Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr.17

Rīgā 2005.gada 11.janvārī (prot. Nr.3 31.§)

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām"

Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39./40./41.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Pēc tam, kad stājies spēkā attiecīgais likums par nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, valsts vai pašvaldība iegūst īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu un ir tiesīga pieprasīt, lai tās tiktu nostiprināts zemes grāmatā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā."

5.pants. Institūcija, uz kuras ierosinājuma pamata notiek atsavināšana, pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās piedāvā atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pēc saviem ieskatiem taisnīgu atlīdzību vai līdzvērtīgu mantu."

2. Izteikt 7., 8., 9. un 10.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Nostiprinot zemes grāmatā īpašumtiesības uz atsavināto zemi, tā pāriet valsts vai pašvaldības īpašumā bez jebkādiem apgrūtinājumiem, ja atsavinātā zemes gabala platība nepārsniedz 20 procentus no visa īpašnieka zemes gabala apjoma.

8.pants. Ieinteresētās personas, kam par labu zemes grāmatā atzīmētas kādas tiesības uz atsavināto zemi, pēc viņu pieprasījuma saņem tām pienākošās summas priekšrocības kārtībā, bet ne vairāk par atlīdzības summu.

9.pants. Ja vienošanās nav panākta, strīdu par atlīdzības lielumu vai veidu izskata tiesa. Institūcija vai bijušais īpašnieks šajā gadījumā ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Strīda ierosināšana par atlīdzības lielumu vai veidu neaptur nekustamā īpašuma pārņemšanu tās institūcijas valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina.

Saņēmusi pieteikumu, tiesa uzdod tiesu izpildītājam atbilstoši Latvijas civilprocesuālajiem likumiem aprakstīt un novērtēt atsavināto nekustamo īpašumu, pieaicinot tās institūcijas pārstāvi, kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, un bijušo īpašnieku, kā arī trīs ekspertus pēc pušu savstarpējas vienošanās. Ja tiesas noteiktajā termiņā vienošanās nav panākta, ekspertus pieaicina tiesa. Eksperta noraidīšana pieļaujama, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja bijušā īpašnieka vai viņa pilnvarnieka dzīvesvieta nav zināma, viņš uzaicināms ar publikāciju oficiālā laikrakstā, nosakot, ka viņam jāierodas mēneša laikā. Ja minētajā laikā neierodas ne bijušais īpašnieks, ne viņa pilnvarnieks, bijušā īpašnieka interešu aizstāvēšanai likumā noteiktajā kārtībā ieceļams aizgādnis.

Ja attiecīgā institūcija atsavinātajam nekustamajam īpašumam dod zemāku novērtējumu par tā hipotekārajiem parādiem, novērtēšanā pieaicināmi arī tie atsavinātā īpašuma hipotekārie kreditori, kuru adreses ir zināmas.

10.pants. Institūcijai, kuras vajadzībām notiek atsavināšana, jāiesniedz tiesai paziņojums, norādot cenu, kādu tā noteikusi atsavinātajam nekustamajam īpašumam, un tās pamatojumu. Šā paziņojuma noraksti izsniedzami nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam un viņa hipotekārajiem kreditoriem, ja viņu adreses ir zināmas un ja viņi ir aicināmi aprakstīt un novērtēt nekustamo īpašumu."

3. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Pēc aprakstīšanas nekustamais īpašums pāriet tās institūcijas valdījumā, kuras vajadzībām to atsavina. Valdījuma pārņemšana notiek arī tad, ja ieguvējs īpašuma tiesības vēl nav nostiprinājis zemes grāmatā. Ja nekustamais īpašums netiek atbrīvots labprātīgi, pēc tās institūcijas lūguma, kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, tiesa lemj par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā.

Atsavinot dzīvojamo māju (dzīvokli), kurā dzīvo tās īpašnieks vai viņa ģimenes locekļi, attiecīgajai institūcijai viņi jānodrošina ar citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Tiesības uz nodrošināto dzīvojamo telpu saglabājamas vienu gadu pēc atlīdzības izmaksas."

4. Aizstāt 13.pantā vārdu "īpašnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "bijušais īpašnieks" (attiecīgā locījumā).

5. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Lietas izskatīšanā tiesa pieaicina bijušo īpašnieku, tās institūcijas pārstāvi, kuras vajadzībām nekustamais īpašums atsavināts, un hipotekāros kreditorus.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "īpašnieks" ar vārdiem "bijušais īpašnieks".

6. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pēc tam, kad tiesas spriedums par atlīdzības apmēru ir stājies likumīgā spēkā, tā bijušajam īpašniekam ir izmaksājama tiesas noteiktā atlīdzība un tiesas noteiktie procenti, bet ne mazāk par sešiem procentiem gadā no likuma par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu spēkā stāšanās dienas līdz samaksas dienai."

7. Izslēgt 18.pantu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 14.janvāri.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 17Pieņemts: 11.01.2005.Stājas spēkā: 14.01.2005.Zaudē spēku: 29.06.2005.Tēma: Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 7, 13.01.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
99383
14.01.2005
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"