(Noteikumu nosaukums MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 270 redakcijā)

1. Invaliditātes lietu nacionālā padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kas piedalās personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā.

(MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 270 redakcijā)

2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3. Padomei ir šādas funkcijas:

3.1. koordinēt un pilnveidot valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību, lai veicinātu personu ar invaliditāti integrāciju;

3.2. veicināt sabiedrības iesaistīšanos un popularizēt personu ar invaliditāti integrācijas politiku;

3.3. īstenojot personu ar invaliditāti integrācijas politiku, veicināt ar to saistītu jautājumu iekļaušanu ministriju darba (rīcības) plānos;

3.4. sagatavojot tiesību aktu projektus un attīstības plānošanas dokumentus, izstrādāt priekšlikumus, lai veiksmīgāk īstenotu personu ar invaliditāti integrāciju veicinošus pasākumus;

3.5. koordinēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu starpnozaru līmenī.

(MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 270 redakcijā)

4. Padomei ir tiesības:

4.1. veidot darba grupas padomes kompetencē esošo jautājumu sagatavošanai, pieaicināt ekspertus, lai analizētu un risinātu jautājumus personu ar invaliditāti integrācijas jomā;

4.2. paust padomes viedokli plašsaziņas līdzekļos;

4.3. izvērtēt padomes lēmumu īstenošanas gaitu un rezultātus.

(Grozīts ar MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 270)

5. Padomes sastāvā ir:

5.1. labklājības ministrs (padomes priekšsēdētājs);

5.2. izglītības un zinātnes ministrs;

5.3. ekonomikas ministrs;

5.4. veselības ministrs;

5.5. (svītrots ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1230);

5.6. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

5.7. (svītrots ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1230);

5.8. biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" priekšsēdis;

5.9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs;

5.10. (svītrots ar MK 27.10.2020. noteikumiem Nr. 651);

5.11. (svītrots ar MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 270);

5.12. biedrības "Latvijas Nedzirdīgo savienība" prezidents;

5.13. biedrības "Latvijas Neredzīgo biedrība" centrālās valdes priekšsēdētājs;

5.14. biedrības "Rīgas pilsētas "Rūpju bērns"" valdes priekšsēdētājs;

5.15. nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons"" valdes priekšsēdētājs;

5.16. Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors;

5.17. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs;

5.18. biedrības "Latvijas Paralimpiskā komiteja" prezidents;

5.19. biedrības "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "Zelda"" direktors;

5.20. biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" ģenerāldirektors.

(Grozīts ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr. 1230; MK 24.05.2011. noteikumiem Nr. 399; MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 270)

5.¹ Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tiesībsargs vai viņa pilnvarota persona.

(MK 27.10.2020. noteikumu Nr. 651 redakcijā)

6. Padomes priekšsēdētājs:

6.1. vada padomes darbu;

6.2. sasauc padomes sēdes un apstiprina to darba kārtību;

6.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.

7. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis.

8. Padomes locekļi:

8.1. sagatavo un iesniedz padomē priekšlikumus un informāciju par personu ar invaliditāti integrācijas politikas īstenošanu;

8.2. informē padomi par attiecīgā padomes locekļa pārstāvētajā jomā plānotajiem un/vai sagatavošanā esošajiem attīstības plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem, kas ietekmēs personu ar invaliditāti situāciju;

8.3. atbilstoši kompetencei konsultē citus padomes locekļus;

8.4. piedalās padomes sēdēs un lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā;

8.5. analizē padomes darbības un funkciju īstenošanas rezultātus un sekmē to efektivitāti.

(Grozīts ar MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 270)

9. Padomes locekļi, kas pārstāv valsts pārvaldes iestādes, deleģē personu sadarbībai ar padomes sekretāru.

10. Padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi trijos mēnešos sasauc padomes sēdes. Padomes sēdi var sasaukt, ja to ierosina vismaz četri padomes locekļi, iesniedzot padomes priekšsēdētājam attiecīgu iesniegumu.

10.¹ Ja padomes loceklis nevar piedalīties padomes sēdē, attiecīgā institūcija dalībai sēdē deleģē citu institūcijas pārstāvi, iesniedzot padomes sekretāram adresētu vēstuli ar norādi par institūciju pārstāvošo personu.

(MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 270 redakcijā)

11. Padomes sēdes ir atklātas. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

12. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs.

13. Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam, attiecīgā padomes locekļa atsevišķo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta padomes sēdes protokolā.

14. Padomes sēdes protokolē. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, personas, kuras piedalījušās sēdē, un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus. Protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretārs. Ikvienam sēdes dalībniekam ir tiesības pieprasīt, lai viņa viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.

15. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina Labklājības ministrija.

16. Padomes darbu organizē padomes sekretārs, kuru ieceļ labklājības ministrs.

17. Padomes sekretārs sadarbībā ar padomes locekļiem un šo noteikumu 9.punktā minētajām deleģētajām personām:

17.1. sagatavo padomes sēdes darba kārtības projektu;

17.2. sagatavo iesniegtos jautājumus un materiālus izskatīšanai padomes sēdē;

17.3. koordinē un apkopo informāciju par padomes lēmumu izpildi;

17.4. nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā;

17.5. reizi gadā sagatavo pārskatu par padomes darbību un funkciju īstenošanu.

18. Padomes sēdes darba kārtību un attiecīgos sēdes materiālus ne vēlāk kā četras darbdienas pirms padomes sēdes elektroniski nosūta padomes locekļiem un uzaicinātajām personām.

19. Pēc padomes priekšsēdētāja pieprasījuma vai cita padomes locekļa ierosinājuma var sasaukt ārkārtas sēdi, pamatojot tās nepieciešamību. Padomes ārkārtas sēdi padomes sekretārs izziņo un attiecīgos sēdes materiālus padomes locekļiem un uzaicinātajām personām elektroniski nosūta ne vēlāk kā divas darbdienas pirms sēdes.

20. Padomes loceklis ne vēlāk kā divas darbdienas pirms padomes sēdes var iesniegt izskatīšanai padomes sēdē papildu jautājumus.