Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.76

Rīgā 2004.gada 16.novembrī (prot. Nr.138, 10.§)

Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1 pantu, Latvijas Republikas likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5., 9., 10.pantu, Latvijas Republikas likumu "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi (turpmāk tekstā - noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī Rīgas domes institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.pantā noteikto palīdzības veidu.

1.2. Personas, kurām ir nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā un kuras ir tiesīgas to saņemt, reģistrē Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk tekstā - Dzīvokļu pārvalde), lai sniegtu šādu palīdzību:

1.2.1. izīrētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu;

1.2.2. izīrētu dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvojamo telpu;

1.2.3. palīdzētu apmainīt īrēto dzīvojamo telpu pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

1.2.4. piešķirtu vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam;

1.2.5. remontētu dzīvojamo telpu;

1.2.6. saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu privatizētu un saskaņā ar šī likuma 47.panta piekto daļu nodotu īpašumā bez atlīdzības dzīvokli.

1.3. Persona, kura atbilstoši tiesiskam pamatojumam ir deklarējusi dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā (pirms 01.07.2003. bija pierakstīta dzīvesvietā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā), iesniedz Dzīvokļu pārvaldē rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona ir tiesīga saņemt palīdzību, iesniegumā norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi.

1.4. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka Latvijas Republikas likumi "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", "Par dzīvojamo telpu īri", "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā", "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un šie noteikumi.

1.5. Atzinumu par personas ienākumu atbilstību maznodrošinātas personas statusam un noteikumu 2.3.1.3., 2.3.8.1, 2.3.9., 2.3.10., 2.3.11.apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem sniedz Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālais dienests (turpmāk tekstā - SD).

1.6. Lēmumu par to, vai persona ir tiesīga saņemt palīdzību un ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai pašvaldības palīdzības saņemšanai un izslēgšanai no palīdzības reģistra (turpmāk tekstā - komisija).

1.7. Persona komisijas lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Rīgas domes Komunālajā departamentā, bet Rīgas domes Komunālā departamenta lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Administratīvajā rajona tiesā.

1.8. Dzīvokļu pārvalde ik gadu apkopo informāciju par pašvaldības palīdzības reģistra datiem, pašvaldības sniegto palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu uzskaites datus un līdz 1.aprīlim iesniedz informāciju Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai.

2. Palīdzības reģistri

2.1. Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā iekļautām personām, izņemot gadījumus, kad personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kas atradās Rīgā, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, turklāt persona ir iesniegusi Dzīvokļu pārvaldē iesniegumu par nepieciešamo palīdzību.

Ja personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un pašvaldība nevar šo personu uzreiz nodrošināt ar dzīvojamo telpu, jo nav brīvu neizīrētu dzīvojamo telpu, personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu.

2.2. Ja persona izteikusi vēlēšanos papildus reģistrēties vēl cita veida palīdzības reģistrā, tad personai jāiesniedz jauns rakstveida iesniegums un tā tiek reģistrēta cita palīdzības veida reģistrā ar iesnieguma reģistrēšanas dienu. Personu var reģistrēt vienlaikus divos vai vairākos palīdzības reģistros.

2.3. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām, reģistrē:

2.3.1. 1.reģistrā - personas, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par dzīvojamo telpu īri" ir sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no Rīgā īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

2.3.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

2.3.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

2.3.1.3. personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam, ja šīs personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā un ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

Šis nosacījums attiecas uz tām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas pēc noteikumu stāšanās spēkā;

2.3.1.1 1.reģistrā - politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas Rīgā Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.3.2. 2.reģistrā - personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa Rīgā, ja pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

2.3.2.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu, vai maznodrošināti invalīdi;

2.3.2.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināts invalīds;

2.3.2.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2.3.3. 3.reģistrā - bērnus bāreņus un bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, - pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā un ja bērnu dzīvesvieta līdz viņu nodošanai ārpusģimenes aprūpē bijusi Rīgā;

2.3.4. 4.reģistrā - repatriantus, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 04.05.1990. un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, kas atrodas Rīgā un kurā repatriants vai viņa vecāki, vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas;

2.3.4.1 7.reģistrā - maznodrošinātas politiski represētas personas;

2.3.5. 5.reģistrā - maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.

Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts - tāpēc persona darījuma rezultātā ir zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības;

2.3.6. 6.reģistrā - maznodrošinātas personas, kuras no dzīvojamām telpām Rīgā izliktas par Latvijas Republikas Civillikumā noteikto saistību neizpildi vai zaudējušas dzīvojamo telpu krāpniecisku darbību rezultātā, par ko ierosināta krimināllieta, un kuras atbilst Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1 pantā noteiktajai personu kategorijai;

2.3.7. 7.reģistrā - maznodrošinātas personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" bija reģistrētas 1.grupā valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai, 2002.gadā pārreģistrētas atbilstoši Rīgas domes 10.09.2002. lēmumam Nr.1618 "Par personu pārreģistrāciju pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanai" un kuras atbilst noteikumu 2.5.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

Ja maznodrošinātas personas, kas šī apakšpunkta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pārreģistrēta palīdzības saņemšanai pirmām kārtām 7.reģistrā, nepilngadīgo bērnu skaits ir mazāks par trīs vai personai nav pagarināts invaliditātes termiņš, tā zaudē tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamām telpām pirmām kārtām un tiek pārreģistrēta ar iepriekšējo reģistrācijas datumu palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā 12.reģistrā, izņemot denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā mājā dzīvojošas personas, kuras izteikušas vēlēšanos reģistrēties palīdzības saņemšanai 2.3.8., 2.3.8.1, 2.3.9., 2.3.10. vai 2.3.11.apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

2.3.8. 7.reģistrā - maznodrošinātas personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuras lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

Ja maznodrošināta persona jau reģistrēta pašvaldības palīdzības saņemšanai 2.3.7.apakšpunktā vai 2.5.punktā noteiktajā kārtībā un rakstveidā izteikusi vēlēšanos reģistrēties pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā šī apakšpunkta pirmajā daļā minēto personu grupā, to ar iepriekšējo reģistrācijas datumu iekļauj reģistrā pirms personām, kuras reģistrētas pēc 10.10.2003. (t.i., pēc grozījumu Latvijas Republikas likumā "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" stāšanās spēkā);

2.3.8.1 7.1 reģistrā - personas (izņemot 2.3.7. un 2.3.8.apakšpunktā minētās), kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā.

Ja persona jau reģistrēta pašvaldības palīdzības saņemšanai 2.5.punktā noteiktajā kārtībā un rakstveidā izteikusi vēlēšanos reģistrēties pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanai šī apakšpunkta pirmajā daļā minēto personu grupā, to ar iepriekšējo reģistrācijas datumu pārreģistrē 7.1 reģistrā;

2.3.8.2 7.2 reģistrā līdz 31.12.2005. reģistrē apzināšanai denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā mājā dzīvojošas personas, kuras lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, bet to ienākumi pārsniedz 2.3.8.1, 2.3.9., 2.3.10., 2.3.11.apakšpunktā noteiktos, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.3.9. 8.reģistrā - personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja uzrādīti Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4 panta trešajā daļā minētie dokumenti un ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.3.10. 1.reģistrā - personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un tiek izliktas no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanos vai sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai (izņemot noteikumu 2.7.punktā minētās personas), ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.3.11. 1.reģistrā - personas, kuru ienākumi viena cilvēka ģimenē nepārsniedz Ls 200, bet ģimenē, kurā ir divi vai vairāki cilvēki, ienākumi nepārsniedz Ls 150 vienam cilvēkam un kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un tiek izliktas no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.4 panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā;

2.4. Personas, kuras, ņemot vērā viņu iesniegumu, izslēgtas no 1., 7., 7.1 vai 8.palīdzības reģistra, kurā iekļautas saskaņā ar 2.3.8., 2.3.8.1, 2.3.9., 2.3.10. vai 2.3.11.apakšpunktu, atkārtoti nevar tikt reģistrētas palīdzības saņemšanai ar iepriekšējo pamatojumu.

Personas, kuras, pamatojoties uz dzīvojamo telpu īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, var tikt iekļautas noteikumu 2.3.8., 2.3.8.1, 2.3.9., 2.3.10., 2.3.11.apakšpunktā minētajos palīdzības reģistros tikai vienā reģistra lietā.

Noteikumu 2.3.3., 2.3.4., 2.3.5. un 2.3.6.apakšpunktā minētās personas palīdzības saņemšanai reģistrējamas un ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja iesniegums par dzīvojamās telpas izīrēšanu saņemts ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad personas ir ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu. Ja šis termiņš nav ievērots attaisnojošu iemeslu dēļ, 1.6.punktā minētā komisija ir tiesīga termiņu atjaunot.

2.5. Palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

2.5.1. 12.reģistrā - personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" bija reģistrētas 1.grupā valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai, 2002.gadā pārreģistrētas atbilstoši Rīgas domes 10.09.2002. lēmumam Nr.1618 "Par personu pārreģistrāciju pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanai" (izņemot saskaņā ar šo noteikumu 2.3.7.apakšpunktu reģistrētās maznodrošinātās personas);

2.5.2. 12.reģistrā - personas, kuras līdz 31.12.2001. saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" bija reģistrētas 3.grupā valsts un pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai, 2002.gadā pārreģistrētas atbilstoši Rīgas domes 10.09.2002. lēmumam Nr.1618 "Par personu pārreģistrāciju pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanai";

2.5.3. 12. reģistrā - maznodrošinātas personas, kas īrē tādu dzīvojamo telpu, ka vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem un kuras dzīvesvietu deklarējušas šajā dzīvojamā telpā, vai kuru īrētā dzīvojamā telpa nav piemērota dzīvošanai, ja turklāt:

2.5.3.1. ģimenē ir trīs vai vairāk nekā trīs nepilngadīgi bērni;

2.5.3.2. tās audzina bērnu invalīdu;

2.5.3.3. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi;

2.5.3.4. tās ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

2.5.3.5. tie ir atsevišķi dzīvojoši invalīdi, kuriem nav apgādnieku.

2.6. 8.reģistrā reģistrē pašvaldības mājās dzīvojošas personas, kuru īrēto vai īpašumā esošo dzīvojamo telpu Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu, turklāt, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.3 panta pirmo daļu vai 28.4 panta pirmo daļu, iepriekšminētā komisija pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu.

2.7. 9.reģistrā reģistrē denacionalizēto vai likumīgajiem īpašniekiem atdoto namīpašumu īpašniekus (viņu mantiniekus), kuri, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 16.pantu, Latvijas Republikas likuma "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" 16.pantu, vēlas aizņemt dzīvokli savos namīpašumos un iesnieguši pieteikumu pašvaldībai.

2.8. 10.reģistrā, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 47.panta piekto daļu, reģistrē personas, kuru personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja šīm personām un viņu ģimenes locekļiem, kas kopā pastāvīgi dzīvojuši nojauktajā mājā, kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis (dzīvokļi) no valsts vai sabiedriskā dzīvokļu fonda, kas Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdī atradās mājā, kura denacionalizēta vai atdota bijušajiem īpašniekiem (vai viņu mantiniekiem), vai mājā, par kuras atdošanu ir iesniegts pieprasījums, un kurām ir tiesības bez atlīdzības saņemt īpašumā dzīvokli.

2.9. 11.reģistrā reģistrē zemesgabalu īpašniekus, uz kuru zemes uzcelta daudzdzīvokļu māja un kuriem saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 21.panta septīto daļu ir tiesības pēc savas izvēles privatizēt šajā mājā vienu privatizācijai publiski piedāvātu neizīrētu dzīvokli.

2.10. 13.reģistrā reģistrē personas, kuras, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām", atzītas par tiesīgām īrēt dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā.

2.11. 14.reģistrā reģistrē personas, kuras vēlas Rīgas domes īpašumā vai valdījumā esošo īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), vai arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā vai citā Rīgas priekšpilsētā (rajonā).

3. Personas reģistrācija palīdzības reģistrā un izslēgšana no tā

3.1. Persona apliecina tiesības saņemt palīdzību, pievienojot iesniegumam šādus dokumentus:

3.1.1. noteikumu 2.1.punktā minētās personas:

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvojamās telpas īres līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.2. noteikumu 2.3.1., 2.3.1.1, 2.3.2. un 2.3.6.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- tiesas sprieduma, kurš stājies spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā - VDEĀK) izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- kriminālpolicijas vai prokuratūras izziņu par krimināllietas ierosināšanu (2.3.6.apakšpunkts);

3.1.3. noteikumu 2.3.3.apakšpunktā minētās personas:

- lēmumu par aizgādības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā;

- izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs vai pie aizbildņa;

- dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.4. noteikumu 2.3.4.apakšpunktā minētās personas:

- arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

- repatrianta izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.5. noteikumu 2.3.4.1 apakšpunktā minētās personas:

- politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

3.1.6. noteikumu 2.3.5.apakšpunktā minētās personas:

- personas, kura pēc soda izciešanas atbrīvota no ieslodzījuma vietas, atbrīvojuma izziņas (veidlapa A) kopiju, uzrādot oriģinālu;

- arhīva izziņu no pēdējās dzīvesvietas (izziņā uzrādot pieraksta ilgumu, pierakstītās personas un radniecību ar tām);

- pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

3.1.7. noteikumu 2.3.7., 2.3.8.1 apakšpunktā minētās personas:

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par atbilstību 2.3.7., 2.3.8.1 apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;

3.1.8. noteikumu 2.3.8.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

-invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.9. noteikumu 2.3.9.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvokļa plānu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par atbilstību 2.3.9.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;

3.1.10. noteikumu 2.3.10.apakšpunktā minētās personas:

- tiesas sprieduma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvokļa plānu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par atbilstību 2.3.10.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;

3.1.11. noteikumu 2.3.11.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par atbilstību 2.3.11.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem;

3.1.12. noteikumu 2.5.1., 2.5.2.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.13. noteikumu 2.5.3.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvokļa plānu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- ja pēdējo piecu gadu laikā mainīta dzīvesvieta - arhīva izziņu no iepriekšējās dzīvesvietas, kurā norādīts dzīvojamās telpas labiekārtojuma līmenis, istabu skaits, platība, tajā dzīvojošo personu skaits, vai īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.14. noteikumu 2.6.punktā minētās personas:

- dzīvokļa plānu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.15. noteikumu 2.7.punktā minētās personas:

- īpašnieka dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- īpašnieka pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- īrnieka dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- īpašnieka vajadzībām pieprasītā atbrīvojamā dzīvokļa plānu;

3.1.16. noteikumu 2.8.punktā minētās personas:

- arhīva izziņas oriģinālu par nojauktā namīpašuma piederību īpašniekam - fiziskai personai - namīpašuma nojaukšanas brīdī;

- izpildinstitūcijas lēmumu par arhīva izziņā norādītā namīpašuma nojaukšanu;

- izpildinstitūcijas lēmumu par dzīvokļa piešķiršanu nojauktā namīpašuma īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem, kas kopā ar viņu dzīvojuši un bijuši pierakstīti dzīvoklī;

- piešķirtā dzīvokļa orderi vai tā kopiju;

- īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- dzīvokļa plānu;

- ģimenes locekļu radniecību apstiprinošus dokumentus, ja pēc namīpašuma nojaukšanas un dzīvokļa saņemšanas ģimenes locekļi mainījuši vārdu, uzvārdu;

- dzīvokļa pieprasītāja un viņa ģimenes locekļu pasu un bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

3.1.17. noteikumu 2.9.punktā minētās personas:

- pases kopiju, uzrādot oriģinālu;

- zemesgrāmatas akta kopiju, uzrādot oriģinālu;

- zemes robežu plāna kopiju, uzrādot oriģinālu;

- Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu;

3.1.18. noteikumu 2.10.punktā minētās personas:

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

- tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- SD izziņu par maznodrošinātas personas statusu;

- lēmumu par aizgādības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu un bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā;

- izziņas par bērna atrašanos valsts audzināšanas iestādēs vai pie aizbildņa;

3.1.19. noteikumu 2.11.apakšpunktā minētās personas:

- dzīvokļa plānu;

- dzīvojamās telpas īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pases, bērna dzimšanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- pensionāra, politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

- invalīdiem - VDEĀK izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

- izziņu, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa.

3.2. Ja ir nepieciešams, personai var pieprasīt papildu dokumentus informācijas precizēšanai.

3.3. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt SD izziņu par maznodrošinātas personas statusa pagarināšanu, SD izziņu par noteikumu 2.3.8.1, 2.3.9., 2.3.10., 2.3.11.apakšpunktā noteiktā statusa pagarināšanu (vienu reizi gadā), VDEĀK izziņas par invaliditātes termiņa pagarinājumu kopiju, uzrādot oriģinālu, īres līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (ja izdarīti grozījumi īres līgumā), un dokumentus par izmaiņām ģimenes sastāvā.

3.4. Personas, kuras noteikumu 1.6.punktā noteiktajā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību un iekļaujamas palīdzības reģistrā, reģistrē ar datumu, kad tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt attiecīgo palīdzības veidu.

Likumā noteiktajā kārtībā Dzīvokļu pārvalde sniedz rakstveida atbildi uz personas iesniegumu par iespēju saņemt nepieciešamo pašvaldības palīdzību vai personas izslēgšanu no palīdzības reģistra.

3.5. Ja persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms personas izslēgšanas tai nosūtāms rakstveida paziņojums uz norādīto adresi. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra noteikumu 1.6.punktā noteiktajā kārtībā ar komisijas lēmuma pieņemšanas dienu, ja:

3.5.1. persona iesniegusi rakstisku iesniegumu;

3.5.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

3.5.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatojumu šīs personas iekļaušanai palīdzības reģistrā;

3.5.4. persona atkārtoti nav iesniegusi dokumentus, kuri apliecina tiesības saņemt iesniegumā norādīto palīdzību;

3.5.5. persona saņēmusi iesniegumā norādīto palīdzību.

3.6. Ja persona pēdējo piecu gadu laikā ir pasliktinājusi dzīves apstākļus (apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku, pārdodot vai citādi to atsavinot, iemitinot tajā radiniekus, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana) un ja šo darbību rezultātā ir radusies iespēja prasīt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar noteikumu 2.5.3.apakšpunktu, tad palīdzības sniegšana atliekama uz pieciem gadiem.

4. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas kritēriji un secība

4.1. Ikvienu pašvaldībai piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt noteikumu 2.1.punktā minētajām personām, ievērojot nosacījumu, ka personai jāpiedāvā līdzvērtīga dzīvojamā telpa.

4.2. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu (izņemot noteikumu 2.1.punktā minētās personas), ievērojot šādus kritērijus:

4.2.1. 4., 7., 7.1 , 8., 12.reģistrā minētajām personām dzīvojamo telpu:

- vienistabas dzīvokli - ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

- divistabu dzīvokli - ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

- trīsistabu un lielākus dzīvokļus - ģimenei, kurā ir vairāk nekā 4 cilvēki.

Piedāvājot dzīvojamo telpu 4., 7., 7.1, 12.reģistrā minētajām personām, var tikt ņemts vērā ārsta atzinums par to, ka persona slimības dēļ nevar dzīvot vienā telpā ar ģimenes locekļiem;

4.2.2. 1.reģistrā minētajām personām, kuras no dzīvojamās telpas izliktas Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 pantā noteiktajā kārtībā, un 2., 5., 6.reģistrā minētajām personām - dzīvokli bez ērtībām vai dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

4.2.3. 3.reģistrā minētajām personām - dzīvojamo telpu istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām uz vienu gadu.

Ja persona, kurai izīrēta dzīvojamā telpa istabu plānojuma mājā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, gada laikā regulāri maksā īres maksu un maksu par pakalpojumiem un strādā, tai pēc gada var piedāvāt vienistabas dzīvokli.

Personai, kura veselības stāvokļa dēļ nevar dzīvot dzīvojamā telpā ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, var piedāvāt vienistabas dzīvokli;

4.2.4. 1., 8.reģistrā minētajām personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrās daļas 2.punktā, 28.3 panta pirmajā daļā, 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, - ievērojot šo noteikumu 4.2.1.apakšpunkta nosacījumus, taču ņemot vērā, ka nedrīkst piešķirt dzīvojamo telpu, kas ir lielāka un ar augstāku labiekārtojuma līmeni nekā līdz šim īrētā dzīvojamā telpa;

4.2.5. noteikumu 9., 10.reģistrā minētajām personām un 8.reģistrā minētajām personām, kuru pašvaldības mājā īrēto vai īpašumā esošo dzīvokli Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (noteikumu 2.6.punkts), piedāvā īrēt līdzvērtīgu dzīvojamo telpu;

4.2.6. 4., 7., 7.1, 12.reģistrā minētajām personām piedāvā labiekārtotu dzīvojamo telpu.

4.3. Dzīvojamās telpas piedāvā izīrēšanai, ievērojot šādu secību:

4.3.1. noteikumu 2.1.punktā minētajām personām;

4.3.2. 1., 2., 6.reģistrā minētajām personām, kurām palīdzība jānodrošina saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.3 panta prasībām, kā arī personām, kuru īrētās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildei izpildu rakstu;

4.3.3. 1., 2.reģistrā minētajām personām (izņemot 4.3.2.apakšpunktā minētās);

4.3.4. 3., 4., 5., 6., 7., 7.1, 8., 9., 10.reģistrā minētajām personām, vispirms piedāvājot īrēt 4., 8., 9., 10.reģistrā minētajām personām (ievērojot Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisijas sastādīto sarakstu), 7., 7.1 reģistrā minētajām personām, kurām reģistrācijas secībā ir piedāvāts īrēt dzīvokli ar ērtībām, taču persona izteikusi vēlēšanos īrēt dzīvokli bez ērtībām;

4.3.5. 11.reģistrā minētajām personām;

4.3.6. 12.reģistrā minētajām personām.

4.4. Šo noteikumu 14.reģistrā minētajām personām dzīvojamo telpu apmaiņai piedāvā iesniegumu reģistrācijas secībā, vispirms piedāvājot maznodrošinātām personām.

4.5. Personai, kura reģistrēta palīdzības reģistrā vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, tiek piedāvātas tās pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā iekļautās telpas, kas ir sarakstā piedāvājuma izteikšanas dienā, ievērojot Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un šo noteikumu 4.2. un 4.3.punktā minētos nosacījumus.

4.6. Ja personai bijusi iespēja iepazīties ar vismaz trīs dažādu dzīvošanai derīgu izīrējamo dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet persona no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies vai arī nav sniegusi Dzīvokļu pārvaldei atbildi par saņemtajiem piedāvājumiem, šī persona tiek pārreģistrēta attiecīgā veida palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

4.7. Dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā izīrē reģistrācijas secībā.

Ja persona bez atlīdzības nodod Rīgas domei tās īpašumā esošu dzīvojamo telpu Rīgā, kā arī pamatojoties uz Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu, dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā var izīrēt, neievērojot reģistrācijas secību.

4.8. Bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem izīrēta dzīvojamā telpa grupu dzīvokļos, var tikt izīrēta cita dzīvojamā telpa, ievērojot noteikumu 4.2.3.apakšpunkta nosacījumus, ja Rīgas domes Labklājības departaments atzinis, ka personai turpmāk nav nepieciešams īrēt dzīvojamo telpu grupu dzīvoklī.

Pārejas noteikumi

1. Rīgas domes Komunālajam departamentam līdz 01.01.2005. izstrādāt saistošos noteikumus par šo noteikumu 1.2.4., 1.2.5.apakšpunktā noteiktās palīdzības sniegšanu.

2. Saistošo noteikumu 2.3.8.2 apakšpunktā minēto personu reģistrācija pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā saņemšanai tiek uzsākta pēc pašvaldības palīdzības sniegšanas 7. un 7.1 reģistrā reģistrētajām personām.

3. Saistošie noteikumi publicējami likumā noteiktajā kārtībā, tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 16.03.2004. saistošie noteikumi Nr.61 "Personu, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un pašvaldības palīdzības sniegšanas kārtība".

5. Saistošo noteikumu izpildi kontrolēt Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejai.

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 76Pieņemts: 16.11.2004.Stājas spēkā: 25.11.2004.Zaudē spēku: 27.07.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 187, 25.11.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
96946
25.11.2004
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva