Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.1

Rīgā 2000. gada 11. janvārī

Kārtība, kādā pieņemamas ekspluatācijā hidromelioratīvās būves un ierīces

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumu Nr. 410
"Hidromelioratīvās būvniecības speciālie būvnoteikumi" 53.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī instrukcija nosaka, kā jāpieņem ekspluatācijā jaunizbūvētas, rekonstruētas vai restaurētas hidromelioratīvās (meliorācijas sistēmu un upju hidrotehnisko būvju) būves un ierīces, izņemot tās, kurām saskaņā ar Hidromelioratīvās būvniecības speciālo būvnoteikumu 39.punktu nav nepieciešama būvatļauja.

2. Par šīs instrukcijas ievērošanu lauku apvidu zemēs atbildīgas ir Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, Madonas rajonā - Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde (turpmāk tekstā - reģionālās lauksaimniecības pārvaldes) un attiecīgās pašvaldības būvvalde vai pašvaldības pilnvarota kompetenta institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas (turpmāk tekstā - pašvaldības būvvalde), bet pilsētu zemēs - attiecīgās pilsētas domes būvvalde.

3. Ja hidromelioratīvās būvniecības būves un ierīces nav pieņemtas ekspluatācijā atbilstoši šīs instrukcijas prasībām, to ekspluatācija kvalificējama kā patvaļīga, un būvju un ierīču pasūtītājs (būvētājs) ir administratīvi atbildīgs saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

 

II. Būvju un ierīču pieņemšana ekspluatācijā

4. Pēc būvdarbu izpildes pasūtītājs kopīgi ar būvuzņēmēju vai būvētājs būvobjektu uzrāda institūcijām, kuras saskaņojušas būvprojektu. Ja ekspluatācijā nodod hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, tās uzrāda arī Valsts būvinspekcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontroles daļai. Šīs institūcijas savas kompetences ietvaros pārbauda būvobjekta atbilstību būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem un desmit darbadienu laikā dod atzinumu par būvobjekta gatavību ekspluatācijai.

5. Kad atzinumi par būvobjekta gatavību ir saņemti, pasūtītājs kopīgi ar būvuzņēmēju vai būvētājs sagatavo un nokomplektē 6.punktā norādīto dokumentāciju un pasūtītājs (būvētājs) to iesniedz:

5.1. reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, ja būvniecība notiek lauku apvidu zemēs;

5.2. pilsētas būvvaldē, ja būvniecība notiek pilsētu zemēs.

6. Pieteikums par būvobjekta gatavību pieņemšanai ekspluatācijā iesniedzams kopā ar šādiem dokumentiem:

6.1. būvatļauja;

6.2. akceptēta būvprojekta pilns komplekts;

6.3. izpilddokumentācija, kas noformēta atbilstoši spēkā esošiem normatīviem;

6.4. šīs instrukcijas 4.punktā minētie atzinumi;

6.5. nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas akti;

6.6. protokoli par būvju un ierīču pārbaudēm un darba parametru sasniegšanu (18.-20.p.);

6.7. būvuzņēmēja apliecinājums par garantijas termiņu;

6.8. izziņa par būvobjekta kopējām izmaksām;

6.9. akts par zemes transformāciju;

6.10. būvdarbu un speciālo būvdarbu žurnāli;

6.11. autoruzraudzības žurnāls;

6.12. iebūvēto materiālu un konstrukciju ražotāju deklarācijas, sertifikāti, testēšanas pārskati;

6.13. ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumi (ūdenskrātuves ierīkošanas gadījumā).

7. Ja būvētājs būvdarbus veic atbilstoši Hidromelioratīvās būvniecības speciālo būvnoteikumu 43.punktam, 6.punktā minēto dokumentu apjoms, pēc saskaņošanas ar būvobjekta pieņēmēju institūciju, var tikt samazināts.

8. Šīs instrukcijas 6.1.-6.7.punktā minēto dokumentu kopijas pasūtītājs (būvētājs) nodod glabāšanā būvobjekta pieņēmējas institūcijas tehniskajā arhīvā. Visu dokumentu oriģinālus pasūtītājs (būvētājs) uzglabā savā arhīvā.

9. Būvi un ierīces pieņem ekspluatācijā pieņemšanas komisija (turpmāk tekstā - komisija), kuru izveido:

9.1. reģionālā lauksaimniecības pārvalde, ja būvniecība notiek lauku apvidu zemēs;

9.2. pilsētas dome pēc pilsētas būvvaldes vadītāja ierosinājuma, ja būvniecība notiek pilsētas zemēs.

10. Komisijas uzdevums ir noteikt būves un ierīču drošumu un tehnisko gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvdarbu izpildes dokumentāciju, atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvajiem aktiem un darbības pārbaudes rezultātiem.

11. Komisijā, ko izveido reģionālā lauksaimniecības pārvalde, uzaicina:

11.1. reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas nodaļas vadītāju (Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītāju) - par komisijas priekšsēdētāju;

11.2. pašvaldības būvvaldes būvinspektoru;

11.3. pasūtītāja (būvētāja) pilnvarotu pārstāvi;

11.4. būvuzņēmēja (darbuzņēmēja) pilnvarotu pārstāvi;

11.5. būvuzraugu;

11.6. autoruzraugu;

11.7. kreditējošās iestādes pilnvarotu pārstāvi, ja būvniecība kreditēta, pamatojoties uz valdības izsniegtām garantijām;

11.8. Valsts būvinspekcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontroles daļas pārstāvi, ja ekspluatācijā nodod hidroelektrostaciju ar jaudu līdz diviem megavatiem un ūdens uzstādinājuma augstumu līdz piecpadsmit metriem (turpmāk tekstā - mazās hidroelektrostacijas).

12. Komisijā, ko izveido pilsētas dome, uzaicina:

12.1. pilsētas Būvvaldes būvinspektoru - par komisijas priekšsēdētāju;

12.2. attiecīgā reģiona lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas nodaļas vadītāju (Madonas rajonā - Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītāju, Jūrmalā - attiecīgā reģiona lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas nodaļas vadītāju);

12.3. pasūtītāja (būvētāja) pilnvarotu pārstāvi;

12.4. būvuzņēmēja (darbuzņēmēja) pilnvarotu pārstāvi;

12.5. valsts būvinspektoru, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

12.6. būvuzraugu;

12.7. autoruzraugu;

12.8. kreditējošās iestādes pilnvarotu pārstāvi, ja būvniecība kreditēta, pamatojoties uz valdības izsniegtām garantijām;

12.9. valsts būvinspekcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontroles daļas pārstāvi, ja ekspluatācijā nodod mazo HES.

13. Komisijas darbu organizē komisijas priekšsēdētājs, kas pēc saskaņošanas ar pasūtītāju (būvētāju) ne vēlāk kā desmit darbadienas pēc rīkojuma par komisijas izveidošanu izdošanu nosaka būvobjekta pieņemšanas termiņu.

14. Ja nepieciešams, komisijas priekšsēdētājs var iesaistīt komisijas darbā ekspertus - citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), valsts un pašvaldības iestāžu un speciālo dienestu speciālistus, kuriem ir attiecīgas pilnvaras, vai fiziskas personas ar atbilstošiem būvprakses sertifikātiem.

15. Komisija sastāda aktu par būves un ierīču pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk - akts), kuru paraksta visi komisijas locekļi (pielikums).

16. Aktu sastāda divos eksemplāros, pa vienam - pasūtītājam (būvētājam) un attiecīgā reģiona lauksaimniecības pārvaldei vai pilsētas būvvaldei. Ja ekspluatācijā nodod mazo HES, sastāda trešo akta eksemplāru, kuru nodod valsts būvinspekcijas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma kontroles daļai.

17. Komisija nav tiesīga uzsākt būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja kāds no šīs instrukcijas 4.punktā minētajiem atzinumiem ir negatīvs.

18. Divpusējas darbības meliorācijas būves var pieņemt ekspluatācijā, ja veikta paredzētās platības mitrināšana.

19. Apūdeņošanas sistēmu būves un ierīces var pieņemt ekspluatācijā, ja veikta to darbības pārbaude pie aprēķina un forsētā caurplūduma, pusotrkārtīga darba spiediena, pēc ierīču pārbaudes darbībā un izmēģinājuma laistījuma.

20. Hidrotehniskās būves var pieņemt ekspluatācijā pēc pirmo palu pārlaišanas (neatkarīgi no caurplūduma varbūtīguma), bet ūdenskrātuves (dīķus) - pēc to uzpildīšanas līdz normālajam uzstādinājuma ūdens līmenim.

21. Komisija nepieņem būves un ierīces ekspluatācijā, ja:

21.1. tiek konstatētas nesaskaņotas atkāpes no akceptētā būvprojekta vai būtiski būvdarbu defekti;

21.2. tiek konstatēti Latvijas būvnormatīvu, apbūves noteikumu vai citu normatīvo aktu pārkāpumi;

21.3. kāds no komisijas locekļiem savas kompetences ietvaros motivēti atsakās parakstīt aktu.

22. Ja būves un ierīces netiek pieņemtas ekspluatācijā, komisija paraksta un izsniedz pasūtītājam (būvētājam) un būvuzņēmējam motivētu atzinumu par konstatētām atkāpēm, trūkumiem un defektiem.

23. Pēc šīs instrukcijas 22.punktā minētajā atzinumā uzskaitīto trūkumu novēršanas pasūtītājam (būvētājam) atkārtoti jāuzaicina komisija un jāuzrāda būve un ierīces.

24. Komisijas aktu apstiprina reģionālās lauksaimniecības pārvaldes direktors (ja komisiju veido šie dienesti) vai pilsētas domes priekšsēdētājs (ja komisiju veido pilsētas dome). Aktus reģistrē pašvaldības būvvaldē.

Būve un ierīces uzskatāmas par pieņemtu ekspluatācijā ar akta apstiprināšanas dienu.

25. Komisijas locekļi savas kompetences ietvaros ir atbildīgi par pieņemto lēmumu atbilstību būves un ierīču faktiskajam stāvoklim un šās instrukcijas prasībām.

26. Pēc akta apstiprināšanas būves un ierīču īpašnieks ir atbildīgs par būvi un ierīcēm, arī par to tehnisko stāvokli, ievērojot Hidromelioratīvās būvniecības speciālo būvnoteikumu 53.punktu.

27. Šīs instrukcijas ievērošanu kontrolē Zemkopības ministrija un Valsts būvinspekcija, kuras ir tiesīgas anulēt aktu, ja tiek konstatēti normatīvo aktu vai šīs instrukcijas pārkāpumi, pieņemot būvi un ierīces ekspluatācijā.

28. Ja, būvi un ierīces pieņemot ekspluatācijā, radušās domstarpības, strīdīgos jautājumus savas kompetences ietvaros izskata attiecīgā reģiona lauksaimniecības pārvalde, Aiviekstes MSVP, Zemkopības ministrija (ja būvniecība notiek lauku apvidu zemēs) un būvvalde, pašvaldības dome (ja būvniecība notiek pilsētu zemēs), kā arī Valsts būvinspekcija vai tiesa.

29. Instrukcija stājas spēkā ar 2000.gada 1.aprīli.

30. Instrukciju publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs J.Lapše

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs J.Lapše

Pirmpublikācija: "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2000., nr.90/91

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā pieņemamas ekspluatācijā hidromelioratīvās būves un ierīces Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Zemkopības ministrija Veids: instrukcija Numurs: 1Pieņemts: 11.01.2000.Stājas spēkā: 01.04.2000.Zaudē spēku: 01.01.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 270/271, 26.07.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
9307
01.04.2000
86
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)