Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Eiropas ainavu konvencija

(Florence 2000. gada 20. oktobris)

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas šo konvenciju,

ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm, lai aizsargātu un īstenotu tos ideālus un principus, kas ir to kopīgais mantojums, un to, ka šis mērķis tiek īstenots, savstarpēji vienojoties ekonomikas un sociālajā jomā,

vēloties sasniegt ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz sabalansētām un harmoniskām attiecībām starp sociālajām vajadzībām, saimniecisko darbību un vidi,

apzinoties, ka ainavām ir nozīmīga sabiedriskā loma kultūras, ekoloģijas, vides un sociālajā jomā, ka tās ir saimnieciskajai darbībai labvēlīgs resurss un ka to aizsardzība, pārvaldība un plānošana var radīt jaunas darba vietas,

apzinoties, ka ainavas ir svarīga vietējās kultūras veidošanās sastāvdaļa un, ka tās ir Eiropas dabas un kultūras mantojuma pamatelements, kas veido cilvēku labsajūtu un dod ieguldījumu eiropeiskās identitātes nostiprināšanā,

apstiprinot, ka ainavas ir svarīga cilvēku dzīves kvalitātes daļa jebkurā vietā: pilsētās un laukos, gan degradētos, gan augstvērtīgos apvidos, gan apvidos, kas atzīti par izcili skaistiem, un ikdienišķās teritorijās,

apzinoties, ka pārmaiņas lauksaim­niecībā, mežsaimniecībā, rūpnieciskās ražošanas un minerālu ieguves paņēmienos, reģionālajā un pilsētplānošanā, transportā, infrastruktūrā, tūrismā un rekreācijā, kā arī vispārējās pārmaiņas pasaules ekonomikā daudzos gadījumos paātrina ainavu pārveidošanos,

vēloties izpildīt sabiedrības vēlmi baudīt augstas kvalitātes ainavas un aktīvi piedalīties ainavu attīstībā,

uzskatot, ka ainavas ir galvenais indivīdu un sabiedrības labklājības elements un ka to aizsardzība, pārvaldība un plānošana ikvienam piešķir tiesības un atbildību,

ņemot vērā juridiskos dokumentus, kas starptautiskā līmenī pastāv dabas un kultūras mantojuma aizsardzības un apsaimniekošanas jomā, reģionālajā un teritoriālajā plānošanā, kā arī vietējā pašpārvaldes un pārrobežu sadarbībā, jo īpaši Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (Berne, 1979. gada 19. septembris), Konvenciju par Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzību (Granada, 1985. gada 3. oktobris), Eiropas Konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai (pārskatīta) (Valeta, 1992. gada 16. janvāris), Eiropas Pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (Madride, 1980. gada 21. maijs) un tās pa­pildu protokolus, Eiropas vietējo pašvaldību hartu (Strasbūra, 1985. gada 15. oktobris), Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (Riodežaneiro, 1992. gada 5. jūnijs), Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (Parīze, 1972. gada 16. novembris), kā arī Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsa, 1998. gada 25. jūnijs),

apstiprinot, ka Eiropas ainavu kvalitāte un daudzveidība ir kopīgs resurss un ka ir jāsadarbojas, lai tās aizsargātu un pārvaldītu, kā arī veiktu plānošanu,

vēloties radīt jaunu instrumentu, kas īpaši domāts Eiropas visu ainavu aizsardzībai, pārvaldībai un plānošanai,

ir vienojušās par sekojošo:

I nodaļa - Vispārīgi noteikumi

1. pants - Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) "ainava" nozīmē teritoriju tādā nozīmē, kā to uztver cilvēki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā;

b) "ainavu politika" nozīmē kompetentu publisko iestāžu izstrādātus principus, stratēģijas un pamatnostādnes, kas ļauj veikt specifiskus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu;

c) "ainavas kvalitātes mērķis" specifiskai ainavai nozīmē kompetentu publisko iestāžu formulētas sabiedrības vēlmes attiecībā uz viņu apkārtnes ainavas rakstur­iezīmēm;

d) "ainavu aizsardzība" nozīmē darbības, lai saglabātu un uzturētu ainavas ievērojamās un raksturīgās īpašibas, kuras ir pamatotas ar tās mantojuma vērtību, ko nosaka šīs ainavas dabiskais veidols un/vai cilvēku darbības;

e) "ainavu pārvaldība" no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas nozīmē darbības, lai nodrošinātu regulāru ainavas kopšanu ar mērķi virzīt un harmonizēt pārmaiņas, kuras rada sociālie, ekonomiskie un vides procesi;

f) "ainavu plānošana" nozīmē konsekventi uz tālāku nākotni vērstas darbības, lai uzlabotu, atjaunotu vai radītu jaunas ainavas.

2. pants - Darbības joma

Ievērojot 15. panta noteikumus, šī Konvencija attiecas uz visām pušu teritorijām un ietver dabiskās, kā arī lauku, urbānās un piepilsētu teritorijas. Tā ietver sauszemes un jūras teritorijas, un iekšējos ūdeņus. Tā attiecas uz ainavām, kuras var uzskatīt par izcilām, tāpat kā uz ikdienišķām vai degradētām ainavām.

3. pants - Mērķi

Šīs Konvencijas mērķi ir veicināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī organizēt sadarbību par ainavu jautājumiem Eiropā.

II nodaļa -Nacionālie pasākumi

4. pants - Atbildības sadale

Katra Puse īsteno šo Konvenciju, jo īpaši 5. un 6. pantu, atbilstoši savam pilnvaru dalījumam, konstitucionālajiem principiem un administratīvajiem noteikumiem, kā arī ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Neizdarot atkāpes no šīs Konvencijas noteikumiem, katra Puse saskaņo šīs konvencijas īstenošanu ar valsts politikām.

5. pants - Vispārīgi pasākumi

Katra Puse apņemas:

a) atzīt ainavas par cilvēku dzīves vides būtisku daļu, cilvēku kopīgā kultūras un dabas mantojuma daudzveidības izpausmi un identitātes pamatu un nostiprināt to juridiski likumdošanā;

b) izstrādāt un īstenot ainavu politiku, kuras mērķis ir ainavu aizsardzība, pārvaldība un plānošana, veicot īpašus pasākumus, kas minēti 6. pantā;

c) izstrādāt kārtību, lai sabiedrība, vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī citas ieinteresētās puses varētu piedalīties tādas ainavu politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kas norādīta iepriekšminētajā b) punktā;

d) integrēt ainavu politiku savā reģionālajā un pilsētplānošanas politikā, kultūras, vides, lauksaimniecības, sociālajā un saimnieciskajā politikā, kā arī jebkurā citā politikā, kas tieši vai netieši var ietekmēt ainavas.

6. pants - Īpaši pasākumi

A. Izpratnes veidošana

Katra Puse apņemas veicināt izpratnes veidošanu par ainavu vērtību, to lomu un izmaiņām tajās gan pilsoniskajā sabiedrībā, gan arī privāto organizāciju un valsts iestāžu vidū.

B. Apmācība un izglītība

Katra Puse apņemas veicināt:

a) speciālistu apmācību ainavu novērtēšanā un pārvaldībā;

b) daudznozaru apmācības programmas par ainavu politiku, aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kuras paredzētas privātā un publiskā sektora profesionāļiem, kā arī attiecīgajām asociācijām;

c) kursus skolās un augstskolās, kuros attiecīgajos jautājumos tiek apskatītas vērtības, kas saistītas ar ainavām, un problēmas, kas rodas to aizsardzībā, pārvaldībā un plānošanā.

C. Identifikācija un novērtēšana

1. Aktīvi piedaloties ieinteresētajām pusēm, kā paredzēts 5. panta c) punktā, un ar mērķi uzlabot zināšanas par tās ainavām, katra Puse apņemas:

a) i) identificēt ainavas visā tās teritorijā;

ii) analizēt to īpašības, un spēkus un ietekmes, kas tās pārveido;

iii) dokumentēt un ņemt vērā izmaiņas;

b) novērtēt šādi identificētās ainavas, ņemot vērā to īpašās vērtības, kuras ieinteresētās puses un iedzīvotāji tām ir piešķīruši.

2. Veicot šīs identifikācijas un novērtēšanas procedūras jāvadās no sadarbībā starp Pusēm Eiropas līmenī, saskaņā ar 8. pantu, organizētās pieredzes apmaiņas un metodoloģijas.

D. Ainavas kvalitātes mērķi

Katra Puse saskaņā ar 5. panta c) punktu apņemas, pēc konsultācijām ar sabiedrību, noteikt ainavas kvalitātes mērķus identificētajām un izvērtētajām ainavām.

E. Īstenošana

Lai ainavu politika tiktu īstenota, katra Puse apņemas ieviest instrumentus, kuru mērķis ir aizsargāt un pārvaldīt ainavas un/vai plānot ainavas.

III nodaļa - Eiropas sadarbība

7. pants - Starptautiskā politika un programmas

Puses apņemas sadarboties starptautiskās ainavu politikas un programmu apspriešanā un attiecīgajā gadījumā ieteikt, kādi apsvērumi par ainavām tajās ir jāiekļauj.

8. pants - Savstarpēja palīdzība un informācijas apmaiņa

Puses apņemas sadarboties, lai uzlabotu to pasākumu efektivitāti, kas veikti saskaņā ar citiem šīs Konvencijas pantiem, jo īpaši:

a) sniegt tehnisku un zinātnisku palīdzību ainavu jautājumos, apvienojot un apmainoties ar pieredzi un zinātnisko projektu rezultātiem;

b) sekmēt apmaiņu ar ainavu speciālistiem, jo īpaši apmācības un informēšanas nolūkā;

c) apmainīties ar informāciju jautājumos, kas ietverti šīs Konvencijas noteikumos.

9. pants - Pārrobežu ainavas

Puses veicina pārrobežu sadarbību vietējā un reģionālā līmenī un, ja vajadzīgs, izstrādā un īsteno vienotas ainavu programmas.

10. pants - Konvencijas īstenošanas uzraudzība

1. Eiropas Padomes Ministru komiteja izraugās esošās kompetentās ekspertu komitejas, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 17. pantu; šīs ekspertu komitejas ir atbildīgas par Konvencijas īstenošanas uzraudzību.

2. Pēc katras ekspertu komiteju sanāksmes Eiropas Padomes ģenerāl­sek­retārs nosūta Ministru komitejai ziņojumu par veikto darbu un Konvencijas darbību.

3. Ekspertu komitejas piedāvā Minis­tru komitejai kritērijus un noteikumus, saskaņā ar kuriem piešķirt Eiropas Padomes Ainavas balvu.

11. pants - Eiropas Padomes Ainavas balva

1. Eiropas Padomes Ainavas balva ir atzinība, ko var piešķirt vietējām vai reģionālām varas iestādēm un to grupām, kuras, lai ilgtermiņā aizsargātu, pārvaldītu un/vai plānotu ainavas, ir ieviesušas politiku vai pasākumus, kas ir ainavu politikas daļa, kuru izstrādājusi kāda no šīs Konvencijas Pusēm, un kuri ilgstoši ir bijuši efektīvi, un kurus tādēļ var izmantot par piemēru citām teritoriālajām varas iestādēm Eiropā. Šo atzinību var piešķirt arī nevalstiskajām organizācijām, kas ir devušas īpaši atzīstamu ieguldījumu ainavu aizsardzībā, pārvaldībā un/vai plānošanā.

2. Pušu pieteikumi uz Eiropas Padomes Ainavas balvu ir jāiesniedz ekspertu komisijās, kas minētas 10. pantā. Pārrobežu vietējās un reģionālās varas iestādes, kā arī vietējo un reģionālo varas iestāžu grupas var pieteikties ar nosacījumu, ka tās kopīgi pārvalda attiecīgo ainavu.

3. Ņemot vērā 10. pantā minēto ekspertu komiteju ieteikumus, Ministru komitejai ir jādefinē un jāpublicē Eiropas Padomes Ainavas balvas piešķiršanas kritēriji, jāpieņem atbilstoši noteikumi un jāpiešķir šī balva.

4. Eiropas Padomes Ainavas balva tiek
pie­šķirta, lai sekmētu balvas saņēmēju darbību un nodrošinātu attiecīgo ainavu ilgtspējīgu aizsardzību, pārvaldību un/vai plānošanu.

IV nodaļa - Nobeiguma noteikumi

12. pants - Saistība ar citiem tiesību aktiem

Šīs Konvencijas noteikumi nedrīkst būt pretrunā stingrākiem noteikumiem par ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kas atrodami citos jau esošos vai turpmākos valsts vai starptautiskos tiesību aktos.

13. pants - Parakstīšana, ratifikācija un stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā desmit Eiropas Padomes dalībvalstis ir piekritušas atzīt konvenciju par saistošu saskaņā ar iepriekšminēto pantu.

3. Jebkurai citai parakstītājvalstij, kas piekrīt atzīt konvenciju par saistošu vēlāk, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

14. pants. Pievienošanās

1. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt Eiropas Kopienu un jebkuru Eiropas valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties Konvencijai, ja to atbalsta ar balsu vairākumu, kā paredzēts Eiropas Padomes Statūtu 20. panta d) punktā, un ar vienbalsīgu valsts pušu balsojumu, kuras ir tiesīgas ieņemt vietu Ministru komitejā.

2. Jebkurai šādai valstij vai Eiropas Kopienai, ja tā pievienojas konvencijai, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās dokuments.

15. pants - Teritoriālā piemērošana

1. Jebkura valsts vai Eiropas Kopiena, parakstot šo konvenciju vai iesniedzot dokumentu par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura Puse vēlāk ar ģenerāl­sek­re­tāram adresētu deklarāciju var piemērot šo konvenciju citām teritorijām, kas norādītas deklarācijā. Konvencija attiecībā uz šo teritoriju stājas spēkā pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto deklarāciju.

3. Deklarācijas, kas nosūtītas saskaņā ar abiem iepriekšminētajiem punktiem, attiecībā uz tajos norādītām teritorijām jebkurā laikā var atsaukt, par to paziņojot ģenerālsekretāram. Atsaukšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par atsaukšanu.

16. pants - Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, nosūtot attiecīgu paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

17. pants - Grozījumi

1. Jebkura Puse vai ekspertu komitejas, kas minētas 10. pantā, var piedāvāt grozīt šo Konvenciju.

2. Par jebkuru grozījumu piedāvājumu ziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurš par to ziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām Pusēm un jebkurai Eiropas valstij, kas nav dalībvalsts, bet kas ir uzaicināta pievienoties šai konvencijai saskaņā ar 14. panta noteikumiem.

3. Ekspertu komitejas, kas minētas 10. pantā, izskata visus piedāvātos grozījumus un apstiprināšanai Ministru komitejā iesniedz dokumentu, kuru atbalsta trīs ceturtdaļas Pušu pārstāvju. Pēc tā pieņemšanas Ministru komitejā saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktu un pēc vienprātīga tādu valsts pušu balsojuma, kuras ir tiesīgas ieņemt vietu Ministru komitejā, dokumentu nosūta Pusēm apstiprināšanai.

4. Jebkuri grozījumi attiecībā uz Pusēm, kas ir tos apstiprinājušas, stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā trīs Eiropas Padomes dalībvalstis ir informējušas ģenerālsekretāru par grozījumu apstiprināšanu. Attiecībā uz jebkuru Pusi, kas apstiprina grozījumus vēlāk, tie stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā minētā Puse informējusi ģenerālsekretāru par grozījumu apstiprināšanu.

18. pants - Paziņojumi

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm un valstīm, kuras pievienojušās šai konvencijai, par:

a) katru konvencijas parakstīšanu;

b) ratifikācijas, pieņemšanas, apstipri­nāšanas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu;

c) katru konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 13., 14. un 15. pantu;

d) katru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar 15. pantu;

e) katru denonsēšanu, kas izdarīta saskaņā ar 16. pantu;

f) katru grozījumu priekšlikumu, jebkuriem grozījumiem, kas pieņemti saskaņā ar 17. pantu, un dienu, kurā tie stājas spēkā;

g) jebkādu citu darbību, paziņojumu vai informāciju saistībā ar šo konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija parakstīta Florencē 2000. gada 20. maijā angļu un franču valodā, abiem dokumentiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un jebkurai valstij vai Eiropas Kopienai, kas ir uzaicināta pievienoties šai konvencijai.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 20.10.2000.
Stājas spēkā:
 01.10.2007.
Parakstīts:
 29.11.2006.
Pieņemšanas vieta: 
Florence
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 63 (3639), 18.04.2007.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1265
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva