Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Sodu izpildes kodekss
Pirmā sadaļa
Latvijas Republikas sodu izpildes likumdošana
Pirmā nodaļa
Sodu izpildes likumdošana

1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

2.pants. Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana

Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

3.pants. Labošanas darbu likumdošanas piemērošana

(Izslēgts ar 17.11.1992.gada likumu)

4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi

Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.

Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi:

1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Otrā sadaļa
Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Otrā nodaļa
Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes — brīvības atņemšanu;

2) valsts policijas iestādes — arestu;

3) tiesu izpildītāji — mantas konfiskāciju;

4) Valsts probācijas dienests — piespiedu darbu.

Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda tiesu izpildītāji un ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei.

Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti vai nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda vai aresta izciešanas, šāda tiesas nolēmuma izpildi kontrolē un notiesātos uzrauga Valsts probācijas dienests.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 12.02.2004., 28.04.2005., 04.04.2007. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5.1 pants. Prokurora priekšraksta par sodu izpilde

Prokurora priekšraksts par sodu izpildāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem. Personai, kurai prokurors ar priekšrakstu noteicis sodu, ir tāds pats statuss kā notiesātai personai.

(28.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

6.pants. Soda izciešanas vietas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

7.pants. Paziņojums tiesai par sprieduma izpildi

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

8.pants. Soda izpildes mērķis

Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc soda izpildes.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

9.pants. Personu tiesiskais stāvoklis, kuras izcieš sodu

Personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā

Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

11.pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas pārvalde

Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija.

(Otrā daļa izslēgta ar 04.04.2007. likumu.)

Tieslietu ministrijas pilnvaroti darbinieki regulāri veic pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs.

Pārbaužu kārtību, kā arī šā panta trešajā daļā minēto darbinieku pilnvaras, tiesības un pienākumus nosaka tieslietu ministrs.

Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Trešā sadaļa
Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība un noteikumi
Trešā nodaļa
Brīvības atņemšanas iestāžu veidi,
notiesāto nosūtīšanas un turēšanas kārtība tajās

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

13.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi

Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas.

Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē.

Pilngadīgās personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē, bet vīriešu dzimuma nepilngadīgās personas — audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas — sieviešu cietumu atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

13.1 pants. Notiesāto personu izvietošanas kritēriji

Notiesāto izvietošanu konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas grozīta ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

14.pants. Labošanas darbu iestādes veida noteikšana

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.

Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam iekārto personīgo lietu.

Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

16.pants. Notiesāto īslaicīga atstāšana izmeklēšanas cietumā

Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku.

Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17.pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.

Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas grozīta ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

19.pants. Visa notiesātajiem piespriestā soda izciešana vienā labošanas darbu iestādē

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu

Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama:

— sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā — ar tiesas lēmumu uz noteikto lietas izskatīšanas laiku;

— sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis notiesātais vai cita persona, — ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu — līdz sešiem mēnešiem.

Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss.

Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20.1 pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi

Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļi) procesa nodrošināšana.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21.pants. Turēšanas apstākļu grozīšana ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām soda izciešanas laikā

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Ceturtā nodaļa
Labošanas darbu kolonijas

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Piektā nodaļa
Cietumi

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Sestā nodaļa
Audzināšanas darbu kolonijas

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Septītā nodaļa
Režīms brīvības atņemšanas iestādēs

(Nodaļas nosaukums 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības.

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona.

Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kā arī sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā - arī no resocializācijas pasākumiem brīvajā laikā.

Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.

Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

Šī kodeksa noteiktajā kārtībā notiesātajiem atļauts ar pārskaitījumu iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, satikties ar apmeklētājiem, saņemt sūtījumus, pienesumus, bandroles un naudas pārvedumus, sarakstīties, nosūtīt naudas pārvedumus radiniekiem.

Notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts. Notiesāto sarakste tiek pārbaudīta, to izlasot, izņemot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 21.12.1987. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

41.1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos

Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem.

Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie.

Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.

(21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

42.pants. Iekšējā kārtība brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz: notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs; notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; darbu un amatu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos; priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis; lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem.

Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus.

Ja notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, viņiem un darba nespējīgiem notiesātajiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un nepilngadīgajiem ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personiskajos kontos.

To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis kodekss.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

44.pants. Iespēja notiesātajiem iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus

Notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā režīma veida atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru grāmatu tirdzniecības tīklā, parakstīties uz laikrakstiem un žurnāliem un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personīgajā kontā esošajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992. un 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns.

Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.

Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ, un šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs. Šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

45.1 pants. Īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietas teritorijas

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

46.pants. Juridiskā palīdzība personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu

Notiesātajam atļauts tikties ar aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā.

Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta.

Satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

46.1 pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā.

Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem , kas izdarīti ar 14.10.1998., 19.10.2000., 11.11.2004., 30.04.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem notiesātie, kuriem ir atļauts valkāt personisko apģērbu, var to saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem.

Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā.

Preses izdevumi un normatīvie akti nav uzskatāmi par sūtījumu vai pienesumu.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

47.1 pants. Notiesāto tiesības izmantot televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām)

Notiesātajiem atļauts izmantot brīvības atņemšanas iestādes un personīgos televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām) brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā laikā un kārtībā.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

48.pants. Iespēja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem saņemt un sūtīt naudas pārvedumus

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt naudas pārvedumus bez ierobežojuma, kā arī sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, kas notiesātajam atsūtīta pa pastu vai telegrāfu, viņam neizsniedz, bet ieskaita viņa personīgajā kontā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.

Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta brīvības atņemšanas iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1987. dekrētu, 15.12.1994. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

48.1 pants. Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgajai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti.

Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē.

Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi.

Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē soda izciešanas laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

48.2 pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana

Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.

Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē un ar šādu aprūpi saistīto konvoja un apsardzes pakalpojumu apmaksāšanai, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste, telegrammas un telefonsarunas

Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojumiem.

Notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu vēstules un telegrammas nosūta adresātiem brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules un telegrammas saņemšanas vai nodošanas dienas.

Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses;

4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa starp notiesātajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.

Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei.

Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar advokātu, tiek kontrolētas.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

49.1 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo cietuma priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņemot šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, notiesātā pienākums ir nekavējoties informēt cietuma priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tikko radusies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi

Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām.

Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.

Notiesātā sarakste ar valsts pārvaldes iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai.

Notiesātajiem ir tiesības vērsties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

50.1 pants. Soda progresīvā izpilde

Soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos neatkarīgi no piespriestā soda ilguma; soda izciešanu uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

50.2 pants. Soda izpildes pasākumu plāns

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos — divās režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem nepilngadīgajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu, ja:

1) notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;

2) attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;

3) ir pagājis viens gads pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011. Grozījumi pantā, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā 14.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu)

50.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

(Trešā daļa izslēgta ar 11.11.2004. likumu.)

Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadus no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot vienieslodzījuma kamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Turēšanas un uzraudzības kārtību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās — no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot trīs telefonsarunas mēnesī;

5) lietot personisko televizoru un radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām);

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

7) valkāt personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās — no astoņām līdz sešpadsmit stundām un sešas īslaicīgas satikšanās — no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šā panta septītās daļas 5. — 10.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošas satikšanās — no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties cietuma veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot vienu telefonsarunu mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

7) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu.

Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000., 11.11.2004., 07.09.2006., 04.04.2007., 27.11.2008. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011. Grozījumi pantā, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā 14.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu)

50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē, par kuru sodāmība nav noņemta vai dzēsta;

4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņa atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;

5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā.

Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000., 11.11.2004., 04.04.2007., 27.11.2008. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011. Grozījumi pantā, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā 14.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu)

50.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni novada vai republikas pilsētas teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos.

Ja notiesātajam pēdējo 30 dienu laikā nav ticis piemērots sods par soda izciešanas režīma pārkāpumiem vai administratīvais sods, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm.

(Piektā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

4) uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem.

Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000., 11.11.2004., 27.11.2008. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.7 pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar administratīvās komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit viena gada vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šī panta trešo daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas. Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 15 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot astoņas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.

Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks var atļaut nepilngadīgam notiesātajam atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.

Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004., 04.04.2007., 30.04.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011. Grozījumi pantā, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā 14.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu)

50.8 pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Septītā "A" nodaļa
Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju. Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ir šādi balsstiesīgie locekļi:

1) priekšsēdētājs — Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersona;

2) priekšsēdētāja vietnieks — brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks;

3) komisijas locekļi — par notiesāto sociālo rehabilitāciju, uzraudzību un drošību atbildīgo brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienību priekšnieki, Valsts probācijas dienesta pārstāvis un pašvaldības pārstāvis.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ar padomdevēja tiesībām piedalās brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto uzskaiti. Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdē var piedalīties brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzaicinātas personas, ja tās var sniegt būtisku informāciju par notiesātā soda izpildes gaitu un tās rezultātiem.

Administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

Prokurors brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā piedalās bez balsstiesībām.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;

2) notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

3) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu tiesai par notiesātajam noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Šā panta piektajā daļā minētie notiesātā iesniegumi adresējami brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.10 pants. Administratīvās komisijas uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanu un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija šajā kodeksā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai viņu pārvietošanu uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi, iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā.

50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo vai augstāko pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

5) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

31) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Administratīvā komisija var pieņemt lēmumu, kurā ierosina tiesai atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā viņa uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto.

Administratīvās komisijas lēmums izpildāms nekavējoties.

(04.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011. Grozījumi pantā, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā 14.10.2011. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu)

50.12 pants. Administratīvās komisijas sēdes

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors.

Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

(Trešā daļa izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

Sēdē tiek izskatīti iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 40 dienas pirms administratīvās komisijas sēdes. Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lēmumu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, to apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas izskatīšana par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, ja:

1) nav beidzies šajā likumā noteiktais soda termiņš, pēc kura notiesāto varētu pārvietot soda izciešanai uz citu cietumu vai soda izciešanas režīma pakāpi;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ja:

1) nav izciesta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, pēc kuras izciešanas notiesātais varētu pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā panta vienpadsmitajā vai divpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniegumu izskatīšanai komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iemeslus šā iesnieguma nevirzīšanai un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no komisijas sēdes telpas. Šādā gadījumā notiesātā iesniegumu neizskata un par to izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas un jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu izskata bez viņa klātbūtnes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 04.04.2007., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.13 pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana

Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors - protestu par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja tiesa ir atcēlusi administratīvās komisijas lēmumu, tad šī lieta no jauna izskatāma nākamajā administratīvās komisijas sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Astotā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darbs

(Nodaļa izslēgta ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

(Izslēgts ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi

(Izslēgts ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

53.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodrošināšana ar pensijām darba spēju zaudēšanas gadījumā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

54.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba samaksa

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem

(Izslēgts ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

(Izslēgts ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

Astotā “A” nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas vispārīgie noteikumi

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

56.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas veidi

Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.

56.2 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana par samaksu

Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņš ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.

Notiesātos par samaksu nodarbina:

1) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē;

2) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;

3) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam ar atbilstošu izglītību, darba pieredzi vai prasmēm.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.

56.3 pants. Pamats ar brīvības atņemšanu notiesātā nodarbināšanai par samaksu

Ja komersants, kas noslēdzis sadarbības līgumu ar brīvības atņemšanas iestādi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, vēlas nodarbināt notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz vienošanos par darba veikšanu (turpmāk — vienošanās). Ja notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, komersants vēlas nodarbināt ārpus cietuma teritorijas esošā uzņēmumā, komersants un notiesātais pirms darba uzsākšanas noslēdz darba līgumu.

Ja notiesāto ir iespējams nodarbināt brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē, tad pirms darba uzsākšanas ar notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā, tiek noslēgta vienošanās, bet ar notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, — darba līgums.

Lai notiesāto varētu nodarbināt, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izdod attiecīgu rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Rīkojums ir neatņemama šajā pantā minētās vienošanās vai darba līguma sastāvdaļa. Izdodot rīkojumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu. Atteikumam izdot rīkojumu par notiesātā nodarbināšanu ir jābūt pamatotam. Rīkojumu par atteikumu nodarbināt notiesāto var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

Vienošanās vai darba līgums ir tiesisks pamats, lai komersants vai brīvības atņemšanas iestāde kā notiesātā darba devējs par notiesāto veiktu normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumus (tai skaitā darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un izdarītu no notiesātā ienākumiem ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

56.4 pants. Par samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss

Uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā kodeksa normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. un 33.nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 132., 142. un 156.pants un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.

Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.

56.5 pants. Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju.

Notiesātos, kas sodu izcieš slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

56.6 pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu

Kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu, nosaka Ministru kabinets.

56.7 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi

Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā.

Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu.

56.8 pants. Par samaksu nodarbināto ar brīvības atņemšanu notiesāto atvaļinājums

Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.

Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

56.9 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi

Komersantam vai brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Komersantam un brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” darba devējam noteiktie pienākumi.

Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes administrāciju:

1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;

2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanos.

56.10 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības

Ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina bez atlīdzības vienīgi brīvības atņemšanas iestāžu un apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot nepilngadīgos, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietes, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, nodarbina bez atlīdzības bez viņu piekrišanas.

Darbus bez atlīdzības notiesātie veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā četras stundas dienā.

Darbos bez atlīdzības drīkst nodarbināt ilgāk, ja notiesātais izteicis šādu lūgumu.

Darbos bez atlīdzības neiesaista notiesātos, kas nodarbināti par samaksu ilgāk nekā četras stundas dienā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto darbu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

56.11 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas

Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā kodeksā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izciešanas režīmam.

56.12 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus, kas izriet no notiesātā nodarbināšanas bez atlīdzības, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

Astotā “B” nodaļa
Komersantu iesaistīšana ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011. Sk. Pārejas noteikumu 15.punktu)

56.13 pants. Kārtība, kādā komersantus iesaista ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā

Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā brīvības atņemšanas iestāde Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā internetā izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Izsludinot konkursu, norāda šādu informāciju:

1) to notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izciešanas režīmu, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;

2) informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem.

56.14 pants. Komersantu piedāvājumu izvērtēšana

Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības atņemšanas iestāde izveido komisiju.

Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka uzvarējušo komersantu.

Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības atņemšanas iestāde slēdz sadarbības līgumu par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālie pakalpojumi, telpu, ēku un zemes noma) izmantošanu.

Komersantu, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības atņemšanas iestāde 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā informē par komisijas lēmumu un tiesībām mēneša laikā šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Komisijas lēmumam, ar kuru komersants netiek atzīts par uzvarētāju, jābūt pamatotam.

Ministru kabinets nosaka procedūru, kādā komersanti piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību, komersantu izvērtēšanas komisijas sastāvu, komersantu atlases kritērijus, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzami sadarbības līgumi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu.

Astotā “C” nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksa

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

56.15 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi

Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:

1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā kodeksā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);

2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.

Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties un ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.

Notiesātajam, kas tiek nodarbināts saimnieciskajā apkalpē, darba samaksas organizāciju (laika algas sistēma vai akorda algas sistēma), darba samaksas apjomu, kā arī dienas darba laiku nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu atbilstoši šajā kodeksā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, kas īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.

Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā kodeksā noteikto minimālo darba samaksas apmēru.

56.16 pants. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:

1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas — notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā;

2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā;

3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes — nepilngadīgam notiesātajam.

56.17 pants. Ieturējumi no darba samaksas

Brīvības atņemšanas iestāde vai komersants, kas nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.

Ja notiesātajam noteikts papildsods — naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.

Devītā nodaļa
Brīvības atņemšanas iestādēs veicamais audzināšanas darbs

(Nodaļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Devītā “A” nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

(Nodaļa 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

61.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process (turpmāk — notiesāto resocializācija) ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.

Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

61.2 pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi

Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.

Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā vai grupu darba formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam.

61.3 pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi

Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:

1) izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un interešu izglītības programmās;

2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);

3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);

4) psiholoģiskā aprūpe — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psiholoģiskā konsultēšana, kā arī psiholoģiskās palīdzības sniegšana krīzes situācijā brīvības atņemšanas vietā;

5) brīvā laika pasākumu organizēšana — notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos.

61.4 pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis

Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.

61.5 pants. Resocializācijas darba norise

Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot:

1) notiesātā resocializācijas vajadzības, antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi brīvības atņemšanas iestādē;

2) piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.

Atkārtots notiesātā risku un vajadzību izvērtējums tiek veikts ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā. Atbilstoši risku un vajadzību izvērtējuma rezultātiem tiek izdarīti grozījumi notiesātā resocializācijas plānā.

Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Notiesāto resocializāciju organizē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju pārstāvji.

(Otrā daļa attiecībā uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 18.punktu)

61.6 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns

Notiesātā resocializācijas plānā tiek paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un atspoguļoti notiesātā resocializācijas rezultāti. Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.

(Pants stājas spēkā 01.04.2012. Sk. Pārejas noteikumu 20.punktu)

Desmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā, profesionāli tehniskā
izglītība un profesionālā apmācība

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

62.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārizglītojošās mācības veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

63.pants. Atsevišķu kategoriju notiesāto apmācība

(Izslēgts ar 19.07.1986. likumu)

64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

65.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšanu un iesaistīšanu jaunu specialitāšu apguvē, kas var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā apmācība vai profesionālās kvalifikācijas celšana veicināma un ņemama vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

66.pants. Notiesāto atbrīvošana no darba brīvības atņemšanas iestādēs sakarā ar gatavošanos eksāmeniem un to kārtošanu

Notiesātos atbrīvo no darba brīvības atņemšanas iestādēs eksāmenu kārtošanai uz laiku, kāds paredzēts darba likumdošanas aktos.

Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas.

Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, eksāmenu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai

Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Vienpadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un sodi

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;

6) atklātajos cietumos — papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.

(Otrā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja ir pagājuši:

1) ne mazāk kā seši mēneši pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

2) ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda — ievietošana disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

3) ne mazāk kā trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai ne mazāk kā viens mēnesis, ja sods piemērots nepilngadīgai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

69.pants. Stimulēšanas līdzekļu piemērošanas kārtība notiesātajiem

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

11) aizliegt izmantot personīgo televizoru vai radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām) uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā;

4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

Sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā.

Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus soda izciešanas režīma pārkāpumus.

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas;

41) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) cietuma īpašuma tīša bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

4) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu).

Šā panta pirmās daļas 1.1 punktā paredzēto sodu piemēro tikai par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētās personīgā televizora vai radiouztvērēja (bez balss ieraksta iespējām) lietošanas kārtības pārkāpšanu.

Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētie pastaigu kārtības nosacījumi, pastaiga tiek pārtraukta un notiesātajam piemēro sodu par soda izciešanas režīma pārkāpšanu.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004., 27.11.2008. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

71.pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi

Uzliekot sodu, ievēro, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Uzliktajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.

Sodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu sodu.

Sods jāuzliek ne vēlāk par desmit dienām no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

Uzlikto sodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas sods nav izpildīts, tad to neizpilda.

Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā un sestās daļas 1. un 2.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā un sestās daļas 3.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izciešanas režīmu soda vai disciplinārajā izolatorā, var piemērot visus šajā kodeksā paredzētos sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

72.pants. Amatpersonas, kuras piemēro notiesātajiem pamudinājumus un uzliek sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem

To amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem notiesātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

73.pants. Režīms labošanas darbu koloniju kameras tipa telpās un vieninieku kamerās

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

74.pants. Režīms soda un disciplinārajos izolatoros

Notiesātajiem, kurus tur soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību satikties, saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules privātpersonām un lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt un skatīties televizoru.

Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu un saraksti ar ģimeni.

Notiesātie, kurus tur soda izolatoros un ved uz darbu, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.

Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, nodrošina uzsāktās izglītības apguvi un profesionālo apmācību.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Divpadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto civiltiesiskā atbildība

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

75.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesiskajām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, viņš ir atbildīgs par tiem saskaņā ar Civillikumu.

76.pants. Zaudējumu piedziņas kārtība

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumi cietušā labā tiek ieturēti no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskajā kontā, saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais soda izciešanas laikā nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā.

Trīspadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo
un sadzīves vajadzību apmierināšana un medicīniskās palīdzības sniegšana

(Nodaļas nosaukums 21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

77.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās — ne mazāka par 9 kvadrātmetriem.

Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Notiesātie apgādājami ar sezonai atbilstošu veļu.

Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi.

Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem rada uzlabotus dzīvokļu un sadzīves apstākļus un noteic palielinātas uztura normas. Šīm personām ar ārstu komisijas slēdzienu var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus.

Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā. Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ministru kabinets.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa, iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa ņem vērā bērna mātes viedokli.

Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

Notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, apgādājami ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētā veida apģērbu un apaviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 23.02.1989. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 07.09.2006., 27.11.2008. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

77.1 pants. Kārtība, kādā izmantojams notiesātajām piešķirtais vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts

Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātēm, kuras uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērniem, ieskaita notiesātās mātes personiskajā kontā un izmaksā ne agrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.

Izņēmuma gadījumos — saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.

Ja beidzas šā likuma 77.panta piektajā daļā noteiktais laiks, kuru bērns var pavadīt kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā, un bērns tiek nodots aizbildnībā vai bērnu aprūpes iestādē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi aizbildnim vai bērnu aprūpes iestādei.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

78.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nodrošināmā medicīniskā palīdzība

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti valsts garantēto medicīnisko palīdzību sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. Pārējo medicīnisko palīdzību ar brīvības atņemšanu notiesātie un apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir pienākums rakstveidā informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.

Brīvības atņemšanas iestādēs piemēro notiesāto piespiedu barošanu atbilstoši medicīniskiem kritērijiem, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

79.pants. To notiesāto ārstēšanas nodrošināšana, kuri slimo ar bīstamām infekcijas slimībām

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai gadījumos, kad draud šo slimību izplatīšanās.

Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā vai inficējušies ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, ārstē speciāli ierīkotās brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcās vai slimnīcu nodaļās, kur nodrošināta pastiprināta ārējā apsardze un iekšējā uzraudzība. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Četrpadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu pārvietošana bez konvoja

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Piecpadsmitā nodaļa
Drošības pasākumi un ieroča lietošanas pamats

(Izslēgta ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Trešā "A" sadaļa
Kārtība un noteikumi, kas ievērojami, izpildot nosacītu notiesāšanu ar brīvības atņemšanu,
notiesāto obligāti iesaistot darbā, un nosacītu atbrīvošanu no brīvības atņemšanas vietām,
notiesāto obligāti iesaistot darbā

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

Ceturtā sadaļa
Kārtība un noteikumi, kas ievērojami, izpildot
sodus - nometinājumu, izsūtījumu

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Astoņpadsmitā nodaļa
Labošanas darbu bez brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība un noteikumi

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

Piektā sadaļa
Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas;
palīdzība personām, kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; to novērošana un uzraudzība

(Sadaļas nosaukums 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Deviņpadsmitā nodaļa
Pamats un kārtība atbrīvošanai no soda izciešanas

111.pants. Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izciešanu.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā tai piederošās mantas, ieslodzījuma vietā tās uzglabā trīs mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 18.12.2003., 11.11.2004., 13.12.2007., 27.11.2008., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

112.1 pants. Informācijas nosūtīšana Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, atbrīvošanas laiku, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

112.2 pants. Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, kas sodu izcieš par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms paredzamās notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Bāriņtiesai nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.

Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei un bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

113.pants. Kārtība atbrīvošanai no nometinājuma un izsūtījuma soda izciešanas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

114.pants. Kārtība atbrīvošanai no labošanas darbu bez brīvības atņemšanas soda izciešanas

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu)

115.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa

Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma iesniedz pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.

Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam izvērtēšanas ziņojumam par notiesāto.

Ja tiesa atsakās notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 28.04.2005., 04.04.2007. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

115.1 pants. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzība

Uz nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzību attiecināmi šā kodeksa trīsdesmitās nodaļas noteikumi, izņemot 157. un 158.pantu.

Nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas pienākums ir desmit darbdienu laikā no tiesas lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties un reģistrēties tiesas noteiktajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Ja tiesa lēmumā nav norādījusi Valsts probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību, nosacīti pirms termiņa atbrīvotajai personai jāierodas reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai.

(04.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Divdesmitā nodaļa
Palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

117.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar Valsts probācijas dienestu

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

118.pants. Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai un nodrošina ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību

Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

Maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas, novada vai republikas pilsētas dome nodrošina ar dzīvojamo platību likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā.

Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008., 10.12.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Divdesmit pirmā nodaļa
Probācijas dienesta izveidošana un uzdevumi

(Nodaļa izslēgta ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

Divdesmit otrā nodaļa
Policijas kontrole pār personām, kas atbrīvotas
no brīvības atņemšanas vietām pēc pamatsoda izciešanas

(Nodaļa 15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

123.pants. Ierobežojumi personai, kurai noteikta policijas kontrole

Personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

3) aizliegumu izbraukt no noteiktās administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas;

4) pienākumu ierasties policijas iestādē reģistrēties no vienas līdz četrām reizēm mēnesī.

Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.

124.pants. Policijas kontroles piemērošanas kārtība

Personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus šā kodeksa 123.pantā noteiktajos ietvaros nosaka policijas iestādes priekšnieks pēc tās dzīvesvietas.

Policijas kontroles realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

125.pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu

Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontroles piemērošana, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma neizciesto papildsodu saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var aizstāt ar brīvības atņemšanu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

126.pants. Policijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, šīs iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šā papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegums iesniedzams tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

126.1 pants. Bāriņtiesas informēšana policijas kontroles izpildes laikā

Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu.

Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

Sestā sadaļa
Arests

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Divdesmit trešā nodaļa
Aresta izpildes kārtība

127.pants. Aresta izpildes vietas, notiesāto šķirta turēšana

Ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā valsts policijas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu, ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

Personas, kuras notiesātas ar arestu, tur šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvietojami vīrieši, sievietes, nepilngadīgie, kā arī personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

Ar arestu notiesātās militārpersonas tiek turētas virssardzē. Šķirti izvietojami virsnieki, instruktori un kareivji, kā arī ar arestu notiesātie - atsevišķi no disciplināri sodītām militārpersonām.

128.pants. Ar arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana tajā

Ar arestu notiesātajam ir šā kodeksa 9.pantā noteiktais notiesātā tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

Nosūtot uz soda izpildes iestādi ar arestu notiesāto, jāievēro šā kodeksa 15.pantā paredzētie noteikumi.

Uzņemot ar arestu notiesāto soda izpildes iestādē, viņu reģistrē, atzīmē soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, iekārto personas lietu, ja notiesātais nav atradies izmeklēšanas cietumā un personas lietas nav, un iepazīstina ar šā soda izpildes iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.

129.pants. Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

Ar arestu notiesātajam ir tiesības:

1) iesniegt lūgumus vai sūdzības;

2) neierobežotā skaitā nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, kas pakļautas pārbaudei;

3) satikties ar advokātu, kā arī, ja ar arestu notiesātais ir ārvalstnieks, — ar savas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu;

4) izmantot pastaigas svaigā gaisā vai piedalīties sporta spēlēs — pilngadīgajiem ne mazāk par pusotru stundu, nepilngadīgajiem — ne mazāk par divām stundām dienā.

Ar arestu notiesātajam nepilngadīgajam reizi mēnesī atļauta satikšanās uz laiku līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj.

Ar arestu notiesātajai pilngadīgajai personai soda izciešanas laikā nav atļauta satikšanās ar radiniekiem vai citām personām, izņemot šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās personas.

Telefonsaruna tiek atļauta tikai ārkārtējas nepieciešamības un izņēmuma gadījumā.

Ar arestu notiesātajiem nav atļauts iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas), izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un sezonai atbilstošu apģērbu, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai iegādāties ar pārskaitījumu, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā personiskajā kontā.

Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

Ar arestu notiesātajiem ir atļauts lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio, bet vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi nav paredzēti.

Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto mantu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

130.pants. Sadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

Soda izpildes iestāde apgādā šādus notiesātos ar sezonai atbilstošu apģērbu un veļu, bet pēc savas vēlēšanās viņi var lietot arī personisko apģērbu.

Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta ar gultas piederumiem.

131.pants. Ar arestu notiesāto iesaistīšana darbā

Soda izpildes iestādei ir tiesības ar arestu notiesātos iesaistīt bez atalgojuma to telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos, kuri nodoti viņu lietošanā.

Ar arestu notiesātos citos darbos parasti neiesaista, bet, ja viņi tiek iesaistīti citos darbos, par to maksājama alga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

132.pants. Ar arestu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un disciplinārsodi

Notiesātajam aresta izciešanas laikā par labu uzvedību var piemērot šādus pamudinājumus:

1) noņemt agrāk uzlikto disciplinārsodu;

2) izteikt pateicību;

3) atļaut vienu telefonsarunu mēnesī.

Par soda izciešanas noteikumu pārkāpumiem ar arestu notiesātajam var izteikt brīdinājumu vai rājienu vai ievietot viņu soda izolatorā uz šā kodeksa 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā norādīto laiku un ievērojot minētā panta otrās daļas nosacījumus.

Septītā sadaļa
Ar brīvības atņemšanu nesaistītu kriminālsodu izpilde

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Divdesmit ceturtā nodaļa
Piespiedu darba izpildes kārtība

133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.

Ja notiesātais, lai izvairītos no soda izciešanas, noteiktā termiņā nepiesakās piespiedu darba izpildes institūcijā, viņu rakstveidā brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu.

Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus, ja notiesātais ir nepilngadīgs, notiesātajam piešķirts trūcīgas personas statuss vai ja viņa ģimenei piešķirts trūcīgas ģimenes statuss.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

Pašvaldībai ir tiesības noteikt tās teritorijā prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kuros nodarbināmi notiesātie, kam piespriests piespiedu darbs. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, un tā regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu — piespiedu darbu — ar arestu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

Ja notiesātais priekšzīmīgi pilda piespiedu darbu un citus viņam uzliktos pienākumus un faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda, piespiedu darba izpildes institūcija var sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā netiek apturēta.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

135.pants. Nosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem, kuriem piespriests piespiedu darbs

Soda izciešanas laikā piespiedu darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo piespiedu darba izpildes institūcijai, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

Notiesātais soda izciešanas laikā nedrīkst izbraukt no valsts bez piespiedu darba izpildes institūcijas rakstveida piekrišanas.

Notiesātajam ir pienākums ierasties piespiedu darba izpildes institūcijā tās noteiktajā laikā.

Soda izciešanas laikā notiesātais piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba izpildes vietā nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

Ja piespiedu darba izpildes institūcija pieņēmusi lēmumu noraidīt notiesātā iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no valsts vai citu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt piespiedu darbu, notiesātajam nekavējoties jāuzsāk vai jāturpina piespiedu darba izpilde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

136.pants. Piespiedu darba izciešanas laiks

Piespiedu darba izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis piespiedu darba izpildes institūcijas norīkotajā darbā.

Notiesāto piespiedu darbā drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja notiesātais nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām, bet, ja piespiedu darba izpildes institūcija nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus piespiedu darbā drīkst nodarbināt mazāk par 12 stundām nedēļā.

Ja notiesātais ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic brīvlaikā.

Ja notiesātais ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

137.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar piespiedu darba izpildes institūciju par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, un:

1) rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2009.)

138.pants. Ar piespiedu darbu notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, piespiedu darba izpildes institūcija pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un piespiedu darba izpildes institūcija iesniedz rajona (pilsētas) tiesā iesniegumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

Ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Divdesmit piektā nodaļa
Naudas soda izpildes kārtība

(Nodaļa izslēgta ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus)

Divdesmit sestā nodaļa
Mantas konfiskācijas izpildes kārtība

142.pants. Sprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildrakstu un mantas aprakstes akta kopiju tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to finanšu institūcijas.

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

143.pants. Tiesu izpildītāja darbības, izdarot mantas konfiskāciju

Saņēmis izpildrakstu un mantas aprakstes akta kopiju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda mantas aprakstes aktu par to mantu, kura pārbaudes laikā atrasta pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesuālā kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

144.pants. Konfiscējamā manta

Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

Personas, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, var iesniegt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Nav konfiscējami notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām piederošie pirmās nepieciešamības priekšmeti un uzturlīdzekļi.

145.pants. Konfiscētās mantas nodošana realizēšanai

Izdarot mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizēšanai notiesātā mantu, kas palikusi pēc sprieduma izpildes izdevumu un to visu prasījumu apmierināšanas, kuri radušies, pirms notiesātā mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finanšu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

Divdesmit septītā nodaļa
Kārtība, kādā izpildāma izraidīšana no Latvijas Republikas

146.pants. Institūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas

Izraidīšanu no Latvijas Republikas savas kompetences ietvaros izpilda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

147.pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods, izņemot brīvības atņemšanu, ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka notiesātajam piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad notiesātais tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes.

Gadījumā, kad saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā un notiesātajam ir piemērots papildsods - izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesa sav­laicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai un nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

Divdesmit astotā nodaļa
Tiesību ierobežošanas izpildes kārtība

148.pants. Sprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi tiesību ierobežošanu, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdod tiesas izpildrakstu par notiesātajam noteiktajiem tiesību ierobežojumiem un nosūta to izpildīšanai tiesu izpildītājam:

1) pēc notiesātā darbavietas, ja tiesību ierobežošana izpaužas kā aizliegums veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, aizliegums uz noteiktu nodarbošanos, aizliegums ieņemt noteiktus amatus valsts, pašvaldību, privātajās vai sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai iestādēs;

2) pēc notiesātā dzīvesvietas, ja tiesību ierobežošana saistīta ar aizliegumu izmantot speciālā likumā paredzēto atļauju vai valsts, pašvaldības vai citas tam pilnvarotas institūcijas piešķirtas tiesības veikt noteiktas darbības;

3) pēc tās brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas, kurā notiesātais izcieš pamatsodu, ja viņam piespriestais pamatsods ir brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, vai uz laiku, kas pārsniedz piespriestā papildsoda termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

149.pants. Papildsoda — tiesību ierobežošanas — izpildes kārtība

Saņēmis izpildrakstu par notiesātā tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs nosūta attiecīgajai institūcijai rīkojumu veikt konkrētas darbības izpildrakstā noteikto ierobežojumu realizēšanai. Attiecīgā institūcija par tiesu izpildītāja rīkojuma izpildes uzsākšanu paziņo tiesu izpildītājam.

Tiesu izpildītājs kontrolē, vai tiesas spriedums tiek izpildīts visā soda termiņa izpildes laikā.

Pēc tiesas noteikto ierobežojumu termiņa izbeigšanās attiecīgā institūcija paziņo tiesu izpildītājam par viņa rīkojuma izpildi.

Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

Astotā sadaļa
Nāves sods

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Divdesmit devītā nodaļa
Nāves soda izpilde

150.pants. Nāves soda izpildes vispārīgā kārtība

Notiesātais, kuram tiesa piespriedusi nāves sodu, tiek turēts vienieslodzījuma kamerā pastiprinātas apsardzes un uzraudzības apstākļos.

Ja notiesātais, kuram piespriests nāves sods, izmanto savas tiesības iesniegt Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumu, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz Valsts prezidenta lēmuma saņemšanai.

Ja notiesātais atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam, par to prokurora klātbūtnē tiek sastādīts attiecīgs akts. Šo aktu triju dienu laikā nosūta Valsts prezidentam. Akts par notiesātā atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.

Nāves soda izpildes pamats ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora atzinumi par to, ka nav pamata iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kā arī paziņojums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu.

151.pants. Ar nāves sodu notiesātā tiesiskais statuss

Ar nāves sodu notiesātajam ir tiesības:

1) saņemt valsts garantēto nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

2) saņemt un nosūtīt vēstules bez ierobežojuma;

3) tikties ar garīdznieku;

4) saņemt juridiskas konsultācijas un tikties ar advokātiem. Šo tikšanos skaits un ilgums netiek ierobežots;

5) likumā noteiktajā kārtībā noformēt civiltiesiskos un ģimenes stāvokļa aktus;

6) vienreiz mēnesī īslaicīgi tikties ar tuviem radiniekiem;

7) ik mēnesi iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības preces par naudas summu, kāda ir paredzēta notiesātajiem, kuri izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

152.pants. Nāves soda izpildes noteikumi

Nāves sods tiek izpildīts, notiesāto nošaujot, bet to nedrīkst izpildīt publiski.

Nāves sodu izpilda tieslietu ministra pilnvarotas personas. Soda izpildi uzrauga prokurors, tās brīvības atņemšanas iestādes pārstāvis, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, un ārsts.

Notiesātā nāves iestāšanos konstatē ārsts. Par tiesas sprieduma izpildi tiek sastādīts protokols, kuru paraksta šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.

Nāves soda izpildes procedūra ir valsts noslēpums, un ziņas par tā izpildītājiem un personām, kas uzrauga soda izpildi, nav izpaužamas.

Par nāves soda izpildi brīvības atņemšanas iestādes administrācija, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, rakstveidā paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas šī brīvības atņemšanas iestāde, kā arī vienam no notiesātā tuviem radiniekiem.

Notiesātā apbedīšanas vieta vai kremācijas fakts netiek izpausts.

Devītā sadaļa
Nosacīti notiesāto uzraudzība

(Sadaļa 04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

Trīsdesmitā nodaļa
Nosacīti notiesātā uzraudzības noteikumi

153.pants. Nosacīti notiesātās personas uzraudzības organizēšana

Veicot nosacīti notiesātā uzraudzību, Valsts probācijas dienests kontrolē, kā nosacīti notiesātais pilda tiesas uzliktos un sodu izpildi regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī savas kompetences ietvaros konsultē nosacīti notiesāto.

154.pants. Uzraudzības plāns

Nosacīti notiesātā uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu, kuru sagatavo Valsts probācijas dienesta amatpersona.

Uzraudzības plāna sagatavošanā iesais­ta nosacīti notiesāto.

Uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic nosacīti notiesātā uzraudzību, var izdarīt uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus.

155.pants. Nosacīti notiesātā pienākumi

Nosacīti notiesātajam ir pienākums:

1) reģistrēties Valsts probācijas dienestā desmit darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) ierasties Valsts probācijas dienestā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

4) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties (tiklīdz nosacīti notiesātajam tas kļuvis zināms) paziņot par to maiņu;

5) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par piecpadsmit dienām;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par tiesas uzlikto pienākumu izpildi un iztikas avotiem.

Pārbaudes laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, nosacīti notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

Šajā pantā minētie pienākumi nosacīti notiesātajam ir obligāti līdz ar pārbaudes termiņa sākumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

156.pants. Nosacīti notiesātā tiesības

Nosacīti notiesātajam ir tiesības:

1) iepazīties ar uzraudzības plānu;

2) iesniegt sūdzību augstākai amatpersonai par Valsts probācijas dienesta amatpersonas prettiesisko rīcību vai pieņemto lēmumu;

3) lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu.

157.pants. Nosacīti notiesātajam uzlikto pienākumu pilnīga vai daļēja atcelšana

Valsts probācijas dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par uzlikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu, ja uzraudzības laikā tā konstatē, ka:

1) nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierādījis, ka ir labojies;

2) nosacīti notiesātais attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus.

158.pants. Nosacītas notiesāšanas atcelšana vai pārbaudes laika pagarināšana

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu un spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu.

159.pants. Atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai tās rezultātu pārbaudes un šādas atteikšanās sekas

Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda nosacīti notiesātā rīcība uzskatāma par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Pārejas noteikumi

(11.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida — aresta — izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma vidējā pakāpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2004., 04.04.2007. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.9 panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2006.)

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirms­termiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.1 panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

9. Grozījums šā likuma 50.6 panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un grozījums 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2009.)

11. Grozījumi šā likuma 50.9 panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sastāvs un pants papildināts ar ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

12. Grozījumi šā likuma 71.panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

14. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina, lai atbilstoši šajā kodeksā noteiktajām prasībām:

1) līdz 2011.gada 1.decembrim tiktu grozītas ar notiesātajiem noslēgtās vienošanās un darba līgumi;

2) līdz 2012.gada 1.maijam tiktu grozīti ar komersantiem noslēgtie sadarbības līgumi par notiesāto nodarbināšanas organizēšanu.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

15. Šā kodeksa astotajā “B” nodaļā minētā kārtība komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā piemērojama ar 2012.gada 1.janvāri.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

16. Līdz šā kodeksa 56.6 pantā un 56.14 panta piektajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.292 “Kārtība, kādā komersanti tiek iesaistīti ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanā, un kārtība, kādā slēdzami līgumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanai” un Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumi Nr.780 “Notiesāto personu iesaistīšana darbā un darba samaksas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

17. No dienas, kad stājas spēkā šā kodeksa 50.3, 50.4, 50.5, 50.7 un 50.11 panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, līdz 2015.gada 1.janvārim apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbs vai naudas sods — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

18. Šā kodeksa 61.5 panta otrā daļa attiecībā uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

19. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam nosaka šā kodeksa 61.5 panta trešajā daļā paredzēto notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20. Šā kodeksa 61.6 pants par resocializācijas plānu stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī un attiecas uz personām, kas pēc minētā datuma tiek ievietotas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildei. Resocializācijas plāni pārējām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām sagatavojami līdz 2013.gada 1.janvārim. Ar brīvības atņemšanu notiesātajam, kamēr viņam nav veikts šā kodeksa 61.5 pantā noteiktais risku un vajadzību izvērtējums, resocializācijas līdzekļus piemēro, ievērojot soda izpildes plānā noteikto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī uzvedību un attieksmi pret darbu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21. Šā kodeksa 50.3, 50.4, 50.5, 50.7 un 50.11 panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo grozījumu pieņemšanas dienas.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

22. Lai nodrošinātu šā kodeksa 50.3, 50.4, 50.5, 50.7 un 50.11 pantā paredzēto pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija triju mēnešu laikā pēc šā kodeksa 50.3, 50.4, 50.5, 50.7 un 50.11 panta grozījumu spēkā stāšanās nodrošina lēmuma pieņemšanu par soda izciešanas režīmu notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma režīma zemākajā un vidējā pakāpē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri izcietuši šā kodeksa 50.5 pantā noteikto soda daļu un kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

2) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma režīma vidējā pakāpē un nav izcietuši šā kodeksa 50.5 pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

3) soda izciešana režīma zemākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri ir izcietuši šā kodeksa 50.5 pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumiem nav pagājis šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks vai kuri uzskatāmi par administratīvi sodītiem. Šos notiesātos pēc šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā noteiktā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu soda izciešanai režīma augstākajā pakāpē.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

23. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim brīvības atņemšanas iestāde papildus šā kodeksa 112.2 panta otrajā daļā minētajai informācijai nosūta bāriņtiesai informāciju arī par to, vai noziedzīgajā nodarījumā cietušais ir bijis nepilngadīgs, ja persona, kas tiek atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, sodu izcieta par Krimināllikuma 159., 160., 161., 162., 162.1, 164., 165. un 166.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 23.12.1970.Stājas spēkā: 01.04.1971.Tēma:  Krimināltiesības; KriminālprocessPublicēts: Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1, 01.01.1971.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
90218
{"selected":{"value":"11.08.2011","content":"<font class='s-1'>11.08.2011.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.05.2021","iso_value":"2021\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2021.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"21.12.2017","iso_value":"2017\/12\/21","content":"<font class='s-1'>21.12.2017.-30.04.2021.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2017","iso_value":"2017\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2017.-20.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2016","iso_value":"2016\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2016.-31.07.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.05.2016","iso_value":"2016\/05\/26","content":"<font class='s-1'>26.05.2016.-12.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2016","iso_value":"2016\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2016.-25.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2015","iso_value":"2015\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2015.-22.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2015","iso_value":"2015\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2015.-13.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-31.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2013","iso_value":"2013\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2013","iso_value":"2013\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-31.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","iso_value":"2012\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2011","iso_value":"2011\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2011","iso_value":"2011\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2011.-29.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2011","iso_value":"2011\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2011.-13.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.08.2011","iso_value":"2011\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2011.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.07.2011","iso_value":"2011\/07\/07","content":"<font class='s-1'>07.07.2011.-10.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-06.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2010","iso_value":"2010\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","iso_value":"2010\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-05.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.01.2010","iso_value":"2010\/01\/13","content":"<font class='s-1'>13.01.2010.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2009","iso_value":"2009\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2009.-12.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2009","iso_value":"2009\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2009.-21.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-31.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.05.2009","iso_value":"2009\/05\/21","content":"<font class='s-1'>21.05.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2009","iso_value":"2009\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2009.-20.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.12.2008","iso_value":"2008\/12\/23","content":"<font class='s-1'>23.12.2008.-30.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2008","iso_value":"2008\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2008.-22.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.2008","iso_value":"2008\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.2008.-31.10.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.05.2008","iso_value":"2008\/05\/13","content":"<font class='s-1'>13.05.2008.-23.10.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.01.2008","iso_value":"2008\/01\/12","content":"<font class='s-1'>12.01.2008.-12.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.12.2007","iso_value":"2007\/12\/15","content":"<font class='s-1'>15.12.2007.-11.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.06.2007","iso_value":"2007\/06\/19","content":"<font class='s-1'>19.06.2007.-14.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2007","iso_value":"2007\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-18.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2006","iso_value":"2006\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2006.-30.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2005","iso_value":"2005\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2005.-04.10.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2005","iso_value":"2005\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2005.-30.09.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.12.2004","iso_value":"2004\/12\/09","content":"<font class='s-1'>09.12.2004.-31.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.03.2004","iso_value":"2004\/03\/17","content":"<font class='s-1'>17.03.2004.-08.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.08.2011
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva