Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Starptautiskā konvencija par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem

Pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja 1973.gada 30.novembrī

Stājusies spēkā 1976.gada 18.jūlijā

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

atgādinādamas Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumus, saskaņā ar kuriem visas Dalībvalstis apņēmās veikt kopīgus un patstāvīgus pasākumus sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai panāktu cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirībām,

ievērodamas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas nosaka, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās, un katram cilvēkam jābūt visām tiesībām un brīvībām, kas pasludinātas deklarācijā, bez jebkādām rases, ādas krāsas vai nacionālās piederības atšķirībām,

ievērodamas Deklarāciju par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām, kurā Ģenerālā Asambleja paziņoja, ka atbrīvošanās process nav apturams un pagriežams atpakaļ un ka cilvēka pašcieņas, progresa un taisnības interesēs koloniālisms un jebkura ar to saistītā segregācijas un diskriminācijas prakse jālikvidē,

atzīmēdamas, ka atbilstoši Starptautiskajai konvencijai par jebkuru rasu diskriminācijas izskaušanu, valstis īpaši nosoda rasu segregāciju un aparteīdu un apņemas novērst, aizliegt un izskaust jebkādu šāda veida praksi to jurisdikcijā esošajās teritorijās,

atzīmēdamas, ka Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to dažas darbības, kurus var kvalificēt arī kā aparteīdu, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir noziedzīgs nodarījums,

atzīmēdamas, ka Konvencijā par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci "necilvēcīgas darbības, kas ir aparteīda politikas sekas", kvalificēts kā noziegums pret cilvēci,

atzīmēdamas, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja ir pieņēmusi virkni rezolūciju, kurās aparteīda politika un prakse tiek uzskatīta par noziegumu pret cilvēci,

atzīmēdamas, ka Drošības Padome uzsvērusi, ka aparteīds, joprojām pieaugot un vēršoties plašumā, rada nopietnus šķēršļus un draudus starptautiskajam mieram un drošībai,

būdamas pārliecinātas, ka Starptautiskā Konvencija par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem dos iespēju veikt jaunus efektīvus pasākumus starptautiskajā un nacionālajā līmenī, lai likvidētu aparteīda noziegumus un sodītu par tiem,

ir vienojušās par sekojošo:

I pants

1. Šīs Konvencijas Dalībvalstis paziņo, ka aparteīds ir noziegums pret cilvēci un ka necilvēcīgie akti, kas ir aparteīda un tam līdzīgās rasu segregācijas un diskriminācijas politikas un prakses sekas un kas noteikti šīs Konvencijas II pantā, ir noziedzīgs nodarījums, kas pārkāpj starptautisko tiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus un rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai.

2. Organizācijas, iestādes un atsevišķas personas, kas izdarījušas aparteīda noziegumu, šīs Konvencijas Dalībvalstis pasludina par noziedzīgām.

II pants

Šajā Konvencijā ar terminu "aparteīda noziegums", kurš ietver aparteīdam līdzīgu rasu segregācijas un diskriminācijas politiku un praksi, kāda tiek realizēta Dienvidāfrikā, apzīmē sekojošus necilvēcīgus aktus, kas izdarīti nolūkā nodibināt un uzturēt vienas cilvēku rases grupas kundzību pār citu cilvēku rases grupu un tās sistemātisku apspiešanu:

a) tiesību uz dzīvi un personas brīvību atņemšana rases grupas vai grupu locekļiem:

(i) noslepkavojot rases grupas vai grupu locekļus,

(ii) nodarot rases grupai vai grupu locekļiem nopietnus miesas bojājumus vai radot garīgus traucējumus, apdraudot viņu brīvību vai pašcieņu vai spīdzinot tos, vai nežēlīgi, necilvēcīgi vai cieņu pazemojoši apejoties ar tiem vai sodot tos,

(iii) patvaļīgi arestējot un nelikumīgi turot ieslodzījumā rases grupas vai grupu locekļus;

b) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana rases grupai vai grupām, lai tās pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu;

c) jebkādi likumdošanas vai citāda rakstura pasākumi, lai kavētu rases grupas vai grupu līdzdalību valsts politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, tīša tādu apstākļu radīšana, kas liek šķēršļus šādas grupas vai grupu pilnīgai attīstībai, it īpaši, atņemot rases grupas vai grupu locekļiem cilvēka pamattiesības un brīvības, ieskaitot arī tiesības uz darbu, uz atzītu arodbiedrību dibināšanu, tiesības uz izglītību, tiesības atstāt savu valsti un atgriezties tajā, tiesības uz pilsonību, tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu, tiesības brīvi palikt pie savas pārliecības un brīvi to paust, tiesības uz miermīlīgu sapulču un biedrošanās brīvību;

d) jebkādi pasākumi, tai skaitā arī likumdošanas, kas vērsti uz iedzīvotāju sadalīšanu pēc rases pazīmēm, izveidojot rases grupas vai grupu locekļiem izolētus rezervātus un geto, jauktu laulību aizliegšana starp dažādu rasu grupu locekļiem, rases grupai vai grupām vai to locekļiem piederošā zemes īpašuma ekspropriācija;

e) rases grupas vai grupu locekļu darba spēka ekspluatācija, tai skaitā, izmantojot piespiedu darbu;

f) organizāciju un personu vajāšana par uzstāšanos pret aparteīdu, atņemot tām pamattiesības un brīvības.

III pants

Starptautiskajai kriminālatbildībai neatkarīgi no motīviem ir pakļautas personas - organizāciju un iestāžu locekles, kā arī valstu pārstāvji, kas dzīvo valsts teritorijā, kur šie nodarījumi izdarīti, vai jebkurā citā valstī, kur minētās personas:

a) izdarījušas šīs Konvencijas II pantā minētās darbības, bijušas to līdzdalībnieces, tiešās uzkūdītājas vai viņām bija nodoms to izdarīt;

b) tieši atbalstījušas, veicinājušas aparteīda nozieguma izdarīšanu vai sadarbojušās tā izdarīšanā.

IV pants

Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas:

a) veikt jebkurus likumdošanas vai citus pasākumus, lai likvidētu un novērstu aparteīda nozieguma un tam līdzīgās segregācijas politikas vai tās izpausmju veicināšanu un sodītu tajā vainīgās personas;

b) veikt likumdošanas, tiesas un administratīvus pasākumus, lai vajātu, sauktu pie atbildības un sodītu, saskaņā ar to jurisdikciju, personas, kuras atbild vai kuras tiek apsūdzētas par to, ka izdarījušas šīs Konvencijas II pantā minētās darbības, neatkarīgi no tā, vai šīs personas atrodas tās valsts teritorijā, kurā tiek izdarītas attiecīgās darbības, vai ir šīs vai citas valsts pilsoņi vai personas bez pilsonības.

V pants

Šīs Konvencijas II pantā minēto darbību izdarīšanā apsūdzētās personas var nodot jebkuras šīs Konvencijas Dalībvalsts, kas var iegūt jurisdikcijas tiesības attiecībā uz apsūdzētajām personām, kompetentai tiesai vai arī starptautiskajam krimināltribunālam, kā jurisdikcijā ir Dalībvalstis, kas tā jurisdikcijai piekritušas.

VI pants

Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas atzīt un izpildīt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem Drošības Padomes pieņemtos lēmumus, kas vērsti uz aparteīda noziegumu novēršanu, likvidēšanu un sodīšanu par to, kā arī veicināt citu Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetento institūciju lēmumu, kas pieņemti šīs Konvencijas mērķu īstenošanai, izpildīšanu.

VII pants

1. Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas iesniegt saskaņā ar IX pantu nodibinātajai grupai periodiskus ziņojumus par likumdošanas, tiesas, administratīvajiem vai citiem veiktajiem pasākumiem, lai izpildītu šīs Konvencijas noteikumus.

2. Šo ziņojumu kopijas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra starpniecību nosūta Speciālajai aparteīda komitejai.

VIII pants

Ikviena šīs Konvencijas Dalībvalsts var griezties pie jebkuras Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetentas institūcijas ar prasību veikt saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu noteikumiem visus pēc tās uzskatiem nepieciešamos pasākumus aparteīda nozieguma novēršanai un likvidēšanai.

IX pants

1. Saskaņā ar VII pantu iesniegto ziņojumu izskatīšanai Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs nozīmē grupu triju šīs komisijas locekļu, kuri vienlaikus ir arī šīs Konvencijas Dalībvalstu pārstāvji, sastāvā.

2. Ja Cilvēktiesību komisijas locekļu vidū nav šīs Konvencijas Dalībvalstu pārstāvju vai to ir mazāk par trim, tad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs, konsultējoties ar visām šīs Konvencijas Dalībvalstīm, nosaka tādas Dalībvalsts pārstāvi vai Dalībvalstu pārstāvjus, kas nav Cilvēktiesību komisijas locekļi, darbam saskaņā ar šī panta 1.daļu izveidotajā grupā līdz Konvencijas Dalībvalstu pārstāvju ievēlēšanai Cilvēka tiesību komisijā.

3. Ziņojumu, kas iesniegti saskaņā ar VII pantu, izskatīšanai grupa var sanākt ne ilgāk kā uz piecām dienām pirms Cilvēktiesību komisijas sesijas sākuma vai pēc tās beigām.

X pants

1. Šīs Konvencijas Dalībvalsts pilnvaro Cilvēktiesību komisiju:

a) lūgt Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijas, nosūtot saskaņā ar Starptautiskās konvencijas par jebkuru rasu diskriminācijas izskaušanu 15.pantu petīcijas kopijas, pievērst uzmanību sūdzībām par šīs Konvencijas II pantā minētajām darbībām;

b) pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetento institūciju ziņojumiem un šīs Konvencijas Dalībvalstu periodiskajiem ziņojumiem, sastādīt to personu, organizāciju, iestāžu un valstu pārstāvju sarakstu, kam kā paredzams, ir jāatbild par šīs Konvencijas II pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī to sarakstu, pret kuriem šīs Konvencijas Dalībvalstis veic tiesvedību;

c) pieprasīt no Apvienoto Nāciju Organizācijas kompetentajām institūcijām informāciju par to iestāžu veiktajiem pasākumiem, kas atbild par pārvaldi aizbilstamās teritorijās, teritorijās, kurās nav pašpārvaldes, un visās citās teritorijās, uz kurām attiecas Ģenerālās Asamblejas 1960.gada 14.decembra 1514.(XV) rezolūcija attiecībā par personām, kuras, kā paredzams, ir atbildīgas par šīs Konvencijas II pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un, iespējams, atrodas to teritoriālās un administratīvās jurisdikcijas robežās.

2. Līdz Ģenerālās Asamblejas 1514.(XV) rezolūcijā ietvertās Deklarācijas par neatkarības piešķiršanu koloniālajām valstīm un tautām mērķu sasniegšanai šīs Konvencijas noteikumi nekādā ziņā neierobežo petīciju iesniegšanas tiesības, kas šīm tautām piešķirtas saskaņā ar citiem starptautiskajiem dokumentiem vai kuras tām piešķīrusi Apvienoto Nāciju Organizācija un tās specializētās iestādes.

XI pants

1. Šīs Konvencijas II pantā minētās darbības nav atzīstamas par politiskiem noziegumiem jautājumos, kas attiecas uz izdošanu.

2. Šīs Konvencijas Dalībvalstis apņemas šajos gadījumos izdošanu realizēt atbilstoši to normatīvajiem aktiem un spēkā esošajiem līgumiem.

XII pants

Strīdi starp Dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretēšanu, piemērošanu vai izpildīšanu, kas nav atrisināti sarunu ceļā, pēc valstu - strīda pušu lūguma tiek nodoti Starptautiskajai tiesai, ja strīda puses nav vienojušās par citādu strīda noregulēšanas veidu.

XIII pants

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm. Jebkura valsts, kas to neparaksta līdz tās spēkā stāšanās brīdim, var tai pievienoties.

XIV pants

1. Šī Konvencija jāratificē. Ratifikācijas raksti deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Šai Konvencijai pievienojas, nododot pievienošanās dokumentu glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

XV pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc divdesmitā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Katrai valstij, kas ratificē šo Konvenciju vai tai pievienojas pēc divdesmitā ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas raksta vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.

XVI pants

Dalībvalsts var šo Konvenciju denonsēt, rakstveidā par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. Denonsācija stājas spēkā pēc gada no dienas, kad Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

XVII pants

1. Ikviena Dalībvalsts jebkurā laikā var iesniegt rakstveidā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram paziņojumu par šīs Konvencijas revidēšanu.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņem lēmumu par to, kādi pasākumi, ja tie nepieciešami, jāveic saskaņā ar šādu paziņojumu.

XVIII pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs informē visas valstis par:

a) parakstīšanu, ratifikāciju un pievienošanos saskaņā ar XIII un XIV pantiem;

b) šīs Konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar XV pantu;

c) denonsācijām saskaņā ar XVI pantu;

d) paziņojumiem saskaņā ar XVII pantu.

XIX pants

1. Šī Konvencija, kuras teksti ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, glabājas Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta šīs Konvencijas apstiprinātās kopijas visām valstīm.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 30.11.1973.
Stājas spēkā:
 18.07.1976.
Pievienošanās:
 14.04.1992.
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 170 (2745), 21.11.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
1097
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva