansēšanu, pieņemta Ņujorkā 1999. gada 9. decembrī.

 
Tiesību akta pase
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 16.05.2005.
Stājas spēkā:
 01.06.2009.
Parakstīts:
 19.05.2006.
Pievienošanās:
 02.02.2009.
Pieņemšanas vieta: 
Varšava
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 185 (3969), 27.11.2008.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1616
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)