Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumus Nr. 584 "Kases operāciju uzskaites noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr.244

Rīgā 2000.gada 25.jūlijā (prot. Nr.33, 5.§)

Kases operāciju uzskaites noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību"
7.panta pirmo daļu un 15.pantu

1. Šie noteikumi nosaka uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas (turpmāk - uzņēmums) kases operāciju uzskaites kārtību un obligātos papildu rekvizītus atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidiem.

2. Latvijas Bankas un kredītiestāžu kases operāciju uzskaiti nosaka citi normatīvie akti.

3. Individuālie (ģimenes) uzņēmumi un zemnieku un zvejnieku saimniecības, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, savus ieņēmumus un izdevumus reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta apstiprinātā ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā.

4. Katru dienu kases grāmatā norāda skaidrās naudas atlikumu kasē dienas sākumā, atsevišķi reģistrē visus dienas skaidrās naudas ieņēmumus un izdevumus, kā arī aprēķina skaidrās naudas atlikumu kasē dienas beigās. Ieņēmumus reģistrē, veicot vismaz vienu ieņēmumu kopsavilkuma ierakstu dienā. Kases grāmatu par skaidrās naudas apgrozību ārvalstu valūtā katrai valūtai aizpilda atsevišķi.

5. Ja uzņēmuma vidējie dienas skaidrās naudas ieņēmumi kasē nav lielāki par 100 latiem, uzņēmums kases grāmatu aizpilda reizi nedēļā un aprēķina skaidrās naudas atlikumu kasē nedēļas beigās. Vidējos dienas skaidrās naudas ieņēmumus kasē aprēķina, ja saskaita katras iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienas ieņēmumus kasē un iegūto kopsummu dala ar šī kalendāra mēneša darbdienu skaitu.

6. Skaidrās naudas saņemšanu reģistrē kases aparātā, kases sistēmā vai specializētajās elektroniskajās ierīcēs un iekārtās (turpmāk - kases aparāts) saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.62 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām". Kases grāmatā šo naudas saņemšanu reģistrē, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem, un sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi.

7. Uzņēmumi, kas atbrīvoti no skaidrās naudas maksājumu reģistrēšanas kases aparātā, ieņēmumus iemaksā kasē saskaņā ar kases ieņēmumu orderi un pievieno tam iemaksu attaisnojuma dokumentu kopsavilkuma pārskatu kopā ar attaisnojuma dokumentiem.

8. Saimniecisku uzdevumu veikšanai uzņēmuma darbiniekam izsniedz skaidro naudu avansā saskaņā ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu (atļauju), kurā norādīts naudas saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, valūtas kods un summa, kā arī avansa mērķis.

9. Uzņēmuma darbinieks sagatavo avansa pārskatu par avansā saņemtās skaidrās naudas izlietošanu un šim pārskatam pievieno attaisnojuma dokumentus, kas apliecina naudas izlietošanas faktu. Avansa pārskata saturu un iesniegšanas termiņus nosaka uzņēmuma vadītājs.

10. Uzņēmuma vadītājs nosaka atbildīgā grāmatveža pienākumus un atbildību, pilnvaro viņu parakstīt kases ieņēmumu un izdevumu orderus. Kases operācijas veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu vai uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu (atļauju) pilda kasiera pienākumus.

11. Individuālajā (ģimenes) uzņēmumā, zemnieku un zvejnieku saimniecībā atbildīgā grāmatveža un kasiera pienākumus drīkst veikt uzņēmuma vadītājs.

12. Skaidro naudu kasieris pieņem saskaņā ar atbildīgā grāmatveža parakstītiem kases ieņēmumu orderiem, kuros norādīti šādi obligātie rekvizīti:

12.1. uzņēmuma - naudas saņēmēja - nosaukums;

12.2. uzņēmuma reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

12.3. dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums;

12.4. naudas maksātāja vārds, uzvārds un personas kods;

12.5. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums;

12.6. valūtas kods;

12.7. saņemamā summa cipariem un vārdiem;

12.8. atbildīgā grāmatveža paraksts;

12.9. kasiera paraksts;

12.10. uzņēmuma zīmogs.

13. Par saņemto skaidro naudu maksātājam izsniedz uzņēmuma atbildīgā grāmatveža vai uzņēmuma vadītāja un kasiera parakstītu, ar spiedogu apstiprinātu un numurētu kases ieņēmumu ordera kvīti, kurā ir norādīti šo noteikumu 12.punktā minētie rekvizīti.

14. Skaidro naudu kasieris izsniedz saskaņā ar uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstītiem kases izdevumu orderiem, kuros norādīti šādi obligātie rekvizīti:

14.1. uzņēmuma - naudas izsniedzēja - nosaukums;

14.2. uzņēmuma reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;

14.3. dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums;

14.4. naudas saņēmēja vārds, uzvārds un personas kods;

14.5. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums;

14.6. valūtas kods;

14.7. izsniedzamā summa cipariem un vārdiem;

14.8. uzņēmuma vadītāja paraksts;

14.9. atbildīgā grāmatveža paraksts;

14.10. saņemtā summa cipariem un vārdiem;

14.11. skaidrās naudas saņemšanas datums un naudas saņēmēja paraksts;

14.12. naudas saņēmēja personu apliecinoša dokumenta dati (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums un vieta);

14.13. kasiera paraksts.

15. Ja kases ieņēmumu un izdevumu orderos norāda skaidro naudu ārvalstu valūtā, papildus šo noteikumu 12. un 14.punktā noteiktajiem rekvizītiem norāda arī Latvijas Bankas noteikto attiecīgās valūtas kursu darījuma dienā.

16. Naudas izsniegšanas attaisnojuma dokumentu paraksta uzņēmuma vadītājs un atbildīgais grāmatvedis vai viņu pilnvarotā persona. Ja uz attaisnojuma dokumentiem, kas pievienoti kases izdevumu orderim, ir uzņēmuma vadītāja parakstīta atļauja skaidrās naudas izsniegšanai, uzņēmuma vadītāja paraksts uz kases izdevumu ordera nav obligāts.

17. Ja kasieris izsniedz skaidro naudu, pamatojoties uz izmaksu sarakstu, šī saraksta sākumā uzņēmuma vadītājs un atbildīgais grāmatvedis paraksta atļauju izmaksāt naudu un norāda naudas summu vārdiem un izmaksāšanas termiņu. Saskaņā ar izmaksu sarakstu drīkst izmaksāt arī darba algas un citas vienreizējās izmaksas, kā arī dienesta komandējumu izdevumu avansus vairākām personām.

18. Fiziskajai personai, kuru juridiskā vai fiziskā persona ir pilnvarojusi saņemt naudu citas fiziskās personas vietā, skaidro naudu izsniedz, tikai pamatojoties uz šai personai izsniegto pilnvaru. Kases izdevumu ordera tekstā aiz paredzētā naudas saņēmēja vārda, uzvārda un personas koda norāda tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura ir pilnvarota naudu saņemt. Ja skaidro naudu izsniedz saskaņā ar izmaksu sarakstu, kasieris naudas saņēmēja paraksta priekšā uzraksta: "Ar pilnvaru". Naudu, pamatojoties uz pilnvaru, izsniedz saskaņā ar šo noteikumu 14.punktā norādītajām prasībām. Pilnvaru vai tās kopiju, ja pilnvara nav vienreizēja, pievieno kases izdevumu orderim vai izmaksu sarakstam.

19. Naudas saņemšanas dokumentā parakstīties par skaidrās naudas saņemšanu drīkst tikai ar tintes vai lodīšu pildspalvu, norādot saņemto summu cipariem un vārdiem. Ja skaidro naudu saņem, pamatojoties uz izmaksu sarakstu, summu vārdiem nenorāda.

20. Pēc noteiktā darba algu, pabalstu, stipendiju vai citu izmaksu termiņa beigām (iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, - trīs darbdienas) kasieris:

20.1. izmaksu sarakstā pretī to personu uzvārdam, kuras darba algu, pabalstu, stipendiju vai citas izmaksas nav saņēmušas, uzspiež spiedogu vai ar roku ieraksta atzīmi "Neizmaksāts";

20.2. sagatavo neizmaksāto summu sarakstu;

20.3. izmaksu saraksta beigās uzraksta, cik liela darba algu, pabalstu, stipendiju vai citu izmaksu summa ir faktiski izmaksāta un cik liela ir neizmaksātā summa, un apliecina ar parakstu. Ja skaidro naudu izmaksā vairākas personas, tās naudu izmaksā, pamatojoties uz atsevišķiem izmaksu sarakstiem;

20.4. kases grāmatā ieraksta faktiski izmaksāto summu un uz izmaksu saraksta uzspiež spiedogu vai tajā ar roku ieraksta kases izdevumu ordera numuru. Grāmatvedībā pārbauda kasieru izdarītās atzīmes izmaksu sarakstos un norādītās izmaksātās un neizmaksātās skaidrās naudas summas.

21. Kases ieņēmumu vai izdevumu orderus ar tiem pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem aizpilda precīzi un skaidri. Šajos orderos nav pieļaujami nekādi labojumi. Kases ieņēmumu un izdevumu orderos norāda tiem pievienotos attaisnojuma dokumentus.

22. Aizpildītus kases ieņēmumu un izdevumu orderus grāmatvedībā pirms iesniegšanas kasē reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālā. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē atsevišķi. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus drīkst reģistrēt, izmantojot datortehniku.

23. Saņemot kases ieņēmumu un izdevumu orderus, kasieris pārbauda, vai tajos ir norādīti visi šajos noteikumos paredzētie rekvizīti un pievienoti attaisnojuma dokumenti. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus atbildīgā grāmatveža un uzņēmuma vadītāja vietā viņu pilnvarotās personas drīkst parakstīt tikai tad, ja uzņēmuma vadītājs to nosaka ar rakstisku rīkojumu. Rīkojuma kopijai un pilnvaroto personu paraksta paraugiem jāatrodas kasē.

24. Kases grāmatā ierakstus par attiecīgo periodu sāk jaunā lapā, norādot perioda sākuma un beigu datumu. Kases atlikumam perioda sākumā jābūt vienādam ar kases atlikumu iepriekšējā perioda beigās. Katru skaidrās naudas saņemšanu vai izsniegšanu attiecīgajā periodā ieraksta atsevišķi, norādot kases ieņēmumu vai izdevumu ordera numuru un maksājuma mērķi. Kases grāmatu obligāti noslēdz mēneša pēdējā darbdienā.

25. Kases grāmatā aizliegts dzēst ierakstus. Labojumus ar parakstu apliecina uzņēmuma kasieris, kā arī atbildīgais grāmatvedis. Kases grāmata glabājas pie kasiera.

26. Ierakstus kases grāmatā kasieris izdara tūlīt pēc tam, kad ir saņemta vai izsniegta kases orderī norādītā skaidrā nauda. Katras darbdienas beigās (šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā - katras nedēļas beigās) kasieris saskaita dienas vai attiecīgi nedēļas kases operāciju rezultātus, aprēķina naudas atlikumu kasē, ieraksta to kases grāmatā un sastāda kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu. Minēto pārskatu kopā ar kases ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumentiem pret parakstu iesniedz grāmatvedībā.

27. Kases grāmatas lapas numurē no gada sākuma augošā kārtībā. Kases grāmatu caurauklo un pēdējā lapā norāda lapu skaitu. Uzņēmuma vadītājs un atbildīgais grāmatvedis ar parakstu un zīmogu apliecina kopējo kases grāmatas lapu skaitu gadā.

28. Kases grāmatu drīkst kārtot, izmantojot datortehniku un nodrošinot pārskata izdruku - kases grāmatas ielikuma lapu. Kasieris kases grāmatas ielikuma lapu kopā ar pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem pret parakstu iesniedz grāmatvedībā. Kalendāra gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas brošē hronoloģiskā secībā.

29. Kasieris nedrīkst izsniegt no kases skaidro naudu, ja naudas saņēmējs nav parakstījies kases izdevumu orderī.

30. Persona, kas izmaksā darba algas, pabalstus, stipendijas vai veic citas izmaksas, pēc tam, kad beidzies izmaksu sarakstā norādītais izmaksas termiņš, iesniedz grāmatvedībā pārskatu par veiktajām skaidrās naudas izmaksām.

31. Ja uzņēmumā ir tikai viens kasieris un viņu nepieciešams uz laiku aizstāt, ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu kasiera pienākumu izpilde uzdodama citam darbiniekam. Kasiera prombūtnes laikā visu viņa rīcībā esošo uzņēmuma skaidro naudu un citas materiālās vērtības uzņēmuma vadītājs ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod kasiera pienākumu izpildītājam, ar kuru noslēdz līgumu par materiālo atbildību.

32. Uzņēmumos, kuros ir struktūrvienības (filiāles), skaidrās naudas operācijas drīkst veikt ne tikai kasieris, bet arī cits uzņēmuma vadītāja rakstiski norīkots darbinieks.

33. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par uzņēmuma skaidrās naudas uzglabāšanas drošību.

34. Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, skaidrās naudas atlikums kasē drīkst būt tikai limita ietvaros. Ja nepieciešams, noteiktos limitus drīkst izskatīt no jauna attiecīgajā saimnieciskajā gadā.

35. Iestādēm un organizācijām, kuras finansē no valsts budžeta, ir tiesības trīs darbdienas glabāt kasē skaidro naudu, kuras summa pārsniedz noteikto limitu, darba algu, pabalstu un stipendiju izmaksai. Iestādēm un organizācijām, kuras finansē no pašvaldību budžeta, skaidrās naudas atlikuma limitu kasē nosaka pilsētas domes, rajona vai pagasta padomes priekšsēdētājs.

36. Skaidrās naudas atlikumu kasē pārbauda inventarizācijas gaitā. Inventarizācijas biežumu un kārtību uzņēmumā apstiprina uzņēmuma vadītājs.

Noslēguma jautājumi

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumus Nr.330 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 178.nr.).

38. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.oktobri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Finansu ministrs G.BĒRZIŅŠ

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kases operāciju uzskaites noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 244Pieņemts: 25.07.2000.Stājas spēkā: 01.10.2000.Zaudē spēku: 29.10.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 272/274, 28.07.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
9321
01.10.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)