Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Līgums par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATGĀDINOT to, ka 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību veicina starptautisku sadarbību, lai aizsargātu migrējošās sugas;

ATGĀDINOT to, ka Konvencijas dalībvalstu konferences pirmā sanāksme Bonnā 1985. gada oktobrī Konvencijas sekretariātam sniedza norādījumus veikt atbilstošus pasākumus, lai izstrādātu Līgumu par rietumu Palearktikas pīļu dzimtu;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka migrējošie ūdensputni ir pasaules bioloģiskās daudzveidības svarīga daļa, kas, ņemot vērā 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Programmas 21 būtību, ir jāaizsargā pašreizējo un turpmāko paaudžu labad;

APZINOTIES ekonomikas, sociālos, kultūras un atpūtas ieguvumus, ko sniedz dažu sugu migrējošo ūdensputnu medības, kā arī vides, ekoloģisko, ģenētisko, zinātnisko, estētisko, atpūtas, kultūras, izglītības, sociālo un ekonomisko vērtību, kāda ir ūdensputniem kopumā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka migrējošo ūdensputnu medībām jābūt ilgtspējīgām, ņemot vērā visu attiecīgo sugu aizsardzības statusu, kā arī to bioloģiskās īpašības;

APZINOTIES to, ka migrējošie ūdensputni ir īpaši jutīgi, jo tie migrē lielos attālumos un ir atkarīgi no mitrāju tīkliem, kuru platības samazinās un kuri noplicinošas cilvēku darbības dēļ degradējas, kā tas minēts 1971. gada Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi;

ATZĪSTOT to, ka ūdensputnu migrācijas sistēmu Āfrikas - Eirāzijas ģeogrāfiskajā areālā migrējošo ūdensputnu sugu un to dzīvotņu izzušanas apturēšanas dēļ ir vajadzīga tūlītēja rīcība;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka daudzpusēja Līguma noslēgšana un tā īstenošana, veicot koordinētas vai saskaņotas darbības, dos ievērojamu ieguldījumu migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībā iespējami efektīvā veidā un nodrošinās arī daudzus papildu ieguvumus daudzām citām dzīvnieku un augu sugām, un

APZINOTIES to, ka šāda Līguma efektīvai īstenošanai būs jāsniedz palīdzība areāla valstīm ar migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu pētījumiem, apmācībām un monitoringu saistītajos jautājumos, palīdzība šo dzīvotņu apsaimniekošanā, kā arī šā Līguma īstenošanai nepieciešamo zinātnisko un administratīvo iestāžu izveidošanā vai to darbības pilnveidošanā,

ir vienojušās par turpmāko.

I pants

Darbības joma, definīcijas un interpretācija

1. Šā Līguma ģeogrāfiskā darbības joma ir Āfrikas - Eirāzijas ūdensputnu migrācijas sistēmu areāls, kas paredzēts Līguma 1. pielikumā, še turpmāk dēvēts par "Līguma areālu".

2. Šajā Līgumā:

a) "Konvencija" ir 1979. gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību;

b) "Konvencijas sekretariāts" ir saskaņā ar šīs konvencijas IX pantu izveidotā struktūra;

c) "ūdensputni" ir tās putnu sugas, kas vismaz kādā no gada cikla posmiem ir atkarīgas no mitrājiem, kuru izplatības areāls pilnībā vai daļēji atbilst Līguma areālam, un ir uzskaitītas šā Līguma 2. pielikumā;

d) "Līguma sekretariāts" ir saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 7. punkta b) apakšpunktu izveidotā struktūra;

e) "Puses" ir šā Līguma Puses, ja kontekstā nav norādīts citādi, un

f) "klātesošās un balsojošās Puses" ir Puses, kas piedalās un balso par vai pret; balsošanā atturējušās Puses pie klātesošajām un balsojošajām Pusēm nav pieskaitāmas.

Bez tam, mutatis mutandis, šajā Līgumā ir tāda pati nozīme terminiem, kas noteikti Konvencijas I panta 1. punkta a) līdz k) apakšpunktos.

3. Šis Līgums ir LĪGUMS Konvencijas IV panta 3. punkta izpratnē.

4. Šā Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo Līgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

II pants

Pamatprincipi

1. Puses veic koordinētus pasākumus, lai saglabātu migrējošo ūdensputnu sugu labvēlīgu aizsardzības statusu vai lai tās līdz šādam statusam atjaunotu. Šim nolūkam tās savu valstu jurisdikcijas satvaros piemēro III PANTĀ noteiktos pasākumus, kā arī īpašas darbības, kas paredzētas šā Līguma IV PANTĀ noteiktajā rīcības plānā.

2. Īstenojot 1. punktā noteiktos pasākumus, Puses ievēro piesardzības principu.

III pants

Vispārīgi aizsardzības pasākumi

1. Puses veic pasākumus migrējošo ūdensputnu aizsardzībai, īpašu vērību veltot apdraudētajām sugām un sugām, kurām nav labvēlīgs aizsardzības statuss.

2. Šim nolūkam Puses:

a) vienojas par vienādi stingru migrējošo ūdensputnu apdraudēto sugu aizsardzību visā Līguma darbības zonā, kā noteikts Konvencijas III panta 4. un 5. punktā;

b) nodrošina, ka migrējošo ūdensputnu jebkāda veida izmantošana pamatojas uz novērtējumu par jaunākajām zinātnes atziņām saistībā ar to ekoloģiju, un ir ilgtspējīga gan attiecībā uz to sugām, gan ekosistēmām, no kurām tās atkarīgas;

c) savās teritorijās identificē migrējošo ūdensputnu vietas un dzīvotnes, veicina šo vietu aizsardzību, pārvaldību, rehabilitāciju un atjaunošanu sadarbībā ar šā Līguma IX PANTA a) un b) punktos uzskaitītajām institūcijām, kas saistītas ar dzīvotnes aizsardzību;

d) koordinē savus pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek uzturēts tīklojums, kurā ir piemērotas dzīvotnes, vai attiecīgos gadījumos tiek atjaunotas visā konkrētā migrējošo ūdensputnu areālā jo īpaši vietās, kurās mitrāji atrodas vairāku šā Līguma Pušu teritorijās;

e) pēta problēmas, ko rada vai var radīt cilvēku darbība, un cenšas īstenot pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tostarp dzīvotnes rehabilitāciju un dzīvotnes zaudēšanas kompensācijas pasākumus;

f) sadarbojas ārkārtas situācijās, kurās vajadzīga starptautiski saskaņota rīcība, un identificējot migrējošo ūdensputnu sugas, kas šādās situācijās ir jutīgākas, kā arī sadarbojas, lai izstrādātu atbilstošas ārkārtas procedūras pastiprināta aizsardzības režīma nodrošināšanai šīm sugām un lai atsevišķām Pusēm sagatavotu norādījumus par šādu situāciju novēršanu;

g) aizliedz apzinātu dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu introdukciju vidē un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šādu sugu nejaušu izlaišanu vidē, ja šāda introdukcija vai izlaišana varētu ierobežot savvaļas floras un faunas aizsardzības statusu; gadījumos, kad dabai neraksturīgu sugu ūdensputni jau ir introducēti, Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu to, ka tās varētu apdraudēt vietējās sugas;

h) ierosina vai atbalsta migrējošo ūdensputnu bioloģijas un ekoloģijas pētījumus, tostarp pētījumu un monitoringa metožu saskaņošanu un attiecīgos gadījumos kopīgas vai sadarbības pētījumu un monitoringa programmas;

i) analizē apmācību vajadzības, inter alia, migrējošo ūdensputnu apsekošanai, monitoringam, gredzenošanai un mitrāju apsaimniekošanai, lai noteiktu apmācību prioritāros jautājumus un jomas un sadarbotos atbilstošu apmācību programmu izstrādāšanā un nodrošināšanā;

j) izstrādā un uztur programmas zināšanu un izpratnes paaugstināšanai par migrējošo ūdensputnu aizsardzības jautājumiem kopumā un jo īpaši saskaņā ar šā Līguma mērķiem un noteikumiem;

k) veic apmaiņu ar informāciju, kā arī ar pētījumu, monitoringa, aizsardzības un izglītības programmu rezultātiem un

l) sadarbojas, lai viena otrai palīdzētu šā Līguma īstenošanā, jo īpaši ar pētījumiem un monitoringu saistītajos jautājumos.

IV pants

Rīcības plāns un pamatnostādnes par aizsardzību

1. Rīcības plāns pievienots šā Līguma 3. pielikumā. Tajā noteiktas darbības, ko Puses veic attiecībā uz prioritārajām sugām un jautājumos, kas atbilst vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem, kuri noteikti šā Līguma III PANTĀ:

a) sugu aizsardzība;

b) dzīvotnes aizsardzība;

c) cilvēka darbību pārvaldība;

d) pētījumi un monitorings;

e) izglītība un informācija un

f) īstenošana.

2. Rīcības plāns jāpārskata katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē, ņemot vērā pamatnostādnes par aizsardzību.

3. Visi rīcības plāna grozījumi jāapstiprina Pušu sanāksmei, ņemot vērā šā Līguma III PANTA noteikumus.

4. Pamatnostādnes par aizsardzību jāiesniedz Pušu sanāksmei apstiprināšanai tās pirmajā sēdē, un tās regulāri jāpār­skata.

V pants

Īstenošana un finansēšana

1. Katra Puse:

a) izraugās iestādi vai institūciju šā Līguma īstenošanai, kuras, inter alia, uzrauga visas darbības, kas var ietekmēt to migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusu, kuru izplatības areāls ir Puses valsts teritorijā;

b) izraugās kontaktpunktu saziņai ar citām Pusēm, un nekavējoties dara zināmu tā nosaukumu un adresi Līguma sekretariātam, kas tos tūlīt paziņo visām pārējām Pusēm, un

c) sākot ar otro sēdi, visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavo ziņojumu par Līguma īstenošanas gaitu un jo īpaši norāda par veiktajiem aizsardzības pasākumiem. Šo ziņojumu paraugu nosaka Pušu sanāksmes pirmajā sēdē, un to pēc vajadzības var pārskatīt jebkurā nākamajā Pušu sanāksmes sēdē. Visi ziņojumi jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt divdesmit dienas pirms tās Pušu sanāksmes kārtējās sēdes, kurai attiecīgais ziņojums sagatavots, un Līguma sekretariāts nekavējoties izplata tā eksemplārus pārējām Pusēm.

2.

a) Visas Puses veic iemaksas Līguma budžetā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organi­zācijas novērtējuma skalai. Iemaksu maksimālais apmērs vienai Pusei, kas ir izplatības areāla valsts, maksimāli tiek ierobežots līdz 25 % no kopējā budžeta. Reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām iemaksu apmērs nepār­sniedz 2,5 % no administratīvajām izmaksām.

b) Ievērojot vienprātības principu, Pušu sanāksmei jāpieņem lēmumi, kas saistīti ar budžeta un novērtējuma skalas izmaiņām, kas var būt nepieciešamas.

3. Pušu sanāksme finanšu kontrolei, pētījumiem, apmācībām un ar migrējošo ūdens­putnu aizsardzību, tostarp ar aizsardzību un pārvaldību saistīto projektu finansēšanai var izveidot aizsardzības fondu no Pušu brīvprātīgām iemaksām vai citiem avotiem.

4. Ievērojot divpusējas vai daudzpusējas vienošanās, Puses tiek rosinātas veikt apmācības un sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību pārējām Pusēm, lai tām palīdzētu īstenot šā Līguma noteikumus.

VI pants

Pušu sanāksme

1. Šā Līguma lēmējinstance ir Pušu sanāksme.

2. Apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, depozitārs ne vēlāk kā gada laika pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas sasauc Pušu sanāksmes sēdi. Pēc tam, apspriežoties ar Konvencijas sekretariātu, Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi trijos gados, ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu. Gadījumos, kad tas iespējams, šādas sēdes jārīko saistībā ar kārtējām Konvencijas dalībvalstu konferences sēdēm.

3. Pēc vismaz vienas trešdaļas Pušu rakstveida pieprasījuma Līguma sekretariāts sasauc Pušu sanāksmes ārkārtas sēdi.

4. Pušu sanāksmju sēdēs novērotāju statusā var piedalīties - Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās aģentūras, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, Līgumam nepievienojušās valstis un to starptautisko konvenciju sekretariāti, kuras, inter alia, saistītas ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, tostarp to aizsardzību un pārvaldību. Pušu sanāksmes sēdēs novērotāju statusā var būt pārstāvētas arī visas aģentūras un struktūras, kas ir kompetentas šajos aizsardzības jautājumos vai migrējošo ūdensputnu pētījumos, ja pret to nav iebildusi vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu.

5. Tiesības balsot ir tikai Pusēm. Katrai Pusei ir viena balss, bet reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras ir šā Līguma Puses, to kompetencē esošajos jautājumos izmanto savas tiesības balsot ar tādu skaitu balsu, kas ir vienāds ar to savu dalībvalstu skaitu, kas ir šā Līguma Puses. Reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija neizmanto savas tiesības balsot, ja šādas tiesības izmanto to dalībvalstis un, vice versa.

6. Ja šajā Līgumā nav noteikts citādi, Pušu sanāksmes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu, bet gadījumos, kad vienprātību panākt nav iespējams, ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu vairākumu.

7. Savā pirmajā sēdē Pušu sanāksme:

a) pieņem savu reglamentu, ievērojot vienprātības principu;

b) šā Līguma VIII PANTĀ noteikto sekretariāta funkciju veikšanai Konvencijas sekretariātā izveido Līguma sekretariātu;

c) izveido šā Līguma VII PANTĀ paredzēto tehnisko komiteju;

d) apstiprina ziņojumu paraugu, kas jāsagatavo saskaņā ar šā Līguma V PANTA 1. punkta c) apakšpunktu, un

e) pieņem kritērijus ārkārtējas situā­cijas noteikšanai, kurās jāveic neatlie­kami aizsardzības pasākumi, un nosaka kārtību par to, kā uzdot veikt attiecīgos pasākumus.

8. Visās kārtējās sēdēs Pušu sanāksme:

a) izskata migrējošo ūdensputnu un to izdzīvošanai svarīgo dzīvotņu aizsardzības statusa faktiskās un iespējamās izmaiņas, kā arī faktorus, kam uz tiem var būt nevēlama ietekme;

b) pārskata sasniegto un grūtības, kas radušās šā Līguma īstenošanā;

c) pieņem budžetu un izskata jautājumus, kas attiecas uz šā Līguma finansēšanas kārtību;

d) izskata visus jautājumus, kas attiecas uz Līguma sekretariāta darbību un līdzdalību tehniskajā komitejā;

e) pieņem ziņojumu, kas sniedzams šā Līguma Pusēm un Konvencijas dalībnieku konferencei, un

f) nosaka nākamās sēdes laiku un norises vietu.

9. Jebkurā savā sēdē Pušu sanāksme drīkst:

a) sniegt ieteikumus Pusēm, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai lietderīgiem;

b) noteikt īpašas darbības, kas vajadzīgas, lai uzlabotu šā Līguma efektivitāti, un, ja vajadzīgs, ārkārtas pasākumus, kas paredzēti šā Līguma VII PANTA 4. punktā;

c) izskatīt un lemt par priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai izdarītu šā Līguma grozījumus;

d) veikt rīcības plāna grozījumus saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 3. punktu;

e) izveidot palīgstruktūras, kuras tā uzskata par vajadzīgām šā Līguma īstenošanas veicināšanai, jo īpaši darbības koordinācijai ar struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem, konvencijām un līgumiem, ar kuriem pārklājas darbības joma ģeogrāfiski vai taksonomiski, un

f) pieņemt lēmumus visos ar šā Līguma īstenošanu saistītajos jautājumos.

VII pants

Tehniskā komiteja

1. Tehniskajā komitejā ietilpst:

a) deviņi eksperti, kas pārstāv dažādus Līguma darbības zonas reģionus, ievērojot ģeogrāfiski līdzsvarotu sadalījumu;

b) viens pārstāvis no Dabas un dabas resursu aizsardzības starptautiskās savienības (IUCN), viens pārstāvis no Starptautiskā ūdensputnu un mitrāju pētniecības biroja (IWRB), viens pārstāvis no Starptautiskās medību un savvaļas faunas aizsardzības padomes (CIC) un

c) pa vienam ekspertam no šādām nozarēm - lauku ekonomika, medību saimniecība un vides tiesības.

Ekspertu izraudzīšanās procedūra, to pilnvaru termiņš un tehniskās komitejas priekšsēdētāja iecelšanas procedūra jānosaka Pušu sanāksmei. Priekšsēdētājs var apstiprināt ne vairāk kā četrus novērotājus no specializētām starptautiskām starpvaldību un neval­stiskām organizācijām.

2. Ja Pušu sanāksme nepieņem citādu lēmumu, tehniskās komitejas sanāksmes jāsasauc Līguma sekretariātam saistībā ar katru Pušu sanāksmes kārtējo sēdi, un vismaz vienreiz Pušu sanāksmes kārtējo sēdi starplaikos.

3. Tehniskā komiteja:

a) sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas un informāciju Pušu sanāksmei, un ar Līguma sekretariāta starpniecību Līguma Pusēm;

b) sniedz ieteikumus Pušu sanāksmei par rīcības plānu, Līguma īstenošanu un turpmāk veicamajiem pētījumiem;

c) katrai Pušu sanāksmes kārtējai sēdei sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas jāiesniedz Līguma sekretariātam ne vēlāk par simt divdesmit dienām pirms Pušu sanāksmes sēdes un Līguma sekretariātam tā eksemplāri tūlīt jāizplata Pusēm, un

d) veic visus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Pušu sanāksme.

4. Ja tehniskās komitejas atzinums liecina par steidzamu vajadzību nekavējoties pieņemt neatliekamus pasākumus vienas vai vairāku migrējošo ūdensputnu sugu aizsardzības statusa nodrošināšanai, tehniskā komiteja var pieprasīt Līguma sekretariātam nekavējoties sasaukt attiecīgo Pušu sanāksmi. Šīs Puses pēc tam iespējami drīz rīko sanāksmi, lai nekavējoties izveidotu mehānismu, kas nodrošina šādu īpaši apdraudētu sugu aizsardzību. Gadījumos, kad ieteikumi tiek pieņemti šādā sanāksmē, iesaistītās Puses informē viena otru un Līguma sekretariātu par to īstenošanā veiktajiem pasākumiem vai iemesliem, kuru dēļ šie ieteikumi nav īstenojami.

5. Tehniskā komiteja pēc saviem ieskatiem var izveidot darba grupas, kas var būt vajadzīgas konkrētu uzdevumu veikšanai.

VIII pants

Līguma sekretariāts

Līguma sekretariāta funkcijas ir:

a) organizēt un apkalpot Pušu sanāksmes sēdes un tehniskās komitejas sanāksmes;

b) izpildīt lēmumus, kurus tam ir norādījusi Pušu sanāksme;

c) sekmēt un koordinēt saskaņā ar Līgumu veicamo darbību, tostarp rīcības plāna īstenošanu atbilstoši Pušu sanāksmes pieņemtajiem lēmumiem;

d) sadarboties ar tām Līguma areāla valstīm, kas nav pievienojušās Līgumam, un veicināt Pušu sadarbību ar tādām starptautiskām un valstu organizācijām, kuru darbība ir tieši vai netieši saistīta ar migrējošo ūdensputnu aizsardzību, kā arī to aizsardzību un pārvaldību;

e) vākt un izvērtēt informāciju, kas sekmē Līguma mērķu sasniegšanu un to īstenošanu, un veikt šādas informācijas izplatīšanu;

f) pievērst Pušu sanāksmes uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar šā Līguma mērķiem;

g) ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms katras Pušu sanāksmes kārtējās sēdes sasaukšanas visām Pusēm izplatīt V PANTA 1. punkta a) apakšpunktā minēto iestāžu, šā Līguma un tehniskās komitejas ziņojumu eksemplārus kopā ar to ziņojumu eksemplāriem, kuri tam jāiesniedz saskaņā ar šā panta h) punktu;

h) katru gadu un visām Pušu sanāksmes kārtējām sēdēm sagatavot ziņojumus par sekretariāta darbību un šā Līguma īstenošanu;

i) administrēt Līguma budžetu un, ja tiks izveidots, tā aizsardzības fondu;

j) informēt sabiedrību par Līgumu un tā mērķiem un

k) veikt citas funkcijas, kas tam var tikt uzticētas saistībā ar šo Līgumu, vai par ko pieņem lēmumu Pušu sanāksme.

IX pants

Attiecības ar starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar migrējošiem ūdensputniem un to dzīvotnēm

Līguma sekretariāts apspriežas:

a) regulāri ar Konvencijas sekretariātu un vajadzības gadījumos ar institūcijām, kas veic sekretariāta funkcijas Līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar IV PANTA 3. un 4. punktu, konvencijām, kas attiecas uz migrējošiem ūdensputniem, 1971. gada Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, jo īpaši kā ūdensputnu dzīvotni, 1973. gada Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, 1968.gada Āfrikas Konvenciju par dabas un dabas resursu aizsardzību, 1979. gada Konvenciju par Eiropas savvaļas sugu un dabisko dzīvotņu aizsardzību, 1992. gada Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ņemot vērā Pušu sanāksmes sadarbību ar šo konvenciju pusēm visos jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un jo īpaši jautājumos, kas saistīti ar rīcības plāna izstrādāšanu un īstenošanu;

b) ar citu atbilstošu konvenciju un starptautisku Līgumu sekretariātiem jautājumos, par kuriem ir kopīgas intereses, un

c) ar citām organizācijām, kuru kompetencē ietilpst migrējošu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzība, tostarp aizsardzība un pārvaldība, kā arī pētniecība, izglītība un sabiedrības izpratnes veidošana.

X pants

Līguma grozījumi

1. Šajā Līgumā var izdarīt grozījumus Pušu sanāksmes gan kārtējās, gan ārkārtas sēdēs.

2. Grozījumu priekšlikumus var ie­sniegt ikviena Puse.

3. Ierosināto grozījumu teksts un tā pa­matojums jāpaziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Līguma sekretariāts eksemplārus tūlīt nosūta Pusēm. Visas atsauksmes par grozījumu tekstu Puses paziņo Līguma sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sēdes sākuma. Sekretariāts pēc atsauksmju iesniegšanas pēdējās dienas iespējami drīz Pusēm dara zināmas atsauksmes, kas saņemtas līdz minētajai dienai.

4. Līguma grozījumi, izņemot tā pielikuma grozījumus, jāpieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un tie stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas tos akceptējušas, trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā divas trešdaļas Līguma Pušu grozījuma pieņemšanas dienā deponējušas savus grozījumu akceptēšanas rakstus depozitāram. Attiecībā uz Pusēm, kuras savus akceptēšanas rakstus deponē pēc dienas, kurā savus akceptēšanas rakstus deponējušas divas trešdaļas Pušu, konkrētais grozījums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad tās šos akceptēšanas rakstus deponējušas.

5. Visus papildu pielikumus un pielikumu grozījumus pieņem ar klātesošo un balsojošo Pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, un visām Pusēm tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc pieņemšanas Pušu sanāksmē, izņemot tās Puses, kas izdarījušas atrunu saskaņā ar šā panta 6.punktu.

6. Šā panta 5. punktā paredzētā deviņdesmit dienu laika posmā Puses ar rakstveida paziņojumu depozitāram var izdarīt atrunu attiecībā uz pa­pildu pielikuma vai pielikuma grozījumu. Šādu atrunu jebkurā laikā var atsaukt, rakstveidā paziņojot depozitāram, un līdz ar to šāds papildu pielikums vai pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kurā atruna atsaukta.

XI pants

Šā Līguma ietekme uz starptautiskām konvencijām un tiesību aktiem

1. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības un saistības, kas izriet no esošajiem starptautiskajiem līgumiem, konvencijām un Līgumiem.

2. Šā Līguma noteikumi nekādi neierobežo Pušu tiesības migrējošo ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzībai saglabāt vai pieņemt stingrākus pasākumus.

XII pants

Domstarpību izšķiršana

1. Visas domstarpības, kas rodas divām vai vairākām Pusēm par šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, ir jāatrisina šo strīdīgo pušu sarunās.

2. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar šā panta 1. punktu, Puses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt sūdzību Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un sūdzību iesniegušajām Pusēm šās tiesas lēmums ir saistošs.

XIII pants

Parakstīšana, ratifikācija, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo Līgumu var parakstīt visas areāla valstis neatkarīgi no tā, vai to jurisdikcijā esošās teritorijas atrodas Līguma darbības zonā, vai arī reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kuras vismaz viens dalībnieks ir areāla valsts:

a) parakstot to bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai

b) parakstot to ar atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, ar turpmāku ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

2. Šis Līgums ir atvērts parakstīšanai Hāgā līdz tā spēkā stāšanās dienai.

3. Šim Līgumam var pievienoties ikviena areāla valsts vai iepriekš 1. punktā minētā reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija šā Līguma spēkā stāšanās dienā un pēc tās.

4. Ratifikācijas, akceptēšanas, apstipri­nāšanas vai pievienošanās raksti jāiesniedz depozitāram.

XIV pants

Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad vismaz četrpadsmit areāla valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas, no kurām vismaz septiņas ir no Āfrikas un septiņas no Eirāzijas kontinenta, šo Līgumu ir parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas rakstus deponējušas saskaņā ar šā Līguma XIII PANTU.

2. Attiecībā uz areāla valstīm vai reģionālām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas šo Līgumu:

a) parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu;

b) ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas, vai

c) tam pievienojušās pēc dienas, kad areāla valstu un reģionālo ekonomikas integrācijas organizāciju skaits, kas vajadzīgs, lai tas stātos spēkā, ir to parakstījušas bez atrunām vai to ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas,

šis Līgums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija to ir parakstījusi bez atrunām vai deponējušas savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu.

XV pants

Atrunas

Šā Līguma noteikumi nav attiecināmi uz vispārīgām atrunām. Tomēr īpašas atrunas valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas var izdarīt, to parakstot bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu, vai arī deponējot savu ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās rakstu, attiecībā uz jebkuru sugu, uz ko attiecas Līgums, vai rīcības plāna īpašu noteikumu. Šādu atrunu valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija, kas to iesniegusi, jebkurā laikā var atsaukt, to rakstveidā paziņojot depozitāram; šādai valstij vai organizācijai nav saistoši noteikumi, kas ir atrunas priekšmets, trīsdesmit dienas, kas ir pēc dienas, kurā tā savu atrunu atsaukusi.

XVI pants

Denonsēšana

Visas Puses jebkurā laikā var Līgumu denonsēt, rakstveidā paziņojot depozitāram. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

Depozitārs

1. Šā Līguma oriģināleksemplāri arābu, angļu, franču un krievu valodās, kuru visas redakcijas ir vienlīdz autentiskas, deponē Nīderlandes Karalistes valdībai, kas ir depozitārs. Pēc Līguma publicēšanas depozitārs šo redakciju apstiprinātus norakstus nosūta visām XIII PANTA 1. punktā minētajām valstīm, reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām un Līguma sekretariātam.

2. Tiklīdz Līgums stājas spēkā, tā apstiprinātu norakstu depozitārs nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam, reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

3. Depozitārs informē visas Līgumu parakstījušās vai tam pievienojušās valstis, reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas un Līguma sekretariātu par:

a) katru parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās raksta deponēšanu;

c) šā Līguma spēkā stāšanās dienu, kā arī dienu, kad stājas spēkā iespējamie papildu pielikumi, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumi;

d) atrunām attiecībā uz papildu pielikumiem vai pielikumu grozījumiem;

e) atrunu pieteikumiem un atsaukumiem, un

f) visiem paziņojumiem par šā Līguma denonsēšanu.

Depozitārs visām valstīm un reģionālajām ekonomikas integrācijas organizācijām, kas Līgumu parakstījušas vai tam pievienojušās, un Līguma sekretariātam nosūta atrunu, papildu pielikumu, šā Līguma vai tā pielikumu grozījumu tekstus.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Līgumu.

1995. gada 1.novembrī

Hāgā

1. pielikums

Līguma darbības zonas definīcija

Līguma darbības zonas robežas ir šādas - no Ziemeļpola dienvidu virzienā pa 130 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 75 oZ; no turienes uz austrumiem un dienvidaustrumiem cauri Vikonta Melvila pss., Prinča Reģenta upes ietekai, Botnijas līcim, Foksa baseinam, Foksa kanālam un Hudzona līcim līdz punktam Atlantijas okeāna ziemeļrietumos 60 oZ, 60 oR; no turienes dien­vidaustrumu virzienā caur Atlantijas okeāna ziemeļrietumiem līdz punktam 50 oZ, 30 oR; no turienes pa 30 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 10 oZ; no turienes dienvidaustrumos no ekvatora 20 oR; no dienvidu virzienā pa 20 oR ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 40 oD; no turienes austrumu virzienā pa 40 oD platuma līniju līdz 60 oA; no turie­nes ziemeļu virzienā pa 60 oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz 35 oZ; no turienes austrumu - ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz punktam Altaja rietumos 49 oZ, 87 o27'A; no turienes ziemeļaustrumu virzienā taisnā līnijā pa Zemes virsmu līdz Ziemeļu Ledus okeāna krastam 130 oA; no turienes ziemeļu virzienā pa 130oA ģeogrāfiskā garuma līniju līdz Ziemeļpolam. Līguma darbības zonas kontūras iezīmētas turpmāk norādītajā kartē.

1.a pielikums

Līguma darbības zonas karte

PUTNUKARTE.JPG (173543 bytes)

2. pielikums
Ūdensputnu sugas, uz kurām attiecas līgums1

PINGVĪNU DZIMTA


Spheniscus demersus

Kapzemes pingvīns

GĀRGAĻU DZIMTA

Gavia stellata

Brūnkakla gārgale

Gavia arctica

Melnkakla gārgale

Gavia immer

Melngalvas gārgale

Gavia adamsii

Dzeltenknābja gārgale

DŪKURU DZIMTA

Tachybaptus ruficollis

Mazais dūkuris

Podiceps cristatus

Cekuldūkuris

Podiceps grisegena

Pelēkvaigu dūkuris

Podiceps auritus

Ragainais dūkuris

Podiceps nigricollis

Melnkakla dūkuris

PELIKĀNU DZIMTA


Pelecanus onocrotalus

Sārtais pelikāns

Pelecanus rufescens

Āfrikas pelikāns

Pelecanus crispus

Cirtainais pelikāns

SULLU DZIMTA


Sula (Morus) capensis

Kapzemes sulla

JŪRAS KRAUKĻU DZIMTA


Phalacrocorax coronatus

Vainaga jūras krauklis

Phalacrocorax pygmaeus

Mazais jūras krauklis, pundurūdenis

Phalacrocorax neglectus

Piekrastes jūras krauklis

Phalacrocorax carbo

Jūras krauklis

Phalacrocorax nigrogularis

Sokotras jūras krauklis

Phalacrocorax capensis

Kapzemes jūras krauklis

GĀRŅU DZIMTA


Egretta ardesiaca

Melnais gārnis

Egretta vinaceigula

Rudrīkles gārnis

Egretta garzetta

Zīda gārnis jeb mazais baltais gārnis

Egretta gularis

Rifu gārnis

Egretta dimorpha

Maskarenu gārnis

Ardea cinerea

Zivju gārnis, dzēse

Ardea melanocephala

Melnkakla gārnis

Ardea purpurea

Rudais gārnis

Casmerodius albus

(Lielais) baltais gārnis jeb Sudrabgārnis

Mesophoyx intermedia

Vidējais gārnis

Bubulcus ibis

Lopu gārnis

Ardeola ralloides

Dzeltenais gārnis

Ardeola idae

Zilknābja gārnis

Ardeola rufiventris

Tumšais gārnis

Nycticorax nycticorax

Nakts gārnis

Ixobrychus minutus

Mazais dumpis

Ixobrychus sturmii

Pundurdumpis

Botaurus stellaris

Lielais dumpis

STĀRĶU DZIMTA


Mycteria ibis

Āmrijstārķis

Anastomus lamelligerus

Āfrikas spraugknābis

Ciconia nigra

Melnais stārķis

Ciconia abdimii

Lietus stārķis

Ciconia episcopus

Bīskapstārķis

Ciconia ciconia

Baltais stārķis

Leptioptilos crumeniferus

Marabū

TUPEĻKNĀBJU DZIMTA


Balaeniceps rex

Tupeļknābis

IBISU DZIMTA


Plegadis falcinellus

Brūnais ibiss

Geronticus eremita

Klinšu ibiss

Threskiornis aethiopicus

Svētais ibiss

Platalea leucorodia

Karošknābis

Platalea alba

Āfrikas karošknābis

FLAMINGO DZIMTA


Phoenicopterus ruber

Sārtais flamingo

Phoenicopterus minor

Mazais flamingo

PĪĻU DZIMTA


Dendrocygna bicolor

Rūsganā svilpējzoss

Dendrocygna viduata

Baltvaigu svilpējzoss

Thalassornis leuconotus

Dūkurpīle

Oxyura leucocephala

Baltgalvas zilknābis

Oxyura maccoa

Āfrikas zilknābis

Cygnus olor

Paugurknābja gulbis

Cygnus cygnus

Ziemeļu gulbis

Cygnus columbianus

Mazais gulbis

Anser brachyrhynchus

Īsknābja zoss

Anser fabalis

Sējas zoss

Anser albifrons

Baltpieres zoss

Anser erythropus

Mazā zoss

Anser anser

Meža zoss

Branta leucopsis

Baltvaigu zoss

Branta bernicla

Melngalvas zoss

Branta ruficollis

Sarkankakla zoss

Alopochen aegyptiacus

Ēģiptes zoss, Nīlas zoss

Tadorna ferruginea

Rudā dižpīle

Tadorna cana

Kapzemes dižpīle

Tadorna tadorna

Sāmsalas dižpīle

Plectropterus gambensis

Piešspārnu zoss

Sarkidiornis melanotos

Paugurknābja pīle

Nettapus auritus

Āfrikas pundurzoss

Anas penelope

Baltvēderis, svūkšķis

Anas strepera

Pelēkā pīle

Anas crecca

Krīklis, kriķis

Anas capensis

Kapzemes krīklis

Anas platyrhynchos

Meža pīle, mercene

Anas undulata

Dzeltenknābja pīle

Anas acuta

Garkaklis

Anas erythrorhyncha

Sarkanknābja pīle

Anas hottentota

Hotentotu krīklis

Anas querquedula

Prīkšķe

Anas clypeata

Platknābis

Marmaronetta angustirostris

Marmorpīle

Netta rufina

Lielgalvis

Netta erythrophthalma

Dienvidu lielgalvis

Aythya ferina

Brūnkaklis

Aythya nyroca

Baltacis

Aythya fuligula

Cekulpīle

Aythya marila

Ķerra

Somateria mollissima

Lielā pūkpīle

Somateria spectabilis

Krāšņā pūkpīle

Polysticta stelleri

Stellera pūkpīle

Clangula hyemalis

Kākaulis, kaupa

Melanitta nigra

Melnā pīle

Melanitta fusca

Tumšā pīle, jūras teteris

Bucephala clangula

Gaigala

Mergellus albellus

Mazā gaura

Mergus serrator

Garknābja gaura

Mergus merganser

Lielā gaura

DZĒRVJU DZIMTA


Balearica pavonina

Tumšā vainagdzērve

Balearica regulorum

Pelēkā vainagdzērve

Grus leucogeranus

Baltā dzērve

Grus virgo

Mazā dzērve

Grus paradisea

Paradīzes dzērve

Grus carunculatus

Sekstainā dzērve

Grus grus

Dzērve

DUMBRCĀĻU DZIMTA


Sarothrura elegans

Punktainā cekulaste

Sarothrura boehmi

Bēma cekulaste

Sarothrura ayresi

Baltspārnu cekulaste

Rallus aquaticus

Dumbrcālis

Rallus caerulescens

Āfrikas dumbrcālis

Crecopsis egregia

Āfrikas grieze

Crex crex

Grieze

Amaurornis flavirostris

Melnais ormanītis

Porzana parva

Mazais ormanītis

Porzana pusilla

Ceru ormanītis

Porzana porzana

Ormanītis

Aenigmatolimnas marginalis

Svītrainais ormanītis

Porphyrio alleni

Mazā sultānvistiņa

Gallinula chloropus

Ūdensvistiņa

Gallinula angulata

Mazā ūdensvistiņa

Fulica cristata

Paugurknābja laucis

Fulica atra

Laucis, pops

KRABJU TĀRTIŅU DZIMTA


Dromas ardeola

Krabju tārtiņš

JŪRAS ŽAGATU DZIMTA


Haematopus ostralegus

Jūras žagata

Haematopus moquini

Kapzemes jūras žagata

ĪLENKNĀBJU DZIMTA


Himantopus himantopus

Garstilbis

Recurvirostra avosetta

Avozeta, īlenknābis

LIELAČU DZIMTA (AKMEŅKUITES)


Burhinus senegalensis

Senegālas lielacis

BEZDELĪGTĀRTIŅU DZIMTA (TIRKŠĶES)


Pluvianus aegyptius

Krokodilputns

Glareola pratincola

Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš

Glareola nordmanni

Melnspārnu bezdelīgtārtiņš

Glareola ocularis

Madagaskaras bezdelīgtārtiņš

Gareola nuchalis

Tumšais bezdelīgtārtiņš

Glareola cinerea

Pelēkais bezdelīgtārtiņš

TĀRTIŅU DZIMTA


Pluvialis apricaria

Dzeltenais tārtiņš

Pluvialis fulva

Tundras tārtiņš

Pluvialis squatarola

Jūras ķīvīte

Charadrius hiaticula

Smilšu tārtiņš

Charadrius dubius

Upes tārtiņš

Charadrius pecuarius

Ganību tārtiņš

Charadrius tricollaris

Trejkrāsu tārtiņš

Charadrius forbesi

Tumšais tārtiņš

Charadrius pallidus

Palsais tārtiņš

Charadrius alexandrinus

Jūras tārtiņš

Charadrius marginatus

Baltpieres tārtiņš

Charadrius mongolus

Kalnu tārtiņš

Charadrius leschenaultii

Tuksneša tārtiņš

Charadrius asiaticus

Kaspijas tārtiņš

Eudromias morinellus

Morinella tārtiņš

Vanellus vanellus

Ķīvīte

Vanellus spinosus

Baltvaigu ķīvīte

Vanellus albiceps

Baltgalvas ķīvīte

Vanellus senegallus

Āfrikas lēverķīvīte

Vanellus lugubris

Savannas ķīvīte

Vanellus melanopterus

Melnspārnu ķīvīte

Vanellus coronatus

Vainagķīvīte

Vanellus superciliosus

Brūnkrūšu ķīvīte

Vanellus gregarius

Stepes ķīvīte

Vanellus leucurus

Baltastes ķīvīte

SLOKU DZIMTA


Scolopax rusticola

Sloka

Gallinago stenura

Adatastes mērkaziņa

Gallinago media

Ķikuts

Gallinago gallinago

Mērkaziņa

Lymnocryptes minimus

Vistilbe

Limosa limosa

Melnā puskuitala

Limosa lapponica

Sarkanā puskuitala

Numenius phaeopus

Lietuvainis

Numenius tenuirostris

Tievknābja kuitala

Numenius arquata

Kuitala

Tringa erythropus

Tumšā tilbīte

Tringa totanus

Pļavu tilbīte

Tringa stagnatilis

Dīķu tilbīte

Tringa nebularia

Lielā tilbīte

Tringa ochropus

Meža tilbīte

Tringa glareola

Purva tilbīte

Tringa cinerea

Pelēkā tilbīte, terekija

Tringa hypoleucos

Upes tilbīte

Arenaria interpres

Akmeņtārtiņš

Calidris tenuirostris

Garknābja šņibītis

Calidris canutus

Lielais šņibītis

Calidris alba

Gaišais šņibītis

Calidris minuta

Trulītis

Calidris temminckii

Teminka jeb pelēkais šņibītis

Calidris maritima

Jūras šņibītis

Calidris alpina

Parastais šņibītis

Calidris ferruginea

Līkšņibītis

Limicola falcinellus

Dūņšņibītis

Philomachus pugnax

Gugatnis

Phalaropus lobatus

Šaurknābja pūslītis

Phalaropus fulicaria

Platknābja pūslītis

KAIJU DZIMTA


Larus leucopthalmus

Baltacu kaija

Larus hemprichii

Tumšā kaija

Larus canus

Kajaks

Larus audouinii

Oduāna kaija

Larus marinus

Melnspārnu kaija

Larus dominicanus

Aļģu kaija

Larus hyperboreus

Lielā polārkaija

Larus glaucoides

Mazā polārkaija

Larus argentatus

Sudrabkaija

Larus heuglini

Tundras kaija

Larus armenicus

Armēnijas kaija

Larus cachinnans

Kaspijas kaija

Larus fuscus

Reņģu kaija

Larus ichthyaetus

Zivju kaija

Larus cirrocephalus

Pelēkgalvas kaija

Larus hartlaubii

Kapzemes kaija

Larus ridibundus

Lielais ķīris

Larus genei

Tievknābja kaija

Larus melanocephalus

Melngalvas kaija

Larus minutus

Mazais ķīris

Xema sabini

Šķeltastes kaija

Sterna nilotica

Kāpu zīriņš

Sterna caspia

Lielais zīriņš

Sterna maxima

Karaliskais zīriņš

Sterna bengalensis

Mazais cekulzīriņš

Sterna bergii

Lielais cekulzīriņš

Sterna sandvicensis

Cekulzīriņš

Sterna dougallii

Sārtais zīriņš

Sterna vittata

Antarktikas zīriņš

Sterna hirundo

Upes zīriņš

Sterna paradisaea

Jūras zīriņš

Sterna albifrons

Mazais zīriņš

Sterna saundersi

Arābijas zīriņš

Sterna balaenarum

Melnknābja zīriņš

Sterna repressa

Sarkanās jūras zīriņš

Chlidonias hybridus

Baltvaigu zīriņš

Chlidonias leucopterus

Baltspārnu zīriņš

Chlidonias niger

Melnais zīriņš

SMĒLĒJZĪRIŅU DZIMTA

Rynchops flavirostris

Āfrikas smēlējzīriņš

1 Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.-27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

3. pielikums
Rīcības plāns2

1. Piemērošanas joma

1.1. Šis rīcības plāns attiecas uz šā pielikuma 1. tabulā (turpmāk tekstā "1. tabula") uzskaitītajām migrējošo ūdensputnu populācijām.

1.2. Minētā 1. tabula ir šā pielikuma sastāvdaļa. Visas norādes uz šo pielikumu ietver arī atsauci uz 1. tabulu.

2. Sugu aizsardzība

2.1. Juridiskie pasākumi

2.1.1. Puses, kurām ir 1. tabulas A ailē uzskaitītās populācijas, nodrošina šo populāciju aizsardzību saskaņā ar šā Līguma III PANTA 2. punkta a) apakšpunktu. Šīs Puses jo īpaši un saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3. punktu:

a) savās teritorijās aizliedz šo populāciju putnu medības un to olu vākšanu;

b) aizliedz apzinātu šo populāciju traucēšanu, ciktāl šāda traucēšana var būt svarīga attiecīgās populācijas aizsardzībai un

c) aizliedz šo populāciju putnu un to olu valdījumu, izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kurš noteikts saskaņā ar iepriekšminēto a) apakšpunktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu atpazīstamām daļām vai to izstrādājumiem.

Izņēmuma veidā populācijām, kas A ailē pieskaitītas tikai 2. un 3. kategorijai un apzīmētas ar zvaigznīti, medības drīkst turpināt, ievērojot dabas resursu ilgspējīgas izmantošanas principus, ja šo populāciju putnu medības ir tradicionāla sen iedibināta prakse. Šāda ilgtspējīga izmantošana jāveic atbilstoša starptautiska līmeņa sugu rīcības plāna īpašu noteikumu satvarā.

2.1.2. Puses, kurām ir 1. tabulā uzskaitītās populācijas, reglamentē visu to populāciju putnu medības un olu vākšanu, kas uzskaitītas 1. tabulas B ailē. Šādu juridisko pasākumu mērķis ir šīs populācijas uzturēt vai veicināt to atjaunošanos līdz labvēlīgam aizsardzības statusam, un, izmantojot jaunākās atziņas par populāciju dinamiku, nodrošināt to, ka šo populāciju medības vai cita veida izmantošana ir ilgtspējīga. Šajos juridiskajos pasākumos saskaņā ar turpmāk izklāstīto 2.1.3.punktu paredz:

a) aizliegumu dažādos to reproduktīvā cikla posmos, mazuļu audzēšanas laikā un putnu atgriešanās laikā ligzdošanas vietās attiecīgo populāciju putnu izmantošanu, ja tai ir nevēlama ietekme uz konkrētās populācijas aizsardzības statusu;

b) izmantošanas veidu reglamen­tējumu;

c) izmantošanas ierobežojumu noteikšanu gadījumos, kad tas vajadzīgs, un nodrošināšanu par to, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti, un

d) aizliegumu par šo populāciju putnu un to olu valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību, kas iegūti, pārkāpjot aizliegumu, kas noteikts saskaņā ar šo punktu, kā arī valdījumu vai izmantošanu un tirdzniecību ar šo putnu vai to olu daļām.

2.1.3. Neatkarīgi no konvencijas III panta 5. punkta noteikumiem Puses var noteikt atbrīvojumus no aizliegumiem, kas minēti 2.1.1. un 2.1.2. punktā, ja nav cita piemērota risinājuma šādiem nolūkiem:

a) lai novērstu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, ūdeņiem un zvejniecībai;

b) gaisa satiksmes drošības vai citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ;

c) pētniecībai un izglītībai, reintrodukcijai, kā arī audzēšanai minētajām vajadzībām;

d) noteiktu sugu putnu neliela skaita ķeršanai un turēšanai vai citai saprātīgai izmantošanai nepieciešamu stingri kontrolējamu nosacījumu un ierobežota apjoma nodrošināšanai, un

e) konkrēto populāciju vairošanās vai aizsardzībās veicināšanai.

Šādi izņēmumi jānosaka precīzi saturā, tiem jābūt teritoriāli un laikā ierobežotiem, un tie nedrīkst kaitēt 1. tabulā uzskaitītajām populācijām. Puses iespējami drīz informē Līguma sekretariātu par visiem izņēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo noteikumu.

2.2. Rīcības plāni par atsevišķām sugām

2.2.1. Puses sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu starptautiskus rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kas 1. tabu­las A ailē uzskaitītas pie 1. kategorijas kā prioritāras, un par populācijām, kas 1. tabu­las A ailē apzīmētas ar zvaigznīti. Līguma sekretariāts koordinē šo plānu izstrādi, saskaņošanu un īstenošanu.

2.2.2. Puses sagatavo un īsteno valsts rīcības plānus par konkrētu sugu populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulas A ailē, lai uzlabotu to vispārējo aizsardzības statusu. Šajā rīcības plānā iekļauj īpašus noteikumus par populācijām, kas apzīmētas ar zvaigznīti. Ja vajadzīgs, jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar putnu nejaušu nomedīšanu tādēļ, ka mednieki nepareizi identificējuši to sugu.

2.3. Ārkārtas pasākumi

Puses visos iespējamajos un vajadzīgajos gadījumos cieši sadarbojas, izstrādājot un īstenojot ārkārtas pasākumus attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām, ja kādā Līguma darbības zonas vietā tām izveidojas ārkārtīgi nelabvēlīgi vai apdraudoši apstākļi.

2.4. Reintrodukcija

Puses ievēro vislielāko piesardzību, reintroducējot 1. tabulā uzskaitītās populācijas tajās to tradicionālās izplatības areāla vietās, kurās to vairāk nav. Tām jācenšas izstrādāt un ievērot precīzu reintrodukcijas plānu, kas pamatots ar attiecīgiem zinātniskiem pētījumiem. Reintrodukcijas plāni ir sastāvdaļa atsevišķu valstu un attiecīgos gadījumos starptautiskiem rīcības plāniem par atsevišķām sugām. Reintrodukcijas plānā jābūt ietekmes uz vidi novērtējumam, un tam jābūt plaši pieejamam. Puses iepriekš informē Līguma sekretariātu par visām 1. tabulā norādīto populāciju reintrodukcijas programmām.

2.5. Introdukcija

2.5.1. Puse, ja uzskata par vajadzīgu, aizliedz alohontu sugu dzīvnieku un augu introdukciju, kas var kaitēt 1. tabulā minētajām populācijām.

2.5.2. Puses, ja uzskata par vajadzīgu, var noteikt piemērotu piesardzības pasākumu ievērošanu, lai novērstu sagūstītu alohontu putnu sugu nejaušu nokļūšanu savvaļas apstākļos.

2.5.3. Puses vajadzīgajā apjomā veic piemērotus pasākumus, tostarp medības, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad alohtonas sugas vai to hibrīdi viņu teritorijās jau ir introducēti, tie neapdraudētu 1. tabulā minētās populācijas.

3. Dzīvotnes aizsardzība

3.1. Dzīvotnes reģistri

3.1.1. Puses, vajadzības gadījumos sadarbojoties ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, izstrādā un publicē savās teritorijās esošās 1. tabulā minētajām populācijām nepieciešamo dzīvotņu reģistrus.

3.1.2. Puses kā prioritāru jautājumu cenšas noteikt visas 1. tabulā minētajām populācijām vajadzīgās valsts un starptautiskas nozīmes apmešanās vietas.

3.2. Teritoriju aizsardzība

3.2.1. Puses cenšas turpināt izveidot aizsargājamās teritorijas, lai aizsargātu 1. tabulā minētajām populācijām nepiecie­šamās dzīvotnes, izstrādā un īsteno šādu teritoriju apsaimniekošanas plānus.

3.2.2. Puses cenšas nodrošināt īpašu aizsardzību tādiem mitrājiem, kas atbilst starptautiski pieņemtiem kritērijiem par to starptautisku nozīmi.

3.2.3. Puses cenšas nodrošināt saprātīgu un ilgtspējīgu savās teritorijās esošo mitrāju izmantošanu. Jo īpaši tās cenšas novērst 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu degradāciju un zaudēšanu, ieviešot atbilstošus noteikumus vai standartus un kontroles pasākumus. Tās konkrēti cenšas:

a) visos iespējamajos gadījumos nodrošināt, ka tiek ievēroti obligātie ierobežojumi, kas attiecas uz lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanu, kaitēkļu apkarošanas procedūrām un notekūdeņu attīrīšanu, kam jāatbilst starptautiski noteiktām normām, lai iespējami samazinātu kaitīgo ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un

b) sagatavot un izplatīt informatīvus materiālus attiecīgās valodās, kurās aprakstīti šie spēkā esošie noteikumi, standarti un kontroles pasākumi, kā arī to labvēlīgā ietekme uz cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.

3.2.4. Puses cenšas izstrādāt ekosistēmu pieejai atbilstīgas stratēģijas 1. tabulā minēto populāciju dzīvotņu aizsardzībai, tostarp arī tādu populāciju dzīvotņu aizsardzībai, kas ir teritoriāli izkliedētas.

3.3. Rehabilitācija un atjaunošana

Puses gadījumos, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, cenšas atjaunot teritorijas, kas kādreiz bijušas 1. tabulā minētajām populācijām svarīgas.

4. Cilvēka darbības pārvaldība

4.1. Medības

4.1.1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka to tiesību aktos, kuri attiecas uz medībām, tiktu īstenots ilgtspējīgas izmantošanas princips, kas paredzēts šajā rīcības plānā, ņemot vērā visu attiecīgo ūdensputnu populāciju ģeogrāfiskās izplatības areālu un to dzīves vēsturiskos rādītājus.

