(Noteikumu nosaukums MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1044 redakcijā)

1. Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde bērnu tiesību aizsardzības, jaunatnes, bērnu un ģimenes tiesību un sabiedrības integrācijas jomā.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1044 redakcijā)

2. Ministrija ir tieši pakļauta bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministram (turpmāk – ministrs).

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1044 redakcijā)

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt valsts politiku bērnu tiesību aizsardzības, jaunatnes, bērnu un ģimenes tiesību un sabiedrības integrācijas jomā;

4.2. organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu bērnu tiesību aizsardzības, jaunatnes, bērnu un ģimenes tiesību un sabiedrības integrācijas jomā;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1044 redakcijā)

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. organizē un koordinē normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā;

5.2. atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi un veic centrālās iestādes funkcijas;

5.3. veicina bērniem un ģimenei labvēlīgas vides veidošanos valstī;

5.4. īsteno bāriņtiesu darba funkcionālo pārraudzību (izņemot uzdevumus, kas noteikti Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā);

5.5. nodrošina adoptējamo bērnu un adoptētāju uzskaiti adopcijas reģistrā, sniedz informāciju adoptētājiem par adoptējamiem bērniem un izsniedz adoptētājiem norīkojumus;

5.6. veic audžuģimeņu uzskaiti, nodrošina psiholoģisko palīdzību, informatīvo un metodisko atbalstu audžuģimenēm, kā arī audžuģimeņu apmācību;

5.7. veicina valsts un pašvaldību iestāžu, jaunatnes organizāciju un citu darbā ar jaunatni iesaistīto personu sadarbību un darbības saskaņotību vienotas valsts politikas izstrādē un īstenošanā ar jaunatnes darbību saistītajā jomā;

5.8. koordinē un organizē pasākumu sistēmu darbā ar jaunatni, tai skaitā organizē jaunatnes lietu speciālistu apmācību;

5.9. sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību;

5.10. veicina starpkultūru dialogu;

5.11. līdzdarbojas atbalsta sistēmas pilnveidē, lai sekmētu veiksmīgu imigrantu iekļaušanos sabiedrībā;

5.12. atbilstoši kompetencei organizē un īsteno starptautisko sadarbību;

5.13. izstrādā ar bērnu tiesību aizsardzību, darbu ar jaunatni, bērnu un ģimenes tiesību un sabiedrības integrācijas jautājumiem saistītus projektus sadarbībai ar ārvalstīm, starptautiskajām institūcijām un apvienībām, koordinē minēto projektu īstenošanu, kā arī plāno dalību starptautiskajās palīdzības programmās un piedalās tajās;

5.14. atbilstoši kompetencei sniedz metodisko palīdzību pašvaldībām;

5.15. piedalās attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā;

5.16. veic citus ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1044 redakcijā)

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.5. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.6. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.8. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.9. informē sabiedrību par valsts politiku ministrijas kompetencē esošajās jomās un konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu;

6.10. nodrošina Latvijai saistošu starp-tautisko līgumu izpildi atbilstoši kompetencei.

7. Ministrijai ir tiesības:

7.1. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.2. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.3. (svītrots ar MK 29.11.2005. noteikumiem Nr.899);

7.4. pieprasīt un bez maksas saņemt no ministrijām, pašvaldībām un citām valsts un nevalstiskajām institūcijām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministrijas amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministrijas darbību, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru;

9.8. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.9. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram var būt vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas.

14. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

15. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

16. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Nodaļu vada nodaļas vadītājs. Nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

18. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

19. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

20. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

21. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

22. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

23. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

24. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību.

(Grozīts ar MK 29.11.2005. noteikumiem Nr.899)

(Nodaļa MK 29.11.2005. noteikumu Nr.899 redakcijā)

25.Ministrijas padotībā ir:

25.1. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija;

25.2. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija;

25.3. valsts aģentūra "Jaunatnes starp­tautisko programmu aģentūra".

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.924)

26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 4.februāra noteikumus Nr.57 "Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 21.nr.).