Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Sodu izpildes kodekss
Pirmā sadaļa
Latvijas Republikas sodu izpildes likumdošana
Pirmā nodaļa
Sodu izpildes likumdošana

1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevumi

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

2.pants. Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana

Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

3.pants. Labošanas darbu likumdošanas piemērošana

(Izslēgts ar 17.11.1992.gada likumu)

4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi

Pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi:

1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Otrā sadaļa
Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Otrā nodaļa
Vispārīgie noteikumi, kas jāievēro, izpildot sodu

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes — brīvības atņemšanu;

2) valsts policijas iestādes — arestu;

3) tiesu izpildītāji — naudas sodu un mantas konfiskāciju;

4) Valsts probācijas dienests — piespiedu darbu.

Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda tiesu izpildītāji un ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei.

Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti vai nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda vai aresta izciešanas, šāda tiesas nolēmuma izpildi kontrolē un notiesātos uzrauga Valsts probācijas dienests.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 12.02.2004., 28.04.2005. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

5.1 pants. Prokurora priekšraksta par sodu izpilde

Prokurora priekšraksts par sodu izpildāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem. Personai, kurai prokurors ar priekšrakstu noteicis sodu, ir tāds pats statuss kā notiesātai personai.

(28.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

6.pants. Soda izciešanas vietas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

7.pants. Paziņojums tiesai par sprieduma izpildi

Iestādes, kas Latvijas Republikas teritorijā izpilda tiesu spriedumus, par sprieduma izpildi un soda izciešanas vietu nekavējoties paziņo tiesai, kura taisījusi spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992. un 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

8.pants. Galvenie notiesāto labošanas un pāraudzināšanas līdzekļi

Galvenie notiesāto labošanas un pāraudzināšanas līdzekļi ir soda izciešanas režīms, sabiedriski derīgs darbs, audzināšanas darbs, vispārizglītojošā un profesionālā sagatavošana.

Labošanas un pāraudzināšanas līdzekļi jāpiemēro, ievērojot izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī notiesātā uzvedību un viņa attieksmi pret darbu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1986., 17.11.1992. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

9.pants. Personu tiesiskais stāvoklis, kuras izcieš sodu

Personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas sprieduma un režīma, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā

Sabiedrība piedalās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā, kā arī sabiedriskajā kontrolē par to iestāžu darbību, kas izpilda tiesu spriedumus.

Veidus un kārtību, kā sabiedrība piedalās notiesāto labošanā un pāraudzināšanā, nosaka šis kodekss un citi Latvijas Republikas likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

11.pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas pārvalde

Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija.

(Otrā daļa izslēgta ar 04.04.2007. likumu.)

Tieslietu ministrijas pilnvaroti darbinieki regulāri veic pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs.

Pārbaužu kārtību, kā arī šā panta trešajā daļā minēto darbinieku pilnvaras, tiesības un pienākumus nosaka tieslietu ministrs.

Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi

Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori nodrošina uzraudzību pār brīvības atņemšanas sodu izpildi un Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu brīvības atņemšanas vietās, lai labotu notiesātos un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Trešā sadaļa
Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība un noteikumi
Trešā nodaļa
Brīvības atņemšanas iestāžu veidi,
notiesāto nosūtīšanas un turēšanas kārtība tajās

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

13.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi

Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas.

Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē.

Pilngadīgās personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē, bet vīriešu dzimuma nepilngadīgās personas — audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas — sieviešu cietumu atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

13.1 pants. Notiesāto personu izvietošanas kritēriji

Notiesāto izvietošanu konkrētajā brīvības atņemšanas vietā nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

14.pants. Labošanas darbu iestādes veida noteikšana

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.

Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam iekārto personīgo lietu.

Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

16.pants. Notiesāto īslaicīga atstāšana izmeklēšanas cietumā

Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku.

Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17.pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas vietās šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kas atrodas iepriekšējā apcietinājumā, jātur atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos, ja tam piekrīt izmeklēšanas iestāde vai tiesa, kuras rīcībā atrodas apcietinātais.

Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

19.pants. Visa notiesātajiem piespriestā soda izciešana vienā labošanas darbu iestādē

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu

Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama:

— sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā — ar tiesas lēmumu uz noteikto lietas izskatīšanas laiku;

— sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījusi cita persona, — ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu — līdz sešiem mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

21.pants. Turēšanas apstākļu grozīšana ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām soda izciešanas laikā

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Ceturtā nodaļa
Labošanas darbu kolonijas

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Piektā nodaļa
Cietumi

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Sestā nodaļa
Audzināšanas darbu kolonijas

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

Septītā nodaļa
Režīms brīvības atņemšanas vietās

41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības.

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona.

Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kā arī sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā - arī no darba un audzināšanas pasākumiem brīvajā laikā.

Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.

Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Šī kodeksa noteiktajā kārtībā notiesātajiem atļauts ar pārskaitījumu iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, satikties ar apmeklētājiem, saņemt sūtījumus, pienesumus, bandroles un naudas pārvedumus, sarakstīties, nosūtīt naudas pārvedumus radiniekiem.

Notiesāto sarakste tiek cenzēta, bet pasta sūtījumu un pienesumu saturs - pārbaudīts.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 21.12.1987. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

41.1 pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos

Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem.

Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie.

Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.

(21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

42.pants. Iekšējā kārtība brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz: notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs; notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; darbu un amatu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos; priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis; lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem.

Iekšējo kārtību paziņo ar pavēli visiem notiesātajiem zināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu.

Ja notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, viņiem un darba nespējīgiem notiesātajiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un nepilngadīgajiem ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personiskajos kontos.

To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis kodekss.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

44.pants. Iespēja notiesātajiem iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus

Notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā režīma veida atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru grāmatu tirdzniecības tīklā, parakstīties uz laikrakstiem un žurnāliem un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personīgajā kontā esošajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992. un 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

Notiesātajiem ir atļautas satikšanās: īslaicīgas - uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, ilgstošas - uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.

Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē. Ilgstošas satikšanās laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem. Par tuviem radiniekiem uzskatāmi vecāki, bērni, adoptētāji, brāļi un māsas, vecaistēvs, vecāmāte, mazbērni, kā arī laulātais. Ja notiesātajam nav tuvu radinieku vai tie viņu neapmeklē, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu ilgstošas satikšanās var atļaut arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.

Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

45.1 pants. Īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietas teritorijas

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

46.pants. Juridiskā palīdzība personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu

Notiesātajam atļauts tikties ar aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā.

Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta.

Satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

46.1 pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā, bet kapelānu iecelšana tiek saskaņota ar Reliģisko lietu pārvaldi.

Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem , kas izdarīti ar 14.10.1998., 19.10.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem notiesātie, kuriem ir atļauts valkāt personisko apģērbu, var to saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem.

Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā.

Preses izdevumi un normatīvie akti nav uzskatāmi par sūtījumu vai pienesumu.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

47.1 pants. Notiesāto tiesības lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus

Notiesātajiem, kas izcieš sodu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus.

Kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādēs atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, bet par šīs kārtības neievērošanu iestādes administrācija var televizorus un tranzistoru radiouztvērējus atņemt un nodot glabāšanā iestādes noliktavā vai atdot piederīgajiem vai personām, kas tos nodevušas lietošanā notiesātajam.

(17.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

48.pants. Iespēja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem saņemt un sūtīt naudas pārvedumus

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt naudas pārvedumus bez ierobežojuma, kā arī sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, kas notiesātajam atsūtīta pa pastu vai telegrāfu, viņam neizsniedz, bet ieskaita viņa personīgajā kontā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.

Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta brīvības atņemšanas iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1987. dekrētu, 15.12.1994. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

48.1 pants. Iespēja uzkrāt līdzekļus atbrīvošanas fondā

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgajai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti.

Notiesātais ne biežāk kā reizi mēnesī ar rakstveida iesniegumu var lūgt, lai naudu no viņa personiskās naudas uzskaites kartes ieskaita viņa atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartē.

Atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi.

Ministru kabinets nosaka atbrīvošanas fonda izveidošanas un slēgšanas kārtību, atbrīvošanas fonda naudas uzskaites kartes noformēšanas, aizpildīšanas un noslēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiesātajam tiek izmaksāti atbrīvošanas fondā uzkrātie līdzekļi, atbrīvojoties no brīvības atņemšanas iestādes un gadījumos, kad tie nepieciešami notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē soda izciešanas laikā, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

48.2 pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana

Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.

Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē un ar šādu aprūpi saistīto konvoja un apsardzes pakalpojumu apmaksāšanai, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu sarakste, telegrammas un telefonsarunas

Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojumiem.

Sarakste starp notiesātajiem brīvības atņemšanas vietās, ja viņi nav radinieki vai laulātie, aizliegta.

Notiesātajiem adresētās vēstules un telegrammas izsniedz, kā arī viņu vēstules un telegrammas nosūta adresātiem brīvības atņemšanas vietas administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no vēstules un telegrammas saņemšanas vai nodošanas dienas.

Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses.

Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei.

Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar advokātu, tiek kontrolētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.07.1991., 15.12.1994., 14.10.1998. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

50.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesniegumi

Notiesātajiem ir tiesības rakstīt iesniegumus valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām.

Notiesātā iesniegumus par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātā iesniegumus par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas izdotu administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskata Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.

Notiesātā sarakste ar valsts pārvaldes iestādēm tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai.

Notiesātajiem ir tiesības vērsties ar mutvārdu iesniegumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

50.1 pants. Soda progresīvā izpilde

Soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Tās mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos neatkarīgi no piespriestā soda ilguma; soda izciešanu uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

50.2 pants. Soda izpildes pasākumu plāns

Mēneša laikā pēc notiesātā ievietošanas cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem jānovērtē notiesātā personība, viņa sabiedriskā bīstamība, resocializācijas iespējas un atbilstoši iegūtajai informācijai jāveido notiesātā soda izpildes pasākumu plāns, paredzot pasākumus visā soda izpildes laikā.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu — pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas piektdaļas no soda laika, ievērojot nosacījumu, ka notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

50.4 pants. Soda izpildes režīms slēgtajos cietumos

Slēgtajā cietumā sodu izcieš ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī notiesātie, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem.

Slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto pastiprināta apsardze un maksimāla uzraudzība.

(Trešā daļa izslēgta ar 11.11.2004. likumu.)

Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā 10 gadu no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, izvietojami atsevišķā cietuma blokā ar pastiprinātu apsardzi, nepieļaujot kontaktus ar pārējiem ieslodzītajiem. Notiesātos, kas izcieš sodu slēgtajos cietumos zemākajā režīma pakāpē, var izvietot vienieslodzījuma kamerās uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Turēšanas un uzraudzības kārtību notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, nosaka Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās — no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot trīs telefonsarunas mēnesī;

5) lietot personisko televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

7) valkāt personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās — no astoņām līdz sešpadsmit stundām un sešas īslaicīgas satikšanās — no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šā panta septītās daļas 5. — 10.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošas satikšanās — no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no vienas stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties cietuma veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot vienu telefonsarunu mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

7) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu.

Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000., 11.11.2004., 07.09.2006., 04.04.2007. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā;

4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piektdaļu no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un notiesātajai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā astoņi gadi no piespriestā soda viņai jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot četras telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5.—10.punktā;

6) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās — no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta sestās daļas 4.—6.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 4.—9.punktā.

Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000., 11.11.2004., 04.04.2007. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

50.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos.

Ja notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm.

Notiesātajiem atklātajos cietumos soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

4) uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

50.7 pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Brīvības atņemšanas iestādes veidu un turpmākā soda izciešanas režīma pakāpi notiesātajam nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija pirms notiesātā pārvietošanas uz cietumu.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar administratīvās komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit viena gada vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šī panta trešo daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas. Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

50.8 pants. Brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Septītā "A" nodaļa
Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks — brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, komisijas locekļi — šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

Administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2006.)

50.10 pants. Administratīvās komisijas uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanu un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija šajā kodeksā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai viņu pārvietošanu uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi, iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda — policijas kontroles — termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā.

50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo vai augstāko pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

5) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Administratīvā komisija var pieņemt lēmumu, kurā ierosina tiesai atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto rakstveida vērtējumu par notiesātā gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

Administratīvās komisijas lēmums stājas spēkā nekavējoties.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

50.12 pants. Administratīvās komisijas sēdes

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors.

Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

Sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki, kas nav administratīvās komisijas locekļi.

Sēdē tiek izskatīti iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 30 dienas pirms administratīvās komisijas sēdes. Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lēmumu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, to apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas par soda izciešanas režīma mīkstināšanu izskatīšana pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

50.13 pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana

Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors - protestu par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

Astotā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darbs

51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos iesaista darbā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, notiesātos pirmās un otrās grupas invalīdus, kā arī nepilngadīgos darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņu izolācijas noteikumus. Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.

Notiesātos, kuri sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto uzraudzību un atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Stundas tarifa likmi aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba samaksas noteikšanu un šā kodeksa 52.panta pirmajā daļā noteiktajam darba laikam.

Brīvības atņemšanas iestādēs notiesātos iesaista darbā bez darba līguma noslēgšanas. Katru notiesāto darbā iesaista ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, drīkst izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus.

Kārtību, kādā komersanti tiek iesaistīti notiesāto nodarbinātības organizēšanā, un kārtību, kādā slēdzami līgumi notiesāto nodarbinātības organizēšanai, nosaka Ministru kabinets.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

52.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba apstākļi

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbdienu nedēļā. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, tie atbrīvojami no darba svētku dienās.

Dažos darbu veidos, kur ražošanas apstākļu dēļ nevar ievērot notiesātajiem noteikto ikdienas vai iknedēļas darba laika ilgumu, saskaņā ar Darba likumu atļauta darba laika summāra uzskaite, taču vidējais darba laika ilgums uzskaites periodā nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā.

Ja nepieciešams notiesātos iesaistīt darbā brīvdienās un svētku dienās, viņiem mēneša laikā piešķir citas atpūtas dienas.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī iknedēļas atpūtas dienas nosaka pēc vispārējiem noteikumiem saskaņā ar Darba likumu.

Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darbadienu ilgu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

Notiesāto atvaļinājums netiek apmaksāts. Notiesātie atvaļinājuma laikā saņem uzturu, sadzīves vajadzību materiālo nodrošinājumu un komunālos pakalpojumus vispārējā kārtībā.

Darba devējs nodrošina notiesātajiem darba apstākļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 27.09.1985., 21.12.1987. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 07.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2006. Ar Satversmes tiesas 21.10.2008. spriedumu pirmās daļas pirmais teikums un trešais teikums daļā par atpūtas dienu, kā arī sestās daļas pirmais teikums atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam un spēkā neesošu no 01.05.2009.)

53.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodrošināšana ar pensijām darba spēju zaudēšanas gadījumā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

54.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba samaksa

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

55.pants. Ieturējumi no darba samaksas ar brīvības atņemšanu notiesātajiem

Darba devējs, kas nodarbina notiesātos, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

(Otrā daļa izslēgta ar 13.12.2007. likumu.)

Notiesātajam, kurš darba pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), darba samaksu aprēķina proporcionāli darba pienākumu pildīšanas laikam.

Notiesātajiem no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus pēc izpild­rakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 14.06.2007. spriedumu un 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

Notiesātos var iesaistīt bez darba samaksas vienīgi brīvības atņemšanas vietu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Minētos darbus notiesātie parasti veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā divas stundas dienā. Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Devītā nodaļa
Brīvības atņemšanas iestādēs veicamais audzināšanas darbs

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

57.pants. Brīvības atņemšanas iestādēs veicamā audzināšanas darba uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestādēs veicamā audzināšanas darba uzdevumi ir šādi:

1) panākt, lai notiesātajiem veidotos pozitīva attieksme pret likumos noteikto kārtību un vēlēšanās respektēt to;

2) sadarbojoties ar notiesātajiem, nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē normālu psiholoģisko atmosfēru;

3) pilnveidot notiesāto zināšanas un celt viņu kultūras līmeni, kā arī attīstīt lietderīgu iniciatīvu;

4)sagatavot notiesātos atbrīvošanai.

Notiesāto piedalīšanās audzināšanas pasākumos ir stimulējama un pozitīvi novērtējama.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

58.pants. Audzināšanas darba organizācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu audzināšanas darbu organizē brīvības atņemšanas iestāžu administrācija, un to veic visi brīvības atņemšanas iestāžu darbinieki.

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem administrācija izveido mācību un audzināšanas padomi. Padomes sastāvā ietilpst iestādes administrācijas pārstāvji, audzinātāji, skolotāji, citi darbinieki un sabiedrības pārstāvji. Mācību un audzināšanas padome ir padomdevēja institūcija. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina iestādes administrācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

59.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu audzināšanas darba pamatformas

Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu audzināšanas darba pamatformas ir:

1) individuālais audzināšanas darbs, ko veic, pamatojoties uz notiesāto personības izpēti, ņemot vērā viņa izdarīto noziegumu, vecumu, izglītību, profesiju un citas īpatnības;

2) ētiskā un estētiskā audzināšana;

3) fiziskā audzināšana un sporta pasākumi.

Audzināšanas darbu ar personām, kam atņemta brīvība, veic diferencēti, atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam un noteiktajam soda izciešanas režīmam.

Ar notiesātajiem, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtā kamerā, galvenokārt tiek organizēts individuālais audzināšanas darbs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

60.pants. Pašdarbības organizācijas brīvības atņemšanas vietās

Lai notiesātajiem, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, stimulētu viņu lietderīgo iniciatīvu, brīvības atņemšanas iestādēs izveido notiesāto pašdarbības organizācijas, kas darbojas šo iestāžu administrācijas vadībā.

Notiesātos, kuri ietilpst pašdarbības organizāciju sastāvā, neatbrīvo no ražošanas darba.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.1992. un 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

61.pants. Notiesāto padome

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Desmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā, profesionāli tehniskā
izglītība un profesionālā apmācība

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

62.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādēs tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Brīvības atņemšanas iestādēs turēto notiesāto vispārizglītojošās mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu labošanās un pāraugšanas pakāpi.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

63.pants. Atsevišķu kategoriju notiesāto apmācība

(Izslēgts ar 19.07.1986. likumu)

64.pants. Notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

65.pants. Notiesāto ražošanas kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādēs var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto personu ražošanas kvalifikācijas celšanu, kā arī mācīt viņiem jaunas specialitātes, kas nepieciešama attiecīgajai brīvības atņemšanas iestādei un var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Notiesāto profesionāli tehnisko izglītību vai profesionālo apmācību ražošanā un viņu ražošanas kvalifikācijas celšanu stimulē un ievēro, nosakot viņu labošanās un pāraugšanas pakāpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1986., 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

66.pants. Notiesāto atbrīvošana no darba brīvības atņemšanas iestādēs sakarā ar gatavošanos eksāmeniem un to kārtošanu

Notiesātos atbrīvo no darba brīvības atņemšanas iestādēs eksāmenu kārtošanai uz laiku, kāds paredzēts darba likumdošanas aktos.

Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas.

Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, eksāmenu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai

Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Vienpadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un sodi

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu;

6) atklātajos cietumos — papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.

Notiesātos, kas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām pierādījuši, ka viņi labojušies, likumā noteiktajā kārtībā var ieteikt nosacītai atbrīvošanai pirms termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

69.pants. Stimulēšanas līdzekļu piemērošanas kārtība notiesātajiem

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā;

4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

Sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā.

Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus soda izciešanas režīma pārkāpumus.

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) cietuma īpašuma tīša bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

4) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu).

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

71.pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi

Uzliekot sodu, ievēro, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Uzliktajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.

Sodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu sodu.

Sods jāuzliek ne vēlāk par desmit dienām no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

Uzlikto sodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas sods nav izpildīts, tad to neizpilda.

Notiesātais viena mēneša laikā var pārsūdzēt viņam uzlikto sodu augstākai amatpersonai. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ja ir pamats, amatpersona, kas uzlikusi sodu, var to atcelt vai aizstāt ar citu. Augstāka amatpersona var sodu mīkstināt, kā arī var to atcelt tad, ja amatpersona, kas sodu uzlikusi, sodot ir pārkāpusi savas pilnvaras vai arī ir uzlikusi sodu notiesātajam, kurš nav izdarījis pārkāpumu. Ja notiesātajam gada laikā pēc soda uzlikšanas nav uzlikts jauns sods, tas uzskatāms par dzēstu.

Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 28.04.2005. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

72.pants. Amatpersonas, kuras piemēro notiesātajiem pamudinājumus un uzliek disciplinārsodus

To amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt disciplinārsodus notiesātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

73.pants. Režīms labošanas darbu koloniju kameras tipa telpās un vieninieku kamerās

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

74.pants. Režīms soda un disciplinārajos izolatoros

Notiesātajiem, kurus tur soda vai disciplinārajos izolatoros, nav tiesību satikties, saņemt sūtījumus, pienesumus un bandroles, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules privātpersonām un lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt.

Notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, aizliedz pastaigas.

Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu.

Notiesātie, kurus tur soda izolatoros un ved uz darbu, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.

(17.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

Divpadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto civiltiesiskā atbildība

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

75.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesiskajām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, viņš ir atbildīgs par tiem saskaņā ar Civillikumu.

76.pants. Zaudējumu piedziņas kārtība

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumi cietušā labā tiek ieturēti no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskajā kontā, saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais soda izciešanas laikā nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā.

Trīspadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo
un sadzīves vajadzību apmierināšana un medicīniskās palīdzības sniegšana

(Nodaļas nosaukums 21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

77.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšana

Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās — ne mazāka par 9 kvadrātmetriem.

Notiesātajiem ierādāma individuāla guļamvieta un izsniedzami gultas piederumi. Notiesātie apgādājami ar sezonai atbilstošu veļu.

Notiesātie saņem uzturu, kas nodrošina normālu organisma dzīvības funkciju norisi. Uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura.

Grūtniecēm, mātēm, kas zīda bērnus, nepilngadīgajiem, kā arī slimajiem rada uzlabotus dzīvokļu un sadzīves apstākļus un noteic palielinātas uztura normas. Šīm personām ar ārstu komisijas slēdzienu var atļaut papildus saņemt produktu sūtījumus un pienesumus.

Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā. Bērna uztura, higiēnas piederumu, apģērba un aprūpei nepieciešamā aprīkojuma normas brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ministru kabinets.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa, iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa ņem vērā bērna mātes viedokli.

Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.

Notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, apgādājami ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā veida apģērbu un apaviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 23.02.1989. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 07.09.2006. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

77.1 pants. Kārtība, kādā izmantojams notiesātajām piešķirtais vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts

Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātēm, kuras uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērniem, ieskaita notiesātās mātes personiskajā kontā un izmaksā ne agrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.

Izņēmuma gadījumos — saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.

Ja beidzas šā likuma 77.panta piektajā daļā noteiktais laiks, kuru bērns var pavadīt kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā, un bērns tiek nodots aizbildnībā vai bērnu aprūpes iestādē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi aizbildnim vai bērnu aprūpes iestādei.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

78.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nodrošināmā medicīniskā palīdzība

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti valsts garantēto medicīnisko palīdzību sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. Pārējo medicīnisko palīdzību ar brīvības atņemšanu notiesātie un apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir pienākums rakstveidā informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.

Brīvības atņemšanas iestādēs piemēro notiesāto piespiedu barošanu atbilstoši medicīniskiem kritērijiem, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

79.pants. To notiesāto ārstēšanas nodrošināšana, kuri slimo ar bīstamām infekcijas slimībām

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai gadījumos, kad draud šo slimību izplatīšanās.

Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā vai inficējušies ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, ārstē speciāli ierīkotās brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcās vai slimnīcu nodaļās, kur nodrošināta pastiprināta ārējā apsardze un iekšējā uzraudzība. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Četrpadsmitā nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu pārvietošana bez konvoja

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Piecpadsmitā nodaļa
Drošības pasākumi un ieroča lietošanas pamats

(Izslēgta ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Trešā "A" sadaļa
Kārtība un noteikumi, kas ievērojami, izpildot nosacītu notiesāšanu ar brīvības atņemšanu,
notiesāto obligāti iesaistot darbā, un nosacītu atbrīvošanu no brīvības atņemšanas vietām,
notiesāto obligāti iesaistot darbā

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

Ceturtā sadaļa
Kārtība un noteikumi, kas ievērojami, izpildot
sodus - nometinājumu, izsūtījumu

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Astoņpadsmitā nodaļa
Labošanas darbu bez brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība un noteikumi

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

Piektā sadaļa
Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas; palīdzība personām,
kas atbrīvotas no brīvības atņemšanas vietām; viņu novērošana un uzraudzība
Deviņpadsmitā nodaļa
Pamats un kārtība atbrīvošanai no soda izciešanas

111.pants. Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izciešanu.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas vai brīvdienas. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par Valsts probācijas dienesta attiecīgās struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 18.12.2003., 11.11.2004., 13.12.2007. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

113.pants. Kārtība atbrīvošanai no nometinājuma un izsūtījuma soda izciešanas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

114.pants. Kārtība atbrīvošanai no labošanas darbu bez brīvības atņemšanas soda izciešanas

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu)

115.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa

Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma iesniedz pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.

Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam rakstveida vērtējumam par notiesātā gatavību iekļauties sabiedrībā pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

Ja tiesa atsakās notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 28.04.2005. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

115.1 pants. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzība

Uz nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzību attiecināmi šā kodeksa trīsdesmitās nodaļas noteikumi, izņemot 157. un 158.pantu.

Nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas pienākums ir piecu darbdienu laikā no tiesas lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties un reģistrēties tiesas noteiktajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Ja tiesa lēmumā nav norādījusi Valsts probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību, nosacīti pirms termiņa atbrīvotajai personai jāierodas reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

Divdesmitā nodaļa
Palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

117.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar Valsts probācijas dienestu

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šā dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

Atbrīvošanas dienā, izsniedzot personas dokumentus, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē atbrīvojamo par tās Valsts probācijas dienesta struktūrvienības atrašanās vietu, kur atbrīvotais var meklēt nepieciešamo palīdzību, uzsākot dzīvi brīvībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

118.pants. Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai un nodrošina ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību

Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību.

Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

Divdesmit pirmā nodaļa
Probācijas dienesta izveidošana un uzdevumi

(Nodaļa izslēgta ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

Divdesmit otrā nodaļa
Policijas kontrole pār personām, kas atbrīvotas
no brīvības atņemšanas vietām pēc pamatsoda izciešanas

(Nodaļa 15.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.02.1998.)

123.pants. Ierobežojumi personai, kurai noteikta policijas kontrole

Personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

3) aizliegumu izbraukt no noteiktās administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas;

4) pienākumu ierasties policijas iestādē reģistrēties no vienas līdz četrām reizēm mēnesī.

Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.

124.pants. Policijas kontroles piemērošanas kārtība

Personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus šā kodeksa 123.pantā noteiktajos ietvaros nosaka policijas iestādes priekšnieks pēc tās dzīvesvietas.

Policijas kontroles realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

125.pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu

Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontroles piemērošana, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma neizciesto papildsodu saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var aizstāt ar brīvības atņemšanu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

126.pants. Policijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, šīs iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šā papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegums iesniedzams tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Sestā sadaļa
Arests

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Divdesmit trešā nodaļa
Aresta izpildes kārtība

127.pants. Aresta izpildes vietas, notiesāto šķirta turēšana

Ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā valsts policijas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu, ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

Personas, kuras notiesātas ar arestu, tur šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvietojami vīrieši, sievietes, nepilngadīgie, kā arī personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

Ar arestu notiesātās militārpersonas tiek turētas virssardzē. Šķirti izvietojami virsnieki, instruktori un kareivji, kā arī ar arestu notiesātie - atsevišķi no disciplināri sodītām militārpersonām.

128.pants. Ar arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana tajā

Ar arestu notiesātajam ir šā kodeksa 9.pantā noteiktais notiesātā tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

Nosūtot uz soda izpildes iestādi ar arestu notiesāto, jāievēro šā kodeksa 15.pantā paredzētie noteikumi.

Uzņemot ar arestu notiesāto soda izpildes iestādē, viņu reģistrē, atzīmē soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, iekārto personas lietu, ja notiesātais nav atradies izmeklēšanas cietumā un personas lietas nav, un iepazīstina ar šā soda izpildes iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.

129.pants. Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

Ar arestu notiesātajam ir tiesības:

1) iesniegt lūgumus vai sūdzības;

2) neierobežotā skaitā nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, kas pakļautas pārbaudei;

3) satikties ar advokātu, kā arī, ja ar arestu notiesātais ir ārvalstnieks, — ar savas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu;

4) izmantot pastaigas svaigā gaisā vai piedalīties sporta spēlēs — pilngadīgajiem ne mazāk par pusotru stundu, nepilngadīgajiem — ne mazāk par divām stundām dienā.

Ar arestu notiesātajam nepilngadīgajam reizi mēnesī atļauta satikšanās uz laiku līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj.

Ar arestu notiesātajai pilngadīgajai personai soda izciešanas laikā nav atļauta satikšanās ar radiniekiem vai citām personām, izņemot šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās personas.

Telefonsaruna tiek atļauta tikai ārkārtējas nepieciešamības un izņēmuma gadījumā.

Ar arestu notiesātajiem nav atļauts iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas), izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un sezonai atbilstošu apģērbu, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai iegādāties ar pārskaitījumu, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā personiskajā kontā.

Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

Ar arestu notiesātajiem ir atļauts lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio, bet vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi nav paredzēti.

Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto mantu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

130.pants. Sadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

Soda izpildes iestāde apgādā šādus notiesātos ar sezonai atbilstošu apģērbu un veļu, bet pēc savas vēlēšanās viņi var lietot arī personisko apģērbu.

Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta ar gultas piederumiem.

131.pants. Ar arestu notiesāto iesaistīšana darbā

Soda izpildes iestādei ir tiesības ar arestu notiesātos iesaistīt bez atalgojuma to telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos, kuri nodoti viņu lietošanā.

Ar arestu notiesātos citos darbos parasti neiesaista, bet, ja viņi tiek iesaistīti citos darbos, par to maksājama alga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

132.pants. Ar arestu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un disciplinārsodi

Notiesātajam aresta izciešanas laikā par labu uzvedību var piemērot šādus pamudinājumus:

1) noņemt agrāk uzlikto disciplinārsodu;

2) izteikt pateicību;

3) atļaut vienu telefonsarunu mēnesī.

Par soda izciešanas noteikumu pārkāpumiem ar arestu notiesātajam var izteikt brīdinājumu vai rājienu vai ievietot viņu soda izolatorā uz šā kodeksa 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā norādīto laiku un ievērojot minētā panta otrās daļas nosacījumus.

Septītā sadaļa
Ar brīvības atņemšanu nesaistītu kriminālsodu izpilde

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Divdesmit ceturtā nodaļa
Piespiedu darba izpildes kārtība

133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums piecu darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.

Ja notiesātais, lai izvairītos no soda izciešanas, noteiktā termiņā nepiesakās piespiedu darba izpildes institūcijā, viņu rakstveidā brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu.

Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

Pašvaldībai ir tiesības noteikt tās teritorijā prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kuros nodarbināmi notiesātie, kam piespriests piespiedu darbs. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, un tā regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un katru dienu saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu — piespiedu darbu — ar cita veida sodu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

135.pants. Nosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem, kuriem piespriests piespiedu darbs

Soda izciešanas laikā piespiedu darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo piespiedu darba izpildes institūcijai, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

Notiesātais soda izciešanas laikā nedrīkst izbraukt no valsts bez piespiedu darba izpildes institūcijas rakstveida piekrišanas.

Notiesātajam ir pienākums ierasties piespiedu darba izpildes institūcijā tās noteiktajā laikā.

Soda izciešanas laikā notiesātais piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba izpildes vietā nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

136.pants. Piespiedu darba izciešanas laiks

Piespiedu darba izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis piespiedu darba izpildes institūcijas norīkotajā darbā.

Notiesāto piespiedu darbā drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja notiesātais nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām, bet, ja piespiedu darba izpildes institūcija nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus piespiedu darbā drīkst nodarbināt mazāk par 12 stundām nedēļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

137.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar piespiedu darba izpildes institūciju par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, un:

1) rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs katru dienu informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un katru mēnesi pārskaita piespiedu darba izpildes institūcijai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

138.pants. Ar piespiedu darbu notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, piespiedu darba izpildes institūcija pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un piespiedu darba izpildes institūcija iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pieteikumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

Divdesmit piektā nodaļa
Naudas soda izpildes kārtība

139.pants. Izpildu dokumenti par naudas sodu

Naudas sodu krimināllietās neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen, pamatojoties uz tiesas izpildrakstu, kas izdots saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesātās personas krimināllietā.

Izpildrakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura notiesātajam piespriedusi naudas sodu.

Izpildrakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītājam pēc notiesātā dzīvesvietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

140.pants. Naudas soda piedziņas kārtība

Pēc izpildraksta saņemšanas tiesu izpildītājs nosūta notiesātajam uz izpildrakstā norādīto dzīvesvietu vai izsniedz viņam pret parakstu priekšlikumu par pienākumu 10 dienu laikā samaksāt izpildrakstā norādīto naudas summu un sprieduma izpildes izdevumus vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

Notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu par naudas soda samaksāšanu vai paziņo viņam, ka iesniedzis tiesai lūgumu sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi.

Ja notiesātais noteiktajā 10 dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī nav paziņojis tiesu izpildītājam par to, ka iesniedzis tiesai lūgumu sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

141.pants. Naudas soda kā papildsoda piedziņas kārtība

Ja piedzenams naudas sods, kas kā papildsods uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu, tiesas izpildrakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kas katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

Divdesmit sestā nodaļa
Mantas konfiskācijas izpildes kārtība

142.pants. Sprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildrakstu un mantas aprakstes akta kopiju tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to finanšu institūcijas.

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

143.pants. Tiesu izpildītāja darbības, izdarot mantas konfiskāciju

Saņēmis izpildrakstu un mantas aprakstes akta kopiju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda mantas aprakstes aktu par to mantu, kura pārbaudes laikā atrasta pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesuālā kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

144.pants. Konfiscējamā manta

Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

Personas, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, var iesniegt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Nav konfiscējami notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām piederošie pirmās nepieciešamības priekšmeti un uzturlīdzekļi.

145.pants. Konfiscētās mantas nodošana realizēšanai

Izdarot mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizēšanai notiesātā mantu, kas palikusi pēc sprieduma izpildes izdevumu un to visu prasījumu apmierināšanas, kuri radušies, pirms notiesātā mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finanšu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

Divdesmit septītā nodaļa
Kārtība, kādā izpildāma izraidīšana no Latvijas Republikas

146.pants. Institūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas

Izraidīšanu no Latvijas Republikas savas kompetences ietvaros izpilda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

147.pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods, izņemot brīvības atņemšanu, ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka notiesātajam piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad notiesātais tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes.

Gadījumā, kad saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā un notiesātajam ir piemērots papildsods - izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesa sav­laicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai un nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

Divdesmit astotā nodaļa
Tiesību ierobežošanas izpildes kārtība

148.pants. Sprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi tiesību ierobežošanu, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdod tiesas izpildrakstu par notiesātajam noteiktajiem tiesību ierobežojumiem un nosūta to izpildīšanai tiesu izpildītājam:

1) pēc notiesātā darbavietas, ja tiesību ierobežošana izpaužas kā aizliegums veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, aizliegums uz noteiktu nodarbošanos, aizliegums ieņemt noteiktus amatus valsts, pašvaldību, privātajās vai sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai iestādēs;

2) pēc notiesātā dzīvesvietas, ja tiesību ierobežošana saistīta ar aizliegumu izmantot speciālā likumā paredzēto atļauju vai valsts, pašvaldības vai citas tam pilnvarotas institūcijas piešķirtas tiesības veikt noteiktas darbības;

3) pēc tās brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas, kurā notiesātais izcieš pamatsodu, ja viņam piespriestais pamatsods ir brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, vai uz laiku, kas pārsniedz piespriestā papildsoda termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

149.pants. Papildsoda — tiesību ierobežošanas — izpildes kārtība

Saņēmis izpildrakstu par notiesātā tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs nosūta attiecīgajai institūcijai rīkojumu veikt konkrētas darbības izpildrakstā noteikto ierobežojumu realizēšanai. Attiecīgā institūcija par tiesu izpildītāja rīkojuma izpildes uzsākšanu paziņo tiesu izpildītājam.

Tiesu izpildītājs kontrolē, vai tiesas spriedums tiek izpildīts visā soda termiņa izpildes laikā.

Pēc tiesas noteikto ierobežojumu termiņa izbeigšanās attiecīgā institūcija paziņo tiesu izpildītājam par viņa rīkojuma izpildi.

Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

Astotā sadaļa
Nāves sods

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

Divdesmit devītā nodaļa
Nāves soda izpilde

150.pants. Nāves soda izpildes vispārīgā kārtība

Notiesātais, kuram tiesa piespriedusi nāves sodu, tiek turēts vienieslodzījuma kamerā pastiprinātas apsardzes un uzraudzības apstākļos.

Ja notiesātais, kuram piespriests nāves sods, izmanto savas tiesības iesniegt Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumu, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz Valsts prezidenta lēmuma saņemšanai.

Ja notiesātais atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam, par to prokurora klātbūtnē tiek sastādīts attiecīgs akts. Šo aktu triju dienu laikā nosūta Valsts prezidentam. Akts par notiesātā atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.

Nāves soda izpildes pamats ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora atzinumi par to, ka nav pamata iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kā arī paziņojums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu.

151.pants. Ar nāves sodu notiesātā tiesiskais statuss

Ar nāves sodu notiesātajam ir tiesības:

1) saņemt valsts garantēto nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

2) saņemt un nosūtīt vēstules bez ierobežojuma;

3) tikties ar garīdznieku;

4) saņemt juridiskas konsultācijas un tikties ar advokātiem. Šo tikšanos skaits un ilgums netiek ierobežots;

5) likumā noteiktajā kārtībā noformēt civiltiesiskos un ģimenes stāvokļa aktus;

6) vienreiz mēnesī īslaicīgi tikties ar tuviem radiniekiem;

7) ik mēnesi iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības preces par naudas summu, kāda ir paredzēta notiesātajiem, kuri izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

152.pants. Nāves soda izpildes noteikumi

Nāves sods tiek izpildīts, notiesāto nošaujot, bet to nedrīkst izpildīt publiski.

Nāves sodu izpilda tieslietu ministra pilnvarotas personas. Soda izpildi uzrauga prokurors, tās brīvības atņemšanas iestādes pārstāvis, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, un ārsts.

Notiesātā nāves iestāšanos konstatē ārsts. Par tiesas sprieduma izpildi tiek sastādīts protokols, kuru paraksta šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.

Nāves soda izpildes procedūra ir valsts noslēpums, un ziņas par tā izpildītājiem un personām, kas uzrauga soda izpildi, nav izpaužamas.

Par nāves soda izpildi brīvības atņemšanas iestādes administrācija, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, rakstveidā paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas šī brīvības atņemšanas iestāde, kā arī vienam no notiesātā tuviem radiniekiem.

Notiesātā apbedīšanas vieta vai kremācijas fakts netiek izpausts.

Devītā sadaļa
Nosacīti notiesāto uzraudzība

(Sadaļa 04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

Trīsdesmitā nodaļa
Nosacīti notiesātā uzraudzības noteikumi

153.pants. Nosacīti notiesātās personas uzraudzības organizēšana

Veicot nosacīti notiesātā uzraudzību, Valsts probācijas dienests kontrolē, kā nosacīti notiesātais pilda tiesas uzliktos un sodu izpildi regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī savas kompetences ietvaros konsultē nosacīti notiesāto.

154.pants. Uzraudzības plāns

Nosacīti notiesātā uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu, kuru sagatavo Valsts probācijas dienesta amatpersona.

Uzraudzības plāna sagatavošanā iesais­ta nosacīti notiesāto.

Uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic nosacīti notiesātā uzraudzību, var izdarīt uzraudzības plānā nepieciešamos grozījumus.

155.pants. Nosacīti notiesātā pienākumi

Nosacīti notiesātajam ir pienākums:

1) reģistrēties Valsts probācijas dienestā piecu darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) ierasties Valsts probācijas dienestā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

4) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties (tiklīdz nosacīti notiesātajam tas kļuvis zināms) paziņot par to maiņu;

5) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par piecpadsmit dienām;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par tiesas uzlikto pienākumu izpildi un iztikas avotiem.

Pārbaudes laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, nosacīti notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

Šajā pantā minētie pienākumi nosacīti notiesātajam ir obligāti līdz ar pārbaudes termiņa sākumu.

156.pants. Nosacīti notiesātā tiesības

Nosacīti notiesātajam ir tiesības:

1) iepazīties ar uzraudzības plānu;

2) iesniegt sūdzību augstākai amatpersonai par Valsts probācijas dienesta amatpersonas prettiesisko rīcību vai pieņemto lēmumu;

3) lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu.

157.pants. Nosacīti notiesātajam uzlikto pienākumu pilnīga vai daļēja atcelšana

Valsts probācijas dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par uzlikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu, ja uzraudzības laikā tā konstatē, ka:

1) nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierādījis, ka ir labojies;

2) nosacīti notiesātais attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus.

158.pants. Nosacītas notiesāšanas atcelšana vai pārbaudes laika pagarināšana

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu un spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu.

Pārejas noteikumi

(11.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida — aresta — izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

2. Līdz 2010.gada 1.martam apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.9 panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2006.)

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirms­termiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.1 panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

9. Grozījums šā likuma 50.6 panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un grozījums 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.07.2009.)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 23.12.1970.Stājas spēkā: 01.04.1971.Tēma:  Krimināltiesības; KriminālprocessPublicēts: Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1, 01.01.1971.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
90218
{"selected":{"value":"23.12.2008","content":"<font class='s-1'>23.12.2008.-30.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.05.2021","iso_value":"2021\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2021.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"21.12.2017","iso_value":"2017\/12\/21","content":"<font class='s-1'>21.12.2017.-30.04.2021.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2017","iso_value":"2017\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2017.-20.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2016","iso_value":"2016\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2016.-31.07.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.05.2016","iso_value":"2016\/05\/26","content":"<font class='s-1'>26.05.2016.-12.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2016","iso_value":"2016\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2016.-25.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2015","iso_value":"2015\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2015.-22.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2015","iso_value":"2015\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2015.-13.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-31.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2013","iso_value":"2013\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2013","iso_value":"2013\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-31.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","iso_value":"2012\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2011","iso_value":"2011\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.10.2011","iso_value":"2011\/10\/14","content":"<font class='s-1'>14.10.2011.-29.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2011","iso_value":"2011\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2011.-13.10.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.08.2011","iso_value":"2011\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2011.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.07.2011","iso_value":"2011\/07\/07","content":"<font class='s-1'>07.07.2011.-10.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-06.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2010","iso_value":"2010\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","iso_value":"2010\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-05.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.01.2010","iso_value":"2010\/01\/13","content":"<font class='s-1'>13.01.2010.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.12.2009","iso_value":"2009\/12\/22","content":"<font class='s-1'>22.12.2009.-12.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2009","iso_value":"2009\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2009.-21.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-31.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.05.2009","iso_value":"2009\/05\/21","content":"<font class='s-1'>21.05.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2009","iso_value":"2009\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2009.-20.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.12.2008","iso_value":"2008\/12\/23","content":"<font class='s-1'>23.12.2008.-30.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2008","iso_value":"2008\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2008.-22.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.2008","iso_value":"2008\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.2008.-31.10.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.05.2008","iso_value":"2008\/05\/13","content":"<font class='s-1'>13.05.2008.-23.10.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.01.2008","iso_value":"2008\/01\/12","content":"<font class='s-1'>12.01.2008.-12.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.12.2007","iso_value":"2007\/12\/15","content":"<font class='s-1'>15.12.2007.-11.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.06.2007","iso_value":"2007\/06\/19","content":"<font class='s-1'>19.06.2007.-14.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2007","iso_value":"2007\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-18.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.10.2006","iso_value":"2006\/10\/05","content":"<font class='s-1'>05.10.2006.-30.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2005","iso_value":"2005\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2005.-04.10.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2005","iso_value":"2005\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2005.-30.09.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.12.2004","iso_value":"2004\/12\/09","content":"<font class='s-1'>09.12.2004.-31.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.03.2004","iso_value":"2004\/03\/17","content":"<font class='s-1'>17.03.2004.-08.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.12.2008
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva