* konsolidētais teksts ar
grozījumiem, kas pieņemti Pilnvaroto pārstāvju konferencēs (Kioto
1994. un Mineapolise 1998.) un stājušies spēkā ar 2000.gada
1.janvāri
1. nodaļa
1 |
1. (1) Pilnvaroto pārstāvju konference tiek
sasaukta saskaņā ar Starptautiskās Telekomunikāciju
Savienības konstitūcijas (turpmāk tekstā - Konstitūcija)
8.panta noteikumiem. |
2 |
(2) Ja praktiski iespējams, Pilnvaroto pārstāvju
konferences precīzu vietu un datumus nosaka iepriekšējā
Pilnvaroto pārstāvju konference; ja tas netiek izdarīts, tad
laiku un vietu nosaka Padome ar Dalībvalstu vairākuma
piekrišanu. |
3 |
2. (1) Nākamās Pilnvaroto pārstāvju konferences
norises vietu un laiku vai arī vienu no tiem var mainīt: |
4 |
a) ja vismaz viena ceturtdaļa no Dalībvalstīm katra
atsevišķi ir izvirzījusi priekšlikumu par Ģenerālsekretāra
maiņu; vai |
5 |
b) pēc Padomes priekšlikuma. |
6 |
(2) Visām šāda veida izmaiņām ir nepieciešama Dalībvalstu
vairākuma piekrišana. |
2.pants |
Vēlēšanas un ar tām saistītie
jautājumi |
Padome |
7 |
1. Izņemot gadījumus, kad vakances rodas turpmāk
nr.10 - nr.12 minētajos apstākļos, Padomē ievēlētās
Dalībvalstis paliek šajā statusā līdz jaunas Padomes
ievēlēšanas datumam. Tām ir tiesības tikt ievēlētām
vēlreiz. |
8 |
2. (1) Ja starp divām Pilnvaroto pārstāvju
konferencēm kāda vieta Padomē kļūst vakanta, to ieņem
Dalībvalsts no reģiona, kurā ietilpst vietu atbrīvojusī
Dalībvalsts, kura iepriekšējās vēlēšanās tika saņēmusi
vislielāko balsu skaitu no neievēlētajām Dalībvalstīm. |
9 |
(2) Ja jebkādu iemeslu dēļ kāda vakanta vieta nevar tikt
aizpildīta saskaņā ar nr.8 noteikto procedūru, Padomes
Priekšsēdētājs uzaicina pārējās attiecīgā reģiona valstis
izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanām viena mēneša laikā pēc
šāda uzaicinājuma izdarīšanas. Pēc šī termiņa izbeigšanās
Padomes Priekšsēdētājs uzaicina Dalībvalstis ievēlēt jaunu
Padomes Dalībvalsti. Vēlēšanas notiek aizklāti sarakstes
ceļā. Ievēlēšanai ir nepieciešams tas pats balsu vairākums,
kāds norādīts augstāk. Jaunā Padomes Dalībvalsts pilda amata
pienākumus līdz jaunas Padomes ievēlēšanai nākamajā
lemttiesīgajā Pilnvaroto pārstāvju konferencē. |
10 |
3. Vieta Padomē ir vakanta: |
11 |
a) ja Padomē ievēlētās Dalībvalsts pārstāvis neierodas uz
divām Padomes darba sesijām pēc kārtas; |
12 |
b) ja Dalībvalsts izstājas no Padomes. |
Vēlētās amatpersonas |
13 |
1. Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieks un
Biroju Direktori stājas pie sava amata pienākumu pildīšanas
datumos, kurus nosaka Pilnvaroto pārstāvju konference to
ievēlēšanas laikā, līdz datumiem, kurus nosaka nākamā
Pilnvaroto pārstāvju konference. Amatpersonas var tikt
atkārtoti ievēlētas tikai vienu reizi. |
14 |
2. Ja atbrīvojas Ģenerālsekretāra amats, to ieņem
Ģenerālsekretāra vietnieks līdz termiņam, ko nosaka nākošā
Pilnvaroto pārstāvju konference. Ja Ģenerālsekretāra amatā
stājas Ģenerālsekretāra vietnieks, tad ar šo datumu
atbrīvojas Ģenerālsekretāra vietnieka amats. Šādā gadījumā
piemērojami nr.15 noteikumi. |
15 |
3. Ja Ģenerālsekretāra vietnieka amats atbrīvojas
agrāk par 180 dienām pirms datuma, kurā paredzēts sasaukt
nākamo Pilnvaroto pārstāvju konferenci, Padome nozīmē
amatpersonu, kura pilda Ģenerālsekretāra vietnieka amata
pienākumus atlikušajā laika posmā. |
16 |
4. Ja Ģenerālsekretāra un Ģenerālsekretāra
vietnieka amati atbrīvojas vienlaicīgi, Direktors, kurš ir
visilgāk nostrādājis savā amatā, uzņemas Ģenerālsekretāra
amata pienākumu pildīšanu uz laiku, kurš nepārsniedz 90
dienas. Padome ieceļ Ģenerālsekretāru un, ja vakance
parādījusies agrāk par 180 dienām pirms datuma, kurā
paredzēts sasaukt nākošo Pilnvaroto pārstāvju konferenci, arī
Ģenerālsekretāra vietnieku. Amatpersona tiek iecelta uz
termiņu, uz kuru ticis ievēlēts tās priekšgājējs. |
17 |
5. Ja negaidīti atbrīvojas Direktora postenis,
Ģenerālsekretārs veic nepieciešamos pasākumus, lai
nodrošinātu Direktora amata pienākumu pildīšanu, līdz Padome
nākošās darba sesijas laikā vakances sakarā ieceļ jaunu
Direktoru. Šādi iecelts Direktors pilda amata pienākumus līdz
datumam, kuru nosaka nākošā Pilnvaroto pārstāvju
konference. |
18 |
6. Saskaņā ar Konstitūcijas 27.panta noteikumiem,
Padome nodrošina Ģenerālsekretāra vai Ģenerālsekretāra
vietnieka amatu vakanču aizpildīšanu situācijā, kura
aprakstīta šī panta attiecīgajos punktos, darba sesijas
laikā, ja tā notiek 90 dienu laikā pēc vakances parādīšanās,
vai arī Priekšsēdētāja sasauktās sesijas laikā, kura notiek
šajos noteikumos paredzētajos termiņos. |
19 |
7. Jebkurš nostrādātā darba periods vēlētas
amatpersonas amatā, pildot pienākumus saskaņā ar augstāk
minētajiem nr.14-nr.18 noteikumiem, neietekmē iespēju tikt
ievēlētam vai atkārtoti ievēlētam šādā amatā. |
Radio lietu valdes locekļi |
20 |
1. Radio lietu valdes locekļi stājas pie amata
pienākumu pildīšanas datumos, kurus viņu ievēlēšanas laikā
noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference, līdz datumiem,
kurus nosaka nākamā Pilnvaroto pārstāvju konference. Radio
lietu valdes locekļus drīkst ievēlēt atkārtoti tikai vienu
reizi. |
21 |
2. Gadījumā, ja laika posmā starp divām Pilnvaroto
pārstāvju konferencēm, Valdes loceklis atkāpjas no amata vai
nevar turpināt pildīt savus pienākumus, Ģenerālsekretārs,
konsultējoties ar Radiosakaru biroja Direktoru, aicina
Savienības Dalībvalsti, kura pārstāv attiecīgo reģionu,
ieteikt kandidātus ievēlēšanai šajā amatā nākamās Padomes
sesijas laikā. |
|
Ja vakance parādās agrāk nekā 90 dienas pirms Padomes
sesijas vai arī - pēc Padomes sesijas, kura notikusi pirms
nākošās Pilnvaroto pārstāvju konferences, Savienības
Dalībvalsts, kuras pārstāvis pirms tam ieņēmis šo amatu, pēc
iespējas īsākā laikā, ne ilgāk kā 90 dienu laikā, ieceļ citu
tās pilsoni šī amata pildīšanai līdz laikam, kad tajā stājas
jaunais Padomes ievēlētais loceklis, vai arī līdz laikam, kad
amata pienākumus sāk pildīt jaunie Valdes locekļi, kurus
ievēlējusi nākamā Pilnvaroto pārstāvju konference Konvencijā
noteiktā kārtībā. Aizvietotājiem ir tiesības piedalīties
vēlēšanās attiecīgi Padomē un Pilnvaroto pārstāvju
konferencē. |
22 |
3. Ja Radio lietu valdes loceklis atkārtoti nav
ieradies uz divām Valdes sēdēm pēc kārtas, uzskatāms, ka viņš
nevar turpināt pildīt savus amata pienākumus. Pēc
konsultēšanās ar Valdes priekšsēdētāju, kā arī ar to Valdes
locekli un Savienības Dalībvalsti, uz kuru šī lieta attiecas,
Ģenerālsekretārs paziņo par vakanci Valdē un rīkojas saskaņā
ar Konvencijas nr.21 noteikumiem. |
3.pants |
Citas konferences un asamblejas |
23 |
1. Saskaņā ar attiecīgajiem Konstitūcijas
noteikumiem parasti laika posmā starp divām Pilnvaroto
pārstāvju konferencēm tiek sasauktas Savienības pasaules
konferences un asamblejas: |
24 |
a) viena vai divas pasaules radiosakaru konferences; |
25 |
b) viena pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asambleja; |
26 |
c) viena pasaules telekomunikāciju attīstības
konference; |
27 |
d) viena vai divas radiosakaru asamblejas. |
28 |
2. Izņēmuma gadījumos laika posmā starp Pilnvaroto
pārstāvju konferencēm: |
29 |
izslēgts. |
30 |
- |
var sasaukt vienu papildus pasaules telekomunikāciju
standartizācijas asambleju. |
31 |
3. Šīs darbības veic: |
32 |
a) ar attiecīgu Pilnvaroto pārstāvju konferences
lēmumu; |
33 |
b) pēc iepriekšējās pasaules konferences vai attiecīgā
Sektora asamblejas rekomendācijas, ja to apstiprinājusi
Padome; radiosakaru asamblejas gadījumā tās rekomendācija ir
jānodod nākamajai pasaules radiosakaru konferencei slēdziena
izdarīšanai, kurš tiek nodots Padomei; |
34 |
c) pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu
pieprasījuma, katrai atsevišķi iesniedzot savu pieprasījumu
Ģenerālsekretāram; vai |
35 |
d) pēc Padomes priekšlikuma. |
36 |
4. Reģionālās radiosakaru konferences tiek
sasauktas: |
37 |
a) ar Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumu; |
38 |
b) pēc iepriekšējas pasaules vai reģionālās radiosakaru
konferences ierosinājuma, ja to apstiprinājusi Padome; |
39 |
c) pēc vismaz vienas ceturtdaļas vienam reģionam
piederošo Dalībvalstu pieprasījuma, katrai atsevišķi
iesniedzot savu pieprasījumu Ģenerālsekretāram; vai |
40 |
d) pēc Padomes priekšlikuma. |
41 |
5. (1) Pasaules vai reģionālas konferences vai
Sektora asamblejas precīzu vietu un laiku var noteikt
Pilnvaroto pārstāvju konference. |
42 |
(2) Ja šāds lēmums nav ticis pieņemts, Padome nosaka
pasaules konferences vai Sektora asamblejas precīzu vietu un
datumus ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu; bet attiecībā uz
reģionālu konferenci - ar vienam reģionam piederošu
Dalībvalstu vairākuma piekrišanu; abos šajos gadījumos ir
piemērojami nr.47 noteikumi. |
43 |
6. (1) Konferences vai asamblejas norises vieta un
laiks var tikt mainīti: |
44 |
a) pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu pieprasījuma
pasaules konferences vai Sektora asamblejas gadījumā, vai pēc
vismaz vienas ceturtdaļas attiecīgajam reģionam piederošo
Dalībvalstu pieprasījuma reģionālās konferences gadījumā.
Katras valsts pieprasījums atsevišķi jāadresē
Ģenerālsekretāram, kurš šos pieprasījumus nodod Padomei
apstiprināšanai; vai |
45 |
b) pēc Padomes priekšlikuma. |
46 |
(2) Nr.44 un nr.45 norādītajos gadījumos izmaiņas netiek
galīgi apstiprinātas, kamēr tās nav pieņēmis Dalībvalstu
vairākums pasaules konferences vai Sektora asamblejas
gadījumā vai attiecīgam reģionam piederošo Dalībvalstu
vairākums reģionālas konferences gadījumā, saskaņā ar nr.47
noteikumiem. |
47 |
7. Konsultācijās, kuras minētas šīs Konvencijas
nr.42, nr.46, nr.118, nr.123, nr.138, nr.302, nr.304, nr.305,
nr.307 un nr.312, Dalībvalstis, kuras nav sniegušas atbildi
Padomes noteiktajā termiņā, tiek uzskatītas par tādām, kuras
nav piedalījušās konsultācijās, un tās netiek ņemtas vērā,
nosakot vairākumu. Ja saņemto atbilžu skaits nepārsniedz
vienu pusi no to Dalībvalstu skaita, kurām tika nosūtīts
pieprasījums, jāveic tālākas konsultācijas, kuras rezultātiem
ir izšķiroša nozīme, neatkarīgi no nodoto balsu skaita. |
48 |
8. (1) Pasaules konferences starptautisko
telekomunikāciju jautājumos notur pēc Pilnvaroto pārstāvju
konferences lēmuma. |
49 |
(2) Noteikumi par pasaules radiosakaru konferences
sasaukšanu, dienas kārtības apstiprināšanu un piedalīšanos
tajā attiecināmi arī uz pasaules konferencēm starptautisko
telekomunikāciju jautājumos. |
2. nodaļa |
4.pants |
Padome |
50 |
1. (1) Padomē pārstāvēto Dalībvalstu skaitu Padomē
nosaka Pilnvaroto pārstāvju konference, kura notiek reizi
četros gados. |
50a |
(2) Šis skaits nedrīkst pārsniegt 25% no kopējā
Dalībvalstu skaita. |
51 |
2. (1) Padome katru gadu notur kārtējo sesiju
Savienības mītnē. |
52 |
(2) Šīs sesijas laikā tā izņēmuma kārtā var nolemt
sasaukt papildus sesiju. |
53 |
(3) Priekšsēdētājs papildus sesiju pēc Padomē ietilpstošo
Dalībvalstu vairākuma pieprasījuma vai pēc Priekšsēdētāja
iniciatīvas, ņemot vērā šīs Konvencijas nr.18 noteikumus, var
sasaukt kārtējo sesiju starplaikā; parasti tā notiek
Savienības galvenajā mītnē. |
54 |
3. Lēmumus Padome pieņem tikai sesiju laikā.
Izņēmuma kārtā sesijas laikā Padome var vienoties par to, ka
kāds īpašs jautājums tiks izlemts sarakstes ceļā. |
55 |
4. Katras kārtējās sēdes sākumā Padome no tajā
pārstāvēto Dalībvalstu vidus ievēl Priekšsēdētāju un
Priekšsēdētāja vietnieku, ņemot vērā rotācijas principu starp
reģioniem. Tie pilda savus amata pienākumus līdz nākamās
kārtējās sēdes atklāšanai, un tiem nav tiesību tikt
pārvēlētiem. Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņa
pienākumus pilda Priekšsēdētāja vietnieks. |
56 |
5. Personai, kuru Padomē ietilpstošā Dalībvalsts
ir nozīmējusi darbam Padomē, ja vien tas iespējams, jābūt
amatpersonai, kura strādā šīs valsts telekomunikāciju
administrācijā vai atbild par to, un kvalificētai
telekomunikāciju pakalpojumu jomā. |
57 |
6. Savienība apmaksā tikai ceļa, uzturēšanās un
apdrošināšanas izdevumus, kuri radušies katras Padomē
ietilpstošas Dalībvalsts pārstāvim, pildot tā pienākumus
Padomes sesijās. |
58 |
7. Katras Padomē ietilpstošās Dalībvalsts
pārstāvim ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt visas
Savienības Sektoru sanāksmes. |
59 |
8. Ģenerālsekretārs veic arī Padomes sekretāra
funkcijas. |
60 |
9. Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieks un
Biroju Direktori var piedalīties Padomes apspriedēs,
nepiedaloties balsošanā. Neraugoties uz to, Padome var
noturēt sanāksmes, kurās piedalās tikai tajā ietilpstošo
Dalībvalstu pārstāvji. |
60a |
9bis. Dalībvalsts, kura nav Padomes Dalībvalsts,
ar iepriekšēju paziņojumu Ģenerālsekretāram, var nosūtīt
vienu novērotāju uz Padomes, tās komiteju un darba grupu
sanāksmēm, sedzot izdevumus. Novērotājam nav tiesību balsot
vai uzstāties sanāksmēs. |
61 |
10. Padome katru gadu izskata Ģenerālsekretāra
sagatavoto ziņojumu par Pilnvaroto pārstāvju konferencē
pieņemtā stratēģiskā plāna īstenošanu un veic atbilstošas
darbības. |
62 |
11. Laikā starp divām Pilnvaroto pārstāvju
konferencēm Padome pārrauga Savienības vadību un
administrāciju. Tā: |
63 |
(1) apstiprina un pārskata Savienības Personāla
noteikumus un Finansiālos noteikumus, kā arī citus
noteikumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ņemot vērā
Apvienoto Nāciju Organizācijas un specializēto aģentūru
pieņemto pašreizējo vienoto sistēmu darba algu, pabalstu un
pensiju piešķiršanā; |
64 |
(2) nepieciešamības gadījumā piemēro: |
65 |
a) pamatalgu skalas amatpersonām atbilstoši profesionālām
un augstākajām kategorijām, izņemot algas ievēlētām
amatpersonām, saskaņojot šo skalu ar jebkurām pamatalgu
skalas izmaiņām, kuras pieņēmusi Apvienoto Nāciju
Organizācija, atbilstošajām kopīgās sistēmas
kategorijām; |
66 |
b) pamatalgu skalas vadošajam personālam saskaņā ar
likmju izmaiņām, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija un
specializētās aģentūras piemēro Savienības mītnē; |
67 |
c) amatu atbilstību profesionālajām un augstākajām
kategorijām, ieskaitot vēlētos amatus, piemērošanai
Savienības mītnē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas
lēmumiem; |
68 |
d) visam Savienības personālam domātos pabalstus saskaņā
ar jebkurām izmaiņām vienotajā Apvienoto Nāciju Organizācijas
sistēmā; |
69 |
(3) pieņem lēmumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu
ģeogrāfisko pārstāvniecību un sieviešu pārstāvniecību
Savienības personāla Profesionālajās un augstākajās
kategorijās, un kontrolē šādu lēmumu izpildi; |
70 |
(4) pieņem lēmumus par priekšlikumiem sakarā ar lielām
organizatoriskām izmaiņām Savienības Ģenerālajā Sekretariātā
un Sektoru Birojos saskaņā ar Statūtiem un Konvenciju, un
kurus tai iesniedzis Ģenerālsekretārs pēc to apspriešanas
Koordinācijas komitejā; |
71 |
(5) izvērtē projektus un pieņem lēmumus attiecībā uz
Savienības amatiem, kā arī personāla un cilvēku resursu
attīstīšanas programmām, kuras paredzētas vairākiem gadiem;
nosaka vadlīnijas Savienības personāla nodrošināšanai,
ieskaitot arī jautājumus par personāla nodrošināšanas
līmeņiem un struktūru, ņemot vērā Pilnvaroto pārstāvju
konferences noteiktās vadlīnijas un attiecīgos Konstitūcijas
27.panta noteikumus; |
72 |
(6) saskaņo iemaksas, kuras Savienība un tās personāls
izdara vienotā Apvienoto Nāciju Organizācijas personāla
Pensiju Fondā saskaņā ar Fonda noteikumiem un nolēmumiem; kā
arī iztikas pabalstu apmērus, kurus piešķir Savienības
personālam darba nespējas gadījumā un Labdarības fonda
pabalstu saņēmējiem, balstoties uz šī fonda darbības
praksi; |
73 |
(7) izskata un apstiprina Savienības budžetu diviem
gadiem, un izskata budžeta projektu nākamajam divu gadu laika
periodam, ņemot vērā Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumus
attiecībā uz Konstitūcijas nr.50 un finansu limitus, kurus
noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference saskaņā ar
Konstitūcijas nr.51; tā nodrošina maksimālu ekonomiju, taču
ņem vērā savu pienākumu pret Savienību - sasniegt
apmierinošus rezultātus, cik vien ātri iespējams. Pildot šo
uzdevumu, Padomei ir jāņem vērā Koordinācijas komitejas
viedoklis, kā tas izklāstīts nr.86 minētajā Ģenerālsekretāra
pārskatā un šīs Konvencijas nr.101 minētajā finansiālajā
operatīvajā ziņojumā; |
74 |
(8) vienojas par Savienības rēķinu ikgadējo revīziju,
kuru sagatavo Ģenerālsekretārs un apstiprina to, ja tas
piemērots, iesniegšanai nākošajā Pilnvaroto pārstāvju
konferencē; |
75 |
(9) organizē Savienības konferenču un asambleju
sasaukšanu un nodrošina attiecīgus rīkojumus Ģenerālajam
Sekretariātam un Savienības Sektoriem attiecībā uz tehnisko
un cita veida palīdzību, ko tie sniedz konferenču un
sanāksmju sagatavošanā un organizēšanā, ar Dalībvalstu
vairākuma piekrišanu pasaules konferences vai Sektora
sanāksmes gadījumā vai ar attiecīgam reģionam piederošo
Dalībvalstu vairākuma piekrišanu reģionālās konferences
gadījumā; |
76 |
(10) pieņem lēmumus saskaņā ar Konvencijas nr.28; |
77 |
(11) lemj par to lēmumu īstenošanu, kuri pieņemti
konferencēs un kuriem ir finansiālas saistības; |
78 |
(12) Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo
noteikumu noteiktā apjomā veic citas darbības, kuras ir
nepieciešamas Savienības veiksmīgai funkcionēšanai; |
79 |
(13) ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu veic visus
nepieciešamos pasākumus, lai provizoriski atrisinātu
jautājumus, kuri nav noteikti Konstitūcijā, šajā Konvencijā,
Administratīvajos noteikumos un to pielikumos un kurus nevar
atstāt neatrisinātus līdz nākamajai lemttiesīgajai
konferencei; |
80 |
(14) ir atbildīga par darbības koordināciju ar visām
Konstitūcijas 49.un 50.pantos minētajām starptautiskajām
organizācijām un šajā sakarā Savienības vārdā slēdz pagaidu
līgumus ar Konstitūcijas 50.pantā minētajām starptautiskajām
organizācijām, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizāciju,
īstenojot Līgumu, kurš noslēgts starp Apvienoto Nāciju
Organizāciju un Starptautisko Telekomunikāciju Savienību; šie
pagaidu līgumi ir jāiesniedz Pilnvaroto pārstāvju konferencei
saskaņā ar Konstitūcijas 8.panta attiecīgo noteikumu; |
81 |
(15) cik vien ātri iespējams, pēc katras sesijas izsūta
Dalībvalstīm kopsavilkuma ziņojumus par Padomes aktivitātēm,
kā arī citus dokumentus, kurus tā uzskata par
lietderīgiem; |
82 |
(16) iesniedz Pilnvaroto pārstāvju konferencei ziņojumu
par Savienības darbību laikā kopš pēdējās Pilnvaroto
pārstāvju konferences, kā arī jebkuras nepieciešamās
rekomendācijas. |
3. nodaļa |
5.pants |
Ģenerālais Sekretariāts |
83 |
1. Ģenerālais Sekretariāts: |
84 |
a) ir atbildīgs par Savienības resursu visaptverošu
pārziņu; tas var uzticēt daļu resursu pārzināt
Ģenerālsekretāra vietniekam un Biroju Direktoriem,
nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Koordinācijas
komiteju; |
85 |
b) koordinē Ģenerālā Sekretariāta un Savienības Sektoru
aktivitātes, ņemot vērā Koordinācijas komitejas viedokli, ar
mērķi nodrošināt Savienības resursu visefektīvāko un
ekonomiskāko izmantošanu; |
86 |
c) ar Koordinācijas komitejas palīdzību gatavo un
iesniedz Padomei ziņojumu, kurā norādītas izmaiņas
telekomunikāciju jomā laikā pēc pēdējās pilnvaroto pārstāvju
konferences un kurš satur ierosinājumus attiecībā uz
Savienības turpmāko politiku un stratēģiju, kā arī to
finansiālās sekas; |
86a |
cbis) koordinē Pilnvaroto pārstāvju konferences
apstiprinātā stratēģiskā plāna izpildi un gatavo ikgadējo
ziņojumu par šo izpildi, kuru iesniedz Padomei
izskatīšanai; |
87 |
d) organizē Ģenerālā sekretariāta darbu un ieceļ
Sekretariāta personālu saskaņā ar Pilnvaroto pārstāvju
konferences direktīvām un Padomes noteikumiem; |
87a |
dbis) kā papildinājumu Padomē izskatāmajam stratēģiskajam
plānam gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par
Ģenerālā sekretariāta personāla aktivitātēm; |
88 |
e) uzņemas Savienības Sektoru Biroju administratīvo lietu
kārtošanu un ieceļ to personālu, vadoties pēc attiecīgā
Biroja Direktora ieteikuma, tomēr galīgo lēmumu darbā
pieņemšanas vai atbrīvošanas jautājumos pieņem
Ģenerālsekretārs; |
89 |
f) informē Padomi par jebkuriem Apvienoto Nāciju
Organizācijas un specializēto aģentūru pieņemtajiem lēmumiem,
kuri ietekmē kopīgās sistēmas darbību, pabalstus un
pensijas; |
90 |
g) nodrošina jebkuru Padomes apstiprināto lēmumu
izpildi; |
91 |
h) nodrošina juridisko pakalpojumu sniegšanu
Savienībai; |
92 |
i) administratīvās vadības nolūkos pārrauga Savienības
personālu ar mērķi nodrošināt personāla visefektīvāko
izmantošanu un Savienības kopīgās nodarbinātības sistēmas
nosacījumu piemērošanu. Personālam, kurš ir tieši pakļauts
Biroja Direktoriem, jābūt pakļautam Ģenerālsekretāra
administratīvajai kontrolei un jāstrādā pēc attiecīgo
Direktoru norādījumiem, bet saskaņā ar Padomes dotajām
administratīvajām vadlīnijām; |
93 |
j) saskaņā ar visas Savienības interesēm un,
konsultējoties ar attiecīgo Biroju Direktoriem, uz laiku
pārceļ personāla personas no to amatiem citos amatos, lai
veiksmīgi atrisinātu pārvaldes prasības; |
94 |
k) saskaņojot darbību ar attiecīgā Biroja viedokli, veic
nepieciešamos administratīvos un finansiālos pasākumus katra
Sektora konferenču un sanāksmju organizēšanā; |
95 |
l) ņemot vērā Sektora uzdevumus, nodrošina atbilstošu
sekretariāta darbu Savienības konferenču sagatavošanā un pēc
to norises; |
96 |
m) sagatavo rekomendācijas saskaņā ar Konvencijas nr.342
noteikumiem delegāciju vadītāju pirmajai sanāksmei, ņemot
vērā reģionālo konsultāciju rezultātus; |
97 |
n) nodrošina Savienības konferenču sekretariātu, cik
iespējams sadarbojoties ar valsts valdību, kurā notiek
konference, kā arī nodrošina ar iekārtām un pakalpojumu
sniegšanu Savienības sanāksmju vajadzībām, ja iespējams,
sadarbojoties ar attiecīgo Direktoru un, ja nepieciešams,
izmantojot Savienības personālu saskaņā ar nr.93 noteikumiem.
Ja saņemts attiecīgs lūgums, Ģenerālsekretārs var nodrošināt
ar sekretariātu arī citas sanāksmes telekomunikāciju
jautājumos, pamatojoties uz vienošanos; |
98 |
o) veic nepieciešamos pasākumus, lai savlaicīgi tiktu
publicēti un izplatīti darba dokumenti, informatīvie biļeteni
un citi dokumenti, un atskaites, ko sagatavojis Ģenerālais
sekretariāts un Sektori, sazinoties ar Savienību, vai par
kuru publicēšanu vēlēšanos izteikusi konference vai Padome.
Šie pasākumi veicami pēc konsultācijām ar attiecīgo
konferenci jautājumos par darba dokumentiem un citiem
dokumentiem, kurus publicēt ir lūgušas konferences; |
99 |
p) izmantojot rīcībā esošo informāciju un tādu
informāciju, kuru var iegūt, ieskaitot arī no citām
starptautiskajām organizācijām iegūstamo informāciju,
periodiski publicē uz telekomunikācijām attiecīgu vispārīgo
informāciju un dokumentāciju saturošu žurnālu; |
100 |
q) pēc apspriešanās ar Koordinācijas komiteju un visu
iespējamo līdzekļu ekonomijas pasākumu veikšanas, gatavo un
iesniedz Padomei budžeta projektu diviem gadiem, kas ietver
Savienības izdevumus, ņemot vērā Pilnvaroto pārstāvju
konferences noteiktos finansiālos limitus. Šim projektam
jāietver konsolidētais budžets, ieskaitot uz pašizmaksu
balstītus triju Sektoru budžetus; budžetu gatavo saskaņā ar
Ģenerālsekretāra noteiktajām budžeta vadlīnijām divos
variantos. Viens variants paredz ieguldījuma vienības nulles
pieaugumu, bet otrs - pieaugumu, kurš mazāks vai vienāds ar
Pilnvaroto pārstāvju konferences noteikto limitu, pēc visiem
atskaitījumiem rezerves kontā. Budžeta rezolūcija pēc tās
apstiprināšanas Padomē tiek informācijas nolūkos izsūtīta
visām Dalībvalstīm; |
101 |
r) ar Koordinācijas komitejas līdzdalību sagatavo
ikgadējo ziņojumu par finansu izmantošanu saskaņā ar Finansu
noteikumiem, un iesniedz to Padomei. Rezumējošu finansu
izmantošanas pārskatu un bilanci sagatavo un iesniedz
izskatīšanai, un apstiprināšanai nākošajā Pilnvaroto
pārstāvju konferencē; |
102 |
s) ar Koordinācijas komitejas palīdzību gatavo ikgadējo
ziņojumu par Savienības aktivitātēm, un tas pēc
apstiprināšanas Padomē tiek nosūtīts visām Dalībvalstīm; |
102a |
sbis) pārrauga Konstitūcijas nr.76a minētās īpašās
vienošanās; šādas pārraudzības izdevumus sedz vienošanos
parakstītāji tādā veidā, kāds ir saskaņots starp tiem un
Ģenerālsekretāru; |
103 |
t) veic citas Savienības sekretariāta funkcijas; |
104 |
u) veic citas Padomes uzticētās funkcijas. |
105 |
2. Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretāra vietnieks
kā konsultanti var piedalīties Savienības konferencēs.
Ģenerālsekretārs vai tā pārstāvis kā konsultants var
piedalīties citās Savienības sēdēs. |
4. nodaļa |
6.pants |
Koordinācijas komiteja |
106 |
1. (1) Koordinācijas komiteja palīdz un sniedz
padomus Ģenerālsekretāram visos jautājumos, kuri noteikti
Konstitūcijas 26.panta noteikumos un attiecīgos Konvencijas
noteikumos. |
107 |
(2) Komiteja ir atbildīga par koordinācijas nodrošināšanu
ar visām Konstitūcijas 49. un 50.pantā noteiktajām
starptautiskajām organizācijām, ciktāl tas attiecas uz
Savienības pārstāvību šo organizāciju konferencēs. |
108 |
(3) Komiteja izvērtē Savienības darbu un palīdz
Ģenerālsekretāram sagatavot Konvencijas nr.86 noteikto
pārskatu iesniegšanai Padomē. |
109 |
2. Komiteja cenšas izdarīt slēdzienus vienbalsīgi.
Ja netiek saņemts Komitejas vairākuma atbalsts, tās
Priekšsēdētājs ārkārtas apstākļos var pieņemt lēmumus
patstāvīgi, ja tas uzskata, ka attiecīgo jautājumu izlemšana
ir steidzama un nevar tikt atlikta līdz Padomes nākamajai
sesijai. Šādos gadījumos Priekšsēdētājam par to nekavējoties
rakstiski jāpaziņo Padomes Dalībvalstīm, norādot šādas
darbības iemeslus, kā arī pievienojot visus pārējos
rakstiskos viedokļus, kurus iesnieguši pārējie Komitejas
locekļi. Ja, ņemot vērā šādus apstākļus, jautājums nav
steidzams, taču svarīgs, tas ir jāiesniedz izskatīšanai
Padomes nākamajā sesijā. |
110 |
3. Komitejas Priekšsēdētājs vismaz reizi mēnesī
sasauc Komitejas sēdi. Ja nepieciešams, Komitejas sēdi var
sasaukt pēc divu tās locekļu lūguma. |
111 |
4. Par Koordinācijas komitejas sēdi tiek
sagatavots ziņojums, kuram jābūt pieejamam pēc Padomes
locekļu lūguma. |
5. nodaļa |
RADIOSAKARU SEKTORS |
7.pants |
Pasaules radiosakaru konference |
112 |
1. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.90 noteikumiem,
pasaules radiosakaru konference tiek sasaukta, lai izlemtu
specifiskus ar radiosakariem saistītus jautājumus. Pasaules
radiosakaru konferencē izskatāmi jautājumi, kuri iekļauti tās
dienas kārtībā, kura apstiprināta saskaņā ar šī panta
attiecīgiem noteikumiem. |
113 |
2. (1) Pasaules radiosakaru konferences darba
kārtībā var tikt iekļauti šādi jautājumi: |
114 |
a) Konstitūcijas 4.pantā noteikto Radio noteikumu daļēja
vai izņēmuma gadījumos pilnīga pārskatīšana; |
115 |
b) jebkurš cits pasaules mēroga jautājums, kurš ir
konferences kompetencē; |
116 |
c) jautājumi, kas saistīti ar instrukcijām Radio lietu
valdei un Radiosakaru birojam attiecībā uz to darbību, kā arī
to darbības pārskats; |
117 |
d) to tēmu noteikšana, kuras jāizskata radiosakaru
asamblejai un radiosakaru pētniecības grupām, kā arī to
jautājumu noteikšana, kurus asambleja izskatīs sakarā ar
nākamajām radiosakaru konferencēm. |
118 |
(2) Šīs darba kārtības vispārējo saturu nosaka četrus
līdz sešus gadus iepriekš, bet galīgo dienas kārtību nosaka
Padome, vēlams, divus gadus pirms konferences, ar Dalībvalstu
vairākuma piekrišanu, saskaņā ar Konvencijas nr.47
noteikumiem. Šie abi dienas kārtības varianti jāpieņem,
balstoties uz pasaules radiosakaru konferences
rekomendācijām, saskaņā ar šīs Konvencijas nr.126
noteikumiem. |
119 |
(3) Darba kārtībā ietverami visi jautājumi, kurus
norādījusi Pilnvaroto pārstāvju konference. |
120 |
3. (1) Darba kārtībā var izdarīt grozījumus: |
121 |
a) pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu
pieprasījuma. Šādus pieprasījumus katra valsts atsevišķi
iesniedz Ģenerālsekretāram, kurš nodod tos Padomes
apstiprināšanai; vai |
122 |
b) pēc Padomes priekšlikuma. |
123 |
(2) Pasaules radiosakaru konferences dienas kārtības
piedāvātās izmaiņas netiek galīgi pieņemtas, kamēr tās nav
apstiprinājis Dalībvalstu vairākums saskaņā ar šīs
Konvencijas nr.47 noteikumiem. |
124 |
4. Konferencei turklāt ir pienākums: |
125 |
(1) izskatīt un apstiprināt Biroja Direktora ziņojumu par
Sektora darbību kopš iepriekšējās konferences; |
126 |
(2) sniegt Padomei rekomendāciju par jautājumiem, kuri
iekļaujami nākošās konferences darba kārtībā, kā arī izteikt
viedokli par darba kārtības jautājumiem, kas paredzēti
radiosakaru konferenču vismaz četru gadu ciklam, pievienojot
arī paredzamo izdevumu tāmi; |
127 |
(3) iekļaut atbilstoši savos lēmumos instrukcijas un
prasības Ģenerālsekretāram un Savienības Sektoriem. |
128 |
5. Radiosakaru asamblejas vai atbilstošu
pētniecisko grupu Priekšsēdētājam un Priekšsēdētāja
vietniekam ir tiesības piedalīties asociētā pasaules
radiosakaru konferencē. |
8.pants |
Radiosakaru asambleja |
129 |
1. Radiosakaru asambleja darbojas ar un izdod
rekomendācijas par jautājumiem, ko tā pieņēmusi saskaņā ar
pašas Radiosakaru asamblejas procedūru vai kurus tai uzdevusi
Pilnvaroto pārstāvju konference, jebkura cita konference,
Padome vai Radio lietu valde. |
130 |
2. Saskaņā ar nr.129 noteikumiem Radiosakaru
asambleja: |
131 |
(1) izskata pētniecības grupu ziņojumus, kuri sagatavoti
saskaņā ar šīs Konvencijas nr.157, un apstiprina, izdara
grozījumus vai noraida rekomendāciju projektus, kuri iekļauti
šajos ziņojumos, kā arī izskata radiosakaru padomdevējas
grupas ziņojumus, kuri sagatavoti saskaņā ar šīs Konvencijas
nr.160h; |
132 |
(2) ņemot vērā nepieciešamību līdz minimumam ierobežot
Savienības fondu izmantošanu, apstiprina darba programmu, lai
izvairītos no jau pastāvošajām problēmām un iespējamajām
problēmām; kā arī nosaka problēmu prioritāti, neatliekamību,
paredzamos izdevumus un termiņus, kuros nepieciešams šos
pētījumus pabeigt; |
133 |
(3) vadoties pēc darba programmas, kura apstiprināta
saskaņā ar nr.132 noteikumiem, lemj par pētniecības grupu
izveidošanas, saglabāšanas vai slēgšanas nepieciešamību un
nosaka katrai no tām jautājumus, kurus nepieciešams
izpētīt; |
134 |
(4) iespēju robežās izveido jautājumu loku, kurš varētu
interesēt jaunattīstības valstis, lai veicinātu to
piedalīšanos izpētē; |
135 |
(5) atbild uz pasaules radiosakaru konferences
pieprasījumiem, sniedzot konsultācijas jautājumos, kuri ir
tās kompetencē; |
136 |
(6) sniedz ziņojumu nākamajai pasaules radiosakaru
konferencei par progresu jautājumos, kuri var tikt iekļauti
nākamo radiosakaru konferenču dienas kārtībā. |
137 |
3. Radiosakaru asambleju vada persona, kuru
nozīmējusi tās valsts, kurā notiek sanāksme, valdība vai, ja
sanāksme notiek Savienības mītnē - asamblejas ievēlēta
persona. Priekšsēdētājam palīdz Priekšsēdētāja vietnieks,
kuru ievēl asambleja. |
137a |
4. Radiosakaru asambleja var nosūtīt noteiktus tās
kompetencē ietilpstošus jautājumus radiosakaru padomdevējai
grupai rekomendāciju izstrādāšanai. |
9.pants |
Reģionālās radiosakaru konferences |
138 |
Reģionālo radiosakaru konferenču dienas kārtībā var tikt
iekļauti tikai reģionāla rakstura radiosakaru jautājumi, tajā
skaitā norādījumi Radio lietu valdei un Radiosakaru birojam
par to pasākumiem attiecīgā reģiona sakarā, ar noteikumu, ka
šādi norādījumi nav pretrunā ar pārējo reģionu interesēm.
Konferencē drīkst apspriest tikai tās dienas kārtībā
iekļautos jautājumus. Šīs Konvencijas nr.118 - nr.123
noteikumi attiecas uz reģionālajām radiosakaru konferencēm,
taču ir spēkā tikai attiecīgā reģiona Dalībvalstīm. |
10.pants |
Radio lietu valde |
139 |
izslēgts. |
140 |
2. Papildus Konstitūcijas 14.pantā noteiktajiem
pienākumiem, pēc vienas vai vairāku administrāciju prasības
Valde izskata Radiosakaru biroja Direktora ziņojumus par
izmeklēšanu sakarā ar kaitīgo interferenci, sniedzot
rekomendācijas. |
141 |
3. Valdes locekļi konsultantu statusā piedalās
radiosakaru konferencēs un radiosakaru asamblejās. Valdes
Priekšsēdētājam un Priekšsēdētāja vietniekam vai to
nominētiem pārstāvjiem ir pienākums piedalīties konsultantu
statusā Pilnvaroto pārstāvju konferencēs. Visos gadījumos
Valdes locekļi, kuriem uzticēts šāds pienākums, nedrīkst
piedalīties šajās konferencēs kā savu nacionālo delegāciju
locekļi. |
142 |
4. Savienība sedz tikai Valdes locekļu ceļojuma,
eksistences nodrošināšanas un apdrošināšanas izdevumus, kas
radušies pildot Savienības pienākumus. |
143 |
5. Valde darbojas pēc šādiem principiem: |
144 |
(1) Valdes locekļi no pašu vidus uz vienu gadu ievēl
Priekšsēdētāju un Priekšsēdētāja vietnieku. Pēc šī termiņa
beigām Priekšsēdētāja vietnieks kļūst par Priekšsēdētāju un
Valde ievēl jaunu Priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja un
Priekšsēdētāja vietnieka prombūtnes laikā Valde uz prombūtnes
laiku ievēl pagaidu Priekšsēdētāju no tās locekļu vidus. |
145 |
(2) Valde sanāk līdz četrām reizēm gadā. Sanāksmes
parasti notiek Savienības mītnē, un, lai būtu kvorums, sēdē
jāpiedalās vismaz divām trešdaļām tās locekļu. Valde var
pildīt savus pienākumus, izmantojot mūsdienu sakaru
līdzekļus. |
146 |
(3) Valde cenšas pieņemt lēmumus vienbalsīgi; lēmums ir
pieņemts tikai tad, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas
Valdes locekļu. Katram Valdes loceklim ir viena balss;
balsošana uz pilnvaras pamata nav pieļaujama. |
147 |
(4) Valde var veikt tādas iekšējās kārtības noteikumu
izmaiņas, kādas tā uzskata par nepieciešamām un kuras ir
saskaņā ar Konstitūcijas, Konvencijas un Radio noteikumu
prasībām. Šādas izmaiņas tiek publicētas kā Valdes Procedūras
noteikumu daļa. |
11.pants |
Radiosakaru pētniecības grupas |
148 |
1. Radiosakaru pētniecības grupas izveido
radiosakaru asambleja. |
149 |
2. (1) Radiosakaru pētniecības grupas veic tādu
jautājumu izpēti, kuri apstiprināti saskaņā ar radiosakaru
asamblejas pieņemto procedūru, un gatavo rekomendāciju
projektus, kuri tiek apstiprināti saskaņā ar šīs Konvencijas
nr.246a - nr.247 noteikto procedūru. |
149a |
(1bis) Radiosakaru pētniecības grupas veic arī tādu tēmu
izpēti, kuras noteiktas pasaules radiosakaru konferenču
rezolūcijās un rekomendācijās. Šādu pētījumu rezultāti tiek
iekļauti rekomendācijās vai ziņojumos, kuri sagatavoti
saskaņā ar nr.156 noteikumiem. |
150 |
(2) Veicot augstāk minēto jautājumu un tēmu pētījumus,
saskaņā ar nr.158 noteikumiem galvenā uzmanība ir
jāpievērš: |
151 |
a) radiofrekvenču spektra izmantošanai virszemes un
kosmiskajos radiosakaros un ģeostacionāro satelītu un citu
satelītu orbītu izmantošanai; |
152 |
b) radio sistēmu raksturojumam un darbībai; |
153 |
c) radio staciju ekspluatācijai; |
154 |
d) briesmu un drošības jautājumu radiosakaru
aspektiem. |
155 |
(3) Šiem pētījumiem nav tieša sakara ar ekonomiskiem
jautājumiem, tomēr, ja tas nepieciešams tehnisko vai
ekspluatācijas alternatīvu salīdzināšanai, izskatāmi arī
ekonomiskie aspekti. |
156 |
3. Radiosakaru pētniecības grupas veic arī
sagatavošanas pētījumus tehniskajos, ekspluatācijas un
procedūras jautājumos, kuri paredzēti izskatīšanai pasaules
un reģionālajās radiosakaru konferencēs un sagatavo
attiecīgus ziņojumus saskaņā ar darba programmu, kuru
pieņēmusi radiosakaru asambleja, vai arī izpildot Padomes
norādījumus. |
157 |
4. Katra pētnieciskā grupa sagatavo progresa
ziņojumu radiosakaru asamblejai, pieņemtās rekomendācijas
saskaņā ar nr.149 noteikto konsultāciju procedūru, kā arī
izskatīšanai asamblejā izstrādā jaunu rekomendāciju projektus
vai izdara grozījumus tajos. |
158 |
5. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.79 noteikumiem
Radiosakaru sektors un Telekomunikāciju standartizācijas
sektors nepārtraukti uzrauga konvencijas nr.151 - nr.154 un
nr.193 noteikto uzdevumu pildīšanu attiecībā uz
Telekomunikāciju standartizācijas sektoru nolūkā panākt
kopīgu vienošanos par izmaiņām izstrādājamo jautājumu sadalē.
Abi Sektori cieši sadarbojas un pieņem procedūru, kura ļauj
operatīvi un efektīvi veikt šādas pārbaudes un panākt
vienošanos. Ja šāda vienošanās netiek panākta, jautājumu ar
Padomes starpniecību var nodot izskatīšanai un lēmuma
pieņemšanai Pilnvaroto pārstāvju konferencē. |
159 |
6. Radiosakaru pētniecības grupas īpašu uzmanību
pievērš tādu jautājumu izpētei un rekomendāciju formulēšanai,
kuri gan reģionālajā, gan starptautiskajā līmenī tieši
saistīti ar telekomunikāciju izveidošanu, attīstīšanu un
uzlabošanu jaunattīstības valstīs. Radiosakaru pētniecības
grupas pievēršas arī nacionālo, reģionālo un citu
starptautisko organizāciju darbam, kuras saistītas ar
radiosakariem un sadarbojas ar tām, ņemot vērā nepieciešamību
saglabāt Savienības vadošo statusu telekomunikāciju
jomā. |
160 |
7. Lai veicinātu Radiosakaru sektora darbības
novērtējumu, veicami pasākumi ar mērķi sekmēt sadarbību un
darbības koordinēšanu ar citām ar radiosakariem saistītām
organizācijām un ar Telekomunikāciju standartizācijas un
Telekomunikāciju attīstības sektoriem. Radiosakaru asambleja
nosaka veicamo pasākumu īpašos uzdevumus, dalības nosacījumus
un Procedūras noteikumus. |
11a. pants |
Radiosakaru padomdevēja grupa |
160a |
1. Radiosakaru padomdevēja grupa ir atvērta
Dalībvalstu administrāciju pārstāvjiem, Sektoru Dalībnieku
pārstāvjiem un pētījumu grupu vadītājiem, un rīkojas ar
Direktora starpniecību. |
160b |
2. Radiosakaru padomdevēja grupa: |
160c |
(1) izskata prioritātes, programmas, darbību, finansu
jautājumus un stratēģiju attiecībā uz radiosakaru asamblejām,
pētniecības grupām un radiosakaru konferenču sagatavošanu, kā
arī jebkurus konkrētus jautājumus saskaņā ar Savienības
konferenču, radiosakaru asamblejas vai Padomes
norādījumiem; |
160d |
(2) izskata šīs Konvencijas nr.132 ietvaros pieņemtās
darba programmas izpildes gaitu; |
160e |
(3) izstrādā vadlīnijas pētījumu grupu darbam; |
160f |
(4) cita starpā, rekomendē pasākumus, lai veicinātu
sadarbību un darba koordināciju ar citām standartu
institūcijām, ar Telekomunikāciju standartizācijas sektoru,
Telekomunikāciju attīstības sektoru un Ģenerālo
sekretariātu; |
160g |
(5) apstiprina savas darba procedūras, kas atbilst
radiosakaru asamblejas pieņemtajām procedūrām; |
160h |
(6) gatavo pārskatu Radiosakaru biroja Direktoram,
sniedzot ziņojumu par pasākumiem attiecībā uz augšminētajiem
jautājumiem; |
12.pants |
Radiosakaru birojs |
161 |
1. Radiosakaru sektora darbu organizē un koordinē
Radiosakaru biroja Direktors. Birojs pilda Radio noteikumos
noteiktos pienākumus. |
162 |
2. Direktors: |
163 |
(1) attiecībā uz radiosakaru konferencēm: |
164 |
a) koordinē pētniecības grupu un Biroja sagatavošanas
darbu, sniedz ziņojumus Dalībvalstīm un Sektoru Dalībniekiem
par šī sagatavošanas darba rezultātiem, saņem to komentārus
un iesniedz konferencei konsolidētu pārskatu, kurš var
saturēt normatīva rakstura priekšlikumus; |
165 |
b) konsultanta statusā piedalās radiosakaru asambleju un
pētniecības grupu apspriedēs. Veic visus sagatavošanas darbus
attiecībā uz radiosakaru konferenču un Radiosakaru sektora
sanāksmēm saskaņā ar Konvencijas nr.94 noteikumiem,
konsultējoties ar Ģenerālo sekretariātu un atbilstoši ar
citiem Savienības Sektoriem, ņemot vērā Padomes
direktīvas; |
166 |
c) sniedz palīdzību jaunattīstības valstīm, gatavojoties
radiosakaru konferencēm. |
167 |
(2) attiecībā uz Radio lietu valdi: |
168 |
a) sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Radio lietu valdē
Procedūras noteikumus. Tajos starp citiem jautājumiem,
iekļaujot informāciju, kas nepieciešama Radio noteikumu
pareizai piemērošanai; |
169 |
b) izsūta visām Dalībvalstīm Valdes procedūras noteikumus
un saņem no administrācijām komentārus attiecībā uz
tiem; |
170 |
c) apstrādā informāciju, kas saņemta no administrācijām
par Radio noteikumu normu un reģionālo līgumu piemērošanu,
publicēšanai piemērotā formā; |
171 |
d) piemēro Valdes apstiprinātos Procedūras noteikumus,
sagatavo un publicē uz šiem noteikumiem balstītos konferenču
secinājumus, iesniedz Valdei iegūto secinājumu pārskatus, ko
pieprasījusi administrācija un, ja situāciju nevar atrisināt,
piemērojot Procedūras noteikumus; |
172 |
e) saskaņā ar Radio noteikumiem veic regulāru frekvenču
asignējumu uzskaiti un reģistrāciju un, kur tas nepieciešams,
sniedz ar to saistīto orbitālo raksturojumu; kā arī regulāri
izdara nepieciešamos grozījumus Galvenajā Starptautisko
Frekvenču Reģistrā pārskata žurnāla ierakstus,
nepieciešamības gadījumā labo vai svītro tos ierakstus, kuri
neatbilst patiesajai frekvenču izmantošanai, iepriekš
vienojoties ar šajā jautājumā iesaistīto administrāciju; |
173 |
f) pēc vienas vai vairāku ieinteresēto administrāciju
lūguma piedalās kaitīgās interferences lietu atrisināšanā, un
tur, kur tas nepieciešams, veic izmeklēšanu un sagatavo
izskatīšanai Valdē ziņojumu, kurā dots rekomendāciju projekts
attiecīgajām administrācijām; |
174 |
g) veic Valdes izpilddirektora pienākumus; |
175 |
(3) koordinē radiosakaru pētniecības grupu darbu un veic
pasākumus, lai organizētu šo darbu; |
175a |
(3bis) nodrošina nepieciešamo atbalstu radiosakaru
padomdevējai grupai un katru gadu sniedz ziņojumu
Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem, kā arī Padomei par
padomdevējas grupas darba rezultātiem; |
175b |
(3ter) veic praktiskus pasākumus, lai atvieglotu
jaunattīstības valstīm piedalīšanos radiosakaru pētniecības
grupu darbā. |
176 |
(4) pilda šādus pienākumus: |
177 |
a) veic pētījumus, lai sniegtu padomus attiecībā uz
praktiski maksimālā radiokanālu skaita izmantošanu tajās
spektra daļās, kurās var rasties kaitīga interference, kā arī
attiecībā uz ģeostacionāro satelītu un citu satelītu orbītu
vienlīdzīgu, efektīvu un ekonomisku izmantošanu, ņemot vērā
to Dalībvalstu vajadzības, kurām nepieciešama palīdzība,
jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, kā arī valstu īpašo
ģeogrāfisko stāvokli; |
178 |
b) veic datu apmaiņu ar Dalībvalstīm un Sektora
Dalībniekiem mašīnlasāmā un citās formās, gatavo un aktualizē
visus Radiosakaru sektora dokumentus un datu bāzes, un kopā
ar Ģenerālsekretāru organizē šo dokumentu attiecīgu
publicēšanu Savienības darba valodās saskaņā ar Konstitūcijas
nr.172; |
179 |
c) saglabā būtiskākos dokumentus, kuri varētu tikt
pieprasīti; |
180 |
d) iesniedz pasaules radiosakaru konferencei ziņojumu par
Radiosakaru sektora darbību laika posmā pēc iepriekšējās
konferences; ja pasaules radiosakaru konference nav
ieplānota, ziņojums par Sektora darbību divu pēdējo gadu
laikā pēc iepriekšējās konferences ir jāiesniedz Padomei un
informatīvos nolūkos arī Dalībvalstīm un Sektora
Dalībniekiem; |
181 |
e) sagatavo sabalansētu budžeta tāmi, kura atbilstu
Radiosakaru sektora vajadzībām, un nosūta to
Ģenerālsekretāram, lai to tālāk izskatītu Koordinācijas
komiteja un iekļautu Savienības budžetā; |
181a |
f) gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par
pasākumiem, kurus jāveic Birojam Sektora darbības atbalstam
kopumā, un šos plānus izskata radiosakaru padomdevēja grupa
saskaņā ar šīs Konvencijas 11a.pantu un iesniedz
Padomei. |
182 |
3. Direktors izvēlas Biroja tehnisko un
administratīvo personālu, iekļaujoties budžeta ietvaros, kuru
ir apstiprinājusi Padome. Tehnisko un administratīvo
personālu ieceļ Ģenerālsekretārs, vienojoties ar Direktoru.
Galīgo lēmumu par iecelšanu amatā vai atbrīvošanu pieņem
Ģenerālsekretārs. |
183 |
4. Direktors nodrošina Telekomunikāciju attīstības
sektoru ar nepieciešamo tehnisko atbalstu Konstitūcijā un
Konvencijā paredzētajā apmērā. |
6. nodaļa |
TELEKOMUNIKĀCIJU |
STANDARTIZĀCIJAS SEKTORS |
13.pants |
Pasaules telekomunikāciju |
standartizācijas asambleja |
184 |
1. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.104, pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asambleja ir jāsasauc, lai
izskatītu ar telekomunikāciju standartizāciju saistītus
jautājumus. |
185 |
2. Jautājumiem, kuri tiek izskatīti pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asamblejā un kuros tiek
sniegtas rekomendācijas, jābūt pieņemtiem saskaņā ar
asamblejas procedūrām vai kurus tās izskatīšanai ir nodevusi
Pilnvaroto pārstāvju konference, jebkāda cita konference vai
Padome. |
186 |
3. Atbilstoši Konstitūcijas nr.104 asambleja: |
187 |
a) izskata pētniecības grupu ziņojumus, kuri sagatavoti
saskaņā ar šīs Konvencijas nr.194, un apstiprina, groza vai
noraida rekomendāciju projektus, kuri iekļauti šajos
ziņojumos, kā arī izskata telekomunikāciju standartizācijas
padomdevējas grupas ziņojumus saskaņā ar šīs Konvencijas
nr.197i un nr.197k; |
188 |
b) ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas ierobežot
Savienības fondu izmantošanu, apstiprina darba programmu, lai
izvairītos no pastāvošajām problēmām un iespējamām problēmām;
kā arī nosaka šo problēmu pētīšanas prioritāti,
neatliekamību, paredzamos izdevumus un termiņus, kuros šie
pētījumi pabeidzami; |
189 |
c) saskaņā ar nr.188 noteikto darba programmu, lemj par
nepieciešamību izveidot, saglabāt vai slēgt pētnieciskās
grupas un nosaka pētāmo jautājumu; |
190 |
d) grupē, cik vien tas ir praktiski iespējams,
jautājumus, kuri interesē jaunattīstības valstis, lai
atvieglotu to piedalīšanos šādos pētījumos; |
191 |
e) izvērtē un apstiprina Direktora ziņojumu par Sektora
darbu kopš iepriekšējās konferences. |
191a |
4. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asambleja var nodot tās kompetencē ietilpstošus jautājumus
telekomunikāciju standartizācijas padomdevējai grupai,
norādot uz nepieciešamo rīcību šo jautājumu sakarā. |
191b |
5. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asambleju vada persona, kuru iecēlusi tās valsts valdība,
kurā šī asambleja notiek, vai, ja asambleja notiek Savienības
galvenajā mītnē - persona, kuru ir ievēlējusi asambleja.
Asamblejas vadītājam palīdzību sniedz tā vietnieki, kurus
ievēlējusi asambleja. |
14.pants |
Telekomunikāciju standartizācijas |
pētniecības grupas |
192 |
1. (1) Telekomunikāciju standartizācijas
pētniecības grupas veic tādu jautājumu izpēti, kuri
apstiprināti saskaņā ar pasaules telekomunikāciju
standartizācijas asamblejas pieņemto procedūru, un gatavo
rekomendāciju projektus, kuri tiek apstiprināti saskaņā ar
šīs Konvencijas nr.246a - nr.247 noteikto procedūru. |
193 |
(2) Pētnieciskās grupas saskaņā ar nr.195 noteikumiem
veic tehnisko, ekspluatācijas un tarifikācijas jautājumu
izpēti un sagatavo rekomendācijas nolūkā standartizēt
telekomunikācijas pasaules līmenī, iekļaujot rekomendācijas
par radio sistēmu savstarpējo saistību sabiedriskajā
telekomunikāciju tīklā un pasākumiem, kas veicami, lai
nodrošinātu šo saistību. Tehniskos un ekspluatācijas
jautājumus, kas saistīti ar radio komunikācijām un noteikti
Konvencijas nr.151-154, risina Radiosakaru sektors. |
194 |
(3) Katra pētniecības grupa gatavo pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asamblejai ziņojumu, kurā
norādīta darbu izpildes gaita, ietvertas rekomendācijas,
kuras pieņemtas saskaņā ar nr.192 noteikto konsultāciju
procedūru, kā arī jebkuru jaunu vai pārskatītu rekomendāciju
projekti asamblejas izskatīšanai. |
195 |
2. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.105, Konvencijas
nr.193 noteiktajiem uzdevumiem un Konvencijas nr.151-154
noteiktajiem uzdevumiem, kas attiecas uz Radiosakaru sektoru,
lai panāktu kopīgu vienošanos par izmaiņām pētāmo jautājumu
sadalē, Telekomunikāciju standartizācijas sektorā un
Radiosakaru sektorā, abiem sektoriem ir cieši jāsadarbojas,
pieņemot procedūru, saskaņā ar kuru varētu realizēt
pārraudzību un īsā laikā efektīvi panākt vienošanos. Ja
vienošanās netiek panākta, jautājums lēmuma pieņemšanai ar
Padomes starpniecību iesniedzama Pilnvaroto pārstāvju
konferencei. |
196 |
3. Veicot pētījumus, telekomunikāciju
standartizācijas pētniecības grupas pievērš uzmanību tādu
jautājumu izpētei un tādu rekomendāciju formulēšanai, kuras
saistītas ar telekomunikāciju izveidošanu, attīstīšanu un
uzlabošanu jaunattīstības valstīs gan reģionālajā, gan
starptautiskajā līmenī. Pildot savas funkcijas, pētnieciskās
grupas pievērš uzmanību nacionālo, reģionālo un citu
starptautisko standartizācijas organizāciju darbam un
sadarbojas ar tām, tomēr saglabājot Savienības vadošo
stāvokli pasaules standartizācijas jomā. |
197 |
4. Lai atvieglotu Telekomunikāciju
standartizācijas sektora darba pārskatāmību, jāveic pasākumi,
lai sekmētu sadarbību un darbības koordināciju ar citām
telekomunikāciju standartizācijā ieinteresētām organizācijām,
kā arī ar Radiosakaru sektoru un Telekomunikāciju attīstības
sektoru. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleja
nosaka konkrētos pienākumus, līdzdalības noteikumus un
procedūras noteikumus attiecībā uz šiem pasākumiem. |
14a. pants |
Telekomunikāciju standartizācijas |
padomdevēja grupa |
197a |
1. Telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja
grupa ir atvērta Dalībvalstu administrāciju pārstāvjiem,
Sektora Dalībnieku pārstāvjiem un pētniecības grupu
vadītājiem. |
197b |
2. Telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja
grupa: |
197c |
(1) izskata prioritātes, programmas, darbību, finansu
jautājumus un stratēģiju, kas attiecas uz Telekomunikāciju
standartizācijas sektoru; |
197d |
(2) izskata šīs Konvencijas nr.188 ietvaros pieņemtās
darba programmas izpildes gaitu; |
197e |
(3) izstrādā vadlīnijas pētījumu grupu darbam; |
197f |
(4) cita starpā, rekomendē pasākumus, lai veicinātu
sadarbību un darba koordināciju ar citām attiecīgām
institūcijām, ar Radiosakaru sektoru, Telekomunikāciju
attīstības sektoru un Ģenerālo Sekretariātu; |
197g |
(5) apstiprina sava darba procedūras, kas atbilst
pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas
pieņemtajām procedūrām; |
197h |
(6) gatavo pārskatu Telekomunikāciju standartizācijas
biroja Direktoram, sniedzot ziņojumu par pasākumiem attiecībā
uz augšminētajiem jautājumiem; |
197i |
(7) gatavo ziņojumu pasaules telekomunikāciju
standartizācijas asamblejai par jautājumiem, kuri tai
deleģēti saskaņā ar nr.191a, un nodod to Direktoram
iesniegšanai asamblejai. |
15. pants |
Telekomunikāciju standartizācijas
birojs |
198 |
1. Telekomunikāciju standartizācijas sektora darbu
organizē un koordinē Telekomunikāciju standartizācijas biroja
Direktors. |
199 |
2. Direktors: |
200 |
a) katru gadu aktualizē pasaules telekomunikāciju
standartizācijas asamblejas darba programmu, apspriežoties ar
telekomunikāciju standartizācijas pētījumu grupu
vadītājiem; |
201 |
b) ar padomdevēja tiesībām piedalās pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asambleju un
telekomunikāciju standartizācijas pētniecības grupu darbā.
Direktors veic visus nepieciešamos sagatavošanas darbus
Telekomunikāciju standartizācijas sektora asamblejām un
sanāksmēm, konsultējoties ar Ģenerālo Sekretariātu atbilstoši
šīs Konvencijas nr.94 noteikumiem, kā arī, ja nepieciešams,
ar pārējiem Savienības Sektoriem, un ņemot vērā Padomes
direktīvas attiecībā uz šādu sagatavošanas darbu; |
202 |
c) apstrādā no administrācijām saņemto informāciju, kura
attiecas uz Starptautisko Telekomunikāciju noteikumu
attiecīgo prasību vai pasaules telekomunikāciju
standartizācijas asamblejas lēmumu izpildi, un sagatavo to,
ja nepieciešams, publicēšanai piemērotā veidā; |
203 |
d) veic datu apmaiņu ar Dalībvalstīm un Sektora
Dalībniekiem mašīnlasāmā un citās formās, gatavo un aktualizē
visus Telekomunikāciju standartizācijas sektora dokumentus un
datu bāzes, un kopā ar Ģenerālsekretāru organizē šo dokumentu
attiecīgu publicēšanu Savienības darba valodās saskaņā ar
Konstitūcijas nr.172; |
204 |
e) iesniedz pasaules telekomunikāciju standartizācijas
asamblejai ziņojumu par Sektora darbību laika posmā pēc
iepriekšējās asamblejas; ja otra asambleja netiek sasaukta,
Direktors iesniedz ziņojumu par Sektora darbību divu pēdējo
gadu laikā pēc iepriekšējās asamblejas Padomei un arī
Dalībvalstīm, un Sektora Dalībniekiem; |
205 |
f) sagatavo sabalansētu budžeta tāmi Telekomunikāciju
standartizācijas sektora vajadzībām un nosūta to
Ģenerālsekretāram izskatīšanai Koordinācijas komitejā un
iekļaušanai Savienības budžetā; |
205a |
g) gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par
pasākumiem, kuri jāveic Birojam Sektora darbības atbalstam
kopumā, un šos plānus izskata un iesniedz Padomei
telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja grupa; |
205b |
h) nodrošina nepieciešamo atbalstu telekomunikāciju
standartizācijas padomdevējai grupai un katru gadu sniedz
ziņojumu Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem, kā arī Padomei
par padomdevējas grupas darba rezultātiem; |
205c |
i) sniedz palīdzību jaunattīstības valstīm to
sagatavošanās darbā pirms pasaules standartizācijas
asamblejām šīm valstīm attiecīgi prioritāros jautājumos. |
206 |
3. Direktors izvēlas tehnisko un administratīvo
Telekomunikāciju standartizācijas biroja personālu Padomes
apstiprinātā budžeta ietvaros. Tehnisko un administratīvo
personālu ieceļ Ģenerālsekretārs, iepriekš vienojoties ar
Direktoru. Galīgo lēmumu par darbā pieņemšanu vai atbrīvošanu
no darba pieņem Ģenerālsekretārs. |
207 |
4. Ja tas nepieciešams, Direktors nodrošina
tehnisko palīdzību Telekomunikāciju attīstības sektoram
Konstitūcijas un Konvencijas noteikumu ietvaros. |
7. nodaļa |
TELEKOMUNIKĀCIJU |
ATTĪSTĪBAS SEKTORS |
16.pants |
Telekomunikāciju attīstības
konferences |
208 |
1. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.188
telekomunikāciju attīstības konferences veic šādas
funkcijas: |
209 |
a) pasaules telekomunikāciju attīstības konferences
nosaka darba programmas un vadlīnijas, lai definētu
telekomunikāciju attīstības jautājumus un prioritātes un
nodrošinātu Telekomunikāciju attīstības sektora darba
programmu virzību un vadību. Nepieciešamības gadījumā
izveidojamas pētniecības grupas; |
210 |
b) reģionālās telekomunikāciju attīstības konferences
sniedz padomus Telekomunikāciju attīstības birojam jautājumos
par attiecīgā reģiona raksturojumu un īpašajām prasībām
telekomunikāciju jomā, kā arī sniedz rekomendācijas pasaules
telekomunikāciju attīstības konferencēm; |
211 |
c) telekomunikāciju attīstības konferences nosaka mērķi
un stratēģiju sabalansētai telekomunikāciju attīstībai
pasaules un reģionālajā mērogā, īpaši pievēršoties
jaunattīstības valstu telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu
paplašināšanai un modernizēšanai, kā arī šiem mērķiem
nepieciešamo resursu mobilizācijai; |
|
Konferences tiek organizētas kā forums, kurā tiek pētīti
politiskie, organizatoriskie, ekspluatācijas, noteikumu
izstrādāšanas, tehniskie un finansiālie jautājumi un ar tiem
saistītās problēmas, to skaitā arī jaunu fondu avotu
noteikšana un ieviešana; |
212 |
d) pasaules un reģionālās telekomunikāciju attīstības
konferences kompetences robežās izskata iesniegtos ziņojumus
un izvērtē Sektora darbību; konferences var izskatīt arī
telekomunikāciju attīstības jautājumus, kuri attiecas uz citu
Savienības Sektoru darbību. |
213 |
2. Telekomunikāciju attīstības konferenču darba
kārtības projektu sagatavo Telekomunikāciju attīstības biroja
Direktors, un Ģenerālsekretārs iesniedz šo projektu Padomei
apstiprināšanai, kam jānotiek ar Dalībvalstu vairākuma
atbalstu pasaules konferences gadījumā, vai ar attiecīgam
reģionam piederošo Dalībvalstu vairākuma atbalstu reģionālas
konferences gadījumā, saskaņā ar šīs Konvencijas nr.47
noteikumiem. |
213a |
3. Pasaules telekomunikāciju attīstības konference
var nosūtīt noteiktus tās kompetencē ietilpstošus jautājumus
telekomunikāciju attīstības padomdevējai grupai rekomendāciju
izstrādāšanai. |
17.pants |
Telekomunikāciju attīstības pētniecības
grupas |
214 |
1. Telekomunikāciju attīstības pētniecības grupas
nodarbojas ar īpašiem telekomunikāciju jautājumiem, kuri
atbilst jaunattīstības valstu kopīgajām interesēm, ieskaitot
jautājumus, kuri noteikti nr.211. Šo pētniecības grupu skaits
ir ierobežots un tās tiek izveidotas uz laiku, ņemot vērā
fondu pieejamību. Tiek īpaši noteikti jautājumu izskatīšanas
termiņi un problēmu prioritāte, vadoties no jaunattīstības
valstu interesēm. |
215 |
2. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.119 noteikumiem
Radiosakaru, Telekomunikāciju standartizācijas un
Telekomunikāciju attīstības sektori nepārtraukti pārrauga
pētāmo jautājumu, lai nodrošinātu pētījumu sadali, uzlabotu
koordināciju. Sektori vienojas par procedūru, kā pārraudzība
veicama un kā efektīvi un vajadzīgā laikā panākama
vienošanās. |
215a |
3. Katra telekomunikāciju attīstības pētniecības
grupa gatavo pasaules telekomunikāciju attīstības konferencei
pārskatu, kurā norādīta darbu izpildes gaita un jebkuru jaunu
vai pārskatītu rekomendāciju projekti konferences
izskatīšanai. |
215b |
4. Telekomunikāciju attīstības pētniecības grupas
pēta jautājumus un gatavo rekomendāciju projektus, kuri tiek
apstiprināti saskaņā ar šīs Konvencijas nr.246a - nr.247
noteiktajām procedūrām. |
17a. pants |
Telekomunikāciju attīstības |
padomdevēja grupa |
215c |
1. Telekomunikāciju attīstības padomdevēja grupa
ir atvērta Dalībvalstu administrāciju pārstāvjiem, Sektora
Dalībnieku pārstāvjiem un pētniecības grupu vadītājiem un to
vietniekiem. |
215d |
2. Telekomunikāciju attīstības padomdevēja
grupa: |
215e |
(1) izskata prioritātes, programmas, darbību, finansu
jautājumus un stratēģiju, kas attiecas uz Telekomunikāciju
attīstības sektoru; |
215f |
(2) izskata šīs Konvencijas nr.209 ietvaros pieņemtās
darba programmas izpildes gaitu; |
215g |
(3) izstrādā vadlīnijas pētniecības grupu darbam; |
215h |
(4) cita starpā, rekomendē pasākumus, lai veicinātu
sadarbību un darba koordināciju ar Radiosakaru sektoru,
Telekomunikāciju standartizācijas sektoru un Ģenerālo
Sekretariātu, kā arī ar citām attiecīgām attīstības un
finansu institūcijām; |
215i |
(5) apstiprina sava darba procedūras, kas atbilst
pasaules telekomunikāciju attīstības konferences pieņemtajām
procedūrām; |
215j |
(6) gatavo pārskatu Telekomunikāciju attīstības biroja
Direktoram, sniedzot ziņojumu par pasākumiem attiecībā uz
augšminētajiem jautājumiem. |
215k |
3. Direktors var uzaicināt divpusējās sadarbības
un attīstības palīdzības aģentūru un daudzpusēju attīstības
institūciju pārstāvjus piedalīties padomdevējas grupas
sēdēs. |
18.pants |
Telekomunikāciju attīstības birojs |
216 |
1. Telekomunikāciju attīstības biroja Direktors
organizē un koordinē Telekomunikāciju attīstības sektora
darbu. |
217 |
2. Direktors: |
218 |
a) konsultanta statusā piedalās telekomunikāciju
attīstības konferenču un telekomunikāciju attīstības
pētniecības grupu apspriedēs. Direktors veic visus
nepieciešamos sagatavošanas darbus Telekomunikāciju
attīstības sektora konferencēm un sanāksmēm saskaņā ar
Konvencijas nr.94 noteikumiem, konsultējoties ar Ģenerālo
sekretariātu un nepieciešamības gadījumā ar citiem Savienības
Sektoriem, ievērojot Padomes direktīvas; |
219 |
b) apstrādā informāciju, kura saņemta no administrācijām
par Pilnvaroto pārstāvju konferences un telekomunikāciju
attīstības konferenču attiecīgo rezolūciju un lēmumu
piemērošanu, un sagatavo to publicēšanai; |
220 |
c) organizē informācijas apmaiņu ar Dalībvalstīm, izdara
grozījumus saskaņā ar jauninājumiem Telekomunikāciju
attīstības sektora dokumentos un datu bāzēs un saskaņā ar
Konstitūcijas nr.172 noteikumiem vienojas ar Ģenerālsekretāru
par to publicēšanu visās Savienības darba valodās; |
221 |
d) sadarbībā ar Ģenerālo Sekretariātu un citiem
Savienības Sektoriem apkopo un sagatavo publicēšanai gan
tehniska, gan administratīva rakstura informāciju, kura
varētu būt noderīga jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām
uzlabot to telekomunikāciju tīklu, vēršot uzmanību uz
Apvienoto Nāciju Organizācijas piedāvātajām starptautiskajām
programmām; |
222 |
e) iesniedz pasaules telekomunikāciju attīstības
konferencei pārskatu par Sektora darbību laika posmā pēc
iepriekšējās asamblejas; pārskatu par Sektora darbību divu
pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās konferences Direktors
iesniedz Padomei, kā arī Dalībvalstīm un Sektora
Dalībniekiem; |
223 |
f) gatavo uz izmaksām balstītu budžeta tāmi par
Telekomunikāciju attīstības sektora vajadzībām un nodod to
Ģenerālsekretāram izskatīšanai Koordinācijas komitejā un
iekļaušanai Savienības budžetā; |
223a |
g) gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par
pasākumiem, kuri jāveic Birojam Sektora darbības atbalstam
kopumā; šos plānus izskata telekomunikāciju attīstības
padomdevēja grupa un iesniedz Padomei; |
223b |
h) nodrošina nepieciešamo atbalstu telekomunikāciju
attīstības padomdevējai grupai un katru gadu sniedz ziņojumu
Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem, kā arī Padomei par
padomdevējas grupas darba rezultātiem. |
224 |
3. Direktors strādā koleģiāli ar pārējām vēlētajām
amatpersonām ar nolūku nodrošināt, lai Savienības kā
katalizatora loma telekomunikāciju attīstības stimulēšanā
tiktu nostiprināta, un kopīgi ar attiecīgā Biroja direktoru
veic nepieciešamos pasākumus piemērotu darbību uzsākšanai,
tajā skaitā sasauc informatīvas apspriedes par attiecīgā
Sektora darbību. |
225 |
4. Pēc ieinteresēto Dalībvalstu pieprasījuma
Direktors ar citu Biroju Direktoru palīdzību un, ja
nepieciešams, ar Ģenerālsekretāra palīdzību izpēta šo valstu
nacionālās telekomunikāciju problēmas un sniedz attiecīgus
padomus; gadījumos, kad tiek salīdzinātas tehniskas
alternatīvas, vērā var ņemt arī ekonomiska rakstura
faktorus. |
226 |
5. |
Padomes apstiprinātā budžeta ietvaros Direktors izvēlas
tehnisko un administratīvo Telekomunikāciju attīstības biroja
personālu. Personālu nozīmē Ģenerālsekretārs, iepriekš
vienojoties ar Direktoru. Galīgais lēmums par pieņemšanu
darbā vai atbrīvošanu no darba pieder Ģenerālsekretāram. |
227 |
izslēgts. |
8. nodaļa |
TRIM SEKTORIEM KOPĪGIE NOTEIKUMI |
19.pants |
Tiesību subjektu un organizāciju |
līdzdalība Savienības darbā |
228 |
1. Ģenerālsekretārs un Biroju Direktori veicina
šādu tiesību subjektu un organizāciju dalību Savienības
aktivitātēs: |
229 |
a) atzītas ekspluatācijas aģentūras, zinātniskas vai
industriālas organizācijas un finansu vai attīstības
institūcijas, kuras ir apstiprinājušas attiecīgās
Dalībvalstis; |
230 |
b) citi tiesību subjekti, kuri nodarbojas ar
telekomunikāciju jautājumiem un kurus ir apstiprinājušas
attiecīgās Dalībvalstis; |
231 |
c) reģionālas un citas starptautiskas telekomunikāciju,
standartizācijas, finansu vai attīstības organizācijas. |
232 |
2. Biroju Direktori cieši sadarbojas ar tiem
tiesību subjektiem vai organizācijām, kuras ir pilnvarotas
piedalīties viena vai vairāku Savienības Sektoru darbā. |
233 |
3. Lūgumu no tiesību subjekta, kurš minēts nr.229
un kuru apstiprinājusi attiecīgā Dalībvalsts, par
piedalīšanos Sektora darbā saskaņā ar Konstitūcijas un šīs
Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem Dalībvalsts iesniedz
Ģenerālsekretāram. |
234 |
4. Tiesību subjekta lūgums saskaņā ar nr.230, kuru
iesniegusi attiecīgā Dalībvalsts, tiek izskatīts saskaņā ar
Padomes apstiprināto procedūru. Šādu lūgumu Padome izskata
attiecībā uz tā atbilstību minētajai procedūrai. |
234a |
4bis. Alternatīvi, nr.229 vai nr.230 minēta
tiesību subjekta lūgums kļūt par Sektora Dalībnieku var tikt
nosūtīts tieši Ģenerālsekretāram. Dalībvalstīm, kuras
pilnvarojušas šādus tiesību subjektus nosūtīt lūgumu tieši
Ģenerālsekretāram, attiecīgi jāinformē pēdējais. Tiesību
subjektiem, kuru Dalībvalsts nav sniegusi šādu paziņojumu
Ģenerālsekretāram, nav tiesību uz tiešu lūgumu.
Ģenerālsekretārs regulāri aktualizē un publicē to Dalībvalstu
sarakstus, kuras ir pilnvarojušas savā jurisdikcijā vai
suverenitātē esošus tiesību subjektus iesniegt lūgumus tieši
Ģenerālsekretāram. |
234b |
4ter. Pēc lūguma saņemšanas tieši no tiesību
subjekta saskaņā ar nr.234a Ģenerālsekretārs, balstoties uz
Padomes noteiktiem kritērijiem, pārliecinās, ka kandidāta
funkcijas un mērķi atbilst Savienības mērķiem. Pēc tam
Ģenerālsekretārs bez kavēšanās informē iesniedzēja
Dalībvalsti, prasot lūgumam apstiprinājumu. Ja
Ģenerālsekretārs četru mēnešu laikā nesaņem nekādus
iebildumus no Dalībvalsts, tiek nosūtīta atgādinājuma
telegramma. Ja Ģenerālsekretārs četru mēnešu laikā pēc
atgādinājuma telegrammas nosūtīšanas nesaņem nekādus
iebildumus, iesniegums tiek uzskatīts par apstiprinātu. Ja
Ģenerālsekretārs saņem no Dalībvalsts iebildumu, tad
Ģenerālsekretārs uzaicina lūguma iesniedzēju sazināties ar
Dalībvalsti. |
234c |
4quater. Pilnvarojot tiešu lūguma nosūtīšanu,
Dalībvalsts var paziņot Ģenerālsekretāram, ka tā piešķir
Ģenerālsekretāram tiesības apstiprināt jebkuru lūgumu, kuru
nosūtījis šīs Dalībvalsts jurisdikcijā vai suverenitātē esošs
tiesību subjekts. |
235 |
5. Lai piedalītos Sektora darbā, lūgumi no
jebkuriem nr.231 minētajiem tiesību subjektiem vai
organizācijām (atšķirībā no Konvencijas nr.260 un nr.261
noteiktajiem) tiek nosūtīti Ģenerālsekretāram, un tālāk tiek
piemērota Padomes noteiktā procedūra. |
236 |
6. Jebkuras Konvencijas nr.260 - nr.262 minētās
organizācijas lūgums piedalīties Sektora darbā, nosūtāms
Ģenerālsekretāram un attiecīgā organizācija iekļaujama
sarakstos saskaņā ar nr.237 noteikumiem. |
237 |
7. Ģenerālsekretārs sastāda un uztur visu to
tiesību subjektu un organizāciju sarakstus, kuras minētas šīs
Konvencijas nr.229 - 231 un nr.260 - nr.262 un kuri ir
pilnvaroti piedalīties katra Sektora darbā, un pēc
atbilstošiem laika periodiem publicē un nosūta šos sarakstus
visām Dalībvalstīm, attiecīgajiem Sektora Dalībniekiem un
attiecīgā Biroja Direktoram. Šis Direktors paziņo šādiem
tiesību subjektiem un organizācijām par pasākumiem, kas
veikti pēc to lūguma, un informē attiecīgās
Dalībvalstis. |
238 |
8. Tiesību subjektu un organizāciju, kuras
iekļautas nr.237 minētajos sarakstos, līdzdalības nosacījumi
ir noteikti šajā pantā, 33.pantā un citos attiecīgos šīs
Konvencijas punktos. Konstitūcijas nr.25 - nr.28 noteikumi
tām nav piemērojami. |
239 |
9. Sektora Dalībnieks var rīkoties to
apstiprinājušās Dalībvalsts vārdā, ar noteikumu, ka
Dalībvalsts ir informējusi attiecīgā Biroja Direktoru par
šādu savu pilnvarojumu. |
240 |
10. Jebkuram Sektora Dalībniekam ir tiesības
denonsēt savu dalību, nosūtot par to paziņojumu
Ģenerālsekretāram. Šādu dalību var denonsēt arī attiecīgā
Dalībvalsts vai, ja Sektora Dalībnieks ir apstiprināts
atbilstoši nr.234c noteikumiem,- saskaņā ar Padomes noteikto
procedūru un kritērijiem. Denonsācija stājas spēkā vienu gadu
pēc datuma, kad paziņojumu ir saņēmis Ģenerālsekretārs. |
241 |
11. Ģenerālsekretārs veic labojumus tiesību
subjektu un organizāciju sarakstā, izslēdzot no tā jebkuru
tiesību subjektu vai organizāciju, kurai nav pilnvaras
piedalīties Sektora darbā, saskaņā ar Padomes noteiktajiem
kritērijiem un procedūru. |
241a |
12. Sektora asambleja vai konference var pieņemt
lēmumu par tiesību subjekta vai organizācijas uzņemšanu
asociētā dalībnieka statusā, lai tā piedalītos noteiktas šī
Sektora pētniecības grupas vai apakšgrupas darbā, saskaņā ar
šādiem principiem: |
241b |
(1) Jebkurš nr.229 - nr.231 minētais tiesību subjekts vai
organizācija var iesniegt pieteikumu par savu līdzdalību
noteiktas pētniecības grupas darbā kā asociēts
dalībnieks; |
241c |
(2) Gadījumos, kad Sektors ir pieņēmis lēmumu par
asociēto dalībnieku uzņemšanu, Ģenerālsekretārs piemēro šiem
pieteikuma iesniedzējiem šī panta attiecīgos noteikumus,
ņemot vērā dotā tiesību subjekta vai organizācijas lielumu un
citus attiecīgus kritērijus; |
241d |
(3) Asociētie dalībnieki, kuriem atļauts piedalīties
noteiktas pētniecības grupas darbā, netiek iekļauti nr.237
minētajā sarakstā; |
241e |
(4) Noteikumi, kuri regulē piedalīšanos pētījumu grupu
darbā, ir izklāstīti šīs Konvencijas nr.248b un nr.483a. |
20. pants |
Pētniecības grupu darba vadīšana |
242 |
1. Radiosakaru asambleja, pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asambleja un pasaules
telekomunikāciju attīstības konference katrai pētniecības
grupai ieceļ Priekšsēdētāju un vienu vai vairākus
Priekšsēdētāja vietniekus. Ieceļot Priekšsēdētājus un to
vietniekus, īpaša uzmanība jāpievērš prasībām attiecībā uz
kompetenci un vienlīdzīgu ģeogrāfisko sadalījumu, kā arī
nepieciešamībai sekmēt jaunattīstības valstu efektīvāku
līdzdalību. |
243 |
2. Ja to pieprasa pētniecības grupas darba slodze,
asambleja vai konference ieceļ tādu papildus Priekšsēdētāja
vietnieku, kādu tā uzskata par nepieciešamu. |
244 |
3. Ja starp divām attiecīgā Sektora asamblejām vai
konferencēm pētniecības grupas Priekšsēdētājs nevar turpināt
pildīt savus pienākumus un iecelts tikai viens Priekšsēdētāja
vietnieks, Priekšsēdētāja vietnieks uzņemas Priekšsēdētāja
pienākumu pildīšanu. Pētniecības grupās, kurās ir iecelti
vairāki Priekšsēdētāja vietnieki, nākamajā pētnieciskās
grupas sanāksmē no Priekšsēdētāja vietnieku vidus tiek
ievēlēts jauns Priekšsēdētājs un nepieciešamības gadījumā -
jauns Priekšsēdētāja vietnieks no pētniecības grupas
darbinieku vidus. Līdzīgi ievēlams jauns Priekšsēdētāja
vietnieks, ja viens no Priekšsēdētāja vietniekiem nevar
turpināt pildīt savus pienākumus. |
245 |
4. Pētniecības grupas iespēju robežās sadarbojas
sarakstes veidā, lietojot mūsdienīgus sakaru līdzekļus. |
246 |
5. Katra Sektora Biroja Direktors, vadoties pēc
kompetentas konferences vai asamblejas lēmumiem un
konsultējoties ar Ģenerālsekretāru, un koordinējot darbu pēc
Konstitūcijas un Konvencijas prasībām, izstrādā pētniecības
grupu sēžu ģenerālplānu. |
246a |
5bis. (1) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki
apstiprina jautājumus, kuri ir jāpēta saskaņā ar attiecīgās
konferences vai asamblejas apstiprinātajām procedūrām,
ieskaitot norādījumu, vai darba rezultātā izstrādātās
rekomendācijas ir jānosūta oficiālai konsultācijai
Dalībvalstīm, vai nē. |
246b |
(2) Rekomendācijas, kuras tiek izstrādātas augstāk minēto
jautājumu izpētes rezultātā, pētniecības grupa apstiprina
saskaņā ar attiecīgās konferences vai asamblejas pieņemto
procedūru. Tās rekomendācijas, kurām nav nepieciešama
oficiāla konsultēšanās ar Dalībvalstīm, tiek uzskatītas par
apstiprinātām. |
246c |
(3) Rekomendācija, kurai nepieciešama oficiāla
konsultēšanās ar Dalībvalstīm, pakļaujas vai nu nr.247
minētajai procedūrai, vai nu tiek nodota attiecīgās
konferences vai asamblejas izskatīšanai. |
246d |
(4) Nr.246a un nr.246b netiek piemērotas jautājumiem un
rekomendācijām, kuras ietekmē politiku vai normatīvos aktus,
piemēram: |
246e |
a) jautājumiem un rekomendācijām, kuras apstiprinājis
Radiosakaru sektors attiecībā uz radiosakaru konferenču
darbu, kā arī citām jautājumu un rekomendāciju kategorijām,
par kurām lēmumus var pieņemt radiosakaru asambleja; |
246f |
b) jautājumiem un rekomendācijām, ko apstiprinājis
Telekomunikāciju standartizācijas sektors un kas attiecas uz
tarifu un grāmatvedības jautājumiem, kā arī attiecīgiem
numurēšanas un adresēšanas plāniem; |
246g |
c) jautājumiem un rekomendācijām, ko apstiprinājis
Telekomunikāciju attīstības sektors un kas attiecas uz
normatīviem, politikas un finansu jautājumiem; |
246h |
d) jautājumiem un rekomendācijām, ja rodas jebkādas
šaubas par to apjomu. |
247 |
6. Pētniecības grupas var sākt darbības, lai
iegūtu Dalībvalstu apstiprinājumu rekomendācijām, kuras
izstrādātas starplaikā starp divām asamblejām vai
konferencēm. Šāda apstiprinājuma saņemšanai izmanto
procedūras, kuras apstiprinājusi kompetenta attiecīgā
asambleja vai konference. |
247a |
6bis. Rekomendācijām, kuras apstiprinātas nr.246b
vai nr.247 norādītajā kārtībā, ir tāds pats statuss, kā tām,
kuras apstiprinājusi tieši asambleja vai konference. |
248 |
7. Nepieciešamības gadījumā var tikt izveidotas
apvienotas darba grupas, lai izstrādātu jautājumus, kuru
pētīšanai nepieciešama vairāku pētniecības grupu ekspertu
līdzdalība. |
248a |
7bis. Saskaņā ar attiecīgā Sektora izstrādāto
procedūru Biroja Direktors pēc konsultācijām ar attiecīgās
pētniecības grupas vadītāju var uzaicināt kādu organizāciju,
kura nav pārstāvēta Sektorā, nosūtīt savus pārstāvjus, lai
tie piedalītos kāda jautājuma izpētē attiecīgās pētniecības
grupas vai tai pakļautu grupu darba ietvaros. |
248b |
7ter. Asociētajam dalībniekam, kā tas noteikts šīs
Konvencijas nr.241a, ir atļauts piedalīties izvēlētās
pētniecības grupas darbā, nepiedaloties šajā grupā
notiekošajā lēmumu pieņemšanā vai pasākumos, kuri saistīti ar
sakariem ar citām grupām. |
249 |
8. Attiecīgā Biroja Direktors nosūta pētniecības
grupu darba rezultātu apkopojumu administrācijām,
organizācijām un tiesību subjektiem, kuras piedalās Sektora
darbā. Šie ziņojumi ietver rekomendāciju sarakstu, kurš
akceptēts saskaņā ar nr.247 noteikumiem. Ziņojumi nosūtāmi
pēc iespējas īsākā laikā un lai tos saņemtu vismaz vienu
mēnesi pirms attiecīgās konferences nākošās sesijas sākuma
datuma. |
21.pants |
Starpkonferenču rekomendācijas |
250 |
1. Jebkura konference var iesniegt citai
Savienības konferencei rekomendācijas, kuras ir tās
kompetencē. |
251 |
2. Šādas rekomendācijas nosūtāmas
Ģenerālsekretāram savlaicīgi, lai varētu veikt koordināciju
un sazināšanos, kā tas noteikts Konvencijas nr.320
noteikumos. |
22.pants |
Sektoru un starptautisko organizāciju
attiecības |
252 |
1. Biroju Direktori saskaņā ar Konstitūcijā un
Konvencijā noteikto un pēc kompetentu konferenču un asambleju
noteiktajām konsultācijām un koordinēšanas var vienoties par
kopīgu divu vai trīs Sektoru pētniecības grupu apspriežu
organizēšanu, lai izskatītu kopīgi interesējošos jautājumus
un izstrādātu rekomendāciju projektus. Šie rekomendāciju
projekti iesniedzami izskatīšanai kompetentās konferencēs vai
attiecīgo Sektoru asamblejās. |
253 |
2. Kā konsultanti Sektora konferencēs vai sēdēs
var piedalīties: Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra
vietnieks, Sektoru Biroju Direktori vai to pārstāvji un Radio
lietu valdes locekļi. Ja nepieciešams kā konsultantus
pieaicina no Ģenerālā Sekretariāta vai jebkura cita Sektora
pārstāvjus, kuri nav pārstāvēti. |
254 |
3. Gadījumā, ja Sektoru uzaicina piedalīties kādas
starptautiskas organizācijas sanāksmē, tā Direktors ir
pilnvarots veikt sagatavošanas darbus šī Sektora
pārstāvniecībai padomdevēja statusā, ņemot vērā konvencijas
nr.107 noteikumus. |
|
II sadaļa |
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI |
ATTIECĪBĀ UZ KONFERENCĒM UN
ASAMBLEJĀM |
23.pants |
Uzaicināšana un iekļaušana |
Pilnvaroto pārstāvju konferences
darbā, |
ja ir valdība, kura uzaicina |
255 |
1. Konferences norises precīzu vietu un laiku
nosaka saskaņā ar Konvencijas 1.panta noteikumiem pēc
konsultācijām ar valdību, kura uzaicina. |
256 |
2. (1) Vienu gadu pirms konferences atklāšanas
datuma uzaicinošā valdība nosūta ielūgumu visu Dalībvalstu
valdībām. |
257 |
(2) Ielūgumus var sūtīt tieši vai ar Ģenerālsekretāra,
vai jebkuras citas valdības starpniecību. |
258 |
3. Ģenerālsekretārs uzaicina šādus tiesību
subjektus un organizācijas nosūtīt savus novērotājus: |
259 |
a) Apvienoto Nāciju Organizāciju; |
260 |
b) Konstitūcijas 43.pantā noteiktās reģionālās
telekomunikāciju organizācijas; |
261 |
c) |
starpvaldību organizācijas, kuras izmanto satelītu
sistēmas; |
262 |
d) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras un
Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūru; |
262a |
e) tiesību subjektus un organizācijas, kuras minētas šīs
Konvencijas nr.229, kā arī starptautiska rakstura
organizācijas, kuras pārstāv šādus tiesību subjektus un
organizācijas. |
263 |
4. (1) Dalībvalstu atbildes uzaicinošai valdībai
tiek nosūtītas vismaz vienu mēnesi pirms konferences
atklāšanas, un tām jāsatur, cik vien iespējams, pilnīga
informācija par delegācijas sastāvu. |
264 |
(2) Atbildes adresējamas tieši valdībai, kura uzaicina,
vai tās nosūtāmas ar Ģenerālsekretāra vai jebkuras citas
valdības starpniecību. |
265 |
(3) To organizāciju un aģentūru atbildes, kuras minētas
nr.259 - nr.262a, Ģenerālsekretārs saņem vienu mēnesi pirms
konferences atklāšanas datuma. |
266 |
5. Ģenerālais sekretariāts un Savienības trīs
Biroji Konferencē tiek pārstāvēti padomdevēju statusā. |
267 |
6. Pilnvaroto pārstāvju konferences darbā
piedalās: |
268 |
a) delegācijas; |
269 |
b) novērotāji no tādām organizācijām un aģentūrām, kuras
uzaicinātas saskaņā ar nr.259 - nr.262a. |
24.pants |
Uzaicināšana un iekļaušana |
radiosakaru konferenču darbā, |
ja ir valdība, kura uzaicina |
270 |
1. Konferences norises precīzu vietu un laiku
nosaka saskaņā ar Konvencijas 3.panta noteikumiem pēc
konsultācijām ar valdību, kura uzaicina. |
271 |
2. (1) Šīs Konvencijas nr.256 - nr.265 attiecas
arī uz radiosakaru konferencēm. |
272 |
(2) Dalībvalstis informē Sektora Dalībniekus par ielūgumu
piedalīties radiosakaru konferencē, kuru tās ir
saņēmušas. |
273 |
3. (1) Valdība, kura uzaicina saskaņā ar Padomes
priekšlikumu pēc tās ierosinājuma, var paziņot par konferenci
Konvencijas nr.259 - nr.262 neminētajām starptautiskajām
organizācijām, kuras varētu būt ieinteresētas novērotāju
nosūtīšanā uz konferenci padomdevēju statusā. |
274 |
(2) Nr.273 noteiktās ieinteresētās starptautiskās
organizācijas nosūta valdībai, kura uzaicina, iesniegumu,
kurā tās izsaka lūgumu iekļaut tās konferences darbā.
Iesniegums nosūtāms divu mēnešu laikā pēc paziņošanas. |
275 |
(3) Valdība, kura uzaicina, apkopo lūgumus par
piedalīšanos un pati konference pieņem lēmumu, vai attiecīgās
organizācijas iekļaujamas. |
276 |
4. Radiosakaru konferenču darbā iekļaujami: |
277 |
a) delegācijas; |
278 |
b) novērotāji no Konvencijas nr.259 - nr.262 noteiktajām
organizācijām un aģentūrām; |
279 |
c) novērotāji no starptautiskajām organizācijām, kuri
iekļauti saskaņā ar nr.273 - nr.275 noteikumiem; |
280 |
d) novērotāji, kuri pārstāv Radiosakaru sektora
Dalībniekus un kurus attiecīgi pilnvarojusi konkrētā
Dalībvalsts; |
281 |
e) padomdevēju statusā vēlētas amatpersonas, ja
konferencē tiek iztirzāti jautājumi, kuri ir viņu kompetencē,
kā arī Radio lietu valdes locekļi; |
282 |
f) novērotāji no Dalībvalstīm, kuri bez balsstiesībām
piedalās reģionālā radiosakaru konferencē kādā reģionā, pie
kura šīs Dalībvalstis nepieder. |
25.pants |
Uzaicināšana un iekļaušana |
radiosakaru asambleju un Pasaules |
telekomunikāciju standartizācijas
asambleju un telekomunikāciju attīstības konferenču |
darbā, ja ir valdība, kura uzaicina |
283 |
1. Katras asamblejas vai konferences norises
precīzu vietu un laiku nosaka saskaņā ar Konvencijas 3.panta
noteikumiem pēc konsultēšanās ar valdību, kura uzaicina. |
284 |
2. Vienu gadu pirms asamblejas vai konferences
atklāšanas datuma Ģenerālsekretārs pēc konsultēšanās ar
attiecīgā Biroja Direktoru nosūta uzaicinājumus: |
285 |
a) katras Dalībvalsts administrācijai; |
286 |
b) attiecīgo Sektoru Dalībniekiem; |
287 |
c) Konstitūcijas 43.pantā minētajām reģionālajām
telekomunikāciju organizācijām; |
288 |
d) starpvaldību organizācijām, kuras izmanto satelītu
sistēmas; |
289 |
e) jebkurai citai reģionālajai vai citai starptautiskai
organizācijai, kura nodarbojas ar asambleju vai konferenci
interesējošiem jautājumiem. |
290 |
3. Ģenerālsekretārs uzaicina šādas organizācijas
vai aģentūras atsūtīt savus novērotājus: |
291 |
a) Apvienoto Nāciju Organizāciju; |
292 |
b) Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras
un Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūru. |
293 |
4. Atbildēm jānonāk Ģenerālsekretāra rīcībā vismaz
vienu mēnesi pirms asamblejas vai konferences atklāšanas
datuma, saturot pilnīgu informāciju par delegācijas vai
pārstāvju sastāvu. |
294 |
5. Ģenerālā sekretariāta un Savienības vēlēto
amatpersonu pārstāvji piedalās konferencē vai asamblejā
padomdevēju statusā. |
295 |
6. Asamblejas vai konferences darbā
jāiekļauj: |
296 |
a) delegācijas; |
297 |
b) novērotāji no organizācijām un aģentūrām, kuri
uzaicināti piedalīties saskaņā ar nr.287 - nr.289, nr.291, un
nr.292 noteikumiem; |
298 |
c) attiecīgo Sektoru Dalībnieku pārstāvji. |
26.pants |
Pasaules konferenču vai asambleju |
sasaukšanas vai atcelšanas procedūra |
pēc Dalībvalstu ierosinājuma |
vai Padomes priekšlikuma |
299 |
1. Zemāk sniegtajos noteikumos ir izklāstītas
procedūras, kuras piemērojamas, lai sasauktu otro pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asambleju starplaikā starp
divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm un noteiktu precīzu
tās norises vietu un laiku, kā arī lai atceltu otro pasaules
radiosakaru konferenci vai otro radiosakaru asambleju. |
300 |
2. (1) Jebkurai Dalībvalstij, kura vēlas otrās
pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas
sasaukšanu, par to jāinformē Ģenerālsekretārs, norādot
asamblejas norises vēlamo vietu un datumus. |
301 |
(2) Saņemot analogus ierosinājumus no vismaz vienas
ceturtdaļas Dalībvalstu, Ģenerālsekretārs par to nekavējoties
informē visas Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos
telekomunikāciju līdzekļus un lūdzot tās sešu nedēļu laikā
sniegt atbildi, vai tās piekrīt šādam ierosinājumam vai
nē. |
302 |
(3) Ja Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši
šīs Konvencijas nr.47, piekrīt šādam ierosinājumam kopumā,
tas ir, ja tās akceptē piedāvāto vietu un laiku,
Ģenerālsekretārs par to nekavējoties informē visas
Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos telekomunikāciju
līdzekļus. |
303 |
(4) Ja pieņemtais priekšlikums attiecas uz asambleju,
kurai jānotiek jebkur citur, tikai ne Savienības galvenajā
mītnē, tad Ģenerālsekretārs ar attiecīgās valdības piekrišanu
veic nepieciešamos pasākumus asamblejas sasaukšanai. |
304 |
(5) Ja ierosinājumu kopumā (vietu un datumus) nav
akceptējis Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši
šīs Konvencijas nr.47, Ģenerālsekretārs informē Dalībvalstis
par saņemtajām atbildēm, lūdzot tās sniegt galīgo atbildi par
domstarpības izraisījušo viedokli vai viedokļiem sešu nedēļu
laikā pēc lūguma saņemšanas. |
305 |
(6) Šādi viedokļi tiek uzskatīti par akceptētiem, ja tos
apstiprina Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši
šīs Konvencijas nr.47. |
306 |
3. (1) Jebkurai Dalībvalstij, kura vēlas atcelt
otro pasaules radiosakaru konferenci vai otro radiosakaru
asambleju, par to jāinformē Ģenerālsekretārs. Saņemot
analogus ierosinājumus no vismaz vienas ceturtdaļas
Dalībvalstu, Ģenerālsekretārs par to nekavējoties informē
visas Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos
telekomunikāciju līdzekļus un lūdzot tās sešu nedēļu laikā
sniegt atbildi, vai tās piekrīt šādam ierosinājumam vai
nē. |
307 |
(2) Ja Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši
šīs Konvencijas nr.47, piekrīt šādam ierosinājumam,
Ģenerālsekretārs par to nekavējoties informē visas
Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos telekomunikāciju
līdzekļus, un konference vai asambleja tiek atcelta. |
308 |
4. Nr.301 - nr.307 noteikumi, izņemot nr.306,
attiecināmi arī uz gadījumiem, kad piedāvājumu sasaukt otru
pasaules telekomunikāciju standartizācijas konferenci vai
atcelt otru pasaules radiosakaru konferenci vai otru
radiosakaru asambleju izteikusi Padome. |
309 |
5. Jebkurai Dalībvalstij, kura vēlas, lai tiktu
sasaukta kāda pasaules konference par starptautiskajām
telekomunikācijām, priekšlikums par to ir jāizsaka Pilnvaroto
pārstāvju konferencei; šādas konferences dienas kārtību,
precīzu norises vietu un laiku nosaka saskaņā ar šīs
Konvencijas 3.panta noteikumiem. |
27.pants |
Reģionālo konferenču sasaukšanas procedūra
pēc Dalībvalstu ierosinājuma |
vai Padomes priekšlikuma |
310 |
Reģionālas konferences gadījumā šīs Konvencijas nr.300 -
nr.305 noteiktā procedūra ir piemērojama tikai attiecībā uz
vienam reģionam piederošām Dalībvalstīm. Ja šāda konference
tiek sasaukta pēc reģiona Dalībvalstu iniciatīvas, ir
pietiekami, lai Ģenerālsekretārs saņemtu šādus ierosinājumus
no vienas ceturtdaļas attiecīgā reģiona Dalībvalstu. Šīs
Konvencijas nr.301 - nr.305 noteiktā procedūra ir piemērojama
arī gadījumos, kad iniciatīva par šādas konferences
sasaukšanu nāk no Padomes puses. |
28.pants |
Noteikumi attiecībā uz konferencēm |
un asamblejām, |
ja nav valdības, kura uzaicina |
311 |
Ja notiek kāda konference vai asambleja un nav valdības,
kura uzaicina, jāpiemēro šīs Konvencijas 23., 24. un 25.panta
noteikumi. Ģenerālsekretārs veic nepieciešamos pasākumus, lai
sasauktu un noorganizētu konferenci vai asambleju Savienības
galvenajā mītnē pēc šī jautājuma saskaņošanas ar Šveices
Konfederācijas valdību. |
29.pants |
Konferences vai asamblejas |
norises vietas vai datumu grozījumi |
312 |
1. Pēc analoģijas tiek piemēroti šīs Konvencijas
26.un 27.panta noteikumi attiecībā uz konferences vai
asamblejas sasaukšanu, ja Dalībvalstis pieprasa vai Padome
ierosina grozīt konferences vai asamblejas vietu un/vai
datumus. Taču šādi grozījumi tiek izdarīti vienīgi tad, ja
tos atbalsta Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši
šīs Konvencijas nr.47 noteikumiem. |
313 |
2. Jebkura Dalībvalsts, kura ierosina grozīt
konferences vai asamblejas norises vietu vai laiku, pati ir
atbildīga par to, lai savam priekšlikumam saņemtu
nepieciešamo citu Dalībvalstu atbalstu. |
314 |
3. Ģenerālsekretārs saskaņā ar Konvencijas nr.301
noteikto sazināšanos norāda vietas vai laika izmaiņu radītās
iespējamās finansiālās sekas, ņemot vērā veiktos izdevumu
aprēķinus konferences sagatavošanai iepriekš izraudzītajā
vietā. |
30.pants |
Termiņi un noteikumi konferencēm adresēto
priekšlikumu un ziņojumu iesniegšanai |
315 |
1. Šīs panta noteikumi attiecināmi uz Pilnvaroto
pārstāvju konferencēm, pasaules un reģionālajām radiosakaru
konferencēm un pasaules konferencēm starptautisko
telekomunikāciju jautājumos. |
316 |
2. Tūlīt pēc uzaicinājumu izsūtīšanas
Ģenerālsekretārs lūdz Dalībvalstis iesniegt priekšlikumus
attiecībā uz konferences darbu vismaz četrus mēnešus pirms
konferences atklāšanas. |
317 |
3. Visiem priekšlikumiem, kuru pieņemšana var
izraisīt grozījumus Konstitūcijā vai Konvencijā, vai arī
Administratīvo noteikumu pārskatīšanu, pievienojamas norādes,
kuras identificē ar numuriem, tās teksta daļas, kurās
izdarāmi grozījumi vai kuras nepieciešams pārskatīt. Par
katru atsevišķo priekšlikumu jāsniedz pēc iespējas īsāks
paskaidrojums. |
318 |
4. Katru jebkuras Dalībvalsts iesniegtu
priekšlikumu tā izcelsmes apzīmēšanas nolūkos
Ģenerālsekretārs apzīmē ar attiecīgajai Dalībvalstij
Savienības piešķirto simbolu. Ja priekšlikumu kopīgi ir
iesniegušas vairākas Dalībvalstis, tad, ja tas praktiski ir
iespējams, šo priekšlikumu apzīmē ar katras iesniegušās
Dalībvalsts simbolu. |
319 |
5. Ģenerālsekretārs paziņo priekšlikumus visām
Dalībvalstīm tūlīt pēc šo priekšlikumu saņemšanas. |
320 |
6. Ģenerālsekretārs savāc un koordinē no
Dalībvalstīm saņemtos priekšlikumus un nodod tos Dalībvalstīm
tūlīt pēc šo priekšlikumu saņemšanas, taču nekādā gadījumā ne
vēlāk, kā divus mēnešus pirms konferences atklāšanas. Vēlētām
Savienības amatpersonām un personālam, kā arī tiem
novērotājiem un pārstāvjiem, kuri saskaņā ar attiecīgajiem
šīs Konvencijas noteikumiem drīkst piedalīties konferencēs,
nav tiesību iesniegt priekšlikumus. |
321 |
7. Ģenerālsekretārs savāc arī no Dalībvalstīm,
Padomes un Savienības Sektoriem saņemtos ziņojumus un
konferenču rekomendācijas, un nodod tos Dalībvalstīm kopā ar
visiem Ģenerālsekretāra ziņojumiem vēlākais četrus mēnešus
pirms konferences atklāšanas. |
322 |
8. Priekšlikumus, kuri saņemti pēc nr.316 minētā
termiņa beigšanās, Ģenerālsekretārs nodod Dalībvalstīm tik
ātri, cik vien tas ir praktiski iespējams. |
323 |
9. Šī panta noteikumi bez izņēmumiem attiecināmi
arī uz Konstitūcijas 55.panta un Konvencijas 42.panta
noteikumiem par grozījumu veikšanu. |
31.pants |
Akreditācijas konferencēm |
324 |
1. Delegācijai, kuru Dalībvalsts nosūta uz
Pilnvaroto pārstāvju konferenci, radiosakaru konferenci vai
pasaules konferenci starptautisko telekomunikāciju
jautājumos, jābūt attiecīgi akreditētai saskaņā ar nr.325 -
nr.331 noteikumiem. |
325 |
2. (1) Delegāciju akreditācijai uz Pilnvaroto
pārstāvju konferenci nepieciešami attiecīgi instrumenti,
kurus parakstījis valsts prezidents, valdības vadītājs vai
ārlietu ministrs. |
326 |
(2) Delegāciju akreditācijai uz citām konferencēm, kuras
minētas iepriekš nr.324, nepieciešami attiecīgi instrumenti,
kurus parakstījis valsts prezidents, valdības vadītājs,
ārlietu ministrs vai ministrs, kurš valdībā ir atbildīgs par
jautājumiem, kuri tiek apskatīti konferencē. |
327 |
(3) Saskaņā ar nr.325 vai nr.326 minētās institūcijas
apstiprinājumu pirms Noslēguma aktu parakstīšanas delegāciju
var provizoriski akreditēt attiecīgās Dalībvalsts
diplomātiskās misijas konferences norises valstī vadītājs. Ja
konference notiek Šveices Konfederācijā, delegāciju
provizoriski var akreditēt arī attiecīgās Dalībvalsts
pastāvīgās pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā
Ženēvas biroja vadītājs. |
328 |
3. Akreditācija tiek akceptēta, ja tos
parakstījusi kāda no kompetentām institūcijām saskaņā ar
nr.325 - nr.327 un ja tie atbilst kādam no zemāk minētajiem
kritērijiem: |
329 |
- tie piešķir delegācijai visas pilnvaras; |
330 |
- tie pilnvaro delegāciju pārstāvēt tās valdību bez
ierobežojumiem; |
331 |
- tie piešķir delegācijai vai tās atsevišķiem
dalībniekiem tiesības parakstīt Noslēguma aktus. |
332 |
4. (1) Delegācijai, kuras akreditāciju ir
apstiprinājusi Plenārsēde, ir tiesības realizēt attiecīgās
Dalībvalsts balsstiesības saskaņā ar Konstitūcijas nr.169 un
nr.210 noteikumiem un parakstīt noslēguma aktus. |
333 |
(2) Delegācijai, kuras akreditācijas rakstus Plenārsēde
atzinusi par nederīgiem, nav balsstiesību un tiesību
parakstīt Noslēguma aktus līdz brīdim, kad situācija tiek
atbilstoši mainīta. |
334 |
5. Akreditācijas raksti jānodod konferences
sekretariātā pēc iespējas ātrāk. Komitejai, kura minēta
konferenču un pārējo asambleju Procedūras noteikumu nr.23,
tiek uzticēts veikt to verifikāciju, un šī komiteja ziņo par
saviem slēdzieniem Plenārsēdei pēdējās noteiktajos termiņos.
Līdz Plenārsēdes lēmuma pieņemšanai attiecīgajai delegācijai
ir tiesības piedalīties konferencē un realizēt attiecīgās
Dalībvalsts balsstiesības. |
335 |
6. Kopumā Dalībvalstīm jācenšas uz Savienības
konferencēm sūtīt savas delegācijas. Taču, ja kāda
Dalībvalsts ārkārtas iemeslu dēļ nevar nosūtīt savu
delegāciju, tā var pilnvarot kādas citas Dalībvalsts
delegāciju balsot un parakstīties tās vārdā. Šāds
pilnvarojums jānoformē dokumenta veidā, kuru ir parakstījusi
kāda no nr.325 vai nr.326 minētajām institūcijām. |
336 |
7. Delegācija, kurai ir balsstiesības, var
piešķirt citai delegācijai, kurai arī ir balsstiesības,
mandātu balsošanai vienā vai vairākās sēdēs, kurās tā pati
nevar piedalīties. Tādā gadījumā tai savlaicīgi par to
rakstiski jāinformē konferences Priekšsēdētājs. |
337 |
8. Delegācija var izmantot ne vairāk kā vienu
pilnvarotu balsi. |
338 |
9. Netiek pieņemta akreditācijas un pilnvaru
nodošana ar telegrammu. Tiek pieņemtas telegrammā nosūtītas
atbildes konferences Priekšsēdētājam vai sekretariātam par
neskaidrībām attiecībā uz akreditāciju. |
339 |
10. Dalībvalsts vai pilnvarots tiesību subjekts,
vai organizācija, kura vēlas nosūtīt delegāciju vai
pārstāvjus uz telekomunikāciju standartizācijas asambleju,
telekomunikāciju attīstības konferenci vai radiosakaru
asambleju, informē par to attiecīgā Sektora Biroja Direktoru,
norādot delegācijas locekļu vai pārstāvju vārdus un
amatus. |
|
izslēgts. |
III sadaļa |
32.pants |
Konferenču un citu sanāksmju |
procedūras noteikumi |
339a |
1. Konferenču un citu asambleju Procedūras
noteikumus pieņem Pilnvaroto pārstāvju konference.
Nosacījumi, kuri regulē šo Procedūras noteikumu grozīšanu un
šādu grozījumu stāšanos spēkā, ir izklāstīti pašos šajos
Procedūras noteikumos. |
340 |
2. Procedūras noteikumi tiek piemēroti,
neietekmējot Konstitūcijas 55.pantā un šīs Konvencijas
42.pantā minētos grozījumu noteikumus. |
32a. pants |
Balsstiesības |
340a |
1. Visās konferences, asamblejas sanāksmēs vai
citās sanāksmēs jebkuras Dalībvalsts delegācijai, kuru šī
Dalībvalsts ir attiecīgi akreditējusi dalībai šīs
konferences, asamblejas vai citas sanāksmes darbā, ir
tiesības uz vienu balsi saskaņā ar Konstitūcijas
3.pantu. |
340b |
2. Dalībvalsts delegācija realizē balsstiesības
saskaņā ar šīs Konvencijas 31.panta nosacījumiem. |
340c |
3. Ja Dalībvalsti radiosakaru asamblejā, pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asamblejā vai
telekomunikāciju attīstības konferencē nepārstāv tās
administrācija, attiecīgās Dalībvalsts atzīto ekspluatācijas
aģentūru pārstāvjiem kopumā, neatkarīgi no to skaita, ir
tiesības uz vienu balsi saskaņā ar šīs Konvencijas nr.239
noteikumiem. Uz augstāk minētajām konferencēm un asamblejām
attiecas šīs Konvencijas nr.335 - nr.338 noteikumi par
pilnvaru nodošanu. |
32b. pants |
Atrunas |
340d |
1. Kopumā, jebkurai delegācijai, kuras viedokli
neatbalsta pārējās delegācijas, jācenšas, cik vien tas
iespējams, panākt atbilstību vairākuma viedoklim. |
340e |
2. Jebkura Dalībvalsts, kura Pilnvaroto pārstāvju
konferences laikā ir rezervējusi sev tiesības izdarīt
atrunas, kā tas norādīts tās deklarācijā, parakstot noslēguma
aktus, var izdarīt atrunas attiecībā uz kādu Konstitūcijas
vai šīs Konvencijas grozījumu, līdz brīdim, kad tās
ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās
instruments attiecībā uz grozījumu, būs deponēts
Ģenerālsekretāram. |
340f |
3. Ja kādai delegācijai rodas iespaids, ka tās
valdība nepiekritīs uzņemties saistības sakarā ar
Administratīvo noteikumu grozīšanu, šī delegācija var izdarīt
atrunas, gan galīgas, gan provizoriskas, attiecībā uz šādu
lēmumu grozījumu pieņemošās konferences beigās; visas šādas
atrunas var izdarīt arī jebkura delegācija tādas Dalībvalsts
vārdā, kura nepiedalās lemttiesīgajā konferencē un kura ir
piešķīrusi šai delegācijai pilnvaras parakstīt noslēguma
aktus saskaņā ar šīs Konvencijas 31.panta noteikumiem. |
340g |
4. Pēc konferences izdarīta atruna ir spēkā
vienīgi tad, ja to izdarījusī Dalībvalsts oficiāli apstiprina
šo atrunu, paziņojot par savu piekrišanu uzņemties saistības
ar tās konferences apstiprināto grozīto vai pārskatīto
instrumentu, kuras beigās tā ir izdarījusi atrunu par
attiecīgo jautājumu. |
341 - |
467 |
izslēgti. |
IV sadaļa |
PĀRĒJIE NOTEIKUMI |
33.pants |
Finanses |
468 |
1. (1) Skala, no kuras katra Dalībvalsts saskaņā
ar nr.468a noteikumiem vai Sektora Dalībnieks saskaņā ar
nr.468b noteikumiem izvēlas attiecīgo ieguldījuma klasi
atbilstoši Konstitūcijas 28.panta attiecīgajiem noteikumiem,
ir šāda: |
|
40 vienību klase |
8 vienību klase |
|
35 vienību klase |
5 vienību klase |
|
30 vienību klase |
4 vienību klase |
|
28 vienību klase |
3 vienību klase |
|
25 vienību klase |
2 vienību klase |
|
23 vienību klase |
11/2 vienību klase |
|
20 vienību klase |
1 vienības klase |
|
18 vienību klase |
1/2 vienības klase |
|
15 vienību klase |
1/4 vienības klase |
|
13 vienību klase |
1/8 vienības klase |
|
10 vienību klase |
1/16 vienības klase |
468a |
(1bis) Tikai tās Dalībvalstis, kuras Apvienoto Nāciju
Organizācija klasificējusi kā vismazāk attīstītās valstis, un
tās, kuras noteikusi Padome, drīkst izvēlēties 1/8 un 1/16
vienības ieguldījuma klasi. |
468b |
(1ter) Sektoru Dalībnieki nedrīkst izvēlēties ieguldījuma
klasi, kas zemāka par 1/2 vienības klasi, izņemot
Telekomunikāciju attīstības sektora Dalībniekus, kuri var
izvēlēties 1/4, 1/8 un 1/16 vienības ieguldījumu klases.
Tomēr 1/16 vienības klase ir rezervēta Sektoru Dalībniekiem
no jaunattīstības valstīm, kā tās noteiktas Apvienoto Nāciju
Organizāciju Attīstības programmas (UNDP) sarakstā, ko
izskata ITU Padome. |
469 |
(2) Papildus ieguldījuma klasēm, kuras uzskaitītas
nr.468, jebkura Dalībvalsts vai Sektora Dalībnieks drīkst
izvēlēties ieguldījuma klasi, kura lielāka par 40
vienībām. |
470 |
(3) Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo visām
Dalībvalstīm, kuras nav pārstāvētas Pilnvaroto pārstāvju
konferencē, visu Dalībvalstu lēmumus par to izvēlētajām
ieguldījumu klasēm. |
471 |
izslēgts. |
472 |
2. (1) Katrai jaunai Dalībvalstij un Sektora
Dalībniekam par tā uzņemšanas vai pievienošanās gadu ir
jāmaksā savs ieguldījums, kuru aprēķina no uzņemšanas vai
pievienošanās mēneša pirmā datuma. |
473 |
(2) Ja kāda Dalībvalsts denonsē savu dalību Konstitūcijā
un šajā Konvencijā vai ja kāds Sektora Dalībnieks denonsē
savu dalību attiecīgajā Sektorā, tam ir jāmaksā savs
ieguldījums līdz pat tā mēneša pēdējai dienai, kurā šī
denonsācija stājas spēkā saskaņā ar attiecīgi Konstitūcijas
nr.237 vai šīs Konvencijas nr.240. |
474 |
3. Par nesamaksātajām summām tiek aprēķināti
procenti, sākot no Savienības finansu gada ceturtā mēneša
sākuma, pēc likmes 3% (trīs procenti) gadā par turpmākajiem
trim mēnešiem un pēc likmes 6% (seši procenti) gadā, sākot no
septītā mēneša. |
475 |
izslēgts. |
476 |
4. (1) Organizācijas, kuras minētas šīs
Konvencijas nr.259 - nr.262a, un citas starptautiska rakstura
organizācijas (ja vien tās nav atbrīvojusi Padome uz
savstarpības pamata), un Sektoru Dalībnieki (izņemot
gadījumus, kad tie piedalās sava attiecīgā Sektora konferencē
vai asamblejā), kuri piedalās Pilnvaroto pārstāvju
konferencē, Savienības Sektora sanāksmē vai pasaules
konferencē par starptautiskajām telekomunikācijām, iegulda
savu daļu to konferenču un sanāksmju izdevumu segšanā, kurās
tie piedalās, balstoties uz šo konferenču un sanāksmju
izmaksām un atbilstoši Finansu noteikumiem. |
477 |
(2) Visi Sektoru Dalībnieki, kuri minēti šīs Konvencijas
nr.237 norādītajos sarakstos, iegulda savu daļu Sektora
izdevumu segšanā saskaņā ar nr.480 un nr.480a
noteikumiem. |
478 un |
479 |
izslēgti. |
480 |
(5) Ieguldījuma summa uz vienu vienību, kas samaksājama,
lai segtu katra attiecīgā Sektora izdevumus, tiek noteikta kā
1/5 no Dalībvalstu ieguldījuma vienības lieluma. Šie
ieguldījumi tiek uzskatīti par Savienības ienākumiem. Par
tiem tiek uzrēķināti procenti saskaņā ar nr.474
noteikumiem. |
480a |
(5bis) Ja Sektora Dalībnieks iemaksā naudu, lai segtu
Savienības izdevumus saskaņā ar Konstitūcijas nr.159,
jānorāda Sektors, kura labā šis ieguldījums tiek
izdarīts. |
481 - |
483 |
izslēgti. |
483a |
4bis. Asociētie dalībnieki, kā tie raksturoti šīs
Konvencijas nr.241a, iegulda savu daļu, lai segtu to
attiecīgā Sektora, pētniecības grupas un tai pakļauto grupu
izdevumus, saskaņā ar Padomes lēmumu. |
484 |
5. Padome nosaka kritērijus attiecībā uz izmaksu
segšanu par dažiem Savienības produktiem un
pakalpojumiem. |
485 |
6. Savienība uztur rezerves kontu ar nolūku
nodrošināt apgrozāmo līdzekļu būtiskāko izdevumu segšanai un
pietiekamu naudas rezervju uzturēšanai, lai cik vien
iespējams izvairītos no aizņēmumiem. Rezerves konta lielumu,
vadoties no sagaidāmajām vajadzībām, katru gadu nosaka
padome. Katra divus gadus ilgā budžeta perioda beigās visi
budžeta kredīti, kuri nav iztērēti vai apgrūtināti,
jāpārskaita uz rezerves kontu. Citi noteikumi attiecībā uz šo
kontu izklāstīti Finansu nolikumā. |
486 |
7. (1) Ģenerālsekretārs ar Koordinācijas komitejas
piekrišanu var pieņemt brīvprātīgus ieguldījumus naudā vai
mantā ar noteikumu, ka noteikumi, uz kuriem tiek sniegts
brīvprātīgais ieguldījums, atbilst Savienības mērķiem un
programmām, konferenču pieņemtajām programmām, kā arī Finansu
nolikumam, kuram ir jāsatur īpaši noteikumi attiecībā par
šādu brīvprātīgu ieguldījumu pieņemšanu un izmantošanu. |
487 |
(2) Par šādiem brīvprātīgiem ieguldījumiem
Ģenerālsekretārs ziņo Padomei savā operatīvajā finansu
pārskatā, kā arī kopsavilkumā, norādot katrā konkrētajā
gadījumā izcelsmi, paredzamo izmantojumu un darbības, kuras
veiktas attiecībā uz katru brīvprātīgo ieguldījumu. |
34.pants |
Konferenču finansiālā atbildība |
488 |
1. Pieņemot lēmumus un iesniedzot priekšlikumus,
kas saistīti ar finansēm, Savienības konferences rēķinās ar
visas Savienības budžeta prasībām, lai nerastos izdevumi
ārpus to kredītu robežām, kādus Padomei ir tiesības
piešķirt. |
489 |
2. Tie konferences lēmumi, kuru rezultātā tieši
vai netieši palielinās izdevumi ārpus tiem kredītiem, kādus
Padome ir tiesīga piešķirt, netiek realizēti. |
35.pants |
Valodas |
490 |
1. (1) Citu valodu lietošana, kuras nav noteiktas
Konstitūcijas 29.panta attiecīgajos noteikumos,
pieļaujama: |
491 |
a) ja Ģenerālsekretāram ir iesniegts iesniegums
nodrošināt pastāvīgu vai konkrētā gadījumā nepieciešamu kādas
papildus valodas vai valodu lietošanu mutiski vai rakstiski,
ar noteikumu, ka šādi radītos papildus izdevumus sedz tās
Dalībvalstis, kuras ir iesniegušas šo iesniegumu vai to
atbalstījušas; |
492 |
b) ja Savienības konferenču un sanāksmju laikā pēc
Ģenerālsekretāra vai attiecīgā Biroja Direktora informēšanas
kāda delegācija pati un uz sava rēķina ir noorganizējusi
mutisku tulkošanu no tās dzimtās valodas uz kādu no valodām,
kuras minētas Konstitūcijas 29.panta attiecīgajos
noteikumos. |
493 |
(2) Nr.491 minētajā gadījumā Ģenerālsekretārs atbalsta
iesniegumu, cik vien tas praktiski ir iespējams, vispirms
saņemot no ieinteresētajām Dalībvalstīm apstiprinājumu, ka
tās segs Savienībai radušos attiecīgos izdevumus. |
494 |
(3) Nr.492 paredzētajā gadījumā attiecīgā delegācija, ja
tā vēlas, var vienoties un pati segt izdevumus par mutisku
tulkošanu tās dzimtajā valodā no jebkuras valodas, kas
noteikta Konstitūcijas 29.pantā. |
495 |
2. Jebkuri dokumenti, kuri minēti Konstitūcijas
29.panta attiecīgajos noteikumos, var tikt publicēti jebkurās
valodās, kas atšķiras no šajā pantā minētajām, ar noteikumu,
ka šādu publikāciju pieprasošās Dalībvalstis apņemas pilnībā
segt visus izdevumus, kas saistīti ar tulkošanu un
publicēšanu. |
|
V sadaļa |
DAŽĀDI NOTEIKUMI, KAS |
SAISTĪTI AR TELEKOMUNIKĀCIJU PAKALPOJUMU
IZMANTOŠANU |
36.pants |
Maksa par pakalpojumiem |
un bezmaksas pakalpojumi |
496 |
Noteikumi, kas attiecas uz maksu par telekomunikāciju
pakalpojumiem un dažādi gadījumi, kuros paredzēta bezmaksas
pakalpojumu izmantošana, noteikti Administratīvajos
noteikumos. |
37.pants |
Rēķini un to apmaksāšana |
497 |
1. Starptautisko norēķinu veikšana ir uzskatāma
par tekošajiem darījumiem, un starptautiskie norēķini jāveic
saskaņā ar attiecīgajām Dalībvalsts un Sektoru Dalībnieku
spēkā esošajām starptautiskajām saistībām tajos gadījumos,
kad to valdības ir noslēgušas vienošanos šajā jautājumā. Ja
šādas vienošanās nav noslēgtas, un ja nav īpašu līgumu, kas
noslēgti atbilstoši Konstitūcijas 42.panta noteikumiem, šādi
norēķini jāveic saskaņā ar Administratīvajiem
noteikumiem. |
498 |
2. Dalībvalstu un Sektoru Dalībnieku
administrācijas, kuras izmanto starptautiskos
telekomunikāciju pakalpojumus, vienojas attiecībā uz to
debetiem un kredītiem. |
499 |
3. Atskaite par rēķinu summām, pamatojoties nr.498
minētajiem debetiem un kredītiem, iesniedzama saskaņā ar
Administratīvo noteikumu prasībām, ja vien starp
ieinteresētajām pusēm nepastāv īpaša vienošanās. |
38.pants |
Naudas vienības |
500 |
Ja nav nekādu īpašu, starp Dalībvalstīm noslēgtu
vienošanos, valūtas vienība, ko izmanto tarifu noteikšanai
par starptautiskajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un
starptautisko rēķinu sastādīšanai, ir šāda: |
|
- vai nu Starptautiskā Valūtas fonda valūtas vienība |
|
- vai arī zelta franks; |
|
kā tie definēti Administratīvajos noteikumos.
Piemērošanas noteikumi izklāstīti Starptautisko
Telekomunikāciju noteikumu 1. Pielikumā. |
39.pants |
Savstarpējie sakari |
501 |
1. Stacijām, kuras sniedz radiosakaru mobilos
pakalpojumus, savas parastās darbības ietvaros savstarpēji
jāapmainās ar radiosakariem šo staciju pieņemtās radio
sistēmas ietvaros. |
502 |
2. Lai veicinātu attīstību, nr.501 noteikumi tomēr
neaizliedz pielietot radio sistēmas, kuras nav savienojamas
ar pārējām, ja tas ir šo sistēmu savdabīguma nevis
mērķtiecīgas darbības rezultāts, lai ar nodomu kavētu
savstarpējos sakarus. |
503 |
3. Neraugoties uz nr.501 noteikumiem, stacijai var
uzdot sniegt ierobežotus starptautisku telekomunikāciju
pakalpojumus, ko nosaka šādu pakalpojumu mērķis vai citi
apstākļi neatkarīgi no pielietotās sistēmas. |
40.pants |
Šifrētā valoda |
504 |
1. Valdības telegrammas un dienesta telegrammas
var tikt šifrētas visos gadījumos. |
505 |
2. Privātas telegrammas slepenā valodā var tikt
izmantotas sakaros starp visām Dalībvalstīm, izņemot tās,
kuras iepriekš ar Ģenerālsekretāra starpniecību paziņojušas,
ka tās nepieļaus šādu valodu minētajai korespondences
kategorijai. |
506 |
3. Dalībvalstīm, kuras nepieļauj privātas
telegrammas slepenā valodā, ja tās nāk no šo valstu
teritorijas vai ir adresētas uz šo valstu teritoriju,
jāatļauj to pārraide tranzītā cauri to teritorijai, izņemot
pakalpojumu pārtraukšanas gadījumus, kuri paredzēti
Konstitūcijas 35.pantā. |
|
Vl sadaļa |
ŠĶĪRĒJTIESA un GROZĪJUMI |
41.pants |
Šķīrējtiesa: procedūra |
(skat. Konstitūcijas 56.pantu) |
507 |
1. Puse, kura pieprasa šķīrējtiesu, nosūta otrai
strīda pusei brīdinājumu par strīda nodošanu izskatīšanai
šķīrējtiesā. |
508 |
2. Abas puses noslēdz vienošanos, kurā noteikts,
vai šķīrējtiesa tiek uzticēta atsevišķām personām,
administrācijām vai valdībām. Ja viena mēneša laikā pēc
brīdinājuma par strīda nodošanu šķīrējtiesā, puses nevar par
to vienoties, šķīrējtiesa uzticama valdībām. |
509 |
3. Ja šķīrējtiesa ir uzticēta atsevišķām personām,
tad par šķīrējtiesnešiem nevar būt tās valsts pilsoņi, ne
pastāvīgie iedzīvotāji, ne arī nodarbinātie to valstu
dienestos, kuras ir strīdus puses. |
510 |
4. Ja šķīrējtiesa tiek uzticēta valdībām vai to
attiecīgām administrācijām, tās izvēlas no tādu Dalībvalstu
vidus, kuras nav iesaistītas strīdā, taču kuras ir tā līguma
puses, kura piemērošana ir izraisījusi strīdu. |
511 |
5. Triju mēnešu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas
par strīda nodošanu šķīrējtiesā katra no strīdus pusēm nozīmē
vienu šķīrējtiesnesi. |
512 |
6. Ja strīdā piedalās vairāk nekā divas strīda
puses, katra no divām grupām, kuras piedalās strīdā un kuru
dalībniekiem ir vienota nostāja, nozīmē vienu šķīrējtiesnesi
saskaņā ar nr.510 un nr.511 noteikumiem. |
513 |
7. Šādi nozīmētie šķīrējtiesneši izvēlas trešo
šķīrējtiesnesi, kuram, ja strīda puses ir atsevišķas personas
nevis valdības vai administrācijas, jāpilda nr.509 noteiktās
prasības, turklāt trešais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt no tās
pašas valsts, no kuras ir kāds no abiem jau nozīmētajiem
šķīrējtiesnešiem. Ja abi nozīmētie šķīrējtiesneši nevar
vienoties par trešā šķīrējtiesneša izvēli, katrs no tiem
izvēlas vienu strīdā nekādā veidā neieinteresētu
šķīrējtiesneša kandidātu. Pēc tam Ģenerālsekretārs, lozējot,
no šiem kandidātiem izvēlas trešo šķīrējtiesnesi. |
514 |
8. Strīda puses var vienoties par strīda
izšķiršanu ar viena šķīrējtiesneša palīdzību vai arī katra
puse var iesniegt savu šķīrējtiesneša kandidātu
Ģenerālsekretāram, kurš, lozējot, izlemj, kura no personām
būs šķīrējtiesnesis. |
515 |
9. Šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši izvēlas
šķīrējtiesas vietu un piemērojamo procedūras kārtību. |
516 |
10. Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, tad
tā spriedums ir galīgs un saistošs abām strīdus pusēm. Ja
šķīrējtiesu veic vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis, tad
spriedums ir galīgs un saistošs abām strīdus pusēm, ja par to
nobalso vairākums šķīrējtiesnešu. |
517 |
11. Katra no pusēm sedz izdevumus, kas tai
radušies ar šķīrējtiesu saistītā izmeklēšanas un procesa
gaitā. Pārējie šķīrējtiesas izdevumi bez tiem, kuri radušies
katrai no pusēm, sadalāmi vienlīdzīgi starp abām strīda
pusēm. |
518 |
12. Savienība sniedz visāda veida informāciju, kas
būtu nepieciešama šķīrējtiesnesim vai šķīrējtiesnešiem. Ja
strīda puses piekrīt, šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu
spriedums tiek paziņots Ģenerālsekretāram, lai uz to varētu
turpmāk atsaukties. |
42.pants |
Noteikumi par konvencijas grozījumiem |
519 |
1. Jebkura dalībvalsts var izvirzīt priekšlikumus
par šīs Konvencijas grozīšanu. Visiem šādiem priekšlikumiem,
lai nodrošinātu to savlaicīgu nodošanu izskatīšanai visām
Dalībvalstīm un izskatīšanu no to puses, jāiesniedz
Ģenerālsekretāram ne vēlāk, kā astoņus mēnešus pirms
paredzētā Pilnvaroto pārstāvju konferences atklāšanas datuma.
Ģenerālsekretārs pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā sešus
mēnešus pirms augstāk minētā datuma, izsūta šos priekšlikumus
visām Dalībvalstīm. |
520 |
2. Tomēr jebkurus priekšlikumus par to grozījumu
izmaiņām, kuri iesniegti saskaņā ar nr.519, jebkura
Dalībvalsts vai tās delegācija Pilnvaroto pārstāvju
konferencē var iesniegt jebkurā laikā. |
521 |
3. Izskatot jebkurus ierosinājumus par grozījumiem
attiecībā uz Konvenciju, Pilnvaroto pārstāvju konferences
plenārsēdē nepieciešams kvorums - vairāk kā puse no
akreditētajām delegācijām. |
522 |
4. Lai pieņemtu jebkuru ierosināto labojumu
iesniegtajam grozījumam, kā arī pašu priekšlikumu kopumā ar
labojumiem vai bez tiem, nepieciešams, lai vairāk kā puse no
Pilnvaroto pārstāvju konferencē akreditētajām balsstiesīgajām
delegācijām balsotu "par". |
523 |
5. Ja vien šī panta iepriekšējos punktos nav
noteikts citādi, piemērojami vispārējie šajā Konvencijā
paredzētie noteikumi attiecībā uz konferencēm un asamblejām,
kā arī konferenču un citu asambleju Procedūras
noteikumi. |
524 |
6. Visi šīs Konvencijas grozījumi, kurus
apstiprinājusi Pilnvaroto pārstāvju konference, kopumā un
viena grozījumu instrumenta veidā, stājas spēkā konferences
noteiktajā datumā visām Dalībvalstīm, kuras līdz šim datumam
deponējušas instrumentu, ar kurus tās ratificē, akceptē vai
apstiprina gan šo Kon |
venciju, gan grozījumu instrumentu, vai
pievienojas tiem. Šāda grozījumu instrumenta tikai vienas
daļas ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana netiek
pieļauta. |
525 |
7. Neraugoties uz nr.524 noteikumiem, Pilnvaroto
pārstāvju konference var nolemt, ka grozījums Konvencijā
nepieciešams, lai piemērotu grozījumu Konstitūcijā. Šai
gadījumā Konvencijas grozījums nevar stāties spēkā pirms
stājas spēkā grozījums Konstitūcijā. |
526 |
8. Ģenerālsekretārs paziņo visām Dalībvalstīm par
katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprinājuma vai
pievienošanās instrumenta deponēšanu. |
527 |
9. Pēc jebkura šāda instrumenta par grozījumiem
stāšanās spēkā ratifikācija, apstiprināšana, pieņemšana vai
pievienošanās saskaņā ar Konstitūcijas 52. un 53.pantu,
piemērojama Konvencijai, ņemot vērā grozījumus. |
528 |
10. Pēc jebkura šāda instrumenta par grozījumiem
stāšanās spēkā Ģenerālsekretārs reģistrē to Apvienoto Nāciju
Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju
Organizācijas Hartas 102.panta noteikumiem. Konstitūcijas
nr.241 piemērojams jebkuram šādam instrumentam par
grozījumiem. |
Pielikums |
Šajā Konvencijā un |
Starptautiskās Telekomunikāciju
Savienības Administratīvajos |
noteikumos lietoto |
atsevišķu terminu
definīcijas |
Savienības instrumentos lietotajiem
terminiem ir šāda nozīme: |
1001 |
Eksperts: |
Persona, kuru nosūtījusi: |
|
|
a) valsts valdība vai |
|
|
administrācija, vai |
|
|
b) saskaņā ar šīs Konvencijas |
|
|
9.pantu pilnvarots tiesību |
|
|
subjekts vai organizācija, vai |
|
|
c) starptautiska organizācija, |
|
|
lai pildītu Savienības uzde- |
|
|
vumus savas profesionālās |
|
|
kompetences jomā. |
1002 |
Novērotājs: |
Persona, kuru saskaņā ar šīs |
|
|
Konvencijas attiecīgajiem |
|
|
noteikumiem nosūtījusi: |
|
|
- Apvienoto Nāciju Orga- |
|
|
nizācija, Apvienoto Nāciju |
|
|
Organizācijas specializēta |
|
|
aģentūra, Starptautiskā Atom- |
|
|
enerģijas izmantošanas aģen- |
|
|
tūra, reģionāla telekomuni- |
|
|
kāciju organizācija vai |
|
|
satelītu sistēmas izmantojoša |
|
|
starpvaldību organizācija, lai |
|
|
piedalītos ar padomdevēja |
|
|
tiesībām Pilnvaroto pārstāvju |
|
|
konferencē, Sektora konfe- |
|
|
rencē vai sanāksmē, |
|
|
- starptautiska organizācija, |
|
|
lai piedalītos ar padomdevēja |
|
|
tiesībām Sektora konferencē |
|
|
vai sanāksmē, |
|
|
- kādas Dalībvalsts valdība, |
|
|
lai piedalītos bez balsstiesībām |
|
|
reģionālā konferencē, vai |
|
|
- Sektora Dalībnieks, kas |
|
|
minēts Konvencijas nr.229 |
|
|
vai nr.231, vai kāda starp- |
|
|
tautiska rakstura organizācija, |
|
|
kura pārstāv šādus Sektora |
|
|
Dalībniekus, saskaņā ar |
|
|
Konvencijas attiecīgajiem |
|
|
noteikumiem. |
1003 |
Mobilie sakari: |
Radiosakaru pakalpojumi |
|
|
starp mobilām un stacionārām |
|
|
virszemes stacijām vai starp |
|
|
mobilām stacijām. |
1004 |
Zinātniska |
Jebkura organizācija, kura |
|
vai industriāla |
nav valdības iestāde vai |
|
organizācija: |
aģentūra, kura nodarbojas ar |
|
|
telekomunikāciju problēmu |
|
|
pētīšanu vai ar telekomuni- |
|
|
kāciju pakalpojumiem |
|
|
nepieciešamā aprīkojuma |
|
|
projektēšanu un ražošanu. |
1005 |
Radiosakari: |
Telekomunikācija ar radio |
|
|
viļņu palīdzību. |
|
1. piezīme: |
Radioviļņi ir elektromagnē- |
|
|
tiskie viļņi ar frekvencēm, |
|
|
kas zemākas par 3000 GHz |
|
|
un kas pārraidīti telpā bez |
|
|
mākslīga vadītāja. |
|
2. piezīme: |
Šīs Konvencijas nr.149 un |
|
|
nr.154 noteikumos lietotais |
|
|
termins "radiosakari" ietver |
|
|
arī telekomunikācijas, kurās |
|
|
pielietoti elektromagnētiskie |
|
|
viļņi ar frekvencēm virs |
|
|
3000 GHz, kas pārraidīti |
|
|
telpā bez mākslīga vadītāja. |
1006 |
Apkalpojošās |
Telekomunikācijas, kuras |
|
telekomu- |
attiecas uz publiskām starp- |
|
nikācijas: |
tautiskām telekomunikācijām, |
|
|
ar kurām apmainās: |
|
|
- administrācijas, |
|
|
- atzītas ekspluatācijas |
|
|
aģentūras, |
|
|
- Padomes Priekšsēdētājs, |
|
|
Ģenerālsekretārs, Ģenerāl- |
|
|
sekretāra vietnieks, Biroju |
|
|
Direktori, Radio lietu valdes |
|
|
locekļi un citi Savienības |
|
|
pārstāvji vai pilnvarotas |
|
|
amatpersonas, ieskaitot tos, |
|
|
kuri norīkoti darbā ārpus |
|
|
Savienības mītnes. |