Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

KONVENCIJAS PAR KIBERNOZIEGUMIEM PAPILDU PROTOKOLS
PAR RASISMA UN KSENOFOBIJAS NOZIEDZĪGAJIEM NODARĪJUMIEM,
KAS TIEK IZDARĪTI DATORSISTĒMĀS

Strasbūra, 28.I.2003

Eiropas Padomes dalībvalstu un citu valstu puses, kuras šeit parakstījušās Konvencijai par Kibernoziegumiem, atvērtai parakstīšanai Budapeštā 2001.gada 23.novembrī;

Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm;

Atgādinot, ka visi cilvēki dzimuši ar vienlīdzīgām tiesībām uz brīvību un cieņu;

Uzsverot nepieciešamību nodrošināt pilnīgu un efektīvu visu cilvēktiesību īstenošanu, izskaujot diskrimināciju vai cilvēku šķirošanu, kā noteikts Eiropas un arī citu valstu starptautiskajos dokumentos;

Pārliecībā, ka rasisma un ksenofobijas noziegumi ir cilvēktiesību pārkāpums un draudi likuma varai un demokrātijas stabilitātei;

Uzskatot, ka nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem jānodrošina piemēroti juridiski pasākumi attiecībā uz rasisma un ksenofobijas rakstura propagandu, kas tiek izplatīta datorsistēmās.

Pārliecībā, ka šādai propaganda jāpiemēro kriminālsods nacionālajos normatīvajos aktos;

Balsoties uz Konvenciju par Kibernoziegumiem, kas kalpo kā mūsdienīgs un elastīgs starptautiskās stabilitātes nodrošināšanas līdzeklis un pārliecībā par nepieciešamību harmonizēt patstāvīgās likumu normas, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas propagandas apkarošanu;

Pārliecībā, ka datorsistēmas piedāvā iepriekš neizmantotus līdzekļus vārdā brīvības un sazināšanās vienkāršošanai visapkārt zemeslodei;

Atzīstot, ka vārda brīvība ir demokrātiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa, kā arī tās progresa un jebkura cilvēka attīstības pamatnosacījums.

Rūpējoties par risku, ka šādu datorsistēmu var ļaunprātīgi vai neatļauti izmantot, lai veiktu rasisma un ksenofobijas propagandu;

Labi apzinoties nepieciešamību nodrošināt pareizu līdzsvaru starp vārda brīvību un efektīvu cīņu pret rasistiska un ksenofobiska rakstura nodarījumiem.

Atzīstot, ka šī protokola mērķis nav ietekmēt jau iedibinātos principus attiecībā uz vārda brīvību nacionālajās tiesību sistēmās.

Ņemot vērā atbilstošos starptautiski tiesiskos dokumentus šajā jomā, it sevišķi, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tās Protokols Nr.12, kas satur vispārējus nosacījumus par diskriminācijas aizliegumu, Eiropas Padomes pieņemtajās konvencijās par sadarbību krimināltiesību jomā, it sevišķi, Konvenciju par Kibernoziegumiem, 1965.gada 21.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko konvenciju par jebkuru rasu diskriminācijas izskaušanu, 1996.gada 15.jūlija Eiropas Savienības Kopīgo rīcību, ko Eiropas Padome pieņēmusi balstoties uz Eiropas Savienības līguma K3. pantu, kas attiecas uz rasisma un ksenofobijas apkarošanai nepieciešamajiem pasākumiem.

Pozitīvi raugoties uz neseno attīstību veicinot savstarpējo sapratni un sadarbību cīņā pret kibernoziegumiem, rasismu un ksenofobiju.

Ņemot vērā darbības plānu, ko pieņēmuši Eiropas Padomes valstu vadītāji un valdība otrajā samitā (Strazbūrā, 1997.gada 10.-11.oktobrī), lai vienotos par kopīgu rīcību attiecībā uz jaunu tehnoloģiju attīstību, kas balstīts uz Eiropas Padomes standartiem un vērtībām.

Ir vienojušās par sekojošo:

1.nodaļa - Vispārējie nosacījumi

1.pants - Mērķis

Šī dokumenta mērķis ir nodrošināt Pusēm, kuras paraksta šo protokolu, Konvencijas par kibernoziegumiem normas, atvērta parakstīšanai Budapeštā 2001.gada 23.novembrī (turpmāk saukta Konvencija), attiecībā uz rasistiskas un ksenofobiskas dabas noziedzīgu nodarījumu kriminalizēšanu, kas izdarīti datorsistēmās.

2.pants - Definīcija

Šajā dokumentā:

1. "rasistisks vai ksenofobisks materiāls" nozīmē jebkurus datus rakstiskā formā, attēlus vai kādu citu idejas vai teorijas izpausmi, kas propagandē, veicina vai izraisa naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret kādu personu vai personu grupu, un tiek balstīta uz rases, ādas krāsas, ģimenes, etnisku vai nacionālu piederību, kā arī reliģiju, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no iepriekšminētajiem faktoriem.

