Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Sadaļā "Likumā lietotie termini":

izslēgt terminus "antropogēnā vide", "biotops", "dabas resursu izmantošanas limitēšana", "ekoloģiskā sertifikācija" un to skaidrojumus;

izteikt termina "dabas aizsardzība" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Dabas aizsardzība - vides aizsardzības sastāvdaļa, pasākumu kopums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.";

izteikt termina "vides aizsardzība" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Vides aizsardzība - pasākumu kopums vides saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.";

izteikt termina "vides monitorings" skaidrojumu šādā redakcijā:

"Vides monitorings - sistemātiski vides stāvokļa un piesārņojuma emisiju vai populāciju un sugu novērojumi, mērījumi un aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to efektivitātes kontrolei.";

papildināt sadaļu pēc termina "dabas aizsardzība" ar terminu "dabas resursi" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Dabas resursi - dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zemes dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna, kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība."

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

" 1.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

Šā likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību vides aizsardzības jomā, radot un nodrošinot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kuras uzdevumi ir šādi:

1) saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti;

2) aizsargāt cilvēku veselību;

3) nodrošināt vides aizsardzību no antropogēnās slodzes radītām ietekmēm;

4) saglabāt bioloģisko daudzveidību;

5) veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu;

6) nodrošināt vides aizsardzības prasību iekļaušanu citas nozares regulējošos normatīvajos aktos, koncepcijās, plānos un programmās;

7) nodrošināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības principu ievērošanā un vides politikas īstenošanā;

8) nodrošināt sabiedrībai iespēju brīvi saņemt vides informāciju."

3. Izslēgt 2.pantu.

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

" 3.pants. Vides aizsardzības principi

Vides politiku valstī veido, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, principu "piesārņotājs maksā", piesardzības principu un izvērtēšanas principu. Tie nosaka:

1) ilgtspējīgas attīstības princips - valsts un sabiedrība izveido tādu sociālo un ekonomisko nosacījumu sistēmu, kas paredz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošina dzīves kvalitātes uzlabošanu un pašreizējo vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai, un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu neierobežotam laika periodam;

2) princips "piesārņotājs maksā" - fiziskās un juridiskās personas sedz izdevumus, kas saistīti ar to darbības rezultātā radīta piesārņojuma izvērtēšanu, samazināšanu vai novēršanu;

3) piesardzības princips - fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums, cik iespējams, samazināt antropogēno slodzi, kas rodas vai var rasties to darbības rezultātā. Darbības ierosinātājam ir pienākums nodrošināt darbības atbilstību vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un vides politikai valstī;

4) izvērtēšanas princips - jebkuru darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti, pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai."

5. Aizstāt 5.pantā vārdus "vides valsts ekspertīze" ar vārdiem "ietekmes uz vidi novērtējums".

6. Izslēgt 6.pantu.

7. 8.pantā:

aizstāt vārdus "izdara vides valsts ekspertīzi un nosaka vides aizsardzību garantējošas prasības" ar vārdiem "nodrošina ietekmes uz vidi novērtējumu";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"- izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts nozīmes dabas rezervātu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, kultūrvēsturisko un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu izveidošanu;";

papildināt pantu ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

"- izstrādā vides politiku, kontrolē tās īstenošanu, izveido tās īstenošanai nepieciešamo institucionālo struktūru;

- izstrādā un ne retāk kā reizi piecos gados atjauno valsts vides aizsardzības programmu, kurā ietver nacionālos ilgtermiņa vides kvalitātes mērķus."

8. 9.pantā:

izslēgt 2., 3. un 8.punktu;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) izdod noteikumus par vides aizsardzību ogļūdeņražu izpētes un ieguves darbos jūrā".

9. Izslēgt 12.pantu.

10. Aizstāt 13.pantā vārdus "pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo izdarīto ekoloģisko ekspertīžu atzinumus un aptauju rezultātus par vides problēmām" ar vārdiem "pieprasīt, lai kompetentas valsts institūcijas publicē un paziņo aptaujās par vides problēmām iegūtos rezultātus".

11. Izslēgt 14.panta pirmo daļu.

12. Papildināt likumu ar 3.1 nodaļu šādā redakcijā:

" 3.1 nodaļa. Sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju un līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

17.1 pants. Vides informācija

Vides informācija ir jebkura vispārpieejama informācija rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formā par:

1) ūdeņu, gaisa, augsnes, zemes dzīļu, floras, faunas, dabas teritoriju un ainavu, bioloģiskās daudzveidības, sugu un biotopu stāvokli, kā arī informācija par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu un izmantošanu;

2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi;

3) vides aizsardzības pasākumiem, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi, arī par administratīvajiem pasākumiem, apsaimniekošanas plāniem un programmām.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām vai grupām ir tiesības saņemt no visu līmeņu valsts institūcijām un pašvaldībām to rīcībā esošo vides informāciju, arī informāciju par pieteikumiem licenču vai atļauju saņemšanai darbībām, kas var ietekmēt vides kvalitāti, lai izteiktu savu viedokli un piedalītos ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā.

Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo vides informāciju, arī informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un šo atļauju saturu, kā arī informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos.

Pieprasītājam nav jāpamato, kādam nolūkam šī informācija nepieciešama.

Ierobežojumi vides informācijas saņemšanai var būt tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī attiecībā uz informāciju par vides objektiem vai sugām un biotopiem, kuras atklāšana varētu palielināt iespēju nodarīt kaitējumu videi.

Ierobežojumu gadījumos ir jāsniedz atklātā informācijas daļa, to nošķirot no ierobežotās informācijas.

17.2 pants. Sabiedrības, valsts institūciju un pašvaldību sadarbība vides aizsardzības jomā

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz jebkuru nacionāla, reģionāla vai cita līmeņa valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju, arī uz tām institūcijām, kuras nodrošina vides aizsardzību vai pilda ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus vai kuru rīcībā ir vides informācija, bet neattiecas uz institūcijām, kuras realizē likumdošanas un tiesu varu.

Sabiedrībai, atbalstot vides aizsardzības pasākumus, ir tiesības sadarboties ar valsts institūcijām un pašvaldībām, lai nepieļautu tādas darbības (vai bezdarbību), kas pasliktina vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrība var sniegt informāciju valsts institūcijām un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu rezultātā.

Valsts institūcijas un pašvaldības veicina un nodrošina sabiedrības iesaistīšanu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī iespēju realizēt tiesības piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu sabiedriskajā apspriešanā, iesniegt attiecīgajām valsts institūcijām un pašvaldībām priekšlikumus grozījumiem un papildinājumiem ar vides aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos, kā arī piedalīties ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

17.3 pants. Valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi sabiedrības informēšanā par vides aizsardzību

Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un funkcijām apkopo un atjauno to rīcībā esošo vides informāciju.

Valsts institūcijas un pašvaldības sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir to rīcībā, kā arī norīko atbildīgos koordinatorus vai amatpersonas, kas nodrošina sabiedrības informēšanu.

Publiski pieejamā vides informācija noformējama tā, lai būtu uztverama un saprotama.

Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei:

1) informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā;

2) izveido un aktualizē publiski pieejamas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas;

3) sagatavo un publicē ziņojumus par vides stāvokli, vides politikas plānus un programmas.

17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu

Vides informācija tiek sniegta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā.

Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo koordinatoru un amatpersonu pienākums ir sniegt informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, lai noformulētu pieprasījumu, kā arī izskaidrot nepieciešamību veikt samaksu, lai saņemtu tādu informāciju, kura prasa īpašu apstrādi vai sagatavošanu.

Ja pieprasīto vides informāciju nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, valsts institūcijas un pašvaldības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā var noteikt maksu par šo pakalpojumu. Tādā gadījumā informācijas pieprasītājam paziņo, kāda maksa par papildus apstrādājamo informāciju noteikta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Nosakot maksu par vides informāciju, jāparedz iespēja noteikt atvieglojumus, kā arī atliktās vai pakāpeniskās maksāšanas iespēja.

Maksa par informācijas apstrādi vai sagatavošanu nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās attiecīgās informācijas iegūšanas, apkopošanas un tiražēšanas procesā.

17.5 pants. Sabiedrības līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā

Valsts institūcijas un pašvaldības veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrības daļai, kura vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, savlaicīgi tiktu sniegta lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija.

Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina, ka lēmumu pieņemšanā tiek izvērtēts viedoklis, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā.

Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanā un apspriešanā.

Valsts institūcijas un pašvaldības normatīvo aktu, stratēģiju, plānu un programmu sagatavošanas ietvaros izstrādā laika grafikus, paredzot sabiedrības līdzdalības iespējas, kā arī nodrošina attiecīgo projektu pieejamību sabiedrībai.

17.6 pants. Sabiedrības līdzdalība normatīvo aktu sagatavošanā

Valsts institūcijas un pašvaldības veicina sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības normatīvo aktu sagatavošanas procesā, paredzot iespēju tieši vai ar sabiedrības pārstāvju palīdzību izteikt komentārus, viedokli un iebildumus attiecībā uz normatīvā akta projektu."

13. Izslēgt 24., 27. un 28.pantu, 29.panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu, 30., 31., 32., 33., 35., 36. un 37.pantu.

14. 38.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Atbilstoši ekoloģiskās bīstamības pakāpei izšķir:

1) ekoloģiski potenciāli bīstamās situācijas;

2) ekoloģiski bīstamās situācijas;

3) ekoloģisko nelaimju situācijas.";

izslēgt trešo daļu.

15. Izslēgt 52.panta otro daļu.

16. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

" 53.pants. Videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzība

Kaitējums videi ir tādu vides izmaiņu radīšana, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un drošībai, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem un dabas mantojumam.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kas nodarījušas kaitējumu videi, ir pienākums:

1) pēc iespējas likvidēt vai arī samazināt videi nodarītā kaitējuma sekas, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi un apdraudējumu vides ilgtspējīgai attīstībai;

2) kompensēt izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu ietekmētās vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst.

Kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosaka Ministru kabinets."

17. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

" Pārejas noteikums

Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, paliek spēkā Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumi nr.266 "Noteikumi par radioaktīvo vielu drošu transportēšanu" un 1999.gada 3.augusta noteikumi nr.268 "Noteikumi par darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem", kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 27.pantu."

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 20.jūnijā.

Valsts prezidente V.VĪĶE-FREIBERGA

Rīgā 2000.gada 7.jūlijā

Likums stājas spēkā ar 2000.gada 21.jūliju

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 20.06.2000.Stājas spēkā: 21.07.2000.Zaudē spēku: 29.11.2006.Tēma:  Vides tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 252/254, 07.07.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Citi saistītie dokumenti
8721
21.07.2000
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva