Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"

Izdarīt likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums".

2. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

3. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Latvijas Republikā" ar vārdu "Latvijā".

4. 1.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ieguldījumu apliecība - pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;";

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) ieguldījuma objekts - pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, nekustamais īpašums, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;

6) sabiedrības amatpersonas - ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;";

aizstāt 7.punktā vārdus "ieguldījumu sabiedrības" ar vārdiem "ieguldījumu pārvaldes sabiedrības";

papildināt pantu ar 15. - 21.punktu šādā redakcijā:

"15) pārvaldes pakalpojumi - ieguldījumu fondu pārvalde un citi pakalpojumi, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts - valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese);

17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts - valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus;

18) kontrole - personas kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības vai koncerna līguma pamata saskaņā ar koncernus regulējošajiem normatīvajiem aktiem,

b) starp personu un komercsabiedrību pastāv šā punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecībām analoģiskas attiecības;

19) mātes sabiedrība - komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

20) meitas sabiedrība - komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

21) ciešas attiecības - divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā - tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no balsstiesībām vai pamatkapitāla, vai kontrole pār šāda apjoma balsstiesībām vai pamatkapitālu,

b) kontroles veidā,

c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā."

5.Aizstāt 2.pantā vārdu "vērtspapīriem" ar vārdiem "finanšu instrumentiem" un vārdu "vērtspapīru" - ar vārdiem "finanšu instrumentu un kapitāla".

6. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai:

1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai;

2) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk - dalībvalsts) licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā."

7. Izteikt II nodaļu šādā redakcijā:

"II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība

4.pants. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbības uzsākšana

(1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk - sabiedrība) darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.

(2) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas.

(3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk- Komisija) šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk- licence).

(4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(5) Komisija licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

5.pants. Sabiedrības darbības veidi

(1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus:

1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana;

2) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības:

a) fonda juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošana,

b) informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma,

c) fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana,

d) fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība,

e) fonda ienākuma sadale,

f) ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana,

g) norēķinu par līgumsaistībām izpilde,

h) ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana;

3) fonda mārketings (reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte u.tml.).

(2) Sabiedrība papildus šā panta pirmajā daļā minētajai darbībai drīkst veikt ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu (arī pārvaldīt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus) saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu.

(3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī nedrīkst sniegt šā panta trešajā daļā minētos blakus pakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus.

(5) Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesīga pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

6.pants. Sabiedrības atrašanās vieta un firma

(1) Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā.

(2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vai tās saīsinājums "IPS".

(3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību.

7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem un būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā

(1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona:

1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt.

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 6.punktu.

(4) Persona, kura Komisijas licencētā sabiedrībā vēlas tieši vai netieši iegūt līdzdalību, kas aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu (turpmāk - būtiska līdzdalība), vai vēlas palielināt būtiskās līdzdalības apjomu, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentu robežu vai kļūstot par sabiedrības mātes sabiedrību, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno šā likuma 10.panta otrās daļas 2.punktā minētos dokumentus un informāciju.

(5) Netieši iegūta līdzdalība ir personas iegūtās balsstiesības sabiedrībā. Balsstiesību apjomu nosaka, ņemot vērā:

1) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvušas trešās personas savā vārdā, bet šīs personas uzdevumā;

2) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē;

3) balsstiesības, kas izriet no tām trešajām personām piederošajām akcijām, ar kurām persona ir noslēgusi rakstveida līgumu par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz sabiedrības pārvaldi;

4) trešajai personai piederošas balsstiesības, ko ir tiesības izmantot personai vai personas kontrolē esošai komercsabiedrībai saskaņā ar noslēgtu rakstveida līgumu uz noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma, par atlīdzību vai bez tās;

5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām, kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma no personas, kurai akcijas pieder;

6) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no šīm akcijām izrietošās balsstiesības;

7) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs personas. Par balsstiesību iegūšanas brīdi uzskatāma līguma noslēgšanas diena;

8) balsstiesības, kas izriet no personai piederošajām akcijām, kuras tā nodevusi citai personai kā saistību izpildes nodrošinājumu. Ja nodrošinājuma turētājs ir paziņojis par vēlmi izmantot balsstiesības, kas izriet no saistību izpildes nodrošinājumam nodotajām akcijām, šīs balsstiesības uzskata par nodrošinājuma turētāja balsstiesībām;

9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā personas iegūtajām akcijām.

(6) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiskā persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem īpašniekiem, līdz tiek iegūta informācija par īpašniekiem - fiziskajām personām. Ja šādas juridiskās personas kapitāla vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstī reģistrētā fondu biržā (regulētā tirgū), kas ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šajā juridiskajā personā ir būtiska līdzdalība.

(7) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē attiecīgās personas atbilstību šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un, ja uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, pieņem lēmumu aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā un par šo lēmumu nekavējoties informē attiecīgo personu.

(8) Ja persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ir dalībvalstī reģistrēta sabiedrība vai šādas sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu sabiedrību, Komisija, izvērtējot personas atbilstību šā likuma prasībām, konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām.

(10) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi uz Komisijas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norādāms personas līdzdalības apmērs, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas.

8.pants. Sabiedrības kapitāls

(1) Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(2) Sākotnējo kapitālu veido:

1) apmaksātais akciju kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu;

2) akciju emisijas uzcenojums;

3) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezerves);

4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

5) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta ziņojums par peļņas esamību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.