2. Šajā dokumentā lietotie termini un jēdzieni tiek tulkoti tāpat kā Konvencijā.

2.nodaļa - Līdzekļi, kas piemērojami nacionālā mērogā

3.pants - Rasistiska un ksenofobiska satura materiālu izplatīšana ar datorsistēmu palīdzību

1. Katra Puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:

rasistiska vai ksenofobiska satura materiāla izplatīšanu vai citādu padarīšanu to sabiedrībai par izmantojamu ar datorsistēmu palīdzību.

2. Puse var izdarīt atrunu nepiemērot kriminālatbildību tai rīcībai, kas ir noteikta šī panta 1.daļā, kuros materiāls, kas definēts 2.panta pirmajā daļā, propagandē, veicina vai izraisa diskrimināciju, kas nav saistīta ar naidu vai vardarbību, ar noteikumu, ja var tikt piemēroti kādi citi efektīvi līdzekļi.

3. Neskatoties uz šī panta 2.daļā noteikto, Puse var izdarīt atrunu nepiemērot 1.daļā noteikto tajos diskriminācijas gadījumos, kuros saskaņā ar tās nacionālajā tiesību sistēmā noteiktajiem principiem attiecībā uz vārda brīvību, tā nevar piemērot efektīvus līdzekļus kas noteikti 2.daļā.

4.pants - Rasisma un ksenofobijas motivēti draudi

Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu nostiprinātu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:

piedraudot, izmantojot datorsistēmas, nosakot to savos normatīvajos aktos kā nopietnu noziedzīgu nodarījumu, ja (i) personas piederošas kādai grupai tiek šķirotas pēc rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem, vai(ii) arī personu grupas, kuras tiek izšķirtas pēc kādas no augstāk minētajām pazīmēm.

5.pants - Rasisma un ksenofobijas motivēts apvainojums

1. Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajās tiesībās kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu:

publisku apvainošanu, izmantojot datorsistēmas, personas (i) tā iemesla dēļ, ka tās pieder grupai, kas tiek šķirota pēc rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā tiek izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem; (ii) vai personu grupas, kuras tiek izšķirtas pēc kādas no augstākminētajām pazīmēm.

2. Puse var:

a. pieprasīt, lai šī panta 1.daļā minētā noziedzīga nozieguma sekas attiektos uz personu vai personu grupu, kas noteiktas 1.daļā, kas pakļautas naidam, necienīgai attieksmei vai izsmieklam; vai

b. izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 1. daļu.

6.pants - Genocīda vai citu pret cilvēci izdarītu noziegumu noliegšana, ietekmes mazināšana, atbalstīšana vai attaisnošana

1. Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu šādu rīcību:

materiāla izplatīšanu vai citādu padarīšanu to sabiedrībai par izmantojamu ar datorsistēmu palīdzību, kas noliedz, mazina ietekmi, atbalsta vai attaisno nodarījumus, kuri saistīti ar genocīdu vai vērsti pret cilvēci, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos un atzīts Starptautiskajā Militārā tribunāla gala saistošajos lēmumos, ko nosaka Londonas 1945. gada 8. augusta līgums, vai arī kāda citas starptautiskas tiesas sastāva noteikts, ko paredz piemēroti starptautiski instrumenti un kura jurisdikciju Puse ir atzinusi.

2. Puse var:

a. pieprasīt, lai noliegšana vai apzināta ietekmes mazināšana, kas minēta šī panta 1.daļā, ir veikta ar nodomu izraisīt naidu, diskrimināciju vai vardarbību pret kādu personu vai personu grupu un kas balstīta uz rases, ādas krāsas, ģimenes, nacionālās vai etniskās piederības, kā arī reliģijas, ja tā izmantota kā iegansts kādam no šiem faktoriem; vai arī

b. izdarīt atrunu nepiemērot pilnībā vai daļēji šī panta 1. daļu.

7.pants - Līdzdalība un kūdīšana

Katra puse pieņem tādus normatīvos aktus un veic citus nepieciešamos pasākumus, lai savos nacionālajos normatīvajos aktos kā noziedzīgu nodarījumu noteiktu ar nodomu izdarītu un neatļautu līdzdalību vai kūdīšanu uz kādu no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā protokolā, ar nodomu izdarīt šādu noziegumu.

3.nodaļa - Saistība starp Konvenciju un šo Protokolu

8.pants - Saistība starp Konvenciju un šo Protokolu

1. Panti 1., 12., 13., 22., 41., 44., 45. un 46. attiecas, mutatis mutandis, uz šo Protokolu.

2. Puses paplašina Konvencijas 14.-21. un 23.-35. pantos minēto pilnvaru apjomu attiecībā uz šī Protokola 2.-7. pantu.

4.nodaļa - Noslēguma noteikumi

9.pants- Atzīšana par saistošu

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai valstīm, kuras parakstījušās Konvencijai un varētu izteikt savu piekrišanu atzīt par saistošu:

a. parakstu bez atrunas izdarīšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b. parakstu, kas pakļauts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana

3. Valsts nedrīkst parakstīt šo Protokolu bez atrunāšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, ja vien tā nav vienlaicīgi iesniegusi Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

4. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

10.pants - Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad piecas valstis ir izteikušas savu piekrišanu atzīt Protokolu par saistošu saskaņā ar 9. panta noteikumiem

2. Neatkarīgi no jebkuras parakstījušās valsts, kas pēc tam izsaka savu piekrišanu atzīt to par saistošu, Protokols stājas spēkā pirmajā mēneša dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad tas parakstīts bez atrunas izdarīšanas, kas attiecas uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

11.pants - Pievienošanās

1. Pēc šī Protokola spēkā stāšanās, ikviena valsts, kas pievienojusies Konvencijai, var pievienoties šim dokumentam;

2. Pievienošanās dokumenti iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad pievienošanās dokuments iesniegts.

12.pants - Atrunas un deklarācijas

1. Pušu izdarītās atrunas un deklarācijas par Konvencijas noteikumiem attiecas arī uz šo Protokolu, ja vien Puse citādi parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.

2. Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā izdara atrunu(as), kā paredzēts 3., 5. un 6. šī dokumenta pantā. Tajā pašā laikā Puse paziņo, ka attiecībā uz šī Protokola noteikumiem, tā izdara atrunu (as), kas paredzētas Konvencijas 22. panta otrajā daļā un 41. panta pirmajā daļā, neskatoties uz to, ko puse saskaņā ar šo Konvenciju ir ieviesusi. Nekādas cita atrunas nevar izdarīt.

3. Ar rakstisku paziņojumu adresētu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ikviena valsts parakstīšanas laikā vai iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu paziņo, ka tā atsakās no iespējas pieprasīt papild elementus kā paredzēts šī dokumenta 5. panta 2.a daļā un 6. panta 2.a daļā.

13.pants - Atrunu statuss un anulēšana

1. Puse, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar 12. pantu, var pilnīgi vai daļēji to atsaukt, tiklīdz apstākļi to atļauj. Šāds atsaukums stājas spēkā no brīža, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņojumu saņēmis. Ja paziņojumā norādīts, ka atrunas atsaukumam jāstājas spēkā ar noteiktu datumu un šis datums ir vēlāk nekā datums, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu, atsaukums stājas spēkā noteiktajā vēlākajā datumā.

2. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var periodiski noskaidrot Pušu, kas izdarījušas vienu vai vairākas atrunas, kas minētas 12. pantā, nodomu šādas atrunas(u) atsaukšanā nākotnē.

14.pants - Teritoriālā piemērošana

1. Ikviena valsts parakstīšanas laikā vai kad tā iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās Konvencija tiks piemērota.

2. Ikviena Puse jebkurā laikā vēlāk ar deklarāciju, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt Protokola piemērošanu attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta deklarācijā. Neatkarīgi no šādas teritorijas Protokols stājas spēkā mēneša pirmajā datumā trīs mēnešus pēc datuma, kad deklarāciju saņēmis ģenerālsekretārs.

3. Jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar iepriekšējām divām daļām, neatkarīgi no jebkuras teritorijas, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu termiņa beigām kopš datuma, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.

15.pants - Denonsēšana

a. Ikviena Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

b. Šāda denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā trīs mēnešus pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu.

16.pants - Paziņojums

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī jebkurai citai valstij, kas pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:

a katru parakstu;

b katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c šīs Protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu;

d katru paziņojumu, kas izdarīti saskaņā ar 40. pantu, vai izdarītu atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 42. pantu;

e jebkuru citu aktu, paziņojumu vai komunikāciju, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, zemāk parakstījušās, tam attiecīgi pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Protokolu.

Sastādīta Strasbūrā 2003. gada 28. janvārī angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas glabāsies Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apliecinātus norakstus katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, valstīm, kas nav dalībvalstis, bet kas piedalījušās šī Protokola izstrādāšanā un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta tai pievienoties.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 28.01.2003.
Stājas spēkā:
 01.06.2007.
Parakstīts:
 05.05.2004.
Pievienošanās:
 14.02.2007.
Pieņemšanas vieta: 
Strasbūra
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Ir
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 171, 26.10.2006.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Atruna
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
1526
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)