Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

1979.gada Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību

 

Līgumslēdzējas puses,

Atzīstot, ka savvaļas dzīvnieki savā neskaitāmajā daudzveidībā ir neaizstājama zemeslodes dabas sistēmas daļa, kas jāsaglabā cilvēces labā;

Apzinoties, ka katra cilvēku paaudze glabā zemeslodes resursus nākamajām paaudzēm un tās pienākums ir nodrošināt šī mantojuma saglabāšanu, bet tur, kur to izmanto, tā saprātīgu izmantošanu;

Apzinoties savvaļas dzīvnieku pieaugošo nozīmi no apkārtējās vides, ekoloģijas, ģenētikas, zinātnes, estētikas, atpūtas, kultūras un izglītības, kā arī sociālajiem un ekonomiskajiem viedokļiem;

Rūpējoties, it sevišķi par tām savvaļas dzīvnieku sugām, kas migrē pāri vai ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām;

Atzīstot, ka valstis ir un tām jābūt to savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu aizsargātājām, kuras mājo to nacionālās jurisdikcijas robežās vai šķērso tās;

Pārliecināti, ka migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu saglabāšana un efektīva apsaimniekošana prasa kopīgu rīcību no visām valstīm, kuru nacionālās jurisdikcijas robežās šādas sugas pavada kādu savas dzīves cikla daļu;

Atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē "Par cilvēka apkārtējās vides problēmām" (Stokholma, 1972. gads) pieņemto un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 27. sesijā ar gandarījumu minēto Rīcības plāna 32. rekomendāciju,

Vienojās par sekojošo:

I pants

Jēdzienu skaidrojumi

1. Šīs Konvencijas mērķiem:

a) "Migrējoša suga" nozīmē visu populāciju vai arī ģeogrāfiski nošķirtu jebkuras savvaļas dzīvnieku sugas vai zemāka taksona populācijas daļu, kuras nozīmīga daļa cikliski un nemainīgi šķērso vienu vai vairāku nacionālo jurisdikciju robežas;

b) "Migrējošo sugu aizsardzības statuss" nozīmē uz migrējošo sugu darbojošos ietekmju kopumu, kurš var iespaidot to izplatību un skaitu ilgākā laika periodā;

c) "Aizsardzības statuss" skaitās "labvēlīgs" ja,

1) dati par populācijas dinamiku norāda, ka migrējošā suga ilgā laika periodā paliks savu ekosistēmu dzīvotspējīga sastāvdaļa;

2) migrējošās sugas areāla samazināšanās nenotiek patreiz un nav paredzama ilgā laika periodā;

3) patreiz un tuvākā nākotnē būs pietiekami dzīves vides, lai saglabātu migrējošās sugas populāciju ilgā laika periodā;

4) migrējošās sugas izplatība un apjoms tuvojas tai sfērai un līmeņiem, kas izveidojušies vēsturiski, kādos eksistē ilgtspējīgas ekosistēmas un atbilst dabas apsaimniekošanai;

d) "Aizsardzības statuss" skaitās "nelabvēlīgs", ja kāds no šī punkta "c" apakšpunktā norādītajiem noteikumiem netiek ievērots;

e) "Apdraudēta" attiecībā uz noteiktu migrējošo sugu nozīmē, ka šī suga ir apdraudēta izzušanai visā tās areālā vai arī tā ievērojamā daļā;

f) "Areāls" nozīmē visu sauszemes vai ūdens teritoriju, ko migrējošās sugas apdzīvo, uz laiku tajā uzturas, šķērso vai pārlido jebkurā laikā normālas migrācijas gaitā;

g) "Dzīves vide" nozīmē jebkuru teritoriju migrējošās sugas areālā ar šai sugai piemērotiem dzīves apstākļiem;

h) "Areāla valsts" attiecībā uz konkrētu migrējošo sugu apzīmē jebkuru valsti (kur tas ir mērķtiecīgi, jebkuru citu "Pusi", kas minēta šī punkta apakšpunktā "k"), kura realizē jurisdikciju kādā šīs sugas areāla daļā, vai valsti, zem kuras karoga esoši kuģi nodarbojas ar minētās migrējošās sugas ieguvi ārpus valsts jurisdikcijas robežām;

i) "Ieguve" nozīmē ieguvi, medīšanu, zveju, ķeršanu, baidīšanu, mērķtiecīgu iznīcināšanu, vai arī šādu darbību mēģinājumu;

j) "Līgums" nozīmē starptautisku vienošanos par vienas vai vairāku migrējošo sugu saglabāšanu atbilstoši šīs Konvencijas IV un V pantam;

k) "Puse" apzīmē valsti vai jebkuru citu suverēnu valstu veidotu reģionālās ekonomiskās integrācijas organizāciju, kura ir kompetenta apspriešanai un starptautiskās vienošanās noslēgšanai un pildīšanai par jautājumiem, kurus aptver šī Konvencija un attiecībā uz kuriem šī Konvencija ir spēkā.

2. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuras ir šīs Konvencijas Puses, jautājumos, kas ir to kompetencē, savā vārdā jāizmanto tiesības un jāpilda saistības, kas organizāciju dalībvalstīm izriet no šīs Konvencijas. Šajos gadījumos organizāciju dalībvalstis nevar izmantot savas tiesības katra atsevišķi.

3. Gadījumos, kad šī Konvencija paredz "klātesošām un balsošanā piedalījušāmies Pusēm" lēmuma pieņemšanu ar divu trešdaļu balsu vairākumu vai arī vienbalsīgi, tas jāsaprot "klātesošās Puses balsojušas "par" vai "pret"". Nosakot vairākumu, Puses, kuras balsošanā atturējušās, nav jāpieskaita "klātesošām un balsošanā piedalījušāmies Pusēm".

II pants

Pamatprincipi

1. Puses atzīst migrējošo sugu saglabāšanas nozīmīgumu un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošanu starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams un ir mērķtiecīgi, sevišķu uzmanību veltījot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs kā arī veicot individuālā kārtā vai sadarbībā atbilstošus pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai.

2. Puses atzīst nepieciešamību veikt pasākumus, lai izvairītos no tā, ka kāda migrējošā suga tiek apdraudēta.

3. Pusēm īpaši:

a) jāveicina, jānodarbojas un jāatbalsta zinātniskie pētījumi, kas saistīti ar migrējošām sugām;

b) jācenšas, lai nodrošinātu tūlītēju I pielikumā iekļauto migrējošo sugu aizsardzību;

c) jācenšas, lai noslēgtu Līgumus par II pielikumā iekļauto migrējošo sugu sugu aizsardzību un apsaimniekošanu.

III pants

Apdraudētās migrējošās sugas: I pielikums

1. I pielikumā jāiekļauj apdraudētās migrējošās sugas;

2. Migrējošo sugu var iekļaut I pielikumā ar noteikumu, ka eksistē pietiekami pierādījumi, ieskaitot iespējami pilnīgus zinātniskos datus, kas norāda, ka suga ir apdraudēta.

3. Migrējošo sugu var izslēgt no I pielikuma, ja Pušu Konference konstatēs, ka:

a) eksistē ticami pierādījumi, tai skaitā iespējami pilnīgi zinātniskie dati, kas norāda uz to, ka suga vairs nav apdraudēta, un

b) suga, pēc visa spriežot, vairs nekļūs apdraudēta sakarā ar aizsardzības pārtraukšanu, to izslēdzot no I pielikuma.

4. Pusēm, kuras ir I pielikumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, jācenšas:

a) aizsargāt un, ja tas ir iespējams un lietderīgi, atjaunot tās dzīves vides, kuras ir nozīmīgas, lai pasargātu sugas no izzušanas draudiem;

b) aizkavēt, novērst, kompensēt vai pēc iespējas samazināt darbību vai traucējumu negatīvās sekas, kas nopietni apgrūtina, vai pat aizkavē sugu migrāciju;

c) pēc iespējas un tur, kur tas ir lietderīgi, novērst, samazināt vai regulēt faktorus, kas apdraud vai iespējams var vēl vairāk apdraudēt šīs sugas. Šeit ietilpst stingra introdukcijas kontrole vai jau introducētu eksotisko sugu apsaimniekošana, iznīcināšana.

5. Pusēm, kuras ir I pielikumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, jāaizliedz šo sugu dzīvnieku ieguve. Šim aizliegumam pieļaujami izņēmumi tikai gadījumos, ja:

a) ieguve kalpo zinātniskiem mērķiem;

b) ieguve notiek ar mērķi veicināt sugas atražošanu vai izdzīvošanu;

c) ieguve notiek ar mērķi- apmierināt šīs sugas tradicionālo izmantotāju eksistences vajadzības; vai

d) to prasa ārkārtēji apstākļi; ar noteikumu, ka šādi izņēmumi ir precīzi pēc satura un ierobežoti telpā un laikā. Šāda ieguve nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt aizsargājamo sugu.

6. Pušu Konference var rekomendēt Pusēm, kuras ir I pielikumā iekļauto migrējošo sugu areāla valsts, veikt tālākus pasākumus, kas atzīti par piemērotiem, lai sniegtu labumu šīm sugām.

7. Pusēm iespējami ātri, jāinformē Sekretariāts par jebkuriem izņēmumiem, kas pieļauti attiecībā uz šī panta 5. punktu.

IV pants

Migrējošās sugas, kuras var būt Līgumu subjekts: II pielikums

1. II pielikumā iekļautas migrējošās sugas, kurām ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuru aizsardzībai un apsaimniekošanai nepieciešamas starptautiskās vienošanās, kā arī tās sugas, kuru aizsardzības statusu varētu ievērojami uzlabot starptautiskā sadarbība, ko varētu sasniegt ar starptautisku vienošanos.

2. Migrējošā suga var tikt vienlaicīgi iekļauta I un II pielikumā, ja tas ir nepieciešams.

3. Pusēm, kuras ir II pielikumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis, jācenšas noslēgt Līgumi, kas varētu dot labumu sugām, priekšroku dodot tām sugām, kurām ir nelabvēlīgāks aizsardzības statuss.

4. Puses tiek aicinātas noslēgt līgumus par savvaļas dzīvnieku jebkuru populāciju, vai arī jebkuru ģeogrāfiski norobežotu sugas populācijas daļu vai zemāku taksonu, kura pārstāvji periodiski šķērso vienu vai vairāku nacionālo jurisdikciju robežas.

5. Katra atbilstoši šī panta nosacījumiem noslēgta Līguma kopija jānosūta Sekretariātam.

V pants

Līgumu pamatprincipi

1. Katra līguma mērķis ir migrējošās sugas labvēlīga aizsardzības statusa atjaunošana vai nodrošināšana. Katram Līgumam jāietver tie migrējošās sugas saglabāšanas un apsaimniekošanas aspekti, kuri kalpo šī mērķa sasniegšanai.

2. Katram līgumam jāaptver viss migrējošās sugas areāls un jābūt pieejamam visām šīs sugas areāla valstīm, lai pievienotos neatkarīgi no tā, vai valstis ir vai nav Konvencijas Puses.

3. Līgumam jāietver, kur tas iespējams, vairāk kā vienu migrējošo sugu.

4. Katram Līgumam nepieciešams:

a) norādīt ietvertās migrējošās sugas;

b) aprakstīt migrējošās sugas areālu un migrācijas ceļu;

c) paredzēt, ka katra Puse iecels savu nacionālo institūciju, kas atbildēs par Līguma realizēšanu;

d) vajadzības gadījumā radīt atbilstošu mehānismu Līguma mērķu sasniegšanas veicināšanai, tās efektivitātes kontrolei un ziņojumu sagatavošanai Pušu Konferencei;

e) paredzēt procedūras strīdu atrisināšanai starp līgumslēdzējām Pusēm;

f) vismaz aizliegt jebkuru vaļveidīgo kārtas migrējošo sugu ieguvi, kuru neatļauj jebkura cita daudzpusēja vienošanās, un paredzēt iespēju pievienoties šim Līgumam valstīm, kuras nav šīs sugas areāla valstis.

5. Kur tas atbilst un iespējams, katram Līgumam, taču neaprobežojoties tikai ar to, jāparedz:

a) dotās migrējošās sugas aizsardzības statusa periodiska pārskatīšana un to faktoru noteikšana, kuri var kaitēt šim statusam;

b) aizsardzības un apsaimniekošanas plānu koordinēšana;

c) pētījumi par šīs migrējošās sugas ekoloģiju un populācijas dinamiku, sevišķi ņemot vērā migrāciju;

d) informācijas apmaiņu par šo migrējošo sugu, sevišķu uzmanību veltot pētījumu rezultātu un atbilstošo statistisko datu apmaiņai;

e) tādas dzīves vides saglabāšana, kas ir nozīmīga, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu, un, ja iespējams un nepieciešams, tās atjaunošana, kā arī šādas dzīves dzīves vides aizsardzība no traucējumiem, ieskaitot stingru eksotisko sugu introdukcijas, vai jau introducēto, migrējošām sugām kaitīgo, eksotisko sugu kontroli;

f) piemērota, attiecībā pret migrāciju ceļiem atbilstošā veidā izvietota, dzīves vides tīklojuma uzturēšana;

g) kad tas ir vēlams, jaunas, migrējošai sugai labvēlīgas dzīves vides radīšana vai migrējošās sugas reintrodukcija labvēlīgā dzīves vidē;

h) iespēja pārtraukt vai maksimāli kompensēt darbības un novērst šķēršļus, kas traucē vai apgrūtina migrāciju;

i) novērst, samazināt un kontrolēt migrējošajai sugai kaitīgu vielu izplūdi migrējošās sugas dzīves vidē.

j) uz saprātīgiem ekoloģiskajiem principiem pamatotus migrējošo sugu ieguves kontroles un vadības pasākumi;

k) pasākumi, kas koordinētu darbību nelikumīgas ieguves novēršanai;

l) informācijas apmaiņa par nopietniem draudiem migrējošām sugām;

m) ārkārtēji pasākumi, lai varētu ātri un būtiski pastiprināt aizsardzību, gadījumā, ja migrējošās sugas aizsardzības statuss pakļauts nopietnai negatīvai ietekmei; un

n) plašas sabiedrības iepazīstināšana ar Līguma saturu un mērķiem.

VI pants

Areāla valstis

1. Sekretariāts pastāvīgi atjauno I un II pielikumā ietverto migrējošo sugu areāla valstu sarakstu, izmantojot no Pusēm saņemto informāciju.

2. Pusēm jāinformē Sekretariāts par to, attiecībā uz kādām I un II pielikumā ietvertajām migrējošām sugām, tās sevi uzskata par areāla valstīm, iekļaujot informāciju par kuģiem, kuri peld zem šīs valsts karoga un nodarbojas ar migrējošo sugu ieguvi ārpus nacionālās jurisdikcijas robežām, kā arī, kur tas iespējams, par šādas ieguves plāniem nākotnē.

3. Pusēm, kuras ir I un II pielikumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstis ar Sekretariāta palīdzību jāinformē Pušu Konference ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms kārtējās Konferences sanāksme par tās veiktajiem pasākumiem, lai realizētu Konvencijas nosacījumus attiecībā uz šīm sugām.

VII pants

Pušu Konference

1. Pušu Konferencei jābūt šīs Konvencijas lēmējinstitūcijai.

2. Sekretariāts sasauc Pušu Konferenci ne vēlāk kā divus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā.

3. Pēc tam Sekretariātam jāsasauc regulāras Pušu Konferences ne retāk kā vienu reizi trijos gados, ja Pušu Konference nepieņem citu lēmumu, un ārkārtas sanāksmes jebkurā laikā, ja to rakstiski pieprasa vismaz viena trešā daļa Pušu.

4. Pušu Konferencei jānosaka un regulāri jāpārskata Konvencijas finansiālie noteikumi. Katrā regulārā Pušu Konferencē pieņem nākamā finansu perioda budžetu. Katrai Pusei jāizdara sava iemaksa budžetā atbilstoši Konferences noteiktajam apjomam. Finansiālie noteikumi, ieskaitot budžeta nolikumu, iemaksu apjumu un izmaiņas tajā, jāpieņem ar klātesošo un balsošanā piedalījušos Pušu vienbalsīgu lēmumu.

5. Pušu Konferencei katrā sanāksmē jāizskata Konvencijas realizācija, it sevišķi:

a) izskatīt un novērtēt migrējošo sugu aizsardzības statusu;

b) izskatīt rezultātus migrējošo sugu saglabāšanā, sevišķi I un III pielikumā iekļautajām sugām;

c) pieņemt tādus nosacījumus un norādījumus, kuri var izrādīties nepieciešami Zinātniskajai padomei un Sekretariātam, to pienākumu izpildē;

d) saņemt un izskatīt jebkurus ziņojumus, ko iesniegusi Zinātniskā padome, Sekretariāts, jebkura Puse vai pastāvīga organizācija, kas radīta atbilstoši Līgumam;

e) sniegt Pusēm rekomendācijas migrējošo sugu aizsardzības statusa uzlabošanai un izskatīt Līgumu darbības rezultātus;

f) gadījumos, kad Līgums nav noslēgts, dot rekomendācijas to Pušu sanāksmju sasaukšanai, kuras ir kādas migrējošas sugas vai kādas migrējošo sugu grupas areāla valstis, lai apspriestu pasākumus sugu aizsardzības statusa uzlabošanai;

g) sniegt Pusēm rekomendācijas Konvencijas efektivitātes paaugstināšanai; un

h) pieņemt lēmumus par jebkuriem papildus pasākumiem, kas jāveic Konvencijas mērķu realizācijā.

6. Katrā sanāksmē Pušu Konferencei jānosaka nākošās sanāksmes vieta un laiks.

7. Katrā sanāksmē Pušu Konferencei jānosaka un jāpieņem procedūras noteikumi šai sanāksmei. Pušu Konferencei lēmuma pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo un balsošanā piedalījušos Pušu vairākums, izņemot tos gadījumus, kad Konvencija paredz ko citu.

8. Apvienoto Nāciju Organizāciju, tās specializētās aģentūras, Starptautisko Atomenerģijas Aģentūru, kā arī jebkuru valsti, kas nav Konvencijas Puse, vai arī katra atsevišķa Līguma Pušu ieceltu institūciju Konvencijas Pušu Konferencē var pārstāvēt novērotāji.

9. Jebkurai organizācijai vai iestādei, kas ir tehniski kompetenta migrējošo sugu aizsardzībā, saglabāšanā un apsaimniekošanā, pieder pie zemāk minētajām kategorijām un ir informējusi Sekretariātu par savu vēlēšanos būt pārstāvētai kā novērotājai Pušu Konferences sanāksmē, jādod tāda iespēja, izņemot gadījumus, ja vismaz viena trešdaļa piedalošos Pušu izteiksies pret to:

a) starptautiskās aģentūras un organizācijas, kā valstiskas tā nevalstiskas, ka arī nacionālās valstiskās aģentūras un organizācijas; un

b) nacionālās nevalstiskās organizācijas un aģentūras, kuras šim mērķim izvirzījusi to mītnes valstis.

Vienreizējiem novērotājiem ir tiesības piedalīties, bet ne balsot.

VIII pants

Zinātniskā padome

1. Pušu Konferencei savā pirmajā sanāksmē jānodibina Zinātniskā padome, lai sniegtu padomus zinātniskos jautājumos.

2. Katra puse var nozīmēt kvalificētu ekspertu par Zinātniskās padomes locekli. Bez tam Zinātniskajā padomē jāiekļauj eksperti, ko izvēlējusies un iecēlusi Pušu Konference. Ekspertu skaits, atlases kritēriji un to iecelšanas termiņi jānosaka Pušu Konferencei.

3. Zinātniskajai padomei jāsanāk pēc Sekretariāta lūguma, ja to pieprasa Pušu Konference.

4. Zinātniskajai padomei jāizstrādā savi procedūras noteikumi, kurus apstiprina Pušu Konference.

5. Pušu konferencei jānosaka Zinātniskās padomes funkcijas, kuras var ietvert:

a) zinātnisku padomu sniegšanu Pušu konferencei, Sekretariātam un ar Pušu Konferences piekrišanu jebkurai institūcijai, kura radīta atbilstoši Konvencijai, Līgumam vai jebkurai Pusei;

b) rekomendāciju sniegšanu migrējošo sugu izpētei un tās koordinācijai un šo zinātniski pētniecisko darbu rezultātu novērtēšanu ar mērķi noskaidrot migrējošo sugu aizsardzības statusu, kā arī ziņojumu sniegšanu Pušu Konferencei par šo statusu un pasākumiem tā uzlabošanai;

c) rekomendāciju sniegšanu Pušu Konferencei attiecībā uz migrējošām sugām, kuras jāietver I un II pielikumā, turklāt norādot migrējošo sugu areālu;

d) rekomendāciju sniegšanu Pušu Konferencei attiecībā uz konkrētiem aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem, kuri jāiekļauj Līgumos par migrējošām sugām.

e) rekomendāciju sniegšanu Pušu Konferencei to problēmu atrisināšanai, kuras saistītas ar Konvencijas ieviešanas zinātniskajiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz migrējošo sugu dzīves vidi.

IX pants

Sekretariāts

1. Lai īstenotu šīs Konvencijas mērķus ir jāizveido Sekretariāts.

2. Sekretariātu pēc Konvencijas spēkā stāšanās izveido Apvienoto Nāciju organizācijas Apkārtējās vides programmas izpilddirektors. Tādā skaitā un tādā veidā kā viņš uzskata par nepieciešamu. Palīdzību var sniegt atbilstošās starpvaldību vai nevalstiskas, starptautiskas vai nacionālās aģentūras un institūcijas, kuras ir tehniski kompetentas savvaļas dzīvnieku aizsardzībā, saglabāšanā un apsaimniekošanā.

3. Ja Apvienoto Nāciju Organizācijas Apkārtējās vides programma vairs nespēj nodrošināt Sekretariātu, Pušu Konferencei jāveic pasākumi tā darba nodrošināšanai.

4. Sekretariāta funkcijās ietilpst:

a) sanāksmju organizēšana un apkalpošana:

i) Pušu Konferences, un

ii) Zinātniskās padomes;

b) sakaru uzturēšana un sakaru veicināšana starp Pusēm, pastāvīgajām institūcijām, kuras radītas uz Līgumu pamata, citām starptautiskām organizācijām, kas nodarbojas ar migrējošajām sugām;

c) ziņojumu un informācijas iegūšana no citiem avotiem, kuri veicina šīs Konvencijas mērķu sasniegšanu, un šādas informācijas tālāka izplatīšana;

d) pievērst Pušu Konferences uzmanību jebkuram jautājumam, kas attiecas uz šīs Konvencijas mērķiem;

e) ziņojumu sagatavošana Pušu Konferencei par Sekretariāta darbu un Konvencijas realizāciju;

f) visu I un II pielikumā iekļauto migrējošo sugu areāla valstu saraksta veidošana un publicēšana;

g) veicināt Līgumu noslēgšanu Pušu Konferences vadībā;

h) veidot Līgumu sarakstu un nodot pusēm un pēc Pušu Konferences pieprasījuma sniegt jebkādu informāciju par šiem Līgumiem;

i) atbilstoši VII panta 5. punkta e), f), g) apakšpunktiem sniegto Pušu Konferences rekomendāciju un šī paša punkta apakšpunktam h) atbilstoši pieņemto līgumu saraksta veidošana un publicēšana;

j) sabiedrības informēšana par šo Konvenciju un tās mērķiem; un

k) jebkuras citas funkcijas, kuras uzticējusi Pušu Konference.

X pants

Labojumi Konvencijas tekstā

1. Labojumus šīs Konvencijas tekstā var izdarīt kārtējā vai ārkārtējā Pušu Konference.

2. Priekšlikumus labojumiem var iesniegt jebkura Puse.

3. Jebkura ierosinātā labojuma teksts un tā pamatojums jāpaziņo Sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sanāksmes, kurā tos izskatīs, un Sekretariātam tie nekavējoties jāpaziņo visām Pusēm. Jebkuri Pušu komentāri par šo tekstu jānodod Sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sanāksmes sākuma. Sekretariātam, nekavējoties pēc komentāru iesniegšanas pēdējās dienas, jānosūta Pusēm visi līdz šai dienai iesniegtie komentāri.

4. Labojumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsošanā piedalījušos Pušu vairākumu.

5. Pieņemtais labojums stājas spēkā visām to akceptējušajām Pusēm trešā mēneša pirmajā dienā pēc tā datuma, kad divas trešdaļas Pušu iesniegušas Depozitārijam instrumentu par pievienošanos labojumam. Katrai citai Pusei, kas iesniegusi pievienošanās labojumam instrumentu pēc datuma, kurā divas trešdaļas Pušu iesniegušas glabāšanā instrumentu par tā pieņemšanu, šis labojums stājas spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kad tā nodevusi glabāšanā savu pievienošanas instrumentu.

XI pants

Labojumi pielikumos

1. Labojumus I un II pielikumā var izdarīt jebkura kārtējā vai ārkārtas Pušu Konferences sanāksme.

2. Priekšlikumus par labojumiem var iesniegt jebkura Puse.

3. Jebkura ierosinātā labojuma teksts un tā pamatojums, kas balstīts uz iespējami pilnīgākiem zinātniskajiem datiem, jāpaziņo Sekretariātam ne vēlāk kā simt piecdesmit dienas pirms sanāksmes, kurā to izskatīs. Sekretariātam tas nekavējoties jāpaziņo visām Pusēm. Jebkuri Pušu komentāri par šo tekstu jānodod Sekretariātam ne vēlāk kā sešdesmit dienas pirms sanāksmes sākuma. Sekretariātam nekavējoties pēc komentāru iesniegšanas pēdējās dienas jānosūta Pusēm visi līdz šai dienai iesniegtie komentāri.

4. Labojumus pieņem ar divu trešdaļu klātesošo un balsošanā piedalošos Pušu vairākumu.

5. Labojums pielikumos stāsies spēkā visām Pusēm deviņdesmit dienas pēc Pušu Konferences sanāksmes, kurā tas tika pieņemts, izņemot tās Puses, kuras ieviesušas atrunas, atbilstoši šī panta 6. punktam.

6. Šī panta 5. punktā paredzētajā deviņdesmit dienu termiņā jebkura Puse ar rakstisku paziņojumu Depozitārijam var izdarīt atrunu attiecībā pret labojumu. Atrunu par labojumu var atsaukt ar rakstisku paziņojumu Depozitārijam. Labojums Pusei stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc atrunas atsaukuma.

XII pants

Ietekme uz starptautiskām konvencijām un citiem likumdošanas aktiem

1. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst negatīvi ietekmēt jūras tiesību normu izstrādāšanu un kodifikāciju, ko veic Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par jūras tiesībām, kas sasaukta saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 2750 C (XXV) rezolūcija, ne arī esošās vai nākotnes prasības un jebkuras valsts juridiskos uzskatus par jūras tiesībām, dabu, sauszemes vai karoga valsts jurisdikciju.

2. Šīs Konvencijas nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ietekmēt jebkuras Puses tiesības vai pienākumus, kas izriet no eksistējošiem līgumiem, konvencijām vai līgumiem.

3. Šīs Konvencijas nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ietekmēt Pušu tiesības ieviest stingrākus prasības I un II pielikuma sugu aizsardzībā vai stingrākas prasības I un II pielikumā neiekļautu sugu aizsardzībā.

XIII pants

Strīdu nokārtošana

1. Jebkurš strīds, kurš var rasties starp divām vai vairākām Pusēm par šīs Konvencijas nosacījumu skaidrojumu vai pielietojumu, jāizdiskutē sarunās starp strīdā iesaistītajām Pusēm.

2. Ja strīdu nevar atrisināt atbilstoši šī panta 1. punktam, Puses pēc savstarpējās vienošanās var iesniegt strīdīgo jautājumu Pastāvīgajā Arbitrāžas tiesā Hāgā. Pusēm ir saistošs arbitrāžas lēmums.

XIV pants

Atrunas

1. Šīs Konvencijas nosacījumiem nevar ieviest vispārēja rakstura atrunas. Specifiskas atrunas var tikt ieviestas saskaņā ar šī panta un XI panta nosacījumiem.

2. Jebkura valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nododot glabāšanā savu ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanās instrumentu, var ieviest specifisku atrunu attiecībā par jebkuru I vai II pielikumā iekļautu migrējošo sugu. Attiecībā pret atrunas objektu tā netiks uzskatīta par Pusi līdz deviņdesmitajai dienai pēc tam, kad Depozitārijs būs nosūtījis Pusēm paziņojumu par atrunas atsaukšana.

XV pants

Parakstīšana

Šī Konvencija būs pieejama parakstīšanai visām valstīm un jebkurai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai Bonnā līdz 1980. gada divdesmit otrajam jūnijam.

XVI pants

Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana

Šī Konvencija ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti jānodod glabāšanā Vācijas Federatīvās Republikas valdībai, kas būs Depozitārijs.

XVII pants

Pievienošanās

Šai Konvencijai pēc 1980. gada divdesmit otrā jūnija būs pieejamai, lai pievienotos, visām to neparakstījušām valstīm un jebkurai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai. Pievienošanās instrumenti jānodod Depozitārijam.

XVIII pants

Spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija stāsies spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kurā Depozitārijam glabāšanā tiks nodots piecpadsmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Katrā valstī un reģionālajā ekonomiskās integrācijas organizācijā, kura ratificē, pieņem vai apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc piecpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā, šī Konvencija stāsies spēkā trešā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kas seko pēc valsts vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas glabāšanā.

XIX pants

Denonsēšana

Jebkura Puse var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā, rakstiski paziņojot Depozitārijam. Denonsācija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Depozitārijus saņēmis paziņojumu.

XX pants

Depozitārijs

1. Šīs Konvencijas oriģināls, autentisks angļu, franču, vācu, krievu un spāņu valodās, glabāsies pie Depozitārija. Depozitārijs nosūtīs teksta sertificētas kopijas visām valstīm un visām reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras parakstījušas Konvenciju vai nodevušas glabāšanā pievienošanās instrumentus.

2. Depozitārijam pēc konsultācijām ar ieinteresētajām valdībām, jāsagatavo šīs Konvencijas teksta oficiālās versijas arābu un ķīniešu valodās.

3. Depozitārijam jāinformē visas Konvenciju parakstījušās un tai pievienojušās valstis, visas parakstījušās un pievienojušās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kā arī Sekretariāts par parakstīšanu, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu nodošanu, par šīs Konvencijas spēkā stāšanos, tās labojumiem, specifiskām atrunām un paziņojumiem par denonsēšanu.

4. Nekavējoties pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, Depozitārijam apstiprināta Konvencijas kopija jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam reģistrēšana un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

To apliecinot, šo Konvenciju parakstījuši tam atbilstoši pilnvarotie.

Izstrādāts Bonnā 1979. gada 23. jūnijā.

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību I un II pielikums

 

(labots Konvencijas Pušu Konferencē 1985., 1988., 1991., 1994. un 1997. gadā) Spēkā no: 1997. gada 15. jūlija

I pielikums

Paskaidrojumi

1. Šajā pielikumā iekļautās sugas apzīmētas kā:

a) ar sugas vai pasugas nosaukumu; vai

b) kā augstākā taksonā vai tā daļā iekļauto migrējošo sugu kopums.

2. Citas atsauces uz taksoniem augstākiem kā sugas ir tikai informatīviem vai klasifikācijas mērķiem.

3. Saīsinājums (s.l.) ir lietots, lai norādītu, ka zinātniskais nosaukums ir lietots tā paplašinātājā nozīmē.

4. Zvaigznīte (*) novietota pie sugas nosaukuma norāda, ka suga vai tās atsevišķa populācija vai augstāki taksoni, kas ietver šīs sugas, ir iekļauti II pielikumā.

MAMMALIA

CHIROPTERA
Molossidae Tadarida brasiliensis
PRIMATES
Pongidae Gorilla gorilla beringei
CETACEA
Pontoporiidae Pontoporia blainvillei
Balaenopteridae Balaenoptera musculus
Megaptera novaeangliae
Balaenidae Balaena mysticetus
Eubalaena gla cialis 1
Eubalaena australis/
CARNIVORA
Mustelidae Lutra felina
Lutra provocax
Felidae Panthera uncia
PINNIPEDIA
Phocidae Monachus monachus*
PERISSODACTYLA
Equidae Equus grevyi
ARTIODACTYLA
Camelidae Vicugna vicugna* (izņemot Peru populācijas) 2
Cervidae Cervus elaphus barbarus
Hippocamelus bisulcus
Bovidae Bos sauveli
Bos grunniens
Addax nasomaculatus
Gazella cuvieri
Gazella dama
Gazella dorcas (tikai Āfrikas Ziemeļrietumu populācijas)
Gazella leptoceros
Oryx dammah *

AVES

SPHENISCIFORMES
Spheniscidae Spheniscus humboldti
PROCELLARIIFORMES
Diomedeidae Diomedea albatrus
Diomedea amsterdamensis
Procellariidae Pterodroma cahow
Pterodroma phaeopygia
PELECANIFORMES
Pelecanidae Pelecanus crispus*
Pelecanus onocrotalus* (tikai Palearktikas populācijas)
CICONIIFORMES
Ardeidae Egretta eulophotes
Ciconiidae Ciconia boyciana
Threskiornithidae Geronticus eremita*
PHOENICOPTERIFORMES
Phoenicopteridae Phoenicoparrus andinus*
Phoenicoparrus jamesi*
ANSERIFORMES
Anatidae Anser erythropus*
Branta ruficollis*
Chloephaga rubidiceps*
Marmaronetta angustirostris*
Aythya nyroca*
Polysticta stelleri*
Oxyura leucocephala*
FALCONIFORMES
Accipitridae Haliaeetus albicilla*
Haliaeetus pelagicus*
Aquila clanga *
Aquila heliaca *
Falconidae Falco naumanni *
GRUIFORMES
Gruidae Grus japonensis *
Grus leucogeranus *
Grus nigricollis *
Rallidae Sarothrura ayresi *
Otididae Chlamydotis undulata* (tikai Āfrikas Ziemeļrietumu populācijas)
Otis tarda* (Viduseiropas populācija)
CHARADRIIFORMES
Charadriidae Chettusia gregaria*
Scolopacidae Numenius borealis*
Numenius tenuirostris*
Laridae Larus atlanticus
Larus audouinii*
Larus leucophthalmus*
Larus relictus
Larus saundersi
Alcidae Synthliboramphus wumizusume
PASSERIFORMES
Hirundinidae Hirundo atrocaerulea*
Sylviidae Acrocephalus paludicola*
Parulidae Dendroica kirtlandii
Fringillidae Serinus syriacus

REPTILIA

TESTUDINATA
Cheloniidae Chelonia mydas*
Caretta caretta*
Eretmochelys imbricata*
Lepidochelys kempii*
Lepidochelys olivacea*
Dermochelyidae Dermochelys coriacea*
Pelomedusidae Podocnemis expansa* (tikai Amazones augšteces populācijas)
CROCODYLIA
Gavialidae Gavialis gangeticus

PISCES

SILURIFORMES
Schilbeidae Pangasianodon gigas

II pielikums

Paskaidrojumi

1. Šajā pielikumā iekļautās migrējošās sugas apzīmētas kā:

a) ar sugas vai pasugas nosaukumu; vai

b) kā augstākā taksonā vai noteiktā tā daļā iekļauto migrējošo sugu kopums.

Ja nav citādu norādījumu gadījumos, kad ir atsauce uz taksonu, augstāku kā suga, tad ir saprotams, ka šī taksona sugas gūs ievērojamu labumu no Līgumiem.

2. Saīsinājums "spp." lietots pie ģints vai dzimtas nosaukuma, izmantots, lai apzīmētu visas sugas ģintī vai dzimtā.

3. Citas atsauces uz taksoniem augstākiem kā sugām ir tikai informatīviem vai klasifikācijas mērķiem.

4. Saīsinājums (s.l.) ir lietots, lai norādītu, ka zinātniskais nosaukums ir lietots tā paplašinātā nozīmē.

5. Zvaigznīte (*) pie sugas vai augstāka taksona nosaukuma norāda, ka sugas vai atsevišķas tās populācijas, viena vai vairākas sugas, kas iekļautas šājā taksonā, ir iekļautas I pielikumā.

MAMMALIA
CHIROPTERA
Rhinolophidae R. spp. (tikai Eiropas populācijas)
Vespertilionidae V. spp. (tikai Eiropas populācijas)
Molossidae Tadarida teniotis
CETACEA
Platanistidae Platanista gangetica
Pontoporiidae Pontoporia blainvillei *
Iniidae Inia geoffrensis
Monodontidae Delphinapterus leucas
Monodon monoceros
Phocoenidae Phocoena phocoena (Ziemeļjūras un Baltijas jūras, Ziemeļrietumu Atlantijas un Melnās jūras populācijas)
Phocoena spinipinnis
Phocoena dioptrica
Neophocaena phocaenoides
Phocoenoides dalli
Delphinidae Sousa chinensis
Sousa teuszii
Sotalia fluviatilis
Lagenorhynchus albirostris (tikai Ziemeļjūras un Baltijas jūras populācijas)
Lagenorhynchus acutus (tikai Ziemeļjūras un Baltijas jūras populācijas)
Lagenorhynchus obscurus
Lagenorhynchus australis
Grampus griseus (tikai Ziemeļjūras un Baltijas jūras populācijas)
Tursiops truncatus (Ziemeļjūras un Baltijas jūras, Vidusjūras Rietumu un Melnās jūras populācijas)
Stenella attenuata (tropiskā Klusā okeāna Austrumu populācija)
Stenella longirostris (tropiskā Klusā okeāna Austrumu populācijas)
Stenella coeruleoalba (tropiskā Klusā okeāna Austrumu populācija un Vidusjūras Rietumu populācijas)
Delphinus delphis (Ziemeļjūras un Baltijas jūras, Vidusjūras Rietumu, Melnās jūras un tropiskā Klusā okeāna Austrumu populācijas)
Orcaella brevirostris
Cephalorhynchus commersonii (Dienvdamerikas populācija)
Cephaloryhnchus eutropia
Cephalorhynchus heavisidii
Orcinus orca (Ziemeļaustrumu Atlantijas un Klusā okeāna Ziemeļaustrumu populācijas)
Globicephala melas (tikai Ziemeļjūras un Baltijas jūras populācijas)3
Ziphiidae Berardius bairdii
Hyperoodon ampullatus
PINNIPEDIA
Phocidae Phoca vitulina (tikai Baltijas un Vadenas jūru populācijas)
Halichoerus grypus (tikai Baltijas jūras populācijas)
Monachus monachus*
PROBOSCIDEA
Elephantidae Loxodonta africana
SIRENIA
Dugongidae Dugong dugon
ARTIODACTYLA
Camelidae Vicugna vicugna* 4
Bovidae Oryx dammah*
Gazella gazella (tikai Āzijas populācijas)
AVES
SPHENISCIFORMES
Spheniscidae Spheniscus demersus
GAVIIFORMES
Gavidae Gavia stellata (Rietumu Palearktikas populācijas)
Gavia arctica arctica
Gavia arctica suschkini
Gavia immer immer (Ziemeļrietumu Eiropas populācijas)
Gavia adamsii (Rietumu Palearktikas populācijas)
PODICIPEDIFORMES
Podicipedidae Podiceps grisegena grisegena
Podiceps auritus (Rietumu Palearktikas populācijas)
PROCELLARIIFORMES
Diomedeidae Diomedea exulans
Diomedea epomophora
Diomedea irrorata
Diomedea nigripes
Diomedea immutabilis
Diomedea melanophris
Diomedea bulleri
Diomedea cauta
Diomedea chlororynchos
Diomedea chrysostoma
Phoebetria fusca
Phoebetria palpebrata
PELECANIFORMES
Phalacrocoracidae Phalacrocorax nigrogularis
Phalacrocorax pygmaeus
Pelecanidae Pelecanus onocrotalus * (Rietumu Palearktikas populācijas)
Pelecanus crispus *
CICONIIFORMES
Ardeidae Botaurus stellaris stellaris (Rietumu Palearktikas populācijas)
Ixobrychus minutus minutus (Rietumu Palearktikas populācijas)
Ixobrychus sturmii
Ardeola rufiventris
Ardeola idae
Egretta vinaceigula
Casmerodius albus albus (Rietumu Palearktikas populācijas)
Ardea purpurea purpurea (Rietumu Palearktikā ligzdojošās populācijas)
Ciconiidae Mycteria ibis
Ciconia nigra
Ciconia episcopus microscelis
Ciconia ciconia
Threskiornithidae Plegadis falcinellus
Geronticus eremita*
Threskiornis aethiopicus aethiopicus
Platalea alba (izņemot Malagasu populāciju)
Platalea leucorodia
Phoenicopteridae Ph. spp*
ANSERIFORMES
Anatidae A. spp.*
FALCONIFORMES
Cathartidae C. spp.
Pandionidae Pandion haliaetus
Accipitridae A. spp.*
Falconidae F. spp.*
GALLIFORMES
Phasianidae Coturnix coturnix coturnix
GRUIFORMES
Rallidae Porzana porzana (Rietumu Palearktikā ligzdojošās populācijas)
Porzana parva parva
Porzana pusilla intermedia
Fulica atra atra (Vidusjūras un Melnās jūras populācijas)
Aenigmatolimnas marginalis
Crex crex
Sarothrura boehmi
Sarothrura ayresi *
Gruidae Grus spp. *
Anthropoides virgo
Otididae Chlamydotis undulata * (tikai Āzijas populācijas)
Otis tarda *
CHARADRIIFORMES
Recurvirostridae R. spp.
Dromadidae Dromas ardeola
Burhinidae Burhinus oedicnemus
Glareolidae Glareola pratincola
Glareola nordmanni
Charadriidae C. spp.*
Scolopacidae S. spp.*
Phalaropodidae P. spp.
Laridae Larus hemprichii
Larus leucophthalmus *
Larus ichthyaetus (Rietumeirāzijas un Āfrikas populācija)
Larus melanocephalus
Larus genei
Larus audouinii *
Larus armenicus
Sternidae Sterna nilotica nilotica (Rietumeirāzijas un Āfrikas populācijas)
Sterna caspia (Rietumeirāzijas un Āfrikas populācijas)
Sterna maxima albidorsalis
Sterna bergii (Rietumeirāzijas un Āfrikas populācijas)
Sterna bengalensis (Rietumeirāzijas un Āfrikas populācijas)
Sterna sandvicensis sandvicensis
Sterna dougallii (Atlantijas populācija)
Sterna hirundo hirundo (Rietumu Palearktikā ligzdojošās populācijas)
Sterna paradisaea (Atlantijas populācijas)
Sterna albifrons
Sterna saundersi
Sterna balaenarum
Sterna repressa
Chlidonias niger niger
Chlidonias leucopterus (Rietumeirāzijas un Āfrikas populācija)
PSITTACIFORMES
Psittacidae Amazona tucumana
CORACIIFORMES
Meropidae Merops apiaster
Coraciidae Coracias garrulus
PASSERIFORMES
Muscicapidae M. (s.l.) spp.
Hirundinidae Hirundo atrocaerulea*
Sylviidae Acrocephalus paludicola*
REPTILIA
TESTUDINATA
Cheloniidae C. spp.*
Dermochelyidae D. spp.*
Pelomedusidae Podocnemis expansa*
CROCODYLIA
Crocodylidae Crocodylus porosus
PISCES
ACIPENSERIFORMES
Acipenseridae Acipenser fulvescens
INSECTA
LEPIDOPTERA
Danaidae Danaus plexippus

___________________________

1 Agrāk iekļauta kā Eubalaena glacialis (s.l.)

2 Agrāk iekļauta kā Lama vicugna (izņemot Peru populāciju)

3 Līdz šim iekļauta kā Globicephala melaena (Tikai Ziemeļjūras un Baltijas jūras populācijas)

4 Līdz šim iekļauta kā Lama vicugna*

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 23.06.1979.
Stājas spēkā:
 01.07.1999.
Pievienošanās:
 01.07.1999.
Pieņemšanas vieta: 
Bonna
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Ir
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 96/97 (1556/1557), 25.03.1999.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Deklarācija
1076
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva