Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.252

Rīgā 2004.gada 21.jūlijā

Par latvāņu Heracleum L. ģints sugu izplatības ierobežošanas plāna nosacījumiem, pretendējot uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumiem

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu un lai nodrošinātu Vienotā programmdokumenta 4.prioritātes pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana" aktivitātes "Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemes attīrīšana no krūmājiem un invazīvajām nezālēm" izpildi, kas paredz valsts un Eiropas Savienības atbalstu, apstiprināt metodiskos norādījumus latvāņu Heracleum L. ģints sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre L.Straujuma

 

Pielikums

Zemkopības ministrijas

2004.gada 21. jūlija rīkojumam Nr. 252

Metodiski norādījumi latvāņu Heracleum L. ģints sugu izplatības ierobežošanas plāna sastādīšanā

1. Lauku darbi

Uz vietas dabā novērtē zemes gabalu, ņemot vērā zemes lietošanas veidu, apdzīvotību, reljefu, aizsargjoslas, mitruma režīmu, augsnes tipu, piesārņojuma pakāpi ar latvāņiem (atsevišķi augi izkliedētā teritorijā, skraja audze, blīva audze), platības lielumu, shēmu un ainavisko aspektu. Aktivitātes atbalsta saņemšanas kritēriji: minimālā platība - 0,3 ha, vidējais augu blīvums - 3 latvāņa augi vai augu grupas uz 100 m2. Šis vērtējums tiek ņemts par pamatu plāna sastādīšanai, paredzot ierobežošanas pasākumus (ķīmiskos, mehāniskos, bioloģiskos, kombinētos).

2. Kamerālie darbi

Tiek apstrādāta iegūtā informācija un sastādīts plāns.

Plāna titullapas aizpildīšana.

Titullapā ieraksta zemes īpašuma kadastra numuru, nenorādot, vai īpašums sastāv no vairākām zemes vienībām.

Tabulā "Situācijas raksturojums" tiek raksturota esošā situācija, lai pamatotu tās mainīšanas iemeslus.

Ja zemes īpašums sastāv no vairākām zemes vienībām, tad veidlapas pirmajā ailē ieraksta tos zemes vienību numurus, kuros plānotas darbības. Ja plāna sastādītajam vajadzīgs, tad zemes gabalu var sadalīt nogabalos, kurus atzīmē plānam pievienotajā robežu plānā un ailē "Nogabals" ieraksta numurus.

Tabulā "Plānotie pasākumi" jāieplāno visi pasākumi, kuri tiks veikti projekta ieviešanas laikā loģiskā secībā un, norādot to izpildes termiņus. Pasākumos apraksta lietotās metodes (ķīmiskās, mehāniskās, bioloģiskās, kombinētās).

Ailē "Izpildes termiņš" norāda plānoto pasākumu izpildes laiku ar precizitāti līdz konkrētā gada mēnesim.

3. Plānam pievienojamie dokumenti

- zemes robežu plāns (izmantojama zemesgrāmatu akta zemes robežu plāna kopija, kurā iezīmē latvāņu platību). Shēmā atzīmējami objekti, kas reāli dabā atšķiras no kartogrāfiskajos materiālos uzrādītajiem un samazina platību un, kas reāli dabā atšķiras no kartogrāfiskā materiālos uzrādītajiem (piemēram, vērā ņemamas celmu, akmeņu kaudzes, iebrauktas ceļu vietas, ēku drupu vietas u.c.), tos īsi raksturojot motivācijas rakstā;

- motivācijas raksts, kurā pamato nepieciešamību veikt plānoto latvāņu ierobežošanu, kā arī paskaidro plānoto darbību mērķi no ekonomiskiem, sociāliem vai apkārtējās vides uzlabošanas apstākļiem.

4. Latvāņu izplatības ierobežošanas metožu īss apraksts

Galvenais latvāņu ierobežošanas pasākumu uzdevums ir novērst to sēklu turpmāku izplatīšanos un veicināt to bojā eju.

Latvāņu ierobežošanai izmanto šādas pasākumu grupas:

4.1. Ķīmiskie paņēmieni, ierobežojot latvāņus ar herbicīdiem atšķirīgās devās, koncentrācijās, smidzināšanas reizēs, kombinācijās vai lietojot aplikācijas metodes.

4.2. Mehāniskie paņēmieni, dažādi augsnes apstrādes veidi, paņēmieni, dziļumi un laiki (aršana, frēzēšana, lobīšana, ecēšana ar nažveida ecēšām un šļūkšana), mulčēšana, appļaušana.

4.3. Bioloģiskās metodes, ierobežojot latvāņus ar zaļmēslojuma augiem vai to kombinēto sēju platībās, kurās aug latvāņi.

4.4. Kompleksie paņēmieni (iepriekšminēto paņēmienu savstarpējas kombinācijas).

4.1. Ķīmiskie paņēmieni

Nezāļu un arī latvāņu izplatības ķīmiskā ierobežošana pamatojas uz herbicīdu lietošanu. Herbicīdi var būt ekoloģiski bīstami un riskanti gan videi, gan arī dzīvām būtnēm, ieskaitot cilvēku, tāpēc to lietošana pieļaujama platībās, kur latvāņi nav ūdens baseinu (saskaņā ar likumu par aizsargjoslām) vai arī bišu dravu tuvumā. Atļauts lietot tikai tos preparātus, kas ir iekļauti Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā un kuru lietošana pārbaudīta latvāņu ierobežošanā

No Latvijā reģistrētajiem herbicīdiem izmēģinājumos pozitīvus rezultātus latvāņu ierobežošanā uzrāda vispārējās iedarbības glifosātu herbicīdi (Glifogans 480 š.k., Glifomaks š.k., Glifoss š.k., Kliniks 360 š.k., Raundaps Eko š.k., Raundaps Gold š.k., Raundaps klasiks š.k. Reindžers š.k., Rodeo š.k., Taifūns 360 š.k., Uragāns š.k.,., Uragāns Sistem 4 š.k.). Vispārējas iedarbības herbicīdi, kuru darbīgā viela ir glifosāts, latvāņu augšanu ierobežo tikai pēc vairākkārtīgas lietošanas. Glifosātu preparātus sāk lietot latvāņa agrās attīstības stadijās (2 - 6 lapu stadijā aprīlī - maijā) un veicot atkārtotu smidzināšanu ar glifosāta tipa preparātiem, kad no sēklām sadīguši jauni dīgsti (jūlijs), katrā reizē izsmidzinot 3-6 l/ha glifosātu tipa preparāta.

Ar tehniku apstrādājamās platībās to veic ar traktora, bet apgrūtinātās platībās - ar muguras smidzinātāju. Lai panāktu maksimālu preparāta lietošanas efektu, glifosātu tipa preparātu darba šķīdumu koncentrācija nedrīkst būt zemāka par 2%. Apstrādājot lielas audzes, jāņem vērā, ka darbu ar smidzinātājiem apgrūtina vecie ziednešu stublāji, kas ķeras smidzinātāja stieņos vai traucē pārvietoties kājām. Strādājot ar muguras smidzinātājiem, jālieto darba aizsarglīdzekļi (specapģērbs, gumijas zābaki, aizsargcimdi un aizsargbrilles), lai izsargātos kā no smidzināmā šķidruma, tā no latvāņu šūnsulas nokļūšanas uz atklātām ķermeņa daļām. Ja latvāņi teritorijā ir nelielā skaitā (daži augi), jāizmanto aplikators, kura darbīgā daļa piesūcināta ar raundapa koncentrātu (1 daļa herbicīda un 3-5 daļas ūdens), un ar to samitrina latvāņa rozeti vai arī izaugušo augu lapu virsmu. Šajā gadījumā jāstrādā ļoti rūpīgi, lai izvairītos no saskarsmes ar augiem un herbicīdiem.

Nav pieļaujama glifosātu tipa herbicīdu jaukšana ar citiem herbicīdiem. Viena gada smidzinājums ar herbicīdiem latvāņu audzi neiznīcina! Šajās teritorijās vēlams atjaunot laukaugu audzēšanu.

Ar latvāni piesārņotās lauku platības, kurās atjauno graudaugu audzēšanu, latvāņu apkarošanai ir pārbaudīts herbicīds granstārs, kuru lieto pavasarī vasarājos no 2 lapu stadijas līdz stiebrošanai 10-15 g/ha + 50-100 ml/100 l darba šķīduma bezjonu virsmas aktīvās vielas.

4.2. Mehāniskie paņēmieni

Latvāņu izplatības mehāniskās ierobežošanas paņēmieni ir optimāla augsnes apstrādes sistēma, savlaicīga un vairākkārtēja šo augu nopļaušana ar traktorvilkmes vai ar rokām darbināmu tehniku, noklāšana ar melno (gaismas necaurlaidīgo) plēvi vai citu mulču, kas nedod iespēju latvāņiem augt un attīstīties, kā arī ziedu ķekaru nogriešana, lai novērstu sēklu nogatavošanos un izplatību.

4.2.1. Latvāņa ierobežošana nelielās platībās

Efektīvs, darbietilpīgs un dārgs paņēmiens Sosnovska latvāņu ierobežošanā ir to centrālo rozešu izduršana ar lāpstu vai speciāli izgatavotu darbarīku ap 10 cm zem augsnes virskārtas, tādējādi iznīcinot auga ziemotspējīgos dzinumus. Veicot šo darbu latvāņu ziedu veidošanās laikā, pietiek to izdarīt vienreiz sezonā, bet ievērojot visus piesardzības pasākumus, lai neapdedzinātos ar šūnsulu. Pielietojot šo paņēmienu pavasarī, darbs jāveic sezonā vismaz 2 - 3 reizes, jo iespējama latvāņu atjaunošanās, toties strādāt ir vieglāk un drošāk. Šo paņēmienu var lietot atsevišķi augošu augu iznīcināšanai vai nelielu audžu ierobežošanai, kā arī vietās, kur nevar izmantot tehniku - grāvmalās, ūdeņu tuvumā, jaunaudzēs un saimniecībās, kur nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Paņēmiens nenodrošina latvāņu pilnīgu iznīcināšanu, bet to augšana un attīstība tiek stipri ierobežota un sēklu ražošana ir minimāla. Šāds darbs jāveic regulāri vismaz 2 vai 3 gadus.

Nelielās platībās, kur nevar izmantot ne tehniku, ne herbicīdus, latvāņus var iznīcināt, mulčējot augsni ar melno polietilēna plēvi vai kādu citu gaismas necaurlaidīgu materiālu. To lietderīgi lietot, ja latvāņi aug pa vienam vai nedaudzi augi vienkop mežā vai citās neapstrādājamās, grūti nopļaujamās vietās. Šis paņēmiens neprasa atkārtotu lietošanu kā, piemēram, augsnes apstrāde un latvāņu pļaušana.

Mazāk efektīvs paņēmiens ir regulāra latvāņu appļaušana ar izkapti, trimeri vai krūmgriezi. Pēdējie minētie darbarīki ir ražīgāki, tomēr vairāk jāpievērš uzmanība darba aizsardzībai. Pļauj pēc iespējas zemu, lai traumētu sakņu kaklu.

Latvāņu appļaušana agrās attīstības stadijās nav efektīva. Kā liecina divgadīgi pētījumi, efektīvāka ir vienreizēja latvāņu appļaušana ziedēšanas sākumā nekā trīsreizēja regulāra appļaušana, sākot no 4-6 lapu stadijas. Pļaušanu ar rokas izkapti apgrūtina vecie stublāji.

Appļaušana jāveic regulāri 6-8 gadus, lai novērstu sēklu veidošanos un izsēšanos.

4.2.2. Augsnes apstrāde atklātās platībās

Platībās, kur izmanto lieljaudas tehniku, latvāņu ierobežošanu veic efektīvāk un lētāk, ja regulāri apstrādā augsni (vislabāk ar apvēršanu) un neļauj latvāņiem uzkrāt barības vielas un veidot sēklas.

Augsnes apstrādes uzdevumi ir latvāņu sēklu dīgšanas uzlabošana un sekojoša sadīgušo asnu iznīcināšana, kā arī latvāņu spēcīgās mietsaknes nogriešana vai sagraizīšana, dziļa un kvalitatīva iestrādāšana augsnē, kā arī no mietsaknes sadīgušo dzinumu regulāra iznīcināšana. Ražošanas apstākļos abus šos uzdevumus parasti veic vienlaikus.

1. paņēmiens. Latvāņu jaunos dzinumus iznīcina laikus - tiklīdz augi no sēklām masveidā sadīguši. Šim nolūkam izmanto smagās ecēšas agregātā ar vidēji smagu un asu šķautņu šļūci, kas pilnīgi nogriež un saberž jaunos dzinumus. Šļūces posmi nelīdzenākā mikroreljefā nedrīkst būt gari, lai pilnīgi kopētu reljefa virsmu un nepaliktu nenogrieztas un nesaberztas nezāles, kas spētu turpināt augšanu un attīstību. Ja vienā gājienā tas nav izdevies, tad strādāšanu atkārto, mainot darba gaitas virzienu. Šo paņēmienu atkārto regulāri - pēc jaunu latvāņu asnu masveida sadīgšanas. Tas lietojams labi drūpošā augsnē bez sīkstas velēnas, raugoties, lai ecēšas augsni irdinātu vismaz 5 cm dziļi.

2. paņēmiens. Ja augsne ir vāji drūpoša vai ir spēcīga velēna, tad lieto jebkura tipa kultivatoru, nažu vai šķīvju ecēšas un frēzi agregātā ar aprakstīto šļūci.

3. paņēmiens. Tā kā vecākā latvāņu audzē ir ļoti daudz dziļi ejošu resnu mietsakņu ar sīkām horizontālām sānsaknēm, tad spēcīgo mietsakņu dēļ arums nereti ir nekvalitatīvs un rezultāti ļoti slikti, ja pirms aršanas nesasmalcina mietsakni vismaz 10 cm dziļumā un neizlīdzina lobīto augsni. To panāk, vispirms lietojot 2. paņēmienu un 3 - 4 nedēļas pēc tam (kad latvāņi masveidā devuši jaunus dzinumus) veicot kvalitatīvu aršanu (vislabāk ar skrūves tipa vērstuvju arklu ar priekšlobītājiem vai stūrgriežiem). Arklu lieto agregātā ar 1. paņēmienā aprakstīto šļūci, kas arumu labi nolīdzina. Pēc jaunu latvāņu dzinumu masveida parādīšanās atkarībā no apstākļiem var lietot 1. vai 2. paņēmienu.

Apstākļiem piemērotāko paņēmienu lieto no agra pavasara līdz vēlam rudenim, lai nedotu iespēju no sēklām dīgušiem latvāņiem nostiprināt sakņu sistēmu un pārziemot, bet vecāku augu spēcīgās saknes 1 - 2 gadu laikā pilnīgi izsmeltu iekrātās augu uzturvielas un saknes satrūdētu. Ja pēc aršanas 1. un 2. paņēmiens ir neefektīvs, tad to vietā lieto aruma 10 - 12 cm dziļu lobīšanu ar arklu.

4.2.3. Latvāņu regulāra appļaušana

Atklātās platībās latvāņus regulāri appļauj ziedēšanas sākumā 1-2 reizes gadā (atkarībā no to ataugšanas ātruma), izmantojot traktorvilkmes pļaujmašīnas ar rotējošiem darba orgāniem. Ar appļaušanu novērš latvāņu sēklu nogatavošanos. Atsevišķās vietās, ja latvāņiem sēklas jau ziedkopās ir veidojušās, tās nogriež un iznīcina.

Latvāņu regulārai appļaušanai ceļmalās, grāvmalās, ūdens baseinu tuvumā, mežos un citās vietās, kur reljefs nav pietiekami līdzens un nav iespējama augsnes apstrāde vai vienlaidus pļaušana, lieto traktoriem uzkarināmos pļāvējus - smalcinātājus, kuriem darba orgāns paceļams leņķī virs horizontālās plaknes vai nolaižams zem tās.

Vietās, kur pļaušana ar traktorvilkmes tehniku nav iespējama vai nav lietderīga (piemēram, augi izretināti, īpaši mežā), tur appļaušanai lieto rokas motorkrūmgriežus vai pat parasto zāles un koku atvašu izkapti. Roku darbs izpildāms, obligāti lietojot aizsargtērpu, darba cimdus - uzročus un acenes.

Pirmajā gadā no sēklas veģetācijas periodā izaug 100 - 130 cm gari latvāņi, bet otrā gadā tie aug un attīstās ļoti strauji, jūnija otrā pusē - jūlija sākumā jau kļūst rupji, nocietē un tos grūti nopļaut. Augustā tie nogatavina sēklas un sasniedz 4 m garumu ar apmēram 10 cm resnu sacietējušu stiebru pie pamata.

4.3. Bioloģiskā ierobežošana

Latvāņu ierobežošanas mehāniskos un ķīmiskos paņēmienu konkrētos veidus var papildināt ar šo augu bioloģisko ierobežošanu.

Viena no šī paņēmiena ieteicamākajām metodēm ir šāda: pēc mehānisko un ķīmisko paņēmienu kompleksas lietošanas pirmajos gados iesēj zaļmēslojuma kultūraugus un tos iear augsnē, tad vismaz 1 - 2 gadus audzē jau jūnijā pļaujamos zaļbarības vai skābbarības kultūraugus. No tiem iegūtās barības kvalitāti jūtami neietekmēs atsevišķie zaļmasā nonākušie latvāņi, kuru augšana būs pārtraukta. Pēc zaļmēslojuma un zaļbarības kultūraugiem varētu audzēt rudzus vai auzas. Ja atsevišķās vietās latvāņi vēl palikuši, tad tos nopļauj ziedošus, neļaujot izbirt jaunām sēklām, vai arī izlases veidā savlaicīgi jānopļauj rudzi (auzas) lopbarībai, izmantojot tos kā zaļbarību vai skābsienu.

Audzējot rušināmaugus, iespējams sējumus intensīvi irdināt vai ecēt un līdz ar to mehāniski iznīcināt jaunos latvāņu dīgstus tūlīt pēc dīgšanas. Ja ar to nepietiek, tad jāveic jauno latvāņu dzinumu izkaplēšana, izduršana utt., neļaujot jaunajiem augiem nostiprināt sakņu sistēmu, tā papildinot bioloģisko metodi ar mehānisko.

4.4. Kompleksie paņēmieni

Kompleksi lietoti ķīmiskie, mehāniskie un bioloģiskie latvāņu apkarošanas paņēmieni dod vislielāko, visātrāko, kā arī ekoloģiski un ekonomiski pieņemamāko efektu. Šo efektu nosaka konkrētos apstākļos saskaņoti labākie augsnes apstrādes un herbicīdu lietošanas paņēmieni, piemērotāko kultūraugu audzēšana ar latvāņiem piesārņotās augsnēs. Piemēram, veic latvāņu appļaušanu, pēc to ataugšanas - lobīšanu rudenī, bet pavasarī, augiem sasniedzot 10 - 15 cm garumu, tos apsmidzina, piemēram, ar raundapu vai tā analogiem. Pirmajos gados, kamēr latvāņu sēklas dīgst (tās dīgst vismaz 4 - 6 gadus pēc sēklu izbiršanas), piesārņotos tīrumos sēj ganību zāli, to nogana vai vairākkārt nopļauj un izlieto lopbarībai.

Panākumus latvāņu ierobežošanā gūst tikai tad, ja visus darbus veic savlaicīgi, kompleksi un sistemātiski.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemēs Sosnovska latvāņus ierobežo, veicot augsnes apvēršanu ( arot un lobot) un sējot ātraudzīgus kultūraugus (eļļas rutku, rapsi, viengadīgo aireni u.c.), kurus pļauj to optimālā attīstības stadijā un izmanto skābbarības ražošanai, tajā skaitā rituļu tehnoloģijā.

5. Darba drošības pasākumi latvāņu ierobežošanā

Strādājot vai tikai pārvietojoties platībās, kas piesārņotas ar latvāņiem, jāatceras:

• latvāņu šūnsula rada atklāto ķermeņa daļu apdegumus, taču tā iedarbojas arī uz ķermeņa segtajām daļām, ja ar šūnsulu tiek samitrināts apģērbs;

• latvāņu šūnsulas iedarbības pakāpe dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga, bet tā pastiprinās tiešos saules staros un labā apgaismojumā;

• lai latvāņu apkarošanā varētu strādāt ar herbicīdiem, ir nepieciešams sertifikāts par attiecīgu kursu beigšanu.

Strādājot ar traktoriem un trimeriem, jābūt apliecībai, kas liecina par darba veicēja prasmi izmantot attiecīgo tehniku. Kursos obligātas ir sadaļas par darba drošības tehnikas ievērošanu.

Izpildot latvāņu audžu appļaušanu vai apsmidzināšanu, obligāti jālieto individuālie darba aizsardzības līdzekļi: gumijas vai cita materiāla šķidrumu pilnīgi necaurlaidīgs specapģērbs, gumijas zābaki, gumijas aizsargcimdi un pilnā sejas maska ar aizsargbrillēm.

Jo lielāka varbūtība, ka, pļaujot augus, latvāņu šūnsula varētu nokļūt uz ķermeņa, jo pilnīgākai ir jābūt individuālās darba aizsardzības sistēmai.

Ar latvāņu sulu notecējušie darbarīki (trimeris, izkapts, lāpsta), traktors, tā riteņi, pļaujmašīna un pat aizsargkombinezons var būt par iemeslu roku un citu ķermeņa daļu apdegumiem, ja tie netiek savlaicīgi noskaloti ar ūdeni.

Ieteikums: dodoties pļaut latvāņus, jāņem līdzi ūdens cimdu, roku un aizsargtērpa nomazgāšanai. Arī traktori un pļaujmašīnas pēc darba ir jānomazgā.

Latvāņu apkarošanas darbus bieži nākas veikt siltā laikā, tāpēc, izvēloties individuālos darba aizsardzības līdzekļus, jāņem vērā šādi ietikumi:

• gumijas zābakiem jābūt tik lieliem, lai tajos brīvi varētu ievilkt vilnas zeķes, kas aizsargā pret kāju svīšanu. Gumijas zābaki jālieto arī tad, ja tiek veikta tikai latvāņu audžu apskate;

• cimdi jāizvēlas tādi, lai tos varētu brīvi novilkt. Pirms uzvilkšanas ieteicams tajos iebērt nedaudz talka pulvera. Cimdi jālieto arī darbā ar trimeri un pļaujmašīnu, kā arī izdurot latvāņu saknes ar lāpstu vai speciālu kapli;

• aizsargkombinezonam jābūt ar slēgtām piedurknēm un tik lielam, lai to varētu brīvi uzvilkt virs apģērba, kā arī virs gumijas zābakiem. Kombinezonam pēc skalošanas ar ūdeni ir jābūt ātri žūstošam;

• aizsargbrillēm jābūt ar ventilācijas atverēm, tās nedrīkst aizsvīst;

• aizsargmaskām jābūt viegli novelkamām un tās iepriekš jāpielaiko.

Beidzot latvāņu apkarošanas darbus, cimdu, kombinezona un izmantotās tehnikas noskalošana ar ūdeni jāveic ļoti pārdomāti, zināmā secībā, lai novērstu nejaušu latvāņa sulas saskari ar atklātām ķermeņa daļām.

Drošības nolūkos latvāņu audzēs darbus ieteicams veikt grupās (ne mazāk kā diviem strādniekiem), viņus iepriekš sīki iepazīstinot ar darba aizsardzības pasākumiem un iespējamiem rīcības variantiem konkrētā situācijā.

Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks J.Sietiņsons