Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
Pirmā nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 28.07.1994. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

2.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošana

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

3.pants. PSRS kompetence administratīvo pārkāpumu likumdošanā

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

4.pants. Latvijas Republikas kompetence administratīvo pārkāpumu likumdošanā

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

5.pants. Pašvaldību domju (padomju) tiesības paredzēt administratīvo atbildību

Pašvaldību domes (padomes) ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

6.pants. Administratīvo pārkāpumu novēršana

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

7.pants. Likumības nodrošināšana, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem

Nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Likuma prasību ievērošanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošina ar augstāku institūciju un amatpersonu realizētu sistemātisku kontroli, prokurora uzraudzību, pārsūdzēšanas tiesībām un citos likumā noteiktajos veidos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

8.pants. Likuma spēks, piemērojot atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem

Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

II SADAĻA
ADMINISTRATĪVAIS PĀRKĀPUMS UN ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA
I VISPĀRĪGĀ DAĻA
Otrā nodaļa
Administratīvais pārkāpums

9.pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens

Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība.

Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.05.1997. un 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

10.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ar nodomu

Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

11.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības

Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

12.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība

Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

12.1 pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem

Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

(13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004. Sk. Pārejas noteikumu.)

13.pants. Nepilngadīgo atbildība

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

14.pants. Amatpersonu atbildība

Amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos.

(Otrā daļa izslēgta ar 17.03.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.03.1991., 28.04.1992. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

14.1 pants. Juridisko personu atbildība

Šajā kodeksā un pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

15.pants. Karavīru un citu disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļauto personu atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem

Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.

Minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot administratīvo arestu.

Citas personas, uz kurām attiecas disciplinārie reglamenti vai speciālie nolikumi par disciplīnu, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos reglamentos vai nolikumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir disciplināri atbildīgas, bet pārējos gadījumos - administratīvi atbildīgas uz vispārīgiem pamatiem.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.09.1991., 28.05.1997., 19.06.1997. un 13.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2003.)

16.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku atbildība

Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas teritorijā saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi, ja šis kodekss neparedz citādi. Jautājumu par atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, ko Latvijas teritorijā izdarījuši ārvalstu pilsoņi, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, izšķir diplomātiskā ceļā.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

17.pants. Galējā nepieciešamība

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

18.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

19.pants. Nepieskaitāmība

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ.

20.pants. Administratīvā pārkāpuma materiālu nodošana izskatīšanai biedru tiesā, sabiedriskajā organizācijā vai darba kolektīvā

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

21.pants. Iespēja atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā

Ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz desmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

Trešā nodaļa
Administratīvais sods

22.pants. Administratīvā soda mērķis

Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

23.pants. Administratīvo sodu veidi

Par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot šādus administratīvos sodus:

1) brīdinājumu;

2) naudas sodu;

3) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

4) administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju;

5) personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu;

51) aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

52) aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;

6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību;

7) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

8) administratīvo arestu.

Šā panta pirmās daļas 4.-6. un 8.punktā minētos administratīvos sodus var noteikt tikai ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 12.03.1991., 28.05.1997., 12.06.2003., 16.10.2003., 17.03.2005. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

24.pants. Administratīvie pamatsodi un papildsodi

Naudas sodu, administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskāciju, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu, kā arī tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības var piemērot tikai kā papildsodu. Citus šā kodeksa 23.panta pirmajā daļā minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus.

Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un vienu vai vairākus papildsodus.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

25.pants. Brīdinājums

Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā.

26.pants. Naudas sods

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.1, 82.2, 87.1, 88.7, 114.2, 114.3, 150.2, 150.3 un 152. pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu) — desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.

Kodeksā īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas), neievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas).

Pašvaldību domes (padomes) var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 04.11.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 17.06.1998., 14.10.1998., 23.03.2000., 14.06.2001., 17.03.2005., 15.09.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 14.12.2006., 20.12.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

27.pants. Priekšmeta - administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīka vai tiešā objekta - atsavināšana pret atlīdzību

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

28.pants. Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija

Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā. Konfiscēt var tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus, bet lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā, komercdarbībā, muitas jomā vai par pārkāpumiem saistībā ar precēm, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli, - arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus.

Konfiskācijas piemērošanas kārtību un nekonfiscējamo priekšmetu sarakstu nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 19.06.1997., 23.03.2000. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

29.pants. Personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana

Personai piešķirto speciālo tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, atpūtas kuģu vadīšanas tiesību, medīšanas tiesību, zvejas tiesību, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību) atņemšanu piemēro uz laiku līdz pieciem gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai sistemātisku pārkāpšanu.

Šādu tiesību atņemšanas laiks nevar būt mazāks par piecpadsmit dienām, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

(Trešā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu.)

Personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 19.07.1995., 15.10.2003., 16.10.2003., 22.04.2004., 09.09.2004., 15.09.2005. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

29.1 pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību

Tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību atņem uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šo sodu piemēro rajona (pilsētas) tiesa (tiesnesis).

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

29.2 pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot velosipēdu, neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)

29.3 pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana.

Aizliegums attiecas uz visiem atpūtas kuģu veidiem neatkarīgi no tā, ar kura veida atpūtas kuģi pārkāpums izdarīts.

Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

30.pants. Labošanas darbi

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

31.pants. Administratīvais arests

Administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm. Administratīvo arestu piemēro rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.

Administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam, kas nav sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

Ceturtā nodaļa
Administratīvā soda uzlikšana

32.pants. Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu

Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Institūcijas un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas prasīt no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, lai tā tieši vai ar starpnieku palīdzību apmaksātu spēkā esošajos likumos neparedzētus maksas pakalpojumus, izdarītu ziedojumus vai kādus citus likumā neparedzētus maksājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

33.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu

Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam;

6) ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas.

Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas samazina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi.

Institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 28.07.1994., 14.10.1998., 14.06.2001. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

34.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu

Atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;

2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;

3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;

4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;

5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;

6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.

Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai — diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

35.pants. Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi

Ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2003.)

36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību, - gados un mēnešos.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

37.pants. Administratīvā soda uzlikšanas termiņi

Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

Šajā pantā minētie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu lietās.

Administratīvo sodu par šā kodeksa 47., 48., 51.—53., 53.2—68., 71., 72.—74.1 pantā, 75.panta pirmajā daļā, 75.1—88.1, 88.4—88.7 pantā, divpadsmitajā "c" nodaļā, 159.7—159.9 un 204.7—204.11 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 16.10.2003., 25.03.2004., 17.03.2005., 14.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

38.pants. Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu

Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu.

39.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvajai komisijai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim - līdz divsimt latiem.

Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 06.08.1991., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

40.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods

Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.

II SEVIŠĶĀ DAĻA
Piektā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā

41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt līdz četrsimt latiem, juridiskajai personai — no sešsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

41.1 pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas

Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas, ja normatīvajā aktā prasītas valsts valodas zināšanas attiecīgo pienākumu veikšanai, -

uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,—

uzliek naudas sodu amatpersonai vai darba devējam — fiziskajai personai no divsimt līdz piecsimt latiem, darba devējam — juridiskajai personai no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

41.2 pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par aicināšanu uz nelikumīgu streiku, kuras rezultātā streiks notiek, —

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nelikumīga streika turpināšanu —

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

41.3 pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanās noteikumu pārkāpšana Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupās un darbinieku iesaistīšanas noteikumu pārkāpšana Eiropas komercsabiedrībās

Par tādas konfidenciālas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties Eiropas Darbinieku padomē, speciālajā sarunu grupā vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanās kārtības ietvaros, vai Eiropas komercsabiedrības dibināšanas gadījumā par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties speciālajā sarunu grupā, pārstāvniecības komitejā vai citas darbinieku informēšanas, konsultēšanās un līdzdalības kārtības ietvaros, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par informācijas nesniegšanu darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par darbinieku skaitu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā vai par informācijas nesniegšanu darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par Eiropas komercsabiedrības dibinātājām komercsabiedrībām un atkarīgajām komercsabiedrībām, un šajās komercsabiedrībās nodarbināto darbinieku skaitu, un dibinātājās komercsabiedrībās pastāvošiem pasākumiem darbinieku iesaistīšanas lēmumu pieņemšanas jomā —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par Eiropas Darbinieku padomes vai speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā vai par speciālās sarunu grupas vai pārstāvniecības komitejas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas komercsabiedrībā —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par ziņojuma nesniegšanu vismaz reizi gadā Eiropas Darbinieku padomei par Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercdarbības attīstību un perspektīvām vai par pārskata nesniegšanu vismaz reizi gadā pārstāvniecības komitejai par Eiropas komercsabiedrības komercdarbību un turpmāko attīstību —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

Par Eiropas Darbinieku padomes komitejas vai, ja tādas nav, Eiropas Darbinieku padomes neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, vai par pārstāvniecības komitejas neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas komercsabiedrībā, —

uzliek naudas sodu darba devējam līdz piectūkstoš latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

41.4 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no simt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no četrtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

41.5 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

41.6 pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no četrsimt līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no trīstūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

42.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšana

Par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 19.07.1995. un 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.)

42.1 pants. Smēķēšanas ierobežojumu neievērošana

Par smēķēšanu neatļautās vietās —

uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.

Par likuma prasībām neatbilstošu telpu (vietu) ierādīšanu smēķēšanai —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par likumā paredzēto informatīvo uzrakstu vai simbolu par smēķēšanas aizliegumu neizlikšanu —

uzliek naudas sodu iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

42.2 pants. Higiēnas prasību pārkāpšana, ievedot Latvijā kravas

Par higiēnas prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijā kravas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs kravas vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

43.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā

Par dzelzceļa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par gaisa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

44.pants. Prasību neievērošana, kuru mērķis ir novērst venerisko slimību izplatīšanos

Personām, par kurām ir pietiekami dati, ka tās slimo ar venerisku slimību, un kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no medicīniskās apskates, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Personām, kuras bijušas kontaktā ar veneriski slimu personu un kurām tādēļ nepieciešama profilaktiskā ārstēšana, bet kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no ārstēšanās, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Personām, kuras slimo ar venerisku slimību un apzināti slēpj infekcijas avotu un personas, ar ko bijušas kontaktā, -

uzliek naudas sodu līdz simt divdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

45.pants. Neatļauta ārstniecība

Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav medicīniskās izglītības, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi, kuras nav reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par Veselības ministrijas neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu ārstniecībā -

uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam un ārstniecības personām līdz simt latiem.

Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav speciālista prakses tiesību attiecīgajā specialitātē, ja nav tādas personas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par atļaušanu augstāko medicīniskās izglītības iestāžu un medicīniskās pamatizglītības iestāžu klausītājiem mācību programmu ietvaros nodarboties ar slimnieku ārstēšanu vai sniegt dzemdībpalīdzību, ja nav tādas ārstniecības personas tiešas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(11.04.1996. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.11.2003.)

45.1 pants. Medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu un ekspertīzes pārkāpumi

Par medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu vai ekspertīzes pārkāpumiem -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

45.2 pants. Kārtības neievērošana, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba

Par kārtības neievērošanu, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas Veselības ministrijai par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba, -

uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam līdz simt latiem.

(11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 13.11.2003.)

45.3 pants. Ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīga izpaušana

Par ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīgu izpaušanu -

uzliek naudas sodu ārstniecības personai līdz divsimt piecdesmit latiem.

(11.04.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

46.pants. Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļauta iegādāšanās vai glabāšana nelielā apmērā vai narkotisko un psihotropo vielu lietošana bez ārsta nozīmējuma

Par narkotisko vai psihotropo vielu vai zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt, kā arī par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, -

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Persona, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles, kā arī vielas, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursorus), ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt, vai arī labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta nozīmējuma, tiek atbrīvota no administratīvās atbildības par šajā pantā paredzētajām darbībām. Nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, noteikts likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2.pielikumā.

(23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)

46.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana farmaceitiskajā darbībā

Par narkotisko un psihotropo zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), ražošanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai prekursorus vai bez konfiskācijas.

Par Latvijas Republikā nereģistrētu vai neatļautu zāļu izplatīšanu -

uzliek naudas sodu izplatītājam - fiziskajai personai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai - no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles.

Par tādu zāļu izplatīšanu, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuru kvalitāte neatbilst apstiprinātās tehnisko normatīvu dokumentācijas prasībām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas.

Par zāļu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas.

Par zāļu dokumentācijas uzskaites, saglabāšanas, lietošanas vai aprites kārtības neievērošanu farmaceitiskās darbības uzņēmumos -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par zāļu ražošanas, kontroles un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot zāles vai bez konfiskācijas.

Par zāļu reklāmas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par recepšu veidlapu izgatavošanas vai uzglabāšanas noteikumu vai recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)

46.2 pants. Zāļu saņemšanas, uzglabāšanas un izlietošanas pārkāpumi ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās

Par zāļu saņemšanas, uzglabāšanas vai izlietošanas pārkāpumiem ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes institūcijā -

uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājam līdz divsimt piecdesmit latiem.

(23.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)

Sestā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi pret īpašumu

47.pants. Zemes dzīļu īpašuma tiesību pārkāpšana

Par zemes dzīļu patvaļīgu lietošanu, darījumu slēgšanu, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas zemes dzīļu īpašuma tiesības, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

48.pants. Ūdeņu īpašuma tiesību pārkāpšana

Par ūdens objektu patvaļīgu aizņemšanu, ūdeņu patvaļīgu lietošanu, ūdeņu lietošanas tiesību tālāknodošanu, kā arī citiem darījumiem, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas ūdeņu īpašuma tiesības, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

49.pants. Mežu īpašuma tiesību pārkāpšana

(Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

49.1 pants. Dzīvnieku valsts īpašuma tiesību pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

50.pants. Valsts vai sabiedriskās mantas izlaupīšana sīkos apmēros

(Izslēgts ar 25.08.1992. likumu)

50.1 pants. Izvairīšanās no mantiska zaudējuma vai morāla kaitējuma atlīdzināšanas, kas ar noziegumu nodarīts uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Septītā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi vides, vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā

51.pants. Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana

Par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

51.1 pants. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju patvaļīga transformēšana

Par lauksaimniecībā izmantojamo zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

51.2 pants. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana

Par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no četrsimt līdz divtūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

51.3 pants. Invazīvo augu sugu ievešanas aizlieguma pārkāpšana

Par invazīvo augu sugu sarakstā iekļauto augu sugu ievešanu valstī —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

52.pants. Uz laiku aizņemtās zemes savlaicīga nenodošana atpakaļ vai zemes nesakārtošana lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem

Par tās zemes savlaicīgu nenodošanu atpakaļ, kura aizņemta uz laiku, vai par to pienākumu neizpildīšanu, kas saistīti ar zemes sakārtošanu lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

53.pants. Patvaļīga atkāpšanās no valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem)

Par patvaļīgu atkāpšanos bez attiecīgas atļaujas no paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem), kas izraisījusi vai varējusi izraisīt negatīvas ekoloģiskas sekas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

53.1 pants. Patvaļīga atkāpšanās no zemes reformas īstenošanas

Par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai zemes īpašuma tiesības, -

uzliek naudas sodu personām līdz simt latiem un zemes komisiju amatpersonām - līdz divsimt latiem.

Par zemes robežu ierādīšanu dabā, neievērojot vai pārkāpjot zemes ierīcības projektu, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

53.2 pants. Meža apsaimniekošanas informācijas sniegšanas prasību pārkāpšana

Par meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

54.pants. Zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju iznīcināšana

Par zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu —

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

54.1 pants. Meža norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana

Par meža norādījuma zīmju iznīcināšanu vai bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

55.pants. Zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par derīgo izrakteņu iegulu teritoriju patvaļīgu apbūvi; par zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz apkārtējās vides, ēku vai būvju aizsardzību pret zemes dzīļu izmantošanas darbu kaitīgo ietekmi; par pazemes ūdeņu režīma novērošanas urbumu, kā arī ģeodēzisko zīmju vai licences laukuma robežpunktu iznīcināšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

Par atradņu bagāto iecirkņu izstrādāšanu izlases veidā, kuras dēļ radušies nepamatoti bilancē iekļauto derīgo izrakteņu krājumu zudumi; par virsnormatīviem derīgo izrakteņu zudumiem vai virsnormatīvu derīgo izrakteņu vērtības samazināšanu to ieguves laikā; par derīgo izrakteņu atradņu bojāšanu vai citu to krājumu racionālas izmantošanas prasību neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

Par raktuvju ģeodēziskās un ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, noteikumu neizpildīšanu attiecībā uz likvidējamo vai konservējamo raktuvju vai urbumu sakārtošanu tādā stāvoklī, kas garantē iedzīvotāju drošību, kā arī par prasību neizpildīšanu attiecībā uz atradņu, raktuvju vai urbumu saglabāšanu konservācijas laikā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

55.1 pants. Zemes dzīļu izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos reglamentēto zemes dzīļu izmantošanas noteikumu vai zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) noteikto prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

56.pants. Zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšana

Par zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšanu, kuras dēļ nevar tikt pareizi noteikti vai nav pareizi noteikti izpētīto derīgo izrakteņu krājumi vai derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu, kā arī ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistīto pazemes būvju celšanas vai ekspluatēšanas apstākļi; par ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, kā arī par zemes dzīļu tālākai ģeoloģiskajai izpētei vai atradņu izstrādāšanai nepieciešamo derīgo izrakteņu paraugu dublikātu vai urbumu seržu nozaudēšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz astoņsimt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

57.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana

Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

57.1 pants. Meža iznīcināšana vai bojāšana

Par meža iznīcināšanu vai bojāšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

57.2 pants. Darbības veikšana meža zemēs bez apliecinājuma

Par darbības veikšanu meža zemēs bez attiecīga apliecinājuma saņemšanas -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

57.3 pants. Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā

Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā,—

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

58.pants. Vides piesārņošana un piegružošana

Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

59.pants. Piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdeņos un ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus

Par piesārņojošo vielu emisiju gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

60.pants. Ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces baseinos

Par ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšanu ūdens sateces baseinos, izraisot to piesārņošanu, augsnes eroziju, ūdenstilpes gultnes un krastu izmaiņas, ūdenstilpes normālā ūdenslīmeņa izmaiņas vai citas kaitīgas parādības, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

61.pants. Pienākumu nepildīšana attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa dokumentos operācijas ar kaitīgām vielām vai maisījumiem

Ja kuģa vai cita peldoša līdzekļa kapteinis vai citas komandējošā sastāva personas nepilda spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos operācijas ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām vai tādiem maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām, kā arī ja minētās personas izdara kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos nepareizus ierakstus par šīm operācijām vai nepamatoti atsakās uzrādīt pieprasītos dokumentus likumā noteiktajām amatpersonām, —

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit latiem līdz tūkstoš piecsimt latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

62.pants. Virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšana

Par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.

Par virszemes vai pazemes ūdens resursu lietošanu bez nepieciešamās ūdens resursu lietošanas atļaujas vai par atļaujas nosacījumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

63.pants. Ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana

Par patvaļīgu artēzisko urbumu ierīkošanu vai ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par hidrotehnisko vai citu darbu pat­vaļīgu veikšanu ūdens objektos vai to aizsargjoslās; hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu, ekspluatācijas noteikumu un ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu; ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā; ūdenssaimniecisko būvju vai ietaišu ekspluatācijas noteikumu un aizsargjoslu noteikumu pārkāpšanu; ūdens objektu ekspluatācijas noteikumu vai hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu; hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu Valsts būvinspekcijai; hidroelektrostaciju ekspluatēšanu bez hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāta vai ar sertifikātu, kam beidzies derīguma termiņš; A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

65.pants. Dabas resursu vai vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par dabas resursu vai to izmantošanas uzskaites noteikumu pārkāpšanu, vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšanu vai neatbilstošu ziņu sniegšanu, vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti -

uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

66.pants. Vidi ietekmējošo būvju un ietaišu bojāšana vai iznīcināšana

Par ūdenssaimniecības būvju un ietaišu, drenāžas sistēmu, meža nosusināšanas grāvju, meža vai lauku ceļu, kā arī citu vidi ietekmējošo būvju vai ietaišu bojāšanu vai iznīcināšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

66.1 pants. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšana un informācijas nesniegšana par izmaiņām meliorācijas sistēmās

Par meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par tādas informācijas nesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, kura saistīta ar izmaiņām sava zemes īpašuma vai tā lietojuma robežās esošajās meliorācijas sistēmās, -

uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

66.2 pants. Meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana

Par meža inženierbūvju iznīcināšanu vai bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

66.3 pants. Meža zemju patvaļīga izmantošana celtniecībai

Par meža zemju patvaļīgu izmantošanu celtniecībai, būvējot uz tām pastāvīgas vai īslaicīgas lietošanas objektus, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās veiktas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

66.4 pants. Meža zemju patvaļīga transformēšana

Par meža zemju patvaļīgu transformēšanu citos zemes lietošanas veidos -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

67.pants. Koku patvaļīga ciršana un bojāšana

Par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

67.1 pants. Dabas aizsardzības prasību pārkāpšana meža apsaimniekošanā un izmantošanā

Par dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu meža apsaimniekošanā un izmantošanā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

68.pants. Meža atjaunošanas, kopšanas un reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšana

Par meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par atjaunotās mežaudzes kopšanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no desmit līdz simt latiem.

Par meža reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

69.pants. Uzturēšanos mežā regulējošo normu pārkāpšana

Par uzturēšanos mežā, kad tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem.

Par pasākumu un citu darbību organizēšanu mežā, kad uzturēšanās mežā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par fizisko personu tiesību uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ierobežošanu, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz simt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

70.pants. Savvaļas augu, riekstu, sēņu vai ogu lasīšana, pārkāpjot to ievākšanas kārtību

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

71.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana mežā

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

71.1 pants. Meža aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto meža aizsardzības prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

72.pants. Attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par jaunu vai rekonstruētu rūpniecības, lauksaimniecības, komunālās saimniecības vai citu objektu pieņemšanu un nodošanu bez projektā paredzētajām būvēm vai ietaisēm, kas novērš dabas resursu piesārņošanu, piegružošanu vai šo objektu kaitīgu iedarbību uz apkārtējo vidi, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit līdz piecsimt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

73.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu laišana ekspluatācijā, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus

Par autotransporta, lidmašīnu, kuģu vai citu mobilo līdzekļu vai iekārtu laišanu ekspluatācijā, ja piesārņojošo vielu izplūde no tām vai to darba radītā trokšņa līmenis pārsniedz noteiktos normatīvus, -

uzliek naudas sodu par transporta līdzekļu vai iekārtu ekspluatāciju atbildīgajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

74.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu ekspluatācija, pārsniedzot piesārņojošo vielu emisijas normatīvus

Par autotransporta vai citu mobilo līdzekļu ekspluatāciju, pārsniedzot piesārņojošo vielu emisijas normatīvus vai pieļaujamos fizikālo faktoru iedarbības normatīvus, -

uzliek naudas sodu autotransporta vai cita mobilā līdzekļa vadītājam līdz simt latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

74.1 pants. Vides kvalitātes normatīvu pārkāpšana, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes

Par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu, ekspluatējot degvielas uzpildes stacijas, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu, ekspluatējot naftas bāzes, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

75.pants. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus un iekārtas vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

75.1 pants. Iepakojuma apsaimniekošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos iepakotājam noteiktās prasības reģistrēties pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par likumā noteiktā ziņojuma par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem vai ziņojuma par saražotā, eksportētā vai importētā iepakojuma apjomu un veidiem nesniegšanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kurš nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

75.2 pants. Azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

Par azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.

Par azbesta atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

75.3 pants. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktā speciālā marķējuma ar prasību savākt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem nelietošanu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteiktās prasības elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājam reģistrēties nepildīšanu —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

75.4 pants. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes prasību pārkāpšana

Par nolietota transportlīdzekļa apstrādi bez attiecīgas atļaujas saņemšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par apstrādes uzņēmuma atteikšanos pieņemt nolietotu transportlīdzekli, kuram netrūkst nozīmīgāko sastāvdaļu — motora, stūres mehānisma, šasijas, transmisijas, kurā nav papildu atkritumu un kurš nav reģistrēts komercķīlu reģistrā, —

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

76.pants. Pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas kaitē vai būtu varējusi kaitēt videi, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

77.pants. Dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz astoņsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

78.pants. Sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas.

Par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību vai savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

78.1 pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana

Par ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

79.pants. Reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

80.pants. Medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana

Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu no divdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu vai bez konfiskācijas.

Par zvejas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tajā skaitā pārkāpuma rezultātā iegūtās zivis, kā arī peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.

Par medību noteikumu pārkāpšanu vai citāda veida dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām medībām —

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, vai atņem medīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus.

(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

80.1 pants. Medību produkcijas pirkšana, pārdošana, pārstrāde, pārvadāšana un glabāšana bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas)

Par medību produkcijas pirkšanu, pārdošanu, pārstrādi, pārvadāšanu vai glabāšanu bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas) -

uzliek naudas sodu no simt līdz trīssimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūto medību produkciju.

(15.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.11.2003.)

80.2 pants. Nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana vai transportēšana

Par nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis vai citus ūdens dzīvniekus.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

81.pants. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

82.pants. Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem

Par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo ūdeņu vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot normatīvos aktus —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīstūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

82.1 pants. Mākslīgo salu radīšanas, ierīču vai būvju ierīkošanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslīgo salu radīšanu, ierīču vai būvju ierīkošanu bez attiecīgas atļaujas; par mākslīgo salu, ierīču vai citu būvju nenodrošināšanu ar pastāvīgiem brīdinājuma līdzekļiem, kas liecina par šo mākslīgo salu, ierīču vai būvju esamību; par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz minēto brīdinājuma līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā vai uz to ierīču vai būvju likvidāciju, kuru ekspluatācija pilnīgi izbeigta Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālajos vai iekšējos jūras ūdeņos, ko pieļāvuši kuģu vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, —

uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

82.2 pants. Neziņošana par Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

83.pants. Piesārņojošo vielu emisiju ierobežojošu pasākumu neveikšana nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu periodos

Par piesārņojošo vielu emisiju regulējošu vai ierobežojošu pasākumu neveikšanu, ja ir saņemtas ziņas par nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem vai hidroloģiskajiem apstākļiem, kā rezultātā ir radīts kaitējums videi, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem vai cilvēku veselībai, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

84.pants. Vides informācijas slēpšana vai sagrozīšana

Par neziņošanu vides aizsardzības vai pašvaldību institūcijām par bīstamu vai citu kaitīgu vielu vai piesārņojošo vielu emisiju vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā; par dabas resursu izmantošanas vai vides aizsardzības statistikas gada pārskatu vai ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju neiesniegšanu vai datu sagrozīšanu; par monitoringa datu slēpšanu vai sagrozīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem.

Par informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, pārkāpjot ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvajos aktos noteiktās prasības, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz četrsimt latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

84.1 pants. Neziņošana par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšana

Par neziņošanu par cilvēkiem vai videi bīstamu avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs vai par šādas avārijas slēpšanu, ko izdarījusi amatpersona vai cita persona, kuras pienākums ir šādas ziņas sniegt, -

uzliek naudas sodu no simt līdz trīssimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja avārija notikusi, pārvadājot bīstamas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus vai eksplozīvus priekšmetus, kā arī ja avārija nodarījusi kaitējumu videi vai cilvēkiem, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

85.pants. Prasību pārkāpšana attiecībā uz projektu dokumentācijas saskaņošanu

Par prasību pārkāpšanu attiecībā uz jaunu objektu celtniecības, esošo objektu rekonstrukcijas, renovācijas, restaurācijas vai paplašināšanas projektu vai pirmsprojektu dokumentācijas saskaņošanu ar vides aizsardzības institūcijām, kā arī par šo darbu veikšanu bez saskaņotas projektu dokumentācijas -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

85.1 pants. Apzināti nepatiesu ierakstu izdarīšana projektu dokumentācijā par tās atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām

Par projektu dokumentācijā apzināti izdarītiem nepatiesiem ierakstiem par ražošanas vai citu objektu celtniecības, rekonstrukcijas vai paplašināšanas projektu dokumentācijas atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 12.06.2003. un 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

86.pants. Darbu veikšana, pārkāpjot dzīvnieku aizsardzības noteikumus

(Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

87.pants. Bīstamo vai sadzīves atkritumu poligonu (izgāztuvju) ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vai būtu varējusi izraisīt vides piesārņošanu; par atkritumu pieņemšanas vai apglabāšanas pārskatu sagrozīšanu, izdarot nepatiesus ierakstus, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

87.1 pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz astoņsimt latiem.

Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš latiem.

Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā -

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu iekšējo ūdeņu, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem -

uzliek naudas sodu amatpersonām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem -

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 09.09.2004., 22.12.2005. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

88.pants. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem (preparātiem), —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto ķīmisko produktu (preparātu) — laku, krāsu un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu realizāciju bez licences veicamajai darbībai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

88.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām

Par neatļautu ozona slāni noārdošo vielu ievešanu (importu) -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par ozona slāni noārdošo vielu izmantošanas, ražošanas, ievešanas (importa) un izvešanas (eksporta) pārskatu neiesniegšanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

88.2 pants. Patvaļīga uzņēmumu vai citu objektu darbības turpināšana vai atsākšana, ja to apturējušas amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību

(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.)

88.3 pants. Vides aizsardzības valsts inspekcijas vai valsts sanitārās uzraudzības institūciju amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.)

88.4 pants. Prasību pārkāpšana, veicot darbības ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem

Par bīstamu ķīmisku vielu vai bīstamu ķīmisku produktu marķējuma nenodrošināšanu, par neatbilstošu (nepareizu) vai nekvalitatīvu bīstamu ķīmisku vielu vai ķīmisku produktu klasifikāciju vai marķējumu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs vielas un produktus vai bez konfiskācijas.

Par drošības datu lapas neaizpildīšanu par bīstamām ķīmiskām vielām vai bīstamiem ķīmiskiem produktiem, par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu drošības datu lapā -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz divsimt latiem.

Par darbību veikšanu ar nepieteiktu jaunu ķīmisku vielu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem.

Par ikgadējā pārskata par darbībām ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem neiesniegšanu ķīmisku vielu un ķīmisku produktu datu bāzei -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz trīssimt latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar biocīdiem, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz septiņsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

88.5 pants. Darbības ar bīstamām vielām, pārkāpjot noteikumus par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem

Par pieteikuma par bīstamām vielām neiesniegšanu, par drošības pārskata, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmas neiesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam vai objekta avārijgatavības plāna neiesniegšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, par informācijas par drošības un aizsardzības pasākumiem un rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā nesniegšanu sabiedrībai -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā vai objekta avārijgatavības plānā norādīto datu vai informācijas neatbilstību, par drošības sistēmas darbības neatbilstību (kā arī ja objektā nav nepieciešamā personāla un materiāltehnisko līdzekļu rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas), par patvaļīgu atkāpšanos no drošības pārskatā vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā paredzētā, ja šī atkāpšanās var izraisīt rūpniecisko avāriju, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pasākumu neveikšanu, lai novērstu (nepieļautu) rūpniecisko avāriju, par pasākumu neveikšanu, lai rūpnieciskās avārijas gadījumā ierobežotu vai samazinātu tās sekas, par rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanas pasākumu neveikšanu pēc rūpnieciskās avārijas -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

88.6 pants. Piesārņojošas darbības veikšana bez attiecīgas atļaujas un darbības neatbilstība normatīvo aktu prasībām

Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz septiņsimt latiem.

Par piesārņojošas darbības A kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no simt līdz tūkstoš latiem.

Par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neiesniedzot paziņojumu reģionālajai vides pārvaldei, -

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par piesārņojošas darbības neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par piesārņojošas darbības siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā minēto nosacījumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par pieteikuma neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošas darbības turpināšanai —

uzliek naudas sodu operatoram no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par pieteikuma neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošas darbības turpināšanai —

uzliek naudas sodu operatoram no divdesmit līdz divsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.10.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

88.7 pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma prasību neievērošana

Par paredzētās darbības uzsākšanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas un attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības akcepta saņemšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot obligātos nosacījumus un turpmākajā projektēšanā veicamos pasākumus, kas noteikti kompetentās institūcijas atzinumā par noslēguma ziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

Par paredzētās darbības veikšanu bez reģionālajā vides pārvaldē izdotiem tehniskajiem noteikumiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piectūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par reģionālās vides pārvaldes izdoto tehnisko noteikumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

89.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

89.1 pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

89.2 pants. Kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšana, pārveidošana un neatļautas saimnieciskās darbības veikšana tajās

Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

89.3 pants. Kultūras pieminekļa remontdarbu savlaicīga neveikšana

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

Par ilgstošu kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

89.4 pants. Normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšana pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

89.5 pants. Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

89.6 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš septiņsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

Astotā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi rūpniecībā, elektriskās un
siltuma enerģijas izmantošanā un metroloģijā

(Nodaļas nosaukums 02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)

90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — līdz piecsimt latiem.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu vai normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos, kā arī tādu komersantu objektos, kuri veic komercdarbību, kas ietver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu, pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav nepieciešama, kā arī enerģijas lietošanas iekārtās un ietaisēs, ko kontrolē Valsts būvinspekcija, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu —

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, —

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — līdz tūkstoš latiem.

Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā, nepaziņojot Valsts būvinspekcijai, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam — fiziskajai personai līdz piecsimt latiem, juridiskajai personai — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

90.1 pants. Valsts darba inspekcijas, valsts tehniskās uzraudzības, valsts ugunsdrošības uzraudzības un valsts energokontroles iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

91.pants. Sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

92.pants. Izšķērdīga elektriskās un siltuma enerģijas izlietošana

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

93.pants. Elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

94.pants. Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšana aiz neuzmanības

Par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

95.pants. Gāzes un elektroenerģijas izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumi

Par gāzes pievadīšanu gāzes izmantošanas iekārtām bez valsts gāzes uzraudzības iestāžu atļaujas, piešķirto gāzes fondu pārsniegšanu vai noteiktā gāzes patērēšanas režīma neievērošanu, tās patērēšanu gāzes izmantošanas iekārtās bez apstiprinātām gāzes patēriņa īpatnējām normām vai šo īpatnējo normu pārsniegšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu komersantiem, iestāžu un organizāciju vadītājiem, vadītāju vietniekiem, galvenajiem enerģētiķiem (galvenajiem mehāniķiem), cehu un dienestu priekšniekiem līdz simt divdesmit pieciem latiem.

Par noteiktā energopatēriņa režīma neievērošanu, lietotāju iekārtu pieslēgšanu energotīkliem bez enerģijas uzskaites aparātiem, neverificētu, bojātu vai pārveidotu enerģijas uzskaites aparātu uzstādīšanu vai patvaļīgu enerģijas uzskaites aparātu shēmas sagrozīšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.07.1994., 15.05.2003., 17.03.2005. un 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

96.pants. Gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatācija bez gāzes patēriņa uzskaites

Par gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatāciju bez gāzes patēriņa uzskaites vai bez siltumenerģijas un produkcijas uzskaites, kuras ražo, izmantojot gāzi, vai par to, ka nav (vai ir bojāti) gāzes izmantošanas iekārtas projektā paredzēto gāzes degšanas procesu automātiskās regulēšanas līdzekļu vai siltumtehniskās kontroles aparātu, vai siltumutilizācijas iekārtu, kas nodrošina gāzes racionālu un efektīvu izmantošanu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

97.pants. Rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotība darbam

Par gāzes lietotājam komersantam, iestādei un organizācijai paredzētās rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotību darbam vai gāzes izmantošanas iekārtu nesagatavotību darbam ar noteiktā veida rezerves kurināmo -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

98.pants. Siltumapgādes tīklu bojāšana, patvaļīga pieslēgšanās gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem

Par siltumapgādes tīklu vai to iekārtu bojāšanu, patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(20.06.1986. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.1987. dekrētu un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

98.1 pants. Elektroenerģijas, siltum­enerģijas un gāzes izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes piegādes, tirdzniecības un lietošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem.

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz četrsimt latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

98.2 pants. Gāzes vadu bojāšana darbu veikšanas laikā

Par gāzes vadu (izņemot maģistrālos) un to iekārtu bojāšanu darbu veikšanas laikā -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem.

(26.02.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

99.pants. Metroloģisko prasību neievērošana

Par neatbilstošu fizikālo lielumu mērvienību un to apzīmējumu lietošanu; par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuriem nav veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka metroloģiskās prasības; par tādu neverificētu vai bojātu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri iekļauti valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā; par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu un ar tiem saistīto mērīšanas procesu nepareizu izpildi; par izplatīšanai sagatavoto fasēto preču daudzuma neatbilstību normatīvo dokumentu prasībām; par mērīšanas līdzekļu neatbilstošu uzstādīšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

Devītā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi lauksaimniecībā.
Veterināro un pārtikas aprites prasību pārkāpšana

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

100.pants. Sējumu nobradāšana vai stādījumu bojāšana

Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, ko izdarījuši lopi vai putni, -

uzliek naudas sodu personām līdz desmit latiem un amatpersonām - līdz piecdesmit latiem.

Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, kas izdarīta atkārtoti gada laikā pēc naudas soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu, -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt latiem.

Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar pajūgu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar automobili, traktoru, kombainu vai citu mašīnu -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1987. dekrētu, 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

101.pants. Augu karantīnas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto fitosanitāro pasākumu neveikšanu augu karantīnas organismu izplatības ierobežošanai un apkarošanai vai citu augu karantīnas prasību neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

101.1 pants. Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšana ar nederīgu augu pasi vai bez tās

Par normatīvajos aktos par augu karantīnu noteikto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšanu ar nederīgu augu pasi vai bez tās —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus vai bez konfiskācijas.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

102.pants. Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu ievešana un izvešana bez fitosanitārās kontroles un attiecīgas apstrādes

Par fitosanitārajai kontrolei vai attiecīgai apstrādei pakļauto augu vai augu produktu ievešanu un izvešanu no robežkontroles punktiem, kravas saņemšanas vai nosūtīšanas vietām bez šādas pārbaudes un apstrādes -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

102.1 pants. Selekcionāra tiesību pārkāpšana

Par selekcionāra tiesību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

102.2 pants. Augu aizsardzības līdzekļu ievešanas, izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas prasību pārkāpšana

Par Latvijā nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu, izplatīšanu vai lietošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nereģistrētos augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas vai lietošanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

103.pants. Zemes īpašnieku (lietotāju) atbildība, ja viņi neveic nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas pasākumus

Par nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas obligāto pasākumu savlaicīgu neveikšanu -

uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz divdesmit pieciem latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz piecdesmit latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

103.1 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu sējumu apsardzības nenodrošināšana

Par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu augu sējumu, šo kultūru ražas uzglabāšanas un pārstrādes vietu noteiktā apsardzības režīma nodrošināšanai, kā arī par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu atlikumu iznīcināšanai pēc ražas novākšanas un ražošanas atkritumu iznīcināšanai -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

103.2 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu neatļauta sēšana vai audzēšana

Par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu vai audzēšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

103.3 pants. Pārtikas aprites prasību pārkāpšana

Par higiēnas un veterināro prasību pārkāpšanu pārtikas apritē -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

Par noteikto pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par pārtikas uzglabāšanas un marķēšanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos pārtikas uzņēmuma personālam noteikto higiēnas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

Par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas vai pārkāpjot atzīšanas apliecībā minētos nosacījumus -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu par lauksaimniecības produktu cenām vai nepilnīgas informācijas sniegšanu, kā arī par atteikšanos uzrādīt šo informāciju apliecinošus dokumentus —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta septītajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

103.4 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestāžu amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

103.5 pants. Sēklu aprites prasību pārkāpšana

Par sēklaudzēšanas, sēklu tirdzniecības, sagatavošanas un glabāšanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

Par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpumiem, ja tos izdara sēklu importētājs vai vairumtirgotājs, -

uzliek naudas sodu no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

103.6 pants. Labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību pārkāpšana

Par labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību un labības tirgus intervences prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

103.7 pants. Mēslošanas līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšana

Par mēslošanas līdzekļu aprites prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no desmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot mēslošanas līdzekļus vai bez to konfiskācijas.

Par mēslošanas līdzekļu apriti regulējošajos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu detonācijas testa veikšanu un testa rezultātu iesniegšanu noteiktajai institūcijai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

103.8 pants. Līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem

Par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties Valsts augu aizsardzības dienestā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par ģenētiski modificētu kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. Pārejas noteikumus.)

103.9 pants. Ģenētiski modificētas gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšana

Par ģenētiski modificētas gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz četrsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. Pārejas noteikumus.)

103.10 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz simt latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem virs divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz trīstūkstoš piecsimt latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

103.11 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās piegādāt vai pārstrādāt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz simt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz piecsimt latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no četrtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt līdz četrsimt deviņdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz seštūkstoš latiem.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no septiņtūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt vairāk par divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no seštūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

103.12 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās sniegt informāciju vai nepatiesas informācijas sniegšana Lauku atbalsta dienestam par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošos normatīvajos aktos minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestam —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestam, neievērojot normatīvajos aktos noteikto par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

103.13 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās no pārbaudēm vai atteikšanās veicināt atbilstības noteikšanai nepieciešamās pārbaudes kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošiem normatīvajiem aktiem, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piectūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

104.pants. Traktoru, mašīnu un iekārtu ekspluatācijas drošības noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)

105.pants. Karantīnas un veterināro prasību pārkāpšana dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās

Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

105.1 pants. Ciltsdarba noteikumu pārkāpšana

Par embriju transplantācijas procesos noteikto tehnoloģiju neievērošanu, nesertificēta vaislas materiāla izmantošanu, mākslīgās apsēklošanas, pārraudzības vai citu ciltsdarba noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz septiņdesmit pieciem latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz simt piecdesmit latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

105.2 pants. Ciltsdarba pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par ciltsdarba pakalpojumu sniegšanu bez kvalifikāciju apliecinoša dokumenta, kā arī par nekvalitatīvu un nolaidīgu pakalpojumu sniegšanu —

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

105.3 pants. Vaislas materiāla pirkšanas un pārdošanas noteikumu pārkāpšana

Par šķirnes dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju pirkšanas vai pārdošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

105.4 pants. Nekvalitatīva vaislas materiāla ievešana valstī un izmantošana

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

105.5 pants. Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšana

Par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par dzīvnieku dzimšanu, pārvietošanu, nobeigšanos vai nokautajiem dzīvniekiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām — līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

105.6 pants. Piena pirkšanas un pārdošanas noteikumu pārkāpšana

Par piena pārdošanu vai pirkšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos darījumiem ar piena kvotām noteiktās prasības, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, juridiskajām personām — līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

105.7 pants. Piena uzskaites dokumentu neuzrādīšana un nepatiesu ziņu norādīšana šajos dokumentos

Par piena uzskaites dokumentu neuzrādīšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu šajos dokumentos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

105.8 pants. Piena kvotu administrēšanas, piena un piena produktu pārvadāšanas, pārstrādāšanas, uzglabāšanas, realizēšanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par piena kvotu administrēšanas, piena vai piena produktu pārvadāšanas, pārstrādāšanas, uzglabāšanas, realizēšanas vai informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

106.pants. Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana

Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

106.1 pants. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšana

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

106.2 pants. Aizliegtu zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu lietošana attiecībā uz dzīvniekiem un zāļu izdalīšanās perioda neievērošana pēc zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem

Par aizliegtu zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu lietošanu attiecībā uz dzīvniekiem -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

Par zāļu izdalīšanās perioda neievērošanu pēc zāļu vai veterinārfarmaceitisko produktu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

107.pants. Dzīvnieku slēpšana, neidentificēšana (nemarķēšana) un izvairīšanās no to uzskaites

Par dzīvnieku slēpšanu no Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora, dzīvnieku neidentificēšanu (nemarķēšanu) vai izvairīšanos no to uzskaites pašvaldībā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

108.pants. Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

108.1 pants. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites prasību pārkāpšana

Par dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites (ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas) prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

108.2 pants. Dzīvnieku līķu un kaušanas atlieku novākšanas, utilizēšanas un iznīcināšanas, dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas prasību pārkāpšana

Par dzīvnieku līķu vai kaušanas atlieku novākšanas, utilizēšanas vai iznīcināšanas, kā arī dzīvnieku kapsētu iekārtošanas vai uzturēšanas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

108.3 pants. Dzīvnieku barības, veterināro zāļu, veterinār-farmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšana

Par dzīvnieku barības aprites prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvnieku barību vai bez konfiskācijas.

Par veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot veterinārās zāles, veterinārfarmaceitiskos produktus un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot dzīvnieku barību, veterinārās zāles, veterinārfarmaceitiskos produktus un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez konfiskācijas.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

108.4 pants. Izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšana

Par izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

108.5 pants. Pašu patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā pašu patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes produktus, —

izsaka brīdinājumu, konfiscējot produktus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem, konfiscējot produktus.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

Desmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi transportā, ceļu un sakaru nozarē

109.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā

Par sliežu ceļu, meža aizsargstādījumu, sniega aizsargu vai citu ceļa objektu, kā arī signalizācijas vai sakaru būvju vai iekārtu bojāšanu -

uzliek naudas sodu personām līdz divdesmit pieciem latiem un amatpersonām - līdz piecdesmit latiem.

Par noteikumu pārkāpšanu, kādi noteikti pajūgu braukšanai vai lopu dzīšanai pāri sliežu ceļiem, kā arī par lopu ganīšanu dzelzceļa tuvumā -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām no pieciem līdz desmit latiem un amatpersonām - no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par noteikto gabarītu neievērošanu kravas iekraušanā vai izkraušanā -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem.

Par tādu priekšmetu likšanu uz sliežu ceļiem, kuri var traucēt vilcienu kustību, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par iešanu pa sliežu ceļiem ārpus norādītajām vietām -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

Par tādas informācijas nesniegšanu, kas saistīta ar dzelzceļa satiksmes negadījumu vai dzelzceļa satiksmes drošību, vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz piecsimt latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 14.06.2001. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

110.pants. Dzelzceļa transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par pasažieru vagonu iekšējā aprīkojuma, lokomotīvju vai vagonu logu stiklu bojāšanu -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par vilciena sastāvā ietilpstošu vagonu bremžu maģistrāles gala krāna patvaļīgu aiztaisīšanu vai vilciena patvaļīgu apturēšanu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā bez vajadzības, -

uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

Par smēķēšanu dzelzceļa transporta objektos, kur tas ir aizliegts, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

Par atkritumu, taras, iepakojuma materiālu vai citu priekšmetu izmešanu no dzelzceļa transporta līdzekļiem -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.

Par patvaļīgu braukšanu kravas vilcienā, par iekāpšanu vai izkāpšanu vilciena kustības laikā, kā arī par braukšanu uz vagonu kāpšļiem vai jumtiem -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

110.1 pants. Dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizliegumu neievērošana

Par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas noteiktā dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizlieguma neievērošanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz trīstūkstoš latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

110.2 pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

110.3 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī ar bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu

Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī ar bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

110.4 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts dzelzceļa administrācijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par informācijas nesniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai pēc tās pieprasījuma noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai vai tās likumīgo lēmumu nepildīšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

111.pants. Lidojumu drošības noteikumu pārkāpšana

Par tādu ēku un citu objektu celtniecību vai izvietošanu bez Civilās aviācijas administrācijas attiecīgas atļaujas, kuri var radīt draudus gaisa kuģu lidojumu drošībai, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par lidlauka un gaisa trases ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par jebkādu vispāratzītajām lidlauku pazīšanas zīmēm un ierīcēm līdzīgu marķēšanas zīmju un ierīču izvietošanu lidlauka tuvumā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par pirotehnisko izstrādājumu dedzināšanu lidlauka tuvumā bez lidlauka administrācijas atļaujas -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu objektu ierīkošanu, kuri veicina gaisa kuģu lidojumiem bīstamu putnu masveida koncentrāciju, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādu noteikumu nepildīšanu, kuri paredz marķējuma un aizsarggaismu izvietošanu uz ēkām un būvēm, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par lidlauka iekārtas, lidlauka zīmju, gaisa kuģu un to iekārtas bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nesankcionētu iekļūšanu lidostas kontrolējamā zonā, staigāšanu vai braukšanu pa lidostas kontrolējamo zonu bez attiecīgas atļaujas -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

112.pants. Bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā

Par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot minētos izstrādājumus un vielas.

To bīstamo izstrādājumu vai vielu sarakstu, par kuru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu šajā pantā noteikta administratīvā atbildība, reglamentē attiecībā uz gaisa transportu spēkā esošie pārvadāšanas noteikumi.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

113.pants. Aviācijas departamenta un Civilās aviācijas administrācijas amatpersonu norādījumu nepildīšana

Par to norādījumu nepildīšanu, kurus savas kompetences ietvaros devušas Aviācijas departamenta vai Civilās aviācijas administrācijas amatpersonas, lai novērstu civilās aviācijas darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

114.pants. Gaisa telpas izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par gaisa kuģu lidojumiem, visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanu gaisa telpā, kā arī par raķešu palaišanu bez attiecīgas atļaujas -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību apdraudošu visu veidu šaušanu, spridzināšanas darbiem un darbību, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu un veikta bez attiecīgas atļaujas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

114.1 pants. Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par lidojumu veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi, kā arī ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālās piederības zīme un reģistrācijas zīme, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par lidojumu veikšanu ar gaisa kuģi bez apliecības par tā derīgumu lidojumiem vai pēc šīs apliecības derīguma termiņa izbeigšanās -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu un instrukciju pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģa tehniskās apkopes noteikumu un instrukciju pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā un darbības specifikācijās noteikto nosacījumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādas rakstveida informācijas nesniegšanu Civilās aviācijas administrācijai, kas saistīta ar to nosacījumu grozījumiem, uz kuru pamata tika izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nepatiesu ziņu sniegšanu Civilās aviācijas administrācijai -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par civilās aviācijas darbību, ar kuru tiek pārkāpti obligātās apdrošināšanas noteikumi, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

114.2 pants. Personu pārvadāšana uz Latvijas Republiku bez ceļošanas dokumentiem

Par tādu valstu pilsoņu pārvadāšanu, kuras nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, no šīm valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu un ja to veicis pārvadātājs ar jūras, gaisa vai sauszemes transportu, —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no tūkstoš septiņsimt latiem līdz divtūkstoš astoņsimt latiem par katru pārvadāto personu.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

114.3 pants. Pasažieru datu neiesniegšana un nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšana

Par pieprasīto pasažieru datu neiesniegšanu, nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšanu Valsts robežsardzei, ja to izdarījis pārvadātājs, kas veic pārvadājumus ar gaisa transportu no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, uz Latvijas Republiku, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam — fiziskai vai juridiskai personai — no divtūkstoš divsimt līdz trīstūkstoš sešsimt latiem.

(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2007.)

115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā:

1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana;

2) kuģa droša ātruma neievērošana;

3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana;

4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai;

5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana;

6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana;

7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem;

8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana;

9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana;

10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana;

11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana;

12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana;

13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana;

14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana;

15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana;

16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, —

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par atpūtas kuģi šajā pantā, 115.1, 116.1, 117.1 un 117.3—117.9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī ūdensmotocikls.

(03.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

115.1 pants. Kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšana

Par kuģniecībā (izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos) noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, kas izpaudusies kā:

1) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par jūras negadījumu;

2) neziņošana Latvijas Jūras administrācijai par kuģa bojājumiem, kas var ietekmēt kuģa jūrasspēju vai radīt vides piesārņojumu;

3) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām;

4) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par nepieciešamību veikt kuģa paplašināto inspekciju;

5) kuģa aizsardzības informācijas nesniegšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz divtūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

116.pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par šajā pantā noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi Latvijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par citu saskaņā ar starptautiskajiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz piectūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

116.1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, —

uzliek naudas sodu jūrniekam no piecdesmit līdz četrsimt latiem.

Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas ir atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kuras rezultātā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai līdz atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt līdz piecsimt latiem.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

116.2 pants. Kuģu, ostu, ostas iekārtu un ostām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana

Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai pēc to derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošu teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

116.3 pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana

Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

116.4 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana

Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

117.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana upju transportā

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

117.1 pants. Vispārīgo noteikumu par atpūtas kuģu satiksmi iekšējos ūdeņos pārkāpšana

Par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt dokumenta, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tāds ir nepieciešams), vai dokumenta, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz pieciem latiem.

Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, —

uzliek naudas sodu no divdesmit līdz trīsdesmit latiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par tādas atpūtas kuģa vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna atpūtas kuģa vadītāja apliecība, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam desmit latu apmērā.

Par atpūtas kuģa izmantošanu vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās un apzīmētās peldvietās vai aizliegtās akvatorijās —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit latiem.

Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem.

Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robež­akvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja par to iepriekš nav informēta Valsts robežsardze, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem.

Par kuģošanu ar atpūtas kuģi robežakvatorijā tumšajā diennakts laikā —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

Par kuģošanu robežakvatorijā diennakts gaišajā laikā, ja atpūtas kuģa vadītājam vai pasažieriem nav klāt personu apliecinošu dokumentu, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

Par citu šajā kodeksā neminētu atpūtas kuģu satiksmei iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem.

(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 30.04.2009. likumu.)

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

117.2 pants. Kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos

Par kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos —

uzliek naudas sodu personai, kura apmāca kuģot, no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

117.3 pants. Atpūtas kuģa iekārtojuma prasību neievērošana iekšējos ūdeņos

Par tāda atpūtas kuģa izmantošanu, kurš nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

117.4 pants. Kravas un pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kuģojot ar atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos

Par atpūtas kuģa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu, kuģojot iekšējos ūdeņos, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

117.5 pants. Kuģošanas ātruma neievērošana, kuģojot iekšējos ūdeņos ar atpūtas kuģi, kuram izgatavotājs ir paredzējis ātruma noteikšanas ierīci

Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos līdz 10 kilometriem stundā —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem.

Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos no 11 kilometriem līdz 30 kilometriem stundā —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par ātruma ierobežojuma zīmēm atbilstošā atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos virs 30 kilometriem stundā —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus stundā, iekšējos ūdeņos tuvāk par 30 metriem no peldētāja —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez atpūtas kuģa vadīšanas tiesību atņemšanas.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

117.6 pants. Manevrēšanas, apstāšanās, stāvēšanas un noenkurošanās noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos

Par manevrēšanu un apstāšanos iekšējos ūdeņos ejošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem.

Par noenkurošanos kuģu ceļā, kā arī pietauvošanos vai stāvēšanu pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz simt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

117.7 pants. Atpūtas kuģu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

117.8 pants. Atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos

Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

117.9 pants. Atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu pārkāpšana

Par tādu reģistrācijai pakļauto atpūtas kuģu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par tāda atpūtas kuģa vadīšanu, kuram šim nolūkam paredzētajā vietā nav norādīta kāda no valsts reģistrācijas numura zīmēm vai nosaukums, —

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt piecdesmit līdz divsimt latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

117.10 pants. Navigācijas līdzekļu sis­tēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par navigācijas līdzekļu bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

117.11 pants. Ūdenslīdēju darbu veikšanas noteikumu neievērošana

Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā —

uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

118.pants. Mazo kuģu reģistrācijas, uzskaites un lietošanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

119.pants. Upju transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

120.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa un gaisa transportā

Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu dzelzceļa transportā -

uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz piecdesmit latiem.

Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu no desmit latiem līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

121.pants. Transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

122.pants. Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

122.1 pants. Ceļa zīmju prasību neievērošana, cilvēku vai kravas pārvadāšanas noteikumu un citu satiksmes noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

122.2 pants. Satiksmes noteikumu pārkāpums, kura dēļ radusies avārijas situācija

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

122.3 pants. Piedalīšanās transportlīdzekļu grupu braucienos

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

123.pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana, ko izdara transporta līdzekļu vadītāji

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

124.pants. Transportlīdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu iespaidā

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

124.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

125.pants. Satiksmes noteikumu pārkāpumi, kuru dēļ bojāti transportlīdzekļi vai citāda manta, kā arī citi satiksmes noteikumu pārkāpumi

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

126.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

126.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana bez vadīšanas tiesībām alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

126.2 pants. Transportlīdzekļu apstādināšanas prasību neizpildīšana, satiksmes negadījuma vietas atstāšana vai izvairīšanās no alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošās pārbaudes

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

126.3 pants. Alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana pēc satiksmes negadījuma līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu konstatējošajai pārbaudei vai līdz atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šīs pārbaudes

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

126.4 pants. Transportlīdzekļa vadīšana, ja nav apdrošināta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

126.5 pants. Izvairīšanās no transportlīdzekļa vadītāja veselības pirmstermiņa pārbaudes

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

127.pants. Transporta līdzekļu vadīšana bez vadīšanas tiesībām dzērumā

(Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu)

128.pants. Izvairīšanās no dzēruma stāvokli konstatējošas pārbaudes

(Izslēgts ar 19.05.1989. dekrētu)

129.pants. Satiksmes noteikumu neievērošana, ko izdara gājēji un citi satiksmes dalībnieki

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

130.pants. Norīkojumu došana lietot transportlīdzekļus, neievērojot darba un atpūtas laika režīmu, vai lietot transportlīdzekļus, kuriem ir bojājumi, un citi transportlīdzekļu ekspluatācijas vai kontrolierīču lietošanas noteikumu pārkāpumi

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

131.pants. Pieļaušana vadīt transporta līdzekļus vadītājiem, kuri ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, vai personām, kurām nav transporta līdzekļa vadīšanas tiesību

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

131.1 pants. Autopārvadājumos nodarbinātajiem transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika režīma neievērošana un darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīces lietošanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

131.2 pants. Ziņu nesniegšana par personu, kas vadījusi transportlīdzekli, ar kuru izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

132.pants. Transporta līdzekļu, mašīnu vai mehānismu izmantošana personiskās iedzīvošanās nolūkā

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

133.pants. Transporta līdzekļu glabāšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

134.pants. Bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā un elektrotransportā

Par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu pārvadāšanas, iekraušanas vai izkraušanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sprāgstvielu, ugunsnedrošu, indīgu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu vai priekšmetu pārvadāšanu ar dzelzceļa transportu vai elektrotransportu vai par šādu kravu, vielu vai priekšmetu atstāšanu bez uzraudzības transporta līdzekļos, kā arī nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās -

uzliek naudas sodu no divdesmit latiem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Šā panta pirmajā daļā minēto kravu, vielu un priekšmetu sarakstu nosaka attiecīgajos transporta veidos spēkā esošie noteikumi.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.04.1996., 14.06.2001. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

134.1 pants. Autopārvadājumu veikšana, ja nav klāt licences kartītes, speciālas atļaujas un patenta vai reģistrācijas apliecības vai pārkāpjot minēto dokumentu lietošanas noteikumus

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

134.2 pants. Starptautisko autopārvadājumu veikšana bez atļaujas vai pārkāpjot starptautiskos līgumus

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

134.3 pants. Bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

135.pants. Virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksāta pārvadāšana

Par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku neapmaksātu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit latiem.

Naudas soda uzlikšana neatbrīvo pasažieri no maksas par virsnormas rokas bagāžas, bagāžas un dzīvnieku pārvadāšanu.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

136.pants. Braukšana bez biļetes

Pasažieriem par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī:

1) pilsētas nozīmes maršrutos —

uzliek naudas sodu no diviem līdz pieciem latiem;

2) reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos —

uzliek naudas sodu no pieciem līdz desmit latiem;

3) reģionālajos starppilsētu nozīmes vai starptautiskajos maršrutos —

uzliek naudas sodu no desmit līdz piecpadsmit latiem.

Par pasažieru pārvadāšanu bez biļetes sabiedriskajā transportlīdzeklī vai noteiktā tarifa neievērošanu pilsētas nozīmes vai starptautiskajos maršrutos, ko izdara transportlīdzekļa vadītājs vai konduktors vai ko pieļauj transportlīdzekļa vadītājs vai konduktors, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai konduktoram no desmit līdz piecdesmit latiem.

(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

137.pants. Autotransporta un elektrotransporta lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par autotransporta un elektrotransporta (tramvaju, trolejbusu) lietošanas noteikumu pārkāpšanu, izņemot pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 134.-136., 137.1 pantā, -

uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.08.1991., 19.07.1995. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

137.1 pants. Taksometru lietošanas noteikumu pārkāpšana

Personai, kas taksometru izsaukusi, par atteikšanos apmaksāt taksometra izsaukumu, ja izpildīti pasūtījuma nosacījumi, -

uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

Taksometru vadītājiem par atteikšanos apkalpot pasažierus, izņemot noteikumos paredzētos gadījumus, vai par pasažieru komplektēšanu stāvvietās, nosakot maršruta virzienu (izņemot maršruta taksometrus), kā arī par pasažieru pārvadāšanu ar taksometru, kura speciālais aprīkojums neatbilst noteiktajām prasībām, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Taksometru vadītājiem par valsts kontroles iestāžu kompetencē esošajos jautājumos doto norādījumu nepildīšanu, kā arī par kavēšanu realizēt šo iestāžu amatpersonu likumīgās tiesības -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kas aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

138.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, iekšējo ūdeņu un automobiļu transportā

Par ritošā sastāva, konteineru, peldošo vai citu kravu pārvadāšanai paredzēto transporta līdzekļu, kā arī pārvadāšanas ierīču bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

139.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā

Par konteineru plombu un slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tiem, atsevišķu kravas vietu un to iesaiņojuma un pakešu bojāšanu, kā arī noliktavu, ko izmanto ar kravu pārvadājumiem saistīto operāciju izpildei, iežogojumu bojāšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par kravu pārvadāšanai paredzēto konteineru un transporta līdzekļu bojāšanu gaisa transportā -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

139.1 pants. Tranzītkravu pārvadājumu noteikumu pārkāpšana

Par tranzītkravu pārvadājumu veikšanu, ja nav apdrošināta atbildība par kaitējumu, ko pārvadātājs var nodarīt trešajām personām vai to mantai, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem, atņemot tiesības veikt tranzītkravu pārvadājumus vai bez tā.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

140.pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par ceļa zīmju, luksoforu vai citu ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu patvaļīgu noņemšanu vai uzstādīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

Par ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, informācijas un reklāmas plakātu uzstādīšanu un tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citu objektu izvietošanu autoceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi, pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļus pievienojot valsts autoceļiem, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbu veikšanu, grunts rakšanas un pārvietošanas darbu (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) veikšanu, par koku ciršanu, koku un krūmu stādīšanu aizsargjoslās gar ceļiem bez valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par autoceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju neuzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, —

uzliek naudas sodu ceļa pārvaldītājam — fiziskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai ceļa pārvaldītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par pasākumu neveikšanu, lai aizliegtu vai ierobežotu transportlīdzekļu satiksmi, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, —

uzliek naudas sodu ceļa pārvaldītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, —

uzliek naudas sodu darbu veicējam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(16.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

140.1 pants. Transportlīdzekļa vadīšana, pārsniedzot Ceļu satiksmes noteikumos paredzētos transportlīdzekļa gabarītus, pieļaujamo faktisko masu vai ass slodzi

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

141.pants. Aprobežojumu neievērošana aizsargjoslās gar autoceļiem (ielām)

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

142.pants. Autoceļu (ielu) uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

143.pants. Ceļu, dzelzceļa pārbrauktuvju un citu ceļa būvju uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 11.03.1992. likumu)

144.pants. Maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem un amatpersonām - līdz simt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

145.pants. Radiotranslācijas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas

Par radiotranslācijas mezgla uzstādīšanu un ekspluatāciju (neatkarīgi no tā jaudas) bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas (gadījumos, kad tā ir obligāta) -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par radiotranslācijas punkta uzstādīšanu bez attiecīgas reģistrēšanas vai bez atļaujas (gadījumos, kad tā ir obligāta) neatkarīgi no tā radiotranslācijas mezgla piederības, kuram šis punkts ir pieslēgts, -

uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

146.pants. Elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu ražošana, ievešana, realizācija, uzstādīšana un lietošana bez Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas vai pārkāpjot tās noteikto kārtību

Par elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu ražošanu, ievešanu, realizāciju, uzstādīšanu vai lietošanu bez Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas vai par tās noteiktās kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem, konfiscējot elektromagnētisko lauku izstarojošās iekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot elektromagnētisko lauku izstarojošās iekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

146.1 pants. Tādu elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu lietošana, kuru parametri neatbilst Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujā noteiktajiem, kā arī nesertificētu vai tādu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu vai radioiekārtu ražošana vai lietošana, kuru elektromagnētiskie izstarojumi pārsniedz normas

Par tādu elektromagnētisko lauku izstarojošu iekārtu lietošanu, kuru parametri neatbilst Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujā noteiktajiem, kā arī tādu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu un radioiekārtu ražošanu vai lietošanu, kuru elektromagnētiskie izstarojumi pārsniedz attiecīgās normas, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par nesertificētu elektroiekārtu, elektronisko iekārtu vai radioiekārtu ražošanu vai lietošanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem, konfiscējot šīs elektroiekārtas, elektroniskās iekārtas vai radioiekārtas.

Par šajā pantā paredzētajām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot izmantotās iekārtas.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

146.2 pants. Radiosakarus reglamentējošo noteikumu, radio un televīzijas programmu raidīšanai un izplatīšanai paredzētu vai citu radioviļņus izstarojošo iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtības pārkāpšana

Par radiosakarus reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par normatīvajos aktos noteiktās radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai izplatīšanai paredzētu vai citu radioviļņus izstarojošo iekārtu uzstādīšanas vai lietošanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

147.pants. Radio un televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšana

Par radio vai televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.)

147.1 pants. Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanas un lietošanas kārtības pārkāpšana

Par televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanu vai lietošanu bez attiecīgas atļaujas -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

148.pants. Elektronisko sakaru tīklu aizsardzības noteikumu un telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par elektronisko sakaru tīklu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šo tīklu bojāšanu vai normāla darba traucēšanu —

uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt latiem.