(3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, sabiedrībai jānodrošina pašu kapitālā papildu summa, kuras apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(4) Neņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus, sabiedrības sākotnējais kapitāls un papildu summa nepārsniedz 10000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(5) Nosakot sabiedrības kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata:

1) sabiedrības pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot tos līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanai citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības;

2) sabiedrības pārvaldīto slēgto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības;

3) sabiedrības pārvaldītos privāto pensiju fondu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus.

(6) Neņemot vērā šajā pantā noteiktās prasības, sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par:

1) minimālo sākotnējo kapitālu;

2) 25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu (izmaksas, kas saglabājas nemainīgas neatkarīgi no sabiedrības komercdarbības apjoma) kopsummas.

(7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētās papildu summas pašu kapitālā, ja tā gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, kuru izsniegusi:

1) Latvijā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura saņēmusi licenci un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs;

2) Latvijā vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība, kura saņēmusi licenci un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs.

(8) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā savā darbībā ievēro un izpilda ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības un noteikumus par kapitāla pietiekamību, riska darījumu ierobežojumiem un konsolidēto uzraudzību.

(9) Sabiedrības pašu kapitāla aprēķina metodiku reglamentē Komisijas noteikumi.

9.pants.Prasības sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām

(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta tajā jomā, par kuru būs atbildīga;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Persona nedrīkst būt par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu šādos gadījumos:

1) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) tā ir bijusi notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja persona atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju);

3) tā ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta, bet persona nav reabilitēta);

4) tā ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci sabiedrības darbībai vai citai darbībai finanšu un kapitāla tirgū;

5) tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus sabiedrībā vai citā finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu laikā, kad attiecīgā persona pildījusi minētos pienākumus, vai tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam.

(4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Komisija ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus.

(2) Par sabiedrību un tās akcionāriem Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

1) dokuments, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

2) sabiedrības akcionāru saraksts un šādas ziņas par akcionāriem:

a) par fiziskajām personām-pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) ],

b) par juridiskajām personām-firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) dokumenti, kas apliecina sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) finanšu līdzekļu esamību un izcelsmi, lai viņi varētu veikt ieguldījumus sabiedrības kapitālā,

d) ziņas par sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam).

(3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Komisijai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas:

1) paziņojums, kuru aizpilda katrs sabiedrības padomes loceklis un katra amatpersona. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

a) sabiedrības firma un amats, uz kuru persona kandidē,

b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība,

c) izglītība (zinātniskais grāds),

d) kvalifikācijas paaugstināšana,

e) vai ir bijusi sodāmība,

f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts;

2) pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) ];

3) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

(5) Komisijai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Komisijai pēdējā gada pārskatu.

(6) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

1) organizatoriskās struktūras apraksts ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Komisijai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu;

2) vadības informācijas sistēmas apraksts;

3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenie principi;

4) finanšu risku pārvaldīšanas politikas principi;

5) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, arī fonda ieguldījumu apliecību reģistra un citu sabiedrības pārvaldīšanā esošo finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumi;

6) iekšējās revīzijas sistēmas apraksts, arī noteikumi par to, kā tiek pārbaudīti sabiedrības un tās darbinieku uz pašu rēķina veiktie darījumi un to atbilstība prasībām par interešu konfliktu novēršanu;

7) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru apraksts.

(7) Par sabiedrības plānoto darbību Komisijai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes (bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projekts, kapitāla pietiekamības aprēķina projekts, prognozēto pastāvīgo izmaksu summa gadā), tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību.

(8) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(9) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Komisijai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(10) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir:

1) dalībvalstī licencētas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) tādas sabiedrības meitas sabiedrība, kuras meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) tāda sabiedrība, kuru kontrolē persona, kas vienlaikus kontrolē citu dalībvalstī licencētu sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

11.pants. Licences izsniegšanas noteikumi

(1) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Komisija izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu. Licenci izsniedz pēc tam, kad saņemts dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(3) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) sabiedrības padomes locekļi un amatpersonas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrības kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

4) sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

(4) Ja Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas.

12.pants. Licencē noteikto pārvaldes pakalpojumu maiņa

(1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pārvaldes pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pārvaldes pakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja sabiedrība vēlas uzsākt jauna pārvaldes pakalpojuma sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu Komisijai iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) grozījumus iekšējās kontroles sistēmas aprakstos, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Lēmumu par sabiedrības licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu Komisija pieņem 15 dienu laikā pēc visu šajā likumā minēto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

13.pants. Sabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāls atbilstu šajā likumā un Komisijas izdotajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vēl vismaz viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas;

3) nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanai izstrādātie noteikumi, kā arī nosaka kārtību, kādā sabiedrības padomes locekļi un darbinieki drīkst veikt ieguldījumus sabiedrības pārvaldē esošajos ieguldījumu fondos un saņemt pārvaldes pakalpojumus šajā sabiedrībā;

4) nodrošina, lai atbilstoši tās izstrādātajiem iekšējās kontroles sistēmas noteikumiem būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam, pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām;

5) nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10gadus, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

(2) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pārvaldes pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, ka šķirti tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti pašas sabiedrības un tās klientu, arī pārvaldē esošo ieguldījumu fondu, privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas finanšu instrumenti un naudas līdzekļi;

2) pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu;

3) pirms līguma par pakalpojuma sniegšanu noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus;

4) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību;

5) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par:

1) klienta pieredzi un zināšanām par pakalpojuma sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem;

2) mērķiem, kurus klients vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem;

3) klienta finansiālo stāvokli.

(4) Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga klientam par sekām, kuras rodas tāpēc, ka sabiedrības rīcībā nav šīs informācijas.

(5) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam un vienīgi fonda ieguldītāju un citu sabiedrības klientu interesēs.

(6) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo akciju (kapitāla daļu) balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.

(7) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja tas izriet no attiecīgajiem apstākļiem. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(8) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.

(9) Sabiedrībai ir pienākums 10 dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā.

(10) Sabiedrības padomes locekļu vai amatpersonu maiņas gadījumā šīs personas stājas amatā, ja Komisija 10 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ievēlētajām (ieceltajām) personām, nav izteikusi motivētus iebildumus par šo personu atbilstību likuma prasībām.

14.pants. Interešu konflikts

(1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp:

1) sabiedrību un tās klientiem vai sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

2) sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

3) sabiedrības klientiem;

4) sabiedrības klientiem un sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem.

(2) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad sabiedrības pilnvarotā persona vienlaikus pieņem lēmumus par ieguldījumu veikšanu sabiedrības interesēs vai pati savās interesēs un fonda līdzekļu vai klientu individuālajā portfelī esošo līdzekļu ieguldīšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu intereses attiecībā uz tāda paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

(3) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem:

1) sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

2) fonda ieguldījumu un klientu (arī privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas) finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

3) finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana.

(4) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrībai jāveic attiecīgi pasākumi, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem.

(6) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts.

15.pants. Fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšana

(1) Sabiedrība uz līguma pamata var nodot tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk - fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst nodot tikai citai sabiedrībai.

(3) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst nodot sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu nodošanas citai personai sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno fonda pārvaldes pakalpojuma nodošanas līgumu. Līgumā iekļauj noteikumus par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā, kā arī šādas sabiedrības tiesības:

1) jebkurā laikā dot attiecīgā pakalpojuma sniedzējam norādījumus jautājumos, kas saistīti ar nodotā pakalpojuma sniegšanu;

2) pieprasīt nekavējoties izbeigt līgumu.

(5) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar pārvaldes pakalpojuma nodošanu ir izdarīti.

(6) Persona, kurai saskaņā ar līgumu tiek deleģētas tiesības sniegt fonda pārvaldes pakalpojumu, drīkst uzsākt pakalpojuma sniegšanu, ja Komisija 20 dienu laikā no līguma saņemšanas dienas nav cēlusi motivētus iebildumus pret to.

(7) Komisija neatļauj nodot fonda pārvaldes pakalpojumus, ja:

1) pakalpojuma nodošana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses;

2) pakalpojuma nodošana traucē Komisijai veikt sabiedrības darbības uzraudzību;

3) pakalpojuma nodošanas līgums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un nesniedz skaidru priekšstatu par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā;

4) fonda prospektā nav minēti tie pakalpojumi, kurus sabiedrība vēlas nodot citai personai;

5) pēc pakalpojumu nodošanas sabiedrība vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(8) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(9) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

16.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai

(1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Lai saņemtu Komisijas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti:

1) fonda nodošanas līgums;

2) fonda prospekta un pārvaldes nolikuma, kā arī turētājbankas līguma grozījumi vai esošā turētājbankas līguma grozījumi, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar sabiedrības maiņu.

(3) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) fonda pārvaldes nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrība, kurai tiek nodota fonda pārvalde, atbilst prasībām, kuras šajā likumā noteiktas sabiedrības kapitālam.

(4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.

(6) Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai.

17.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai

(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.

(2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:

1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās;

2) ieguldījumu fonda nosaukumu;

3) turētājbankas firmu un valdes atrašanās vietu.

(3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.

(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.

(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju.

18.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās

Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:

1) līdz ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai;

2) līdz ar licences anulēšanu;

3) ar slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulces lēmumu par sabiedrības maiņu;

4) līdz ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība;

5) ar brīdi, kad Komisija ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35.panta sesto daļu.

19.pants. Sabiedrības reorganizācija un likvidācija

(1) Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā minētos papildu noteikumus.

(3) Sabiedrību drīkst tikai pievienot citai sabiedrībai.

(4) Sabiedrības saplūšana ar citu sabiedrību vai citu komercsabiedrību nav atļauta.

(5) Sabiedrības sadalīšana ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja vismaz viena no iegūstošajām sabiedrībām ir sabiedrība.

(6) Sabiedrība nedrīkst uzsākt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem saviem klientiem."

8. 23.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) to turētājbankas darbinieku sarakstu, kuri būs atbildīgi par turētājbankas funkciju izpildi (norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo triju gadu darba pieredzi).";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija nereģistrē fondu šādos gadījumos:

1) sabiedrības pašu kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

2) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) turētājbankas darbiniekiem, kuri būs atbildīgi par turētājbankas pienākumu izpildi, nav attiecīgas pieredzes, lai nodrošinātu kvalificētu turētājbankas pienākumu izpildi;

4) fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā ir paredzēts, ka fonda ieguldījumu apliecības nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā."

9. 27.pantā:

aizstāt sestajā daļā vārdus "fonda auditori" ar vārdiem "fonda revidents";

aizstāt vienpadsmitajā daļā vārdu "auditoriem" ar vārdu "revidentam".

10. 28.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievienojams:

1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmums par nolikuma grozījumu apstiprināšanu;

2) nolikuma grozījumi (divos eksemplāros);

3) nolikuma teksts, kurā ir iekļauti grozījumi. Pilnu nolikuma tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai tikai elektroniski, nosūtot to uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(6) Komisija izskata iesniegtos grozījumus un 15dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses."

11. 33.pantā:

izteikt astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) piešķirt aizdevumus. Minētais aizliegums nav attiecināms uz aktīvu atpakaļpirkuma darījumiem, kurus ir atļauts veikt, ievērojot, ka darījumā iesaistītajam finanšu instrumentam tiek piemēroti šā likuma 66.pantā noteiktie ierobežojumi.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 25procentus no slēgtā fonda vērtības. Ja slēgtā fonda prospektā ir paredzēts ne mazāk kā 50 procentus no slēgtā fonda līdzekļiem ieguldīt nekustamajā īpašumā, sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina bez laika ierobežojuma un to kopsumma nedrīkst pārsniegt 80procentus no slēgtā fonda vērtības.";

papildināt pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst veikt ieguldījumu sabiedrības nodibinātajā ieguldījumu fondā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) akcionāram ieguldot līdzekļus fondā vai izstājoties no fonda, netiek aizskartas citu fonda ieguldītāju likumīgās intereses;

2) ieguldījumu fonda vērtība nepārsniedz desmit miljonus latu.

(15) Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedzama informācija par šāda ieguldījuma apjomu."

12. Izteikt 39.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likvidators 10 dienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu."

13. 40.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"40.pants. Turētājbankai izvirzītie vispārīgie noteikumi";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par turētājbanku var būt kredītiestāde, kurai Komisija ir izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu (arī finanšu instrumentu turēšanu).";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Turētājbanka drīkst ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir, tikai gadījumā, ja turētājbanka ir fondu pārvaldošās sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību un ir ievēroti šā likuma 33.panta četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas noteikumi."

14. Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs."

15. 51.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.";

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem arī tad, ja tās nav iekļautas regulētā tirgū.

(6) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem tikai pēc tam, kad tās iekļautas regulētā tirgū.

(7) Lai ieguldījumu apliecības iekļautu regulētā tirgū, fonda prospekts un nolikums pielīdzināmi prospektam, kas sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam."

16. Izteikt 56. un 57.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Fonda prospekts un tā grozījumi

(1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta. Atvērtajam fondam sabiedrība izstrādā un apstiprina divas fonda prospekta versijas- pilno un saīsināto fonda prospektu (turpmāk- fonda prospekts).

(2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu un potenciālo risku, kas ir saistīts ar šādu ieguldījumu.

(3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto tā informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai.

(4) Fonda prospekts stājas spēkā ar brīdi, kad fonds ir reģistrēts Komisijā.

(5) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kura tiek sniegta atbilstoši šā likuma 57.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktam, pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas sabiedrība Komisijai iesniedz:

1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par fonda prospekta grozījumu apstiprināšanu;

2) fonda prospekta grozījumus (divos eksemplāros);

3) fonda prospekta tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Pilnu fonda prospekta tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai tikai elektroniski, nosūtot to uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(6) Komisija izskata iesniegtos fonda prospekta grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Ja fonda prospektā nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības kapitālā, padomes vai amatpersonu sastāvā vai citas pārmaiņas sabiedrības vai fonda darbībā, kuras atbilstoši šim likumam ir saskaņojamas ar Komisiju, sabiedrība pēc šo pārmaiņu saskaņošanas ar Komisiju izdara attiecīgus grozījumus fonda prospektā bez iepriekšējas to reģistrācijas Komisijā un atbilstoši šā panta piektās daļas 3.punktam iesniedz Komisijai pilnu fonda prospekta tekstu.

(8) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Komisijā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem un to spēkā stāšanos.

(9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā mēnesi pēc to reģistrācijas Komisijā.

(10) Šā panta septītajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

57.pants. Fonda prospekta saturs

(1) Fonda prospektam ir titullapa. Titullapā iekļaujama šāda informācija:

1) fonda veids un nosaukums, kā arī norāde uz valsti, kurā fonds dibināts (reģistrēts);

2) fonda sabiedrības firma un juridiskā adrese;

3) fonda turētājbankas firma;

4) fonda ieguldījumu apliecību izplatītāja firma un izplatīšanas vietu adreses;

5) fonda revidenta vārds un uzvārds vai firma;

6) fonda dibināšanas datums un darbības termiņš (ja tāds paredzēts);

7) atzīme par fonda reģistrāciju Komisijā;

8) atzīme par fonda prospektā izdarītajiem grozījumiem un to spēkā stāšanās datums;

9) tās vietas adrese, kur var saņemt fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu (ja tas nav pievienots fonda prospektam), fonda gada vai pusgada pārskatus, kā arī ziņas par fonda vērtību un ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenu.

(2) Fonda prospektā ir satura rādītājs un lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums.

(3) Fonda prospekta pilnajā versijā šajā daļā minētajā secībā iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) fonda ieguldīšanas mērķis, arī finansiālais mērķis (piemēram, kapitāla pieaugums vai ienākums no ieguldījumiem), ieguldījumu politika (piemēram, ieguldījuma objektu veidi, specializācija noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos vai industriālajos sektoros), kā arī šā likuma 65.pantā noteiktā informācija;

2) fonda riska profila apraksts un ar ieguldījumiem saistītā riska analīze;

3) fonda ieguldījumu ierobežojumi un fonda pārvaldē izmantojamās ieguldīšanas prakses vai tehnikas apraksts, arī uz fonda rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība;

4) šajā likumā paredzēto fonda ieguldītāju tiesību īss skaidrojums, kā arī ieguldījumu apliecībās nostiprināto tiesību īss apraksts;

5) tipiskā ieguldītāja (ieguldītājs, kuram paredzēts fonds) raksturojums;

6) ziņas par fonda ieguldītājam piemērojamiem nodokļu un nodevu maksājumiem un to veikšanas kārtību;

7) par ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu iekasējamās komisijas naudas maksimālais apmērs (procentos no fonda daļas vērtības);

8) sabiedrībai, turētājbankai un citām fonda prospektā minētajām personām no fonda mantas izmaksājamās atlīdzības maksimālais apmērs (kopējais un katrai personai atsevišķi maksājamās atlīdzības apmērs) un aprēķināšanas kārtība, šīs atlīdzības samaksas kārtība. Maksimālo atlīdzības apmēru norāda procentos no fonda aktīvu vidējās vērtības;

9) citi iespējamie izdevumi un maksājumi, kā arī to segšanas kārtība. Atsevišķi norāda tos maksājumus, kas būs jāveic fonda ieguldītājiem personiski, un tos, kurus veiks no fonda līdzekļiem;

10) ziņas par fonda revidentu - vārds, uzvārds un sertifikāta numurs vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, reģistrācijas numurs un licences numurs;

11) ieguldījumu apliecību pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumi un kārtība;

12) apstākļi, kādos var apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;

13) ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodes un biežums, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek nodotas atklātībā;

14) fonda vērtības noteikšanas principi un noteikumi;

15) noteikumi par fonda ienākumu aprēķināšanu, izlietošanu un sadali fonda ieguldītājiem;

16) fonda pārskata gada sākums un beigas;

17) sabiedrības firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un, ja sabiedrība ir izveidojusi filiāli, tās atrašanās vietas adrese;

18) sabiedrības reģistrētā un apmaksātā kapitāla apjoms;

19) sabiedrības padomes locekļu un amatpersonu vārds, uzvārds un amats sabiedrībā, kā arī viņu pienākumi ārpus sabiedrības, ja tiem ir nozīme sabiedrības darbībā;

20) citu sabiedrības pārvaldāmo fondu, privāto pensiju fondu pensiju plānu vai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu nosaukums un īss apraksts;

21) turētājbankas firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un atrašanās vietas adrese;

22) konsultanta, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju vārds, uzvārds vai firma, reģistrācijas numurs un atrašanās vietas adrese, ja sabiedrība ir noslēgusi līgumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu fonda pārvaldē un saskaņā ar šo līgumu pakalpojuma sniedzējam atlīdzība tiek maksāta no fonda līdzekļiem. Īss attiecīgā pakalpojuma sniedzēja pamatdarbības un to pakalpojuma līguma noteikumu apraksts, kuri ir svarīgi fonda ieguldītājiem;

23) ja sabiedrība plāno kādu no fonda pārvaldes pakalpojumiem nodot trešajai personai, - norāde uz šiem pakalpojumiem un apraksts, kādā kārtībā pakalpojumi var tikt nodoti;

24) fonda iepriekšējās darbības raksturojums un finansiālo rādītāju salīdzinošā tabula par pēdējiem trim gadiem (sagatavota atbilstoši fonda pārskatu noteikumiem). Pēc šīs informācijas iekļaujams paziņojums, ka šie rādītāji nenosaka (neietekmē) turpmāko fonda darbību. Minēto informāciju var iekļaut fonda prospektā vai pievienot tam.

(4) Fonda prospekta saīsinātajā versijā informācija sniedzama iespējami vienkāršā un tipiskam fonda ieguldītājam saprotamā veidā. Fonda prospekta saīsinātajā versijā saīsinātā veidā iekļauj šā panta trešās daļas 1., 2., 5., 6., 7., 11., 12., 13. un 15.punktā minēto informāciju, kā arī papildus iekļauj šādas ziņas:

1) paziņojumu, ka pēc ieguldītāja pieprasījuma - pirms tas iesniedz pieteikumu par fonda ieguldījumu apliecību iegādi un turpmāk - bez maksas ieguldītājam tiek izsniegta fonda prospekta pilnā versija, fonda gada un pusgada pārskats;

2) uzraudzības institūcijas nosaukumu;

3) norādi par sabiedrības kontaktpersonu (atbildīgo struktūrvienību), ar kuru sazinoties fonda ieguldītājs var saņemt papildu paskaidrojošu informāciju par fonda darbību. Norāda atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu vai sabiedrības attiecīgās struktūrvienības nosaukumu, kontaktinformāciju (tālruņa numuru vai cita saziņas līdzekļa rekvizītus) un darba laiku.

(5) Slēgtā fonda prospektā papildus norāda:

1) fonda ieguldījumu apliecību emisijas cenu, apjomu un laiku;

2) fonda ieguldītāju tiesības pieprasīt ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu un piedalīties tajā;

3) ieguldītāju pilnsapulces kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(6) Fonda prospekta pielikumā pievieno fonda pēdējā gada pārskatu vai pusgada pārskatu, ja tas ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata apstiprināšanas.

(7) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības."

17. Aizstāt 60.panta trešajā daļā vārdus "Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalstī, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrēta" ar vārdiem "Dalībvalstī reģistrēta".

18. Aizstāt 62.panta pirmās daļas 1.punktā, otrās daļas 1., 2. un 4.punktā, 63.panta pirmajā daļā, 64.panta pirmajā daļā, 66.panta otrās daļas 1.punktā, 66.panta ceturtajā daļā un 68.panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas Republika, Igaunijas Republika, Lietuvas Republika, Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas dalībvalsts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvija, cita dalībvalsts" (attiecīgā locījumā).

19. Izslēgt 62.panta otrās daļas 1.punktā un 66.panta otrās daļas 3.punktā vārdus "Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas".

20. Izteikt 66.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Fonda noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku."

21. Izslēgt 68.panta piektās daļas otro teikumu.

22. 74.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "(turpmāk - fonda auditors) ";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "Fonda auditors" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Fonda revidents" (attiecīgā locījumā).

23. Aizstāt 75.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus "fonda auditora" ar vārdiem "fonda revidenta".

24. Papildināt VII nodaļu ar 75.1 un 75.2pantu šādā redakcijā:

"75.1pants. Vispārīgie noteikumi par sabiedrības pārskatiem

(1) Sabiedrība kārto savu grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu un pārskatu par citiem periodiem saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", šo likumu un normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrība par katru pārskata gadu sagatavo pārskatu. Pārskatā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumu, kā arī pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumu.

(3) Komisija atbilstoši šim likumam un starptautisko finanšu pārskatu standartiem nosaka sabiedrības gada pārskatā iekļaujamos posteņus un pārskata posteņu novērtēšanas metodiku.

(4) Ja tas nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, Komisijai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības konsolidētu gada pārskatu, kā arī pārskatu par citu periodu. Komisija nosaka minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

75.2pants. Sabiedrības gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Ja atbilstoši šim likumam sagatavotais gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, gada pārskata pielikumā iekļaujama papildu informācija.

(2) Gada pārskatu pārbauda persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus (turpmāk - zvērināts revidents). Sabiedrība 10dienu laikā pēc tās valdei adresētā zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(3) Akcionāru sapulce ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas.

(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības gada pārskatu, akcionāru sapulces protokolu par gada pārskata apstiprināšanu un zvērināta revidenta ziņojumu 10 dienu laikā pēc akcionāru sapulces, kurā gada pārskats apstiprināts, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(5) Pēc gada pārskata iesniegšanas Komisijai sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas teritorijā, ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.maijam, kā arī ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā (ja tāda ir).

(6) Ja sabiedrības gada pārskats netiek publicēts pilnībā, attiecīgajā laikrakstā nepārprotami norāda, ka tas ir saīsināts gada pārskats, kā arī to, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Publicējot saīsināto gada pārskatu, tam pievieno zvērināta revidenta atzinumu."

25. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

"VIII nodaļa. Pārvaldes pakalpojumu sniegšanas brīvība

76.pants. Latvijā licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos pārvaldes pakalpojumus, kurus tai ir atļauts sniegt Latvijā.

(2) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā norāda:

1) pārvaldes pakalpojumus, kurus paredzēts sniegt dalībvalstī;

2) dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus;

3) veidu, kādā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas).

(4) Sabiedrība, kura vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Komisija izskata iesniegumu par sabiedrības pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo sabiedrību 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu Latvijā un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija izskata šā panta septītajā daļā noteiktos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un sabiedrību 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas.

77.pants. Dalībvalstī licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība Latvijā ir tiesīga sniegt tikai tādus pārvaldes pakalpojumus, kuru sniegšanai sabiedrība saņēmusi atļauju tās izcelsmes valstī, atverot Latvijā filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(2) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle drīkst uzsākt darbību Latvijā tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai sabiedrībai ir spēkā esoša licence pārvaldes pakalpojumu sniegšanai sabiedrības izcelsmes valstī,

b) darbības programmu, kurā norādīti pārvaldes pakalpojumi, kurus sabiedrība plāno sniegt Latvijā,

c) filiāles adresi un organizatorisko struktūru,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā sabiedrība,

f) sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm sabiedrības filiālēs Latvijā un dos iespēju Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes pabeigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājušas 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēma no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šīs daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "e" apakšpunktā minētā informācija.

(4) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tās pienākums ir paziņot Komisijai par jebkurām plānotajām pārmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktu, vismaz 30 dienas pirms attiecīgo pārmaiņu īstenošanas.

(5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajā kārtībā Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai nepieciešamo informāciju un pārskatus par sabiedrības darbību Latvijā.

(6) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, laižot publiskajā apgrozībā tās pārvaldīto fondu daļas, drīkst neņemt vērā šā likuma 60.pantā noteikto kārtību, ja tā izpilda šādas prasības:

1) uzsākot fonda daļu pārdošanu, publicē paziņojumu atbilstoši šā likuma 59.pantam;

2) nodrošina, lai ieguldītāji Latvijā tiktu laikus informēti par pārmaiņām fonda un sabiedrības darbībā;

3) nodrošina, ka norēķini par fonda daļu pārdošanu un atpakaļpirkšanu tiek izpildīti;

4) pēc ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz tiem fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu latviešu valodā."

26. Papildināt likumu ar IX un X nodaļu šādā redakcijā:

"IX nodaļa. Uzraudzība

78.pants. Uzraudzības vispārīgie noteikumi

(1) Komisija ir atbildīga par tās licencēto sabiedrību uzraudzību, kā arī uzrauga turētājbankas darbību saskaņā ar šo likumu, Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un normatīvajiem aktiem, kas regulē finanšu instrumentu tirgu.

(2) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt fondu un sabiedrību dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, un aizsargāt ieguldītāju intereses.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos Komisija izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka attiecīgi normatīvie akti.

(4) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām tiesību normām, kas regulē administratīvo procesu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Tāda Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana tiesā, ar kuru tiek ierobežota sabiedrības vai turētājbankas darbība vai sabiedrības amatpersonai tiek aizliegts veikt tās pienākumus, vai sabiedrībai tiek anulēta licence, neaptur administratīvā akta izpildi.

79.pants. Sabiedrības iekšējā pārbaude

(1) Komisijai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi.

(2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Komisijas pilnvarotām personām, kuras veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi.

(3) Komisijai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu.

(4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā konstatē sabiedrības darbībā pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu.

(5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus.

(6) Par pārbaudes rezultātiem Komisija sagatavo izziņu un iepazīstina ar to sabiedrības valdi.

80.pants. Komisijas tiesības iegūt informāciju

Komisijai ir šādas tiesības:

1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no sabiedrības, turētājbankas, Latvijas Bankas, komercreģistra iestādes, sabiedrības amatpersonām, bet sabiedrības likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā - arī no likvidatoriem vai administratoriem informāciju par sabiedrības un fonda darbību;

2) rakstveidā pieprasīt, lai šā panta 1.punktā minētās personas uzrāda to rīcībā esošos dokumentus par sabiedrību un fondu.

81.pants. Komisijas tiesības pieprasīt pārvaldes institūciju sēdes sasaukšanu

Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai tiek sasaukta slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce, sabiedrības valdes vai padomes sēde vai akcionāru sapulce, iepriekš norādot darba kārtību;

2) nosūtīt savu pārstāvi, kuram ir tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, uz slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulci, sabiedrības valdes vai padomes sēdi vai akcionāru sapulci, kas sasaukta saskaņā ar šā panta 1.punktu.

82.pants. Ierobežojumi attiecībā uz tiesībām rīkoties ar banku kontiem

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda naudas plūsmu un norēķinu kontu atlikumu un dot bankām rakstveida rīkojumu uz laiku līdz 15 dienām ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda kontiem.

(2) Bankām šā panta pirmajā daļā minētie rīkojumi jāizpilda nekavējoties pēc to saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju.

(4) Pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām kontus, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības, var atbrīvot no ierobežojumiem ar Komisijas atļauju.

83.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

84.pants. Licences anulēšana

(1) Komisija ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) sabiedrība ir sniegusi Komisijai vai publiski izplatījusi nepatiesas ziņas;

2) sabiedrība nav iesniegusi grozījumus Komisijai iesniegtajos dokumentos;

3) sabiedrība, tās akcionāri, padomes locekļi vai amatpersonas neatbilst šā likuma prasībām;

4) sabiedrības kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

5) sabiedrība regulāri neievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības vai sistemātiski pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus;

6) sabiedrības darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm;

7) sabiedrība 12 mēnešu laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi šajā likumā atļauto darbību;

8) sabiedrības darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;

9) sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu;

10) sabiedrība izbeidz darbību un iesniedz Komisijai iesniegumu par licences anulēšanu;

11) sabiedrība tiek pievienota citai sabiedrībai.

(2) Ja Komisija konstatē šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, tā izsaka sabiedrībai brīdinājumu vai uzliek šā likuma 87.pantā paredzēto soda naudu un nosaka termiņu, kādā sabiedrībai jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc attiecīgā termiņa beigām sabiedrības pienākums ir iesniegt Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

(3) Ja sabiedrība tai noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos pārkāpumus, Komisija lemj par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(4) Lēmumu par licences anulēšanu, sabiedrības brīdināšanu vai soda naudas uzlikšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Komisija rakstveidā paziņo sabiedrībai triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Par licences anulēšanu tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kuras filiāle darbojas dalībvalstī vai kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Komisija īsteno sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret fonda ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

85.pants. Tādas Latvijā licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz pārvaldes pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

86.pants. Tādas dalībvalstī licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, tā pieprasa attiecīgajai sabiedrībai novērst konstatētos pārkāpumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencētā sabiedrība nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, kā arī lūdz informēt Komisiju par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja, neraugoties uz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem, dalībvalstī licencētā sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību. Šādas tiesības Komisijai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta otrajā daļā minētos pasākumus vai Latvijā nav iespējams īstenot šos pasākumus.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt pasākumus, lai novērstu Latvijā spēkā esošo iedzīvotāju likumīgās intereses aizsargājošo normatīvo aktu pārkāpumus. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai.

(5) Ja Komisija izmanto šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās tiesības un veic pasākumus, kuri paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot tās darbību Latvijā, Komisija pienācīgi pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību. Sabiedrībai Komisijas pieņemtos lēmumus ir tiesības pārsūdzēt Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Ārkārtas gadījumos Komisijai ir tiesības, neņemot vērā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

87.pants. Atbildība

(1) Komisijai ir tiesības uzlikt sabiedrībai un turētājbankai soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:

1) par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Komisijas noteikumos paredzēto dokumentu un ziņu, kā arī iesniegtajos dokumentos un ziņās izdarīto grozījumu neiesniegšanu Komisijai tās noteiktajos termiņos;

2) par nepatiesu ziņu iesniegšanu Komisijai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu;

3) par rīcību, ar kuru pārkāpti šā likuma noteikumi attiecībā uz ziņu publicēšanu;

4) par fonda mantas iegrāmatošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpšanu;

5) par ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpšanu;

6) par fonda prospektā neparedzētu maksājumu veikšanu no fonda mantas;

7) par sabiedrības vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpšanu;

8) par neziņošanu, ja konstatēti šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumu pārkāpumi;

9) par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un gada un pusgada pārskatiem;

10) par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, izņemot gadījumus, kuros pārsniegšana pieļaujama saskaņā ar šo likumu.

(2) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības.

X nodaļa. Informācijas apmaiņa

88.pants. Komisijas sadarbība ar dalībvalstu un citu valstu uzraudzības institūcijām

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par Latvijā licencētām sabiedrībām, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu sabiedrību, tās padomes vai valdes locekli vai īpašnieku.

(3) Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pildītu uzraudzības funkcijas, Komisija, noslēdzot sadarbības līgumu, drīkst apmainīties ar informāciju ar citu valstu uzraudzības institūcijām, ja tiek ievēroti šā likuma 89.panta noteikumi.

89.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, uzskata par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot šādos gadījumos:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko sabiedrība sniegusi, lai saņemtu licenci;

2) lai pārliecinātos par turētājbankas vai sabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;

3) lai piemērotu šajā likumā noteiktās sankcijas;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi neliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu, sabiedrību, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, apdrošināšanas sabiedrību, citu finanšu iestāžu un finanšu tirgus valstisko uzraudzību;

2) personām, kuras ir atbildīgas par sabiedrības, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, vai personu, kuras ir iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, likvidācijas vai maksātnespējas procedūru;

3) personām, kuras saskaņā ar uzraudzības institūcijas pilnvarojumu veic likumā noteikto sabiedrību, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu iekšējo pārbaudi vai revīziju;

4) iestādēm, kuras pārvalda ieguldītāju un noguldītāju kompensācijas shēmas, ja šāda informācija attiecīgajām iestādēm nepieciešama to funkciju veikšanai.

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai citām institūcijām, kuras ir atbildīgas par maksājumu sistēmas pārraudzīšanu, ja šāda informācija minētajām institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai klīringa sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

90.pants. Komisijas sadarbība ar Eiropas Komisiju

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai tādai sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad pēc būtiskas līdzdalības iegūšanas Latvijā licencēta sabiedrība kļūst par ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārīga rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot pārvaldes pakalpojumus vai uzsākot pārvaldes pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

(4) Komisija informē Eiropas Komisiju par darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 60.panta trešajai daļai un 86.pantam un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā."

27.Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

"17.Ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmušas licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), pārreģistrē licenci Komisijā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pārreģistrācijas iesniegumā norāda, kādus pārvaldes pakalpojumus sabiedrība vēlas veikt. Iesniegumam pievieno šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktos dokumentus vai grozījumus tajos, ja šādi dokumenti jau ir iesniegti Komisijai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un grozījumus nepieciešams izdarīt, ņemot vērā sabiedrības plānoto turpmāko darbību. Veicot licences pārreģistrāciju šajā punktā minētajā gadījumā, valsts nodeva nav jāmaksā.

18.Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā, iesniedzot dokumentus licences pārreģistrācijai, kā vienu no pārvaldes pakalpojumiem norāda ieguldītāju finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu.

19.Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrība un tās darbība atbilstu šā likuma un Valsts fondēto pensiju likuma prasībām.

20. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Komisijai to pārvaldē esošo atvērto ieguldījumu fondu prospektu saīsināto versiju. Ieguldījumu sabiedrības var piedāvāt fonda prospekta saīsināto versiju fonda ieguldītājiem, ja Komisija 20 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas nav cēlusi iebildumus par tā atbilstību šā likuma prasībām.

21.Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot) un pēc minētā datuma plāno izdarīt grozījumus to pārvaldē esoša fonda prospektā, jo mainījusies prospektā sniegtā informācija, izstrādā un iesniedz Komisijai prospekta jauno redakciju, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57.panta noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu fonda prospekta pilno versiju.

22. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai vērtspapīru tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ar šajā likumā lietoto terminu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" saprot terminu "brokeru sabiedrība" un ar terminu "ieguldījumu pakalpojumi"- terminu "starpniekdarbība".

23. Komisija līdz 2004.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina visus šajā likumā noteiktos iesniegumu un paziņojumu paraugus, publicē tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas mājas lapā internetā.

24.Gada pārskatu par 2004.gadu ieguldījumu sabiedrības sagatavo saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"."

28.Izteikt sadaļu "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām" šādā redakcijā:

"Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 85/611/EEC un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar direktīvām 88/220/EEC, 95/26/EC, 2000/64/EC, 2001/107/EC un 2001/108/EC."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 18.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 6.aprīlī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 18.03.2004.Stājas spēkā: 01.05.2004.Tēma:  Komerctiesības; Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 54 (3002), 06.04.2004.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
86642
01.05.2004
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva