Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS VISPĀRĒJĀS KONVENCIJAS PAR KLIMATA PĀRMAIŅĀM KIOTO PROTOKOLS

 

Šā Protokola Līgumslēdzējas puses,

Būdamas Apvienoto Nāciju Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām, turpmāk sauktas par "Konvenciju", Līgumslēdzējas puses,

Tiecoties pēc Konvencijas galīgā mērķa, kā tas formulēts tās 2. pantā,

Atgādinot Konvencijas nosacījumus,

Ievērojot Konvencijas 3. pantu,

Saskaņā ar Berlīnes Mandātu, kas pieņemts ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferences pirmās sesijas lēmumu 1/CP.1,

Ir vienojošās par turpmāko:

1. pants

Šā protokola mērķiem lietojamas definīcijas, kas ietvertas Konvencijas 1. pantā. Proti:

1. "Līgumslēdzēju pušu konference" nozīmē Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferenci.

2. "Konvencija" nozīmē Ņujorkā 1992. gada 9. maijā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo Konvenciju par klimata pārmaiņām.

3. "Klimata pārmaiņu starpvaldību padome" nozīmē Klimata pārmaiņu Starpvaldību padomi, kuru 1988. gadā kopīgi nodibināja Vispasaules Meteoroloģiskā organizācija un Apvienoto Nāciju Vides programma.

4. "Monreālas protokols" nozīmē Monreālā 1987. gada 16. septembrī pieņemto un pēc tam pielāgoto un izlaboto Monreālas protokolu par ozona slāņa noārdītājvielām.

5. "Klātesošās un balsojošās Līgumslēdzējas puses" nozīmē klātesošās Līgumslēdzējas puses, kas balsojošas "par" vai "pret".

6. "Līgumslēdzēja puse" nozīmē šā Protokola Līgumslēdzēju pusi, ja vien tekstā nav norādīts citādi.

7. "I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse" nozīmē Līgumslēdzēju pusi, kas iekļauta Konvencijas I pielikumā, kuru var labot, vai arī Līgumslēdzēju pusi, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar Konvencijas 4. panta 2.(g) paragrāfu.

2. pants

1. Jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse, pildot tās noteiktā emisijas daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistības saskaņā ar 3. pantu, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību:

(a) Īstenos un/vai tālāk rūpīgi izstrādās ar savas valsts apstākļiem saskaņotu politiku un pasākumus, tādus kā:

(i) Enerģijas efektivitātes palielināšana būtiskos valsts ekonomikas sektoros;

(ii) Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu novadņu un krātuvju aizsardzība un pastiprināšana, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar būtiskiem starptautiskiem vides līgumiem; ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas prakses, apmežošanas un meža atjaunošanas veicināšana;

(iii) Ilgtspējīgu lauksaimniecības formu veicināšana, ņemot vērā klimata pārmaiņas;

(iv) Jaunu un pašatjaunojošās enerģijas formu, oglekļa dioksīda izolēšanas tehnoloģiju un progresīvu un novatorisku videi draudzīgu tehnoloģiju pētīšana, veicināšana, attīstīšana un arvien plašāka lietošana;

(v) Tirgus nepilnību arvien lielāka samazināšana vai pakāpeniska likvidēšana, finanšu stimuli, atbrīvošana no nodokļiem un nodevām un subsīdijas visos siltumnīcefekta gāzu izplūdes sektoros, ja tas ir pretrunā ar Konvencijas mērķi un tirgus instrumentu izmantošanu;

(vi) Atbilstošu reformu veicināšana būtiskos sektoros, cenšoties sekmēt politiku un pasākumus, kas ierobežo vai samazina Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu izmešus;

(vii) Pasākumi Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanai un/vai samazināšanai transporta sektorā;

(viii) Metāna izmešu ierobežošana un/vai samazināšana ar reģenerāciju un lietošanu atkritumu saimniecībā, kā arī enerģijas ražošanā, pārvadīšanā un izplatīšanā;

(b) Sadarbosies ar citām šādām Līgumslēdzējām pusēm, lai palielinātu šajās valstīs saskaņā ar šo pantu pieņemtās un Konvencijas 4. panta 2.(e)(i) paragrāfam atbilstošās politikas un pasākumu lietderīgumu individuāli un kopumā. Lai to panāktu šīm Līgumslēdzējām pusēm jādalās savā pieredzē un jāapmainās ar informāciju par šādu politiku un pasākumiem, ieskaitot paņēmienus, kā uzlabot savstarpējo salīdzināmību, caurspīdīgumu un rezultativitāti. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, tās pirmajā sesijā vai, tiklīdz tas iespējams pēc tam, apsvērs ceļus šādas sadarbības sekmēšanai, ņemot vērā visu būtisko informāciju.

2. I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses nodarbosies ar Monreālas protokolā neiekļauto aviācijas un kuģu uzpildes degvielu radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežošanu vai samazināšanu, attiecīgi sadarbojoties ar Starptautisko civilās aviācijas organizāciju un Starptautisko jūrniecības organizāciju.

3. I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses centīsies ieviest politiku un pasākumus saskaņā ar šo pantu tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi, ieskaitot klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, ietekmi uz starptautisko tirdzniecību un sociālo, vides un ekonomisko iedarbību uz citām Līgumslēdzējām pusēm, sevišķi Līgumslēdzēju pusēm no jaunattīstības valstīm, īpaši tām, kas identificētas Konvencijas 4. panta 8. un 9. paragrāfā, ņemot vērā Konvencijas 3. pantu. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, var veikt tālākas piemērotas darbības, lai veicinātu šā paragrāfa nosacījumu izpildīšanu.

4. Ja Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nolems, ka, ņemot vērā valstu dažādos apstākļus un iespējamo ietekmi, var būt izdevīgi koordinēt jebkuru no 1.(a) paragrāfā minētajām politikām un pasākumiem, tā apsvērs veidus un līdzekļus, kā pilnveidot šādu politiku un pasākumu koordināciju.

3. pants

1. I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses individuāli vai kopīgi nodrošinās, ka to kopējais A pielikumā norādīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnais oglekļa dioksīda izmešu ekvivalents nepārsniedz tām noteikto daudzumu, kas aprēķināts saskaņā ar tām noteiktā emisiju ierobežošanas un samazināšanas daudzuma saistībām, kas ierakstītas B pielikumā, un saskaņā ar šā panta nosacījumiem paredzot samazināt kopējos šādu gāzu izmešus vismaz par 5 procentiem salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni 2008.-2012. gada saistību periodā.

2. Ikviena I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse 2005. gadā sasniegs acīm redzamu progresu šajā protokolā iekļauto saistību izpildē.

3. Lai izpildītu katrai I pielikumā iekļautajai Līgumslēdzējai pusei šai pantā paredzētās saistības, tiks izmantotas neto pārmaiņas no avotiem izmesto un pa novadnēm atsūknēto siltumnīcefekta gāzu apjomā, ko cilvēks tieši panācis ar zemes lietojuma maiņu un mežsaimniecisko darbību un kopš 1990.gada ierobežojis ar apmežošanu, meža atjaunošanu un izciršanu un kas izmērīts kā pārbaudāma oglekļa krājuma maiņa katrā saistību periodā. Saistībā ar šīm aktivitātēm par siltumnīcefekta gāzu avotu izmešiem un atsūknēšanu pa novadnēm tiks ziņots skaidrā un pārbaudāmā veidā un to apkopos pārskatā saskaņā ar 7. un 8. pantu.

4. Pirms Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes pirmās sesijas katra I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse nodrošinās izskatīšanai Zinātniskajā un tehnoloģiskajā konsultatīvajā padomē datus, lai noteiktu to oglekļa krājumu līmeni 1990.gadā un dotu iespēju aprēķināt savu oglekļa krājumu maiņu nākošajos gados. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, savā pirmajā sesijā vai, tiklīdz būs iespējams to izdarīt pēc tam, izlems, kādā veidā, ar kādiem noteikumiem un vadlīnijām, un kuras cilvēku izraisītās papilddarbības, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu avotu izmešiem un to atsūknēšanu pa novadnēm, lauksaimniecības zemju lietojuma un mežsaimniecības pārmaiņu kategorijās ir jāpievieno I pielikumā iekļautajām Līgumslēdzējām pusēm piešķirtajiem daudzumiem vai no tiem jāatņem, ņemot vērā ziņojuma nenoteiktību, caurspīdīgumu, pārbaudāmību, Klimata pārmaiņu Starpvaldību padomes metodisko darbu, konsultāciju, ko nodrošina Zinātniskā un tehnoloģiskā konsultatīvā padome saskaņā ar 5. pantu un Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumus. Šādu lēmumu piemēros otrajā un nākošajos saistību periodos. Līgumslēdzēja puse var izvēlēties piemērot šādu lēmumu par šīm cilvēku izraisītām papildu aktivitātem tās pirmajā saistību periodā, paredzot, ka šīs aktivitātes notiek kopš 1990. gada.

5. I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses, kuras pakļautas pārejas procesam uz tirgus ekonomiku un kuru bāzes gads vai periods ir ieviests saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu konferences otrās sesijas lēmumu 9/CP.2, izmantos šo bāzes gadu vai periodu, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo pantu. Jebkura cita I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse, kura pakļauta pārejas procesam uz tirgus ekonomiku un kura nav iesniegusi tās pirmo nacionālo ziņojumu saskaņā ar Konvencijas 12. pantu, arī var paziņot Līgumslēdzēju pušu konferencei, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ka tā domā lietot nevis 1990., bet citu kalendāro bāzes gadu vai periodu savu saistību ieviešanai saskaņā ar šo pantu. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nolems par šāda paziņojuma pieņemšanu.

6. Ņemot vērā Konvencijas 4. panta 6. paragrāfu, izpildot šajā Protokolā paredzētās saistības, kas ir citādas, nekā noteikts saskaņā ar šo pantu, Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, pieļaus zināmu elastības pakāpi I pielikumā iekļautām Līgumslēdzējām pusēm, kas ir pārejas procesā uz tirgus ekonomiku.

7. Pirmajā noteiktā izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistību periodā no 2008. līdz 2012. gadam katrai I pielikumā iekļautajai Līgumslēdzējai pusei noteiktajam daudzumam jāatbilst procentiem, kas tai paredzēti B pielikumā tās kopīgajam A pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajam oglekļa dioksīda izmešu ekvivalentam 1990. gadā vai bāzes gadā, vai periodā, kas noteikts sakaņā ar 5. paragrāfu, reizinot šos procentus ar pieci. Tās I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses, kurām zemes lietošanas maiņas un mežsaimniecība 1990.gadā radījušas siltumnīcefekta gāzu neto avotu, lai aprēķinātu tām noteikto izmešu daudzumu 1990.gada izmešu bāzes gadā vai periodā iekļaus savus kopējos antropogēnos oglekļa dioksīda ekvivalentu izmešus, atņemot zemes lietošanas izmaiņu radīto atsūknēšanu pa novadnēm 1990. gadā.

8. Jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse var izmantot 1995. gadu kā bāzes gadu fluorogļūdeņražu, perfluorogļūdeņražu, un sēra heksafluorīda 7. paragrāfā norādīto aprēķinu mērķiem.

9. I pielikumā iekļauto Līgumslēdzēju pušu saistības nākošajiem periodiem nostiprinās šā protokola B pielikuma labojumos, kas pieņemami saskaņā ar 21. panta 7. paragrāfa nosacījumiem. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ierosinās šādu saistību izskatīšanu vismaz septiņus gadus pirms 1. paragrāfā norādīto pirmā saistību perioda beigām.

10. Jebkuras izmešu samazināšanas vienības vai jebkuru piešķirtā daudzuma daļu, kuru viena Līgumslēdzēja puse saņem no citas Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 6. un 17.panta nosacījumiem, pievienos saņēmējai Līgumslēdzējai pusei piešķirtajam daudzumam.

11. Jebkuras izmešu samazināšanas vienības vai jebkuru piešķirtā daudzuma daļu, kuru viena Līgumslēdzēja puse nodod citai Līgumslēdzējai pusei saskaņā ar 6. vai 17. panta nosacījumiem, atņems no nododošajai Līgumslēdzējai pusei piešķirtā daudzuma.

12. Jebkurus apstiprinātus izmešu samazinājumus, ko viena Līgumslēdzēja puse gūst no citas Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 12. panta nosacījumiem, pievienos saņēmējai Līgumslēdzējai pusei noteiktajam daudzumam.

13. Ja I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses izmeši saistību periodā ir mazāki nekā saskaņā ar šo pantu tai piešķirtais daudzums, šo starpību pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma pievienos nākošajā saistību periodā šai Līgumslēdzējai pusei piešķirtajam daudzumam.

14. Jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse centīsies ieviest 1. paragrāfā minētās saistības tādējādi, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo sociālo, vides un ekonomisko ietekmi uz jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm, īpaši tām, kas identificētas Konvencijas 4. panta 8. un 9. paragrāfā. Atbilstoši būtiskiem Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem par šo paragrāfu ieviešanu Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, tās pirmajā sesijā apsvērs, kuras darbības ir nepieciešamas, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas un/vai atbildes pasākumu ietekmes uz šajos paragrāfos minētajām Līgumslēdzējām pusēm. Starp izskatāmajiem jautājumiem jābūt finansēšanas, apdrošināšanas un tehnoloģijas nodošanas izkārtošanai.

4. pants

1. Jebkuras I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses, kas panākušas vienošanos kopīgi izpildīt to saistības saskaņā ar 3. pantu, uzskatīs, ka šīs saistības jāapmierina ar noteikumu, ka to summārais kombinētais A pielikumā norādīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnā oglekļa dioksīda izmešu ekvivalentu kopums, nepārsniedz tām noteiktos daudzumus, kas aprēķināti saskaņā ar to saistību noteiktiem izmešu ierobežošanas un samazināšanas daudzumiem, kādi ierakstīti B pielikumā un atbilst 3. panta nosacījumiem. Attiecīgais izmešu līmenis, kāds noteikts katrai vienošanās Līgumslēdzējai pusei, tiks izklāstīts šajā vienošanās tekstā.