Par telefona sakaru lietošanas noteikumu pārkāpšanu, telefona sakaru izmantošanu pretēji valsts un sabiedriskās kārtības interesēm, par to pārdošanu, izīrēšanu citām personām vai izmantošanu citu abonentu traucēšanai -

uzliek naudas sodu no desmit līdz divsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

148.1 pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšana un normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršana elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā

Par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz trīssimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

148.2 pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izmainīšana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar elektronisko sakaru gal­iekārtām

Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu vai glabāšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu vai glabāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

149.pants. Taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu elektronisko sakaru un pasta iekārtu un ierīču bojāšana vai patvaļīga uzstādīšana

Par taksofonu, telefona kabīņu, naudas maiņas un dažādu pasta automātu, abonentskapju, abonentiekārtu un citu elektronisko sakaru un pasta iekārtu un ierīču bojāšanu vai patvaļīgu uzstādīšanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

149.1 pants. Elektronisko sakaru iekārtu patvaļīga pieslēgšana publiskajam elektronisko sakaru tīklam un patvaļīga pieslēgšanās televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšana

Par elektronisko sakaru iekārtu patvaļīgu pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par patvaļīgu pieslēgšanos televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšanu -

uzliek naudas sodu no desmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

149.2 pants. Nesertificētu telekomunikāciju līdzekļu realizācija

(Izslēgts ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

Desmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē

(Nodaļa 16.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

149.3 pants. Velosipēdu un mopēdu vadītāju administratīvā atbildība ceļu satiksmē

Šajā nodaļā noteiktos administratīvos sodus nepiemēro velosipēda un mopēda vadītājam, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā sankcijā velosipēda un mopēda vadītāja atbildība ir īpaši paredzēta.

149.4 pants. Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:

1) vadītāja apliecība;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

3) (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);

4) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati;

5) citi transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

6) dokumenti, kas nepieciešami, pārvadājot negabarīta vai smagsvara kravu;

7) pilnvara lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ja nav klāt īpašnieka (Latvijas iedzīvotājiem);

8) braukšanas mācību instruktora apliecība vai braukšanas mācību atļauja (mācību braukšanas gadījumā), —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par tādas transportlīdzekļa vadītāja apliecības izmantošanu, kas pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna transportlīdzekļa vadītāja apliecība, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad izmantošanas aizliegums piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros,—

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja:

1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja:

1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, —

transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera vietas atstāšanu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga (pierobežā) pieprasījuma, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai pasažierim piecu latu apmērā.

Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) — fiziskajai vai juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz simt latiem.

Par tālruņa lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Divpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:

1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;

2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 27.09.2007. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.5 pants. Ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam desmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no divdesmit līdz simt latiem.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

149.6 pants. Braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu desmit latu apmērā.

Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par ceļa nedošanu trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas apdzīvotās vietās, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par trolejbusu un autobusu vadītāju uzsākšanu braukt no apzīmētas pieturas, nepārliecinoties, vai viņiem tiek dots ceļš, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz trīsdesmit latiem.

Par nogriešanos tā, ka, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis atrodas pretējā braukšanas virziena joslā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par tramvaja sliežu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās, ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem, kā arī uz gājēju pārejām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā tuneļos vai vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

149.7 pants. Transportlīdzekļu izkārtojuma uz brauktuves noteikumu pārkāpšana

Par iebraukšanu pretējā virziena joslā uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par iebraukšanu vidējā joslā, kas izmantojama braukšanai abos virzienos, ja iebraukšana nav saistīta ar apdzīšanu, apbraukšanu, nogriešanos pa kreisi vai apgriešanos pretējā virzienā, uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs ar ceļa apzīmējumiem apzīmētas braukšanas joslas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu pa joslu, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu gadījumos, kad tas ir aizliegts, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu pa kreiso malējo joslu vai tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātni gadījumos, kad tas nav atļauts, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu pa pretējā virziena tramvaja sliežu ceļa klātni —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par nebraukšanu pa apzīmētu joslu (braukšana starp joslām) —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u.tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)

149.8 pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par šā panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par šā panta devītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.

Par šā panta vienpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.

Par šā panta trīspadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.

Par šā panta piecpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.

Par šā panta septiņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz simt piecdesmit latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par šā panta deviņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Par šā panta divdesmit pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no trīssimt līdz četrsimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par šā panta divdesmit trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par drošas distances vai intervāla neievērošanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. un 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

149.9 pants. Apdzīšanas un samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli noteikumu pārkāpšana

Par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.

Par apdzīšanas uzsākšanu, ja pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs rāda kreisā pagrieziena signālu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu vai mainot braukšanas trajektoriju, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par apdzīšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par apdzīšanu tuvāk par 100 metriem pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par apdzīšanu uz gājēju pārejām un tuneļos, augšupejošu ceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml., —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par tramvaja apdzīšanu pa pretējā virziena sliežu ceļa klātni —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par ceļa nedošanu pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājam vietās, kur ir apgrūtināta samainīšanās, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.

149.10 pants. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana

Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par apstāšanos:

1) otrajā rindā gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

3) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

4) uz gājēju pārejām vai tuvāk par pieciem metriem no tām;

5) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

6) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

7) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

8) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

9) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

10) tuneļos —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;

7) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 metriem no tās —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;

4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem trans­portlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

7) uz gājēju pārejām un tuvāk par pieciem metriem no tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

10) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

11) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

12) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

13) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu;

14) tuneļos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

149.11 pants. Braukšanas kārtības krustojumos pārkāpšana

Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par iebraukšanu krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju piespiež apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucē braukt citiem transportlīdzekļiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

149.12 pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana dzīvojamā zonā

Par dzīvojamā zonā aizliegtu darbību veikšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par ceļa nedošanu citiem satiksmes dalībniekiem, izbraucot no dzīvojamās zonas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.

149.13 pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana pie gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu apzīmētas pieturas

Par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, vai neredzīgiem gājējiem, kas rāda signālu ar baltu spieķi, vai gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā apzīmētā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par uzbraukšanu uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucē gājēju pārvietošanos, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

149.14 pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana

Par ceļa nedošanu vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja:

1) uzbraukšanu aizliedz dzelzceļa pārbrauktuves dežuranta žests ;

2) luksoforā deg aizlieguma signāls, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves, vai ja uz tās stāv transportlīdzeklis, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vadītāja rīcību piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.

Par to transportlīdzekļu apbraukšanu, kuri apturēti pirms dzelzceļa pārbrauktuves, ja kustība pāri pārbrauktuvei aizliegta, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par barjeras patvaļīgu atvēršanu, apbraukšanu vai dzelzceļa sliežu ceļa šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par transportēšanai nesagatavotu lauksaimniecības mašīnu, ceļu būves mašīnu, celtniecības mašīnu un tamlīdzīgu mašīnu vešanu pāri dzelzceļa pārbrauktuvei —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu bez dzelzceļa distances priekšnieka atļaujas ar transportlīdzekli, kura gabarīti vai faktiskā masa pārsniedz noteiktos lielumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)

149.15 pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no simt līdz divsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam četrdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam sešdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam sešdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību,—

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā —

transportlīdzekļa vadītājam, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un piemēro aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Velosipēda un mopēda vadītājam uzliek naudas sodu sešdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam sešdesmit latu apmērā; transportlīdzekļa vadītājam, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un piemēro aizliegumu iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem; transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Šā panta izpratnē transportlīdzekļa vadīšana bez tiesībām ir arī citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšana ar M, A1 vai TRAM (tramvaja) kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

149.16 pants. Transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos

Par operatīvā transportlīdzekļa vadīšanu, ja tas nav saistīts ar neatliekamu dienesta uzdevumu pildīšanu, kā arī par bākuguņu un speciālo skaņas signālu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara operatīvo transportlīdzekļu vadītāji, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim, jāaptur transportlīdzeklis, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par ceļa nedošanu noteiktajā kārtībā operatīvajam transportlīdzeklim —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem.

Par oranžo (dzelteno) bākuguņu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu vai par oranžo (dzelteno) bākuguņu neieslēgšanu gadījumos, kad tās obligāti jāieslēdz, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no pieciem līdz četrdesmit latiem, cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par brauktuves neatbrīvošanu pēc ceļu satiksmes negadījuma Ceļu satiksmes noteikumos minētajos gadījumos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)

149.17 pants. Ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu bez iedegtiem dienas gaismas lukturiem vai tuvās gaismas lukturiem diennakts gaišajā laikā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots vai ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā), —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem noteiktajā attālumā vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par apstāšanos pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par apstāšanos apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par stāvēšanu apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties vai stāvēt aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad atļauts iedegt pakaļējos miglas lukturus vai priekšējos miglas lukturus kopā ar tālās gaismas lukturiem, braucot diennakts tumšajā laikā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par prožektora vai grozāmluktura iedegšanu transportlīdzeklim, kam nav piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts gaišajā laikā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

149.18 pants. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad atļauts lietot skaņas signālu, kā arī par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 325.ceļa zīmi, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts gaišajā laikā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme diennakts gaišajā laikā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas iedegšanu, apstājoties vietās, kur tas aizliegts, ja apstāšanās nav notikusi piespiedu apstākļos, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

149.19 pants. Transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa vilkšanu, ja pie tā stūres nav transportlīdzekļa vadītāja, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par noteiktā attāluma neievērošanu starp velkošo un velkamo transportlīdzekli —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļu vilkšanas aizlieguma neievērošanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

149.20 pants. Mācību braukšanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanas mācīšanu, ja noteiktajos gadījumos instruktoram nav instruktora apliecības vai personai, kura mācās, nav braukšanas mācību atļaujas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanas mācīšanu individuāli, ja atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir mazāks par trim gadiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanas mācīšanu individuāli ar tādas kategorijas transportlīdzekli, ar kuru nav atļauta individuālā braukšanas apmācība, vai par braukšanas mācīšanu ar transportlīdzekli, kurš nav aprīkots atbilstoši noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanas mācīšanu personai, kura nav sasniegusi noteikto vecumu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanas mācīšanu uz ceļiem, ja mācāmā persona nav pietiekami labi apguvusi braukšanas iemaņas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

149.21 pants. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no pieciem līdz divdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

149.22 pants. Pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem noteikto papildu prasību pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pajūga vadītājam, jātniekam vai dzīvnieku dzinējam no pieciem līdz divdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

149.23 pants. Gājēju un pasažieru izdarītie pārkāpumi

Par pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pasažierim desmit latu apmērā.

Par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu gājējam no pieciem līdz divdesmit latiem.

(08.02.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

149.24 pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus neviens no priekšējiem miglas lukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no bremzēšanas signāllukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu diennakts gaišajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu lietus vai snigšanas laikā ar transportlīdzekli, kuram vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stūres iekārtas bojājumi vai darba bremžu sistēma neļauj vadītājam izdarīt manevru, vai par braukšanu ar transportlīdzekļu sastāvu, kura vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš nav apgādāts ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu (aptieciņām) vai ugunsdzēšamo aparātu (aparātiem), —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam ar automobili vai autobusu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš nav aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim ar automobili vai autobusu, kuram ir riepas ar radzēm, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu) un kuram ir speciālais krāsojums, ja saskaņā ar noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām šādas ierīces un krāsojums ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz trīssimt latiem, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kam ir bojājumi, kuru dēļ aizliegts braukt, vai kam noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.

Par braukšanu ar automobili, kura stikli pārklāti ar pārklājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, bet personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no četrdesmit līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 08.02.2007. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.25 pants. Transportlīdzekļu reģistrācijas un numura zīmju lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav kādas no noteiktajām numura zīmēm vai kāda no tām ir aizsegta, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav nevienas no noteiktajām numura zīmēm vai tās ir aizsegtas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura numura zīmes neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz simt latiem.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram kaut viena numura zīme nav piestiprināta tai paredzētajā vietā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no noteiktā attāluma, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar tramvaju vai trolejbusu, uz kura nav uzkrāsoti reģistrācijas numuri, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kuri nav reģistrēti noteiktajā kārtībā, —

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.

149.26 pants. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmju, brīdināšanas ierīču un apzīmējumu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram ir netīras pazīšanas zīmes, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kam piestiprināta jebkāda cita informācija vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav uzstādīta noteiktā pazīšanas zīme (zīmes) vai uzstādīta neatļauta pazīšanas zīme, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram neatļauti uzstādīta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. likumu, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

149.27 pants. Priekšrocības ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 206., 207. vai 208.ceļa zīmi (ceļa nedošana transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka), —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana), —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — divdesmit latu apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana tieši noteiktajā vietā), —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

149.28 pants. Aizlieguma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 302., 303., 304., 306., 307., 308., 310., 311., 312., 313., 314., 315., 316., 317., 318., 331., 332., 333. vai 334.ceļa zīmi, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — divdesmit latu apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 305. vai 309. ceļa zīmi, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam vai gājējam piecu latu apmērā.

149.29 pants. Rīkojuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422.ceļa zīmi, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — divdesmit latu apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 413., 414., 415., 416. vai 417.ceļa zīmi, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 409.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa loku), —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 418.ceļa zīmi, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

149.30 pants. Norādījuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 501., 503. vai 504.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu), —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — četrdesmit latu apmērā.

149.31 pants. Ceļa apzīmējumu prasību pārkāpšana

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses citos gadījumos —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu apdzenot —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa neapturēšanu tieši pirms 929. vai 930.ceļa apzīmējuma noteiktajos gadījumos —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

149.32 pants. Pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

Par lielāka pasažieru skaita pārvadāšanu, nekā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par bērnu grupu pārvadāšanu autobusā bez pavadoņa klātbūtnes —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē pasažieru pārvadāšanu kravas automobilī ārpus tā kabīnes, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par pasažieru pārvadāšanu ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par tādu personu pārvadāšanu vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, kuras ir jaunākas par 14 gadiem, ja automobiļa konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kurš aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktajā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Astotā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

Par starptautisko pasažieru pārvadājumu veikšanu, pārkāpjot noteikumus, kas ietverti starptautiskajos līgumos par pasažieru pārvadājumiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 08.02.2007. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.33 pants. Kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 5 procentiem —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 20 procentiem —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par kravas novietošanas un nostiprināšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par kravas konteineru vai kokmateriālu pārvadāšanu ar transportlīdzekļiem, kas nav speciāli paredzēti šim nolūkam un nav attiecīgi reģistrēti, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts gaišajā laikā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām vai ass slodzi līdz 0,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, līdz 1 tonnai, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, kravas pārvadātājam — no piecdesmit līdz divsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīsdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt divdesmit pieciem latiem, kravas pārvadātājam — no četrsimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz tūkstoš latiem.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 5 līdz 8 tonnām vai ass slodzi no 2 līdz 3,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 3 līdz 5 tonnām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit pieciem līdz divsimt latiem, kravas pārvadātājam — no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajai personai — no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, par 5 tonnām vai vairāk, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz piecsimt latiem, kravas pārvadātājam — no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no četrsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai — no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteiktos transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) ar kravu vai bez kravas pieļaujamos gabarītus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem, kravas pārvadātājam — no divsimt līdz četrsimt latiem vai kravas nosū­tītājam — fiziskajai personai — no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz četrsimt latiem.

(Divpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Trīspadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Četrpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Piecpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Sešpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Septiņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Astoņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Deviņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

Par kabotāžas autopārvadājumus reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit latu apmērā, pārvadātājam — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no piecdesmit līdz simt latiem.

Par komercpārvadājuma veikšanu ar citas personas transportlīdzekli bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina nomas saistības vai darba tiesiskās attiecības, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par aizlieguma piedalīties ceļu satiksmē, kas uzlikts, konstatējot pārkāpumu autopārvadājumu kontroles laikā, neievērošanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz četrsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.2004. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.34 pants. Ar bīstamo kravu autopārvadājumiem saistīto noteikumu pārkāpšana

Par bīstamās kravas nodošanu pārvadāšanai bez normatīvajos aktos paredzētajām norādēm par bīstamās kravas esamību transportlīdzeklī —

uzliek naudas sodu nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas autopārvadājuma veikšanu bez bīstamo kravu autopārvadājumam nepieciešamajiem dokumentiem vai par transportlīdzekļa vadītāja neno­drošināšanu ar šādiem dokumentiem, vai par šādu dokumentu nepareizu noformēšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt latiem, pārvadātājam — no simt līdz septiņsimt latiem, kravas nosūtītājam — fiziskajai personai — no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet kravas nosūtītājam — juridiskajai personai — no simt līdz tūkstoš latiem.

Par tādas bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru aizliegts pārvadāt pa autoceļiem, vai par tādas bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru aizliegts pārvadāt cisternās vai beztaras pārvadājumos, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu neatbilstošā transportlīdzeklī vai konteinerā vai neievērojot iepakojumu, cisternkonteineru vai cisternu pārbaužu vai izmantošanas periodus —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no trīssimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no četrsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas nodošanu pārvadāšanai neatbilstošā iepakojumā vai par nepareizi kopā iepakotu bīstamo vielu (materiālu) nodošanu pārvadāšanai —

uzliek naudas sodu nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa cisternas vai kravas iepakojuma piepildījums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām vai neievērojot iepakojuma apzīmēšanas vai marķēšanas prasības, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu, neievērojot jauktās iekraušanas aizliegumus vai nepieciešamās drošības prasības attiecībā uz iekraušanu kopā ar citām kravām, vai bīstamās kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par tāda transportlīdzekļa dzinēja nepamatotu darbināšanu, kurā iekrauj vai no kura izkrauj bīstamo kravu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par smēķēšanas aizlieguma neievērošanu vai par atklātas uguns lietošanu bīstamās kravas tuvumā, veicot kravu iekraušanu vai izkraušanu, —

uzliek naudas sodu trīsdesmit latu apmērā.

Par bīstamās kravas noplūdi cisternas vai iepakojuma nehermētiskuma dēļ vai par bīstamās kravas pārvadāšanu nepareizi noslēgtā tvertnē vai iepakojumā, vai par tādas tukšas, neattīrītas un nenoslēgtas tvertnes vai iepakojuma pārvadāšanu, kurā ir transportēta bīstamā krava, vai tad, ja uz iepakojuma vai tvertnes ārējās virsmas atrodas bīstamās kravas atliekas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt līdz piecsimt latiem, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu cisternā ar neatbilstošu informāciju uz datu plāksnes —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu ar transportlīdzekli, kuram nav atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzstādītas transportlīdzekļa pazīšanas vai bīstamības zīmes, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem, pārvadātājam — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par transportlīdzekļa apzīmēšanu ar pazīšanas zīmēm vai bīstamības zīmēm, ja transportlīdzeklī bīstamā krava netiek pārvadāta, —

izsaka transportlīdzekļa vadītājam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu vai nosūtīšanu bez nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, transportlīdzekļa papildu aprīkojuma vai ugunsdzēšamajiem aparātiem vai tad, ja individuālās aizsardzības līdzekļi, papildu aprīkojums vai ugunsdzēšamie aparāti neatbilst noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

Par transportlīdzekļa, kas pārvadā bīstamo kravu, stāvēšanu bez iedarbinātas stāvbremzes —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par pasažieru pārvadāšanu transportlīdzeklī, kurā tiek pārvadāta bīstamā krava, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu komersantiem, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem, nosūtīšanu, iekraušanu un izkraušanu vai citām ar bīstamo kravu pārvadājumiem saistītām darbībām, —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par paziņojuma par drošības konsultanta (padomnieka) norīkošanu, ziņojuma par negadījumu ar bīstamo kravu vai gada pārskata par darbību bīstamo kravu autopārvadājumu jomā neiesniegšanu kompetentajai institūcijai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no simt līdz trīssimt latiem.

Par bīstamo kravu pārvadājumu aizsardzības plāna nesastādīšanu, nepareizu sastādīšanu vai neuzrādīšanu pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz piecsimt latiem.

(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.35 pants. Ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā

Par pārvadāšanas iekārtas reģistrēto temperatūras mērījumu nesaglabāšanu normatīvajos aktos paredzēto termiņu attiecībā uz ātrbojīgiem pārtikas produktiem, kurus pārvadājot nepieciešams noteikts temperatūras režīms, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas laikā —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu pārvadājumam paredzēto ātrbojīgu pārtikas produktu iekraušanas laikā —

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

Par ātrbojīgu pārtikas produktu nodošanu pārvadājuma veikšanai vai iekraušanu transportlīdzeklī, kurā nav speciālās pārvadāšanas iekārtas (ja šāda iekārta attiecīgajam pārvadājumam ir nepieciešama) vai kura speciālā pārvadāšanas iekārta neatbilst tehniskajām vai sanitārajām prasībām vai tai nav veikta regulārā pārbaude, —

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divsimt līdz četrsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.36 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz autopārvadājumu veikšanai nepieciešamajiem dokumentiem

Par komercpārvadājuma vai pašpārvadājuma veikšanu, ja nav klāt licences kartītes, Eiropas Kopienas atļaujas kopijas vai pašpārvadājumu sertifikāta, kas apliecina tiesības veikt komercpārvadājumus vai paš­pārvadājumus ar konkrēto autotransporta līdzekli, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.

Par pasažieru regulārā komercpārvadājuma veikšanu, ja nav klāt atļaujas vai apliecinājuma, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā, bet pārvadātājam — divdesmit piecu latu apmērā.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot pašpārvadājumu sertifikāta izmantošanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz divdesmit pieciem latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz simt latiem.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegta pašpārvadājumu sertifikāta —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz divsimt latiem.

Par pasažieru vai kravas komercpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par pasažieru vai kravas komercpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas izmantošanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem, bet pārvadātājam — no simt līdz divsimt latiem.

Par licences vai Eiropas Kopienas atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par starptautiskā komercpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot starptautisko autopārvadājumu atļaujas izmantošanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā.

Par starptautiskā komercpārvadājuma veikšanu bez starptautisko autopārvadājumu atļaujas attiecīgajam autopārvadājuma veidam —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt līdz trīssimt latiem.

Par starptautiskā kravas komercpārvadājuma veikšanu bez nepieciešamā autovadītāja atestāta, ja transportlīdzekļa vadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.

Par pasažieru regulārā komercpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai apliecinājuma —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par Eiropas Transporta ministru konferences atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no divsimt līdz piecsimt latiem.

(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.37 pants. Transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no divdesmit līdz divsimt latiem.

Par iknedēļas atpūtas laika vai ikdienas atpūtas laika saīsināšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz divsimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divdesmit četru stundu periodā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz divsimt latiem.

Par kopējā transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divu nedēļu periodā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz četrsimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika pārkāpumiem, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.

(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.38 pants. Transportlīdzekļu ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu un transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika reģistrēšanas noteikumu pārkāpšana

Par reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu ilgāk par laiku, kuram tā paredzēta, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz simt latiem, bet pārvadātājam — no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par nepamatotu vairāku reģistrācijas karšu (tahogrammu) lietošanu divdesmit četru stundu periodā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no četrdesmit līdz divsimt latiem.

Par reģistrācijas kartē reģistrētā laika atšķiršanos no transportlīdzekļa reģistrācijas valsts laika —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā, bet pārvadātājam — piecdesmit latu apmērā.

Par nesalasāmas vai sabojātas reģistrācijas kartes (tahogrammas) uzrādīšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par tahogrāfam neatbilstoša tipa reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no pieciem līdz divdesmit pieciem latiem, bet pārvadātājam — no divdesmit līdz simt latiem.

Par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar pietiekamu papīra daudzumu, kas nepieciešams informācijas izdrukāšanai no digitālā tahogrāfa, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.

Par dokumentu, protokolu un citu datu par uzņēmumā vai uz ceļa veiktajām pārbaudēm neglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu pārvadātājam piecdesmit latu apmērā.

Par nepareizu reģistrācijas kartes (tahogrammas) aizpildīšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no divdesmit līdz simt latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas karšu vai datu nesēju neuzrādīšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz trīssimt latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo tahogrāfu, vadīšanu bez transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa kartes vai ar cita transportlīdzekļa vadītāja digitālā tahogrāfa karti —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz četrsimt latiem.

Par pasažieru autopārvadājumu veikšanu, neievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika reģistrēšanai un plānošanai nepieciešamā žurnāla aizpildīšanu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika datu un dokumentu uzskaites un glabāšanas noteikumu neievērošanu, kas konstatēta kontroles laikā uzņēmumā, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.

Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces vai ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas konstatēta kontroles laikā uzņēmumā, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt līdz tūkstoš latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kas nav aprīkots ar tahogrāfu vai ātruma ierobežošanas ierīci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit latiem, bet pārvadātājam — no trīssimt līdz četrsimt latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kuram nav veikta tahogrāfa vai ātruma ierobežošanas ierīces pirmreizējā vai periodiskā pārbaude, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem, bet pārvadātājam — no trīssimt līdz četrsimt latiem.

Par autopārvadājumu veikšanu, ja ātruma ierobežošanas ierīce vai tahogrāfs ir bojāts un bojājums nav savlaicīgi novērsts vai bojāta tahogrāfa gadījumā autovadītājs nereģistrē datus manuāli, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz četrdesmit latiem, bet pārvadātājam — no trīssimt līdz četrsimt latiem.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu autopārvadājumos, kuram konstatēta patvaļīga ātruma ierobežošanas ierīces vai tahogrāfa atslēgšana vai iejaukšanās ātruma ierobežošanas ierīces vai tahogrāfa darbībā, kas var radīt tahogrāfa rādījumu izmaiņas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par transportlīdzekļa vadītāja neno­drošināšanu ar nepieciešamo reģistrācijas karšu (tahogrammu) skaitu —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no septiņdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem.

Par patvaļīgu iejaukšanos digitālā tahogrāfa ierakstītajos datos vai digitālajā kartē vai par informācijas modificēšanu tahogrammā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem, bet pārvadātājam — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.39 pants. Nesadarbošanās ar autotransporta kontroles institūcijām

Par atteikšanos pakļauties autotransporta kontroles institūciju amatpersonu likumīgajām prasībām nogādāt transportlīdzekli tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontrolei vai gabarītu, faktiskās masas vai ass slodzes kontrolei, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajai personai — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par atteikšanos iesniegt pārbaudei normatīvajos aktos noteiktos dokumentus pēc autotransporta kontroles institūciju amatpersonu pieprasījuma —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

Vienpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi būvniecībā, pilsoņu dzīvokļa tiesību ievērošanā,
dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un labiekārtošanā

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

150.pants. Reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai pārkāpšana

Par reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai ar valsts un pašvaldību palīdzību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

150.1 pants. Neziņošana par dzīvojamās telpas atbrīvošanu

Par valsts vai pašvaldības namā izīrēšanai derīgās brīvās dzīvojamās telpas atbrīvošanas rakstveida paziņojuma iesniegšanas termiņu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

150.2 pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas

Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — līdz desmittūkstoš latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

150.3 pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam

Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — līdz desmittūkstoš latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

151.pants. Dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana

Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par būves patvaļīgu būvniecību —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. un 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

152.1 pants. Vasaras dārza mājiņu celtniecības un kolektīvās dārzkopības organizēšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

152.2 pants. Darba drošības noteikumu un būvnormatīvu pārkāpšana celtniecības objektos un būvindustrijas uzņēmumos

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

152.3 pants. Valsts celtniecības inspekciju amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

153.pants. Pilsētu un citu apdzīvoto vietu labiekārtošanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

154.pants. Apstādījumu bojāšana vai patvaļīga izciršana pilsētās un citās apdzīvotajās vietās

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

Divpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 27.06.2003.)

155.pants. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai pakalpojumu noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no desmit līdz piecsimt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem —

uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par precēm un pakalpojumiem noteiktās cenu norādīšanas kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem.

Par samaksas par pirkumu vai pakalpojumu vai svara vai mēra nepareizu noteikšanu —

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par tādu preču piedāvāšanu vai pārdošanu, kurām nav iespējams identificēt ražotāju vai kuru marķējumā sniegtā informācija vai marķējuma izpildījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.01.1993., 04.11.1993., 17.06.1998., 14.10.1998., 23.03.2000., 12.06.2003., 11.12.2003. un 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

155.1 pants. Preču uzskaites, preču pavadzīmju un pavaddokumentu aprites kārtības neievērošana

Par noteiktās preču saņemšanas (iepirkšanas) dokumentu noformēšanas vai preču (pakalpojumu) uzskaites kārtības neievērošanu uzglabāšanas, tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās —

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par noteiktās preču pavadzīmju vai pavaddokumentu uzskaites, saglabāšanas, noformēšanas vai lietošanas kārtības neievērošanu, kā arī par normatīvajos aktos noteikto preču pavadzīmju vai pavaddokumentu aprites kārtību reglamentējošo prasību neievērošanu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie saistīti ar precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

Par preču uzglabāšanu vai pārvietošanu bez preču pavadzīmēm vai pavaddokumentiem, izņemot normatīvajos aktos tieši paredzētos gadījumus, —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

155.2 pants. Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana

Par noteiktās kases ieņēmumu un izdevumu reģistrēšanas (uzskaites) kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

(04.11.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 23.03.2000. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

155.3 pants. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecība neatļautās vietās

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

155.4 pants. Tirdzniecība neatļautās vietās

Par tirdzniecību neatļautās vietās -

konfiscē tirdzniecībai neatļautajās vietās esošās preces.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas vai vairāk reizes sodīta par tirdzniecību neatļautā vietā, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot neatļautā tirdzniecības vietā esošās preces.

(28.07.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

155.5 pants. Preču derīguma termiņa neievērošana

Par tādu preču realizāciju vai izplatīšanu, kurām beidzies derīguma termiņš vai kurām nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā norādīts derīguma termiņš, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. un 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

155.6 pants. Naftas produktu tirdzniecība neatļautās vietās

Par naftas produktu tirdzniecību neatļautās vietās —

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos naftas produktus.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

155.7 pants. Labības vairumtirdzniecības noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

155.8 pants. Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem

Par tādu autortiesību vai blakustiesību objektu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu vai slēpšanu, kuri publicēti, reproducēti vai kā citādi izmantoti, pārkāpjot autortiesības vai blakustiesības, -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot šos objektus un to nesējus.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

155.9 pants. Izpārdošanas un cenu pazemināšanas noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos reglamentēto izpārdošanas un cenu pazemināšanas noteikumu neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

155.10 pants. Patērētāja kreditēšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos reglamentēto patērētāja kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz trīstūkstoš latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

155.11 pants. Komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos reglamentēto komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumu neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz trīstūkstoš latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

155.12 pants. Distances līgumu noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos reglamentēto distances līgumu noteikumu neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

155.13 pants. Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšana darījumos

Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšanu darījumos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.

(20.01.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

155.14 pants. Gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošana

Par informācijas nesniegšanu pasažieriem par viņu tiesībām sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz simt latiem.

Par citu normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz septiņsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

155.15 pants. Ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšana

Par ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīssimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt piecdesmit latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008. Pants piemērojams pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām. Sk. Pārejas noteikumus.)

156.pants. Darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšana

Par darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanu vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša darījumu apliecinoša dokumenta izsniegšanu klientiem, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, -

uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 17.03.2005. un 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

156.1 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošana, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšana

Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

156.2 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšana un neizmantošana

Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

156.3 pants. Noteiktās norēķinu kārtības neievērošana

Par normatīvajos aktos noteiktās norēķinu kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie saistīti ar precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

156.4 pants. Patvaļīga tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšana

Par patvaļīgu tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kuru darbību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos apturējušas tam pilnvarotas institūcijas, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida komercdarbību vai bez tā.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

156.5 pants. Pārskata par darījumu apliecinošo dokumentu izlietojumu un pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu neiesniegšana

Par pārskata par darījumu apliecinošo dokumentu izlietojumu vai pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu neiesniegšanu -

uzliek naudas sodu līdz desmit latiem.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

156.6 pants. Patērētāja kreditēšanas līguma slēgšana, nesaņemot izziņu

Par tāda patērētāja kreditēšanas līguma slēgšanu, kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka, ja nav saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par patērētāja ienākumiem, —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

157.pants. Šaujamieroču un munīcijas pārdošanas kārtības pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

158.pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana maksas pakalpojumu sniegšanā

(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

158.1 pants. Vienotās braukšanas maksas (tarifu) patvaļīga pārsniegšana taksometros

Taksometru vadītājiem par vienoto taksometru tarifu patvaļīgu pārsniegšanu, paaugstinātas braukšanas maksas pieprasīšanu un saņemšanu -

uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, -

uzliek naudas sodu piecdesmit latu apmērā, uz trim gadiem atņemot tiesības nodarboties ar pasažieru pārvadāšanu.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

158.2 pants. Valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences vai vispārējās atļaujas un licences vai vispārējās atļaujas nosacījumu pārkāpšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas vai par sabiedrisko pakalpojumu licences vai vispārējās atļaujas nosacījumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piectūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām — no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

158.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu

Par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

159.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

159.1 pants. Būvmateriālu iegūšanas kārtības pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

159.2 pants. Budžeta līdzekļu vai ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšana

Par laikā neiesniegtu vai nepilnīgu pārskatu vai ziņojumu par budžeta izpildi saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" prasībām -

izsaka brīdinājumu iestādes amatpersonām vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par budžeta līdzekļu un ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšanu likumā noteiktajā kārtībā -

uzliek naudas sodu iestādes amatpersonām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)

159.3 pants. Valsts kases sniegtā asignējuma pārsniegšana

Par saistībām, ko uzņēmusies budžeta iestādes amatpersona un kas pārsniedz Valsts kases sniegto asignējumu, -

uzliek naudas sodu iestādes amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)

159.4 pants. Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un iezīmēto (marķēto) naftas produktu aprites noteikumu pārkāpšana

Par naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) vai iezīmēto (marķēto) naftas produktu aprites noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgos naftas produktus un transportlīdzekļus, kuru degvielas tvertnēs tiek konstatēti attiecīgie naftas produkti, vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

159.5 pants. Iezīmēto (marķēto) naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) vielu slēpšana, likvidēšana vai citāda neitralizēšana (iznīcināšana)

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

159.6 pants. Iezīmēto (marķēto) naftas produktu glabāšana neatļautās tvertnēs

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

159.7 pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošana

Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī trīstūkstoš latus, bet nepārsniedz desmittūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas.

Par skaidrā naudā veikto kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu kopsumma pārsniedz mēnesī desmittūkstoš latus, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām desmit procentu apmērā no nedeklarētās summas.

Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz desmittūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas.

Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

159.8 pants. Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana

Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu līdz 15 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz piecdesmit latiem.

Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecdesmit viena lata līdz divsimt latiem.

Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par 30 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divsimt viena lata līdz piecsimt latiem.

Par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu par uzkrājumu ienākumiem nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divsimt piecdesmit viena lata līdz piecsimt latiem.

Par informatīvās deklarācijas iesniegšanu, izņemot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem un informatīvo deklarāciju par uzkrājumu ienākumiem, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām desmit latu apmērā.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

159.9 pants. Nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām

Par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par neatļaušanu nodokļu administrācijas amatpersonām ieiet nodokļu maksātāja saimnieciskajai darbībai izmantojamās telpās, ja nodokļu administrācijas darbiniekam ir šādas tiesības, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

160.pants. Sīkā spekulācija

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

160.1 pants. Atteikšanās pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes

Par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, samaksai par precēm un pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida komercdarbību vai bez tā.

(18.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

161.pants. Maizes un citu pārtikas produktu izpirkšana valsts vai kooperatīvajos veikalos izbarošanai lopiem un mājputniem

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu)

162.pants. Nelikumīgas operācijas ar ārvalstu valūtu un maksājumu dokumentiem

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

163.pants. Maksājumu dokumentu, kurus iegūst par ārvalstu valūtu bez tiesībām pārvērst tos atpakaļ šajā valūtā, nelikumīga pārdošana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

163.1 pants. Dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu provēšanas, zīmogošanas, marķēšanas un uzglabāšanas prasību pārkāpšana

Par dārgmetālu, dārgakmeņu vai to izstrādājumu provēšanas prasību vai dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas prasību pārkāpšanu -

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz četrsimt latiem.

Par neprovētu dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumu uzglabāšanas prasību pārkāpšanu -

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz četrsimt latiem.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumu marķēšanas prasību pārkāpšanu -

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz četrsimt latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

163.2 pants. Darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem paredzēto saimnieciskās darbības vietu un dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrēšanas kārtības pārkāpšana

Par darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem paredzēto saimnieciskās darbības vietu un dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrēšanas kārtības pārkāpšanu -

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no simt līdz četrsimt latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

164.pants. Benzīna vai citu degvielu un eļļošanas materiālu nelikumīga izsniegšana vai iegādāšanās

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

164.1 pants. Preču vai pakalpojumu talonu, kartīšu vai citu zīmju nelikumīga izsniegšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

165.pants. Mājamatniecības noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

165.1 pants. Izvairīšanās iesniegt deklarāciju par ienākumiem

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu)

165.2 pants. Nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošana

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā minēto reģistrēšanās kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, par ziņu nesniegšanu, par nepareizu ziņu sniegšanu, kā arī par neizstāšanos no nodokļu maksātāju reģistra normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos -

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

165.3 pants. Kredītiestāžu darbības noteikumu neievērošana

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

165.4 pants. Neziņošana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem

Par neziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu -

darbiniekam, kura pienākums ir par to ziņot, uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.06.1998.)

165.5 pants. Klienta identifikācijas prasību pārkāpšana

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

165.6 pants. Vērtspapīru tirgu regulējošo normatīvo aktu neievērošana

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

166.pants. Nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības

Par nodarbošanos ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(03.11.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

166.1 pants. Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas vai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu norādījumu nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

Divpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā

(Nodaļa 12.03.1991. likuma redakcijā. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.2 pants. Komercdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus

Par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.3 pants. Ziņu un dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistram noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā vai Uzņēmumu reģistra amatpersonu likumīgo lēmumu neizpildīšanu noteiktajā termiņā vai nepilnīgu izpildīšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.4 pants. Uzņēmējdarbības līdztiesības garantiju pārkāpšana

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.5 pants. Algota darbaspēka pieņemšanas un nodarbināšanas kārtības pārkāpšana

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

166.6 pants. Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju vai dokumentus —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

166.7 pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

166.8 pants. Apdrošināšanas noteikumu pārkāpšana

Par izvairīšanos no mantas obligātās apdrošināšanas vai par fiktīvu ziņu sniegšanu, izdarot mantas apdrošināšanu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Divpadsmitā "b" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā

(Nodaļa 19.01.1993. likuma redakcijā)

166.9 pants. Noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizācija

Par normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošas kvalitātes naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu, alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai pārdošanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot naftas produktus, to aizstājējproduktus un komponentus, alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, kuru kvalitāte neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 11.12.2003. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.10 pants. Pieļaujamā kaitīgo vielu daudzuma pārsniegšana precēs

Par tādu preču izgatavošanu, piedāvāšanu vai pārdošanu, kurās ķīmisko vielu vai elementu daudzums vai radiācijas līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem, konfiscējot šīs preces.

(23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

166.11 pants. Patērētāja prasījuma pieņemšanas un izskatīšanas kārtības neievērošana, preču un pakalpojumu garantijas saistību nepildīšana

Par patērētāja prasījuma attiecībā uz līguma noteikumiem neatbilstošu preču vai pakalpojumu pieņemšanas vai izskatīšanas kārtības neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz trīssimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

Par preču vai pakalpojumu garantijas saistību nepildīšanu, garantijas apjoma samazināšanu vai termiņa saīsināšanu, vārda "garantija" vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošanu neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz trīssimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

166.12 pants. Informācijas nesniegšana par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju vai par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti attiecībā uz degvielu, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz divtūkstoš latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

166.13 pants. Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana

Par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par negodīgu komercpraksi —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz desmittūkstoš latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

166.14 pants. Viltotu preču pārdošana

Par viltotu preču piedāvāšanu vai pārdošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces.

(Otrā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)

(11.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

166.15 pants. Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšana ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to piedāvāšana un realizēšana bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem

Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšanu ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem vai to piedāvāšanu vai realizēšanu bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem, izņemot ārstniecības līdzekļu realizēšanu, —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

(Otrā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)

Par tabakas izstrādājumu nenodrošināšanu ar testēšanas pārskatu vai tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai realizēšanu bez testēšanas pārskata —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus, kuriem nav izsniegts testēšanas pārskats, vai bez konfiskācijas.

Par naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu nenodrošināšanu ar atbilstības sertifikātu, atbilstības apliecinājumu, testēšanas pārskatu vai citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu, kas apliecina šo produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu piedāvāšanu vai realizēšanu bez tiem —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot naftas produktus, to aizstājējproduktus un komponentus, kuriem nav atbilstības sertifikāta, atbilstības apliecinājuma, testēšanas pārskata vai cita normatīvajos aktos noteikta atbilstību apliecinoša dokumenta, vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

166.16 pants. Uzraudzības iestādes lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšana vai lēmuma izpildes kārtības neievērošana, rakstveida līguma neslēgšana ar patērētāju un atteikuma tiesību nenodrošināšana patērētājam

Par uzraudzības iestādes lēmuma par netaisnīgu līguma noteikumu novēršanu nepildīšanu vai normatīvajos aktos noteiktās lēmuma izpildes kārtības neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz trīstūkstoš latiem.

Par rakstveida līguma neslēgšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, par noteiktās kārtības neievērošanu, slēdzot līgumu vai izpildot ar patērētāju noslēgtu līgumu, par normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu līgumā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

Par atteikuma tiesību nenodrošināšanu patērētājam normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

(11.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

166.17 pants. Preču (pakalpojumu) zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par noteiktā kārtībā reģistrētās preču (pakalpojumu) zīmes izmantošanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem, konfiscējot kontrafaktās preces.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

166.18 pants. Informācijas nesniegšana vai nepatiesas informācijas sniegšana Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komitejai

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

166.19 pants. Attiecībā uz monopoldarbības vai pretlikumīgas konkurences pārtraukšanu rīkojuma nepildīšana

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

166.20 pants. Tabakas izstrādājumu realizācijas noteikumu pārkāpšana

Par tādu tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai realizāciju, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.

Par tabakas izstrādājumu realizāciju, neievērojot noteikumu par to realizācijas cenu, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.

Par tādu tabakas izstrādājumu realizāciju, kuri nav slēgtā iepakojumā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, kā arī par tādu tabakas izstrādājumu realizāciju, kuru daudzums cigarešu paciņā atšķiras no daudzuma, kāds norādīts uz akcīzes nodokļa markas, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot tabakas izstrādājumus.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.21 pants. Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršana bez izsoles (konkursa)

Par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu bez izsoles (konkursa) gadījumos, kad likums prasa izsoles (konkursa) rīkošanu, kā arī par citu metožu, nevis izsoles, nepamatotu izmantošanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanā -

uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)

166.22 pants. Pretendentu loka nepamatota sašaurināšana valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanā

Par pretendentu loka nepamatotu sašaurināšanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanā -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)

166.23 pants. Nevienlīdzīgu apstākļu radīšana valsts un pašvaldību pasūtījuma pretendentiem

Par nevienlīdzīgu apstākļu radīšanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma pretendentiem (radot vienam vai dažiem pretendentiem labvēlīgākus apstākļus) informācijas saņemšanā, piedāvājuma dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu noteikšanā, pretendentu atlases un piedāvājumu vērtēšanas kritēriju piemērošanā -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)

166.24 pants. Atklātuma vai konfidencialitātes neievērošana valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas norisē

Par atklātuma, publiskuma vai konfidencialitātes noteikumu neievērošanu valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas norisē -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)

166.25 pants. Valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanas procesa nepilnīga vai sagrozīta dokumentēšana

Par valsts vai pašvaldības pasūtījuma piešķiršanas procesa nepilnīgu vai sagrozītu dokumentēšanu, kā arī par šīs dokumentācijas nesaglabāšanu -

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

(02.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.1997.)

166.26 pants. Negodīga konkurence

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

Divpadsmitā "c" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

166.27 pants. Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana

Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

166.28 pants. Amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošana

Par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

166.29 pants. Neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā

Par apzinātu neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā -

valsts amatpersonai uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

166.30 pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana

Par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā -

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

166.31 pants. Dāvanu, ziedojumu un citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšana

Par dāvanu vai ziedojumu, vai citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

166.32 pants. Valsts amatpersonu sarakstu neiesniegšana

Par likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā kārtībā, kā arī par nepilnīgu šādu sarakstu iesniegšanu -

uzliek naudas sodu valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

166.33 pants. Valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem noteikto pienākumu nepildīšana

Par valsts vai pašvaldību institūciju vadītājiem likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

166.34 pants. Politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju (partiju) apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšana

Par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošanu, par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) publicēšanas noteikumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai līdz piecsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

Par finansējuma apmēra ierobežojumu neievērošanu; par neatļauta dāvinājuma (ziedojuma) tiešu vai netiešu apzinātu pieņemšanu; par tāda finanšu līdzekļu dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, kurš pārsniedz 100 latus; par aizņēmuma ņemšanu; par galvojuma došanu; par aizdevuma izsniegšanu vai par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus.

Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā dāvinājuma (ziedojuma) apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma (ziedojuma) netiešā vai pastarpinātā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā (ziedošanā) bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, —

uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no divdesmit līdz piecsimt latiem.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi (dāvinājumu) ziedojumu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu no citu personu ziedojumiem vai aizdevumiem, ja šāda finansēšana nav veikta kā starpniecība, —

uzliek naudas sodu personai, kura finansējusi politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību no citu personu ziedojumiem un aizdevumiem, no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību —

uzliek naudas sodu personai, kura izmantojusi starpnieku, vai starpniekam no simt līdz divsimt latiem.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

Trīspadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību

167.pants. Sīkais huligānisms

Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpa­dsmit diennaktīm.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

167.1 pants. Akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšana

Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, —

fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,—

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

168.pants. Šaušana ar šaujamieroci apdzīvotajās vietās un vietās, kas nav tam ierādītas, vai pārkāpjot noteikto kārtību

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

169.pants. Mājās gatavotu stipru alkoholisko dzērienu iegādāšanās

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

169.1 pants. Mājās gatavota vīna, kas nav uzskatāms par stipru alkoholisko dzērienu, pārdošana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

169.2 pants. Stipru alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos vai šo dzērienu glabāšana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

169.3 pants. Ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana

Par ar akcīzes nodokli apliekamo preču (to skaitā preču, kurām piemērojams akcīzes nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums) iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

170.pants. Alkoholisko dzērienu lietošana ražošanā

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

170.1 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanās

Par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu šķidrumu, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus (nelikumīgi alkoholiskie dzērieni), vai spirta iegādāšanos —

uzliek naudas sodu līdz simt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

170.2 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana

Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

170.3 pants. Telpu nodošana nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai un realizācijai

Par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai (ražošanai), glabāšanai vai realizācijai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

171.pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

172.pants. Nepilngadīgā iesaistīšana alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim

Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā -

uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā, tā ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985. dekrētu, 19.07.1995., 25.03.2004. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

172.1 pants. Nepilngadīgo iesaistīšana ubagošanā

Par nepilngadīgo (vecumā līdz sešpadsmit gadiem) iesaistīšanu vai izmantošanu ubagošanā, ja to izdarījusi pilngadīga persona, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

172.2 pants. Fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu

Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, —

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

172.3 pants. Bērna nelikumīga iesaistīšana pasākumos

Par bērna iesaistīšanu pasākumā, kurā tiek vērtēts vienīgi viņa ārējais izskats, ja to izdarījušas amatpersonas vai citas ar pasākuma organizēšanu saistītas personas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

172.4 pants. Bērna atstāšana bez uzraudzības

Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

173.pants. Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana

Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu —

vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, —

vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

173.1 pants. Azartspēles

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

173.2 pants. Erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšana

Par erotiska rakstura materiālu (sacerējumu, iespiedizdevumu, attēlu, datorprogrammu, filmu, videoierakstu un audioierakstu, televīzijas un radio raidījumu) ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem, konfiscējot šos materiālus vai bez konfiskācijas.

Par pornogrāfiska rakstura materiālu (sacerējumu, iespiedizdevumu, attēlu, datorprogrammu, filmu, videoierakstu un audioierakstu, televīzijas un radio raidījumu) ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no tūkstoš līdz divtūkstoš piecsimt latiem, konfiscējot šos materiālus vai bez konfiskācijas.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

174.pants. Videoierakstu materiālu nelikumīga izplatīšana

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

174.1 pants. Nodarbošanās ar prostitūciju

(Izslēgts ar 11.04.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.05.1996.)

174.2 pants. Uzmākšanās ārvalstu pilsoņiem, lai no viņiem iegūtu mantas

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

174.3 pants. Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana

Par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz piectūkstoš latiem.

Par nepilngadīgo, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, iesaistīšanu nesankcionētu sapulču, gājienu un piketu norisē vai organizēšanā —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

174.4 pants. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšana

Par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

174.5 pants. Publiski aicinājumi izdarīt likumpārkāpumus

Par sapulces, gājiena vai piketa, kā arī publiska izklaides vai svētku pasākuma laikā publiski izteiktu aicinājumu izdarīt likumpārkāpumu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

Četrpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību

175.pants. Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, —

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

175.1 pants. Necieņa pret izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm

Par necieņu pret izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

175.2 pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

175.3 pants. Karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanas prettiesiska pasūtīšana

Par karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju vai zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(13.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)

175.4 pants. Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļauta izpaušana

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē vai citas Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

175.5 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana Konkurences padomei

Par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

175.6 pants. Konkurences padomes lēmumu un amatpersonu likumīgo prasību nepildīšana

Par Konkurences padomes lēmumu vai amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

175.7 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts energoinspekcijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par energoapgādes komersantu rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Valsts būvinspekcijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts būvinspekcijai vai Valsts būvinspekcijas likumīgo lēmumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

175.8 pants. Uzdošanās par citu personu, kārtojot zināšanu pārbaudes

Par uzdošanos par citu personu, kārtojot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai iegūtu šai personai valsts valodas prasmes apliecību, —

uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Par uzdošanos par citu personu, kārtojot latviešu valodas prasmes vai citu likumā noteikto zināšanu pārbaudi, lai radītu šai personai iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, —

uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

175.9 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana reklāmas un patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādēm un to likumīgo prasību un lēmumu nepildīšana

Par personas rīcībā esošās informācijas nesniegšanu reklāmas vai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā vai par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par uzraudzības iestādes likumīgo prasību vai lēmumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

175.10 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana tiesībsargam

Par informācijas nesniegšanu tiesībsargam pēc viņa pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

176.pants. Patvarība

Par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu, —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

176.1 pants. Sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas un izbeigšanas noteikumu pārkāpšana

Par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības publiskās darbības uzsākšanu pirms sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas, kā arī par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības turpināšanu pēc sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas anulēšanas -

uzliek naudas sodu no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.

(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

177.pants. Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana

Par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

(12.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.1998.)

178.pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana personām, kuras ievietotas iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās vai citās no sabiedrības izolējošās vietās, vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no tām

Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes noslēptu nodošanu vai mēģinājumu jebkurā veidā tos nodot personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.

Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no personām, kuras ievietotas šā panta pirmajā daļā norādītajās iestādēs un kurām šo vielu, izstrādājumu un priekšmetu glabāšana un lietošana ir aizliegta, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

179.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt latiem, juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, juridiskajām personām — no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.

Par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām — no divtūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

Par kūlas dedzināšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

179.1 pants. Stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par stratēģiskas nozīmes preču (izņemot jonizējošā starojuma avotus) ražošanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu komercdarbībā -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

(08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

179.2 pants. Civilās aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš latiem.

Par civilās aizsardzības prasībām noteiktās atbilstības nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

180.pants. Poligrāfijas un zīmogu un gravējumu uzņēmumu nodibināšanas, pavairošanas tehnikas iegādāšanās, realizācijas, izmantošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

181.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšana

Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā vai izvešanas no Latvijas Republikas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Par šaujamieroča, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā, izvešanas no Latvijas Republikas vai izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Par gāzes pistoles (revolvera) glabāšanas vai nēsāšanas kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par aukstā ieroča nēsāšanas vai mazas enerģijas pneimatiskā ieroča vai aukstā ieroča (loka, arbaleta, metamā naža, cirvja vai cita aukstā ieroča) izmantošanas kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par pirotehniskā izstrādājuma izmantošanas kārtības vai izmantošanas ierobežojumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par šaujamieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanas kārtības pārkāpšanu, ko izdarījusi fiziskā persona, kurai ir attiecīga atļauja, vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

182.pants. Šaujamieroču reģistrācijas (pārreģistrācijas) termiņu vai noteikumu pārkāpšana, ko izdarījuši pilsoņi

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

183.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites noteikumu pārkāpšana

Par ieroča, munīcijas, speciālā līdzekļa, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskā izstrādājuma komerciālās aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai izsniegta speciāla atļauja (licence) vai reģistrācijas apliecība attiecīgās komercdarbības veikšanai, -

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(22.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

183.1 pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtības un darbības noteikumu pārkāpšana

Par iekšējās drošības dienesta nereģistrēšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt latiem.

Par iekšējās drošības dienesta darbības noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz simt latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

184.pants. Izvairīšanās no gludstobra medību šaujamieroču un munīcijas realizēšanas

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

185.pants. Karatē mācīšanas noteikumu pārkāpšana

Par noteikumu pārkāpšanu, kuri jāievēro, dibinot sporta karatē sekcijas un uzņemot tajās personas, vai sporta noteikumos aizliegtu paņēmienu mācīšanu sekcijās, kā arī par patvaļīgu, bez attiecīgu iestāžu atļaujas, karatē paņēmienu mācīšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

186.pants. Dzīvošana bez pases vai bez deklarētas dzīvesvietas

Par dzīvošanu bez derīgas pases vai to aizstājoša dokumenta -

uzliek naudas sodu personām, kurām jābūt pasei, līdz divdesmit pieciem latiem.

Par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas Latvijas teritorijā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

187.pants. Tīša pases bojāšana, nolaidīga glabāšana vai tādas pases lietošana, kuras vietā izsniegta jauna pase

Par tīšu pases bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta,-

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kuras rezultātā pase pazaudēta, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, -

uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta jauna pase, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

187.1 pants. Diplomātiskās pases nenodošana glabāšanā

Par diplomātiskās pases nenodošanu glabāšanā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā likumā noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

188.pants. Pieļaušana personām dzīvot bez pases vai bez reģistrācijas dzīvesvietā

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

189.pants. Nodarbināšana bez pases vai darba atļaujas

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīgas pases vai dzimšanas apliecības (ja persona ir jaunāka par 16 gadiem), -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par vienas personas vai vairāku personu (skaitā līdz piecām) nodarbināšanu, ja personai vai personām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

189.1 pants. Strādāšana bez darba atļaujas

Par strādāšanu, ja nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, -

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

190.pants. Pases nelikumīga atņemšana vai pieņemšana ķīlā

Par pases nelikumīgu atņemšanu, kā arī par pases pieņemšanu ķīlā -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.1 pants. Nelikumīgas darbības attiecībā pret valsts apbalvojumiem

(Izslēgts ar 07.04.1992. likumu)

190.2 pants. Izvairīšanās no reģistrēšanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās

Personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir obligāti jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās, bet kuras izvairās no reģistrēšanās, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

(07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995., 25.05.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

190.3 pants. Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīga nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām

Par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām -

uzliek naudas sodu no desmit līdz divdesmit pieciem latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

190.4 pants. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļām

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

190.5 pants. Apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

Par apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā -

uzliek naudas sodu amatpersonām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(07.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.6 pants. Prettiesiska rīcība ar ziņām, kas saņemtas no Iedzīvotāju reģistra

Par Iedzīvotāju reģistra ziņu izmantošanu pretēji norādītajam mērķim, ja tās saņemtas no Iedzīvotāju reģistra pēc rakstveida pieprasījuma vai rakstveida vienošanās, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

190.7 pants. Legalizēto dokumentu kopiju izvešana ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību

Par legalizēto dokumentu kopiju izvešanu ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību, -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.8 pants. Arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nenodrošināšana

Par valsts, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas vai izmantošanas kārtības nenodrošināšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.9 pants. Arhīvu fondu dokumentu iznīcināšana bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas. Dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšana

Par valsts arhīvu fondu dokumentu, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanu bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktās arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

190.10 pants. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, deklarējot dzīvesvietu, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

190.11 pants. Uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei

Par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

190.12 pants. Uzturēšanās atļaujas nereģistrēšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē

Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

190.13 pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta

Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

190.14 pants. Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā

Par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā -

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

190.15 pants. Izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu —

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006. Sk. Pārejas noteikumus.)

191.pants. Noteikumu pārkāpšana par iebraukšanu pierobežas zonā vai dzīvošana tajā

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

192.pants. Uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījuši ārvalstu pilsoņi un bezpavalstnieki

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

193.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezpavalstnieku uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, ko izdarījušas amatpersonas un citi PSRS pilsoņi

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

194.pants. Krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšana

Par krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara ārvalsts kuģa komandas locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(19.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

194.1 pants. Valsts robežas režīma pārkāpšana

Par valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles vai robežpārejas punkta režīma pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

194.2 pants. Valsts robežstaba vai robežstaba numura plāksnīšu bojāšana, iznīcināšana vai noņemšana

Par valsts robežstaba vai robežstaba numura plāksnīšu bojāšanu, iznīcināšanu vai patvaļīgu noņemšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

194.3 pants. Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana

Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

194.4 pants. Aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu —

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

195.pants. Muitas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 25.09.1991. likumu)

196.pants. Kontrabanda

(Izslēgts ar 25.09.1991. likumu)

197.pants. Tīša zīmogu vai plombu bojāšana vai noraušana

Par zīmogu vai plombu tīšu bojāšanu vai noraušanu, kuras uzlikusi pilnvarota amatpersona, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 138.panta trešajā daļā, 139.panta pirmajā daļā un 201.18 pantā, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

198.pants. Izvairīšanās nodot valstij medībās iegūtās vērtīgo kažokzvēru ādas, kā arī nelikumīga šo ādu pārdošana, uzpirkšana un pārstrādāšana

(Izslēgts ar 28.04.1992. likumu)

199.pants. Nelikumīga medību produkcijas pieņemšana

(Izslēgts ar 28.04.1992. likumu)

199.1 pants. Neierašanās pēc izsaukuma kara komisariātā

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.2 pants. Iesaukšanas iecirkņiem pierakstāmo jauniešu sarakstu neiesniegšana kara komisariātos

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.3 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo, kas nav stājušies kara uzskaitē, pieņemšana darbā

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.4 pants. Nepaziņošana karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem par viņu izsaukšanu uz kara komisariātiem

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.5 pants. Karaklausībai padoto un iesaucamo pirmuzskaitei nepieciešamo dokumentu savlaicīga neiesniegšana un nepaziņošana viņiem par izsaukšanu uz kara komisariātu

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

199.6 pants. Ziņu nesniegšana par karaklausībai padotajiem un iesaucamajiem

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

200.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites noteikumu neievērošana

Par ziņu nesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībām vai uzskaites kārtības neievērošanu, ja to izdarījusi šai uzskaitei pakļauta persona, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

200.1 pants. Rezerves karavīra pienākumu nepildīšana

Par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā -

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

200.2 pants. Izvairīšanās no alternatīvā dienesta pildīšanas

(Izslēgts ar 14.12.2006. likumu)

201.pants. Tīša karaklausības apliecības bojāšana vai nozaudēšana aiz neuzmanības

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

201.1 pants. Izvairīšanās no obligātā militārā dienesta

(Izslēgts ar 14.12.2006. likumu)

Četrpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi preses un citu masu informācijas līdzekļu jomā

(Nodaļa 06.08.1991. likuma redakcijā)

201.2 pants. Masu informācijas līdzekļu brīvības principa pārkāpšana

Par atteikšanos politisku iemeslu dēļ pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus —

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt latiem.

Par nelikumīgu atteikšanos atļaut lietot frekvenci vai kanālu radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļiem programmu izplatīšanai -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.1993., 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.3 pants. Pārkāpumi informācijas sniegšanā

Valsts vai sabiedrisko organizāciju amatpersonām, kas atteikušās sniegt informāciju presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem, ja šī informācija ar likumu nav atzīta par nepublicējamu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.4 pants. Masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personiskajā dzīvē

Par masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personiskajā dzīvē, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.5 pants. Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšana

Par masu informācijas līdzekļa izgatavošanu vai izplatīšanu, arī raidorganizācijas programmas sagatavošanu vai izplatīšanu, ja šis masu informācijas līdzeklis vai raidorganizācija nav reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā vai ir izbeiguši savu darbību, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš piecsimt latiem.

Par raidorganizācijas darbības neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai, par Radio un televīzijas likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai radio un televīzijas padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš piecsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tos izdarījusi persona, kura jau ir administratīvi sodīta par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

201.6 pants. Izlaidumdatu nepublicēšana un obligāto eksemplāru nenosūtīšana

Par likumā noteikto izlaidumdatu nepublicēšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par normatīvajos aktos noteikto poligrāfisko un citu publiski izplatāmo izdevumu obligāto eksemplāru nenosūtīšanu, kā arī noteiktās nosūtīšanas kārtības pārkāpumiem -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

201.7 pants. Tiesas noteiktā nepatieso ziņu atsaukuma termiņa neievērošana

Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš tiesas noteiktajā termiņā nav izplatījis (publicējis) nepatieso ziņu atsaukumu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.8 pants. Informācijas avota noslēpuma izpaušana

Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš masu informācijas līdzeklī izpauž informācijas avotu, kuru tas rakstveidā apņēmies neizpaust, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.9 pants. Žurnālista pienākumu izpildes traucēšana

Par tādu apstākļu radīšanu, kas žurnālistam traucē vai pilnīgi atņem iespēju veikt likumā paredzētos žurnālista pienākumus, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Četrpadsmitā "b" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi muitas jomā

(Nodaļa 25.09.1991. likuma redakcijā)

201.10 pants. Muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšana

Par muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces.

Par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas un tranzīta noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

201.11 pants. Preču un citu vērtību izvešana no muitas kontroles zonas bez muitas iestādes atļaujas

Par preču vai citu vērtību izvešanu no muitas kontroles zonas bez muitas iestādes atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz divtūkstoš piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.12 pants. Kontrabanda

Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.13 pants. Nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana muitas iestādei

Par jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz seštūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.14 pants. Preču deklarēšana ar neīstu nosaukumu vai neatbilstošu kodu

Par preču deklarēšanu ar neīstu nosaukumu vai tām neatbilstošu Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.15 pants. Neatļautas darbības ar muitošanai pakļautajām precēm un citām vērtībām

Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Par muitas nodrošinājumu noņemšanu, mainīšanu vai iznīcināšanu bez muitas iestāžu atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.16 pants. Tādu preču izmantošana citiem mērķiem bez muitas iestādes atļaujas, kurām piešķirti muitas nodokļu un citu muitas maksājumu atvieglojumi

Par preču izmantošanu bez muitas iestādes atļaujas citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti muitas nodokļu un citu muitas maksājumu atvieglojumi, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz trim tūkstošiem latu.

(17.06.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.17 pants. Darbības, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas nodokļi un citi muitas maksājumi

Par muitas nodokļu vai citu muitas maksājumu nemaksāšanu noteiktajos termiņos, kā arī citām darbībām, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas nodokļi vai citi muitas maksājumi, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.18 pants. Pietauvošanās pie muitas kontrolē esošā kuģa

Par citu kuģu vai peldlīdzekļu pietauvošanos pie muitas kontrolē esošā kuģa bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

(17.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

201.19 pants. Preču un citu priekšmetu, kā arī dokumentu nenogādāšana Latvijas Republikas muitas iestādē

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

201.20 pants. Atpakaļizvešanas vai atpakaļievešanas saistību neievērošana

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

201.21 pants. Preču un citu priekšmetu, kuriem piešķirti muitas nodokļa atvieglojumi, izmantošana citiem mērķiem bez Latvijas Republikas muitas iestāžu atļaujas

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

201.22 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, apejot muitas kontroli

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

201.23 pants. Preču un citu priekšmetu izsniegšana bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas vai to nozaudēšana

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

201.24 pants. Apejot muitas kontroli vai noslēpjot no muitas kontroles, Latvijas Republikā ievesto preču un citu priekšmetu uzglabāšana vai pārvadāšana

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

201.25 pants. Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tos noslēpjot no muitas kontroles

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.07.1998.)

Četrpadsmitā "c" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā

(Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

201.27 pants. Tulkojuma nenodrošināšana sēdēs un citās darba sanāksmēs

Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu sēdēs vai citās darba sanāksmēs, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu, -

uzliek naudas sodu sēžu vai citu darba sanāksmju rīkotājiem no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

201.28 pants. Valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā

Par valsts valodas lietošanas nenodrošināšanu lietvedībā un dokumentos, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.29 pants. Ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšana valsts valodā vai tulkojuma valsts valodā nepievienošana svešvalodā noslēgtam līgumam

Par fizisko un juridisko personu ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšanu valsts valodā vai par tulkojuma valsts valodā nepievienošanu svešvalodā noslēgtam līgumam -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.30 pants. Valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana vai neizskatīšana

Par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu vai neizskatīšanu, ja dokumenti atbilst iestādes, organizācijas vai komersanta kompetencei, —

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.31 pants. Tulkojuma nenodrošināšana Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos

Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, -

uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

201.32 pants. Radio, televīzijas raidījumu un filmu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā

Par radio vai televīzijas raidījuma nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā vai par publiski demonstrējamas kinofilmas, videofilmas vai tās fragmentu neieskaņošanu vai nedublēšanu valsts valodā, vai par oriģinālā skaņas pavadījuma nenodrošināšanu ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, ja normatīvais akts paredz šādu tulkojumu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no simt līdz divsimt latiem.

201.33 pants. Nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā

Par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, komersantu nosaukumu, kā arī pasākumu nosaukumu neveidošanu vai nelietošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz nosaukuma veidošanu un lietošanu valsts valodā, -

uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.34 pants. Zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstu neatveidošana valsts valodā vai atveidošana līdztekus valsts valodai arī svešvalodā

Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu neatveidošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šos tekstus atveidot valsts valodā, vai atveidošanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts paredz šīs informācijas atveidošanu tikai valsts valodā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

201.35 pants. Sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana

Par uzrakstu, izkārtņu, afišu, plakātu, paziņojumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šo informāciju sniegt valsts valodā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām - naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvais akts paredz ievērot šīs normas, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par Latvijā ražoto preču etiķetēs, cenu rādītājos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera sniegtās informācijas neveidošanu valsts valodā, ja šī produkcija vai preces nav paredzētas eksportam, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā gadījumos, kad līdztekus valsts valodai informācijā tiek izmantota arī svešvaloda, -

uzliek naudas sodu personām līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonām - no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

201.36 pants. Necieņa pret valsts valodu

Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

201.37 pants. Nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšana

Par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu darbinieku vai pašnodarbināto personu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem vai darba pienākumos ietilpst valsts noteiktās lietvedības kārtošana, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai pašnodarbinātajai personai no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

Četrpadsmitā "d" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kuros izpaužas necieņa pret tiesu

(Nodaļa 05.01.1993. likuma redakcijā)

201.39 pants. Necieņa pret tiesu

Par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka, personas, kas piedalās civillietā, vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai kā kārtības neievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.40 pants. Tiesas piesēdētāja kavēšana ierasties tiesā

Amatpersonai vai citai personai, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, ja tā vienalga ar kādu ieganstu kavē tiesas piesēdētāju ierasties tiesā, lai viņš pildītu savus pienākumus, -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

201.41 pants. Pasākumu neveikšana sakarā ar tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu

Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajos minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu vai iesniegumu, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.42 pants. Krimināllietā dotā personiskā galvojuma saistību pārkāpšana

Par krimināllietā drošības līdzekļa veidā dotā personiskā galvojuma rakstveida saistību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu galviniekam līdz simt piecdesmit latiem.

Par to pašu pārkāpumu, ja personiskais galvojums dots par aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo, kurš tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu, -

uzliek naudas sodu galviniekam līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

Četrpadsmitā "e" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts simbolikas lietošanā

(Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.43 pants. Latvijas valsts karoga pacelšanas veida un kārtības pārkāpšana, kā arī nepacelšana un citu valstu karogu nepacelšana

Par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit latiem.

Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, rajonu padomju, pilsētu domju vai pagastu padomju noteiktajās dienās vai gadījumos -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

201.44 pants. Necieņa pret valsts simboliem

Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

201.45 pants. Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas un realizācijas kārtības pārkāpšana

Par noteiktās Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Četrpadsmitā "f" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi iesniegumu, sūdzību un
priekšlikumu izskatīšanā valsts un pašvaldību institūcijās

(Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

201.46 pants. Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

201.47 pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtības pārkāpšana

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

201.48 pants. Iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu un faktu publicēšanas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

Četrpadsmitā "g" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi izglītības un sporta jomā

(Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001. Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2003.)

201.49 pants. Prettiesiska maksas pieprasīšana un saņemšana izglītības iestādē

Par prettiesisku maksas pieprasīšanu vai saņemšanu izglītības iestādē—

uzliek naudas sodu izglītības iestādes atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

201.50 pants. Mācību stundu slodzes pārsniegšana

Par pieļaujamās izglītojamo nedēļas mācību stundu slodzes vai dienā pieļaujamo mācību stundu skaita nelikumīgu pārsniegšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

201.51 pants. Uzņemšanas, pārcelšanas un atskaitīšanas noteikumu pārkāpšana izglītības iestādē

Par bērnu vai izglītojamo uzņemšanas vai pārcelšanas noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādē vai par izglītojamo nelikumīgu atskaitīšanu no izglītības iestādes —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

201.52 pants. Reģistrācijas, licencēšanas un akreditācijas noteikumu pārkāpšana

Par izglītības iestāžu reģistrācijas, licencēšanas vai akreditācijas noteikumu pārkāpšanu vai izglītības programmas īstenošanu bez licences vai akreditācijas —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.10.2004.)

201.53 pants. Akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšana

Par akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

201.54 pants. Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšana

Par valsts atzītu izglītības dokumentu - apliecību, atestātu vai diplomu - izsniegšanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

201.55 pants. Pedagoga privātprakse bez sertifikāta

Par pedagoga privātprakses uzsākšanu bez pedagoga privātprakses sertifikāta saņemšanas -

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

201.56 pants. Dopinga kontroles kārtības pārkāpšana

Par noteiktās dopinga kontroles kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)

201.57 pants. Izvairīšanās no dopinga kontroles

Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmas dopinga kontroles -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)

201.58 pants. Ziņu nesniegšana par dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu

Par tādu ziņu nesniegšanu, kas saistītas ar dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet amatpersonai - no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(20.03.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2003.)

201.59 pants. Studiju līguma noteikumu pārkāpšana

Par studiju līgumā obligāti ietveramo noteikumu neiekļaušanu līgumā vai studiju līgumā iekļauto noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

201.60 pants. Izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai programmai

Par izglītības programmas īstenošanu neatbilstoši licencētajai programmai —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

201.61 pants. Pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst prasībām, pieņemšana darbā un darba tiesisko attiecību turpināšana ar šādu pedagogu

Par pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pieņemšanu darbā vai darba tiesisko attiecību turpināšanu ar šādu pedagogu —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

201.62 pants. Ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšana

Par ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu atbildīgajai personai no simt līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

201.63 pants. Bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšana

Par bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam — fiziskajai personai no piecdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai — no simt līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam — fiziskajai personai no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz piecsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

201.64 pants. Izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšana

Par izvairīšanos pildīt normatīvajos aktos noteiktos izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumus —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no divsimt līdz piecsimt latiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

201.65 pants. Izglītojamo tiesību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto izglītojamo tiesību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

Piecpadsmitā nodaļa
Atbildība par citiem administratīvajiem pārkāpumiem

202.pants. Apzināti nepatiesa speciālo dienestu izsaukšana

Par ugunsdzēsības, policijas, ātrās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepatiesu izsaukšanu -

uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.08.1991., 03.11.1992. un 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

202.1 pants. Notikuma vietā uzstādīto norobežojumu patvaļīga šķērsošana, pārvietošana, bojāšana un iznīcināšana

Par notikuma vietā policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzstādīto barjeru, novilkto lenšu vai citādu norobežojumu patvaļīgu šķērsošanu vai pārvietošanu, kā arī par šo norobežojumu tīšu bojāšanu vai iznīcināšanu -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem.

(14.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

203.pants. Dzimšanas un miršanas reģistrācijas termiņu pārkāpšana

Par dzimšanas un miršanas civilstāvokļa aktu reģistrācijas termiņu neievērošanu bez attaisnojošiem iemesliem -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

204.pants. Reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču un gājienu organizēšanas vai norises kārtības neievērošana

Reliģisko organizāciju vadītājiem, kuri neievēro likumā noteikto kārtību reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču, gājienu vai citu reliģiska rakstura darbību organizēšanā vai norisē, -

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

204.1 pants. Ziņu un materiālu neiesniegšana vēlēšanu komisijām un to lēmumu nepildīšana

Par nepieciešamo ziņu un materiālu neiesniegšanu vēlēšanu komisijām, kā arī par šo komisiju lēmumu nepildīšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz piecdesmit latiem.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

204.2 pants. Aģitācijas kārtības un ierobežojumu pārkāpšana

Par likumā noteiktās vēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par likumā noteikto aģitācijas ierobežojumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit pieciem latiem.

(28.07.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

204.3 pants. Reklāmas noteikumu pārkāpšana

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

204.4 pants. Filmu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana

Par filmu un to ražošanas materiālu producēšanu izplatīšanai un izvešanai no Latvijas Republikas bez filmu producenta reģistrācijas -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Par filmu izplatīšanu bez izplatīšanas veida un darbības vietas reģistrācijas -

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par nereģistrētu filmu kopiju (videoierakstu) izplatīšanu, par filmas reģistrācijas apliecībā norādīto filmas izmantošanas tiesību neievērošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot šo filmu kopijas (videoierakstus).

Par filmas reģistrācijas apliecības saņēmēja pienākumu neievērošanu -

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

Par filmu glabāšanas un uzskaites noteikumu neievērošanu, par izplatītāja pienākumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no divsimt līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot ar pārkāpuma izdarīšanu saistītās filmu kopijas (videoierakstus).

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

204.5 pants. Izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšana

Par izložu vai azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

204.6 pants. Autortiesību un blakustiesību objektu nelikumīga izmantošana

Par autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu publiskā izpildījumā, ja nav saņemta likumā paredzētā licence, kā arī par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, ja nav veikta atlīdzības samaksa, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt piecdesmit latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

204.7 pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz astoņtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīstūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par fiziskās personas datu bloķēšanas, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanas vai iznīcināšanas rīkojuma neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad apstrādei noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

204.8 pants. Informācijas nesniegšana datu subjektam

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

204.9 pants. Fiziskās personas datu apstrāde bez reģistrēšanas

Par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par likumā noteikto reģistrējamo personas datu apstrādes grozījumu neiesniegšanu Datu valsts inspekcijai —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no astoņsimt līdz astoņtūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

204.10 pants. Informācijas nesniegšana Datu valsts inspekcijai

Par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Datu valsts inspekcijai —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

204.11 pants. Personu neakreditēšanās Datu valsts inspekcijā

Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

204.12 pants. Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības pārkāpšana

Par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām - līdz piecsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

(16.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2003.)

204.13 pants. Sociālo pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz divsimt latiem, juridiskajai personai — līdz četrsimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz trīssimt latiem, juridiskajai personai — līdz sešsimt latiem.

Par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz trīssimt latiem, juridiskajai personai — līdz sešsimt latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam — fiziskajai personai vai amatpersonai līdz četrsimt piecdesmit latiem, juridiskajai personai — līdz deviņsimt latiem.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

204.14 pants. Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizskaršana

Par ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīgu ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu ierobežotas piekļuves sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalāciju vai izmantošanu komerciāliem mērķiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot nelegālās sistēmas.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

204.15 pants. Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana

Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu —

uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz divdesmit latiem.

Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

204.16 pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšana

Par likumā noteiktā komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006. Pants stājas spēkā 01.06.2007. Sk. Pārejas noteikumus.)

204.17 pants. Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

204.18 pants. Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtības pārkāpšana

Par naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtības pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt līdz astoņtūkstoš latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

III SADAĻA
INSTITŪCIJAS, KAS PILNVAROTAS IZSKATĪT ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETAS
Sešpadsmitā nodaļa
Pamatnoteikumi

205.pants. Institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas

Administratīvo pārkāpumu lietas izskata:

1) pašvaldību administratīvās komisijas;

2) pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori;

3) pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu;

4) rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši;

5) policija un citas valsts iestādes, kas tam pilnvarotas šajā kodeksā;

6) institūcijas (amatpersonas), kuras pašvaldības dome (padome) pilnvarojusi izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2003.)

206.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pilnvaroto institūciju (amatpersonu) kompetences norobežošana

Attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

207.pants. Administratīvo komisiju izveidošanas kārtība

Pašvaldības administratīvo komisiju apstiprina attiecīgās pašvaldības dome (padome) uz savu pilnvaru laiku.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

208.pants. Administratīvo komisiju sēžu tiesīgums

Administratīvā komisija ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no tās sastāva.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

209.pants. Amatpersonu pilnvaras

To amatpersonu sarakstu, kuras šā kodeksa 205.panta 5.punktā minēto iestāžu vārdā izskata administratīvo pārkāpumu lietas, nosaka šis kodekss.

Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, var uzlikt šā kodeksa Sevišķajā daļā un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētos administratīvos sodus tām piešķirto pilnvaru ietvaros un tikai izpildot dienesta pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

Septiņpadsmitā nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietu pakļautība

210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 44., 51., 51.1, 51.2, 52., 53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.—98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.2, 103.6, 106.—107.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134.—137., 137.1, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.1 pantā, 149.32 panta septītajā daļā, 149.33 pantā, 149.36 panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā, 150.—150.3, 152., 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.5 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kuras pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1, 172.—172.2, 172.4, 173.pantā, 174.3 panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.—190., 190.2, 190.3, 190.10 —190.12, 194.3, 194.4 pantā, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona), 201.43—201.45, 201.63 un 202.—204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.2, 172.4 un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 12.06.2003., 19.06.2003., 13.03.2003., 11.12.2003., 25.03.2004., 16.10.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 20.12.2007., 17.04.2008. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

211.pants. Pagastu padomes

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

211.1 pants. Rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori

Rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori izskata šā kodeksa 51.-54., 57., 58., 66., 69., 75., 76., 89., 94.pantā (ja pārkāpumu izdarījusi persona), 100., 152.pantā (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem) un 172.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī lietas par pašvaldības domes (padomes) apstiprināto saistošo noteikumu pārkāpšanu.

Naudas sods, ko uzliek rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, nedrīkst pārsniegt simt latus.

Rajonu padomju, pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori ir tiesīgi naudas sodu līdz divdesmit latiem iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

(19.07.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

211.2 pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju (padomju) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

211.3 pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu

Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu realizē pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas). Pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas (amatpersonas) realizē kontroli arī pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 22.12.2005. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

212.pants. Nepilngadīgo lietu komisijas

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

212.1 pants. Žūpības apkarošanas komisijas

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 139.1 panta otrajā daļā, 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.15 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.4 panta otrajā daļā, 155.6, 155.8 pantā, 156.4 panta otrajā daļā, 158.1 pantā, 160.1 panta otrajā daļā, 165.4, 166.2, 166.3, 166.17, 166.21—166.25, 166.28—166.30, 167., 170.1 , 170.2 pantā, 171.panta otrajā daļā, 173.2 pantā, 174.3 panta pirmajā un otrajā daļā, 174.5, 175.—175.4, 175.8, 175.10, 176.1, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.1, 190.5, 190.6, 194.1, 200., 200.1, 201.2—201.9, 201.39—201.42, 204.1, 204.2 pantā un 204.17 pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

214.pants. Valsts policijas iestādes

Valsts policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1, 46., 109.—114.pantā, 117.1 panta pirmajā — sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9, 134.—136.pantā, 137.1 panta ceturtajā daļā, 138., 139.pantā, 139.1 panta pirmajā daļā, 148.2 pantā, 149.4—149.33 pantā, 155.4 panta pirmajā daļā, 155.15 pantā, 159.4—159.6, 166.8 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 167., 169.3, 170.1, 170.2, 170.3 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 173.panta otrajā daļā, 174.4, 179.1, 181., 183., 183.1, 202.1, 204.4, 204.6, 204.14 un 204.15 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus valsts policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo policijas pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, Ceļu policijas priekšnieki un viņu vietnieki, policijas iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības (dežūrdaļas) maiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas iestāžu vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;

2) policijas iecirkņu vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.1 panta pirmajā—sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9 un 149.4—149.33 pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus, un par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.1 panta pirmajā—sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9 un 136., 170.1 pantā un 171.panta pirmajā daļā;

3) Valsts policijas apakšvienību komandieri, viņu vietnieki, inspektori, jaunākie inspektori, kārtībnieki, Valsts policijas struktūrvienību vecākie inspektori un inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 117.1 panta pirmajā—sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9 un 149.4—149.33 pantā, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus, izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums;

4) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.4 — 149.33 pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.

(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 20.12.2007., 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

214.1 pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1 pantā, 117.1 panta pir­majā—sestajā un desmitajā daļā un 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8 pantā, 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 149.5 panta trešajā daļā, 149.10 pantā, 149.23 panta otrajā daļā, 149.29 panta otrajā daļā, 149.31 panta astotajā daļā, 155.pantā, 155.4 panta pirmajā daļā, 166.9 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 170.1 pantā, 171.panta pirmajā daļā, 172., 174.4pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.pantā, 201.35 panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.5 panta trešajā daļā, 149.10 pantā, 149.23 panta otrajā daļā, 149.29 panta otrajā daļā, 149.31 panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

(11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 14.06.2001., 19.06.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 03.07.2008., 18.12.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

214.2 pants. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izskata šā kodeksa 166.6 pantā [ja pārkāpumu izdarījusi politiskā organizācija (partija)], 166.28-166.31, 166.33 un 166.34 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vārdā ir tiesīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2004.)

215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 179. un 179.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieki — uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām līdz piectūkstoš latiem;

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību vadītāji — uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām līdz trīstūkstoš latiem;

3) pārējie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori — uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit latiem.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 108.5 pantā, 149.36 panta astotajā un devītajā daļā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.1, 155.2, 155.5, 155.6, 155.13, 156., 156.1, 156.2, 156.3 pantā, 156.4 panta pirmajā daļā, 156.5, 156.6, 159., 159.4, 159.7, 159.8, 159.9 pantā, 160.1 panta pirmajā daļā, 165.2, 166., 166.2, 166.6 pantā, 166.9 panta otrajā daļā, 166.12 panta trešajā daļā, 166.14 pantā, 166.15 panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.20, 166.27, 166.32, 169.3, 170.2, 190.7, 190.15, 201.10-201.18 un 204.18 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktori un viņu vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, -

naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu muitu priekšnieki un viņu vietnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 108.5, 190.7 un 201.10-201.18 pantā, -

naudas sodu līdz seštūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) pārējās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pilnvarotas amatpersonas -

naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 19.06.2003., 11.12.2003., 25.03.2004., 16.10.2003., 20.01.2005., 17.03.2005., 22.12.2005., 14.12.2006., 08.02.2007., 17.05.2007., 22.01.2009. un 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

215.2 pants. Latvijas Republikas Ministru Padomes Monopoldarbības uzraudzības komiteja

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

215.3 pants. Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.2, 41.3, 41.4, 41.5, 41.6 pantā, 166.7 pantā, 166.15 panta pirmajā daļā un 204.17 pantā (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem.

(25.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. un 17.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

215.4 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata šā kodeksa 155.panta pirmajā, otrajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas centra amatpersonas, kā arī 99., 155.5, 155.9, 155.10, 155.11, 155.12, 155.14 pantā, 156.panta pirmajā daļā, 156.6 pantā, 166.9 panta pirmajā un trešajā daļā, 166.10, 166.11 pantā, 166.12 panta pirmajā un otrajā daļā, 166.13 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā, 166.15 panta pirmajā daļā, 166.16, 175.9 un 204.14 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Patērētāju tiesību aizsardzības centra vārdā ir tiesīgi:

1) Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktors un viņa vietnieki — uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Patērētāju tiesību aizsardzības centra struktūrvienību vadītāji — uzlikt naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) pārējās Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas — uzlikt naudas sodu līdz trīssimt latiem.

(Trešā daļa izslēgta ar 20.12.2007. likumu.)

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā kodeksa 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

(22.06.2006. likuma redakcijā, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

215.5 pants. Akcizēto preču pārvalde

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

215.6 pants. Centrālā statistikas pārvalde

Centrālā statistikas pārvalde izskata šā kodeksa 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas par statistiskās informācijas jautājumiem (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Centrālās statistikas pārvaldes vārdā ir tiesīgi Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

215.7 pants. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda nodokļu kontroles iestādes

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

215.8 pants. Konkurences padome

Konkurences padome izskata lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 175.5 un 175.6 pantā.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

215.9 pants. Nacionālā Radio un televīzijas padome

Nacionālā Radio un televīzijas padome izskata šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā, 173.2, 175.9, 201.5 un 201.32 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un protokolu sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem.

Nacionālā radio un televīzijas padome šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

(10.04.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.05.2007., 20.12.2007. un 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

215.10 pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata šā kodeksa 148.1, 158.2, 158.3 un 158.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus līdz desmittūkstoš latiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vārdā ir tiesīga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome.

(29.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

216.pants. Dzelzceļa transporta institūcijas

Dzelzceļa transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā), 109., 110.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus dzelzceļa transporta institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, pasažieru stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, lokomotīvju (vagonu) depo priekšnieks un viņa vietnieks, ceļa distances priekšnieks, apsardzes iecirkņa (daļas) priekšnieks un viņa vietnieks -

brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt latiem;

2) ugunsdzēsības komandas daļas (sardzes) priekšnieks, nodaļas (vienības, komandas, ugunsdzēsības vilciena) priekšnieks un viņa vietnieks, ugunsdzēsības profilakses vecākais instruktors, vecākais ceļu meistars -

brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem;

3) pasažieru vilciena priekšnieks (pasažieru vilciena mehāniķis brigadieris), pasažieru vilciena kontrolieris revidents, pasažieru vilciena revidents instruktors, ceļu meistars -

brīdinājumu vai naudas sodu līdz piecpadsmit latiem.

Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz piecpadsmit latiem pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto administratīvo sodu.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995., 28.05.1997. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

216.1 pants. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata šā kodeksa 109.panta sestajā daļā, 110.1, 110.2 un 110.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktors;

2) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktora vietnieks un vecākie inspektori - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 110.2 pantā.

(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

216.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts dzelzceļa administrācija izskata šā kodeksa 110.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa administrācijas vārdā ir tiesīgs Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

217.pants. Jūras un upju transporta institūcijas

(Izslēgts ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

218.pants. Upju transporta orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

219.pants. Latvijas Mazo kuģu inspekcija

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

220.pants. Civilās aviācijas institūcijas

Civilās aviācijas institūcijas izskata šā kodeksa 111.pantā (izņemot trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā paredzētos pārkāpumus, kas izdarīti Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija), 112.-114.1, 120.panta otrajā daļā un 139.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus civilās aviācijas institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) Aviācijas departamenta direktors un viņa vietnieki - par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 113.pantā un 114.panta pirmajā daļā;

2) Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas amatpersonas - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

221.pants. Autotransporta kontroles institūcijas

Autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 135., 136., 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā daļā, 149.24 panta pirmajā, divpadsmitajā, deviņpadsmitajā un divdesmit pirmajā daļā, 149.32 panta pirmajā, septītajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 pantā, 149.35 panta sestajā un septītajā daļā, 149.36, 149.37, 149.38 un 149.39 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) Autotransporta inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki, Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītājs un viņa vietnieki — par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 136.panta otrajā daļā (par pārkāpumiem starptautiskajos pārvadājumos), 149.4 panta pirmajā daļā, 149.24 panta pirmajā, divpadsmitajā, deviņpadsmitajā un divdesmit pirmajā daļā, 149.32 panta pirmajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 pantā, 149.35 panta sestajā un septītajā daļā, 149.36, 149.37, 149.38 un 149.39 pantā;

2) Autotransporta inspekcijas nodaļu vadītāji un vecākie inspektori — par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 136.panta otrajā daļā (par pārkāpumiem starptautiskajos pārvadājumos), 149.4 panta pirmajā daļā, 149.24 panta pirmajā, divpadsmitajā, deviņpadsmitajā un divdesmit pirmajā daļā, 149.32 panta pirmajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 pantā, 149.35 panta sestajā un septītajā daļā, 149.36, 149.37 un 149.38 pantā, — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) Autotransporta inspekcijas inspektori — par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 136.panta otrajā daļā (par pārkāpumiem starptautiskajos pārvadājumos), 149.4 panta pirmajā daļā, 149.24 panta pirmajā, divpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā, 149.32 panta pirmajā un devītajā daļā, 149.33, 149.34 pantā, 149.35 panta sestajā un septītajā daļā, 149.36, 149.37 un 149.38 pantā, — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem;

4) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieki, viņu vietnieki vai pašvaldības domes (padomes) pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas) — par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta pirmajā un otrajā daļā (par pārkāpumiem autotransportā un pilsētas elektrotransportā), 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā daļā, 149.32 panta septītajā un devītajā daļā, 149.33 pantā, 149.36 (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.37 un 149.38 pantā;

5) pašvaldības domes (padomes) izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri — par pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.pantā, 136.panta pirmajā un otrajā daļā (par pārkāpumiem autotransportā un pilsētas elektrotransportā), 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā daļā, 149.32 panta septītajā un devītajā daļā, 149.33 pantā, 149.36 (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.37 un 149.38 pantā, — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.

(22.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

221.1 pants. Valsts ceļu dienesta iestādes

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

221.2 pants. Ceļu satiksmes drošības iestādes

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

221.3 pants. Satiksmes birojs

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

222.pants. Darba tiesību un tehniskie inspektori

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

223.pants. Valsts tehniskās uzraudzības iestādes

(Izslēgts ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

223.1 pants. Valsts celtniecības darbu drošības un būvnormatīvu uzraudzības iestādes

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

223.2 pants. Valsts energoinspekcija

(Izslēgts ar 17.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

224.pants. Valsts atomenerģijas darbu drošības uzraudzības orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

225.pants. PSRS Mašīnbūves ministrijas un PSRS Vidējās mašīnbūves ministrijas inspekciju orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

226.pants. Muitas iestādes

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

226.1 pants. Valsts robežsardze

Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.2 un 114.3 pantā, 115., 115.1, 116., 116.1 pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 117.1—117.11 pantā, 149.4 panta pirmajā, trešajā — piektajā un astotajā daļā, 149.5 panta pirmajā — trešajā daļā, 149.10 pantā, 149.16 panta otrajā un trešajā daļā, 149.17, 149.18 pantā, 149.24 panta pirmajā — divpadsmitajā un piecpadsmitajā — septiņpadsmitajā daļā, 149.25 panta pirmajā — piektajā daļā, 149.26 panta otrajā daļā, 149.27— 149.31, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.1, 190.13, 190.14, 194., 194.1 un 194.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts robežsardzes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki un viņu vietnieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, robežapsardzības nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, imigrācijas dienestu (nodaļu) priekšnieki, imigrācijas nodaļu norīkojuma vecākie, kuģu (kuteru) kapteiņi, kā arī valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 114.2 un 114.3 pantā).

Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

(16.10.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

226.2 pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 115.—116.4 un 117.10 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 115.—116.2, 116.4 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus:

1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 115., 115.1, 116., 116.2, 116.3 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem;

2) ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 115.—116.3 un 117.10 pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

227.pants. PSRS Aizsardzības ministrijas orgāni

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

228.pants. Veselības inspekcija

Veselības inspekcija izskata šā kodeksa 42., 43., 45., 45.1, 45.2, 45.3 , 46.1 un 46.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī 62., 63., 64., 72., 75., 76., 83. un 84.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir higiēnas prasību pārkāpumi) lietas, 88.4 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5 un 166.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas, 166.10, 166.11 pantā, 166.13 panta trešajā daļā un 175.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 166.12 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā un 166.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Veselības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki — naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Veselības inspekcijas inspektori — naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

Veselības inspekcija šā kodeksa 46.1 panta septītajā daļā un 166.13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē zāļu reklāmas noteikumu vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos) sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

(27.09.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

228.1 pants. Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija

(Izslēgts ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2007.)

228.2 pants. Valsts farmācijas inspekcija

(Izslēgts ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 05.10.2007.)

229.pants. PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS Iekšlietu ministrijas un PSRS Valsts drošības komitejas sanitārās uzraudzības medicīnas dienesti

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

230.pants. Pārtikas un veterinārais dienests

Pārtikas un veterinārais dienests izskata šā kodeksa 42.2, 46.1 (par pārkāpumiem veterināro zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu apritē), 51.3, 78.1,102., 102.2, 103.3 , 103.6, 103.9, 105., 105.5, 106., 106.1, 106.2 , 107., 108., 108.1- 108.4, 149.35 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5, 166.2 pantā, 166.9 panta pirmajā 166.9 panta pirmajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.12 panta pirmajā un otrajā daļā , 166.14 panta pirmajā daļā, 166.15 panta pirmajā daļā un 175.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pārtikas un veterinārā dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors - naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

2) valsts vecākie pārtikas inspektori un valsts vecākie veterinārie inspektori - naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) valsts vecākie sanitārie robežinspektori - naudas sodu līdz tūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

4) valsts pārtikas inspektori un valsts veterinārie inspektori - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

5) valsts sanitārie robežinspektori - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas amatpersonas ir kompetentas izskatīt šā kodeksa 42.2, 102.pantā, 102.2 panta otrajā daļā, 106., 106.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 108., 108.1, 108.3, 108.4 pantā, 149.35 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā un 166.14 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja pārkāpums izdarīts uz valsts (muitas) robežas vai muitas noliktavās.

(20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 11.12.2003., 22.12.2005., 22.06.2006., 17.05.2007. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

230.1 pants. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes valsts uzraudzības iestādes

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

230.2 pants. Sēklu kvalitātes valsts uzraudzības iestādes

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

230.3 pants. Ciltsdarba valsts inspekcija

Ciltsdarba valsts inspekcija izskata šā kodeksa 105.1 — 105.8 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Ciltsdarba valsts inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieks un daļas vadītājs — naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Ciltsdarba valsts inspekcijas inspektori — naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

230.4 pants. Valsts labības inspekcija

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

230.5 pants. Valsts augu aizsardzības dienests

Valsts augu aizsardzības dienests izskata šā kodeksa 51.2, 78.1, 101., 101.1, 102., 102.1, 102.2, 103., 103.5 un 103.7 un 103.8 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts augu aizsardzības dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts augu aizsardzības dienesta galvenie inspektori - naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;

2) Valsts augu aizsardzības dienesta vecākie inspektori un inspektori - naudas sodu līdz piecsimt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005., 22.06.2006., 17.05.2007. un 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

230.6 pants. Lauku atbalsta dienests

Lauku atbalsta dienests izskata šā kodeksa 66.1, 103.10, 103.11, 103.12 un 103.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Lauku atbalsta dienesta vārdā ir tiesīgi Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji, viņu vietnieki un Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes vadītājs.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

230.7 pants. Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

230.8 pants. Valsts labības birojs

(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1998.)

230.9 pants. Sanitārā robežinspekcija

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

230.10 pants. Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

231.pants. Vides aizsardzības valsts iestādes

Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.-53., 53.2, 54.1—69., 71., 72.-88.1, 88.4-88.6, 88.7 pantā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas direktors un direktora vietnieks —

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts vides dienesta daļas vai sektora vadītājs —

uzlikt naudas sodu līdz piectūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas valsts vides inspektors —

uzlikt naudas sodu līdz divtūkstoš latiem un piemērot konfiskāciju.

Par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 61., 82., 82.1 un 82.2 pantā, ja tos pieļāvuši peldošo līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas:

1) šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam;

2) šā panta otrās daļas 3.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem.

Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2003., 09.09.2004., 17.03.2005., 17.05.2007., 20.12.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4, 89.5 un 89.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki — naudas sodu līdz trīstūkstoš latiem;

2) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori — naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

231.2 pants. Valsts būvinspekcija un pašvaldību būvvaldes

Valsts būvinspekcija izskata šā kodeksa 64., 90., 91.pantā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 152.pantā, 166.15 panta pirmajā daļā, 175.2, 175.7 pantā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Valsts būvinspekcijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts būvinspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts būvinspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš latiem;

2) Valsts būvinspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

3) Valsts būvinspekcijas inspektori — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

(17.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

231.3 pants. Radiācijas drošības centrs

Radiācijas drošības centrs izskata šā kodeksa 87.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Radiācijas drošības centra vārdā ir tiesīgi:

1) Radiācijas drošības centra direktors, viņa vietnieks un galvenais radiācijas drošības inspektors - naudas sodu līdz piectūkstoš latiem;

2) Radiācijas drošības centra radiācijas drošības valsts inspektori - naudas sodu līdz tūkstoš latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2000.)

232.pants. Zivju aizsardzības iestādes

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

233.pants. Valsts meža dienesta amatpersonas

Valsts meža dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 53.2, 54., 54.1, 57.-57.2, 58., 66., 66.2-66.5, 67.-69., 71., 71.1, 80., 80.1, 81. un 155.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts meža dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts meža dienesta ģenerāldirektors — uzlikt naudas sodu līdz diviem tūkstošiem latu un atņemt medīšanas tiesības;

2) virsmežziņi — uzlikt naudas sodu līdz tūkstoš latiem un atņemt medīšanas tiesības;

3) mežziņi - uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

4) mežsargi - uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Valsts meža dienesta amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.2003. un 20.01.2005. likumu, kas stājas spēkā 18.02.2005.)

234.pants. Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu

Institūcijas, kas realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, izskata šā kodeksa 80. (par medību, kā arī citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu) un 80.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus ir tiesīgi to republikas un vietējo institūciju vadītāji, kas realizē resoruzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu.

(28.04.1992. likuma redakcijā)

235.pants. Sakaru institūcijas

Satiksmes ministrijas Sakaru departaments izskata šā kodeksa 145.-148., 149.-149.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Sakaru departamenta vārdā ir tiesīgs Sakaru departamenta direktors un viņa vietnieki.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

236.pants. Zemkopības ministrijas valsts tehniskās uzraudzības iestādes

(Izslēgts ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.10.2005.)

236.1 pants. Valsts proves uzraudzības inspekcija

Valsts proves uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 163.1 un 163.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī šā kodeksa 166.10 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecības jomā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts proves uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts proves uzraudzības inspekcijas struktūrvienību vadītāji un vecākie inspektori — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz četrsimt latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

236.2 pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 190.8 pantā un 190.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas vadītājs, viņa vietnieks un valsts arhīvu direktori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas inspektori un valsts arhīvu inspektori - brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt latiem.

(11.07.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

236.3 pants. Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs izskata šā kodeksa 41.1 pantā un 201.26-201.37 pantā (izņemot lietas par 201.32 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts valodas centra vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts valodas centra direktors un viņa vietnieks - naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori - brīdinājumu un naudas sodu līdz divsimt latiem.

Šajā pantā minētās amatpersonas par savas kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.

(14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003., 22.12.2005., 21.06.2007. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2009.)

236.4 pants. Valsts kontrole

Valsts kontrole izskata šā kodeksa 156.3 un 175.2 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas ar tās darbību.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kontroles vārdā ir tiesīgs valsts kontrolieris.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)

236.5 pants. Valsts kase

Valsts kase izskata šā kodeksa 159., 159.2, 159.3 un 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kases vārdā ir tiesīgs Valsts kases pārvaldnieks - naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(19.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)

236.6 pants. Valsts metroloģiskā inspekcija

(Izslēgts ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. 22.06.2006. likuma Pārejas noteikumus.)

236.7 pants. Vērtspapīru tirgus komisija

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2001.)

236.8 pants. Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 204.5 un 204.12 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos naudas sodus Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

236.9 pants. Izglītības valsts inspekcija

Izglītības valsts inspekcija izskata šā kodeksa 201.49, 201.50, 201.51, 201.52, 201.53, 201.54, 201.55, 201.56, 201.57, 201.58, 201.59, 201.60, 201.61, 201.62, 201.64 un 201.65 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Izglītības valsts inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Izglītības valsts inspekcijas vadītājs — uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem;

2) Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietnieks, departamentu direktori, daļu vadītāji — uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem;

3) galvenie valsts inspektori — uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

(22.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2006.)

236.10 pants. Datu valsts inspekcija

Datu valsts inspekcija izskata šā kodeksa 204.7, 204.8, 204.9, 204.10, 204.11 un 204.16 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Datu valsts inspekcijas vārdā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu ir tiesīgs Datu valsts inspekcijas direktors un viņa pilnvaroti darbinieki.

(13.03.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2006. Sk. Pārejas noteikumus.)

236.11 pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

Sociālo pakalpojumu pārvalde izskata šā kodeksa 204.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Sociālo pakalpojumu pārvaldes vārdā ir tiesīgs Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktors un viņa pilnvarotas amatpersonas.

(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

236.12 pants. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 172.2 un 172.3 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājs, vadītāja vietnieks — naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

2) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

(22.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2005.)

IV SADAĻA
LIETVEDĪBA ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETĀS
Astoņpadsmitā nodaļa
Pamatnoteikumi

237.pants. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās

Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. likumu)

238.pants. Lietvedības kārtība administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

238.1 pants. Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā

Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 līdz 14 gadiem.

Izņēmuma gadījumā šādu lēmumu var pieņemt desmit dienu laikā. Lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju.

Iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt augstākā iestādē trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs.

Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības nav pārsūdzams.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:

1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;

4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

7) ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;

8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;

9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994., 23.03.2000.un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

240.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas

Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

241.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atklātums

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

241.1 pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību

Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.

Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

242.pants. Prokurora uzraudzība pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās

Prokurors, veicot uzraudzību pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās, ir tiesīgs: ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu; iepazīties ar lietas materiāliem; pārbaudīt orgānu (amatpersonu) darbības likumību lietvedībā; piedalīties lietas izskatīšanā; iesniegt pieteikumus, dot atzinumus jautājumos, kas rodas lietas izskatīšanas gaitā; pārbaudīt attiecīgo orgānu (amatpersonu) piemēroto ietekmēšanas līdzekļu pareizību par administratīvajiem pārkāpumiem; iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; apturēt lēmuma izpildīšanu, kā arī veikt citas likumā paredzētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu)

243.pants. Pierādījumi

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

244.pants. Pierādījumu novērtēšana

Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

245.pants. Materiālu nodošana prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei

Ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

Deviņpadsmitā nodaļa
Protokols par administratīvo pārkāpumu

246.pants. Protokols par administratīvo pārkāpumu

Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu. Protokolu nesastāda šā kodeksa 250.pantā norādītajos gadījumos.

Protokols par administratīvo pārkāpumu ir numurēts dokuments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

247.pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.

Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Par pārkāpēju protokolā norāda viņa vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekiem — dzimšanas datumu), dzīvesvietu, citas ziņas, kurām var būt kāda nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.

Administratīvā pārkāpuma protokolu un naudas soda kvīšu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2004. Sk. 16.10.2003. likuma Pārejas noteikumus.)

248.1 pants. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana bez pārkāpēja klātbūtnes

Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

249.pants. Protokola nosūtīšana

Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam.

Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā no tā sastādīšanas brīža. Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003., 17.03.2005., 17.05.2007. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.1, 46.1 panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 101.1, 108.1 panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 135.-137., 149.22, 149.23 pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu.

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 46.1 panta septītajā daļā un 166.13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Veselības inspekcija, 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā radio un televīzijas padome.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 11.05.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 16.10.2003., 17.05.2007., 27.09.2007., 20.12.2007. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

251.pants. Pārkāpēja atvešana

Lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar sastādīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, pārkāpēju var nogādāt policijā, Zemessardzes vai Robežsardzes dienesta telpās vai pagasta valdē policists, zemessargs, robežsargs vai karavīrs.

Ja izdarīti transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumi vai kustības kārtības un drošības noteikumu pārkāpumi, kravu saglabāšanas noteikumu pārkāpumi transportā, ugunsdrošības, sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpumi transportā, pārkāpēju var nogādāt policijā uz to pilnvarota persona, ja pārkāpējam nav personas dokumentu un nav liecinieku, kuri var sniegt nepieciešamās ziņas par viņu.

Ja pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, kā arī citi likumdošanas akti par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, protokola noformēšanai (ja pārkāpēja personu nevar noskaidrot pārkāpuma vietā) vides aizsardzības valsts iestāžu, Valsts meža dienesta amatpersonas, kā arī attiecīgi pilnvarotas to iestāžu amatpersonas, kuras realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, kontroli pār dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu realizējošo citu iestāžu amatpersonas, rezervātu un citu īpaši aizsargājamo teritoriju amatpersonas, kā arī zemessargi var nogādāt pārkāpēju policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās.

Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie administratīvie pārkāpumi izdarīti valsts robežas šķērsošanas vietās vai pierobežā, pārkāpēju attiecīgajās dienesta telpās var nogādāt arī robežsargs.

Nogādāšana jāizdara iespējami īsākā laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 03.11.1992., 19.07.1995., 28.05.1997., 14.06.2001. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

Divdesmitā nodaļa
Administratīvā aizturēšana, personas, mantu un
vietas apskate un mantu un dokumentu izņemšana

(Nodaļas nosaukums 17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

252.pants. Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā

Likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu un pareizu izskatīšanu un izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.

Kārtību, kādā izdarāma administratīvā aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana šajā pantā paredzētajiem nolūkiem, nosaka šis kodekss un citi likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu.)

253.pants. Administratīvā aizturēšana

Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturēto personu; aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, par to izdara ierakstu protokolā.

Pēc personas lūguma, kura aizturēta par administratīvo pārkāpumu, par tās atrašanās vietu paziņo radiniekiem, darba vai mācību vietas administrācijai. Par nepilngadīgā aizturēšanu obligāti paziņo viņa vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

254.pants. Institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam pilnvarotas ar likumu, tas ir:

1) policijas darbinieki (amatpersonas) - ja neatļautās vietās tirgo alkoholiskos dzērienus, spirtu, ja organizē tirdzniecību neatļautās vietās, ja izdarīts sīkais huligānisms, ja notikusi ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, ja pārkāpta sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtība, ja persona bez dibināta iemesla nav ieradusies pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, ja lietoti alkoholiski dzērieni sabiedriskās vietās vai ja persona parādījusies sabiedriskā vietā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību, ja pārkāpti satiksmes noteikumi, medību, zvejas noteikumi, ja pārkāpti citi likumdošanas akti par dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu, kā arī citos likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos;

2) Valsts robežsardzes amatpersonas - ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

3) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru vai viņu vietnieku pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai pārkāpumi valsts ieņēmumu jomā;

4) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju amatpersonas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas — ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu, meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos minēto vides aizsardzības valsts iestāžu amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai;

5) lidostas aviodrošības dienests - ja izdarīti lidostas drošības noteikumu pārkāpumi;

6) Valsts elektrosakaru inspekcijas amatpersonas - ja tiek ievestas, uzstādītas, būvētas, pārdotas vai lietotas radioviļņus izstarojošas iekārtas bez Valsts elektrosakaru inspekcijas atļaujas, kā arī izdarīti citi radiosakaru noteikumu pārkāpumi;

7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņi — ja pārkāpti noteikumi par vielu, priekšmetu un izstrādājumu ienešanu un nodošanu ieslodzījuma vietā.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 09.09.2004., 17.03.2005. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var ne ilgāk kā uz trim stundām. Izņēmuma gadījumos sakarā ar sevišķu nepieciešamību likumdošanas akti var noteikt citādu administratīvās aizturēšanas ilgumu.

Ārzemniekus, kuri pārkāpuši ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai tranzīta noteikumus Latvijas Republikā, var aizturēt uz laiku līdz trim stundām, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, bet, ja nepieciešams noskaidrot pārkāpēja personu vai pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, - uz laiku līdz trim diennaktīm, divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža rakstveidā paziņojot par to prokuroram.

(Trešā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)

Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad pārkāpējs nogādāts protokola sastādīšanai, bet personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, - no atskurbšanas brīža.

Personai, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu muitas kontroles veikšanas laikā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no muitas kontroles pabeigšanas brīža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 21.12.1990., 25.09.1991., 11.07.1992., 19.01.1993., 04.11.1993., 28.07.1994., 28.05.1997., 19.06.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

256.pants. Personas un mantu apskate

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarotas policijas iestāžu, militarizētās apsardzes, civilās aviācijas, muitas iestāžu un Robežsardzes amatpersonas, bet Latvijas Republikas likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos - arī citu uz to pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarota ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.

Mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas policijas, civilās aviācijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts vides dienesta, meža sardzes, valsts medību uzraudzības iestāžu amatpersonas, Valsts vides dienesta pilnvarotas personas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas, bet likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos — arī citu tam pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Mantu, rokas bagāžas, bagāžas, medību un zvejas rīku, iegūtās produkcijas un citu priekšmetu apskate parasti notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

Par personas un mantu apskati sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai protokolā par administratīvo aizturēšanu.

Personu un mantu apskate muitas iestādēs notiek Latvijas Republikas muitas kodeksā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 28.04.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 28.05.1997., 09.09.2004., 17.03.2005., 22.06.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

256.1 pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate

Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskatē pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus.

Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.

Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu.

Ja publiski nepieejama teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu, par kuru saskaņā ar šo kodeksu var piemērot administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa apskati var izdarīt pilnvarotas Valsts policijas, Valsts robežsardzes iestāžu, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — arī citu pilnvarotu institūciju amatpersonas ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar šā panta piektajā daļā minētās iestādes pilnvarotas amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.

Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati veic īpašnieka (valdītāja, turētāja) vai tā pārstāvja, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Ja publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās veikšanas par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja lēmums nav pārsūdzams.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana

Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.1 pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas, vai Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas personas, vai Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas, vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.

(Ceturtā, piektā un sestā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu.)

Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.

Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.1988. dekrētu, 02.01.1991., 25.09.1991., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 11.04.1996., 28.05.1997., 19.06.1997., 14.10.1998., 23.03.2000., 14.06.2001., 16.10.2003., 25.03.2004., 09.09.2004., 17.03.2005., 15.09.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 20.12.2007., 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

258.pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu reibuma, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi konstatējošā pārbaude

Transportlīdzekļa vadītāju, k