4.1.2. Pusēm pastāvīgi jāinformē Līguma sekretariāts par saviem tiesību aktiem, kas attiecas uz 1. tabulā minēto populāciju medībām.

4.1.3. Puses sadarbojas, lai izstrādātu ticamu un saskaņotu sistēmu medību datu vākšanai, kas vajadzīga, lai novērtētu 1. tabulā minēto populāciju gadskārtējo izmantošanas apjomu. Tās sniedz Līguma sekretariātam vērtējumus par katras populācijas izmantošanas gada kopējo apjomu, ja šādi dati ir pieejami.

4.1.4. Puses līdz 2000. gadam cenšas iz­skaust svina skrošu izmantošanu medībām mitrājos.

4.1.5. Puses izstrādā un īsteno pasā­kumus saindētas ēsmas izmantošanas sama­zināšanai un iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.6. Puses izstrādā un īsteno pasākumus nelikumīgu medību daudzuma samazināšanai un to iespējami pilnīgai izskaušanai.

4.1.7. Attiecīgos gadījumos Puses veicina mednieku apvienošanos vietēja, valsts un starptautiska līmeņa klubos vai organizācijās, lai koordinētu to darbību un palīdzētu nodrošināt ilgtspēju.

4.1.8. Puses attiecīgos gadījumos sekmē prasības ieviešanu par mednieku kvalifikācijas pārbaudēm, tajās citu jautājumu starpā paredzot putnu pazīšanu.

4.2. Ekotūrisms

4.2.1. Puses attiecīgos gadījumos, izņemot aizsargājamo areālu centrālo daļu, veicina kopīgu programmu izstrādāšanu visiem interesentiem attīstīt saudzējošu un lietderīgu ekotūrismu mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas.

4.2.2. Puses sadarbībā ar kompetentām starptautiskajām organizācijām cenšas novērtēt izmaksas, ieguvumus un citas sekas, ko var radīt ekotūrisms atsevišķos mitrājos, kuros koncentrējas 1. tabulā minētās populācijas. Visu šādu novērtējumu rezultātus tās dara zināmus Līguma sekretariātam.

4.3. Cilvēka cita veida darbības

4.3.1. Puses novērtē paredzēto projektu ietekmi, kuri var radīt konfliktus starp 3.2. punktā minētajās teritorijās esošajām populācijām, kas uzskaitītas 1. tabulā, un cilvēku interesēm, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību.

4.3.2. Puses cenšas vākt informāciju par zaudējumiem jo īpaši par kultūraugu sējumu bojājumiem, ko rada 1. tabulā minētās populācijas, un šos rezultātus paziņo Līguma sekretariātam.

4.3.3. Puses sadarbojas, lai noteiktu piemērotus zaudējumu samazināšanas paņēmienus, vai samazinātu zaudējumu ietekmi jo īpaši uz kultūraugu sējumiem, ko radījušas 1. tabulā minētās populācijas, izmantojot citur pasaulē iegūto pieredzi.

4.3.4. Puses sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānus par atsevišķu sugu populācijām, kuras rada ievērojamus zaudējumus - jo īpaši kultūraugu sējumos. Līguma sekretariāts koordinē šādu plānu izstrādāšanu un saskaņošanu.

4.3.5. Puses iespējami veicina augstu vides standartu ievērošanu tā, lai projektējot un ceļot būves, samazinātu to ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām. Tās ņem vērā pasākumus esošo būvju ietekmes samazināšanai gadījumos, kad kļūst acīmredzams, ka tām ir negatīva ietekme uz konkrētām populācijām.

4.3.6. Gadījumos, kad cilvēku darbība apdraud 1. tabulā minēto ūdensputnu populāciju aizsardzību, Puses cenšas veikt pasākumus šādu draudu samazināšanai. Piemēroti pasākumi šādos gadījumos, inter alia, var būt traucējumu-neskartu zonu izveidošana aizsargājamajās teritorijās, kurām publiska pieejamība nav atļauta.

5. Pētniecība un monitorings

5.1. Puses cenšas veikt tādu nepietiekami izpētītu teritoriju apsekošanu, kurās var būt ievērojamas 1. tabulā minēto populāciju koncentrācijas. Šādu apsekojumu rezultāti ir plaši izplatāmi.

5.2. Puses cenšas veikt 1. tabulā minēto populāciju monitoringu. Šāda monitoringa rezultāti jāpublicē vai jānosūta atbilstošām starptautiskām organizācijām, lai dotu iespējas sagatavot pārskatus par populāciju statusu un tendencēm.

5.3. Puses sadarbojas, lai uzlabotu putnu populāciju tendenču mērījumus kā kritēriju šo populāciju statusa raksturošanai.

5.4. Puses sadarbojas, lai noteiktu visu 1. tabulā minēto populāciju migrācijas maršrutus, izmantojot esošās ziņas par vairošanās un nevairošanās periodu sadalījumu un skaitīšanas rezultātus, kā arī piedaloties saskaņotās gredzenošanas programmās.

5.5. Puses cenšas ierosināt un atbalstīt kopīgus pētījumu projektus par 1. tabulā minēto populāciju ekoloģiju, populāciju dinamiku un to dzīvotnēm, lai noteiktu to īpašās prasības, kā arī piemērotākos to aizsardzības un resursu pārvaldības paņēmienus.

5.6. Puses cenšas veikt pētījumus par mitrāju zaudēšanas, degradācijas un traucējumu ietekmi uz tādu mitrāju ekosistēmas potenciālo ietilpību, ko izmanto 1. tabulā minētās populācijas, un šo populāciju migrācijas modeļiem.

5.7. Puses cenšas veikt pētījumus par medību un tirdzniecības ietekmi uz 1. tabulā minētajām populācijām, un šo izmantošanas veidu nozīmi vietējā un valsts tautsaimniecībā.

5.8. Puses cenšas sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām un atbalstīt pētījumu un monitoringa projektus.

6. Izglītība un informācija

6.1. Puses gadījumos, kad tas nepieciešams, organizē mācību programmas, lai nodrošinātu, ka par šā rīcības plāna īstenošanu atbildīgajam personālam ir atbilstošas zināšanas tā pienācīgai īstenošanai.

6.2. Puses sadarbojas savstarpēji un ar Līguma sekretariātu, lai izstrādātu mācību programmas un veiktu resursu materiālu apmaiņu.

6.3. Puses cenšas izstrādāt programmas, informatīvos materiālus un paņēmienus plašas sabiedrības izpratnes līmeņa paaugstināšanai par šā rīcības plāna mērķiem, noteikumiem un tā saturu. Saistībā ar to īpaša vērība jāveltī cilvēkiem, kas dzīvo svarīgāko mitrāju teritorijā vai to apkārtnē, šo mitrāju izmantotājiem (medniekiem, zvejniekiem, tūristiem u.c.), vietējām pašvaldībām un citiem lēmējiem.

6.4. Puses 1. tabulā minēto populāciju aizsardzībai cenšas īstenot īpašas sabiedrības izpratnes palielināšanas kampaņas.

7. Īstenošana

7.1. Īstenojot šo rīcības plānu, Puses vajadzības gadījumos dod priekšroku 1. tabulas A ailē minētajām populācijām.

7.2. Ja attiecībā uz 1. tabulā minētajām populācijām vienas Puses teritorijā ir vairākas vienas sugas populācijas, šī Puse veic aizsardzības pasākumus populācijai vai populācijām, kurām aizsardzības statuss ir vissliktākais.

7.3. Lai palīdzētu Pusēm šo rīcības plānu īstenot, Līguma sekretariāts sadarbībā ar tehnisko komiteju un ar areāla valstu ekspertu palīdzību koordinē pamatnostādņu par aizsardzību izstrādāšanu saskaņā ar šā Līguma IV PANTA 4. punktu. Līguma sekretariāts gadījumos, kad tas iespējams, nodrošina to saskaņotību ar pamatnostādnēm, kas apstiprinātas atbilstoši citiem starptautiskiem tiesību aktiem. Šīs pamatnostādnes par aizsardzību vērstas uz ilgtspējīgas izmantošanas principa ieviešanu. Tās, inter alia, attiecas uz:

a) rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

b) ārkārtas pasākumiem;

c) vietu apsekojumu sagatavošanu un dzīvotnes pārvaldības metodēm;

d) medību praksi;

e) tirdzniecību ar ūdensputniem;

f) tūrismu;

g) kultūraugu sējumu bojājumu samazināšanu un

h) ūdensputnu monitoringa protokolu.

7.4. Līguma sekretariāts, saskaņojot ar tehnisko komiteju un Pusēm, sagatavo vai­rākus starptautiskus pārskatus, kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai, tostarp:

a) ziņojumus par populāciju statusu un tendencēm;

b) apsekojumos iegūtās informācijas nepilnības;

c) katras populācijas izmantoto vietu tīklus, tostarp pārskatus par aizsardzības statusu katrā vietā, kā arī par katrā gadījumā izmantotajiem pārvaldības pasākumiem;

d) katras valsts tiesību aktus, kas attiecas uz medībām un tirdzniecību saistībā ar šā Līguma 2. pielikumā uzskaitītajām sugām;

e) izstrādāšanas un īstenošanas posmus attiecībā uz rīcības plāniem par atsevišķām sugām;

f) reintrodukcijas projektus un

g) introducēto dabai neraksturīgo ūdensputnu sugu un to hibrīdu statusu.

7.5. Līguma sekretariāts cenšas nodrošināt, ka 7.4. punktā minētie pārskati tiek precizēti un papildināti ne retāk kā reizi trijos gados.

7.6. Tehniskā komiteja novērtē pamatnostādnes un pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar 7.3.un 7.4. punktu, un Pušu sanāksmes sēdēm izstrādā ieteikumu un rezolūciju projektus, kas attiecas uz to izstrādāšanu, saturu un īstenošanu.

7.7. Līguma sekretariāts regulāri pārskata iespējamos mehānismus pa­pildu resursu iegūšanai (finanšu līdzekļi un tehniskā palīdzība), kas vajadzīgi šā rīcības plāna īstenošanai un katrā Pušu sanāksmes kārtējā sēdē sniedz ziņojumu.

2 Atbilstoši līgumslēdzēju pušu sanāksmē, kas notika 2002.gada 25.-27.septembrī Bonnā, Vācijā, lemtajam.

1. tabula

Migrējošo ūdensputnu populāciju statuss

PASKAIDROJUMI PAR KLASIFIKĀCIJU

Rīcības plāna īstenošana tiek pamatota ar paskaidrojumiem 1. tabulā:

A aile

1. kategorija

a

Konvencijas I pielikumā iekļautās sugas;

b

sugas, kas 2000. gada BirdLife International Pasaules apdraudēto putnu sarakstā uzskaitītas kā apdraudētas sugas, vai

c

populācijas, kurās ir ne vairāk par apmēram 10000 īpatņu.

2. kategorija

Populācijas, kurās ir apmēram 10000 līdz 25000 īpatņu.

3. kategorija

Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un tās uzskatāmas par apdraudētām šādu iemeslu dēļ:

a

kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

b

atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

c

ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai

d

vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.

Par iepriekšminētajām 2. un 3. kategorijā iekļautajām sugām sk. šā pielikuma 2.1.1. punktā


B aile

1. kategorija

Populācijas, kurās ir apmēram 25000 līdz 100000 īpatņu, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A aili.

2. kategorija

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un populācijas, par kurām tiek uzskatīts, ka tām jāpievērš īpaša uzmanība šādu apsvērumu dēļ:

a

kādā no gada cikla posmiem koncentrējas tikai dažās vietās;

b

atkarīgas no dzīvotnes tipa, kas ir stipri apdraudēts;

c

ilgstoši novērojama ievērojama skaita samazināšanās vai

d

vērojamas īpašas populācijas lieluma vai attīstības tendences svārstības.


C aile

1. kategorija

Populācijas, kurās ir vairāk nekā 100000 īpatņu un kuru statuss var ievērojami uzlaboties starptautiskas sadarbības rezultātā, un kuras neatbilst iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem saistībā ar A vai B aili.


1. tabulas pārskatīšana

Šī tabula:


a

Tehniskajai komitejai regulāri jāpārskata saskaņā ar šā Līguma VII PANTA 3. punkta b) apakšpunktu un,

b

ņemot vērā pārskatīšanā izdarītos secinājumus, Pušu sanāksmei jāgroza pēc vajadzības saskaņā ar šā Līguma VI PANTA 9. punkta d) apakšpunktu.

IZPLATĪBAS APRAKSTOS LIETOTO ĢEOGRĀFISKO TERMINU DEFINĪCIJAS

Ziemeļāfrika

Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka, Tunisija.

Rietumāfrika

Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Čada, Kotdivuāra, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo.

Austrumāfrika

Burundi, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Kenija, Ruanda, Somālija, Sudāna, Uganda, Tanzānija.

Ziemeļaustrumāfrika

Džibutija, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Somālija, Sudāna.

Dienvidāfrika

Angola, Botsvāna, Lesoto, Malāvija, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda, Zambija, Zimbabve.

Centrālāfrika

Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Gabona, Santome un Prinsipi.

Subsahāras Āfrika

visas Āfrikas valstis uz dienvidiem no Sahāras.

Tropiskā Āfrika

Sub-Sāharas Āfrika izņemot Lesoto, Namībiju, Dienvidāfriku un Svazilendu.

Rietumpalearktika

kā definēts Eiropas, Vidējie Austrumu un Ziemeļamerikas putnu rokasgrāmatā (Cramp & Simmons 1977).

Ziemeļrietumeiropa

Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānijas un Ziemeļ­īrijas Apvienotā Karaliste.

Rietumeiropa

Ziemeļrietumeiropa ar Portugāli un Spāniju.

Ziemeļaustrumeiropa

Krievijas Federācijas ziemeļdaļa uz rietumiem no Urāliem.

Austrumeiropa

Baltkrievija, Krievijas Federācija uz rietumiem no Urāliem, Ukraina.

Centrāleiropa

Austrija, Čehija, Igaunija, Vācija, Ungārija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Polija, Krievijas Federācija ap Somu jūras līci un Kaļiņingradu, Slovākija, Šveice.

Ziemeļatlantija

Farēru salas, Grenlande, Islande, Īrija, Norvēģija, Krievijas Federācijas Ziemeļrietumu piekraste, Svalbāra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Austrumatlantija

Eiropas un Ziemeļāfrikas Atlantijas piekraste no Norvēģijas līdz Marokai.

Rietumsibīrija

Krievijas Federācija uz austrumiem no Urāliem līdz Jeņisejai un dienvidos līdz Kazahstānas robežai.

Centrālsibīrija

Krievijas Federācija no Jeņisejas līdz Taimira pussalas austrumiem un dienvidos līdz Altaja kalniem.

Rietumvidusjūra

Alžīrija, Francija, Itālija, Malta, Monako, Maroka, Portugāle, Sanmarīno, Spānija, Tunisija.

Austrumvidusjūra

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kipra, Ēģipte, Grieķija, Izraēla, Libāna, Lībija, Slovēnija, Sīrija, Maķedonija, Turcija, Dienvidslāvija.

Melnā jūra

Armēnija, Bulgārija, Gruzija, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācija, Turcija, Ukraina.

Kaspija

Azerbaidžāna Irāna, Kazahstāna, Krievijas Federācija, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

Dienvidrietumāzija

Bahreina, Irāna, Izraēla, Jordānija, Kazahstāna, Kuveita, Libāna, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrija, Austrumturcija, Turkmenistāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Uzbekistāna, Jemena.

Rietumāzija

Krievijas Federācijas rietumu daļa uz austrumiem no Urāliem un Kaspijas valstis.

Centrālāzija

Afganistāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

Dienvidāzija

Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvija Nepāla, Pakistāna, Šrilanka.

PASKAIDROJUMI PAR SAĪSINĀJUMIEM UN SIMBOLIEM

bre:

ligzdošana

win:

ziemošana

N:

ziemeļi

E:

austrumi

S:

dienvidi

W:

rietumi

NE:

ziemeļaustrumi

NW:

ziemeļrietumi

SE:

dienvidaustrumi

SW:

ziemeļrietumi

() Populācijas statuss nav zināms. Aizsardzības statuss ir aprēķināts.

* Ar simbolu apzīmētajās populācijās kā izņēmums var tikt turpināties medības. Medības šajās populācijās ir sen praktizēta uz ilgstspējīgas izmantošanas principiem balstīta tradīcija. (skatīt 3.pielikuma 2.1.1. punktu)

PIEZĪMES

1. 1. tabulas izstrādāšanā izmantotie populāciju dati iesējami atbilst īpatņu skaitam Līguma darbības zonā ligzdojošajās populācijās. Statuss ir novērtēts izmantojot labākos pieejamos publicētos populāciju novērtējumus.

2. Apzīmējumi (bre) un (win) populāciju sarakstos noteikti tikai populāciju noteikšanai. Ar tiem netiek noteikti sezonālie ierobežojumi attiecībā uz šīm populācijām saskaņā ar Līgumu un rīcības plānu.

3. Īsajos populācija identifikācijas aprakstos ir izmantoti izdevumā Waterbirds Population Estimates lietotie apraksti

4. Šķērssvītra (/) lietota lai atdalītu vairošanās teritorijas no ziemošanas teritorijām.

5. Ja 1. tabulā sugas populācija iekļauta vairākās kategorijās, rīcības plāna prasības attiecināmas uz stingrāko kategoriju.

A

B

C

SPHENISCIDAE

Spheniscus demersus

Dienvidāfrika

1b

2a 2c

GAVIIDAE

Gavia stellata

Ziemeļrietumeiropa (win)

2c

Kaspijas, Melnā jūra un Vidusjūra (win)

(1)

Gavia arctica arctica

Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija

2c

Gavia arctica suschkini

Centrālsibīrija/ Kaspija

(1)

Gavia immer

Eiropa (win)

1c

Gavia adamsii

Ziemeļeiropa (win)

1c

PODICIPEDIDAE

Tachybaptus ruficollis ruficollis

Eiropa un Ziemeļrietumāfrika

1

Podiceps cristatus cristatus

Ziemeļrietumeiropa un Rietumeiropa

1

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

1

Kaspija un Dienvidrietumāzija (win)

2

Podiceps grisegena grisegena

Ziemeļrietumeiropa (win)

1

Melnā jūra un Vidusjūra

(1)

Kaspija (win)

2

Podiceps cristatus infuscatus

Austrumāfrika (no Etiopijas līdz N Zambijai)

1c

Dienvidāfrika

1c

Podiceps auritus auritus

Ziemeļrietumeiropa (lielknābja)

1c

Ziemeļaustrumeiropa (mazknābja)

1

Kaspija un Dienvidāzija (win)

2

Podiceps nigricollis nigricollis

Eiropa/ Dienvideiropa, Rietumeiropa un Ziemeļāfrika

1

Rietumāzija/Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

1

Podiceps nigricollis gurneyi

Dienvidāfrika

2

PELECANIDAE

Pelecanus onocrotalus

Dienvidāfrika

2

Rietumāfrika

1

Austrumāfrika

1

Eiropa un Rietumāzija (bre)

1a 3c

Pelecanus rufescens

Tropiskā Āfrika un SW Arābija

1

Pelecanus crispus

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

1a 1c

Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (win)

1a 2

SULIDAE

Sula (Morus) capensis

Dienvidāfrika

1b

2a 2c

PHALACROCORACIDAE

Phalacrocorax coronatus

Piekrastes Dienvidrietumāfrika

1c

Phalacrocorax pygmeus

Melnā jūra un Vidusjūra

1

Dienvidrietumāzija

1

Phalacrocorax neglectus

Piekrastes Dienvidrietumāfrika

1b 1c

Phalacrocorax carbo carbo

Ziemeļrietumāfrika

1

Phalacrocorax carbo sinensis

Ziemeļeiropa un Centrāleiropa

1

Melnā jūra un Vidusjūra

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija

(1)

Phalacrocorax carbo lucidus

Piekrastes Rietumāfrika

1

Centrālāfrika un Austrumāfrika

1

Piekrastes Dienvidāfrika

2

Phalacrocorax nigrogularis

Līcis un Arābijas jūra

1b

2a 2c

Phalacrocorax capensis

Piekrastes Dienvidāfrika

2a 2c

ARDEIDAE

Egretta ardesiaca

Subsahāras Āfrika

3c

Egretta vinaceigula

Dienvidcentrālāfrika

1b 1c

Egretta garzetta garzetta

Subsahāras Āfrika

(1)

Eiropa, Melnā jūra un Vidusjūra/ W un C Āfrika

1

Rietumāzija /SW Āzija, NE Āfrika un Rietumāfrika

(1)

Egretta gularis gularis

Rietumāfrika

(1)

Egretta gularis schistacea

Ziemeļaustrumāfrika un Sarkanā jūra

(1)

Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

2

Egretta dimorpha

Piekrastes Austrumāfrika

2

Ardea cinerea cinerea

Subsahāras Āfrika

1

Eiropa un Ziemeļāfrika (bre)

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija (bre)

(1)

Ardea melanocephala

Subsahāras Āfrika

(1)

Ardea purpurea purpurea

Tropiskā Āfrika

1

Rietumeiropa un Rietumvidusjūra/ Rietumāfrika

2

Austrumeiropa un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika

(2c)

Casmerodius albus albus

W, C & SE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

2

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija

(1)

Casmerodius albus melanorhynchos

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

(1)

Mesophoyx intermedia brachyrhyncha

Subsahāras Āfrika

1

Bubulcus ibis ibis

Dienvidāfrika

1

Tropiskā Āfrika

1

Dienvidrietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika

1

Austrumvidusjūra un Dienvidrietumāzija

2

Ardeola ralloides ralloides

Vidusjūra, Melnā jūra un N Āfrika/ Subsahāras Āfrika

3c

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika

(1)

Ardeola ralloides paludivaga

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

(1)

Ardeola idae

Madagaskara un Aldabra/ Centrālāfrika un Austrumāfrika

1b 1c

Ardeola rufiventris

Tropiskā Austrumāfrika un Dienvidāfrika

(1)

Nycticorax nycticorax nycticorax

Subsahāras Āfrika un Madagaskara

(1)

Eiropa un NW Āfrika/ Vidusjūra un Āfrika

2c

Rietumāzija /SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Ixobrychus minutus minutus

Eiropa un Ziemeļāfrika/Subsahāras Āfrika

2c

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Subsahāras Āfrika

(1)

Ixobrychus minutus payesii

Subsahāras Āfrika

(1)

Ixobrychus sturmii

Subsahāras Āfrika

(1)

Botaurus stellaris stellaris

Eiropa (bre)

3c

Dienvidrietumāzija (win)

2

Botaurus stellaris capensis

Dienvidāfrika

1c

CICONIIDAE

Mycteria ibis

Subsahāras Āfrika (izņemot Madagaskaru)

1

Anastomus lamelligerus lamelligerus

Subsahāras Āfrika

1

Ciconia nigra

Dienvidāfrika

1c

Dienvidrietumeiropa/ Rietumāfrika

1c

Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Subsahāras Āfrika

2

Ciconia abdimii

Subsahāras Āfrika un SW Arābija

(2c)

Ciconia episcopus microscelis

Subsahāras Āfrika

(1)

Ciconia ciconia ciconia

Dienvidāfrika

1c

Ibērija un Ziemeļrietumāfrika / Subsahāras Āfrika

3b

Centrāleiropa un Austrumeiropa/Subsahāras

1

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija

2

Leptoptilos crumeniferus

Subsahāras Āfrika

1

BALAENICIPITIDAE

Balaeniceps rex

Centrālā Tropiskā Āfrika

1c

THRESKIORNITHIDAE

Plegadis falcinellus falcinellus

Subsahāras Āfrika (bre)

1

Melnā jūra un Vidusjūra/ Rietumāfrika

3c

Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

(1)

Geronticus eremita

Maroka

1a 1b 1c

Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

Threskiornis aethiopicus aethiopicus

Subsahāras Āfrika

1

Irāka un Irāna

1c

Platalea leucorodia leucorodia

Rietumeiropa/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika

1c

Centrālā un SE Eiropa/ Vidusjūra un Tropiskā Āfrika

2

Platalea leucorodia archeri

Sarkanā jūra un Somālija

1c

Platalea leucorodia balsaci

Piekrastes Rietumāfrika (Mauritānija)

1c

Platalea leucorodia major

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

2

Platalea alba

Subsahāras Āfrika

2*

PHOENICOPTERIDAE

Phoenicopterus ruber roseus

Rietumāfrika

3a

Austrumāfrika

3a

Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

3a

Rietumvidusjūra

2a

Austrumvidusjūra, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

2a

Phoenicopterus minor

Rietumāfrika

2

Austrumāfrika

2a 2c

Dienvidāfrika (līdz Madagaskarai)

3a

ANATIDAE

Dendrocygna bicolor

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

(1)

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

(1)

Dendrocygna viduata

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

1

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

1

Thalassornis leuconotus leuconotus

Rietumāfrika

1c

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

2*

Oxyura leucocephala

Rietumvidusjūra (Spānija un Maroka)

1a 1b 1c

Alžīrija un Tunisija

1a 1b 1c

Austrumvidusjūra , Turcija un Dienvidrietumāzija

1a 1b 1c

Oxyura maccoa

Austrumāfrika

1c

Dienvidāfrika

1c

Cygnus olor

Eiropas kontinenta ziemeļrietumi un Centrāleiropa

1

Melnā jūra

1

Rietumāzija un Centrālāzija / Kaspija

2a 2d

Cygnus cygnus

Islande/Apvienotā Karaliste un Īrija

2

Eiropas kontinenta ziemeļrietumi

1

N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Vidusjūra

2

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ Kaspija

2

Cygnus columbianus bewickii

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa

3c

Ziemeļsibīrija/ Kaspija

1c

Anser brachyrhynchus

Austrumgrenlande un Islande/Apvienotā Karaliste

2a

Svalbāra/ Ziemeļrietumeiropa

1

Anser fabalis fabalis

Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa

1

Anser fabalis rossicus

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ NE un SW Eiropa

(1)

Anser fabalis johanseni

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ noTurkmenistānas līdz W Ķīnai

(1)

Anser albifrons albifrons

NW Sibīrija un NE Eiropa/ Ziemeļrietumeiropa

1

Rietumsibīrija/ Centrāleiropa

3c*

Rietumsibīrija/ Melnā jūra un Turcija

1

Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Irāka

2

Anser albifrons flavirostris

Grenlande/ Īrija un Apvienotā Karaliste

3a*

Anser erythropus

N Eiropa un W Sibīrija/ Melnā jūra un Kaspija

1a 1b 2

Anser anser anser

Islande/ Apvienotā Karaliste un Īrija

1

NW Eiropa/ Dienvidrietumeiropa

1

Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika

1

Anser anser rubrirostris

Melnā jūra un Turcija

1

Rietumsibīrija/ Kaspija un Irāka

1

Branta leucopsis

Austrumgrenlande/ Skotija un Īrija

1

Svalbarda/ Dienvidrietumskotija

2

Krievija/ Vācija un Nīderlande

1

Branta bernicla bernicla

Rietumsibīrija/ Rietumeiropa

2b 2c

Branta bernicla hrota

Svalbāra/ Dānija un Apvienotā Karaliste

1c

Kanāda un Grenlande/ Īrija

2

Branta ruficollis

Ziemeļsibīrija/ Melnā jūra un Kaspija

1a 1b 3a

Alopochen aegyptiacus

Rietumāfrika

2

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

1

Tadorna ferruginea

Ziemeļrietumāfrika

1c

Rietumvidusjūra un Melnā jūra / Ziemeļaustrumāfrika

2

Rietumāzija un Kaspija/ Irāna un Irāka

1

Tadorna cana

Dienvidāfrika

1

Tadorna tadorna

Ziemeļrietumeiropa

2a

Melnā jūra un Vidusjūra

3c

Rietumāzija/ Kaspija un Vidējie Austrumi

1

Plectropterus gambensis gambensis

Rietumāfrika

1

Austrumāfrika (no Sudānas līdz Zambijai)

1

Plectropterus gambensis niger

Dienvidāfrika

1

Sarkidiornis melanotos melanotos

Rietumāfrika

1

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

1

Nettapus auritus

Rietumāfrika

1c

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

(1)

Anas capensis

Austrumāfrika (Rift Valley)

1c

Čadas ezera baseins2

1c

Dienvidāfrika (N līdz Angolai un Zambijai)

1

Anas strepera strepera

Ziemeļrietumeiropa

1

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

2c

Ritumsibīrija/SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Anas penelope

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ NW Eiropa

1

W Sibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

2c

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

2c

Anas platyrhynchos platyrhynchos

Ziemeļrietumeiropa

1

Ziemeļeiropa/ Rietumvidusjūra

1

Austrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra

2c

Rietumsibīrija / Dienvidrietumāzija

(1)

Anas undulata undulata

Dienvidāfrika

1

Anas clypeata

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

1

W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika

2c

W Sibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

2c

Anas erythrorhyncha

Dienvidāfrika

1

Austrumāfrika

1

Madagaskara

2

Anas acuta

Ziemeļrietumeiropa

1

W Sibīrija, NE un E Eiropa/ S Eiropa un Rietumāfrika

2c

Rietumsibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika

(1)

Anas querquedula

Rietumsibīrija un Eiropa/ Rietumāfrika

2c

Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

(1)

Anas crecca crecca

Ziemeļrietumeiropa

1

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

2c

Anas hottentota

Čadas ezera baseins

1c

Austrumāfrika (dienvidos līdz N Zambijai)

1

Dienvidāfrika (ziemeļos līdz S Zambijai)

1

Marmaronetta angustirostris

Rietumvidusjūra/ Rietumvidusjūra un Rietumāfrika

1a 1b 1c

Austrumvidusjūra

1a 1b 1c

Dienvidrietumāzija

1a 1b 2

Netta rufina

Dienvidrietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumvidusjūra

1

Melnā jūra un Austrumvidusjūra

3c

Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija

1

Netta erythrophthalma brunnea

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

1

Aythya ferina

Ziemeļaustrumeiropa/ Ziemeļrietumeiropa

1

Centrāleiropa un NE Eiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

1

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

2c

Aythya nyroca

Rietumvidusjūra/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

1a 1c

Austrumeiropa/ E Vidusjūra un Sahāras Āfrika

1a 3c

Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika

1a 3c

Aythya fuligula

Ziemeļrietumeiropa (win)

1

Centrāleiropa, Melnā jūra un Vidusjūra (win)

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Aythya marila marila

Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa

1

Rietumsibīrija/Melnā jūra un Kaspija

1

Somateria mollissima mollissima

Baltija, Dānija un Nīderlande

1

Norvēģija un Krievija

1

Somateria mollissima borealis

Svalbāra un Franča Jozefa zeme (bre)

1

Somateria spectabilis

Austrumgrenlande, NE Eiropa un Rietumsibīrija

1

Polysticta stelleri

Rietumsibīrija/Ziemeļaustrumeiropa

1a

1

Clangula hyemalis

Islande un Grenlande

1

Rietumsibīrija/ Ziemeļeiropa

1

Melanitta nigra nigra

W Sibīrija un N Eiropa/ W Eiropa un NW Āfrika

2a

Melanitta fusca fusca

Rietumsibīrija un Ziemeļeiropa/ NW

2a

Melnā jūra un Kaspija

1c

Bucephala clangula clangula

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

1

Ziemeļaustrumeiropa/Adrija

1

Rietumsibīrija un Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra

2

Rietumsibīrija/ Kaspija

2

Mergellus albellus

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

3a

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Austrumvidusjūra

1

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

3c

Mergus serrator serrator

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

1

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra un Vidusjūra

1

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Centrālāzija

1c

Mergus merganser merganser

Ziemeļrietumeiropa un Centrāleiropa (win)

1

Ziemeļaustrumeiropa/ Melnā jūra

1c

Rietumsibīrija/ Kaspija

2

GRUIDAE

Balearica pavonina pavonina

Rietumāfrika (no Senegālas līdz Čadai)

2

Balearica pavonina ceciliae

Austrumāfrika (no Sudānas līdz Ugandai)

3c

Balearica regulorum regulorum

Dienvidāfrika (N līdz Angolai un S Zimbabvei)

1c

Balearica regulorum gibbericeps

Austrumāfrika (no Kenijas līdz Mozambikai)

3c

Grus leucogeranus

Irāna (win)

1a 1b 1c

Grus virgo

Melnā jūra (Ukraina))/Ziemeļaustrumāfrika

1c

Turcija (bre)

1c

Kalmikija/Ziemeļaustrumāfrika

1

Grus paradisea

Dienvidāfrikas galējais punkts

1b 2

Grus carunculatus

Centrālāfrika un Dienvidāfrika

1b 1c

Grus grus

Ziemeļrietumeiropa/ Ibērija un Maroka

1

Ziemeļaustrumeiropa un Centrāleiropa/ Ziemeļāfrika

1

Austrumeiropa/ Turcija, Vidējie Austrumi un NE Āfrika

3c

Turcija un Gruzija (bre)

1c

Rietumsibīrija / Dienvidāzija

(1)

RALLIDAE

Sarothrura elegans elegans

NE, Austrumāfrika un Dienvidāfrika

(1)

Sarothrura elegans reichenovi

S Rietumāfrika un Dienvidāfrika

(1)

Sarothrura boehmi

Centrālāfrika

1c

Sarothrura ayresi

Etiopija un Dienvidāfrika

1a 1b 1c

Rallus aquaticus aquaticus

Eiropa un Ziemeļāfrika

1

Rallus aquaticus korejewi

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

(1)

Rallus caerulescens

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

(1)

Crecopsis egregia

Subsahāras Āfrika

(1)

Crex crex

Eiropa un Rietumāzija/ Subsahāras Āfrika

1b

2c

Amaurornis flavirostris

Subsahāras Āfrika

1

Porzana parva parva

Rietumeirāzija/Āfrika

2c

Porzana pusilla intermedia

Eiropa (bre)

2

Porzana porzana

Eiropa/Āfrika

2c

Aenigmatolimnas marginalis

Subsahāras Āfrika

(2)

Porphyrio alleni

Subsahāras Āfrika

(1)

Gallinula chloropus chloropus

Eiropa un Ziemeļāfrika

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija

(1)

Gallinula angulata

Subsahāras Āfrika

(1)

Fulica cristata

Subsahāras Āfrika

1

Spānija un Maroka

1c

Fulica atra atra

Ziemeļrietumeiropa (win)

1

Melnā jūra un Vidusjūra (win)

1

Dienvidrietumāzija (win)

(1)

DROMADIDAE

Dromas ardeola

Indijas okeāna ziemeļrietumi, Sarkanā jūra un Līcis

3a

HAEMATOPODIDAE

Haematopus ostralegus ostralegus

Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika

1

Haematopus ostralegus longipes

SE Eiropa un W Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Haematopus moquini

Piekrastes Dienvidāfrika

1c

RECURVIROSTRIDAE

Himantopus himantopus himantopus

Subsahāras Āfrika (izņemot dienvidus)

(1)

Dienvidāfrika ('meridionalis')

2

SW Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika

1

Centrāleiropa un E Vidusjūra/ N Centrālāfrika

1

W, C un SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Recurvirostra avosetta

Dienvidāfrika

2

Austrumāfrika

(1)

Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

1

Dienvidaustrumeiropa, Melnā jūra un Turcija (bre)

(3c)

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

2

BURHINIDAE

Burhinus senegalensis senegalensis

Rietumāfrika

(2)

Burhinus senegalensis inornatus

Ziemeļaustrumāfrika un Austrumāfrika

(2)

GLAREOLIDAE

Pluvianus aegyptius aegyptius

Rietumāfrika

(1)

Austrumāfrika

(2)

Glareola pratincola pratincola

Rietumeiropa un NW Āfrika/ Rietumāfrika

2

Melnā jūra un E Vidusjūra/ Sahelas austrumu zona

2

SW Āzija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Glareola nordmanni

SE Eiropa un Rietumāzija/ Dienvidāfrika

3b 3c

Glareola ocularis

Madagaskara/ Austrumāfrika

(2)

Glareola nuchalis nuchalis

Austrumāfrika un Centrālāfrika

(1)

Glareola nuchalis liberiae

Rietumāfrika

(2)

Glareola cinerea cinerea

SE Rietumāfrika un Centrālāfrika

(2)

CHARADRIIDAE

Pluvialis apricaria apricaria

Britānija, Īrija, Dānija Vācija un Baltija (bre)

3c*

Pluvialis apricaria altifrons

Islande un Farēras/ Austrumatlantijas krasts

1

Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa un NW Āfrika

1

Ziemeļsibīrija/ Kaspija un Mazāzija

(1)

Pluvialis fulva

Centrālsibīrijas ziemeļi/ Dienvidāzija un SW Āzija, NE Āfrika

(1)

Pluvialis squatarola

W Sibīrija un Kanāda/ W Eiropa un W Āfrika

1

C un E Sibīrija/ SW Āzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika

1

Charadrius hiaticula hiaticula

Ziemeļeiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika

1

Charadrius hiaticula psammodroma

Kanāda, Grenlande un Islande/ W un S Āfrika

(2c)

Charadrius hiaticula tundrae

NE Eiropa un Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

(1)

Charadrius dubius curonicus

Eiropa un Ziemeļrietumāfrika/ Rietumāfrika

1

Rietumāzija un Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

(1)

Charadrius pecuarius pecuarius

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

(1)

Rietumāfrika

(1)

Charadrius tricollaris tricollaris

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

1

Charadrius forbesi

Rietumāfrika un Centrālāfrika

(1)

Charadrius pallidus pallidus

Dienvidāfrika

2

Charadrius pallidus venustus

Austrumāfrika

1c

Charadrius alexandrinus alexandrinus

Rietumeiropa un Rietumvidusjūra / Rietumāfrika

3c

Melnā jūra Austrumvidusjūra/ Austrumsahela

3c

SW un Centrālāzija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Charadrius marginatus mechowi

Dienvidāfrika un Austrumāfrika

2

Rietumāfrika līdz Rietumcentrālāfrikai

2

Charadrius mongolus pamirensis

Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika

(1)

Charadrius leschenaultii columbinus

Turcija un SW Āzija/E Vidusjūra un Sarkanā jūra

1c

Charadrius leschenaultii crassirostris

Kaspija un SW Āzija/ Arābija un NE Āfrika

(1)

Charadrius leschenaultii leschenaultii

Centrālāzija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika

(1)

Charadrius asiaticus

SE Eiropa un Rietumāzija/ E un Dienvidcentrālāfrika

3c

Eudromias morinellus

Eiropa/ Ziemeļrietumāfrika

(3c)

Āzija/ Vidējie Austrumi

(1)

Vanellus vanellus

Eiropa/ Eiropa un Ziemeļāfrika

2c

Rietumāzija/ Dienvidrietumāzija

(1)

Vanellus spinosus

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

1

Vanellus albiceps

Rietumāfrika un Centrālāfrika

(1)

Vanellus senegallus senegallus

Rietumāfrika

(1)

Vanellus senegallus solitaneus

Dienvidrietumāfrika

(1)

Vanellus senegallus lateralis

Austrumāfrika un Dienvidaustrumāfrika

1

Vanellus lugubris

Dienvidrietumāfrika

2

Centrālāfrika un Austrumāfrika

3c

Vanellus melanopterus minor

Dienvidāfrika

1c

Vanellus coronatus coronatus

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

1

Centrālāfrika

(2)

Vanellus coronatus xerophilus

Dienvidrietumāfrika

(1)

Vanellus superciliosus

Rietumāfrika un Centrālāfrika

(2)

Vanellus gregarius

SE Eiropa un Rietumāzija/ Ziemeļaustrumāfrika

1a 1b 1c

Vidusāzijas republikas/NW Indija

1a 1b 1c

Vanellus leucurus

SW Āzija/ SW Āzija un Ziemeļaustrumāfrika

2

Vidusāzijas republikas/ Dienvidāzija

(1)

SCOLOPACIDAE

Scolopax rusticola

Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa, Ziemeļāfrika

1

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija (Kaspija)

(1)

Gallinago stenura

Ziemeļsibīrija/ Dienvidāzija un Austrumāfrika

(1)

Gallinago media

Skandināvija/ iespējams Rietumāfrika

1

Rietumsibīrija un NE Eiropa/ Dienvidaustrumāfrika

2c

Gallinago gallinago gallinago

Eiropa/ Dienvideiropa un Rietumeiropa un NW Āfrika

2c

Rietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija un Āfrika

1

Gallinago gallinago faeroeensis

Islande, Farēras un Ziemeļskotija/ Īrija

1

Lymnocryptes minimus

Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa un Rietumāfrika

2b

Rietumsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Limosa limosa limosa

Rietumeiropa/ NW un Rietumāfrika

2c

Austrumeiropa/ Centrāleiropa un Austrumeiropa

2c

Rietumcentrālāzija/ SW Āzija un Austrumāfrika

(1)

Limosa limosa islandica

Islande/ Rietumeiropa

3a*

Limosa lapponica lapponica

Ziemeļeiropa/ Rietumeiropa

2a

Limosa lapponica taymyrensis

Rietumsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidrietumeiropa

2a 2c

Limosa lapponica menzbieri

Centrālsibīrija/ Dienvidāzija un SW Āzija un Austrumāfrika

(1)

Numenius phaeopus phaeopus

Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika

(1)

Rietumsibīrija/ Dienvidāfrika un Austrumāfrika

(1)

Numenius phaeopus islandicus

Islande, Farēras un Skotija/ Rietumāfrika

1

Numenius phaeopus alboaxillaris

Dienvidrietumāzija/ Austrumāfrika

1c

Numenius tenuirostris

Centrālsibīrija/ Vidusjūra un SW Āzija

1a 1b 1c

Numenius arquata arquata

Eiropa/ Eiropa Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

1

Numenius arquata orientalis

Rietumsibīrija/ SW Āzija E un S Āfrika

3c

Numenius arquata suschkini

Dienvidaustrumeiropa un Dienvidrietumāzija (bre)

2

Tringa erythropus

NEiropa/ Dienvideiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

(1)

Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

(1)

Tringa totanus totanus

NW Eiropa/ W Eiropa, NW un Rietumāfrika

2c

Centrāleiropa un Austrumeiropa/ Rietumvidusjūra un Āfrika

2c

Tringa totanus britannica

Britānija un Īrija/ Britānija, Īrija, Francija

2c

Tringa totanus ussuriensis

Rietumāzija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

(1)

Tringa totanus robusta

Islande un Farēras/ Rietumeiropa

1

Tringa stagnatilis

Austrumeiropa/ Rietumāfrika un Centrālāfrika

(1)

Rietumāzija/ SW Āzija , Austrumāfrika un Dienvidāfrika

(1)

Tringa nebularia

Ziemeļeiropa/ SW Eiropa, NW un Rietumāfrika

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

(1)

Tringa ochropus

Ziemeļeiropa/ S un W Eiropa, Rietumāfrika

1

Rietumsibīrija/ SW Āzija, NE un Austrumāfrika

(1)

Tringa glareola

Ziemeļrietumeiropa/ Rietumāfrika

2c

NE Eiropa un W Sibīrija/ Austrumāfrika un Dienvidāfrika

(1)

Tringa cinerea

NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

1

Tringa hypoleucos

Rietumeiropa un Centrāleiropa/ Rietumāfrika

1

E Eiropa un W Sibīrija/Centrālāfrika, E un S Āfrika

(1)

Arenaria interpres interpres

NE Kanāda un Grenlande/W Eiropa un NW Āfrika

1

Ziemeļeiropa/ Rietumāfrika

1

Rietumsibīrija un Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

(1)

Calidris tenuirostris

Austrumsibīrija/ SW Āzija un W Dienvidāzija

1c

Calidris canutus canutus

Ziemeļsibīrija/ Rietumāfrika un Dienvidāfrika

2a 2c

Calidris canutus islandica

NE Kanāda un Grenlande/ Rietumeiropa

2a 2c

Calidris alba

Austrumatlantijas Eiropa, Rietumāfrika un Dienvidāfrika (win)

1

Dienvidrietumāzija, Austrumāfrika un Dienvidāfrika (win)

1

Calidris minuta

N Eiropa/ S Eiropa, Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

(2c)

Rietumsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

(1)

Calidris temminckii

Fenoskandija/ Ziemeļāfrika un Rietumāfrika

(1)

NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un Austrumāfrika

(1)

Calidris maritima maritima

Ziemeļeiropa un Rietumeiropa (izņemot Islandi) (win)

1

Calidris alpina alpina

NE Eiropa un NW Sibīrija/ W Eiropa un NW Āfrika

1

Calidris alpina centralis

Centrālsibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Calidris alpina schinzii

Islande un Grenlande/ NW un Rietumāfrika

1

Britānija un Īrija/ SW Eiropa un NW Āfrika

2

Baltija/ SW Eiropa un NW Āfrika

1c

Calidris alpina arctica

NE Grenlande/ Rietumāfrika

3a

Calidris ferruginea

Rietumsibīrija/ Rietumāfrika

1

Centrālsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

1

Limicola falcinellus falcinellus

Ziemeļeiropa/ SW Āzija un Āfrika

3c

Philomachus pugnax

Ziemeļeiropa un Rietumsibīrija/ Rietumāfrika

2c

Ziemeļsibīrija/ SW Āzija, E un S Āfrika

(2c)

Phalaropus lobatus

Rietumeirāzija/Arābijas jūra

1

Phalaropus fulicaria

Kanāda un Grenlande/ Āfrikas Atlantijas krasts

(1)

LARIDAE

Larus leucophthalmus

Sarkanā jūra un tuvējās piekrastes

1a 2

Larus hemprichii

Sarkanā jūra, Līcis, Arābija un Austrumāfrika

2a

Larus canus canus

NW un Centrāleiropa/Atlantijas krasts un Vidusjūra

2c

Larus canus heinei

NE Eiropa un Rietumsibīrija / Melnā jūra un Kaspija

(1)

Larus audouinii

Vidusjūra / Āfrikas N un W krasti

1a 3a

Larus marinus

Ziemeļeiropa un Rietumeiropa

1

Larus dominicanus vetula

Piekrastes Dienvidāfrika

1

Larus hyperboreus hyperboreus

Svalbāra un N Krievija (bre)

(1)

Larus hyperboreus leuceretes

Kanāda, Grenlande un Islande (bre)

(1)

Larus glaucoides glaucoides

Grenlande/ Islande un Ziemeļrietumeiropa

1

Larus argentatus argentatus

Ziemeļeiropa un Ziemeļrietumeiropa

1

Larus argentatus argenteus

Islande un Rietumeiropa

1

Larus heuglini

NE Eiropa un W Sibīrija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Larus (heuglini) barabensis

Dienvidrietumsibīrija/ Dienvidrietumāzija

(1)

Larus armenicus

Armēnija, Austrumturcija un NW Irāna

3a

Larus cachinnans cachinnans

Melnā jūra un Rietumāzija / SW Āzija, NE Āfrika

1

Larus cachinnans michahellis

Vidusjūra, Ibērija un Maroka

1

Larus fuscus fuscus

NE Eiropa/ Melnā jūra, SW Āzija un Austrumāfrika

(2c)

Larus fuscus graellsii

Rietumeiropa/ Vidusjūra un Rietumāfrika

1

Larus ichthyaetus

Melnā jūra un Kaspija/ Dienvidrietumāzija

3a

Larus cirrocephalus poiocephalus

Rietumāfrika

(1)

Centrālāfrika un Austrumāfrika

(1)

Piekrastes Dienvidāfrika (izņemot Madagaskaru)

(1)

Larus hartlaubii

Piekrastes Dienvidrietumāfrika

1

Larus ridibundus

W Eiropa/ W Eiropa, W Vidusjūra, Rietumāfrika

1

Austrumeiropa/ Melnā jūra un E Vidusjūra

1

Rietumāzija/ SW Āzija un NE Āfrika

(1)

Larus genei

Rietumāfrika (bre)

2

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

2a

Rietumāzija, Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija (bre)

2a

Larus melanocephalus

W Eiropa, Vidusjūra un NW Āfrika

2a

Larus minutus

Centrāleiropa un E Eiropa/ SW Eiropa un W Vidusjūra

1

W Āzija/ E Vidusjūra, Melnā jūra un Kaspija

(1)

Xema sabini sabini

Kanāda un Grenlande/ SE Atlantija

(1)

Sterna nilotica nilotica

Rietumeiropa/ Rietumāfrika

2

Melnā jūra un E Vidusjūra/ Austrumāfrika

3c

Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija

2

Sterna caspia caspia

Dienvidāfrika (bre)

1c

Rietumāfrika (bre)

1

Eiropa (bre)

1c

Kaspija (bre)

2

Sterna maxima albidorsalis

Rietumāfrika (bre)

2a

Sterna bengalensis bengalensis

Līcis/ Dienvidāzija

2a

Sterna bengalensis par

Sarkanā jūra/ Austrumāfrika

3a

Sterna bengalensis emigrata

S Vidusjūra/ NW un Rietumāfrikas piekrastes

1c

Sterna bergii bergii

Dienvidāfrika (Angola - Mozambika)

2

Sterna bergii enigma

Madagaskara un Mozambika/ Dienvidāfrika

1c

Sterna bergii thalassina

Austrumāfrika un Seišelas

1c

Sterna bergii velox

Sarkanā jūra un Ziemeļaustrumāfrika

3a

Sterna sandvicensis sandvicensis

Rietumeiropa/ Rietumāfrika

2a

Melnā jūra un Vidusjūra (bre)

3a 3c

Rietumāzija un Centrālāzija/ Dienvidrietumāzija un Dienvidāzija

2a

Sterna dougallii dougallii

Dienvidāfrika

1c

Austrumāfrika

3a

Eiropa (bre)

1c

Sterna dougallii arideensis

Madagaskara, Seišelas un Maskarēnu salas

2

Sterna dougallii bangsi

Arābijas jūras ziemeļi (Omāna)

1c

Sterna vittata vittata

Prinča Edvarda, Mariona, Krozē un Kergelēna salas/ Dienvidāfrika

1c

Sterna vittata tristanensis

Tristiana de Kunjas un Gougta salas/ Dienvidāfrika

1c

Sterna hirundo hirundo

Dienvideiropa un Rietumeiropa (bre)

1

Ziemeļeiropa un Austrumeiropa (bre)

1

Rietumāzija (bre)

(1)

Sterna paradisaea

Rietumeirāzija (bre)

1

Sterna albifrons albifrons

Austrumatlantija (bre)

3b

Melnā jūra un E Vidusjūra (bre)

3c

Kaspija (bre)

2

Sterna albifrons guineae

Rietumāfrika (bre)

1c

Sterna saundersi

W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika

(1)

Sterna balaenarum

Namībija un Dienvidāfrika/ Atlantijas Ganas krasts

2

Sterna repressa

W Dienvidāzija, Sarkanā jūra, Līcis un Austrumāfrika

2c

Chlidonias hybridus hybridus

Rietumeiropa un Ziemeļrietumāfrika (bre)

3c

Melnā jūra un E Vidusjūra (bre)

(1)

Kaspija (bre)

(1)

Chlidonias hybridus sclateri

Austrumāfrika (Kenija un Tanzānija)

1c

Dienvidāfrika (no Malāvijas un Zambijas līdz Dienvidāfrikai)

(2)

Chlidonias leucopterus

Austrumeiropa un Rietumāzija/ Āfrika

(1)

Chlidonias niger niger

Eiropa un Rietumāzija/ Atlantijas Āfrikas krasts

2c

RYNCHOPIDAE

Rynchops flavirostris

Piekrastes Rietumāfrika un Centrālāfrika

2

Austrumāfrika un Dienvidāfrika

2

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 01.11.1995.
Stājas spēkā:
 01.01.2006.
Pieņemšanas vieta: 
Hāga
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 155 (3313), 29.09.2005.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1275
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva