1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. valsts vai privātajām zivju audzētavām (turpmāk — zivju audzētava), kas nodarbojas ar zivju vai vēžu mazuļu, nēģu vai zivju kāpuru (turpmāk — zivju mazuļi) audzēšanu ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs, īstenojot zivju resursu atražošanas valsts programmu, kā arī veic minētos pasākumus papildus zivju resursu atražošanas valsts programmai;

2.2. dabisko ūdenstilpju īpašniekiem un apsaimniekotājiem (to skaitā ūdenstilpju un rūpniecisko zvejas tiesību nomniekiem un licencētās makšķerēšanas organizētājiem), kuri organizē un veic zivju resursu atražošanas un pavairošanas pasākumus.

3. Zivju mazuļu ielaišana dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai tiek atļauta, ja:

3.1. zivju audzētava atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk — dienests) uzraudzībā un kontrolē;

3.2. dienests normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrāciju noteiktajā kārtībā ir izsniedzis dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju;

3.3. ielaišana notiek atbilstoši zivju resursu atražošanas valsts programmai, ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikumam vai pamatojoties uz valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk – institūts) sniegtajām rekomendācijām;

3.4. zivju mazuļu ievešanai no citām valstīm ir attiecīgās valsts izsniegts veterinārais sertifikāts;

3.5. jaunu, attiecīgajā dabiskajā ūdenstilpē iepriekš nedzīvojušu zivju sugu mazuļu ielaišana vai pārvietošana notiek saskaņā ar Zvejniecības likuma 22.panta pirmo daļu.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1057; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1503)

4. Īstenojot zivju resursu atražošanas valsts programmu, zivju audzētavu speciālisti pirms zivju mazuļu ielaišanas dabiskajās ūdenstilpēs veic zivju mazuļu uzskaiti audzēšanas iekārtās (audzēšanas baseinos, audzēšanas aparātos) un sastāda par to uzskaites aktu (1.pielikums).

5. Zivju audzētavas vadītājs vai īpašnieks:

5.1. ne vēlāk kā 10 dienas pirms zivju mazuļu ielaišanas informē institūtu par paredzētajiem zivju mazuļu uzskaites un ielaišanas termiņiem;

5.2. iesniedz institūtā zivju audzētavas speciālistu sastādīto zivju mazuļu uzskaites aktu;

5.3. organizē zivju mazuļu ielaišanu dabiskajās ūdenstilpēs saskaņā ar institūta ieteikumiem;

5.4. noformē aktu par zivju mazuļu ielaišanu dabiskajā ūdenstilpē, īstenojot zivju resursu atražošanas valsts programmu (2.pielikums), un aktu par zivju mazuļu transportēšanu uz ielaišanas vietu (3.pielikums);

5.5. sastāda kopsavilkuma aktu (4.pielikums) par katru ielaisto zivju mazuļu sugu un vecuma grupu.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1057; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1503)

6. Šo noteikumu 4.punktā minētās uzskaites rezultātus pārbauda zivju mazuļu uzskaites komisija (turpmāk – komisija), kuras sastāvā ir institūta, Valsts vides dienesta, reģionālās vides pārvaldes, dienesta un valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstāvji. Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1057 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1503)

7. Komisija pēc pārbaudes veikšanas sastāda inventarizācijas aktu par ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs sagatavoto zivju mazuļu skaitu, kas audzēti audzēšanas iekārtās vai audzēšanas dīķos (5. vai 6.pielikums).

8. Ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs paredzēto zivju mazuļu skaitu zivju audzētavās nosaka, izmantojot svara, tilpuma, skaitīšanas vai etalona metodi. Zivju mazuļu uzskaites metodika ir atkarīga no zivju audzēšanas apstākļiem, audzējamās zivju sugas un ielaišanai paredzēto zivju mazuļu vecuma grupas.

9. Komisija, pieņemot dīķos audzētos un ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs paredzētos zivju mazuļus, kopā ar zivju audzētavu speciālistiem saskaita visus katrā dīķī nozvejotos un ielaišanai paredzētos zivju mazuļus, izmantojot svara vai tilpuma metodi, un pēc dīķu apzvejas sastāda inventarizācijas aktu saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu.

10. Aktu par dzīvu zivju mazuļu transportēšanu uz ielaišanas vietām un zivju mazuļu ielaišanas aktu sastāda atsevišķi par katru transportēto un ielaisto zivju mazuļu partiju.

11. Zivju mazuļu inventarizācijas aktu un zivju mazuļu ielaišanas aktu sastāda divos eksemplāros. Vienu eksemplāru piecus gadus glabā zivju audzētavā, otru — institūtā.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1057; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1503)

12. Zivju audzētavas vadītājs vai īpašnieks kopsavilkuma aktu par kopējo ielaisto zivju mazuļu skaitu sastāda pēc zivju mazuļu ielaišanas sezonas beigām atsevišķi par katru zivju sugu, vecuma grupu un ielaišanas vietu. Aktu sastāda divos eksemplāros, no kuriem vienu iesniedz institūtā. Institūts akta kopiju nosūta dienesta attiecīgā rajona pārvaldei vai Rīgas pilsētas pārvaldei un Vides ministrijai.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1057 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1503)

13. Ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs paredzēto lašu un taimiņu mazuļu produkciju komisija uzskaitei pieņem, ievērojot šādas prasības:

13.1. lašu un taimiņu mazuļi ir sašķiroti pēc to svara vai garuma. Komisija neveic nešķirotu lašu un taimiņu mazuļu uzskaiti un nepieņem tos ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs;

13.2. katrā audzēšanas baseinā vai audzēšanas aparātā pirms lašu un taimiņu mazuļu ielaišanas veikta pilna to uzskaite pa svara vai garuma grupām. Uzskaiti veic zivju audzētavu speciālisti;

13.3. ņemot vērā audzēšanas iekārtās (audzēšanas baseinos, audzēšanas aparātos) audzēto lašu un taimiņu mazuļu jutīgumu pret mehānisko iedarbību, komisija pārbauda valsts vai privātās zivju audzētavas iesniegtajā uzskaites aktā norādītā zivju mazuļu skaita atbilstību faktiskajam mazuļu skaitam audzēšanas baseinos vai audzēšanas aparātos, pārskaitot izlases veidā ne vairāk par 10 % no inventarizējamo mazuļu skaita, kā arī izlases veidā pārbaudot mazuļu vidējo svaru, un par to sastāda inventarizācijas aktu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

13.4. starpība starp audzētavu speciālistu iesniegtajiem uzskaites datiem un komisijas veiktās inventarizācijas datiem attiecīgajā audzēšanas iekārtā (audzēšanas baseinā, audzēšanas aparātā) pieļaujama 1,5 % robežās.

14. Ja dabiskajās ūdenstilpēs organizē un veic zivju resursu atražošanas un pavairošanas pasākumus papildus zivju resursu atražošanas valsts programmai, jāievēro šādas prasības:

14.1. transportējot zivju mazuļus uz to ielaišanas vietu, zivju audzētava izraksta preču pavadzīmi–rēķinu un saņem dienestā šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju;

14.2. ūdenstilpes īpašnieks vai apsaimniekotājs informē attiecīgās teritorijas pašvaldību par zivju mazuļu ielaišanu ūdenstilpē;

14.3. zivju mazuļu ielaišana dabiskajā ūdenstilpē notiek ūdenstilpes īpašnieka vai apsaimniekotāja, zivju audzētavas pārstāvja, dienesta attiecīgā rajona pārvaldes vai Rīgas pilsētas pārvaldes speciālista un Vides valsts inspekcijas vai reģionālās vides pārvaldes pārstāvja, kā arī pašvaldības pārstāvja klātbūtnē;

14.4. zivju mazuļu ielaišanas vietā noformē (trijos eksemplāros) aktu (7.pielikums) par zivju mazuļu ielaišanu dabiskajās ūdenstilpēs papildus zivju resursu atražošanas valsts programmai. Aktu paraksta šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētās personas. Viens akta eksemplārs glabājas pie ūdenstilpes īpašnieka vai apsaimniekotāja, otrs — zivju audzētavā, trešo iesniedz institūtā. Aktu glabā piecus gadus;

14.5. ūdenstilpes īpašnieks vai apsaimniekotājs katru gadu līdz 1.novembrim noformē zivju mazuļu ielaišanas kopsavilkuma aktu (8.pielikums) par zivju mazuļiem, kas dabiskajās ūdenstilpēs ielaisti papildus zivju resursu atražošanas valsts programmai, norādot atsevišķi katru zivju mazuļu sugu un vecuma grupu, un iesniedz to institūtā. Institūts kopsavilkuma akta kopijas nosūta dienesta attiecīgā rajona pārvaldei vai Rīgas pilsētas pārvaldei un Vides ministrijai.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1057; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1503)