Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.635

Rīgā 2004.gada 15.septembrī (prot. Nr.53 43.§)

Par Koncepciju par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav samaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli)

 

1. Atbalstīt Koncepcijas par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav samaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli), kopsavilkumā ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Labklājības ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 10.novembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Ministru prezidents I.Emsis

Labklājības ministre D.Staķe

 

(Ministru kabineta

2004.gada 15.septembra rīkojums Nr.635)

Koncepcijas par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav samaksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (sociālo nodokli),

kopsavilkums

I. Problēma

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālā riska gadījumiem, kad persona zaudē ienākumus (piemēram, pensija, darba zaudējums, slimība, nelaimes gadījums darbā), šai personai tiek sniegts valsts atbalsts - attiecīgi sociālās apdrošināšanas pensija, pabalsts vai atlīdzība (turpmāk - sociālās apdrošināšanas pakalpojums). Tiesības saņemt attiecīgo sociālās apdrošināšanas pakalpojumu dod valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - sociālais nodoklis). Maksāt sociālo nodokli ir gan darba ņēmēja, gan darba devēja pienākums, turklāt darba ņēmējs šo pienākumu var īstenot tikai ar darba devēja starpniecību (darba devējs ietur arī darba ņēmēja sociālā nodokļa daļu un iemaksā to budžetā).

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas daudzi uzņēmumi (arī lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi), pārejot uz tirgus ekonomiku, nespēja turpināt uzņēmējdarbību un samaksāt sociālo nodokli par saviem darbiniekiem. Tāpēc uzņēmumiem izveidojās ievērojami parādi.

Sociālā nodokļa kopējā parādu summa šobrīd ir 76,6 milj. latu, tai skaitā pamatparāds 45,9 milj. latu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm apmēram 34 milj. latu liela pamatparāda daļa netiks iekasēta. No 1998. līdz 2003.gadam dzēsts pamatparāds 28,6 milj. latu apmērā. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem dzēstie sociālā nodokļa parādi netiek pielīdzināti samaksai, un laiks, par kuru tie uzkrāti, netiek ieskaitīts personu apdrošināšanas stāžā.

Lai aizsargātu darba ņēmēju, ja darba devējs nav samaksājis sociālo nodokli, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (pamatojoties uz Satversmes tiesas 2001.gada 13.marta spriedumu), sākot ar 2001.gada 14.martu, persona, kura sociālo nodokli maksā ar citu personu starpniecību vai par kuru maksājumus izdara citas personas, ir sociāli apdrošināta no dienas, kad tā ir ieguvusi sociāli apdrošinātās personas statusu, t.i., sociālās apdrošināšanas pakalpojumi var tikt piešķirti arī tajā gadījumā, ja darba devējs nav maksājis sociālo nodokli. Savukārt līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) sociāli apdrošinātais ir persona, par kuru faktiski ir maksāts sociālais nodoklis, t.i., sociālās apdrošināšanas pakalpojumi var tikt piešķirti tikai tad, ja darba devējs ir maksājis sociālo nodokli. Tātad nav nodrošinātas darba ņēmēju tiesības uz sociālajām garantijām, ja darba devējs nav samaksājis sociālo nodokli par laikposmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam.

II. Mērķis

Lai palielinātu personu pensijas vai bezdarbnieka pabalsta apmēru un pozitīvi ietekmētu šo personu finansiālo nodrošinājumu, ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodus laikposmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuriem darba devējs nav maksājis sociālo nodokli.

III. Risinājumi

Problēmas risināšanai nepieciešams uzskatīt par samaksātu sociālā nodokļa pamatparādu (arī dzēsto), kas radies līdz 2001.gada 13.martam, un attiecīgo laikposmu ieskaitīt personas apdrošināšanas stāžā.

Kamēr visas personas, par kurām kādā laikposmā nav samaksāts sociālais nodoklis, nav vērsušās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu piešķirt pensijas vai pabalstus, nav iespējams precīzi noteikt ne to personu loku, par kurām ir iemaksu parādi, ne arī kopējo naudas līdzekļu summu, kas būtu nepieciešama parādu samaksai un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanai. Lai noteiktu šī pasākuma ietekmi uz valsts budžetu, aprēķinos izmantoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmēģinājumfiliālēs iegūtie dati par to personu skaitu (8,6% no visām personām, kurām tiks piešķirta pensija), kurām piešķirto pensijas apmēru var ietekmēt apdrošināšanas stāžs, sākot no 1991.gada. Aptuvenais papildu izdevumu apjoms pensijas izmaksai pilnā apmērā ir aptuveni 570 tūkst. latu gadā (neieskaitot izdevumus bezdarbnieku pabalsta izmaksai par apdrošināšanas stāža pieaugumu).

1.variants - nesamaksātā sociālā nodokļa problēma netiek risināta

Lai gan jautājums par darbiniekiem, par kuriem nav samaksāts sociālais nodoklis, ir ļoti aktuāls, tā risināšanai nebūtu lietderīgi izmantot sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, jo sociālā nodokļa parādi ir izveidojušies darba devēju vainas dēļ. Līdz ar to pašreizējiem sociālā nodokļa maksātājiem nebūtu jāuzņemas to izmaksu segšana, kas radušās nodokļu maksātāju nenokārtoto saistību dēļ.

2.variants - darba devēju nesamaksātais sociālais nodoklis tiek segts no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta

Šajā variantā tiek ievērots sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pašfinansēšanās princips.

IV. Koncepcijas īstenošanas finansējuma avoti

Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets.

V. Turpmākā rīcība

Ja tiek atbalstīts risinājuma 2.variants, Labklājības ministrijai nepieciešams izstrādāt šādus tiesību aktu projektus:

1) grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", paredzot, ka ar 2005.gadu iemaksu pamatparāds par laikposmu līdz 2001.gada 13.martam uzskatāms par samaksātu;

2) grozījumi likumā "Par valsts pensijām", paredzot, ka ar 2005.gadu apdrošināšanas stāžā valsts pensijas piešķiršanai tiek ieskaitīti darba periodi, par kuriem darba devējam bija jāveic iemaksas, un ka piešķirtās pensijas tiek pārrēķinātas par papildināto apdrošināšanas stāžu un papildināto pensijas kapitālu, vienlaikus nosakot pensiju pārrēķināšanas kārtību.

Labklājības ministre D.Staķe

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 635Pieņemts: 15.09.2004.Stājas spēkā: 15.09.2004.Zaudē spēku: 01.01.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 148, 17.09.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
93730
15.09.2004
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"