Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS HONKONGAS ĪPAŠĀ ADMINISTRATĪVĀ REĢIONA VALDĪBAS LĪGUMS PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA NODOKĻIEM

Latvijas Republikas valdība un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdība,

apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem,

ir vienojušās par turpmāko.

1.pants
Personas, uz kurām attiecas līgums

Šis Līgums attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Pušu rezidenti.

2.pants
Nodokļi, uz ko attiecas līgums

1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzējas Puses vai tās pašvaldību labā, neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ko uzliek kopējam ienākumam vai ienākuma daļai, tajā skaitā nodokļi, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļi, ko uzliek kapitāla vērtības pieaugumam.

3. Esošie nodokļi, uz ko attiecas Līgums, konkrēti ir:

a) Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) darba samaksas nodoklis;

(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;

neatkarīgi no tā, vai tie tiek uzlikti, nosakot tos konkrētai personai;

b) Latvijas Republikas gadījumā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

4. Līgums attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc Līguma parakstīšanas datuma, kā arī uz jebkuriem citiem nodokļiem, kas atbilst šī panta 1. un 2.daļai, ko Līgumslēdzējas Puses varētu ieviest nākotnē. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti Pušu nodokļu normatīvajos aktos.

5. Atkarībā no konteksta, esošie nodokļi un nodokļi, ko uzliek pēc Līguma parakstīšanas, nozīmē "Latvijas nodokļus" vai "Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona nodokļus".

3.pants
Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā Līgumā:

a) (i) termins "Honkongas īpašais administratīvais reģions" nozīmē jebkuru vietu, kur tiek piemēroti Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona nodokļu likumi;

(ii) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām, var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

b) termins "uzņēmējdarbība" ietver profesionālu pakalpojumu sniegšanu un cita veida neatkarīgu darbību veikšanu;

c) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;

d) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:

(i) Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā, Iekšzemes ienākumu iestādes vadītāju vai tā pilnvarotu pārstāvi; un

(ii) Latvijas gadījumā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;

e) termins "Līgumslēdzēja Puse" vai "Puse" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Honkongas īpašo administratīvo reģionu;

f) termins "uzņēmums" attiecas uz jebkāda veida uzņēmējdarbības veikšanu;

g) termins "Līgumslēdzējas Puses uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Puses uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Puses rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Puses rezidents;

h) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas Puses uzņēmums, izņemot gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Puses iekšienē;

i) termins "valsts piederīgais" attiecībā uz Latviju nozīmē:

(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Latvijas piederība; un

(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no spēkā esošajiem Latvijas normatīvajiem aktiem;

j) termins "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;

k) termins "nodoklis" atkarībā no konteksta nozīmē Latvijas nodokļus vai Honkongas īpašā administratīvā reģiona nodokļus.

2. Šajā Līgumā termins "Latvijas nodokļi" un "Honkongas īpašā administratīvā reģiona nodokļi" neietver jebkāda veida soda naudas vai procentus, kas aprēķināti saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem attiecībā uz šī Līguma 2.pantā norādītajiem nodokļiem.

3. Līgumslēdzējām Pusēm jebkurā laikā piemērojot šo Līgumu, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās Puses normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas Līgums, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs Puses attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs Puses normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.

4.pants
Rezidents

1. Šajā Līgumā termins "Līgumslēdzējas Puses rezidents" nozīmē:

a) Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā:

(i) jebkuru fizisku personu, kura pastāvīgi uzturas Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā;

(ii) jebkuru fizisku personu, kura Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā uzturas vairāk kā 180 dienas taksācijas gadā vai vairāk kā 300 dienas divos secīgos taksācijas gados, no kuriem viens ir taksācijas gads, par kuru tiek veikts aprēķins;

(iii) sabiedrību, kas nodibināta Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā vai, ja nodibināta ārpus Honkongas īpašā administratīvā reģiona, tā tiek vadīta vai uzraudzīta Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā;

(iv) jebkuru citu personu, kas nodibināta saskaņā ar Honkongas īpašā administratīvā reģiona normatīvajiem aktiem vai, ja nodibināta ārpus Honkongas īpašā administratīvā reģiona, bet tiek vadīta vai uzraudzīta Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā.

b) Latvijas gadījumā - jebkuru personu, kurai saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, nodibināšanas vietu vai jebkuru citu pēc būtības līdzīgu kritēriju. Tomēr šis termins neietver tās personas, kurām Latvijā nodokļi tiek uzlikti tikai attiecībā uz to ienākumiem no Latvijā esošajiem peļņas avotiem vai tajā esošu kapitālu;

c) abu Līgumslēdzēju Pušu gadījumā, Pusi, Puses valdību un jebkuru tās pašvaldību;

d) abu Līgumslēdzēju Pušu gadījumā - pensiju fondus vai shēmas, kas ir izveidoti un uzraudzīti saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktiem un vispārējā gadījumā to ienākums šajā Līgumslēdzējā Pusē ir atbrīvots no nodokļa uzlikšanas.

2. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Pušu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:

a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās Puses rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās Pusēs, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās Puses rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt Pusi, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām Pusēm, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās Puses rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Puses vai nav neviena no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās Puses rezidentu, kuras Puses piederīgais ir šī persona (Latvijas gadījumā) vai kurā personai ir uzturēšanās tiesības (Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā);

d) ja šī persona ir Latvijas piederīgais un tai ir uzturēšanās tiesības Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā, vai ja persona nav Latvijas piederīgais un tai nav uzturēšanās tiesību Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā, Līgumslēdzēju Pušu kompetentajās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Pušu rezidents, Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā un jānosaka Līguma piemērošanas kārtība šai personai. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Līguma piemērošanā personai nav tiesību pieprasīt Līgumā noteiktos atvieglojumus.

5.pants
Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Līgumā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu darbības vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" galvenokārt ietver:

a) vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) biroju;

d) fabriku;

e) darbnīcu; un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" arī ietver:

a) Būvlaukumu, celtniecības, montāžas vai instalācijas projektu, vai ar tiem saistīto uzraudzības darbību, bet tikai tad, ja šādi būvdarbi, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā deviņus mēnešus; un

b) pakalpojumu, tai skaitā konsultatīvo pakalpojumu, sniegšanu, ko veic Līgumslēdzējas Puses uzņēmums, tieši vai nodarbinot šī uzņēmuma darbiniekus vai citu personālu, ko uzņēmums šajā nolūkā piesaistījis, bet tikai, ja šādas darbības (tā paša vai ar to saistīta projekta ietvaros) otrā Līgumslēdzējā Pusē tiek veiktas laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz sešus mēnešus jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai uzņēmuma vajadzībām vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru citu sagatavošanas vai palīgdarbību;

f) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) līdz e) punktā minētajām darbībām jebkādā to kombinācijā, ja darbību kombinācijai kopumā ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.daļas noteikumiem, ja persona, kas nav 6.daļā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma labā, un tai ir piešķirtas pilnvaras Līgumslēdzējā Pusē noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā pastāvīgi izmanto šīs pilnvaras, tad attiecībā uz visām darbībām, ko šāda persona veic uzņēmuma labā, tiek uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā Pusē, izņemot, ja šāda persona veic tikai 4.daļā paredzētās darbības, kuras veicot noteiktā darbības vietā, šāda noteikta darbības vieta saskaņā ar minēto daļu netiek uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību.

6. Tiek uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Pusē, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā Pusē, izmantojot vienīgi brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Puses rezidents, kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Pusē (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.

6.pants
Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Puses rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tajā skaitā ienākumam no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Pusē, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Puses normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tajā skaitā mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību vispārīgie noteikumi un jebkuras opcijas vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot. Kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.

3. 1.daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.

4. 1. un 3.daļas noteikumi tiek piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma.

7.pants
Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Pusē, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Pusē, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus otrā Pusē, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Puses uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Pusē, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Pusē uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām, tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, neatkarīgi no tā, vai tie radušies tās atrašanās Pusē vai ārpus tās.

4. Ja Līgumslēdzējā Pusē peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2.daļa neaizliedz Līgumslēdzējai Pusei, kā parasti pēc šī principa, noteikt peļņas daļu, kurai uzliek nodokļus; tomēr izmantotajai sadales metodei jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.

6. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šī Līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.

8.pants
Kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā Pusē.

2. 1.daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

3. Šī panta piemērošanai uzņēmuma peļņa no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē ietver:

a) ieņēmumus un bruto ieņēmumus no kuģu vai gaisa kuģu iznomāšanas starptautiskajā satiksmē pasažieru, preču, pasta vai izstrādājumu pārvadāšanai, tai skaitā:

(i) ienākumu no kuģu vai gaisa kuģu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes, ja šāda iznomāšana tiek veikta papildus kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē;

(ii) ienākumu no biļešu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas attiecībā uz šādu pārvadāšanu, vai paša uzņēmuma, vai cita uzņēmuma labā, ar nosacījumu, ka pakalpojumu sniegšanas gadījumā tie tiek sniegti papildus kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē;

b) procentu ienākumi no investīcijām, kas veiktas Līgumslēdzējā Pusē, kā kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzņēmējdarbības veikšanas neatņemama sastāvdaļa, ir jāattiecina uz peļņu, kas gūta no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē, un šiem procentu ienākumiem nepiemēro 11.panta noteikumus.

c) peļņu no konteineru (tajā skaitā piekabju un līdzīga konteineru pārvadāšanas aprīkojuma) lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas preču vai izstrādājumu pārvadāšanai, ja šīs darbības notiek papildus uzņēmuma kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.

9.pants
Saistītie uzņēmumi

1. Ja:

a) Līgumslēdzējas Puses uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma vadībā, kontrolē, vai arī tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla; vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma vadībā, kontrolē, vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla;

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tādiem, kas būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt nodokļus.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse iekļauj šīs Puses uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā Pusē otras Līgumslēdzējas Puses uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Puses uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra Puse veic atbilstošas korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai peļņai otrā Pusē. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šī Līguma noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Pušu kompetento iestāžu konsultācijas.

10.pants
Dividendes

1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Puses rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Puses rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši attiecīgās Puses normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Pusē, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 0 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība);

b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šī daļa neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.

3. Neatkarīgi no šī panta 2.daļas noteikumiem, dividendes, kas rodas Līgumslēdzējā Pusē, ir atbrīvotas no nodokļa uzlikšanas šajā Pusē, ja tās izmaksātas:

a) Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā:

(i) Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdībai;

(ii) Honkongas Monetārajai pārvaldei (Hong Kong Monetary Authority);

(iii) Valūtas maiņas fondam (Exchange Fund);

(iv) jebkurai citai institūcijai, kas pilnībā vai galvenokārt pieder Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdībai un par kurām laika gaitā savstarpēji vienojušās Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes.

b) Latvijas gadījumā:

(i) Latvijas valdībai vai tās pašvaldībai;

(ii) Latvijas Bankai;

(iii) ar likumu nodibinātai sabiedrībai vai jebkurai citai institūcijai, kas pilnībā vai galvenokārt pieder Latvijas valdībai vai tās pašvaldībai, un par kurām laika gaitā savstarpēji vienojušās Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes;

c) abu Līgumslēdzēju Pušu gadījumā, pensiju fondiem vai shēmām, kas atbilst 4.panta 1.daļā noteiktajam.

4. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī tādu ienākumu no citām tiesībām, uz ko, saskaņā ar tās Puses normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.

5. 1. un 2.daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Puses rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Pusē, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7.panta noteikumus.

6. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Puses rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Pusē, šī otra Puse nedrīkst nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras Puses rezidentam vai, ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību šajā otrā Pusē, nedz arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā Pusē gūtās peļņas vai ienākuma.

11.pants
Procenti

1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Pusē un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Puses rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās Puses normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 0 procentus no procentu kopapjoma, ja procentus izmaksā sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Puses rezidents sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība), kas ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents un ir procentu patiesais labuma guvējs;

b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Neatkarīgi no šī panta 2.daļas noteikumiem, procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Pusē, ir atbrīvoti no nodokļa uzlikšanas šajā Pusē, ja tie izmaksāti:

a) Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā:

(i) Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdībai;

(ii) Honkongas Monetārajai pārvaldei (Hong Kong Monetary Authority);

(iii) Valūtas maiņas fondam (Exchange Fund);

(iv) jebkurai citai institūcijai, kas pilnībā vai galvenokārt pieder Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdībai, un par kurām laika gaitā savstarpēji vienojušās Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes.

b) Latvijas gadījumā:

(i) Latvijas valdībai vai tās pašvaldībai;

(ii) Latvijas Bankai;

(iii) ar likumu nodibinātai sabiedrībai vai jebkurai citai institūcijai, kas pilnībā vai galvenokārt pieder Latvijas valdībai vai tās pašvaldībai, un par kurām laika gaitā savstarpēji vienojušās Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes;

c) abu Līgumslēdzēju Pušu gadījumā - pensiju fondiem vai shēmām, kas atbilst 4.panta 1.daļā noteiktajam.

4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Termins "procenti" neietver jebkādu ienākumu, kas saskaņā ar 10.panta noteikumiem tiek uzskatīts par dividendēm. Šī panta noteikumu piemērošanai soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiek uzskatītas par procentiem.

5. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Puses rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Pusē, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7.panta noteikumus.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Puses rezidents, tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā Pusē. Tomēr, ja persona, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Puses rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Pusē esošo pastāvīgo pārstāvniecību, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un, ja šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība, tiek uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā Pusē, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Puses normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī Līguma pārējos noteikumus.

12.pants
Autoratlīdzības

1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Pusē un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Puses rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

2. Tomēr šādai autoratlīdzībai var arī uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās Puses normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 0 procentus no autoratlīdzības kopapjoma par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu, vai par informācijas attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko pieredzi izmantošanu vai tiesībām to izmantot, ja autoratlīdzību izmaksā sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Puses rezidents, sabiedrībai (kas nav personālsabiedrība), kas ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents un ir autoratlīdzības patiesais labuma guvējs;

b) 3 procentus no autoratlīdzības kopapjoma visos pārējos gadījumos.

3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tajā skaitā kinofilmu, filmu vai ierakstu radio vai televīzijas pārraidēm par jebkuru patentu, preču zīmi, dizainu vai paraugu, plānu, slepenu formulu vai procesu izmantošanu vai tiesībām to izmantot, vai par rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās iekārtas izmantošanu vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.

4. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Puses rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Pusē, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7.panta noteikumus.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Puses rezidents, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā Pusē. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Puses rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Pusē esošo pastāvīgo pārstāvniecību, sakarā ar ko radies pienākums izmaksāt autoratlīdzību, un ja šo autoratlīdzību izmaksā (sedz) šī pastāvīgā pārstāvniecība, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā Pusē, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas Puses normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī Līguma pārējos noteikumus.

13.pants
Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Puses rezidents gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Pusē esošo nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Pusē, tajā skaitā kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Puses uzņēmums, kas izmanto starptautiskajā satiksmē kuģus vai gaisa kuģus, gūst, atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotus kuģus vai gaisa kuģus vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs šo kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Pusē.

4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Puses rezidents gūst, atsavinot akcijas vai jebkāda veida pielīdzināmu līdzdalību, kas vairāk nekā 50 (piecdesmit) procentus no vērtības tieši vai netieši gūst no otrā Līgumslēdzējā Pusē esoša nekustamā īpašuma, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē. Tomēr šajā daļā minētie nosacījumi netiek piemēroti kapitāla pieaugumam, ko gūst, atsavinot akcijas, kas:

a) kotētas šādās fondu biržās, par kurām Puses ir savstarpēji vienojušās, vai

b) atsavinātas vai apmainītas sabiedrības reorganizācijas, apvienošanas, sadalīšanas vai līdzīgas darbības ietvaros.

5. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot jebkuru tādu īpašumu, kas nav 1., 2., 3. un 4.daļā minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Pusē, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14.pants
Ienākums no nodarbinātības

1. Saskaņā ar 15., 17. un 18.panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Puses rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Pusē, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Pusē. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Pusē, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

2. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Puses rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Pusē, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā Pusē, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā Pusē laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras Puses rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un

c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība, ko darba devējs izmanto otrā Pusē.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota kuģa vai gaisa kuģa, nodokļus uzliek tikai šajā Pusē.

15.pants
Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumam un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Puses rezidents kā direktoru padomes vai jebkuras citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

16.pants
Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 7. un 14.panta noteikumiem ienākumam, ko gūst Līgumslēdzējas Puses rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Pusē, var uzlikt nodokļus šajā otrā Pusē.

2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāts nevis pašam izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šādam ienākumam neatkarīgi no 7. un 14.panta noteikumiem var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Pusē, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

17.pants
Pensijas un ikgadējie maksājumi

1. Saskaņā ar šī panta 2.daļas un 18.panta 2.daļas noteikumiem pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (tai skaitā arī vienreizējiem maksājumiem), ko saņem Līgumslēdzējas Puses rezidents par iepriekš veikto algoto darbu tai skaitā arī pašnodarbinātā statusā, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Pusē.

2. Saskaņā ar 18.panta 2.daļas noteikumiem pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai (tai skaitā arī vienreizējiem maksājumiem), kas tiek maksāta saskaņā ar pensijas vai vecuma pensijas plānu, kas ir:

a) publisks plāns, kas ir Līgumslēdzējas Puses sociālās apdrošināšanas sistēmas daļa; vai

b) plāns, kurā var piedalīties fiziska persona, lai nodrošinātu vecuma pensijas pabalstu, kuru nodokļu vajadzībām ir atzinusi Līgumslēdzēja Puse,

tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Pusē.

18.pants
Valsts dienests

1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas nav pensija un ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Puse vai pašvaldība par šai Pusei vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Pusē.

b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Pusē, ja pakalpojumi ir sniegti šajā Pusē un šī fiziskā persona ir tās Puses rezidents, kam:

(i) Latvijas gadījumā - ir Latvijas valsts piederība un Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā - ir tiesības tur uzturēties; vai

(ii) tas nav kļuvis par šīs otras Puses rezidentu tikai un vienīgi, lai sniegtu šos pakalpojumus.

2. a) Jebkurai pensijai (tai skaitā arī vienreizējiem maksājumiem) un citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Puse vai tās pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai Pusei vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Pusē;

b) tomēr, ja fiziskā persona, kas sniegusi pakalpojumus, ir otras Līgumslēdzējas Puses rezidents un šis gadījums atbilst šī panta 1.daļas b) punktam, jebkurai attiecīgai pensijai (tai skaitā arī vienreizējiem maksājumiem) un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā otrā Līgumslēdzējā Pusē.

3. 14., 15., 16., un 17.panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai, pensijai (tai skaitā arī vienreizējiem maksājumiem), ko izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Puses vai tās pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

19.pants
Studenti

Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students vai aroda māceklis, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Pusē bija otras Līgumslēdzējas Puses rezidents un kurš pirmajā minētajā Pusē ir ieradies vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā Pusē netiek uzlikti nodokļi, ar nosacījumu, ja šo maksājumu avots neatrodas šajā Pusē.

20.pants
Citi ienākumi

1. Citiem Līgumslēdzējas Puses rezidenta ienākuma veidiem, kas nav minēti šī Līguma iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Pusē.

2. 1.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6.panta 2.daļā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Puses rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Pusē, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību un, ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7.panta noteikumus.

21.pants
Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:

Saskaņā ar Honkongas īpašā administratīvā reģiona normatīvo aktu noteikumiem par citā jurisdikcijā, kas nav Honkongas īpašais administratīvais reģions, samaksāto nodokļu atskaitīšanu no Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā maksājamā nodokļa (neietekmējot vispārējos šī panta noteikumus), Latvijas nodokli, kas samaksāts atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un šīs Konvencijas noteikumiem par jebkādu ienākuma veidu, ko gūst persona, kas ir Honkongas īpašā administratīvā reģiona rezidents, neatkarīgi no tā, vai tas samaksāts tieši vai ar ieskaitu, var atskaitīt no Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā par šo ienākumu maksājamā nodokļa ar nosacījumu, ka atskaitījums nepārsniedz Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā attiecībā uz šo ienākumu atbilstoši Honkongas īpašā administratīvā reģiona normatīvajiem aktiem aprēķināto nodokļa summu.

2. Latvijas gadījumā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:

Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šo Līgumu var uzlikt nodokļus Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā, tad, ja vien Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos netiek paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvija atļauj samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda ar Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā samaksāto ienākuma nodokli. Šis samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt tādu ienākuma nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta Latvijā pirms šī samazinājuma piemērošanas un kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus Honkongas īpašajā administratīvajā reģionā.

22.pants
Diskriminācijas nepieļaušana

1. Uz personām, kurām, Latvijas gadījumā - ir Latvijas valsts piederība un Honkongas īpašā administratīvajā reģiona gadījumā - ir uzturēšanās tiesības vai tās ir nodibinātas vai citādi tur izveidotas, otrā Līgumslēdzējā Pusē netiek attiecināta nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras Puses valsts piederīgo (kad otra Puse ir Latvija) vai otras Puses personām, kam ir uzturēšanās tiesības vai tās ir nodibinātas vai citādi tur izveidotas (kad otra Puse ir Honkongas īpašais administratīvais reģions). Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Pušu rezidenti.

2. Uz bezvalstniekiem - Līgumslēdzējas Puses rezidentiem, nevienā no Līgumslēdzējām Pusēm netiek attiecināta nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz Puses personām, kurām ir Puses piederība (kad Puse ir Latvija) vai ir uzturēšanās tiesības vai tās ir nodibinātas vai citādi tur izveidotas (kad Puse ir Honkongas īpašais administratīvais reģions).

3. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Puses uzņēmuma pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Pusē nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras Puses uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tā, ka tas uzliek Līgumslēdzējai Pusei pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Puses rezidentiem jebkādu personisku atvieglojumu, atlaidi un samazinājumu attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kādus šī Puse piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.daļas, 11.panta 7.daļas vai 12.panta 6.daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Puses uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Puses rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās Puses rezidentam.

5. Līgumslēdzējas Puses uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Puses rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā Pusē nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās Puses uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par tām.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

23.pants
Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Pušu rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šī Līguma noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no Pušu nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem iesniegt sūdzību izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajai iestādei, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja sūdzība attiecas uz 22.panta 1.daļu, tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajai iestādei, kuras valsts piederīgais ir šī persona (Latvijas gadījumā), vai kurā tai ir uzturēšanās tiesības vai kurā tā ir nodibināta, vai citādi izveidota (Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā). Sūdzība iesniedzama izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šī Līguma noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.

2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu un pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji vienoties ar otras Līgumslēdzējas Puses kompetento iestādi, lai novērstu šim Līgumam neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzēju Pušu nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.

3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo Līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā Līgumā neparedzētos gadījumos.

4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Pušu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, kā arī izmantot kompetento iestāžu vai to pārstāvju komisijas starpniecību.

24.pants
Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām iestādēm ir jāveic informācijas, kas ir paredzami svarīga šī Līguma noteikumu piemērošanai vai Līgumslēdzēju Pušu nacionālo normatīvo aktu administrēšanai vai izpildei attiecībā uz šajā Līgumā noteiktajiem nodokļiem, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo Līgumu, apmaiņa. Līguma 1.pants neierobežo informācijas apmaiņu.

2. Jebkura informācija, ko saskaņā ar 1.daļu saņem Līgumslēdzēja Puse, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Puses normatīvajiem aktiem, un var tikt izpausta tikai tām personām vai iestādēm (tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1.daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, likuma izpildē vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā. Šīm personām vai iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Informācija nedrīkst tikt izpausta nevienai trešajai jurisdikcijai jebkuriem mērķiem.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Pusei pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses normatīvajiem aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

4. Ja Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt informāciju, otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāizmanto savi informācijas iegūšanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja pieprasītā informācija otrai Pusei nav nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Iepriekšējā teikumā minētais pienākums ir pakļauts 3.daļas ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Pusei atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Pusei atļautu atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā ir saistīta ar līdzdalību īpašumtiesībās kādā personā.

25.pants
Valdības misiju personāls

Šī Līguma noteikumi neietekmē valdības misiju, tai skaitā konsulāro pārstāvniecību, personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.

26.pants
Dažādi noteikumi

1. Šī Līguma noteikumi neierobežo katras Līgumslēdzējas Puses tiesības piemērot tās nacionālos normatīvos aktus un pasākumus attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu neatkarīgi no tā, vai tie ir definēti kā šādi pasākumi.

2. Šajā pantā "normatīvie akti un pasākumi attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas novēršanu" ietver normatīvos aktus un pasākumus, kas paredz atturēt, ierobežot, novērst vai apturēt jebkādu darījumu, vienošanos vai praksi, kuru mērķis vai rezultāts ir nodokļu atvieglojuma piešķiršana jebkurai personai.

27.pants
Stāšanās spēkā

1. Katra Līgumslēdzēja Puse rakstiski informē otru par to, ka ir izpildītas to normatīvajos aktos noteiktās procedūras, lai šis Līgums stātos spēkā. Līgums stājas spēkā ar datumu, kad saņemts pēdējais minētais paziņojums.

2. Pēc tam šī Līguma noteikumi tiek piemēroti:

a) Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā:

attiecībā uz Honkongas īpašā administratīvā reģiona nodokļiem, par jebkuru taksācijas periodu, kas sākas aprīļa pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Līgums stājas spēkā;

b) Latvijas gadījumā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - sākot ar ienākumu, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Līgums stājas spēkā; un

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - sākot ar nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Līgums stājas spēkā.

28.pants
Darbības izbeigšana

Šis Līgums ir spēkā, līdz Līgumslēdzēja Puse izbeidz tā darbību. Katra Līgumslēdzēja Puse var izbeigt Līguma darbību, iesniedzot otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada. Šādā gadījumā Līgums zaudē spēku:

a) Honkongas īpašā administratīvā reģiona gadījumā:

attiecībā uz Honkongas īpašā administratīvā reģiona nodokļiem, par jebkuru taksācijas periodu, kas sākas aprīļa pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums;

b) Latvijas gadījumā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - sākot ar ienākumu, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - sākot ar nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums.

TO APLIECINOT, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Līgumu ir parakstījuši.

SASTĀDĪTS Rīgā divos eksemplāros 2016.gada 13.aprīlī, katrs latviešu, ķīniešu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā

 

Ķīnas Tautas Republikas
Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības vārdā

Dana Reizniece-Ozola

 

Sīdžers Kakengs Čans

 

PROTOKOLS

Parakstot Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk - Līgums), divas valdības ir vienojušās par tālāk minētajiem noteikumiem, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz 5.pantu:

Tiek saprasts, ka Līgumslēdzējas Puses uzņēmumam otrā Līgumslēdzējā Pusē veidojas patstāvīgā pārstāvniecība attiecībā uz jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu pētīšanu un izmantošanu otras Līgumslēdzējas Puses šelfa zonā, ja tas otrā Līgumslēdzēja Pusē veic šādas darbības, bet tikai, ja veiktās darbības ilgst laika posmu vai posmus, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

2. Attiecībā uz 6.pantu:

Tiek saprasts, ka visam ienākumam un kapitāla pieaugumam no Līguma 6.pantā minētā nekustamā īpašuma, kas atrodas Līgumslēdzējā Pusē, atsavināšanas, var tikt uzlikti nodokļi šajā Pusē.

3. Attiecībā uz 17.pantu:

Tiek saprasts, ka pensija vai vecuma pensijas plāns tiek uzskatīts par atzītu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, ja tas ir izveidots un uzraudzīts Līgumslēdzējā Pusē un iemaksas plānā ir kvalificētas kā atbrīvotas no nodokļa.

4. Attiecībā uz 24.pantu:

a) Tiek saprasts, ka šī panta noteikumi tiek piemēroti arī attiecībā uz sekojošiem nodokļiem, kas tiek administrēti un uzlikti Latvijā:

(i) pievienotās vērtības nodoklis; un

(ii) nekustamā īpašuma nodoklis.

b) Panta noteikumi neuzliek Līgumslēdzējām Pusēm pienākumu veikt automātisku informācijas apmaiņu, vai informācijas apmaiņu pēc savas iniciatīvas.

TO APLIECINOT, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.

SASTĀDĪTS Rīgā divos eksemplāros 2016.gada 13.aprīlī, katrs latviešu, ķīniešu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā

 

Ķīnas Tautas Republikas
Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības vārdā

Dana Reizniece-Ozola

 

Sīdžers Kakengs Čans

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Honkonga
 Ķīna
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 24.11.2017.
Parakstīts:
 13.04.2016.
Parakstīšanas vieta: 
Rīga
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 202 (5774), 18.10.2016.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1204
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva