Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Konvencija par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā, 1971

Augstās Līgumslēdzējas puses,

Ņemot vērā, ka 1960.gada 29.jūlija Parīzes konvencija par civilo atbildību kodolenerģijas jomā un tās 1964.gada 28.janvāra Papildus protokols (turpmāk minēta kā "Parīzes konvencija") un 1963.gada 21.maija Vīnes konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem (turpmāk minēta kā "Vīnes konvencija") paredz, ka gadījumā, ja kodolmateriālu jūras pārvadājuma gaitā, ko aptver šīs Konvencijas, notikušais kodolincidents ir izraisījis kaitējumu, atbildīgā persona par šādu kaitējumu ir kodoliekārtas operators,

Ņemot vērā, ka līdzīgi nosacījumi ir atsevišķu valstu spēkā esošajos nacionālajos normatīvajos aktos,

Ņemot vērā, ka tomēr tiek piemērota jebkura iepriekšēja starptautiskā konvencija jūras transporta jomā,

Vēlēdamies nodrošināt, ka tikai kodoliekārtas operators būs atbildīgs par kodolmateriāla jūras pārvadājuma gaitā notiekošā kodolincidenta izraisīto kaitējumu,

Vienojušās par turpmāko:

 

1. pants

Jebkuru personu, kas uzskatāma par atbildīgu par kodolincidenta izraisīto kaitējumu, pamatojoties uz jūras transporta jomā izmantojamo starptautisko konvenciju vai nacionālo normatīvo aktu, atbrīvo no šādas atbildības:

(a) ja kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šādu kaitējumu saskaņā ar Parīzes vai Vīnes konvenciju, vai

(b) ja kodoliekārtas operators ir atbildīgs par šādu kaitējumu, pamatojoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka atbildību par šādu kaitējumu, ja šādi akti ir visādā ziņā tikpat labvēlīgi personām, kuras var ciest no kaitējuma, kā Parīzes vai Vīnes konvencija.

 

2.pants

1. 1.pantā paredzētā atbrīvošana tiek pielietota arī par kodolincidenta izraisīto kaitējumu:

(a) pašai kodoliekārtai vai jebkuram īpašumam šīs iekārtas atrašanās vietā, kas tiek lietots vai tiks lietots attiecībā uz šo iekārtu, vai

(b) transporta līdzekļiem, kuros kodolmateriāls atradies kodolincidenta laikā,

par kuru kodoliekārtas operators nav atbildīgs, jo viņa atbildība par šādu kaitējumu ir izslēgta atbilstoši Parīzes vai Vīnes konvencijas nosacījumiem, vai 1.b pantā noteiktajos gadījumos ar līdzvērtīgiem nacionālajos normatīvajos aktos minētiem nosacījumiem.

2. 1.punkta nosacījumi tomēr neietekmē jebkura indivīda atbildību, kurš ir izraisījis kaitējumu, nolaidīgi rīkojoties, nolūkā radīt kaitējumu.

 

3.pants

Šīs Konvencijas nosacījumi neietekmē kodolkuģa operatora atbildību par kodolincidenta izraisīto kaitējumu, kas ir saistīts ar šāda kuģa kodoldegvielu vai šādā kuģī radītiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem.

 

4.pants

Datumā, kad šo Konvenciju atklāj parakstīšanai, šī Konvencija aizstāj jebkuras starptautiskās konvencijas jūras transporta jomā, kas ir spēkā esošas vai atklātas parakstīšanai, ratifikācijai vai apstiprināšanai, bet tikai tad, ja šīs konvencijas ir pretrunā ar to; tomēr nekas šajā pantā neietekmē šīs Konvencijas Līgumslēdzēju pušu saistības, kas rodas saskaņā ar šādām starptautiskām konvencijām, pret valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībvalstis.

 

5.pants

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Briselē un paliks atklāta parakstīšanai Londonā Starpvaldību jūras konsultatīvās organizācijas galvenajā mītnē (turpmāk minēta kā "Organizācija") līdz 1972.gada 31.decembrim un pēc tam paliks atklāta, lai pievienotos.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis vai jebkuras Specializētu aģentūru dalībvalstis, vai jebkuras Starptautiskās atomenerģijas aģentūras dalībvalstis, vai jebkuras Starptautiskās Tiesas statūtu puses var kļūt par šīs Konvencijas pusēm ar:

(a) parakstu bez atrunas attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai pieņemšanu;

(b) parakstu pakļautu ratifikācijai, akceptēšanai vai pieņemšanai, pievienojoties ar ratifikāciju, akceptēšanu vai pieņemšanu; vai

(c) pievienošanos.

3. Ratifikāciju, akceptēšanu, pieņemšanu vai pievienošanos realizē ar šim nolūkam oficiāla dokumenta nodošanu glabāšanā Organizācijas ģenerālsekretāram.

 

6.pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā no datuma, kad piecas valstis vai nu to ir parakstījušas bez atrunas attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai pieņemšanu vai ir nodevušas glabāšanā ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentus Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Jebkurai valstij, kura pēc tam šo Konvenciju paraksta bez atrunas attiecībā uz ratifikāciju, akceptēšanu vai pieņemšanu vai nodod glabāšanā ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentu, Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc šādas parakstīšanas vai nodošanas glabāšanā datuma.

 

7.pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse šo Konvenciju var denonsēt jebkurā laikā pēc datuma, kad Konvencija stājas spēkā šajā valstī.

2. Denonsēšanu veic ar rakstiska paziņojuma nodošanu Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada vai pēc tāda ilgāka laika perioda, kas var tikt noteikts paziņojumā, no brīža kad Organizācijas ģenerālsekretārs saņēmis to.

4. Neskatoties uz Līgumslēdzējas puses veikto denonsēšanu atbilstoši šim pantam, šīs Konvencijas nosacījumus turpina pielietot jebkuram kodolincidenta izraisītam kaitējumam, kas notiek pirms denonsēšanas spēkā stāšanās.

 

8.pants

1. Apvienoto Nāciju Organizācija, kur tā ir teritorijas pārvaldošā institūcija, vai jebkura šīs Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas ir atbildīga par teritorijas starptautiskajām attiecībām, jebkurā laikā var rakstiski paziņot Organizācijas ģenerālsekretāram par šīs Konvencijas ieviešanu šajā teritorijā.

2. Šī Konvencija no paziņojuma saņemšanas datuma vai no cita datuma, kas var tikt noteikts paziņojumā, tiek ieviesta tajā minētajā teritorijā.

3. Apvienoto Nāciju Organizācija vai jebkura Līgumslēdzēja puse, kura ir pieņēmusi deklarāciju saskaņā ar šī panta 1.punktu, jebkurā laikā pēc Konvencijas ieviešanas datuma jebkurā teritorijā var rakstiski paziņot Organizācijas ģenerālsekretāram par šīs Konvencijas ieviešanas pārtraukšanu jebkurā paziņojumā nosauktajā teritorijā.

4. Šo Konvenciju pārtrauc ieviest jebkurā paziņojumā pieminētajā teritorijā pēc viena gada vai pēc tāda ilgāka laika perioda, kāds var būt tur noteikts, pēc datuma, kad Organizācijas ģenerālsekretārs saņem paziņojumu.

 

9.pants

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar mērķi pārstrādāt vai labot šo Konvenciju.

2. Organizācija sasauc šīs Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferenci, lai pārstrādātu vai labotu pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu lūguma.

 

10.pants

Līgumslēdzēja puse var izteikt atrunas atbilstoši tām, kuras puse izdarījusi saskaņā ar Parīzes vai Vīnes konvenciju. Atruna var tikt izteikta vienlaikus ar parakstīšanu, ratifikāciju, akceptēšanu, pieņemšanu vai pievienošanos.

 

11.pants

1. Šo Konvenciju nodod glabāšanā Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Organizācijas ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kuras ir parakstījušas vai pievienojušās šai Konvencijai, par:

(i) katru jaunu parakstu un katru dokumenta nodošanu glabāšanā kopā ar datumu;

(ii) jebkuru atrunu, kas izteikta saskaņā ar šo Konvenciju;

(iii) šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu;

(iv) jebkuru šīs Konvencijas denonsēšanu un datumu, kurā tā stājas spēkā;

(v) šīs Konvencijas ieviešanu jebkurā teritorijā saskaņā ar 8.panta 1.punktu un par šādas ieviešanas izbeigšanu saskaņā ar tā panta 4.punktu, katrā gadījumā paziņojot datumu, kurā šī Konvencija ir ieviesta vai pārtraukta ieviest;

(b) nosūtot apliecinātus šīs Konvencijas pareizus norakstus visām valstīm, kuras ir šo Konvenciju parakstījušas, un visām valstīm, kuras ir pievienojušās šai Konvencijai.

3. Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātu pareizu norakstu Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam reģistrācijai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102.pantu.

 

12.pants

Šīs Konvencijas oriģināls ir angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Oficiālu tulkojumu krievu un spāņu valodā sagatavo Organizācijas sekretariāts un nodod glabāšanā kopā ar parakstīto oriģinālu.

Par apliecinājumu tam, apakšā parakstījušies, kas atbilstošas Valdības pienācīgi pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Briselē 1971.gada septiņpadsmitajā decembrī.

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 17.12.1971.
Stājas spēkā:
 15.06.1995.
Pievienošanās:
 15.06.1995.
Pieņemšanas vieta: 
Vīne
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 186, 21.12.2001.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1098
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"