Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencija

Ženēva, 1992.gada 22.decembris*

* konsolidētais teksts ar grozījumiem, kas pieņemti Pilnvaroto pārstāvju konferencēs (Kioto 1994. un Mineapolise 1998.) un stājušies spēkā ar 2000.gada 1.janvāri

I sadaļa

SAVIENĪBAS DARBĪBA

1. nodaļa

1.pants

Pilnvaroto pārstāvju konference

1 1. (1) Pilnvaroto pārstāvju konference tiek sasaukta saskaņā ar Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības konstitūcijas (turpmāk tekstā - Konstitūcija) 8.panta noteikumiem.
2 (2) Ja praktiski iespējams, Pilnvaroto pārstāvju konferences precīzu vietu un datumus nosaka iepriekšējā Pilnvaroto pārstāvju konference; ja tas netiek izdarīts, tad laiku un vietu nosaka Padome ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu.
3 2. (1) Nākamās Pilnvaroto pārstāvju konferences norises vietu un laiku vai arī vienu no tiem var mainīt:
4 a) ja vismaz viena ceturtdaļa no Dalībvalstīm katra atsevišķi ir izvirzījusi priekšlikumu par Ģenerālsekretāra maiņu; vai
5 b) pēc Padomes priekšlikuma.
6 (2) Visām šāda veida izmaiņām ir nepieciešama Dalībvalstu vairākuma piekrišana.
2.pants
Vēlēšanas un ar tām saistītie jautājumi
Padome
7 1. Izņemot gadījumus, kad vakances rodas turpmāk nr.10 - nr.12 minētajos apstākļos, Padomē ievēlētās Dalībvalstis paliek šajā statusā līdz jaunas Padomes ievēlēšanas datumam. Tām ir tiesības tikt ievēlētām vēlreiz.
8 2. (1) Ja starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm kāda vieta Padomē kļūst vakanta, to ieņem Dalībvalsts no reģiona, kurā ietilpst vietu atbrīvojusī Dalībvalsts, kura iepriekšējās vēlēšanās tika saņēmusi vislielāko balsu skaitu no neievēlētajām Dalībvalstīm.
9 (2) Ja jebkādu iemeslu dēļ kāda vakanta vieta nevar tikt aizpildīta saskaņā ar nr.8 noteikto procedūru, Padomes Priekšsēdētājs uzaicina pārējās attiecīgā reģiona valstis izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanām viena mēneša laikā pēc šāda uzaicinājuma izdarīšanas. Pēc šī termiņa izbeigšanās Padomes Priekšsēdētājs uzaicina Dalībvalstis ievēlēt jaunu Padomes Dalībvalsti. Vēlēšanas notiek aizklāti sarakstes ceļā. Ievēlēšanai ir nepieciešams tas pats balsu vairākums, kāds norādīts augstāk. Jaunā Padomes Dalībvalsts pilda amata pienākumus līdz jaunas Padomes ievēlēšanai nākamajā lemttiesīgajā Pilnvaroto pārstāvju konferencē.
10 3. Vieta Padomē ir vakanta:
11 a) ja Padomē ievēlētās Dalībvalsts pārstāvis neierodas uz divām Padomes darba sesijām pēc kārtas;
12 b) ja Dalībvalsts izstājas no Padomes.
Vēlētās amatpersonas
13 1. Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieks un Biroju Direktori stājas pie sava amata pienākumu pildīšanas datumos, kurus nosaka Pilnvaroto pārstāvju konference to ievēlēšanas laikā, līdz datumiem, kurus nosaka nākamā Pilnvaroto pārstāvju konference. Amatpersonas var tikt atkārtoti ievēlētas tikai vienu reizi.
14 2. Ja atbrīvojas Ģenerālsekretāra amats, to ieņem Ģenerālsekretāra vietnieks līdz termiņam, ko nosaka nākošā Pilnvaroto pārstāvju konference. Ja Ģenerālsekretāra amatā stājas Ģenerālsekretāra vietnieks, tad ar šo datumu atbrīvojas Ģenerālsekretāra vietnieka amats. Šādā gadījumā piemērojami nr.15 noteikumi.
15 3. Ja Ģenerālsekretāra vietnieka amats atbrīvojas agrāk par 180 dienām pirms datuma, kurā paredzēts sasaukt nākamo Pilnvaroto pārstāvju konferenci, Padome nozīmē amatpersonu, kura pilda Ģenerālsekretāra vietnieka amata pienākumus atlikušajā laika posmā.
16 4. Ja Ģenerālsekretāra un Ģenerālsekretāra vietnieka amati atbrīvojas vienlaicīgi, Direktors, kurš ir visilgāk nostrādājis savā amatā, uzņemas Ģenerālsekretāra amata pienākumu pildīšanu uz laiku, kurš nepārsniedz 90 dienas. Padome ieceļ Ģenerālsekretāru un, ja vakance parādījusies agrāk par 180 dienām pirms datuma, kurā paredzēts sasaukt nākošo Pilnvaroto pārstāvju konferenci, arī Ģenerālsekretāra vietnieku. Amatpersona tiek iecelta uz termiņu, uz kuru ticis ievēlēts tās priekšgājējs.
17 5. Ja negaidīti atbrīvojas Direktora postenis, Ģenerālsekretārs veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Direktora amata pienākumu pildīšanu, līdz Padome nākošās darba sesijas laikā vakances sakarā ieceļ jaunu Direktoru. Šādi iecelts Direktors pilda amata pienākumus līdz datumam, kuru nosaka nākošā Pilnvaroto pārstāvju konference.
18 6. Saskaņā ar Konstitūcijas 27.panta noteikumiem, Padome nodrošina Ģenerālsekretāra vai Ģenerālsekretāra vietnieka amatu vakanču aizpildīšanu situācijā, kura aprakstīta šī panta attiecīgajos punktos, darba sesijas laikā, ja tā notiek 90 dienu laikā pēc vakances parādīšanās, vai arī Priekšsēdētāja sasauktās sesijas laikā, kura notiek šajos noteikumos paredzētajos termiņos.
19 7. Jebkurš nostrādātā darba periods vēlētas amatpersonas amatā, pildot pienākumus saskaņā ar augstāk minētajiem nr.14-nr.18 noteikumiem, neietekmē iespēju tikt ievēlētam vai atkārtoti ievēlētam šādā amatā.
Radio lietu valdes locekļi
20 1. Radio lietu valdes locekļi stājas pie amata pienākumu pildīšanas datumos, kurus viņu ievēlēšanas laikā noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference, līdz datumiem, kurus nosaka nākamā Pilnvaroto pārstāvju konference. Radio lietu valdes locekļus drīkst ievēlēt atkārtoti tikai vienu reizi.
21 2. Gadījumā, ja laika posmā starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm, Valdes loceklis atkāpjas no amata vai nevar turpināt pildīt savus pienākumus, Ģenerālsekretārs, konsultējoties ar Radiosakaru biroja Direktoru, aicina Savienības Dalībvalsti, kura pārstāv attiecīgo reģionu, ieteikt kandidātus ievēlēšanai šajā amatā nākamās Padomes sesijas laikā.
Ja vakance parādās agrāk nekā 90 dienas pirms Padomes sesijas vai arī - pēc Padomes sesijas, kura notikusi pirms nākošās Pilnvaroto pārstāvju konferences, Savienības Dalībvalsts, kuras pārstāvis pirms tam ieņēmis šo amatu, pēc iespējas īsākā laikā, ne ilgāk kā 90 dienu laikā, ieceļ citu tās pilsoni šī amata pildīšanai līdz laikam, kad tajā stājas jaunais Padomes ievēlētais loceklis, vai arī līdz laikam, kad amata pienākumus sāk pildīt jaunie Valdes locekļi, kurus ievēlējusi nākamā Pilnvaroto pārstāvju konference Konvencijā noteiktā kārtībā. Aizvietotājiem ir tiesības piedalīties vēlēšanās attiecīgi Padomē un Pilnvaroto pārstāvju konferencē.
22 3. Ja Radio lietu valdes loceklis atkārtoti nav ieradies uz divām Valdes sēdēm pēc kārtas, uzskatāms, ka viņš nevar turpināt pildīt savus amata pienākumus. Pēc konsultēšanās ar Valdes priekšsēdētāju, kā arī ar to Valdes locekli un Savienības Dalībvalsti, uz kuru šī lieta attiecas, Ģenerālsekretārs paziņo par vakanci Valdē un rīkojas saskaņā ar Konvencijas nr.21 noteikumiem.
3.pants
Citas konferences un asamblejas
23 1. Saskaņā ar attiecīgajiem Konstitūcijas noteikumiem parasti laika posmā starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm tiek sasauktas Savienības pasaules konferences un asamblejas:
24 a) viena vai divas pasaules radiosakaru konferences;
25 b) viena pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleja;
26 c) viena pasaules telekomunikāciju attīstības konference;
27 d) viena vai divas radiosakaru asamblejas.
28 2. Izņēmuma gadījumos laika posmā starp Pilnvaroto pārstāvju konferencēm:
29 izslēgts.
30 - var sasaukt vienu papildus pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleju.
31 3. Šīs darbības veic:
32 a) ar attiecīgu Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumu;
33 b) pēc iepriekšējās pasaules konferences vai attiecīgā Sektora asamblejas rekomendācijas, ja to apstiprinājusi Padome; radiosakaru asamblejas gadījumā tās rekomendācija ir jānodod nākamajai pasaules radiosakaru konferencei slēdziena izdarīšanai, kurš tiek nodots Padomei;
34 c) pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu pieprasījuma, katrai atsevišķi iesniedzot savu pieprasījumu Ģenerālsekretāram; vai
35 d) pēc Padomes priekšlikuma.
36 4. Reģionālās radiosakaru konferences tiek sasauktas:
37 a) ar Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumu;
38 b) pēc iepriekšējas pasaules vai reģionālās radiosakaru konferences ierosinājuma, ja to apstiprinājusi Padome;
39 c) pēc vismaz vienas ceturtdaļas vienam reģionam piederošo Dalībvalstu pieprasījuma, katrai atsevišķi iesniedzot savu pieprasījumu Ģenerālsekretāram; vai
40 d) pēc Padomes priekšlikuma.
41 5. (1) Pasaules vai reģionālas konferences vai Sektora asamblejas precīzu vietu un laiku var noteikt Pilnvaroto pārstāvju konference.
42 (2) Ja šāds lēmums nav ticis pieņemts, Padome nosaka pasaules konferences vai Sektora asamblejas precīzu vietu un datumus ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu; bet attiecībā uz reģionālu konferenci - ar vienam reģionam piederošu Dalībvalstu vairākuma piekrišanu; abos šajos gadījumos ir piemērojami nr.47 noteikumi.
43 6. (1) Konferences vai asamblejas norises vieta un laiks var tikt mainīti:
44 a) pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu pieprasījuma pasaules konferences vai Sektora asamblejas gadījumā, vai pēc vismaz vienas ceturtdaļas attiecīgajam reģionam piederošo Dalībvalstu pieprasījuma reģionālās konferences gadījumā. Katras valsts pieprasījums atsevišķi jāadresē Ģenerālsekretāram, kurš šos pieprasījumus nodod Padomei apstiprināšanai; vai
45 b) pēc Padomes priekšlikuma.
46 (2) Nr.44 un nr.45 norādītajos gadījumos izmaiņas netiek galīgi apstiprinātas, kamēr tās nav pieņēmis Dalībvalstu vairākums pasaules konferences vai Sektora asamblejas gadījumā vai attiecīgam reģionam piederošo Dalībvalstu vairākums reģionālas konferences gadījumā, saskaņā ar nr.47 noteikumiem.
47 7. Konsultācijās, kuras minētas šīs Konvencijas nr.42, nr.46, nr.118, nr.123, nr.138, nr.302, nr.304, nr.305, nr.307 un nr.312, Dalībvalstis, kuras nav sniegušas atbildi Padomes noteiktajā termiņā, tiek uzskatītas par tādām, kuras nav piedalījušās konsultācijās, un tās netiek ņemtas vērā, nosakot vairākumu. Ja saņemto atbilžu skaits nepārsniedz vienu pusi no to Dalībvalstu skaita, kurām tika nosūtīts pieprasījums, jāveic tālākas konsultācijas, kuras rezultātiem ir izšķiroša nozīme, neatkarīgi no nodoto balsu skaita.
48 8. (1) Pasaules konferences starptautisko telekomunikāciju jautājumos notur pēc Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmuma.
49 (2) Noteikumi par pasaules radiosakaru konferences sasaukšanu, dienas kārtības apstiprināšanu un piedalīšanos tajā attiecināmi arī uz pasaules konferencēm starptautisko telekomunikāciju jautājumos.
2. nodaļa
4.pants
Padome
50 1. (1) Padomē pārstāvēto Dalībvalstu skaitu Padomē nosaka Pilnvaroto pārstāvju konference, kura notiek reizi četros gados.
50a (2) Šis skaits nedrīkst pārsniegt 25% no kopējā Dalībvalstu skaita.
51 2. (1) Padome katru gadu notur kārtējo sesiju Savienības mītnē.
52 (2) Šīs sesijas laikā tā izņēmuma kārtā var nolemt sasaukt papildus sesiju.
53 (3) Priekšsēdētājs papildus sesiju pēc Padomē ietilpstošo Dalībvalstu vairākuma pieprasījuma vai pēc Priekšsēdētāja iniciatīvas, ņemot vērā šīs Konvencijas nr.18 noteikumus, var sasaukt kārtējo sesiju starplaikā; parasti tā notiek Savienības galvenajā mītnē.
54 3. Lēmumus Padome pieņem tikai sesiju laikā. Izņēmuma kārtā sesijas laikā Padome var vienoties par to, ka kāds īpašs jautājums tiks izlemts sarakstes ceļā.
55 4. Katras kārtējās sēdes sākumā Padome no tajā pārstāvēto Dalībvalstu vidus ievēl Priekšsēdētāju un Priekšsēdētāja vietnieku, ņemot vērā rotācijas principu starp reģioniem. Tie pilda savus amata pienākumus līdz nākamās kārtējās sēdes atklāšanai, un tiem nav tiesību tikt pārvēlētiem. Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņa pienākumus pilda Priekšsēdētāja vietnieks.
56 5. Personai, kuru Padomē ietilpstošā Dalībvalsts ir nozīmējusi darbam Padomē, ja vien tas iespējams, jābūt amatpersonai, kura strādā šīs valsts telekomunikāciju administrācijā vai atbild par to, un kvalificētai telekomunikāciju pakalpojumu jomā.
57 6. Savienība apmaksā tikai ceļa, uzturēšanās un apdrošināšanas izdevumus, kuri radušies katras Padomē ietilpstošas Dalībvalsts pārstāvim, pildot tā pienākumus Padomes sesijās.
58 7. Katras Padomē ietilpstošās Dalībvalsts pārstāvim ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt visas Savienības Sektoru sanāksmes.
59 8. Ģenerālsekretārs veic arī Padomes sekretāra funkcijas.
60 9. Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieks un Biroju Direktori var piedalīties Padomes apspriedēs, nepiedaloties balsošanā. Neraugoties uz to, Padome var noturēt sanāksmes, kurās piedalās tikai tajā ietilpstošo Dalībvalstu pārstāvji.
60a 9bis. Dalībvalsts, kura nav Padomes Dalībvalsts, ar iepriekšēju paziņojumu Ģenerālsekretāram, var nosūtīt vienu novērotāju uz Padomes, tās komiteju un darba grupu sanāksmēm, sedzot izdevumus. Novērotājam nav tiesību balsot vai uzstāties sanāksmēs.
61 10. Padome katru gadu izskata Ģenerālsekretāra sagatavoto ziņojumu par Pilnvaroto pārstāvju konferencē pieņemtā stratēģiskā plāna īstenošanu un veic atbilstošas darbības.
62 11. Laikā starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm Padome pārrauga Savienības vadību un administrāciju. Tā:
63 (1) apstiprina un pārskata Savienības Personāla noteikumus un Finansiālos noteikumus, kā arī citus noteikumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas un specializēto aģentūru pieņemto pašreizējo vienoto sistēmu darba algu, pabalstu un pensiju piešķiršanā;
64 (2) nepieciešamības gadījumā piemēro:
65 a) pamatalgu skalas amatpersonām atbilstoši profesionālām un augstākajām kategorijām, izņemot algas ievēlētām amatpersonām, saskaņojot šo skalu ar jebkurām pamatalgu skalas izmaiņām, kuras pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, atbilstošajām kopīgās sistēmas kategorijām;
66 b) pamatalgu skalas vadošajam personālam saskaņā ar likmju izmaiņām, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija un specializētās aģentūras piemēro Savienības mītnē;
67 c) amatu atbilstību profesionālajām un augstākajām kategorijām, ieskaitot vēlētos amatus, piemērošanai Savienības mītnē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas lēmumiem;
68 d) visam Savienības personālam domātos pabalstus saskaņā ar jebkurām izmaiņām vienotajā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā;
69 (3) pieņem lēmumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu ģeogrāfisko pārstāvniecību un sieviešu pārstāvniecību Savienības personāla Profesionālajās un augstākajās kategorijās, un kontrolē šādu lēmumu izpildi;
70 (4) pieņem lēmumus par priekšlikumiem sakarā ar lielām organizatoriskām izmaiņām Savienības Ģenerālajā Sekretariātā un Sektoru Birojos saskaņā ar Statūtiem un Konvenciju, un kurus tai iesniedzis Ģenerālsekretārs pēc to apspriešanas Koordinācijas komitejā;
71 (5) izvērtē projektus un pieņem lēmumus attiecībā uz Savienības amatiem, kā arī personāla un cilvēku resursu attīstīšanas programmām, kuras paredzētas vairākiem gadiem; nosaka vadlīnijas Savienības personāla nodrošināšanai, ieskaitot arī jautājumus par personāla nodrošināšanas līmeņiem un struktūru, ņemot vērā Pilnvaroto pārstāvju konferences noteiktās vadlīnijas un attiecīgos Konstitūcijas 27.panta noteikumus;
72 (6) saskaņo iemaksas, kuras Savienība un tās personāls izdara vienotā Apvienoto Nāciju Organizācijas personāla Pensiju Fondā saskaņā ar Fonda noteikumiem un nolēmumiem; kā arī iztikas pabalstu apmērus, kurus piešķir Savienības personālam darba nespējas gadījumā un Labdarības fonda pabalstu saņēmējiem, balstoties uz šī fonda darbības praksi;
73 (7) izskata un apstiprina Savienības budžetu diviem gadiem, un izskata budžeta projektu nākamajam divu gadu laika periodam, ņemot vērā Pilnvaroto pārstāvju konferences lēmumus attiecībā uz Konstitūcijas nr.50 un finansu limitus, kurus noteikusi Pilnvaroto pārstāvju konference saskaņā ar Konstitūcijas nr.51; tā nodrošina maksimālu ekonomiju, taču ņem vērā savu pienākumu pret Savienību - sasniegt apmierinošus rezultātus, cik vien ātri iespējams. Pildot šo uzdevumu, Padomei ir jāņem vērā Koordinācijas komitejas viedoklis, kā tas izklāstīts nr.86 minētajā Ģenerālsekretāra pārskatā un šīs Konvencijas nr.101 minētajā finansiālajā operatīvajā ziņojumā;
74 (8) vienojas par Savienības rēķinu ikgadējo revīziju, kuru sagatavo Ģenerālsekretārs un apstiprina to, ja tas piemērots, iesniegšanai nākošajā Pilnvaroto pārstāvju konferencē;
75 (9) organizē Savienības konferenču un asambleju sasaukšanu un nodrošina attiecīgus rīkojumus Ģenerālajam Sekretariātam un Savienības Sektoriem attiecībā uz tehnisko un cita veida palīdzību, ko tie sniedz konferenču un sanāksmju sagatavošanā un organizēšanā, ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu pasaules konferences vai Sektora sanāksmes gadījumā vai ar attiecīgam reģionam piederošo Dalībvalstu vairākuma piekrišanu reģionālās konferences gadījumā;
76 (10) pieņem lēmumus saskaņā ar Konvencijas nr.28;
77 (11) lemj par to lēmumu īstenošanu, kuri pieņemti konferencēs un kuriem ir finansiālas saistības;
78 (12) Konstitūcijas, Konvencijas un Administratīvo noteikumu noteiktā apjomā veic citas darbības, kuras ir nepieciešamas Savienības veiksmīgai funkcionēšanai;
79 (13) ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu veic visus nepieciešamos pasākumus, lai provizoriski atrisinātu jautājumus, kuri nav noteikti Konstitūcijā, šajā Konvencijā, Administratīvajos noteikumos un to pielikumos un kurus nevar atstāt neatrisinātus līdz nākamajai lemttiesīgajai konferencei;
80 (14) ir atbildīga par darbības koordināciju ar visām Konstitūcijas 49.un 50.pantos minētajām starptautiskajām organizācijām un šajā sakarā Savienības vārdā slēdz pagaidu līgumus ar Konstitūcijas 50.pantā minētajām starptautiskajām organizācijām, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, īstenojot Līgumu, kurš noslēgts starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un Starptautisko Telekomunikāciju Savienību; šie pagaidu līgumi ir jāiesniedz Pilnvaroto pārstāvju konferencei saskaņā ar Konstitūcijas 8.panta attiecīgo noteikumu;
81 (15) cik vien ātri iespējams, pēc katras sesijas izsūta Dalībvalstīm kopsavilkuma ziņojumus par Padomes aktivitātēm, kā arī citus dokumentus, kurus tā uzskata par lietderīgiem;
82 (16) iesniedz Pilnvaroto pārstāvju konferencei ziņojumu par Savienības darbību laikā kopš pēdējās Pilnvaroto pārstāvju konferences, kā arī jebkuras nepieciešamās rekomendācijas.
3. nodaļa
5.pants
Ģenerālais Sekretariāts
83 1. Ģenerālais Sekretariāts:
84 a) ir atbildīgs par Savienības resursu visaptverošu pārziņu; tas var uzticēt daļu resursu pārzināt Ģenerālsekretāra vietniekam un Biroju Direktoriem, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar Koordinācijas komiteju;
85 b) koordinē Ģenerālā Sekretariāta un Savienības Sektoru aktivitātes, ņemot vērā Koordinācijas komitejas viedokli, ar mērķi nodrošināt Savienības resursu visefektīvāko un ekonomiskāko izmantošanu;
86 c) ar Koordinācijas komitejas palīdzību gatavo un iesniedz Padomei ziņojumu, kurā norādītas izmaiņas telekomunikāciju jomā laikā pēc pēdējās pilnvaroto pārstāvju konferences un kurš satur ierosinājumus attiecībā uz Savienības turpmāko politiku un stratēģiju, kā arī to finansiālās sekas;
86a cbis) koordinē Pilnvaroto pārstāvju konferences apstiprinātā stratēģiskā plāna izpildi un gatavo ikgadējo ziņojumu par šo izpildi, kuru iesniedz Padomei izskatīšanai;
87 d) organizē Ģenerālā sekretariāta darbu un ieceļ Sekretariāta personālu saskaņā ar Pilnvaroto pārstāvju konferences direktīvām un Padomes noteikumiem;
87a dbis) kā papildinājumu Padomē izskatāmajam stratēģiskajam plānam gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par Ģenerālā sekretariāta personāla aktivitātēm;
88 e) uzņemas Savienības Sektoru Biroju administratīvo lietu kārtošanu un ieceļ to personālu, vadoties pēc attiecīgā Biroja Direktora ieteikuma, tomēr galīgo lēmumu darbā pieņemšanas vai atbrīvošanas jautājumos pieņem Ģenerālsekretārs;
89 f) informē Padomi par jebkuriem Apvienoto Nāciju Organizācijas un specializēto aģentūru pieņemtajiem lēmumiem, kuri ietekmē kopīgās sistēmas darbību, pabalstus un pensijas;
90 g) nodrošina jebkuru Padomes apstiprināto lēmumu izpildi;
91 h) nodrošina juridisko pakalpojumu sniegšanu Savienībai;
92 i) administratīvās vadības nolūkos pārrauga Savienības personālu ar mērķi nodrošināt personāla visefektīvāko izmantošanu un Savienības kopīgās nodarbinātības sistēmas nosacījumu piemērošanu. Personālam, kurš ir tieši pakļauts Biroja Direktoriem, jābūt pakļautam Ģenerālsekretāra administratīvajai kontrolei un jāstrādā pēc attiecīgo Direktoru norādījumiem, bet saskaņā ar Padomes dotajām administratīvajām vadlīnijām;
93 j) saskaņā ar visas Savienības interesēm un, konsultējoties ar attiecīgo Biroju Direktoriem, uz laiku pārceļ personāla personas no to amatiem citos amatos, lai veiksmīgi atrisinātu pārvaldes prasības;
94 k) saskaņojot darbību ar attiecīgā Biroja viedokli, veic nepieciešamos administratīvos un finansiālos pasākumus katra Sektora konferenču un sanāksmju organizēšanā;
95 l) ņemot vērā Sektora uzdevumus, nodrošina atbilstošu sekretariāta darbu Savienības konferenču sagatavošanā un pēc to norises;
96 m) sagatavo rekomendācijas saskaņā ar Konvencijas nr.342 noteikumiem delegāciju vadītāju pirmajai sanāksmei, ņemot vērā reģionālo konsultāciju rezultātus;
97 n) nodrošina Savienības konferenču sekretariātu, cik iespējams sadarbojoties ar valsts valdību, kurā notiek konference, kā arī nodrošina ar iekārtām un pakalpojumu sniegšanu Savienības sanāksmju vajadzībām, ja iespējams, sadarbojoties ar attiecīgo Direktoru un, ja nepieciešams, izmantojot Savienības personālu saskaņā ar nr.93 noteikumiem. Ja saņemts attiecīgs lūgums, Ģenerālsekretārs var nodrošināt ar sekretariātu arī citas sanāksmes telekomunikāciju jautājumos, pamatojoties uz vienošanos;
98 o) veic nepieciešamos pasākumus, lai savlaicīgi tiktu publicēti un izplatīti darba dokumenti, informatīvie biļeteni un citi dokumenti, un atskaites, ko sagatavojis Ģenerālais sekretariāts un Sektori, sazinoties ar Savienību, vai par kuru publicēšanu vēlēšanos izteikusi konference vai Padome. Šie pasākumi veicami pēc konsultācijām ar attiecīgo konferenci jautājumos par darba dokumentiem un citiem dokumentiem, kurus publicēt ir lūgušas konferences;
99 p) izmantojot rīcībā esošo informāciju un tādu informāciju, kuru var iegūt, ieskaitot arī no citām starptautiskajām organizācijām iegūstamo informāciju, periodiski publicē uz telekomunikācijām attiecīgu vispārīgo informāciju un dokumentāciju saturošu žurnālu;
100 q) pēc apspriešanās ar Koordinācijas komiteju un visu iespējamo līdzekļu ekonomijas pasākumu veikšanas, gatavo un iesniedz Padomei budžeta projektu diviem gadiem, kas ietver Savienības izdevumus, ņemot vērā Pilnvaroto pārstāvju konferences noteiktos finansiālos limitus. Šim projektam jāietver konsolidētais budžets, ieskaitot uz pašizmaksu balstītus triju Sektoru budžetus; budžetu gatavo saskaņā ar Ģenerālsekretāra noteiktajām budžeta vadlīnijām divos variantos. Viens variants paredz ieguldījuma vienības nulles pieaugumu, bet otrs - pieaugumu, kurš mazāks vai vienāds ar Pilnvaroto pārstāvju konferences noteikto limitu, pēc visiem atskaitījumiem rezerves kontā. Budžeta rezolūcija pēc tās apstiprināšanas Padomē tiek informācijas nolūkos izsūtīta visām Dalībvalstīm;
101 r) ar Koordinācijas komitejas līdzdalību sagatavo ikgadējo ziņojumu par finansu izmantošanu saskaņā ar Finansu noteikumiem, un iesniedz to Padomei. Rezumējošu finansu izmantošanas pārskatu un bilanci sagatavo un iesniedz izskatīšanai, un apstiprināšanai nākošajā Pilnvaroto pārstāvju konferencē;
102 s) ar Koordinācijas komitejas palīdzību gatavo ikgadējo ziņojumu par Savienības aktivitātēm, un tas pēc apstiprināšanas Padomē tiek nosūtīts visām Dalībvalstīm;
102a sbis) pārrauga Konstitūcijas nr.76a minētās īpašās vienošanās; šādas pārraudzības izdevumus sedz vienošanos parakstītāji tādā veidā, kāds ir saskaņots starp tiem un Ģenerālsekretāru;
103 t) veic citas Savienības sekretariāta funkcijas;
104 u) veic citas Padomes uzticētās funkcijas.
105 2. Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretāra vietnieks kā konsultanti var piedalīties Savienības konferencēs. Ģenerālsekretārs vai tā pārstāvis kā konsultants var piedalīties citās Savienības sēdēs.
4. nodaļa
6.pants
Koordinācijas komiteja
106 1. (1) Koordinācijas komiteja palīdz un sniedz padomus Ģenerālsekretāram visos jautājumos, kuri noteikti Konstitūcijas 26.panta noteikumos un attiecīgos Konvencijas noteikumos.
107 (2) Komiteja ir atbildīga par koordinācijas nodrošināšanu ar visām Konstitūcijas 49. un 50.pantā noteiktajām starptautiskajām organizācijām, ciktāl tas attiecas uz Savienības pārstāvību šo organizāciju konferencēs.
108 (3) Komiteja izvērtē Savienības darbu un palīdz Ģenerālsekretāram sagatavot Konvencijas nr.86 noteikto pārskatu iesniegšanai Padomē.
109 2. Komiteja cenšas izdarīt slēdzienus vienbalsīgi. Ja netiek saņemts Komitejas vairākuma atbalsts, tās Priekšsēdētājs ārkārtas apstākļos var pieņemt lēmumus patstāvīgi, ja tas uzskata, ka attiecīgo jautājumu izlemšana ir steidzama un nevar tikt atlikta līdz Padomes nākamajai sesijai. Šādos gadījumos Priekšsēdētājam par to nekavējoties rakstiski jāpaziņo Padomes Dalībvalstīm, norādot šādas darbības iemeslus, kā arī pievienojot visus pārējos rakstiskos viedokļus, kurus iesnieguši pārējie Komitejas locekļi. Ja, ņemot vērā šādus apstākļus, jautājums nav steidzams, taču svarīgs, tas ir jāiesniedz izskatīšanai Padomes nākamajā sesijā.
110 3. Komitejas Priekšsēdētājs vismaz reizi mēnesī sasauc Komitejas sēdi. Ja nepieciešams, Komitejas sēdi var sasaukt pēc divu tās locekļu lūguma.
111 4. Par Koordinācijas komitejas sēdi tiek sagatavots ziņojums, kuram jābūt pieejamam pēc Padomes locekļu lūguma.
5. nodaļa
RADIOSAKARU SEKTORS
7.pants
Pasaules radiosakaru konference
112 1. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.90 noteikumiem, pasaules radiosakaru konference tiek sasaukta, lai izlemtu specifiskus ar radiosakariem saistītus jautājumus. Pasaules radiosakaru konferencē izskatāmi jautājumi, kuri iekļauti tās dienas kārtībā, kura apstiprināta saskaņā ar šī panta attiecīgiem noteikumiem.
113 2. (1) Pasaules radiosakaru konferences darba kārtībā var tikt iekļauti šādi jautājumi:
114 a) Konstitūcijas 4.pantā noteikto Radio noteikumu daļēja vai izņēmuma gadījumos pilnīga pārskatīšana;
115 b) jebkurš cits pasaules mēroga jautājums, kurš ir konferences kompetencē;
116 c) jautājumi, kas saistīti ar instrukcijām Radio lietu valdei un Radiosakaru birojam attiecībā uz to darbību, kā arī to darbības pārskats;
117 d) to tēmu noteikšana, kuras jāizskata radiosakaru asamblejai un radiosakaru pētniecības grupām, kā arī to jautājumu noteikšana, kurus asambleja izskatīs sakarā ar nākamajām radiosakaru konferencēm.
118 (2) Šīs darba kārtības vispārējo saturu nosaka četrus līdz sešus gadus iepriekš, bet galīgo dienas kārtību nosaka Padome, vēlams, divus gadus pirms konferences, ar Dalībvalstu vairākuma piekrišanu, saskaņā ar Konvencijas nr.47 noteikumiem. Šie abi dienas kārtības varianti jāpieņem, balstoties uz pasaules radiosakaru konferences rekomendācijām, saskaņā ar šīs Konvencijas nr.126 noteikumiem.
119 (3) Darba kārtībā ietverami visi jautājumi, kurus norādījusi Pilnvaroto pārstāvju konference.
120 3. (1) Darba kārtībā var izdarīt grozījumus:
121 a) pēc vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu pieprasījuma. Šādus pieprasījumus katra valsts atsevišķi iesniedz Ģenerālsekretāram, kurš nodod tos Padomes apstiprināšanai; vai
122 b) pēc Padomes priekšlikuma.
123 (2) Pasaules radiosakaru konferences dienas kārtības piedāvātās izmaiņas netiek galīgi pieņemtas, kamēr tās nav apstiprinājis Dalībvalstu vairākums saskaņā ar šīs Konvencijas nr.47 noteikumiem.
124 4. Konferencei turklāt ir pienākums:
125 (1) izskatīt un apstiprināt Biroja Direktora ziņojumu par Sektora darbību kopš iepriekšējās konferences;
126 (2) sniegt Padomei rekomendāciju par jautājumiem, kuri iekļaujami nākošās konferences darba kārtībā, kā arī izteikt viedokli par darba kārtības jautājumiem, kas paredzēti radiosakaru konferenču vismaz četru gadu ciklam, pievienojot arī paredzamo izdevumu tāmi;
127 (3) iekļaut atbilstoši savos lēmumos instrukcijas un prasības Ģenerālsekretāram un Savienības Sektoriem.
128 5. Radiosakaru asamblejas vai atbilstošu pētniecisko grupu Priekšsēdētājam un Priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības piedalīties asociētā pasaules radiosakaru konferencē.
8.pants
Radiosakaru asambleja
129 1. Radiosakaru asambleja darbojas ar un izdod rekomendācijas par jautājumiem, ko tā pieņēmusi saskaņā ar pašas Radiosakaru asamblejas procedūru vai kurus tai uzdevusi Pilnvaroto pārstāvju konference, jebkura cita konference, Padome vai Radio lietu valde.
130 2. Saskaņā ar nr.129 noteikumiem Radiosakaru asambleja:
131 (1) izskata pētniecības grupu ziņojumus, kuri sagatavoti saskaņā ar šīs Konvencijas nr.157, un apstiprina, izdara grozījumus vai noraida rekomendāciju projektus, kuri iekļauti šajos ziņojumos, kā arī izskata radiosakaru padomdevējas grupas ziņojumus, kuri sagatavoti saskaņā ar šīs Konvencijas nr.160h;
132 (2) ņemot vērā nepieciešamību līdz minimumam ierobežot Savienības fondu izmantošanu, apstiprina darba programmu, lai izvairītos no jau pastāvošajām problēmām un iespējamajām problēmām; kā arī nosaka problēmu prioritāti, neatliekamību, paredzamos izdevumus un termiņus, kuros nepieciešams šos pētījumus pabeigt;
133 (3) vadoties pēc darba programmas, kura apstiprināta saskaņā ar nr.132 noteikumiem, lemj par pētniecības grupu izveidošanas, saglabāšanas vai slēgšanas nepieciešamību un nosaka katrai no tām jautājumus, kurus nepieciešams izpētīt;
134 (4) iespēju robežās izveido jautājumu loku, kurš varētu interesēt jaunattīstības valstis, lai veicinātu to piedalīšanos izpētē;
135 (5) atbild uz pasaules radiosakaru konferences pieprasījumiem, sniedzot konsultācijas jautājumos, kuri ir tās kompetencē;
136 (6) sniedz ziņojumu nākamajai pasaules radiosakaru konferencei par progresu jautājumos, kuri var tikt iekļauti nākamo radiosakaru konferenču dienas kārtībā.
137 3. Radiosakaru asambleju vada persona, kuru nozīmējusi tās valsts, kurā notiek sanāksme, valdība vai, ja sanāksme notiek Savienības mītnē - asamblejas ievēlēta persona. Priekšsēdētājam palīdz Priekšsēdētāja vietnieks, kuru ievēl asambleja.
137a 4. Radiosakaru asambleja var nosūtīt noteiktus tās kompetencē ietilpstošus jautājumus radiosakaru padomdevējai grupai rekomendāciju izstrādāšanai.
9.pants
Reģionālās radiosakaru konferences
138 Reģionālo radiosakaru konferenču dienas kārtībā var tikt iekļauti tikai reģionāla rakstura radiosakaru jautājumi, tajā skaitā norādījumi Radio lietu valdei un Radiosakaru birojam par to pasākumiem attiecīgā reģiona sakarā, ar noteikumu, ka šādi norādījumi nav pretrunā ar pārējo reģionu interesēm. Konferencē drīkst apspriest tikai tās dienas kārtībā iekļautos jautājumus. Šīs Konvencijas nr.118 - nr.123 noteikumi attiecas uz reģionālajām radiosakaru konferencēm, taču ir spēkā tikai attiecīgā reģiona Dalībvalstīm.
10.pants
Radio lietu valde
139 izslēgts.
140 2. Papildus Konstitūcijas 14.pantā noteiktajiem pienākumiem, pēc vienas vai vairāku administrāciju prasības Valde izskata Radiosakaru biroja Direktora ziņojumus par izmeklēšanu sakarā ar kaitīgo interferenci, sniedzot rekomendācijas.
141 3. Valdes locekļi konsultantu statusā piedalās radiosakaru konferencēs un radiosakaru asamblejās. Valdes Priekšsēdētājam un Priekšsēdētāja vietniekam vai to nominētiem pārstāvjiem ir pienākums piedalīties konsultantu statusā Pilnvaroto pārstāvju konferencēs. Visos gadījumos Valdes locekļi, kuriem uzticēts šāds pienākums, nedrīkst piedalīties šajās konferencēs kā savu nacionālo delegāciju locekļi.
142 4. Savienība sedz tikai Valdes locekļu ceļojuma, eksistences nodrošināšanas un apdrošināšanas izdevumus, kas radušies pildot Savienības pienākumus.
143 5. Valde darbojas pēc šādiem principiem:
144 (1) Valdes locekļi no pašu vidus uz vienu gadu ievēl Priekšsēdētāju un Priekšsēdētāja vietnieku. Pēc šī termiņa beigām Priekšsēdētāja vietnieks kļūst par Priekšsēdētāju un Valde ievēl jaunu Priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja un Priekšsēdētāja vietnieka prombūtnes laikā Valde uz prombūtnes laiku ievēl pagaidu Priekšsēdētāju no tās locekļu vidus.
145 (2) Valde sanāk līdz četrām reizēm gadā. Sanāksmes parasti notiek Savienības mītnē, un, lai būtu kvorums, sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām tās locekļu. Valde var pildīt savus pienākumus, izmantojot mūsdienu sakaru līdzekļus.
146 (3) Valde cenšas pieņemt lēmumus vienbalsīgi; lēmums ir pieņemts tikai tad, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas Valdes locekļu. Katram Valdes loceklim ir viena balss; balsošana uz pilnvaras pamata nav pieļaujama.
147 (4) Valde var veikt tādas iekšējās kārtības noteikumu izmaiņas, kādas tā uzskata par nepieciešamām un kuras ir saskaņā ar Konstitūcijas, Konvencijas un Radio noteikumu prasībām. Šādas izmaiņas tiek publicētas kā Valdes Procedūras noteikumu daļa.
11.pants
Radiosakaru pētniecības grupas
148 1. Radiosakaru pētniecības grupas izveido radiosakaru asambleja.
149 2. (1) Radiosakaru pētniecības grupas veic tādu jautājumu izpēti, kuri apstiprināti saskaņā ar radiosakaru asamblejas pieņemto procedūru, un gatavo rekomendāciju projektus, kuri tiek apstiprināti saskaņā ar šīs Konvencijas nr.246a - nr.247 noteikto procedūru.
149a (1bis) Radiosakaru pētniecības grupas veic arī tādu tēmu izpēti, kuras noteiktas pasaules radiosakaru konferenču rezolūcijās un rekomendācijās. Šādu pētījumu rezultāti tiek iekļauti rekomendācijās vai ziņojumos, kuri sagatavoti saskaņā ar nr.156 noteikumiem.
150 (2) Veicot augstāk minēto jautājumu un tēmu pētījumus, saskaņā ar nr.158 noteikumiem galvenā uzmanība ir jāpievērš:
151 a) radiofrekvenču spektra izmantošanai virszemes un kosmiskajos radiosakaros un ģeostacionāro satelītu un citu satelītu orbītu izmantošanai;
152 b) radio sistēmu raksturojumam un darbībai;
153 c) radio staciju ekspluatācijai;
154 d) briesmu un drošības jautājumu radiosakaru aspektiem.
155 (3) Šiem pētījumiem nav tieša sakara ar ekonomiskiem jautājumiem, tomēr, ja tas nepieciešams tehnisko vai ekspluatācijas alternatīvu salīdzināšanai, izskatāmi arī ekonomiskie aspekti.
156 3. Radiosakaru pētniecības grupas veic arī sagatavošanas pētījumus tehniskajos, ekspluatācijas un procedūras jautājumos, kuri paredzēti izskatīšanai pasaules un reģionālajās radiosakaru konferencēs un sagatavo attiecīgus ziņojumus saskaņā ar darba programmu, kuru pieņēmusi radiosakaru asambleja, vai arī izpildot Padomes norādījumus.
157 4. Katra pētnieciskā grupa sagatavo progresa ziņojumu radiosakaru asamblejai, pieņemtās rekomendācijas saskaņā ar nr.149 noteikto konsultāciju procedūru, kā arī izskatīšanai asamblejā izstrādā jaunu rekomendāciju projektus vai izdara grozījumus tajos.
158 5. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.79 noteikumiem Radiosakaru sektors un Telekomunikāciju standartizācijas sektors nepārtraukti uzrauga konvencijas nr.151 - nr.154 un nr.193 noteikto uzdevumu pildīšanu attiecībā uz Telekomunikāciju standartizācijas sektoru nolūkā panākt kopīgu vienošanos par izmaiņām izstrādājamo jautājumu sadalē. Abi Sektori cieši sadarbojas un pieņem procedūru, kura ļauj operatīvi un efektīvi veikt šādas pārbaudes un panākt vienošanos. Ja šāda vienošanās netiek panākta, jautājumu ar Padomes starpniecību var nodot izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Pilnvaroto pārstāvju konferencē.
159 6. Radiosakaru pētniecības grupas īpašu uzmanību pievērš tādu jautājumu izpētei un rekomendāciju formulēšanai, kuri gan reģionālajā, gan starptautiskajā līmenī tieši saistīti ar telekomunikāciju izveidošanu, attīstīšanu un uzlabošanu jaunattīstības valstīs. Radiosakaru pētniecības grupas pievēršas arī nacionālo, reģionālo un citu starptautisko organizāciju darbam, kuras saistītas ar radiosakariem un sadarbojas ar tām, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt Savienības vadošo statusu telekomunikāciju jomā.
160 7. Lai veicinātu Radiosakaru sektora darbības novērtējumu, veicami pasākumi ar mērķi sekmēt sadarbību un darbības koordinēšanu ar citām ar radiosakariem saistītām organizācijām un ar Telekomunikāciju standartizācijas un Telekomunikāciju attīstības sektoriem. Radiosakaru asambleja nosaka veicamo pasākumu īpašos uzdevumus, dalības nosacījumus un Procedūras noteikumus.
11a. pants
Radiosakaru padomdevēja grupa
160a 1. Radiosakaru padomdevēja grupa ir atvērta Dalībvalstu administrāciju pārstāvjiem, Sektoru Dalībnieku pārstāvjiem un pētījumu grupu vadītājiem, un rīkojas ar Direktora starpniecību.
160b 2. Radiosakaru padomdevēja grupa:
160c (1) izskata prioritātes, programmas, darbību, finansu jautājumus un stratēģiju attiecībā uz radiosakaru asamblejām, pētniecības grupām un radiosakaru konferenču sagatavošanu, kā arī jebkurus konkrētus jautājumus saskaņā ar Savienības konferenču, radiosakaru asamblejas vai Padomes norādījumiem;
160d (2) izskata šīs Konvencijas nr.132 ietvaros pieņemtās darba programmas izpildes gaitu;
160e (3) izstrādā vadlīnijas pētījumu grupu darbam;
160f (4) cita starpā, rekomendē pasākumus, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar citām standartu institūcijām, ar Telekomunikāciju standartizācijas sektoru, Telekomunikāciju attīstības sektoru un Ģenerālo sekretariātu;
160g (5) apstiprina savas darba procedūras, kas atbilst radiosakaru asamblejas pieņemtajām procedūrām;
160h (6) gatavo pārskatu Radiosakaru biroja Direktoram, sniedzot ziņojumu par pasākumiem attiecībā uz augšminētajiem jautājumiem;
12.pants
Radiosakaru birojs
161 1. Radiosakaru sektora darbu organizē un koordinē Radiosakaru biroja Direktors. Birojs pilda Radio noteikumos noteiktos pienākumus.
162 2. Direktors:
163 (1) attiecībā uz radiosakaru konferencēm:
164 a) koordinē pētniecības grupu un Biroja sagatavošanas darbu, sniedz ziņojumus Dalībvalstīm un Sektoru Dalībniekiem par šī sagatavošanas darba rezultātiem, saņem to komentārus un iesniedz konferencei konsolidētu pārskatu, kurš var saturēt normatīva rakstura priekšlikumus;
165 b) konsultanta statusā piedalās radiosakaru asambleju un pētniecības grupu apspriedēs. Veic visus sagatavošanas darbus attiecībā uz radiosakaru konferenču un Radiosakaru sektora sanāksmēm saskaņā ar Konvencijas nr.94 noteikumiem, konsultējoties ar Ģenerālo sekretariātu un atbilstoši ar citiem Savienības Sektoriem, ņemot vērā Padomes direktīvas;
166 c) sniedz palīdzību jaunattīstības valstīm, gatavojoties radiosakaru konferencēm.
167 (2) attiecībā uz Radio lietu valdi:
168 a) sagatavo un iesniedz apstiprināšanai Radio lietu valdē Procedūras noteikumus. Tajos starp citiem jautājumiem, iekļaujot informāciju, kas nepieciešama Radio noteikumu pareizai piemērošanai;
169 b) izsūta visām Dalībvalstīm Valdes procedūras noteikumus un saņem no administrācijām komentārus attiecībā uz tiem;
170 c) apstrādā informāciju, kas saņemta no administrācijām par Radio noteikumu normu un reģionālo līgumu piemērošanu, publicēšanai piemērotā formā;
171 d) piemēro Valdes apstiprinātos Procedūras noteikumus, sagatavo un publicē uz šiem noteikumiem balstītos konferenču secinājumus, iesniedz Valdei iegūto secinājumu pārskatus, ko pieprasījusi administrācija un, ja situāciju nevar atrisināt, piemērojot Procedūras noteikumus;
172 e) saskaņā ar Radio noteikumiem veic regulāru frekvenču asignējumu uzskaiti un reģistrāciju un, kur tas nepieciešams, sniedz ar to saistīto orbitālo raksturojumu; kā arī regulāri izdara nepieciešamos grozījumus Galvenajā Starptautisko Frekvenču Reģistrā pārskata žurnāla ierakstus, nepieciešamības gadījumā labo vai svītro tos ierakstus, kuri neatbilst patiesajai frekvenču izmantošanai, iepriekš vienojoties ar šajā jautājumā iesaistīto administrāciju;
173 f) pēc vienas vai vairāku ieinteresēto administrāciju lūguma piedalās kaitīgās interferences lietu atrisināšanā, un tur, kur tas nepieciešams, veic izmeklēšanu un sagatavo izskatīšanai Valdē ziņojumu, kurā dots rekomendāciju projekts attiecīgajām administrācijām;
174 g) veic Valdes izpilddirektora pienākumus;
175 (3) koordinē radiosakaru pētniecības grupu darbu un veic pasākumus, lai organizētu šo darbu;
175a (3bis) nodrošina nepieciešamo atbalstu radiosakaru padomdevējai grupai un katru gadu sniedz ziņojumu Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem, kā arī Padomei par padomdevējas grupas darba rezultātiem;
175b (3ter) veic praktiskus pasākumus, lai atvieglotu jaunattīstības valstīm piedalīšanos radiosakaru pētniecības grupu darbā.
176 (4) pilda šādus pienākumus:
177 a) veic pētījumus, lai sniegtu padomus attiecībā uz praktiski maksimālā radiokanālu skaita izmantošanu tajās spektra daļās, kurās var rasties kaitīga interference, kā arī attiecībā uz ģeostacionāro satelītu un citu satelītu orbītu vienlīdzīgu, efektīvu un ekonomisku izmantošanu, ņemot vērā to Dalībvalstu vajadzības, kurām nepieciešama palīdzība, jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, kā arī valstu īpašo ģeogrāfisko stāvokli;
178 b) veic datu apmaiņu ar Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem mašīnlasāmā un citās formās, gatavo un aktualizē visus Radiosakaru sektora dokumentus un datu bāzes, un kopā ar Ģenerālsekretāru organizē šo dokumentu attiecīgu publicēšanu Savienības darba valodās saskaņā ar Konstitūcijas nr.172;
179 c) saglabā būtiskākos dokumentus, kuri varētu tikt pieprasīti;
180 d) iesniedz pasaules radiosakaru konferencei ziņojumu par Radiosakaru sektora darbību laika posmā pēc iepriekšējās konferences; ja pasaules radiosakaru konference nav ieplānota, ziņojums par Sektora darbību divu pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās konferences ir jāiesniedz Padomei un informatīvos nolūkos arī Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem;
181 e) sagatavo sabalansētu budžeta tāmi, kura atbilstu Radiosakaru sektora vajadzībām, un nosūta to Ģenerālsekretāram, lai to tālāk izskatītu Koordinācijas komiteja un iekļautu Savienības budžetā;
181a f) gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par pasākumiem, kurus jāveic Birojam Sektora darbības atbalstam kopumā, un šos plānus izskata radiosakaru padomdevēja grupa saskaņā ar šīs Konvencijas 11a.pantu un iesniedz Padomei.
182 3. Direktors izvēlas Biroja tehnisko un administratīvo personālu, iekļaujoties budžeta ietvaros, kuru ir apstiprinājusi Padome. Tehnisko un administratīvo personālu ieceļ Ģenerālsekretārs, vienojoties ar Direktoru. Galīgo lēmumu par iecelšanu amatā vai atbrīvošanu pieņem Ģenerālsekretārs.
183 4. Direktors nodrošina Telekomunikāciju attīstības sektoru ar nepieciešamo tehnisko atbalstu Konstitūcijā un Konvencijā paredzētajā apmērā.
6. nodaļa
TELEKOMUNIKĀCIJU
STANDARTIZĀCIJAS SEKTORS
13.pants
Pasaules telekomunikāciju
standartizācijas asambleja
184 1. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.104, pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleja ir jāsasauc, lai izskatītu ar telekomunikāciju standartizāciju saistītus jautājumus.
185 2. Jautājumiem, kuri tiek izskatīti pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejā un kuros tiek sniegtas rekomendācijas, jābūt pieņemtiem saskaņā ar asamblejas procedūrām vai kurus tās izskatīšanai ir nodevusi Pilnvaroto pārstāvju konference, jebkāda cita konference vai Padome.
186 3. Atbilstoši Konstitūcijas nr.104 asambleja:
187 a) izskata pētniecības grupu ziņojumus, kuri sagatavoti saskaņā ar šīs Konvencijas nr.194, un apstiprina, groza vai noraida rekomendāciju projektus, kuri iekļauti šajos ziņojumos, kā arī izskata telekomunikāciju standartizācijas padomdevējas grupas ziņojumus saskaņā ar šīs Konvencijas nr.197i un nr.197k;
188 b) ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas ierobežot Savienības fondu izmantošanu, apstiprina darba programmu, lai izvairītos no pastāvošajām problēmām un iespējamām problēmām; kā arī nosaka šo problēmu pētīšanas prioritāti, neatliekamību, paredzamos izdevumus un termiņus, kuros šie pētījumi pabeidzami;
189 c) saskaņā ar nr.188 noteikto darba programmu, lemj par nepieciešamību izveidot, saglabāt vai slēgt pētnieciskās grupas un nosaka pētāmo jautājumu;
190 d) grupē, cik vien tas ir praktiski iespējams, jautājumus, kuri interesē jaunattīstības valstis, lai atvieglotu to piedalīšanos šādos pētījumos;
191 e) izvērtē un apstiprina Direktora ziņojumu par Sektora darbu kopš iepriekšējās konferences.
191a 4. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleja var nodot tās kompetencē ietilpstošus jautājumus telekomunikāciju standartizācijas padomdevējai grupai, norādot uz nepieciešamo rīcību šo jautājumu sakarā.
191b 5. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleju vada persona, kuru iecēlusi tās valsts valdība, kurā šī asambleja notiek, vai, ja asambleja notiek Savienības galvenajā mītnē - persona, kuru ir ievēlējusi asambleja. Asamblejas vadītājam palīdzību sniedz tā vietnieki, kurus ievēlējusi asambleja.
14.pants
Telekomunikāciju standartizācijas
pētniecības grupas
192 1. (1) Telekomunikāciju standartizācijas pētniecības grupas veic tādu jautājumu izpēti, kuri apstiprināti saskaņā ar pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas pieņemto procedūru, un gatavo rekomendāciju projektus, kuri tiek apstiprināti saskaņā ar šīs Konvencijas nr.246a - nr.247 noteikto procedūru.
193 (2) Pētnieciskās grupas saskaņā ar nr.195 noteikumiem veic tehnisko, ekspluatācijas un tarifikācijas jautājumu izpēti un sagatavo rekomendācijas nolūkā standartizēt telekomunikācijas pasaules līmenī, iekļaujot rekomendācijas par radio sistēmu savstarpējo saistību sabiedriskajā telekomunikāciju tīklā un pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu šo saistību. Tehniskos un ekspluatācijas jautājumus, kas saistīti ar radio komunikācijām un noteikti Konvencijas nr.151-154, risina Radiosakaru sektors.
194 (3) Katra pētniecības grupa gatavo pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejai ziņojumu, kurā norādīta darbu izpildes gaita, ietvertas rekomendācijas, kuras pieņemtas saskaņā ar nr.192 noteikto konsultāciju procedūru, kā arī jebkuru jaunu vai pārskatītu rekomendāciju projekti asamblejas izskatīšanai.
195 2. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.105, Konvencijas nr.193 noteiktajiem uzdevumiem un Konvencijas nr.151-154 noteiktajiem uzdevumiem, kas attiecas uz Radiosakaru sektoru, lai panāktu kopīgu vienošanos par izmaiņām pētāmo jautājumu sadalē, Telekomunikāciju standartizācijas sektorā un Radiosakaru sektorā, abiem sektoriem ir cieši jāsadarbojas, pieņemot procedūru, saskaņā ar kuru varētu realizēt pārraudzību un īsā laikā efektīvi panākt vienošanos. Ja vienošanās netiek panākta, jautājums lēmuma pieņemšanai ar Padomes starpniecību iesniedzama Pilnvaroto pārstāvju konferencei.
196 3. Veicot pētījumus, telekomunikāciju standartizācijas pētniecības grupas pievērš uzmanību tādu jautājumu izpētei un tādu rekomendāciju formulēšanai, kuras saistītas ar telekomunikāciju izveidošanu, attīstīšanu un uzlabošanu jaunattīstības valstīs gan reģionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Pildot savas funkcijas, pētnieciskās grupas pievērš uzmanību nacionālo, reģionālo un citu starptautisko standartizācijas organizāciju darbam un sadarbojas ar tām, tomēr saglabājot Savienības vadošo stāvokli pasaules standartizācijas jomā.
197 4. Lai atvieglotu Telekomunikāciju standartizācijas sektora darba pārskatāmību, jāveic pasākumi, lai sekmētu sadarbību un darbības koordināciju ar citām telekomunikāciju standartizācijā ieinteresētām organizācijām, kā arī ar Radiosakaru sektoru un Telekomunikāciju attīstības sektoru. Pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleja nosaka konkrētos pienākumus, līdzdalības noteikumus un procedūras noteikumus attiecībā uz šiem pasākumiem.
14a. pants
Telekomunikāciju standartizācijas
padomdevēja grupa
197a 1. Telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja grupa ir atvērta Dalībvalstu administrāciju pārstāvjiem, Sektora Dalībnieku pārstāvjiem un pētniecības grupu vadītājiem.
197b 2. Telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja grupa:
197c (1) izskata prioritātes, programmas, darbību, finansu jautājumus un stratēģiju, kas attiecas uz Telekomunikāciju standartizācijas sektoru;
197d (2) izskata šīs Konvencijas nr.188 ietvaros pieņemtās darba programmas izpildes gaitu;
197e (3) izstrādā vadlīnijas pētījumu grupu darbam;
197f (4) cita starpā, rekomendē pasākumus, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar citām attiecīgām institūcijām, ar Radiosakaru sektoru, Telekomunikāciju attīstības sektoru un Ģenerālo Sekretariātu;
197g (5) apstiprina sava darba procedūras, kas atbilst pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas pieņemtajām procedūrām;
197h (6) gatavo pārskatu Telekomunikāciju standartizācijas biroja Direktoram, sniedzot ziņojumu par pasākumiem attiecībā uz augšminētajiem jautājumiem;
197i (7) gatavo ziņojumu pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejai par jautājumiem, kuri tai deleģēti saskaņā ar nr.191a, un nodod to Direktoram iesniegšanai asamblejai.
15. pants
Telekomunikāciju standartizācijas birojs
198 1. Telekomunikāciju standartizācijas sektora darbu organizē un koordinē Telekomunikāciju standartizācijas biroja Direktors.
199 2. Direktors:
200 a) katru gadu aktualizē pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas darba programmu, apspriežoties ar telekomunikāciju standartizācijas pētījumu grupu vadītājiem;
201 b) ar padomdevēja tiesībām piedalās pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleju un telekomunikāciju standartizācijas pētniecības grupu darbā. Direktors veic visus nepieciešamos sagatavošanas darbus Telekomunikāciju standartizācijas sektora asamblejām un sanāksmēm, konsultējoties ar Ģenerālo Sekretariātu atbilstoši šīs Konvencijas nr.94 noteikumiem, kā arī, ja nepieciešams, ar pārējiem Savienības Sektoriem, un ņemot vērā Padomes direktīvas attiecībā uz šādu sagatavošanas darbu;
202 c) apstrādā no administrācijām saņemto informāciju, kura attiecas uz Starptautisko Telekomunikāciju noteikumu attiecīgo prasību vai pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas lēmumu izpildi, un sagatavo to, ja nepieciešams, publicēšanai piemērotā veidā;
203 d) veic datu apmaiņu ar Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem mašīnlasāmā un citās formās, gatavo un aktualizē visus Telekomunikāciju standartizācijas sektora dokumentus un datu bāzes, un kopā ar Ģenerālsekretāru organizē šo dokumentu attiecīgu publicēšanu Savienības darba valodās saskaņā ar Konstitūcijas nr.172;
204 e) iesniedz pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejai ziņojumu par Sektora darbību laika posmā pēc iepriekšējās asamblejas; ja otra asambleja netiek sasaukta, Direktors iesniedz ziņojumu par Sektora darbību divu pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās asamblejas Padomei un arī Dalībvalstīm, un Sektora Dalībniekiem;
205 f) sagatavo sabalansētu budžeta tāmi Telekomunikāciju standartizācijas sektora vajadzībām un nosūta to Ģenerālsekretāram izskatīšanai Koordinācijas komitejā un iekļaušanai Savienības budžetā;
205a g) gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par pasākumiem, kuri jāveic Birojam Sektora darbības atbalstam kopumā, un šos plānus izskata un iesniedz Padomei telekomunikāciju standartizācijas padomdevēja grupa;
205b h) nodrošina nepieciešamo atbalstu telekomunikāciju standartizācijas padomdevējai grupai un katru gadu sniedz ziņojumu Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem, kā arī Padomei par padomdevējas grupas darba rezultātiem;
205c i) sniedz palīdzību jaunattīstības valstīm to sagatavošanās darbā pirms pasaules standartizācijas asamblejām šīm valstīm attiecīgi prioritāros jautājumos.
206 3. Direktors izvēlas tehnisko un administratīvo Telekomunikāciju standartizācijas biroja personālu Padomes apstiprinātā budžeta ietvaros. Tehnisko un administratīvo personālu ieceļ Ģenerālsekretārs, iepriekš vienojoties ar Direktoru. Galīgo lēmumu par darbā pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba pieņem Ģenerālsekretārs.
207 4. Ja tas nepieciešams, Direktors nodrošina tehnisko palīdzību Telekomunikāciju attīstības sektoram Konstitūcijas un Konvencijas noteikumu ietvaros.
7. nodaļa
TELEKOMUNIKĀCIJU
ATTĪSTĪBAS SEKTORS
16.pants
Telekomunikāciju attīstības konferences
208 1. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.188 telekomunikāciju attīstības konferences veic šādas funkcijas:
209 a) pasaules telekomunikāciju attīstības konferences nosaka darba programmas un vadlīnijas, lai definētu telekomunikāciju attīstības jautājumus un prioritātes un nodrošinātu Telekomunikāciju attīstības sektora darba programmu virzību un vadību. Nepieciešamības gadījumā izveidojamas pētniecības grupas;
210 b) reģionālās telekomunikāciju attīstības konferences sniedz padomus Telekomunikāciju attīstības birojam jautājumos par attiecīgā reģiona raksturojumu un īpašajām prasībām telekomunikāciju jomā, kā arī sniedz rekomendācijas pasaules telekomunikāciju attīstības konferencēm;
211 c) telekomunikāciju attīstības konferences nosaka mērķi un stratēģiju sabalansētai telekomunikāciju attīstībai pasaules un reģionālajā mērogā, īpaši pievēršoties jaunattīstības valstu telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu paplašināšanai un modernizēšanai, kā arī šiem mērķiem nepieciešamo resursu mobilizācijai;
Konferences tiek organizētas kā forums, kurā tiek pētīti politiskie, organizatoriskie, ekspluatācijas, noteikumu izstrādāšanas, tehniskie un finansiālie jautājumi un ar tiem saistītās problēmas, to skaitā arī jaunu fondu avotu noteikšana un ieviešana;
212 d) pasaules un reģionālās telekomunikāciju attīstības konferences kompetences robežās izskata iesniegtos ziņojumus un izvērtē Sektora darbību; konferences var izskatīt arī telekomunikāciju attīstības jautājumus, kuri attiecas uz citu Savienības Sektoru darbību.
213 2. Telekomunikāciju attīstības konferenču darba kārtības projektu sagatavo Telekomunikāciju attīstības biroja Direktors, un Ģenerālsekretārs iesniedz šo projektu Padomei apstiprināšanai, kam jānotiek ar Dalībvalstu vairākuma atbalstu pasaules konferences gadījumā, vai ar attiecīgam reģionam piederošo Dalībvalstu vairākuma atbalstu reģionālas konferences gadījumā, saskaņā ar šīs Konvencijas nr.47 noteikumiem.
213a 3. Pasaules telekomunikāciju attīstības konference var nosūtīt noteiktus tās kompetencē ietilpstošus jautājumus telekomunikāciju attīstības padomdevējai grupai rekomendāciju izstrādāšanai.
17.pants
Telekomunikāciju attīstības pētniecības grupas
214 1. Telekomunikāciju attīstības pētniecības grupas nodarbojas ar īpašiem telekomunikāciju jautājumiem, kuri atbilst jaunattīstības valstu kopīgajām interesēm, ieskaitot jautājumus, kuri noteikti nr.211. Šo pētniecības grupu skaits ir ierobežots un tās tiek izveidotas uz laiku, ņemot vērā fondu pieejamību. Tiek īpaši noteikti jautājumu izskatīšanas termiņi un problēmu prioritāte, vadoties no jaunattīstības valstu interesēm.
215 2. Saskaņā ar Konstitūcijas nr.119 noteikumiem Radiosakaru, Telekomunikāciju standartizācijas un Telekomunikāciju attīstības sektori nepārtraukti pārrauga pētāmo jautājumu, lai nodrošinātu pētījumu sadali, uzlabotu koordināciju. Sektori vienojas par procedūru, kā pārraudzība veicama un kā efektīvi un vajadzīgā laikā panākama vienošanās.
215a 3. Katra telekomunikāciju attīstības pētniecības grupa gatavo pasaules telekomunikāciju attīstības konferencei pārskatu, kurā norādīta darbu izpildes gaita un jebkuru jaunu vai pārskatītu rekomendāciju projekti konferences izskatīšanai.
215b 4. Telekomunikāciju attīstības pētniecības grupas pēta jautājumus un gatavo rekomendāciju projektus, kuri tiek apstiprināti saskaņā ar šīs Konvencijas nr.246a - nr.247 noteiktajām procedūrām.
17a. pants
Telekomunikāciju attīstības
padomdevēja grupa
215c 1. Telekomunikāciju attīstības padomdevēja grupa ir atvērta Dalībvalstu administrāciju pārstāvjiem, Sektora Dalībnieku pārstāvjiem un pētniecības grupu vadītājiem un to vietniekiem.
215d 2. Telekomunikāciju attīstības padomdevēja grupa:
215e (1) izskata prioritātes, programmas, darbību, finansu jautājumus un stratēģiju, kas attiecas uz Telekomunikāciju attīstības sektoru;
215f (2) izskata šīs Konvencijas nr.209 ietvaros pieņemtās darba programmas izpildes gaitu;
215g (3) izstrādā vadlīnijas pētniecības grupu darbam;
215h (4) cita starpā, rekomendē pasākumus, lai veicinātu sadarbību un darba koordināciju ar Radiosakaru sektoru, Telekomunikāciju standartizācijas sektoru un Ģenerālo Sekretariātu, kā arī ar citām attiecīgām attīstības un finansu institūcijām;
215i (5) apstiprina sava darba procedūras, kas atbilst pasaules telekomunikāciju attīstības konferences pieņemtajām procedūrām;
215j (6) gatavo pārskatu Telekomunikāciju attīstības biroja Direktoram, sniedzot ziņojumu par pasākumiem attiecībā uz augšminētajiem jautājumiem.
215k 3. Direktors var uzaicināt divpusējās sadarbības un attīstības palīdzības aģentūru un daudzpusēju attīstības institūciju pārstāvjus piedalīties padomdevējas grupas sēdēs.
18.pants
Telekomunikāciju attīstības birojs
216 1. Telekomunikāciju attīstības biroja Direktors organizē un koordinē Telekomunikāciju attīstības sektora darbu.
217 2. Direktors:
218 a) konsultanta statusā piedalās telekomunikāciju attīstības konferenču un telekomunikāciju attīstības pētniecības grupu apspriedēs. Direktors veic visus nepieciešamos sagatavošanas darbus Telekomunikāciju attīstības sektora konferencēm un sanāksmēm saskaņā ar Konvencijas nr.94 noteikumiem, konsultējoties ar Ģenerālo sekretariātu un nepieciešamības gadījumā ar citiem Savienības Sektoriem, ievērojot Padomes direktīvas;
219 b) apstrādā informāciju, kura saņemta no administrācijām par Pilnvaroto pārstāvju konferences un telekomunikāciju attīstības konferenču attiecīgo rezolūciju un lēmumu piemērošanu, un sagatavo to publicēšanai;
220 c) organizē informācijas apmaiņu ar Dalībvalstīm, izdara grozījumus saskaņā ar jauninājumiem Telekomunikāciju attīstības sektora dokumentos un datu bāzēs un saskaņā ar Konstitūcijas nr.172 noteikumiem vienojas ar Ģenerālsekretāru par to publicēšanu visās Savienības darba valodās;
221 d) sadarbībā ar Ģenerālo Sekretariātu un citiem Savienības Sektoriem apkopo un sagatavo publicēšanai gan tehniska, gan administratīva rakstura informāciju, kura varētu būt noderīga jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām uzlabot to telekomunikāciju tīklu, vēršot uzmanību uz Apvienoto Nāciju Organizācijas piedāvātajām starptautiskajām programmām;
222 e) iesniedz pasaules telekomunikāciju attīstības konferencei pārskatu par Sektora darbību laika posmā pēc iepriekšējās asamblejas; pārskatu par Sektora darbību divu pēdējo gadu laikā pēc iepriekšējās konferences Direktors iesniedz Padomei, kā arī Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem;
223 f) gatavo uz izmaksām balstītu budžeta tāmi par Telekomunikāciju attīstības sektora vajadzībām un nodod to Ģenerālsekretāram izskatīšanai Koordinācijas komitejā un iekļaušanai Savienības budžetā;
223a g) gatavo gada operatīvo plānu un finansu plānu par pasākumiem, kuri jāveic Birojam Sektora darbības atbalstam kopumā; šos plānus izskata telekomunikāciju attīstības padomdevēja grupa un iesniedz Padomei;
223b h) nodrošina nepieciešamo atbalstu telekomunikāciju attīstības padomdevējai grupai un katru gadu sniedz ziņojumu Dalībvalstīm un Sektora Dalībniekiem, kā arī Padomei par padomdevējas grupas darba rezultātiem.
224 3. Direktors strādā koleģiāli ar pārējām vēlētajām amatpersonām ar nolūku nodrošināt, lai Savienības kā katalizatora loma telekomunikāciju attīstības stimulēšanā tiktu nostiprināta, un kopīgi ar attiecīgā Biroja direktoru veic nepieciešamos pasākumus piemērotu darbību uzsākšanai, tajā skaitā sasauc informatīvas apspriedes par attiecīgā Sektora darbību.
225 4. Pēc ieinteresēto Dalībvalstu pieprasījuma Direktors ar citu Biroju Direktoru palīdzību un, ja nepieciešams, ar Ģenerālsekretāra palīdzību izpēta šo valstu nacionālās telekomunikāciju problēmas un sniedz attiecīgus padomus; gadījumos, kad tiek salīdzinātas tehniskas alternatīvas, vērā var ņemt arī ekonomiska rakstura faktorus.
226 5. Padomes apstiprinātā budžeta ietvaros Direktors izvēlas tehnisko un administratīvo Telekomunikāciju attīstības biroja personālu. Personālu nozīmē Ģenerālsekretārs, iepriekš vienojoties ar Direktoru. Galīgais lēmums par pieņemšanu darbā vai atbrīvošanu no darba pieder Ģenerālsekretāram.
227 izslēgts.
8. nodaļa
TRIM SEKTORIEM KOPĪGIE NOTEIKUMI
19.pants
Tiesību subjektu un organizāciju
līdzdalība Savienības darbā
228 1. Ģenerālsekretārs un Biroju Direktori veicina šādu tiesību subjektu un organizāciju dalību Savienības aktivitātēs:
229 a) atzītas ekspluatācijas aģentūras, zinātniskas vai industriālas organizācijas un finansu vai attīstības institūcijas, kuras ir apstiprinājušas attiecīgās Dalībvalstis;
230 b) citi tiesību subjekti, kuri nodarbojas ar telekomunikāciju jautājumiem un kurus ir apstiprinājušas attiecīgās Dalībvalstis;
231 c) reģionālas un citas starptautiskas telekomunikāciju, standartizācijas, finansu vai attīstības organizācijas.
232 2. Biroju Direktori cieši sadarbojas ar tiem tiesību subjektiem vai organizācijām, kuras ir pilnvarotas piedalīties viena vai vairāku Savienības Sektoru darbā.
233 3. Lūgumu no tiesību subjekta, kurš minēts nr.229 un kuru apstiprinājusi attiecīgā Dalībvalsts, par piedalīšanos Sektora darbā saskaņā ar Konstitūcijas un šīs Konvencijas attiecīgajiem noteikumiem Dalībvalsts iesniedz Ģenerālsekretāram.
234 4. Tiesību subjekta lūgums saskaņā ar nr.230, kuru iesniegusi attiecīgā Dalībvalsts, tiek izskatīts saskaņā ar Padomes apstiprināto procedūru. Šādu lūgumu Padome izskata attiecībā uz tā atbilstību minētajai procedūrai.
234a 4bis. Alternatīvi, nr.229 vai nr.230 minēta tiesību subjekta lūgums kļūt par Sektora Dalībnieku var tikt nosūtīts tieši Ģenerālsekretāram. Dalībvalstīm, kuras pilnvarojušas šādus tiesību subjektus nosūtīt lūgumu tieši Ģenerālsekretāram, attiecīgi jāinformē pēdējais. Tiesību subjektiem, kuru Dalībvalsts nav sniegusi šādu paziņojumu Ģenerālsekretāram, nav tiesību uz tiešu lūgumu. Ģenerālsekretārs regulāri aktualizē un publicē to Dalībvalstu sarakstus, kuras ir pilnvarojušas savā jurisdikcijā vai suverenitātē esošus tiesību subjektus iesniegt lūgumus tieši Ģenerālsekretāram.
234b 4ter. Pēc lūguma saņemšanas tieši no tiesību subjekta saskaņā ar nr.234a Ģenerālsekretārs, balstoties uz Padomes noteiktiem kritērijiem, pārliecinās, ka kandidāta funkcijas un mērķi atbilst Savienības mērķiem. Pēc tam Ģenerālsekretārs bez kavēšanās informē iesniedzēja Dalībvalsti, prasot lūgumam apstiprinājumu. Ja Ģenerālsekretārs četru mēnešu laikā nesaņem nekādus iebildumus no Dalībvalsts, tiek nosūtīta atgādinājuma telegramma. Ja Ģenerālsekretārs četru mēnešu laikā pēc atgādinājuma telegrammas nosūtīšanas nesaņem nekādus iebildumus, iesniegums tiek uzskatīts par apstiprinātu. Ja Ģenerālsekretārs saņem no Dalībvalsts iebildumu, tad Ģenerālsekretārs uzaicina lūguma iesniedzēju sazināties ar Dalībvalsti.
234c 4quater. Pilnvarojot tiešu lūguma nosūtīšanu, Dalībvalsts var paziņot Ģenerālsekretāram, ka tā piešķir Ģenerālsekretāram tiesības apstiprināt jebkuru lūgumu, kuru nosūtījis šīs Dalībvalsts jurisdikcijā vai suverenitātē esošs tiesību subjekts.
235 5. Lai piedalītos Sektora darbā, lūgumi no jebkuriem nr.231 minētajiem tiesību subjektiem vai organizācijām (atšķirībā no Konvencijas nr.260 un nr.261 noteiktajiem) tiek nosūtīti Ģenerālsekretāram, un tālāk tiek piemērota Padomes noteiktā procedūra.
236 6. Jebkuras Konvencijas nr.260 - nr.262 minētās organizācijas lūgums piedalīties Sektora darbā, nosūtāms Ģenerālsekretāram un attiecīgā organizācija iekļaujama sarakstos saskaņā ar nr.237 noteikumiem.
237 7. Ģenerālsekretārs sastāda un uztur visu to tiesību subjektu un organizāciju sarakstus, kuras minētas šīs Konvencijas nr.229 - 231 un nr.260 - nr.262 un kuri ir pilnvaroti piedalīties katra Sektora darbā, un pēc atbilstošiem laika periodiem publicē un nosūta šos sarakstus visām Dalībvalstīm, attiecīgajiem Sektora Dalībniekiem un attiecīgā Biroja Direktoram. Šis Direktors paziņo šādiem tiesību subjektiem un organizācijām par pasākumiem, kas veikti pēc to lūguma, un informē attiecīgās Dalībvalstis.
238 8. Tiesību subjektu un organizāciju, kuras iekļautas nr.237 minētajos sarakstos, līdzdalības nosacījumi ir noteikti šajā pantā, 33.pantā un citos attiecīgos šīs Konvencijas punktos. Konstitūcijas nr.25 - nr.28 noteikumi tām nav piemērojami.
239 9. Sektora Dalībnieks var rīkoties to apstiprinājušās Dalībvalsts vārdā, ar noteikumu, ka Dalībvalsts ir informējusi attiecīgā Biroja Direktoru par šādu savu pilnvarojumu.
240 10. Jebkuram Sektora Dalībniekam ir tiesības denonsēt savu dalību, nosūtot par to paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šādu dalību var denonsēt arī attiecīgā Dalībvalsts vai, ja Sektora Dalībnieks ir apstiprināts atbilstoši nr.234c noteikumiem,- saskaņā ar Padomes noteikto procedūru un kritērijiem. Denonsācija stājas spēkā vienu gadu pēc datuma, kad paziņojumu ir saņēmis Ģenerālsekretārs.
241 11. Ģenerālsekretārs veic labojumus tiesību subjektu un organizāciju sarakstā, izslēdzot no tā jebkuru tiesību subjektu vai organizāciju, kurai nav pilnvaras piedalīties Sektora darbā, saskaņā ar Padomes noteiktajiem kritērijiem un procedūru.
241a 12. Sektora asambleja vai konference var pieņemt lēmumu par tiesību subjekta vai organizācijas uzņemšanu asociētā dalībnieka statusā, lai tā piedalītos noteiktas šī Sektora pētniecības grupas vai apakšgrupas darbā, saskaņā ar šādiem principiem:
241b (1) Jebkurš nr.229 - nr.231 minētais tiesību subjekts vai organizācija var iesniegt pieteikumu par savu līdzdalību noteiktas pētniecības grupas darbā kā asociēts dalībnieks;
241c (2) Gadījumos, kad Sektors ir pieņēmis lēmumu par asociēto dalībnieku uzņemšanu, Ģenerālsekretārs piemēro šiem pieteikuma iesniedzējiem šī panta attiecīgos noteikumus, ņemot vērā dotā tiesību subjekta vai organizācijas lielumu un citus attiecīgus kritērijus;
241d (3) Asociētie dalībnieki, kuriem atļauts piedalīties noteiktas pētniecības grupas darbā, netiek iekļauti nr.237 minētajā sarakstā;
241e (4) Noteikumi, kuri regulē piedalīšanos pētījumu grupu darbā, ir izklāstīti šīs Konvencijas nr.248b un nr.483a.
20. pants
Pētniecības grupu darba vadīšana
242 1. Radiosakaru asambleja, pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleja un pasaules telekomunikāciju attīstības konference katrai pētniecības grupai ieceļ Priekšsēdētāju un vienu vai vairākus Priekšsēdētāja vietniekus. Ieceļot Priekšsēdētājus un to vietniekus, īpaša uzmanība jāpievērš prasībām attiecībā uz kompetenci un vienlīdzīgu ģeogrāfisko sadalījumu, kā arī nepieciešamībai sekmēt jaunattīstības valstu efektīvāku līdzdalību.
243 2. Ja to pieprasa pētniecības grupas darba slodze, asambleja vai konference ieceļ tādu papildus Priekšsēdētāja vietnieku, kādu tā uzskata par nepieciešamu.
244 3. Ja starp divām attiecīgā Sektora asamblejām vai konferencēm pētniecības grupas Priekšsēdētājs nevar turpināt pildīt savus pienākumus un iecelts tikai viens Priekšsēdētāja vietnieks, Priekšsēdētāja vietnieks uzņemas Priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu. Pētniecības grupās, kurās ir iecelti vairāki Priekšsēdētāja vietnieki, nākamajā pētnieciskās grupas sanāksmē no Priekšsēdētāja vietnieku vidus tiek ievēlēts jauns Priekšsēdētājs un nepieciešamības gadījumā - jauns Priekšsēdētāja vietnieks no pētniecības grupas darbinieku vidus. Līdzīgi ievēlams jauns Priekšsēdētāja vietnieks, ja viens no Priekšsēdētāja vietniekiem nevar turpināt pildīt savus pienākumus.
245 4. Pētniecības grupas iespēju robežās sadarbojas sarakstes veidā, lietojot mūsdienīgus sakaru līdzekļus.
246 5. Katra Sektora Biroja Direktors, vadoties pēc kompetentas konferences vai asamblejas lēmumiem un konsultējoties ar Ģenerālsekretāru, un koordinējot darbu pēc Konstitūcijas un Konvencijas prasībām, izstrādā pētniecības grupu sēžu ģenerālplānu.
246a 5bis. (1) Dalībvalstis un Sektoru Dalībnieki apstiprina jautājumus, kuri ir jāpēta saskaņā ar attiecīgās konferences vai asamblejas apstiprinātajām procedūrām, ieskaitot norādījumu, vai darba rezultātā izstrādātās rekomendācijas ir jānosūta oficiālai konsultācijai Dalībvalstīm, vai nē.
246b (2) Rekomendācijas, kuras tiek izstrādātas augstāk minēto jautājumu izpētes rezultātā, pētniecības grupa apstiprina saskaņā ar attiecīgās konferences vai asamblejas pieņemto procedūru. Tās rekomendācijas, kurām nav nepieciešama oficiāla konsultēšanās ar Dalībvalstīm, tiek uzskatītas par apstiprinātām.
246c (3) Rekomendācija, kurai nepieciešama oficiāla konsultēšanās ar Dalībvalstīm, pakļaujas vai nu nr.247 minētajai procedūrai, vai nu tiek nodota attiecīgās konferences vai asamblejas izskatīšanai.
246d (4) Nr.246a un nr.246b netiek piemērotas jautājumiem un rekomendācijām, kuras ietekmē politiku vai normatīvos aktus, piemēram:
246e a) jautājumiem un rekomendācijām, kuras apstiprinājis Radiosakaru sektors attiecībā uz radiosakaru konferenču darbu, kā arī citām jautājumu un rekomendāciju kategorijām, par kurām lēmumus var pieņemt radiosakaru asambleja;
246f b) jautājumiem un rekomendācijām, ko apstiprinājis Telekomunikāciju standartizācijas sektors un kas attiecas uz tarifu un grāmatvedības jautājumiem, kā arī attiecīgiem numurēšanas un adresēšanas plāniem;
246g c) jautājumiem un rekomendācijām, ko apstiprinājis Telekomunikāciju attīstības sektors un kas attiecas uz normatīviem, politikas un finansu jautājumiem;
246h d) jautājumiem un rekomendācijām, ja rodas jebkādas šaubas par to apjomu.
247 6. Pētniecības grupas var sākt darbības, lai iegūtu Dalībvalstu apstiprinājumu rekomendācijām, kuras izstrādātas starplaikā starp divām asamblejām vai konferencēm. Šāda apstiprinājuma saņemšanai izmanto procedūras, kuras apstiprinājusi kompetenta attiecīgā asambleja vai konference.
247a 6bis. Rekomendācijām, kuras apstiprinātas nr.246b vai nr.247 norādītajā kārtībā, ir tāds pats statuss, kā tām, kuras apstiprinājusi tieši asambleja vai konference.
248 7. Nepieciešamības gadījumā var tikt izveidotas apvienotas darba grupas, lai izstrādātu jautājumus, kuru pētīšanai nepieciešama vairāku pētniecības grupu ekspertu līdzdalība.
248a 7bis. Saskaņā ar attiecīgā Sektora izstrādāto procedūru Biroja Direktors pēc konsultācijām ar attiecīgās pētniecības grupas vadītāju var uzaicināt kādu organizāciju, kura nav pārstāvēta Sektorā, nosūtīt savus pārstāvjus, lai tie piedalītos kāda jautājuma izpētē attiecīgās pētniecības grupas vai tai pakļautu grupu darba ietvaros.
248b 7ter. Asociētajam dalībniekam, kā tas noteikts šīs Konvencijas nr.241a, ir atļauts piedalīties izvēlētās pētniecības grupas darbā, nepiedaloties šajā grupā notiekošajā lēmumu pieņemšanā vai pasākumos, kuri saistīti ar sakariem ar citām grupām.
249 8. Attiecīgā Biroja Direktors nosūta pētniecības grupu darba rezultātu apkopojumu administrācijām, organizācijām un tiesību subjektiem, kuras piedalās Sektora darbā. Šie ziņojumi ietver rekomendāciju sarakstu, kurš akceptēts saskaņā ar nr.247 noteikumiem. Ziņojumi nosūtāmi pēc iespējas īsākā laikā un lai tos saņemtu vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgās konferences nākošās sesijas sākuma datuma.
21.pants
Starpkonferenču rekomendācijas
250 1. Jebkura konference var iesniegt citai Savienības konferencei rekomendācijas, kuras ir tās kompetencē.
251 2. Šādas rekomendācijas nosūtāmas Ģenerālsekretāram savlaicīgi, lai varētu veikt koordināciju un sazināšanos, kā tas noteikts Konvencijas nr.320 noteikumos.
22.pants
Sektoru un starptautisko organizāciju attiecības
252 1. Biroju Direktori saskaņā ar Konstitūcijā un Konvencijā noteikto un pēc kompetentu konferenču un asambleju noteiktajām konsultācijām un koordinēšanas var vienoties par kopīgu divu vai trīs Sektoru pētniecības grupu apspriežu organizēšanu, lai izskatītu kopīgi interesējošos jautājumus un izstrādātu rekomendāciju projektus. Šie rekomendāciju projekti iesniedzami izskatīšanai kompetentās konferencēs vai attiecīgo Sektoru asamblejās.
253 2. Kā konsultanti Sektora konferencēs vai sēdēs var piedalīties: Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieks, Sektoru Biroju Direktori vai to pārstāvji un Radio lietu valdes locekļi. Ja nepieciešams kā konsultantus pieaicina no Ģenerālā Sekretariāta vai jebkura cita Sektora pārstāvjus, kuri nav pārstāvēti.
254 3. Gadījumā, ja Sektoru uzaicina piedalīties kādas starptautiskas organizācijas sanāksmē, tā Direktors ir pilnvarots veikt sagatavošanas darbus šī Sektora pārstāvniecībai padomdevēja statusā, ņemot vērā konvencijas nr.107 noteikumus.
 
II sadaļa
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
ATTIECĪBĀ UZ KONFERENCĒM UN ASAMBLEJĀM
23.pants
Uzaicināšana un iekļaušana
Pilnvaroto pārstāvju konferences darbā,
ja ir valdība, kura uzaicina
255 1. Konferences norises precīzu vietu un laiku nosaka saskaņā ar Konvencijas 1.panta noteikumiem pēc konsultācijām ar valdību, kura uzaicina.
256 2. (1) Vienu gadu pirms konferences atklāšanas datuma uzaicinošā valdība nosūta ielūgumu visu Dalībvalstu valdībām.
257 (2) Ielūgumus var sūtīt tieši vai ar Ģenerālsekretāra, vai jebkuras citas valdības starpniecību.
258 3. Ģenerālsekretārs uzaicina šādus tiesību subjektus un organizācijas nosūtīt savus novērotājus:
259 a) Apvienoto Nāciju Organizāciju;
260 b) Konstitūcijas 43.pantā noteiktās reģionālās telekomunikāciju organizācijas;
261 c) starpvaldību organizācijas, kuras izmanto satelītu sistēmas;
262 d) Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras un Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūru;
262a e) tiesību subjektus un organizācijas, kuras minētas šīs Konvencijas nr.229, kā arī starptautiska rakstura organizācijas, kuras pārstāv šādus tiesību subjektus un organizācijas.
263 4. (1) Dalībvalstu atbildes uzaicinošai valdībai tiek nosūtītas vismaz vienu mēnesi pirms konferences atklāšanas, un tām jāsatur, cik vien iespējams, pilnīga informācija par delegācijas sastāvu.
264 (2) Atbildes adresējamas tieši valdībai, kura uzaicina, vai tās nosūtāmas ar Ģenerālsekretāra vai jebkuras citas valdības starpniecību.
265 (3) To organizāciju un aģentūru atbildes, kuras minētas nr.259 - nr.262a, Ģenerālsekretārs saņem vienu mēnesi pirms konferences atklāšanas datuma.
266 5. Ģenerālais sekretariāts un Savienības trīs Biroji Konferencē tiek pārstāvēti padomdevēju statusā.
267 6. Pilnvaroto pārstāvju konferences darbā piedalās:
268 a) delegācijas;
269 b) novērotāji no tādām organizācijām un aģentūrām, kuras uzaicinātas saskaņā ar nr.259 - nr.262a.
24.pants
Uzaicināšana un iekļaušana
radiosakaru konferenču darbā,
ja ir valdība, kura uzaicina
270 1. Konferences norises precīzu vietu un laiku nosaka saskaņā ar Konvencijas 3.panta noteikumiem pēc konsultācijām ar valdību, kura uzaicina.
271 2. (1) Šīs Konvencijas nr.256 - nr.265 attiecas arī uz radiosakaru konferencēm.
272 (2) Dalībvalstis informē Sektora Dalībniekus par ielūgumu piedalīties radiosakaru konferencē, kuru tās ir saņēmušas.
273 3. (1) Valdība, kura uzaicina saskaņā ar Padomes priekšlikumu pēc tās ierosinājuma, var paziņot par konferenci Konvencijas nr.259 - nr.262 neminētajām starptautiskajām organizācijām, kuras varētu būt ieinteresētas novērotāju nosūtīšanā uz konferenci padomdevēju statusā.
274 (2) Nr.273 noteiktās ieinteresētās starptautiskās organizācijas nosūta valdībai, kura uzaicina, iesniegumu, kurā tās izsaka lūgumu iekļaut tās konferences darbā. Iesniegums nosūtāms divu mēnešu laikā pēc paziņošanas.
275 (3) Valdība, kura uzaicina, apkopo lūgumus par piedalīšanos un pati konference pieņem lēmumu, vai attiecīgās organizācijas iekļaujamas.
276 4. Radiosakaru konferenču darbā iekļaujami:
277 a) delegācijas;
278 b) novērotāji no Konvencijas nr.259 - nr.262 noteiktajām organizācijām un aģentūrām;
279 c) novērotāji no starptautiskajām organizācijām, kuri iekļauti saskaņā ar nr.273 - nr.275 noteikumiem;
280 d) novērotāji, kuri pārstāv Radiosakaru sektora Dalībniekus un kurus attiecīgi pilnvarojusi konkrētā Dalībvalsts;
281 e) padomdevēju statusā vēlētas amatpersonas, ja konferencē tiek iztirzāti jautājumi, kuri ir viņu kompetencē, kā arī Radio lietu valdes locekļi;
282 f) novērotāji no Dalībvalstīm, kuri bez balsstiesībām piedalās reģionālā radiosakaru konferencē kādā reģionā, pie kura šīs Dalībvalstis nepieder.
25.pants
Uzaicināšana un iekļaušana
radiosakaru asambleju un Pasaules
telekomunikāciju standartizācijas asambleju un telekomunikāciju attīstības konferenču
darbā, ja ir valdība, kura uzaicina
283 1. Katras asamblejas vai konferences norises precīzu vietu un laiku nosaka saskaņā ar Konvencijas 3.panta noteikumiem pēc konsultēšanās ar valdību, kura uzaicina.
284 2. Vienu gadu pirms asamblejas vai konferences atklāšanas datuma Ģenerālsekretārs pēc konsultēšanās ar attiecīgā Biroja Direktoru nosūta uzaicinājumus:
285 a) katras Dalībvalsts administrācijai;
286 b) attiecīgo Sektoru Dalībniekiem;
287 c) Konstitūcijas 43.pantā minētajām reģionālajām telekomunikāciju organizācijām;
288 d) starpvaldību organizācijām, kuras izmanto satelītu sistēmas;
289 e) jebkurai citai reģionālajai vai citai starptautiskai organizācijai, kura nodarbojas ar asambleju vai konferenci interesējošiem jautājumiem.
290 3. Ģenerālsekretārs uzaicina šādas organizācijas vai aģentūras atsūtīt savus novērotājus:
291 a) Apvienoto Nāciju Organizāciju;
292 b) Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras un Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūru.
293 4. Atbildēm jānonāk Ģenerālsekretāra rīcībā vismaz vienu mēnesi pirms asamblejas vai konferences atklāšanas datuma, saturot pilnīgu informāciju par delegācijas vai pārstāvju sastāvu.
294 5. Ģenerālā sekretariāta un Savienības vēlēto amatpersonu pārstāvji piedalās konferencē vai asamblejā padomdevēju statusā.
295 6. Asamblejas vai konferences darbā jāiekļauj:
296 a) delegācijas;
297 b) novērotāji no organizācijām un aģentūrām, kuri uzaicināti piedalīties saskaņā ar nr.287 - nr.289, nr.291, un nr.292 noteikumiem;
298 c) attiecīgo Sektoru Dalībnieku pārstāvji.
26.pants
Pasaules konferenču vai asambleju
sasaukšanas vai atcelšanas procedūra
pēc Dalībvalstu ierosinājuma
vai Padomes priekšlikuma
299 1. Zemāk sniegtajos noteikumos ir izklāstītas procedūras, kuras piemērojamas, lai sasauktu otro pasaules telekomunikāciju standartizācijas asambleju starplaikā starp divām Pilnvaroto pārstāvju konferencēm un noteiktu precīzu tās norises vietu un laiku, kā arī lai atceltu otro pasaules radiosakaru konferenci vai otro radiosakaru asambleju.
300 2. (1) Jebkurai Dalībvalstij, kura vēlas otrās pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejas sasaukšanu, par to jāinformē Ģenerālsekretārs, norādot asamblejas norises vēlamo vietu un datumus.
301 (2) Saņemot analogus ierosinājumus no vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu, Ģenerālsekretārs par to nekavējoties informē visas Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos telekomunikāciju līdzekļus un lūdzot tās sešu nedēļu laikā sniegt atbildi, vai tās piekrīt šādam ierosinājumam vai nē.
302 (3) Ja Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši šīs Konvencijas nr.47, piekrīt šādam ierosinājumam kopumā, tas ir, ja tās akceptē piedāvāto vietu un laiku, Ģenerālsekretārs par to nekavējoties informē visas Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos telekomunikāciju līdzekļus.
303 (4) Ja pieņemtais priekšlikums attiecas uz asambleju, kurai jānotiek jebkur citur, tikai ne Savienības galvenajā mītnē, tad Ģenerālsekretārs ar attiecīgās valdības piekrišanu veic nepieciešamos pasākumus asamblejas sasaukšanai.
304 (5) Ja ierosinājumu kopumā (vietu un datumus) nav akceptējis Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši šīs Konvencijas nr.47, Ģenerālsekretārs informē Dalībvalstis par saņemtajām atbildēm, lūdzot tās sniegt galīgo atbildi par domstarpības izraisījušo viedokli vai viedokļiem sešu nedēļu laikā pēc lūguma saņemšanas.
305 (6) Šādi viedokļi tiek uzskatīti par akceptētiem, ja tos apstiprina Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši šīs Konvencijas nr.47.
306 3. (1) Jebkurai Dalībvalstij, kura vēlas atcelt otro pasaules radiosakaru konferenci vai otro radiosakaru asambleju, par to jāinformē Ģenerālsekretārs. Saņemot analogus ierosinājumus no vismaz vienas ceturtdaļas Dalībvalstu, Ģenerālsekretārs par to nekavējoties informē visas Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos telekomunikāciju līdzekļus un lūdzot tās sešu nedēļu laikā sniegt atbildi, vai tās piekrīt šādam ierosinājumam vai nē.
307 (2) Ja Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši šīs Konvencijas nr.47, piekrīt šādam ierosinājumam, Ģenerālsekretārs par to nekavējoties informē visas Dalībvalstis, izmantojot vispiemērotākos telekomunikāciju līdzekļus, un konference vai asambleja tiek atcelta.
308 4. Nr.301 - nr.307 noteikumi, izņemot nr.306, attiecināmi arī uz gadījumiem, kad piedāvājumu sasaukt otru pasaules telekomunikāciju standartizācijas konferenci vai atcelt otru pasaules radiosakaru konferenci vai otru radiosakaru asambleju izteikusi Padome.
309 5. Jebkurai Dalībvalstij, kura vēlas, lai tiktu sasaukta kāda pasaules konference par starptautiskajām telekomunikācijām, priekšlikums par to ir jāizsaka Pilnvaroto pārstāvju konferencei; šādas konferences dienas kārtību, precīzu norises vietu un laiku nosaka saskaņā ar šīs Konvencijas 3.panta noteikumiem.
27.pants
Reģionālo konferenču sasaukšanas procedūra pēc Dalībvalstu ierosinājuma
vai Padomes priekšlikuma
310 Reģionālas konferences gadījumā šīs Konvencijas nr.300 - nr.305 noteiktā procedūra ir piemērojama tikai attiecībā uz vienam reģionam piederošām Dalībvalstīm. Ja šāda konference tiek sasaukta pēc reģiona Dalībvalstu iniciatīvas, ir pietiekami, lai Ģenerālsekretārs saņemtu šādus ierosinājumus no vienas ceturtdaļas attiecīgā reģiona Dalībvalstu. Šīs Konvencijas nr.301 - nr.305 noteiktā procedūra ir piemērojama arī gadījumos, kad iniciatīva par šādas konferences sasaukšanu nāk no Padomes puses.
28.pants
Noteikumi attiecībā uz konferencēm
un asamblejām,
ja nav valdības, kura uzaicina
311 Ja notiek kāda konference vai asambleja un nav valdības, kura uzaicina, jāpiemēro šīs Konvencijas 23., 24. un 25.panta noteikumi. Ģenerālsekretārs veic nepieciešamos pasākumus, lai sasauktu un noorganizētu konferenci vai asambleju Savienības galvenajā mītnē pēc šī jautājuma saskaņošanas ar Šveices Konfederācijas valdību.
29.pants
Konferences vai asamblejas
norises vietas vai datumu grozījumi
312 1. Pēc analoģijas tiek piemēroti šīs Konvencijas 26.un 27.panta noteikumi attiecībā uz konferences vai asamblejas sasaukšanu, ja Dalībvalstis pieprasa vai Padome ierosina grozīt konferences vai asamblejas vietu un/vai datumus. Taču šādi grozījumi tiek izdarīti vienīgi tad, ja tos atbalsta Dalībvalstu vairākums, kurš noteikts atbilstoši šīs Konvencijas nr.47 noteikumiem.
313 2. Jebkura Dalībvalsts, kura ierosina grozīt konferences vai asamblejas norises vietu vai laiku, pati ir atbildīga par to, lai savam priekšlikumam saņemtu nepieciešamo citu Dalībvalstu atbalstu.
314 3. Ģenerālsekretārs saskaņā ar Konvencijas nr.301 noteikto sazināšanos norāda vietas vai laika izmaiņu radītās iespējamās finansiālās sekas, ņemot vērā veiktos izdevumu aprēķinus konferences sagatavošanai iepriekš izraudzītajā vietā.
30.pants
Termiņi un noteikumi konferencēm adresēto priekšlikumu un ziņojumu iesniegšanai
315 1. Šīs panta noteikumi attiecināmi uz Pilnvaroto pārstāvju konferencēm, pasaules un reģionālajām radiosakaru konferencēm un pasaules konferencēm starptautisko telekomunikāciju jautājumos.
316 2. Tūlīt pēc uzaicinājumu izsūtīšanas Ģenerālsekretārs lūdz Dalībvalstis iesniegt priekšlikumus attiecībā uz konferences darbu vismaz četrus mēnešus pirms konferences atklāšanas.
317 3. Visiem priekšlikumiem, kuru pieņemšana var izraisīt grozījumus Konstitūcijā vai Konvencijā, vai arī Administratīvo noteikumu pārskatīšanu, pievienojamas norādes, kuras identificē ar numuriem, tās teksta daļas, kurās izdarāmi grozījumi vai kuras nepieciešams pārskatīt. Par katru atsevišķo priekšlikumu jāsniedz pēc iespējas īsāks paskaidrojums.
318 4. Katru jebkuras Dalībvalsts iesniegtu priekšlikumu tā izcelsmes apzīmēšanas nolūkos Ģenerālsekretārs apzīmē ar attiecīgajai Dalībvalstij Savienības piešķirto simbolu. Ja priekšlikumu kopīgi ir iesniegušas vairākas Dalībvalstis, tad, ja tas praktiski ir iespējams, šo priekšlikumu apzīmē ar katras iesniegušās Dalībvalsts simbolu.
319 5. Ģenerālsekretārs paziņo priekšlikumus visām Dalībvalstīm tūlīt pēc šo priekšlikumu saņemšanas.
320 6. Ģenerālsekretārs savāc un koordinē no Dalībvalstīm saņemtos priekšlikumus un nodod tos Dalībvalstīm tūlīt pēc šo priekšlikumu saņemšanas, taču nekādā gadījumā ne vēlāk, kā divus mēnešus pirms konferences atklāšanas. Vēlētām Savienības amatpersonām un personālam, kā arī tiem novērotājiem un pārstāvjiem, kuri saskaņā ar attiecīgajiem šīs Konvencijas noteikumiem drīkst piedalīties konferencēs, nav tiesību iesniegt priekšlikumus.
321 7. Ģenerālsekretārs savāc arī no Dalībvalstīm, Padomes un Savienības Sektoriem saņemtos ziņojumus un konferenču rekomendācijas, un nodod tos Dalībvalstīm kopā ar visiem Ģenerālsekretāra ziņojumiem vēlākais četrus mēnešus pirms konferences atklāšanas.
322 8. Priekšlikumus, kuri saņemti pēc nr.316 minētā termiņa beigšanās, Ģenerālsekretārs nodod Dalībvalstīm tik ātri, cik vien tas ir praktiski iespējams.
323 9. Šī panta noteikumi bez izņēmumiem attiecināmi arī uz Konstitūcijas 55.panta un Konvencijas 42.panta noteikumiem par grozījumu veikšanu.
31.pants
Akreditācijas konferencēm
324 1. Delegācijai, kuru Dalībvalsts nosūta uz Pilnvaroto pārstāvju konferenci, radiosakaru konferenci vai pasaules konferenci starptautisko telekomunikāciju jautājumos, jābūt attiecīgi akreditētai saskaņā ar nr.325 - nr.331 noteikumiem.
325 2. (1) Delegāciju akreditācijai uz Pilnvaroto pārstāvju konferenci nepieciešami attiecīgi instrumenti, kurus parakstījis valsts prezidents, valdības vadītājs vai ārlietu ministrs.
326 (2) Delegāciju akreditācijai uz citām konferencēm, kuras minētas iepriekš nr.324, nepieciešami attiecīgi instrumenti, kurus parakstījis valsts prezidents, valdības vadītājs, ārlietu ministrs vai ministrs, kurš valdībā ir atbildīgs par jautājumiem, kuri tiek apskatīti konferencē.
327 (3) Saskaņā ar nr.325 vai nr.326 minētās institūcijas apstiprinājumu pirms Noslēguma aktu parakstīšanas delegāciju var provizoriski akreditēt attiecīgās Dalībvalsts diplomātiskās misijas konferences norises valstī vadītājs. Ja konference notiek Šveices Konfederācijā, delegāciju provizoriski var akreditēt arī attiecīgās Dalībvalsts pastāvīgās pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā Ženēvas biroja vadītājs.
328 3. Akreditācija tiek akceptēta, ja tos parakstījusi kāda no kompetentām institūcijām saskaņā ar nr.325 - nr.327 un ja tie atbilst kādam no zemāk minētajiem kritērijiem:
329 - tie piešķir delegācijai visas pilnvaras;
330 - tie pilnvaro delegāciju pārstāvēt tās valdību bez ierobežojumiem;
331 - tie piešķir delegācijai vai tās atsevišķiem dalībniekiem tiesības parakstīt Noslēguma aktus.
332 4. (1) Delegācijai, kuras akreditāciju ir apstiprinājusi Plenārsēde, ir tiesības realizēt attiecīgās Dalībvalsts balsstiesības saskaņā ar Konstitūcijas nr.169 un nr.210 noteikumiem un parakstīt noslēguma aktus.
333 (2) Delegācijai, kuras akreditācijas rakstus Plenārsēde atzinusi par nederīgiem, nav balsstiesību un tiesību parakstīt Noslēguma aktus līdz brīdim, kad situācija tiek atbilstoši mainīta.
334 5. Akreditācijas raksti jānodod konferences sekretariātā pēc iespējas ātrāk. Komitejai, kura minēta konferenču un pārējo asambleju Procedūras noteikumu nr.23, tiek uzticēts veikt to verifikāciju, un šī komiteja ziņo par saviem slēdzieniem Plenārsēdei pēdējās noteiktajos termiņos. Līdz Plenārsēdes lēmuma pieņemšanai attiecīgajai delegācijai ir tiesības piedalīties konferencē un realizēt attiecīgās Dalībvalsts balsstiesības.
335 6. Kopumā Dalībvalstīm jācenšas uz Savienības konferencēm sūtīt savas delegācijas. Taču, ja kāda Dalībvalsts ārkārtas iemeslu dēļ nevar nosūtīt savu delegāciju, tā var pilnvarot kādas citas Dalībvalsts delegāciju balsot un parakstīties tās vārdā. Šāds pilnvarojums jānoformē dokumenta veidā, kuru ir parakstījusi kāda no nr.325 vai nr.326 minētajām institūcijām.
336 7. Delegācija, kurai ir balsstiesības, var piešķirt citai delegācijai, kurai arī ir balsstiesības, mandātu balsošanai vienā vai vairākās sēdēs, kurās tā pati nevar piedalīties. Tādā gadījumā tai savlaicīgi par to rakstiski jāinformē konferences Priekšsēdētājs.
337 8. Delegācija var izmantot ne vairāk kā vienu pilnvarotu balsi.
338 9. Netiek pieņemta akreditācijas un pilnvaru nodošana ar telegrammu. Tiek pieņemtas telegrammā nosūtītas atbildes konferences Priekšsēdētājam vai sekretariātam par neskaidrībām attiecībā uz akreditāciju.
339 10. Dalībvalsts vai pilnvarots tiesību subjekts, vai organizācija, kura vēlas nosūtīt delegāciju vai pārstāvjus uz telekomunikāciju standartizācijas asambleju, telekomunikāciju attīstības konferenci vai radiosakaru asambleju, informē par to attiecīgā Sektora Biroja Direktoru, norādot delegācijas locekļu vai pārstāvju vārdus un amatus.
izslēgts.
III sadaļa
32.pants
Konferenču un citu sanāksmju
procedūras noteikumi
339a 1. Konferenču un citu asambleju Procedūras noteikumus pieņem Pilnvaroto pārstāvju konference. Nosacījumi, kuri regulē šo Procedūras noteikumu grozīšanu un šādu grozījumu stāšanos spēkā, ir izklāstīti pašos šajos Procedūras noteikumos.
340 2. Procedūras noteikumi tiek piemēroti, neietekmējot Konstitūcijas 55.pantā un šīs Konvencijas 42.pantā minētos grozījumu noteikumus.
32a. pants
Balsstiesības
340a 1. Visās konferences, asamblejas sanāksmēs vai citās sanāksmēs jebkuras Dalībvalsts delegācijai, kuru šī Dalībvalsts ir attiecīgi akreditējusi dalībai šīs konferences, asamblejas vai citas sanāksmes darbā, ir tiesības uz vienu balsi saskaņā ar Konstitūcijas 3.pantu.
340b 2. Dalībvalsts delegācija realizē balsstiesības saskaņā ar šīs Konvencijas 31.panta nosacījumiem.
340c 3. Ja Dalībvalsti radiosakaru asamblejā, pasaules telekomunikāciju standartizācijas asamblejā vai telekomunikāciju attīstības konferencē nepārstāv tās administrācija, attiecīgās Dalībvalsts atzīto ekspluatācijas aģentūru pārstāvjiem kopumā, neatkarīgi no to skaita, ir tiesības uz vienu balsi saskaņā ar šīs Konvencijas nr.239 noteikumiem. Uz augstāk minētajām konferencēm un asamblejām attiecas šīs Konvencijas nr.335 - nr.338 noteikumi par pilnvaru nodošanu.
32b. pants
Atrunas
340d 1. Kopumā, jebkurai delegācijai, kuras viedokli neatbalsta pārējās delegācijas, jācenšas, cik vien tas iespējams, panākt atbilstību vairākuma viedoklim.
340e 2. Jebkura Dalībvalsts, kura Pilnvaroto pārstāvju konferences laikā ir rezervējusi sev tiesības izdarīt atrunas, kā tas norādīts tās deklarācijā, parakstot noslēguma aktus, var izdarīt atrunas attiecībā uz kādu Konstitūcijas vai šīs Konvencijas grozījumu, līdz brīdim, kad tās ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās instruments attiecībā uz grozījumu, būs deponēts Ģenerālsekretāram.
340f 3. Ja kādai delegācijai rodas iespaids, ka tās valdība nepiekritīs uzņemties saistības sakarā ar Administratīvo noteikumu grozīšanu, šī delegācija var izdarīt atrunas, gan galīgas, gan provizoriskas, attiecībā uz šādu lēmumu grozījumu pieņemošās konferences beigās; visas šādas atrunas var izdarīt arī jebkura delegācija tādas Dalībvalsts vārdā, kura nepiedalās lemttiesīgajā konferencē un kura ir piešķīrusi šai delegācijai pilnvaras parakstīt noslēguma aktus saskaņā ar šīs Konvencijas 31.panta noteikumiem.
340g 4. Pēc konferences izdarīta atruna ir spēkā vienīgi tad, ja to izdarījusī Dalībvalsts oficiāli apstiprina šo atrunu, paziņojot par savu piekrišanu uzņemties saistības ar tās konferences apstiprināto grozīto vai pārskatīto instrumentu, kuras beigās tā ir izdarījusi atrunu par attiecīgo jautājumu.
341 -
467 izslēgti.
IV sadaļa
PĀRĒJIE NOTEIKUMI
33.pants
Finanses
468 1. (1) Skala, no kuras katra Dalībvalsts saskaņā ar nr.468a noteikumiem vai Sektora Dalībnieks saskaņā ar nr.468b noteikumiem izvēlas attiecīgo ieguldījuma klasi atbilstoši Konstitūcijas 28.panta attiecīgajiem noteikumiem, ir šāda:
40 vienību klase 8 vienību klase
35 vienību klase 5 vienību klase
30 vienību klase 4 vienību klase
28 vienību klase 3 vienību klase
25 vienību klase 2 vienību klase
23 vienību klase 11/2 vienību klase
20 vienību klase 1 vienības klase
18 vienību klase 1/2 vienības klase
15 vienību klase 1/4 vienības klase
13 vienību klase 1/8 vienības klase
10 vienību klase 1/16 vienības klase
468a (1bis) Tikai tās Dalībvalstis, kuras Apvienoto Nāciju Organizācija klasificējusi kā vismazāk attīstītās valstis, un tās, kuras noteikusi Padome, drīkst izvēlēties 1/8 un 1/16 vienības ieguldījuma klasi.
468b (1ter) Sektoru Dalībnieki nedrīkst izvēlēties ieguldījuma klasi, kas zemāka par 1/2 vienības klasi, izņemot Telekomunikāciju attīstības sektora Dalībniekus, kuri var izvēlēties 1/4, 1/8 un 1/16 vienības ieguldījumu klases. Tomēr 1/16 vienības klase ir rezervēta Sektoru Dalībniekiem no jaunattīstības valstīm, kā tās noteiktas Apvienoto Nāciju Organizāciju Attīstības programmas (UNDP) sarakstā, ko izskata ITU Padome.
469 (2) Papildus ieguldījuma klasēm, kuras uzskaitītas nr.468, jebkura Dalībvalsts vai Sektora Dalībnieks drīkst izvēlēties ieguldījuma klasi, kura lielāka par 40 vienībām.
470 (3) Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo visām Dalībvalstīm, kuras nav pārstāvētas Pilnvaroto pārstāvju konferencē, visu Dalībvalstu lēmumus par to izvēlētajām ieguldījumu klasēm.
471 izslēgts.
472 2. (1) Katrai jaunai Dalībvalstij un Sektora Dalībniekam par tā uzņemšanas vai pievienošanās gadu ir jāmaksā savs ieguldījums, kuru aprēķina no uzņemšanas vai pievienošanās mēneša pirmā datuma.
473 (2) Ja kāda Dalībvalsts denonsē savu dalību Konstitūcijā un šajā Konvencijā vai ja kāds Sektora Dalībnieks denonsē savu dalību attiecīgajā Sektorā, tam ir jāmaksā savs ieguldījums līdz pat tā mēneša pēdējai dienai, kurā šī denonsācija stājas spēkā saskaņā ar attiecīgi Konstitūcijas nr.237 vai šīs Konvencijas nr.240.
474 3. Par nesamaksātajām summām tiek aprēķināti procenti, sākot no Savienības finansu gada ceturtā mēneša sākuma, pēc likmes 3% (trīs procenti) gadā par turpmākajiem trim mēnešiem un pēc likmes 6% (seši procenti) gadā, sākot no septītā mēneša.
475 izslēgts.
476 4. (1) Organizācijas, kuras minētas šīs Konvencijas nr.259 - nr.262a, un citas starptautiska rakstura organizācijas (ja vien tās nav atbrīvojusi Padome uz savstarpības pamata), un Sektoru Dalībnieki (izņemot gadījumus, kad tie piedalās sava attiecīgā Sektora konferencē vai asamblejā), kuri piedalās Pilnvaroto pārstāvju konferencē, Savienības Sektora sanāksmē vai pasaules konferencē par starptautiskajām telekomunikācijām, iegulda savu daļu to konferenču un sanāksmju izdevumu segšanā, kurās tie piedalās, balstoties uz šo konferenču un sanāksmju izmaksām un atbilstoši Finansu noteikumiem.
477 (2) Visi Sektoru Dalībnieki, kuri minēti šīs Konvencijas nr.237 norādītajos sarakstos, iegulda savu daļu Sektora izdevumu segšanā saskaņā ar nr.480 un nr.480a noteikumiem.
478 un
479 izslēgti.
480 (5) Ieguldījuma summa uz vienu vienību, kas samaksājama, lai segtu katra attiecīgā Sektora izdevumus, tiek noteikta kā 1/5 no Dalībvalstu ieguldījuma vienības lieluma. Šie ieguldījumi tiek uzskatīti par Savienības ienākumiem. Par tiem tiek uzrēķināti procenti saskaņā ar nr.474 noteikumiem.
480a (5bis) Ja Sektora Dalībnieks iemaksā naudu, lai segtu Savienības izdevumus saskaņā ar Konstitūcijas nr.159, jānorāda Sektors, kura labā šis ieguldījums tiek izdarīts.
481 -
483 izslēgti.
483a 4bis. Asociētie dalībnieki, kā tie raksturoti šīs Konvencijas nr.241a, iegulda savu daļu, lai segtu to attiecīgā Sektora, pētniecības grupas un tai pakļauto grupu izdevumus, saskaņā ar Padomes lēmumu.
484 5. Padome nosaka kritērijus attiecībā uz izmaksu segšanu par dažiem Savienības produktiem un pakalpojumiem.
485 6. Savienība uztur rezerves kontu ar nolūku nodrošināt apgrozāmo līdzekļu būtiskāko izdevumu segšanai un pietiekamu naudas rezervju uzturēšanai, lai cik vien iespējams izvairītos no aizņēmumiem. Rezerves konta lielumu, vadoties no sagaidāmajām vajadzībām, katru gadu nosaka padome. Katra divus gadus ilgā budžeta perioda beigās visi budžeta kredīti, kuri nav iztērēti vai apgrūtināti, jāpārskaita uz rezerves kontu. Citi noteikumi attiecībā uz šo kontu izklāstīti Finansu nolikumā.
486 7. (1) Ģenerālsekretārs ar Koordinācijas komitejas piekrišanu var pieņemt brīvprātīgus ieguldījumus naudā vai mantā ar noteikumu, ka noteikumi, uz kuriem tiek sniegts brīvprātīgais ieguldījums, atbilst Savienības mērķiem un programmām, konferenču pieņemtajām programmām, kā arī Finansu nolikumam, kuram ir jāsatur īpaši noteikumi attiecībā par šādu brīvprātīgu ieguldījumu pieņemšanu un izmantošanu.
487 (2) Par šādiem brīvprātīgiem ieguldījumiem Ģenerālsekretārs ziņo Padomei savā operatīvajā finansu pārskatā, kā arī kopsavilkumā, norādot katrā konkrētajā gadījumā izcelsmi, paredzamo izmantojumu un darbības, kuras veiktas attiecībā uz katru brīvprātīgo ieguldījumu.
34.pants
Konferenču finansiālā atbildība
488 1. Pieņemot lēmumus un iesniedzot priekšlikumus, kas saistīti ar finansēm, Savienības konferences rēķinās ar visas Savienības budžeta prasībām, lai nerastos izdevumi ārpus to kredītu robežām, kādus Padomei ir tiesības piešķirt.
489 2. Tie konferences lēmumi, kuru rezultātā tieši vai netieši palielinās izdevumi ārpus tiem kredītiem, kādus Padome ir tiesīga piešķirt, netiek realizēti.
35.pants
Valodas
490 1. (1) Citu valodu lietošana, kuras nav noteiktas Konstitūcijas 29.panta attiecīgajos noteikumos, pieļaujama:
491 a) ja Ģenerālsekretāram ir iesniegts iesniegums nodrošināt pastāvīgu vai konkrētā gadījumā nepieciešamu kādas papildus valodas vai valodu lietošanu mutiski vai rakstiski, ar noteikumu, ka šādi radītos papildus izdevumus sedz tās Dalībvalstis, kuras ir iesniegušas šo iesniegumu vai to atbalstījušas;
492 b) ja Savienības konferenču un sanāksmju laikā pēc Ģenerālsekretāra vai attiecīgā Biroja Direktora informēšanas kāda delegācija pati un uz sava rēķina ir noorganizējusi mutisku tulkošanu no tās dzimtās valodas uz kādu no valodām, kuras minētas Konstitūcijas 29.panta attiecīgajos noteikumos.
493 (2) Nr.491 minētajā gadījumā Ģenerālsekretārs atbalsta iesniegumu, cik vien tas praktiski ir iespējams, vispirms saņemot no ieinteresētajām Dalībvalstīm apstiprinājumu, ka tās segs Savienībai radušos attiecīgos izdevumus.
494 (3) Nr.492 paredzētajā gadījumā attiecīgā delegācija, ja tā vēlas, var vienoties un pati segt izdevumus par mutisku tulkošanu tās dzimtajā valodā no jebkuras valodas, kas noteikta Konstitūcijas 29.pantā.
495 2. Jebkuri dokumenti, kuri minēti Konstitūcijas 29.panta attiecīgajos noteikumos, var tikt publicēti jebkurās valodās, kas atšķiras no šajā pantā minētajām, ar noteikumu, ka šādu publikāciju pieprasošās Dalībvalstis apņemas pilnībā segt visus izdevumus, kas saistīti ar tulkošanu un publicēšanu.
 
V sadaļa
DAŽĀDI NOTEIKUMI, KAS
SAISTĪTI AR TELEKOMUNIKĀCIJU PAKALPOJUMU IZMANTOŠANU
36.pants
Maksa par pakalpojumiem
un bezmaksas pakalpojumi
496 Noteikumi, kas attiecas uz maksu par telekomunikāciju pakalpojumiem un dažādi gadījumi, kuros paredzēta bezmaksas pakalpojumu izmantošana, noteikti Administratīvajos noteikumos.
37.pants
Rēķini un to apmaksāšana
497 1. Starptautisko norēķinu veikšana ir uzskatāma par tekošajiem darījumiem, un starptautiskie norēķini jāveic saskaņā ar attiecīgajām Dalībvalsts un Sektoru Dalībnieku spēkā esošajām starptautiskajām saistībām tajos gadījumos, kad to valdības ir noslēgušas vienošanos šajā jautājumā. Ja šādas vienošanās nav noslēgtas, un ja nav īpašu līgumu, kas noslēgti atbilstoši Konstitūcijas 42.panta noteikumiem, šādi norēķini jāveic saskaņā ar Administratīvajiem noteikumiem.
498 2. Dalībvalstu un Sektoru Dalībnieku administrācijas, kuras izmanto starptautiskos telekomunikāciju pakalpojumus, vienojas attiecībā uz to debetiem un kredītiem.
499 3. Atskaite par rēķinu summām, pamatojoties nr.498 minētajiem debetiem un kredītiem, iesniedzama saskaņā ar Administratīvo noteikumu prasībām, ja vien starp ieinteresētajām pusēm nepastāv īpaša vienošanās.
38.pants
Naudas vienības
500 Ja nav nekādu īpašu, starp Dalībvalstīm noslēgtu vienošanos, valūtas vienība, ko izmanto tarifu noteikšanai par starptautiskajiem telekomunikāciju pakalpojumiem un starptautisko rēķinu sastādīšanai, ir šāda:
- vai nu Starptautiskā Valūtas fonda valūtas vienība
- vai arī zelta franks;
kā tie definēti Administratīvajos noteikumos. Piemērošanas noteikumi izklāstīti Starptautisko Telekomunikāciju noteikumu 1. Pielikumā.
39.pants
Savstarpējie sakari
501 1. Stacijām, kuras sniedz radiosakaru mobilos pakalpojumus, savas parastās darbības ietvaros savstarpēji jāapmainās ar radiosakariem šo staciju pieņemtās radio sistēmas ietvaros.
502 2. Lai veicinātu attīstību, nr.501 noteikumi tomēr neaizliedz pielietot radio sistēmas, kuras nav savienojamas ar pārējām, ja tas ir šo sistēmu savdabīguma nevis mērķtiecīgas darbības rezultāts, lai ar nodomu kavētu savstarpējos sakarus.
503 3. Neraugoties uz nr.501 noteikumiem, stacijai var uzdot sniegt ierobežotus starptautisku telekomunikāciju pakalpojumus, ko nosaka šādu pakalpojumu mērķis vai citi apstākļi neatkarīgi no pielietotās sistēmas.
40.pants
Šifrētā valoda
504 1. Valdības telegrammas un dienesta telegrammas var tikt šifrētas visos gadījumos.
505 2. Privātas telegrammas slepenā valodā var tikt izmantotas sakaros starp visām Dalībvalstīm, izņemot tās, kuras iepriekš ar Ģenerālsekretāra starpniecību paziņojušas, ka tās nepieļaus šādu valodu minētajai korespondences kategorijai.
506 3. Dalībvalstīm, kuras nepieļauj privātas telegrammas slepenā valodā, ja tās nāk no šo valstu teritorijas vai ir adresētas uz šo valstu teritoriju, jāatļauj to pārraide tranzītā cauri to teritorijai, izņemot pakalpojumu pārtraukšanas gadījumus, kuri paredzēti Konstitūcijas 35.pantā.
 
Vl sadaļa
ŠĶĪRĒJTIESA un GROZĪJUMI
41.pants
Šķīrējtiesa: procedūra
(skat. Konstitūcijas 56.pantu)
507 1. Puse, kura pieprasa šķīrējtiesu, nosūta otrai strīda pusei brīdinājumu par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.
508 2. Abas puses noslēdz vienošanos, kurā noteikts, vai šķīrējtiesa tiek uzticēta atsevišķām personām, administrācijām vai valdībām. Ja viena mēneša laikā pēc brīdinājuma par strīda nodošanu šķīrējtiesā, puses nevar par to vienoties, šķīrējtiesa uzticama valdībām.
509 3. Ja šķīrējtiesa ir uzticēta atsevišķām personām, tad par šķīrējtiesnešiem nevar būt tās valsts pilsoņi, ne pastāvīgie iedzīvotāji, ne arī nodarbinātie to valstu dienestos, kuras ir strīdus puses.
510 4. Ja šķīrējtiesa tiek uzticēta valdībām vai to attiecīgām administrācijām, tās izvēlas no tādu Dalībvalstu vidus, kuras nav iesaistītas strīdā, taču kuras ir tā līguma puses, kura piemērošana ir izraisījusi strīdu.
511 5. Triju mēnešu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas par strīda nodošanu šķīrējtiesā katra no strīdus pusēm nozīmē vienu šķīrējtiesnesi.
512 6. Ja strīdā piedalās vairāk nekā divas strīda puses, katra no divām grupām, kuras piedalās strīdā un kuru dalībniekiem ir vienota nostāja, nozīmē vienu šķīrējtiesnesi saskaņā ar nr.510 un nr.511 noteikumiem.
513 7. Šādi nozīmētie šķīrējtiesneši izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kuram, ja strīda puses ir atsevišķas personas nevis valdības vai administrācijas, jāpilda nr.509 noteiktās prasības, turklāt trešais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt no tās pašas valsts, no kuras ir kāds no abiem jau nozīmētajiem šķīrējtiesnešiem. Ja abi nozīmētie šķīrējtiesneši nevar vienoties par trešā šķīrējtiesneša izvēli, katrs no tiem izvēlas vienu strīdā nekādā veidā neieinteresētu šķīrējtiesneša kandidātu. Pēc tam Ģenerālsekretārs, lozējot, no šiem kandidātiem izvēlas trešo šķīrējtiesnesi.
514 8. Strīda puses var vienoties par strīda izšķiršanu ar viena šķīrējtiesneša palīdzību vai arī katra puse var iesniegt savu šķīrējtiesneša kandidātu Ģenerālsekretāram, kurš, lozējot, izlemj, kura no personām būs šķīrējtiesnesis.
515 9. Šķīrējtiesnesis vai šķīrējtiesneši izvēlas šķīrējtiesas vietu un piemērojamo procedūras kārtību.
516 10. Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, tad tā spriedums ir galīgs un saistošs abām strīdus pusēm. Ja šķīrējtiesu veic vairāk nekā viens šķīrējtiesnesis, tad spriedums ir galīgs un saistošs abām strīdus pusēm, ja par to nobalso vairākums šķīrējtiesnešu.
517 11. Katra no pusēm sedz izdevumus, kas tai radušies ar šķīrējtiesu saistītā izmeklēšanas un procesa gaitā. Pārējie šķīrējtiesas izdevumi bez tiem, kuri radušies katrai no pusēm, sadalāmi vienlīdzīgi starp abām strīda pusēm.
518 12. Savienība sniedz visāda veida informāciju, kas būtu nepieciešama šķīrējtiesnesim vai šķīrējtiesnešiem. Ja strīda puses piekrīt, šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu spriedums tiek paziņots Ģenerālsekretāram, lai uz to varētu turpmāk atsaukties.
42.pants
Noteikumi par konvencijas grozījumiem
519 1. Jebkura dalībvalsts var izvirzīt priekšlikumus par šīs Konvencijas grozīšanu. Visiem šādiem priekšlikumiem, lai nodrošinātu to savlaicīgu nodošanu izskatīšanai visām Dalībvalstīm un izskatīšanu no to puses, jāiesniedz Ģenerālsekretāram ne vēlāk, kā astoņus mēnešus pirms paredzētā Pilnvaroto pārstāvju konferences atklāšanas datuma. Ģenerālsekretārs pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms augstāk minētā datuma, izsūta šos priekšlikumus visām Dalībvalstīm.
520 2. Tomēr jebkurus priekšlikumus par to grozījumu izmaiņām, kuri iesniegti saskaņā ar nr.519, jebkura Dalībvalsts vai tās delegācija Pilnvaroto pārstāvju konferencē var iesniegt jebkurā laikā.
521 3. Izskatot jebkurus ierosinājumus par grozījumiem attiecībā uz Konvenciju, Pilnvaroto pārstāvju konferences plenārsēdē nepieciešams kvorums - vairāk kā puse no akreditētajām delegācijām.
522 4. Lai pieņemtu jebkuru ierosināto labojumu iesniegtajam grozījumam, kā arī pašu priekšlikumu kopumā ar labojumiem vai bez tiem, nepieciešams, lai vairāk kā puse no Pilnvaroto pārstāvju konferencē akreditētajām balsstiesīgajām delegācijām balsotu "par".
523 5. Ja vien šī panta iepriekšējos punktos nav noteikts citādi, piemērojami vispārējie šajā Konvencijā paredzētie noteikumi attiecībā uz konferencēm un asamblejām, kā arī konferenču un citu asambleju Procedūras noteikumi.
524 6. Visi šīs Konvencijas grozījumi, kurus apstiprinājusi Pilnvaroto pārstāvju konference, kopumā un viena grozījumu instrumenta veidā, stājas spēkā konferences noteiktajā datumā visām Dalībvalstīm, kuras līdz šim datumam deponējušas instrumentu, ar kurus tās ratificē, akceptē vai apstiprina gan šo Kon
venciju, gan grozījumu instrumentu, vai pievienojas tiem. Šāda grozījumu instrumenta tikai vienas daļas ratifikācija, akceptēšana vai apstiprināšana netiek pieļauta.
525 7. Neraugoties uz nr.524 noteikumiem, Pilnvaroto pārstāvju konference var nolemt, ka grozījums Konvencijā nepieciešams, lai piemērotu grozījumu Konstitūcijā. Šai gadījumā Konvencijas grozījums nevar stāties spēkā pirms stājas spēkā grozījums Konstitūcijā.
526 8. Ģenerālsekretārs paziņo visām Dalībvalstīm par katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās instrumenta deponēšanu.
527 9. Pēc jebkura šāda instrumenta par grozījumiem stāšanās spēkā ratifikācija, apstiprināšana, pieņemšana vai pievienošanās saskaņā ar Konstitūcijas 52. un 53.pantu, piemērojama Konvencijai, ņemot vērā grozījumus.
528 10. Pēc jebkura šāda instrumenta par grozījumiem stāšanās spēkā Ģenerālsekretārs reģistrē to Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.panta noteikumiem. Konstitūcijas nr.241 piemērojams jebkuram šādam instrumentam par grozījumiem.
Pielikums
Šajā Konvencijā un
Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības Administratīvajos
noteikumos lietoto
atsevišķu terminu definīcijas
Savienības instrumentos lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:
1001 Eksperts: Persona, kuru nosūtījusi:
a) valsts valdība vai
administrācija, vai
b) saskaņā ar šīs Konvencijas
9.pantu pilnvarots tiesību
subjekts vai organizācija, vai
c) starptautiska organizācija,
lai pildītu Savienības uzde-
vumus savas profesionālās
kompetences jomā.
1002 Novērotājs: Persona, kuru saskaņā ar šīs
Konvencijas attiecīgajiem
noteikumiem nosūtījusi:
- Apvienoto Nāciju Orga-
nizācija, Apvienoto Nāciju
Organizācijas specializēta
aģentūra, Starptautiskā Atom-
enerģijas izmantošanas aģen-
tūra, reģionāla telekomuni-
kāciju organizācija vai
satelītu sistēmas izmantojoša
starpvaldību organizācija, lai
piedalītos ar padomdevēja
tiesībām Pilnvaroto pārstāvju
konferencē, Sektora konfe-
rencē vai sanāksmē,
- starptautiska organizācija,
lai piedalītos ar padomdevēja
tiesībām Sektora konferencē
vai sanāksmē,
- kādas Dalībvalsts valdība,
lai piedalītos bez balsstiesībām
reģionālā konferencē, vai
- Sektora Dalībnieks, kas
minēts Konvencijas nr.229
vai nr.231, vai kāda starp-
tautiska rakstura organizācija,
kura pārstāv šādus Sektora
Dalībniekus, saskaņā ar
Konvencijas attiecīgajiem
noteikumiem.
1003 Mobilie sakari: Radiosakaru pakalpojumi
starp mobilām un stacionārām
virszemes stacijām vai starp
mobilām stacijām.
1004 Zinātniska Jebkura organizācija, kura
vai industriāla nav valdības iestāde vai
organizācija: aģentūra, kura nodarbojas ar
telekomunikāciju problēmu
pētīšanu vai ar telekomuni-
kāciju pakalpojumiem
nepieciešamā aprīkojuma
projektēšanu un ražošanu.
1005 Radiosakari: Telekomunikācija ar radio
viļņu palīdzību.
1. piezīme: Radioviļņi ir elektromagnē-
tiskie viļņi ar frekvencēm,
kas zemākas par 3000 GHz
un kas pārraidīti telpā bez
mākslīga vadītāja.
2. piezīme: Šīs Konvencijas nr.149 un
nr.154 noteikumos lietotais
termins "radiosakari" ietver
arī telekomunikācijas, kurās
pielietoti elektromagnētiskie
viļņi ar frekvencēm virs
3000 GHz, kas pārraidīti
telpā bez mākslīga vadītāja.
1006 Apkalpojošās Telekomunikācijas, kuras
telekomu- attiecas uz publiskām starp-
nikācijas: tautiskām telekomunikācijām,
ar kurām apmainās:
- administrācijas,
- atzītas ekspluatācijas
aģentūras,
- Padomes Priekšsēdētājs,
Ģenerālsekretārs, Ģenerāl-
sekretāra vietnieks, Biroju
Direktori, Radio lietu valdes
locekļi un citi Savienības
pārstāvji vai pilnvarotas
amatpersonas, ieskaitot tos,
kuri norīkoti darbā ārpus
Savienības mītnes.
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 22.12.1992.
Stājas spēkā:
 01.06.2001.
Pieņemšanas vieta: 
Ženēva
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 46 (2433), 21.03.2001.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
1297
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva