Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

STARPTAUTISKIE DOKUMENTI

Apvienoto Nāciju Tiesu varas neatkarības pamatprincipi

Dokuments pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas
Ģenerālajā asamblejā 1985.gada 13.decembrī; rezolūcija nr.40/14.

Tā kā Apvienoto Nāciju hartā pasaules tautas apstiprina inter alia savu apņemšanos īstenot un ievērot justīciju, lai izveidotos starptautiska sadarbība, kas savukārt veicinātu cilvēktiesību un fundamentālo brīvību ievērošanu, novēršot jebkāda veida diskrimināciju;

Tā kā Vispasaules Cilvēktiesību deklarācijā formulēti tie principi, kas attiecas uz vienlīdzību likuma priekšā, nevainības prezumpciju, kā arī indivīda tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas procesu, kuru vadītu iecelts kompetents, neatkarīgs un objektīvs tribunāls;

Tā kā šie principi ievērojami, lai panāktu justīcijas ieviešanu un pielāgošanu ikvienā valstī, kā arī jāpanāk, lai šie principi tiktu īstenoti pilnībā;

Tā kā likumiem saistībā ar tiesu varu jābūt izstrādātiem tā, lai tie dotu iespēju tiesnešiem darbties saskaņā ar šiem principiem;

Tā kā tiesnešu pienākums ir pieņemt izšķirošo lēmumu attiecībā uz indivīda dzīvi, brīvību, tiesībām, pienākumiem un īpašumu;

Tā kā Apvienoto Nāciju kongresa Par noziegumu novēršanu un sankcijām attiecībā uz likumpārkāpējiem 16.rezolūcijā izteikts lūgums Noziegumu novēršanas un kontroles komisijai tās prioritāšu skaitā iekļaut arī to pamatjautājumu izstrādi, kas attiecas uz tiesnešu neatkarību, to atlasi, profesionālo apmācību, kā arī tiesnešu un prokuroru statusu;

Tā kā tādējādi vispirmām kārtām jāpievērš uzmanība tiesnešu lomai justīcijas sistēmas īstenošanas jomā, kā arī tiesnešu atlases, apmācības un uzvedības nozīmīgumam;

Tā kā šie principi izstrādāti, lai palīdzētu saglabāt un veicināt tiesu varas neatkarību ikvienā dalībvalstī, katras valsts valdībai tie būtu jāievēro, ņemot vērā tās likumdošanu un praksi, kā arī jāpanāk šo principu popularizēšana sabiedrībā, īpaši izpildvaras un likumdošanas pārstāvju lokā. Principi galvenokārt domāti profesionāliem tiesnešiem, bet arīdzan piesēdētāji tos var līdzvērtīgi pielietot.

Tiesu varas neatkarība

1. Tiesu varas neatkarību garantē valsts; to nosaka vai nu Konstitūcija, vai arī likumdošana. Tiesu varas neatkarība jāievēro un jārespektē visām valdības un citām institūcijām.

2. Tiesu varas pārstāvjiem jāizspriež tiem nodotās lietas objektīvi, bez ierobežojumiem, blakus ietekmes, iespaidošanas (spiediena), draudiem vai iejaukšanās, tiešas vai netiešas, ko veikusi kāda no pusēm vai kas radusies kāda iemesla rezultātā, balstoties uz dotajiem faktiem un saskaņā ar likumdošanu.

3. Tiesu varas kompetencē ir visas ar tiesu varu saistītās lietas; tai ir ekskluzīvas tiesības izlemt, vai iesniegtā lieta ir tās kompetencē, kā noteikts likumdošanā.

4. Nav pieļaujama nepamatota vai neattaisnojama iejaukšanās tiesas procesa gaitā. Arīdzan tiesas spriedumi nepakļaujas revīzijai. Šis princips neattiecas uz tiem gadījumiem, kad tiesas lēmumu (spriedumu) pārskati, mīkstināšanu vai aizstāšanu pieprasa kompetentas varas institūcijas (iestādes) likumdošanā noteiktā kārtībā.

5. Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu pieņemtā kārtībā tribunālā vai tiesā. Nav pieļaujami tribunāli, kuru darbība neatbilst pieņemtajai tiesas procesu kārtībai, jo to spriedumi būtu pretrunā ar tiesu un tiesu tribunālu tiesisko kārtību.

6. Izstrādātie tiesu varas neatkarības principi garantē tiesas procesa gaitas taisnīgumu (objektivitāti), kā arī abu pušu tiesību ievērošanu.

7. Katrai dalībvalstij jāpanāk, lai nepietrūktu resursu, kas veicinātu tiesu varas funkciju izpildi pilnā apjomā.

Vārda un biedrošanās brīvība

8.Saskaņā ar Vispasaules Cilvēktiesību deklarāciju līdzvērtīgi pārējiem pilsoņiem arī tiesu varas pārstāvjiem ir tiesības uz pulcēšanās, biedrošanās, reliģijas un vārda brīvību, ja vien, izmantojot šīs tiesības, tiesneši vienmēr uzvedīsies tā, lai saglabātu un ievērotu sava amata godu, kā arī tiesu varas objektivitātes un neatkarības principus.

9. Tiesnešiem ir tiesības gan dibināt, gan pārstāvēt tiesnešu un citas asociācijas (biedrības), kas aizsargātu un pārstāvētu to intereses, lai veicinātu to profesionālo apmācību un aizsargātu tiesu varas neatkarību.

Kvalifikācija, atlase un apmācība

10. Izraudzītajiem tiesnešiem un citām ar tiesu varu saistītām personām jābūt spējīgiem pildīt savus dienesta pienākumus, attiecīgi profesionāli apmācītiem un ar juridisko izglītību (kvalifikāciju).

Jebkurai tiesnešu atlases metodei jāaizsargā sistēma no amatu ieņemšanas neatbilstošos (nepiedienīgos) nolūkos. Tiesnešu kandidatūras izvēlamas, nediskriminējot nevienu, t.i., neņemot vērā personas rasi, ādas krāsu, dzimumu, reliģisko, politisko vai cita veida pārliecību, nacionālo vai sociālo piederību, īpašumu un statusu. Prasība, ka tiesneša kandidātam jābūt attiecīgās valsts pilsonim, nav uzskatāma par diskrimināciju.

Dienesta un amata pienākumi

11. Tiesnešu darbības laiks (termiņš), to neatkarība, drošība, adekvāts atalgojums, dienesta pienākumu, pensijas un pensijas vecums tiek aizsargāts ar likumu.

12. Gan ieceltajiem, gan ievēlētajiem tiesnešiem ir garantēts darbības laiks vai nu līdz to obligātajam (mandāta) pensijas vecumam, vai arī amata termiņa beigām.

13. Tiesnešu paaugstināšanai jābūt objektīvu faktoru vadītai, galvenokārt balstoties uz to profesionālajām spējām, pieredzi un prasmi.

14. Lietu piešķiršana vienas tiesas tiesnešiem ir pašas tiesas administrācijas iekšējās kārtības jautājums.

Amata noslēpumu neizpaušana un imunitāte

15. Tiesu varas pārstāvjiem jāievēro profesionālā slepenība attiecībā uz konfidenciālo informāciju, kas iegūta pārrunu laikā un veicot dienesta pienākumus; par šiem jautājumiem tie nedrīkst liecināt arī tiesā.

16. Ja tiesnesis pārsniedzis savas pilnvaras vai arī rīkojies neatbilstoši amata prasībām, viņam tomēr garantēta imunitāte naudas jautājumos. Šis princips nav attiecināms uz disciplinārajiem jautājumiem, kā arī tiesībām uz valdības apelāciju vai kompensāciju.

Disciplīna, darbinieka darbības pārtraukšana

un atcelšana no amata

17. Jebkura tiesneša apsūdzība vai sūdzība par tā tiesisko un profesionālo varēšanu jāizskata kārtīgi un taisnīgi noteiktā kārtībā. Tiesnesim ir tiesības uz taisnīgu tiesas sēdi. Ja tiesnesis neiebilst, lieta tās sākuma stadijā izskatāma konfidenciāli.

18. Tiesnešus var atcelt no amata vai pārtraukt to darbību tikai tad, ja tie nav varējuši pildīt savus pienākumus vai arī to uzvedība pierādījusi, ka tie nevar pildīt savus amata pienākumus.

19. Visi disciplinārie jautājumi, kā arī darbinieku atstādināšana vai atcelšana no amata jāizskata pieņemtā tiesiskā kārtībā.

20. Lēmumi (spriedumi) attiecībā uz disciplīnu, darbinieku atstādināšanu un atcelšanu no amata izskatāmi individuālā kārtībā. Šis princips var neattiekties uz Augstākās tiesas spriedumiem, kā arī likumdošanā pārsniedzot pilnvaras vai līdzīgos gadījumos.

ASV Juristu asociācijas Rīgas pārstāvniecības tulkojums

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 13.12.1985.
Pieņemšanas vieta: 
Ņujorka
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 148, 28.09.1995.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
1183
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)