2. Jebkuras šādas vienošanās Līgumslēdzējas puses paziņos sekretariātam par šīs vienošanās noteikumiem to ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas, vai arī pievienošanās dokumentu iesniegšanas dienā. Sekretariāts pēc kārtas informēs par šīs vienošanās noteikumiem Konvencijas Līgumslēdzējas puses un parakstītājus.

3. Jebkura šāda vienošanās turpinās darboties 3. panta 7. paragrāfā norādītajā saistību periodā.

4. Ja Līgumslēdzējas puses, kas darbojas kopā, dara to reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ietvaros un kopā ar to, jebkuras pārmaiņas organizācijas sastāvā pēc šā Protokola pieņemšanas nevar iespaidot saskaņā ar šo Protokolu esošās saistības. Jebkurus grozījumus organizācijas sastāvā izmantos tikai tādu 3. pantā paredzēto saistību mērķiem, kas pieņemtas pēc šīm pārmaiņām.

5. Ja šādas vienošanās Līgumslēdzējām pusēm neizdodas sasniegt savu kopējo kombinēto izmešu samazināšanas līmeni, katra šīs vienošanās Līgumslēdzēja puse būs atbildīga pati par savu izmešu līmeni, kas izklāstīts vienošanās tekstā.

6. Ja Līgumslēdzējas puses, kas darbojas kopā, dara to tādas reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ietvaros, kas pati ir šā Protokola Līgumslēdzēja puse, un kopā ar to, tad katra šīs reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībvalsts atsevišķi un kopā ar reģionālo ekonomisko integrācijas organizāciju, kas darbojas saskaņā ar 24. pantu, gadījumā, ja neizdodas sasniegt kopējo kombinēto izmešu samazināšanas līmeni, būs atbildīga par tās izmešu līmeni, kā tas paziņots saskaņā ar šo pantu.

5. pants

1. Jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse ne vēlāk kā gadu pirms pirmā saistību perioda sākuma ieviesīs nacionālo sistēmu, pēc kuras novērtēs visus Monreālas protokolā neiekļautos siltumnīcefekta gāzu antropogēnos izmešus no avotiem un atsūknēšanas pa novadnēm. Šādu nacionālo sistēmu vadlīnijas, kurām jāietver zemāk 2. paragrāfā norādītās metodoloģijas, noteiks Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, tās savā pirmajā sesijā.

2. Metodoloģijas, novērtējot visu Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu izmešus no avotiem un atsūknēšanu pa novadnēm, būs tās, ko atzinusi Klimata pārmaiņu Starpvaldību padome un kam piekritusi Līgumslēdzēju pušu konference savā trešajā sesijā. Tur, kur šādas metodoloģijas netiek lietotas, tiks izmantotas atbilstošas korekcijas saskaņā ar metodoloģijām, kam piekritusi Līgumslēdzēju pušu konference, kura kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, savā pirmajā sesijā. Balstoties uz, inter alia, Klimata pārmaiņu Starpvaldību padomes darbu un Zinātnisko un tehnoloģisko konsultāciju padomes padomiem, Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, regulāri pārskatīs un atbilstoši pārstrādās šādas metodoloģijas un korekcijas, pilnībā ņemot vērā jebkurus būtiskus Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumus. Jebkuru metodoloģiju un korekciju pārskatīšanu veiks tikai tādēļ, lai pārliecinātos par atbilstību 3.panta saistībām jebkurā saistību periodā, par kuru vienojas pēc šādas pārskatīšanas.

3. Globālās sasilšanas potenciāli, kurus lieto, lai aprēķinātu A pielikumā ierakstīto siltumnīcefekta gāzu antropogēniskos oglekļa dioksīda ekvivalenta izmešus no avotiem un atsūknēšanu pa novadnēm, būs tie, ko atzinusi Klimata pārmaiņu Starpvaldību padome un kam piekritusi Līgumslēdzēju pušu konference savā trešajā sesijā. Balstoties uz, inter alia, Klimata pārmaiņu Starpvaldību padomes darbu un Zinātnisko un tehnoloģisko konsultāciju padomes padomiem, Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, regulāri pārskatīs un atbilstoši pārstrādās katras šādas siltumnīcefekta gāzes globālos sasilšanas potenciālus, pilnībā ņemot vērā jebkurus būtiskus Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumus. Jebkura globālā sasilšanas potenciāla pārskatīšana attieksies tikai uz 3. panta saistībām jebkurā saistību periodā, kas pieņemts pēc šādas pārskatīšanas.

6. pants

1. 3. panta saistību apmierināšanai jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse var nodot jebkurai citai šādai Līgumslēdzējai pusei vai saņemt no tās izmešu samazināšanas vienības, kas rodas no projektiem, kas vērsti uz to, lai jebkurā tautsaimniecības sektorā samazinātu siltumnīcefekta gāzu antropogēnos izmešus no avotiem vai pastiprinātu antropogēno atsūknēšanu pa novadnēm ar noteikumu, ka:

(a) Jebkuram šādam projektam ir iesaistīto Līgumslēdzēju pušu apstiprinājums;

(b) Jebkurš šāds projekts paredz papildus samazināt izmešus no avotiem vai pastiprināt atsūknēšanu pa novadnēm, kas pretējā gadījumā varētu notikt;

(c) Tā neiegūst nekādas izmešu samazināšanas vienības, ja tas nav saskaņā ar 5. un 7. pantā paredzētajām tās saistībām, un

(d) Ieguvumam no izmešu samazināšanas vienībām jābūt papildus iekšzemes darbībām, kas tiek veiktas, lai apmierinātu 3. panta saistības.

2. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, savā pirmajā sesijā vai, tiklīdz tas iespējams pēc tam, var tālāk pilnveidot vadlīnijas šā panta īstenošanai, kā arī pārbaudes un ziņošanas vajadzībām.

3. I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse savas atbildības ietvaros var pilnvarot juridiskas personas piedalīties darbībās, kas noved līdz izmešu samazināšanas vienību ģenerācijai, nodošanai vai iegūšanai saskaņā ar šo pantu.

4. Ja ir radies jautājums, vai I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse īsteno šajā pantā noteiktās prasības saskaņā ar būtiskiem 8. panta nosacījumiem, izmešu samazināšanas vienību nodošanu un iegūšanu var turpināt pēc jautājuma rašanās ar noteikumu, ka nevienu šādu vienību Līgumslēdzēja puse nevar lietot, lai apmierinātu savas saistības saskaņā ar 3. pantu, kamēr nav atrisināts jebkurš jautājums par atbilstību.

7. pants

1. Jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse, lai nodrošinātu atbilstību 3. pantam, savā gadskārtējā Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu izmešu un atsūknējumu inventarizācijā, kas iesniedzama saskaņā ar būtiskiem Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem, iekļaus nepieciešamo papildu informāciju, kas noteikta tālāk saskaņā ar 4. paragrāfu.

2. Jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse savā nacionālajā ziņojumā, kas iesniedzams saskaņā ar Konvencijas 12. pantu, ietvers papildu informāciju, kas noteikta saskaņā ar 4. paragrāfu, lai pierādītu tās saistību atbilstību šim Protokolam.

3. Jebkura I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse ik gadu iesniegs saskaņā ar iepriekš 1. paragrāfā prasīto informāciju, sākot ar pirmo inventarizāciju, kā paredzēts Konvencijā pirmajam saistību perioda gadam, pēc tam, kad šis Protokols šai Līgumslēdzējai pusei būs stājies spēkā. Jebkura šāda Līgumslēdzēja puse iesniegs iepriekš 2. paragrāfā prasīto informāciju kā daļu no tās nacionālā ziņojuma, kā paredzēts Konvencijā, pēc tam, kad šis Protokols šai Līgumslēdzējai pusei būs stājies spēkā, un pēc vadlīniju pieņemšanas, kā tas paredzēts tālāk 4. paragrāfā. Nākošo saskaņā ar šo pantu pieprasīto informāciju iesniegšanas biežumu noteiks Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ņemot vērā jebkuru nacionālo ziņojumu iesniegšanas grafiku, ko nolēmusi Līgumslēdzēju pušu konference.

4. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, savā pirmajā sesijā pieņems un pēc tam periodiski pārskatīs vadlīnijas saskaņā ar šo pantu pieprasītās informācijas sagatavošanai, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu konferences pieņemtās vadlīnijas I pielikumā iekļauto Līgumslēdzēju pušu nacionālo ziņojumu sagatavošanai. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, pirms pirmā saistību perioda lems arī par noteikto izmešu daudzumu pārskatu variantiem.

8. pants

1. Jebkuras I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 7. pantu iesniegto informāciju pārbaudīs ekspertu pārbaudes grupas atbilstoši būtiskiem Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem un saskaņā ar vadlīnijām, kuras šim nolūkam pieņēmusi Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kā tas noteikts tālāk 4. paragrāfā. Informāciju, ko saskaņā ar 7. panta 1. paragrāfu iesniegusi katra I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse, pārbaudīs kā daļu no izmešu inventarizācijas un piešķirto daudzumu ikgadējās kompilācijas un pārskata. Papildu informāciju, ko saskaņā ar 7. panta 2. paragrāfu iesniegusi katra I pielikumā iekļautā Līgumslēdzēja puse, pārbaudīs kā daļu no ziņojuma.

2. Ekspertu pārbaudes grupas koordinēs sekretariāts, un tās tiks komplektētas no ekspertiem, kas izvēlēti no tiem, ko minējušas Konvencijas Līgumslēdzējas puses un īpaši -starpvalstu organizācijas saskaņā ar ieteikumiem, ko šim mērķim paredzējusi Līgumslēdzēju pušu konference.

3. Pārbaudes process nodrošinās pilnīgu un vispusīgu tehnisku novērtējumu par to, kā Līgumslēdzēja puse īstenojusi visus šā Protokola aspektus. Ekspertu pārbaudes grupas sagatavos ziņojumu Līgumslēdzēju pušu konferencei, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, novērtējot Līgumslēdzējas puses saistību īstenošanu un nosakot jebkādas potenciālās problēmas un saistību īstenošanu ietekmējošos faktorus. Šādus ziņojumus sekretariāts izplatīs visām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm. Sekretariāts pierakstīs tos īstenojuma jautājumus, kas norādīti šādos ziņojumos, tālākai izskatīšanai Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.

4. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, savā pirmajā sesijā pieņems un periodiski pēc tam pārskatīs vadlīnijas šā Protokola īstenošanas pārbaudei ekspertu pārbaudes grupās, ņemot vērā būtiskus Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumus.

5. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ar pakļautas izpildinstitūcijas un, jo īpaši, Zinātnisko un tehnoloģisko konsultāciju padomes palīdzību, izskatīs:

(a) Informāciju, ko iesniegušas Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 7. pantu, un ekspertu pārbaužu ziņojumus saskaņā ar šo pantu; un

(b) Tos īstenojuma jautājumus, kurus sekretariāts ierakstījis sarakstā saskaņā ar 3. paragrāfu, kā arī jebkurus jautājumus, ko ierosinājušas Līgumslēdzējas puses.

6. Saskaņā ar saviem apsvērumiem, kas attiecas uz 5. paragrāfā minēto informāciju, Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, pieņems lēmumus par jebkuru šā Protokola īstenošanai nepieciešamo jautājumu.

9. pants

1. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, periodiski pārskatīs šo Protokolu, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju par klimata pārmaiņām un to ietekmes vērtējumu, kā arī būtisku tehnisko, sociālo un ekonomisko informāciju. Šādi pārskati tiks koordinēti ar attiecīgiem Konvencijā paredzētiem pārskatiem, īpaši tiem, ko pieprasa Konvencijas 4. panta 2.(d) paragrāfs un 7. panta 2.(a) paragrāfs. Balstoties uz šiem pārskatiem, Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, veiks atbilstošu darbību.

2. Pirmais pārskats tiks sniegts Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes, otrajā sesijā. Tālākie pārskati tiks sniegti ar regulāriem intervāliem un laikā paveiktā veidā.

10. pants

Visas Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā to kopējo, bet atšķirīgo atbildību un to specifiskās valstiskās un reģionālās attīstības prioritātes, mērķus un apstākļus, neieviešot nekādas jaunas saistības I pielikumā neiekļautām Līgumslēdzējām pusēm, bet no jauna apstiprinot Konvencijas 4. panta 1. paragrāfa saistības un turpinot šo saistību īstenošanas attīstību, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā Konvencijas 4. panta 3., 5., un 7. paragrāfu:

a) Formulēs, kur tas ir būtiski un lielā mērā iespējams, rentablas nacionālās un, kur tas ir lietderīgi, reģionālās programmas, lai uzlabotu katras Līgumslēdzējas puses sociāli-ekonomisko apstākļu atspoguļotāju lokālo emisijas faktoru aktivitāšu datu un/vai modeļu kvalitāti, gatavojot un periodiski koriģējot visu Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu un atsūknējumu nacionālās inventarizācijas sarakstus un lietojot salīdzināmas metodoloģijas, par kurām vienojusies Līgumslēdzēju pušu konference un kuras ir savienojamas ar Līgumslēdzēju pušu konferences pieņemtajām vadlīnijām nacionālo ziņojumu sagatavošanai;

(b) Formulēs, īstenos, publicēs un regulāri koriģēs nacionālās un, kur tas ir lietderīgi, reģionālās programmas, kas ietver pasākumus klimata pārmaiņu mīkstināšanai un klimata pārmaiņām piemērotas pielāgošanās atvieglošanai:

i) Šādas programmas, inter alia, attiecas uz enerģijas, transporta un rūpniecības sektoriem, kā arī uz lauksaimniecību, mežsaimniecību un atkritumu saimniecību. Turklāt, pielāgošanās tehnoloģijas un telpiskās plānošanas uzlabošanas metodes sekmēs pielāgošanos klimata pārmaiņām; un

ii) I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses iesniegs informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo Protokolu, ieskaitot nacionālo programmu izstrādi saskaņā ar 7. pantu; pārējās Līgumslēdzējas puses savos nacionālajos ziņojumos centīsies atbilstoši iekļaut informāciju par programmām, kas ietver pasākumus, kādus Līgumslēdzēja puse iecerējusi veltīt klimata pārmaiņu un to nelabvēlīgās ietekmes sfērai, ieskaitot ieceri samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu pieaugumu un pastiprināt atsūknēšanu pa novadnēm, vairojot šādas iespējas un izvēršot pielāgošanās pasākumus;

(c) Sadarbosies un veiks visus praktiskos pasākumus, lai atbilstoši veicinātu, atvieglotu un finansētu efektīvu videi draudzīgu, klimata pārmaiņām piemērotu tehnoloģiju, zinātības, prakses un procesu variantu attīstību, izmantošanu un izplatīšanu un pieeju tiem, it īpaši jaunattīstības valstīm, ieskaitot politikas un programmu formulēšanu, lai rezultatīvi izplatītu videi draudzīgas tehnoloģijas, kas ir publiski atzītas vai ir sabiedrības lietošanā, un stimulē vides radīšanu privātajam sektoram, lai veicinātu un vairotu videi draudzīgu tehnoloģiju izplatīšanu un pieeju tām šajā sektorā;

(d) Sadarbosies zinātniskajā un tehniskajā pētniecībā un veicinās sistemātisku novērojumu sistēmu uzturēšanu un attīstību un datu arhīvu attīstību, lai samazinātu nenoteiktību attiecībā uz klimata sistēmu, klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi un dažādu atbildes stratēģiju ekonomiskajām un sociālajām sekām, un veicinās iekšējo spēju un iespēju attīstību un pastiprināšanu, lai piedalītos starptautisko un starpvalstu pētījumu un sistemātisko novērojumu centienos, programmās un tīklos, ņemot vērā Konvencijas 5. pantu;

(e) Sadarbosies un veicinās starptautiskā līmenī un, kur tas būs lietderīgi, ar esošām organizācijām izglītības programmu attīstību un īstenošanu, ieskaitot nacionālo iespēju vairošanas pastiprināšanu, īpaši cilvēku un institūciju potences un personāla apmaiņu vai asistēšanu, lai sagatavotu ekspertus šajā nozarē, it īpaši jaunattīstības valstīm, un nacionālā līmenī veicinās publisko sapratni par klimata pārmaiņām un pieeju attiecīgai informācijai. Lai īstenotu šīs darbības, sadarbībā ar atbilstīgu Konvencijas organizāciju būtu izstrādājami piemēroti varianti, ņemot vērā Konvencijas 6. pantu.

(f) Iekļaus savos nacionālajos ziņojumos informāciju par programmām un darbībām, kas uzsāktas atbilstoši šim pantam saskaņā ar atbilstīgajiem Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumiem; un

(g) Īstenojot šā panta saistības, pilnībā paudīs viedokli par Konvencijas 4. panta 8. paragrāfu.

11. pants

1. 10. panta īstenošanā Līgumslēdzējas puses ņems vērā Konvencijas 4. panta 4., 5., 7., 8. un 9. paragrāfa nosacījumus.

2. Konvencijas 4. panta 1. paragrāfa īstenošanas kontekstā saskaņā ar Konvencijas 4. panta 3. paragrāfa un 11. panta nosacījumiem un sadarbībā ar institūciju vai institūcijām, kam uzticēta Konvencijas finanšu mehānisma vadīšana, attīstīto valstu Līgumslēdzējas puses un citas attīstītās Līgumslēdzējas puses, kas iekļautas Konvencijas II pielikumā:

(a) Nodrošinās jaunus un papildu finanšu resursus, lai samaksātu saskaņotās pilnās izmaksas, kas kārtojamas jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm izpildot esošās saistības, kā paredzēts Konvencijas 4. panta 1.(a) paragrāfā un kas pārklājas ar 10. panta (a) apakšparagrāfu; un

(b) Nodrošinās arī tādus finanšu resursus, ieskaitot tehnoloģiju izplatīšanai, kas nepieciešami jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm, lai saskaņā ar šo pantu samaksātu pieaugošās izmaksas pastāvošo saistību saskaņā ar Konvencijas 4. panta 1. paragrāfu, kas pārklājas ar 10. pantu un par kurām ir vienojušās jaunattīstības valsts Līgumslēdzēja puse un kopiena vai kopienas, kas norādītas Konvencijas 11. paragrāfā, īstenošanas sekmēšanai. Šo esošo saistību īstenošanā ņems vērā vajadzību pēc tā, lai naudas līdzekļu plūsma būtu pietiekama un pareģojama, un to, cik svarīgi ir, lai pienākumu sloga sadalījums starp attīstīto valstu Līgumslēdzējām pusēm būtu atbilstošs. Būtiskus Līgumslēdzēju pušu konferences ieteikumus, ieskaitot tos, kas akceptēti pirms šā Protokola pieņemšanas, kopienai vai kopienām, kam uzticēta Konvencijas finansu mehānisma vadīšana, lietos mutatis mutandis šā paragrāfa nosacījumiem.

3. Konvencijas II pielikumā iekļautās attīstīto valstu Līgumslēdzējas puses un citas attīstītās Līgumslēdzējas puses pa divpusējiem, reģionāliem un citiem daudzpusējiem kanāliem, īstenojot 10. pantu, var arī paredzēt un jaunattīstības valstu Līgumslēdzējas puses pašas var derīgi izmantot finanšu resursus.

12. pants

1. Ar šo tiek noteikts tīras attīstības mehānisms.

2. Tīras attīstības mehānisma nolūks būs palīdzēt I pielikumā neiekļautajām Līgumslēdzējām pusēm sasniegt ilgtspējīgu attīstību un dot savu ieguldījumu Konvencijas galīgā mērķa sasniegšanā un palīdzēt I pielikumā iekļautām Līgumslēdzējām pusēm sasniegt atbilstību tām noteikto izmešu daudzumu ierobežošanas un samazināšanas saistībām saskaņā ar 3. pantu.

3. Saskaņā ar tīras attīstības mehānismu:

(a) I pielikumā neiekļautās Līgumslēdzējas puses gūs labumu no projekta aktivitātēm, kurās tiks apstiprināts izmešu samazinājums; un

(b) I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses var izmantot šādās projekta aktivitātēs apstiprinātos izmešu samazinājumus, lai sekmētu atbilstību daļai no tām noteikto izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistībām saskaņā ar 3. pantu, kā to noteikusi Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.

4. Tīras attīstības mehānisms būs Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes tiesību un vadības objekts un to uzraudzīs tīras attīstības mehānisma izpildpadome.

5. Katras projekta aktivitātes radītos izmešu samazinājumus apstiprinās izpildinstitūcijas, kuras būs norīkojusi Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, pamatojoties uz:

(a) Brīvprātīgu piedalīšanos, ko apstiprinājusi katra iesaistītā Līgumslēdzēja puse;

(b) Reāliem, izmērojamiem un ilgtermiņa labumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mīkstināšanu; un

(c) Izmešu samazinājumiem, kas katram varētu būt radušies papildus, ārpus apstiprinātām projekta aktivitātēm.

6. Tīras attīstības mehānisms palīdzēs sakārtot nepieciešamos apstiprinātu projekta aktivitāšu fondus.

7. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme tās pirmajā sesijā rūpīgi izstrādās variantus un procedūras, lai ar projekta aktivitāšu neatkarīgu revīziju un pārbaudi nodrošinātu caurspīdīgumu, efektivitāti un atbildību.

8. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nodrošinās, ka daļa no apstiprināto projekta aktivitāšu ienākumiem tiek lietota, lai segtu administratīvos izdevumus, kā arī, lai, kārtojot pielāgošanās izdevumus, palīdzētu jaunattīstības valstu Līgumslēdzējām pusēm, kas ir sevišķi neaizsargātas pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi.

9. Tīras attīstības mehānismā, ieskaitot 3.(a) paragrāfā minētās aktivitātes un apstiprināto izmešu samazinājumu iegūšanu, var iesaistīt privātas un/vai publiskas institūcijas, un tas var notikt saskaņā ar ieteikumiem, ko var nodrošināt tīras attīstības mehānisma izpildpadome.

10. Laikā no 2000. gada līdz pirmā saistību perioda sākumam iegūtos apstiprinātos izmešu samazinājumus var izmantot, lai pirmajā saistību periodā palīdzētu atbilstības sasniegšanā.

13. pants

1. Līgumslēdzēju pušu konference, Konvencijas galvenā institūcija, kalpos kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme.

2. Konvencijas Līgumslēdzējas puses, kuras nav šā Protokola Līgumslēdzējas puses, var piedalīties kā novērotāji jebkuras Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes sesijas sēdē. Kad Līgumslēdzēju pušu konference kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, šā protokola lēmumus pieņems tikai tās, kas ir šā protokola Līgumslēdzējas puses.

3. Kad Līgumslēdzēju pušu konference kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, jebkuru Līgumslēdzēju pušu konferences biroja locekli, kas pārstāv Konvencijas Līgumslēdzēju pusi, bet kura tai pašā laikā nav šā Protokola Līgumslēdzēja puse, aizstās ar papildu locekli, kas izvēlēts no šā Protokola Līgumslēdzējām pusēm.

4. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, regulāri pārbaudīs šā Protokola īstenošanu un saskaņā ar savu mandātu pieņems nepieciešamos lēmumus, lai sekmētu tā efektīvu īstenošanu. Tā veiks ar šo Protokolu tai piešķirtās funkcijas un:

(a) Pamatojoties uz visu saskaņā ar šā Protokola nosacījumiem sev pieejamo informāciju, novērtēs, kā Līgumslēdzējas puses īsteno šo Protokolu, kādas ir saskaņā ar šo Protokolu veikto pasākumu vispārējās sekas, it īpaši vides, ekonomiskās un sociālās sekas, kā arī to kopējo ietekmi un ceļā uz Konvencijas mērķi sasniegtā progresa pakāpi;

(b) Periodiski analizēs Līgumslēdzēju pušu saistības saskaņā ar šo Protokolu, dodot jebkura pārskata pienācīgu izvērtējumu, ko pieprasa Konvencijas 4. panta 2.(d) paragrāfs un 7. panta 2. paragrāfs, ņemot vērā Konvencijas mērķi, tās īstenošanā gūto pieredzi un zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību un šajā ziņā izvērtēs un pieņems regulāros šā Protokola īstenošanas pārskatus;

(c) Veicinās un atvieglos informācijas apmaiņu par pasākumiem, ko pieņēmušas Līgumslēdzējas puses attiecībā uz klimata pārmaiņām un to sekām, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu atšķirīgos apstākļus, atbildību un iespējas un to attiecīgās ar šo Protokolu noteiktās saistības;

(d) Pēc vienas vai vairāku Līgumslēdzēju pušu pieprasījuma sekmēs Līgumslēdzēju pušu pieņemto klimata pārmaiņām un to sekām veltīto pasākumu koordinēšanu, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu atšķirīgos apstākļus, atbildību un iespējas un to attiecīgās ar šo Protokolu noteiktās saistības;

(e) Saskaņā ar Konvencijas mērķiem un šā Protokola nosacījumiem un pilnībā ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu konferences lēmumus, veicinās un vadīs šā Protokola efektīvai īstenošanai Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes apstiprināto salīdzināmo metodoloģiju attīstīšanu un periodisku uzlabošanu;

(f) Gatavos ieteikumus par jebkuriem jautājumiem, kas nepieciešami šā Protokola īstenošanai;

(g) Centīsies mobilizēt papildu finanšu resursus saskaņā ar 11. panta 2. paragrāfu;

(h) Izveidos tādas palīgorganizācijas, kuras uzskatīs par vajadzīgām šā Protokola īstenošanai;

(i) Meklēs un izmantos, kur tas ir lietderīgi, kompetentu starptautisku organizāciju un starpvaldību un nevalstisko institūciju pakalpojumus un kooperāciju un to apgādāto informāciju; un

(j) Izpildīs citas funkcijas, kuras var tikt pieprasītas šā Protokola īstenošanai, un apsvērs jebkuru uzdevumu, kas izriet no Līgumslēdzēju pušu konferences lēmuma.

5. Līgumslēdzēju pušu konferences procedūras noteikumus un Konvencijas noteiktās finanšu procedūras lietos mutatis mutandis saskaņā ar šo Protokolu, izņemot, ja Līgumslēdzēju pušu konference kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, vienprātīgi nolemj citādi.

6. Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes pirmo sesiju sekretariāts sasauks kopā ar Līgumslēdzēju pušu konferences pirmo sesiju, kas ir paredzēta pēc šī Protokola spēkā stāšanās datuma. Nākošās kārtējās Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes sesijas, noturēs katru gadu kopā ar Līgumslēdzēju pušu konferences kārtējām sesijām, ja vien Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nav nolēmusi citādi.

7. Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, ārkārtējās sesijas noturēs tādos citos laikos, ko Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, uzskatīs par nepieciešamiem, vai arī pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā kopš sekretariāts prasību paziņojis Līgumslēdzējām pusēm, to ir atbalstījusi vismaz trešdaļa Līgumslēdzēju pušu.

8. Tādēļ Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģētikas Aģentūra, kā arī jebkura Dalībvalsts vai bez tam novērotāji, kas nav Konvencijas Līgumslēdzējas puses, var tikt pārstāvēti Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes sesijās kā novērotāji. Jebkura institūcija vai aģentūra, nacionāla vai starptautiska, valstiska vai nevalstiska, kas ir kvalificēta jautājumos, ko aptver šis Protokols un kas ir informējusi sekretariātu par tās vēlmi būt pārstāvētai Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes sesijā novērotāja statusā var tikt pieņemta, ja vien vismaz trešdaļa no Līgumslēdzējām pusēm neizsaka protestu. Novērotāju pielaišana un piedalīšanās būs pakļauta procedūras noteikumiem, kā tas norādīts 5. paragrāfā.

14. pants

1. Sekretariāts, kas izveidots saskaņā ar Konvencijs 8. pantu, kalpos kā šā Protokola sekretariāts.

2. Konvencijas 8. panta 2. paragrāfu par sekretariāta funkcijām un Konvencijas 8. panta 3. paragrāfu par sagatavošanas pasākumiem sekretariāta funkcionēšanas piemēros mutatis mutandis šim Protokolam. Sekretariāts papildus realizēs funkcijas, kas tam piešķirtas saskaņā ar šo Protokolu.

15. pants

1. Zinātniskā un tehnoloģiskā konsultatīvā padome un Pakļautā izpildinstitūcija, kas izveidotas saskaņā ar Konvencijas 9. un 10. pantu, attiecīgi kalpos kā šā Protokola Zinātniskā un tehnoloģiskā konsultāciju padome un Pakļautā izpildinstitūcija. Nosacījumus par šo divu institūciju funkcionēšanu saskaņā ar Konvenciju piemēros mutatis mutandis šim Protokolam. Šā Protokola Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes un Pakļautās izpildinstitūcijas sanāksmju sesijas noturēs attiecīgi kopā ar Konvencijas Zinātniskās un tehnoloģiskās konsultatīvās padomes un Pakļautās izpildinstitūcijas sanāksmēm.

2. Konvencijas Līgumslēdzējas puses, kuras nav šā Protokola Līgumslēdzējas puses, var piedalīties kā novērotāji jebkurā palīginstitūciju sesijas sēdē. Kad palīginstitūcijas kalpo kā šā Protokola palīginstitūcijas, šā protokola lēmumus izmantos tikai tās, kas ir šā protokola Līgumslēdzējas puses.

3. Kad palīginstitūcijas, kas izveidotas saskaņā ar 9. un 10.pantu, realizēs savas funkcijas jautājumos, kas skar šo Protokolu, jebkuru palīginstitūcijas biroja locekli, kas pārstāv Konvencijas Līgumslēdzēju pusi, bet tai pašā laikā nav šā protokola Līgumslēdzēja puse, aizstās ar papildu locekli, kas izvēlēts no šā Protokola Līgumslēdzējām pusēm.

16. pants

Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, tiklīdz tas būs iespējams, apsvērs Konvencijas 13. pantā norādītā daudzpusīgā konsultatīvā procesa piemērošanu šim Protokolam un atbilstoši to pārveidos, ņemot vērā jebkurus būtiskus lēmumus, ko pieņēmusi Līgumslēdzēju pušu konference. Jebkurš daudzpusīgais konsultatīvais process, ko var piemērot šim Protokolam, darbosies bez kaitējuma procedūrām un mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar 18. pantu.

17. pants

Līgumslēdzēju pušu konference noteiks būtiskus principus, variantus, noteikumus un vadlīnijas, it īpaši pārbaudei, ziņojumu sniegšanai un atbildībai izmešu tirdzniecības jomā. B pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses var piedalīties izmešu tirdzniecībā, lai pildītu savas 3. pantā noteiktās saistības. Jebkura šāda tirdzniecība būs papildinājums iekšzemes darbībām, lai sasniegtu šajā pantā noteikto izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistības.

18. pants

Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, savā pirmajā sesijā, lai noteiktu un vērstu uzmanību uz neatbilstību šā Protokola nosacījumiem, apstiprinās piemērotas un efektīvas procedūras un mehānismus, tā skaitā seku rādītāju izveidi, ņemot vērā neatbilstības cēloni, tipu, pakāpi un frekvenci. Jebkuras ar šo pantu noteiktās procedūras un mehānismus, kas rada saistošas sekas, pieņems šā Protokola labojumu veidā.

19. pants

Konvencijas 14. panta nosacījumus par strīdu atrisināšanu piemēros mutatis mutandis šim Protokolam.

20. pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var ierosināt šā Protokola labojumus.

2. Šā Protokola labojumus pieņems Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, savā kārtējā sesijā. Jebkuru ierosināto šā Protokola labojuma tekstu sekretariāts paziņos Līgumslēdzējām pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā to paredzēts pieņemt. Jebkura ierosinātā labojuma tekstu sekretariāts paziņos arī Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm un parakstītājiem un zināšanai Depozitārijam.

3. Līgumslēdzējas puses darīs visu iespējamo, lai par katru ierosināto šā Protokola labojumu vienotos vienbalsīgi. Ja visas iespējas panākt vienbalsīgu lēmumu būs izmantotas un vienošanās nebūs panākta, labojums tiks pieņemts ar trim ceturtdaļām balsu no klātesošajām un balsojošajām Līgumslēdzējām pusēm. Pieņemto labojumu sekretariāts nodos Depozitārijam, kurš izplatīs to visām Līgumslēdzējām pusēm apstiprināšanai.

4. Labojumu apstiprināšanas akti glabāsies Depozitārijā. Saskaņā ar šā panta 3. paragrāfu pieņemtais labojums tām Līgumslēdzējām pusēm, kas to apstiprinājušas, stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tā datuma, kurā Depozitārijs saņēmis apstiprināšanas aktu no vismaz trim ceturtdaļām Protokola Līgumslēdzēju pušu.

5. Jebkurai citai Līgumslēdzējai pusei labojums stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tā datuma, kurā šī Līgumslēdzēja puse iesniedz Depozitārijam savu minētā labojuma apstiprināšanas aktu.

21. pants

1. Šā Protokola pielikumi veido tā neatņemamu daļu un, ja vien nav īpaši norādīts citādi, atsaukšanās uz šo Protokolu tajā pašā laikā ir arī atsaukšanās uz jebkuru tā pielikumu. Jebkuri pielikumi, kas pieņemti pēc šā Protokola spēkā stāšanās, paliek kā saraksti, formas un jebkuri citi aprakstošas dabas materiāli, kam ir zinātnisks, procedūras vai administratīvs raksturs.

2. Jebkura Līgumslēdzēja puse var gatavot priekšlikumus šā Protokola pielikumiem un ierosināt šā Protokola pielikumu labojumus.

3. Šā Protokola pielikumus un šā Protokola pielikumu labojumus pieņems Līgumslēdzēju pušu konferences kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksmes kārtējā sesijā. Jebkura ierosinātā pielikuma vai pielikuma labojuma tekstu sekretariāts paziņos Līgumslēdzējām pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā to paredzēts pieņemt. Jebkura ierosinātā pielikuma vai pielikuma labojuma tekstu sekretariāts paziņos arī Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm un parakstītājiem un, zināšanai,- Depozitārijam.

4. Līgumslēdzējas puses darīs visu iespējamo, lai vienotos par katru ierosināto pielikumu vai pielikuma labojumu vienbalsīgi. Ja visas iespējas panākt vienbalsīgu lēmumu būs izmantotas un vienošanās nebūs panākta, pielikums vai pielikuma labojums tiks pieņemts ar trim ceturtdaļām balsu no klātesošajām un balsojošajām Līgumslēdzējām pusēm. Pieņemto pielikumu vai pielikuma labojumu sekretariāts nodos Depozitārijam, kurš izplatīs to visām Līgumslēdzējām pusēm apstiprināšanai.

5. Pielikums vai pielikuma labojums, cits, nevis kā A vai B pielikums, kas pieņemts saskaņā ar 3. un 4. paragrāfu, stāsies spēkā visām šā Protokola Līgumslēdzējām pusēm sešus mēnešus pēc datuma, kad par pielikuma pieņemšanu vai par pielikuma labojuma pieņemšanu Depozitārijs paziņos šīm Līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās Līgumslēdzējas puses, kuras rakstiski paziņojušas par nepiekrišanu pielikumam vai pielikuma labojumam. Līgumslēdzējām pusēm, kuras anulējušas savu paziņojumu par nepiekrišanu, pielikums vai pielikuma labojums stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad Depozitārijs saņēmis šāda paziņojuma anulējumu.

6. Ja pielikuma vai pielikuma labojuma pieņemšana ietver šā Protokola labojumu, pielikums vai pielikuma labojums nestāsies spēkā līdz šā Protokola labojuma spēkā stāšanās brīdim.

7. Šā Protokola A un B pielikumu labojumus pieņems un tie stāsies spēkā atbilstoši procedūrai, kas izklāstīta 20. pantā, ar noteikumu, ka jebkurš B pielikuma labojums tiks pieņemts tikai ar tās Līgumslēdzējas puses rakstisku piekrišanu, uz kuru tas attiecas.

22. pants

1. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss, izņemot gadījumu, kas paredzēts tālāk 2.paragrāfā.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas savas kompetences jautājumos izmantos savas tiesības balsot ar balsu skaitu, kas vienāds ar šā Protokola Līgumslēdzēju pušu dalībvalstu skaitu. Šādas organizācijas neizmantos savas balsstiesības, ja kaut viena no to dalībvalstīm izmantos savas, un otrādi.

23. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretariāts būs šā protokola Depozitārijs.

24. pants

1. Šis Protokols būs atvērts parakstīšanai un būs ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas objekts valstīm un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras ir Konvencijas Līgumslēdzējas puses. Tas būs atvērts parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā no 1998. gada 16. marta līdz 1999. gada 15. martam. Šis protokols būs atvērts, lai tam pievienotos, dienu pēc datuma, kad būs slēgta tā parakstīšana. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti jāiesniedz Depozitārijā.

2. Jebkura reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kura kļūst par šā Protokola Līgumslēdzēju pusi, nevienai tās dalībvalstij neesot kā Līgumslēdzējai pusei, būs pakļauta visām šā Protokola saistībām. Ja viena vai vairākas šādu organizāciju dalībvalstis ir šā Protokola Līgumslēdzējas puses, organizācija un tās dalībvalstis izlems, kādi būs attiecīgie to pienākumi, lai izpildītu savas ar šo Protokolu noteiktās saistības. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nebūs tiesīgas vienlaicīgi izmantot šajā Protokolā noteiktās tiesības.

3. Savos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas deklarēs savas kompetences robežas Protokolam pakļautajos jautājumos. Šīs organizācijas arī informēs Depozitāriju, kurš savukārt informēs Līgumslēdzējas puses, par jebkuru būtisku to kompetences robežu maiņu.

25. pants

1. Šis Protokols stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad vismaz 55 Konvencijas Līgumslēdzējas puses, iekļaujot I pielikumā ietvertās Līgumslēdzējas puses, kuras kopā atbild par vismaz 55 procentiem I pielikumā ietverto Līgumslēdzēju pušu kopējiem 1990. gada oglekļa dioksīda izmešiem, būs iesniegušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.

2. Šā panta mērķiem "I pielikumā ietverto Līgumslēdzēju pušu kopējie 1990.gada oglekļa dioksīda izmeši" nozīmē daudzumu, kuru I pielikumā ietvertās Līgumslēdzējas puses paziņojušas Protokola pieņemšanas datumā vai pirms tā savā nacionālajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņā ar Konvencijas 12. pantu.

3. Katrai valstij vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijai, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo Protokolu vai, bez tam, pievienojas pēc 1. paragrāfā izklāstīto spēkā stāšanās nosacījumu izpildes, šis Protokols stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc datuma, kad iesniegts tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments.

4. Šā panta mērķiem jebkurš dokuments, ko iesniegusi reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija, netiks uzskatīts par papildinājumu tiem, ko iesniegušas organizācijas dalībvalstis.

26. pants

Protokolam nav paredzētas nekādas atrunas.

27. pants

1. Jebkurā laikā pēc tam, kad pagājuši trīs gadi kopš datuma, kurā Protokols kādai Līgumslēdzējai pusei stājies spēkā,- šī Līgumslēdzēja puse var izstāties no Protokola, iesniedzot rakstisku paziņojumu Depozitārijam.

2. Jebkura šāda izstāšanās stāsies spēkā pēc tam, kad paies viens gads kopš datuma, kurā Depozitārijs saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai arī vēlākā laika periodā, kas var būt norādīts paziņojumā par izstāšanos.

3. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kura izstājusies no Konvencijas, tiks uzskatīta par izstājušos no šā Protokola.

28. pants

Šā Protokola oriģināls ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

SASTĀDĪTS Kioto tūkstoš deviņi simti deviņdesmit septītā gada vienpadsmitajā decembrī.

PAR PIERĀDĪJUMU apakšā parakstījušās, pilnībā pilnvarotas šai nolūkā, pievienojušas savu parakstu šim Protokolam norādītajos datumos.

 

 

A pielikums

Siltumnīcefekta gāzes

Oglekļa dioksīds (CO2)

Metāns (CH4)

Vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O)

Fluorogļūdeņraži (HFCs)

Perfluorogļūdeņraži (PFCs)

Sēra heksafluorīds (SF6)

 

Sektori/avotu kategorijas

Enerģija

Degvielas sadedzināšana

Enerģētikas rūpniecība

Apstrādes rūpniecība un celtniecība

Transports

Citi sektori

Citas kategorijas

 

Gaistošie degvielu izmeši

Cietās degvielas

Nafta un dabas gāze

Citi izmeši

 

Rūpnieciskie procesi

Derīgo izrakteņu produkti

Ķīmijas rūpniecība

Metālu ražošana

Cita ražošana

Halogenēto ogļūdeņražu un sēra

heksafluorīda ražošana

Halogenēto ogļūdeņražu un sēra

heksafluorīda sadedzināšana

Citi procesi

 

Šķīdinātāju un citu produktu lietošana

Lauksaimniecība

Iekšējā fermentācija

Mēslojuma apsaimniekošana

Rīsu kultivēšana

Lauksaimnieciskās zemes

Noteiktā savannu sadedzināšana

Lauksaimniecības atlikumu

sadedzināšana uz lauka

Citi veidi

 

Atkritumi

Cieto atkritumu izgāztuves

Notekūdeņu apstrāde

Atkritumu sadedzināšana

Citi veidi

 

 

B pielikums

Līgumslēdzēja

Noteiktie izmešu ierobežošanas

puse

daudzumi vai to samazināšanas saistības

(bāzes gada vai perioda procenti)

Austrālija

108

Austrija

92

Beļģija

92

Bulgārija*

92

Kanāda

94

Horvātija*

95

Čehijas Republika*

92

Dānija

92

Igaunija*

92

Eiropas Savienība

92

Somija

92

Francija

92

Vācija

92

Grieķija

92

Ungārija*

94

Islande

110

Īrija

92

Itālija

92

Japāna

94

Latvija*

92

Lihtenšteina

92

Lietuva*

92

Luksemburga

92

Monako

92

Nīderlande

92

Jaunzēlande

100

Norvēģija

101

Polija*

94

Portugāle

92

Rumānija*

92

Krievijas Federācija*

100

Slovākija*

92

Slovēnija*

92

Spānija

92

Zviedrija

92

Šveice

92

Ukraina*

100

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas

Apvienotā Karaliste

92

Amerikas Savienotās Valstis

92

* Valstis, kas ir iekļāvušās pārejas procesā uz tirgus ekonomiku

 

 
Tiesību akta pase
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 11.12.1997.
Stājas spēkā:
 16.02.2005.
Pieņemšanas vieta: 
Kioto
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 89 (2664), 13.06.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1422
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)