Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.190

Rīgā 2004.gada 31.martā (prot. Nr.17, 63.§)

Par Nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

1. Pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 53.panta pirmo daļu, apstiprināt Nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk - plāns).

2. Par plāna ieviešanas koordināciju ir atbildīga Vides ministrijas Jūras vides pārvalde.

3. Par plānā paredzēto pasākumu izpildi, lai likvidētu naftas avāriju sekas jūrā, ir atbildīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki.

4. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem, Krīzes kontroles centram, Vides ministrijas Jūras vides pārvaldei, Vides valsts inspekcijai, Vides ministrijas reģionālajām vides pārvaldēm, Valsts robežsardzei un Katastrofu medicīnas centram līdz 2004.gada 1.septembrim izstrādāt savus rīcības plānus naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Vides ministrs R.Vējonis



Apstiprināts ar Ministru kabineta

2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.190

Nacionālais gatavības plāns naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā kopsavilkums

Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 53.panta pirmo daļu jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas noplūdes seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC konvencija), 1992.gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

Nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk - plāns) mērķis ir noteikt kārtību, kādā kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies neparedzētas naftas noplūdes jūrā gadījumā. Plāns nosaka trauksmes izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību neparedzētas naftas izplūdes gadījumā. Plāns ir piemērojams jebkuram gadījumam jūrā, kas izraisa vai draud izraisīt piesārņojumu Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (Latvijas ūdeņos) ārpus Ministru kabineta noteiktajām ostu akvatorijām.

Ja ir noticis negadījums, kura rezultātā ir radīts piesārņojums vai piesārņojuma draudi Latvijas ūdeņos, piekrastei vai jebkurām ar ūdeņiem un piekrasti saistītajām interesēm, visas plānā iesaistītās institūcijas nekavējoties veic pasākumus saskaņā ar plānu.

Par plāna izpildi atbildīgās institūcijas ir:

1) Krasta apsardze - nodrošina un koordinē piesārņojuma likvidācijas darbus (saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 53.pantu);

2) Jūras vides pārvalde - koordinē nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu (saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 8.pantu).

Plāna izpildi katra iesaistītā valsts iestāde nodrošina esošā budžeta līdzekļu ietvaros.

Lai nodrošinātu plāna izpildi atbilstoši starptautiskajos līgumos ietvertajiem kritērijiem (OPRC konvencija, Helsinku konvencija), sekmīgi veiktu avāriju seku likvidācijas operācijas un vadītu mācības, nepieciešams iegādāties daudzmērķu vides aizsardzības kuģi jeb flagmaņkuģi. Patreiz valsts rīcībā nav jūras spējīgs naftas avāriju seku likvidācijas flagmaņkuģis un Latvijai ir grūtības adekvāti piedalīties starptautiskos vides aizsardzības pasākumos ārvalstu ūdeņos (tai skaitā naftas avāriju seku likvidācijas mācībās). Kuģa iegādes izmaksas sastādīs līdz 3 000 000 latu. Kuģa iegādes projektu paredzēts iekļaut kā prioritāru Valsts investīciju programmā 2006. - 2007.gadam. Sākot ar 2008.gadu papildus kuģa uzturēšanai jāparedz 100 000 Ls gadā.

Saīsinājumu skaidrojums

AM

Aizsardzības ministrija

ARCC

Aviācijas glābšanas un koordinācijas centrs (Aviation Rescue Co-ordination Centre)

ĀSVOK

Ārkārtējo situāciju Valsts operatīvā komisija

BA

Vides padomnieks (Biological and Environmental Advisor)

CCO

Sakaru koordinators (Communication Co-ordinator)

DO

Dežūrējošā amatpersona (Duty Officer)

HELCOM

Helsinku komisija (Helsinki Commission)

IMO

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (International Maritime Organization)

IOPC

Starptautiskais naftas piesār-

FUND

ņojuma kompensācijas fonds (International Oil Pollution Compensation Fund)

JVP

Jūras vides pārvalde

KA

Krasta apsardze

KKC

Valsts kancelejas Krīzes kontroles centrs

KMC

Katastrofu medicīnas centrs

LA

Juridiskais padomnieks (Legal Advisor)

LC

Sagādes koordinators (Logistic Co-ordinator)

LJA

Latvijas Jūras administrācija

LO

Sakaru virsnieks (Liaison

Officer)

MRCC

Naftas avāriju seku likvidācijas

komiteja

jūrā komiteja

MRCC

NBS JS KA Jūras meklēšanas

Rīga

un glābšanas koordinācijas centrs Rīgā (Maritime Rescue Co-ordination Centre)

NOSC

Nacionālais komandieris notikuma vietā (National On-Scene Commander)

NBS GS

Gaisa spēki

NBS JS

Jūras spēki

NBS

Nacionālie Bruņotie spēki

OSC

Komandieris notikuma vietā (On-Scene Commander)

POLREP

Ziņojums par piesārņojumu (Pollution Report)

PR

Sabiedrisko attiecību amatpersona (Public Relations Officer)

RC

Atbildīgais komandieris (Response Commander)

SOSC

Virsvadības komandieris notikuma vietā (Supreme On Scene Commander)

SM JD

Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments

TA

Tehniskais padomnieks

(Technical Adviser)

VIDM

Vides ministrija

VRS

Valsts Robežsardze

VUGD

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

VUGD OVP

IeM VUGD Operatīvās vadības pārvalde

Plānā lietotie termini

Atbildības zona - Latvija jūras piekrastes un reaģēšanas zona.

Atbildīgais komandieris (RC) - NBS nozīmēta amatpersona, kura īsteno avāriju seku likvidācijas darbu vadību I, II un III darbības līmeņa gadījumā.

Atbildīgā izpildinstitūcija - ar šādu mērķi izveidota kompetenta institūcija, kas atbild par darbību izpildi attiecībā uz avārijas un/vai ekspluatācijas naftas piesārņojumu.

Darbības vadība - nacionālo pasākumu vispārēja koordinācija un kontrole.

Dežūrējošā amatpersona (DO) - MRCC Rīga dežūrējošais koordinators, kurš darbojas MRCC Rīga 24 stundas diennaktī.

Ekspluatācijas naftas piesārņojums - jebkurš jūras piesārņojums, ko rada kuģu, piekrastes iekārtu, jūrā nostiprinātu platformu vai pārkraušanas terminālu ekspluatācija un kurš tādējādi nav saistīts ar negadījumu.

Glābšanas darbu vadītājs (BC) - VUGD augstākā amatpersona, kura ieradusies notikuma vietā un organizē un vada neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus krastā.

Izpildes kontrole - starptautisko pasākumu vispārējā koordinācija un kontrole, ko īsteno vadošā valsts, ietverot rīkojumu došanu un apgādi ar informāciju, kas nepieciešama pasākumu īstenošanai.

Juridiskais padomnieks (LA) - Satiksmes ministrijas nozīmēta amatpersona, kura atbilstoši savai kompetencei atbild par administratīviem un juridiskiem jautājumiem avārijas seku likvidācijas pasākumos, var būt arī starptautisko Jūrlietu organizāciju eksperts.

Krasta apsardzes atbildības zona - Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto Jūras spēku pārraudzībā esošo ģeogrāfisko rajonu, kurā Krasta apsardze savas kompetences ietvaros veic ar naftas avāriju seku likvidāciju saistītos pasākumus saskaņā ar šo plānu.

Komandieris notikuma vietā (OSC) - RC nozīmēta persona, kura starptautiskā avāriju seku likvidācijas operācijā īsteno taktisko vadību jūrā un ir tieši pakļauta RC vai DO. OSC pienākums ir atbilstoši šim plānam vadīt un veikt naftas noplūdes lokalizēšanas un likvidēšanas darbus jūrā. OSC ir pakļauti visi formējumi, kas ieradušies negadījuma vietā jūrā, un nevienam no viņa pakļautībā esošajiem formējumiem, jeb cilvēkiem nav tiesības iejaukties OSC darbībā, atcelt viņa komandas un rīkojumus naftas noplūdes lokalizēšanas un likvidēšanas darbos.

Latvijas reaģēšanas zona - Latvijas ūdeņu teritorija kopā ar to Baltijas jūras un Rīgas līča daļu, par kuru noslēgta vienošanās ar kaimiņvalstīm Helsinku konvencijas kontekstā kā par Latvijas reaģēšanas reģionu.

Latvijas ūdeņi - Latvijas jurisdikcijā esošie jūras ūdeņi, tai skaitā piekrastes ūdeņi no krasta līnijas līdz krasta bāzes līnijai, ūdeņi no krasta bāzes līnijas līdz teritoriālo ūdeņu ārējai robežai un Latvijas Republikas ekskluzīvā ekonomiskā zona, izņemot Ministru kabineta noteiktās ostu akvatorijas.

MRCC komiteja - komiteja, kura tiek izveidota pie MRCC Rīga II un III darbības līmeņa gadījumā un darbojas saskaņā ar NBS izstrādāto MRCC komitejas darba kārtību.

MRCC komitejas vadītājs - NBS nozīmētais atbildīgais komandieris (RC) MRCC komitejas sasaukšanas gadījumā ir MRCC komitejas vadītājs.

Nacionālais komandieris notikuma vietā (NOSC) - RC nozīmēta persona, kura starptautiskā avārijas seku novēršanas operācijā jūrā īsteno nacionālo operatīvo vienību taktisko vadību un darbojas galvenā notikuma vietas komandiera taktiskajā vadībā. Šo posteni izveido tikai starptautisku pasākumu gadījumā.

Nacionālie resursi - visi valsts, pašvaldību un privātuzņēmumu īpašumā vai valdījumā esošie tehniskie un cilvēku resursi, kuri atbilstoši šim plānam tiek iesaistīti naftas avārijas seku likvidācijā.

Naftas produkti - visu veidu nafta, gan jēlnafta, gan jebkurš naftas produkts: mazuts, naftas atlikumi un rafinētie produkti, kā arī speciāli izstrādājumi, piemēram, Orimulsion.

Naftas piesārņojuma gadījums - gadījums vai vienas izcelsmes gadījumu virkne, kā rezultātā ir noplūduši, noplūst vai rada noplūdes draudus naftas produkti, kuri apdraud jūras vidi vai piekrastes zonu, vai citas Latvijas vai citu Baltijas jūras valstu intereses, un kas nekavējoties prasa veikt pretpasākumus un reaģēt nekavējoties.

Negadījums - notikums, kurš izraisījis piesārņojumu vai rada piesārņojuma ar naftas produktiem draudus jūrā, arī piesārņojums, kas radies ekspluatācijas laikā - ekspluatācijas naftas piesārņojums.

Operatīvā vienība - speciālistu vadīta grupa, kas spēj patstāvīgi veikt pasākumus, piemēram, ķīmiski likvidēt naftas piesārņojumu vai mehāniski norobežot naftu, savākt to un īslaicīgi uzglabāt. Operatīvās vienības strādā OSC taktiskajā vadībā. Starptautiskos pasākumos tās strādā sava NOSC vadībā.

Ostas akvatorija - ostas ūdeņi, kas atrodas Ministru kabineta apstiprinātajās ostas robežās.

Ostas pārvaldes atbildības zona - Ministru kabineta apstiprināto ostas robežu ietverto sauszemes un ūdens ģeogrāfiskais rajons, tai skaitā ostas ārējie reidi, kurā ostas pārvalde veic ar naftas avāriju seku likvidāciju saistītos pasākumus saskaņā ar ostas naftas avāriju seku likvidācijas plānu.

Pasākums - jebkurš pasākums, kas novērš, samazina vai likvidē naftas piesārņojumu vai arī ļauj kontrolēt to. Šajā kontekstā arī mērķtiecīga bezdarbība ir uzskatāma par pasākumu.

Sabiedrisko attiecību amatpersona (PR) - NBS amatpersona, kura avāriju seku likvidācijas operācijas laikā darbojas kā kontaktpersona starp MRCC komiteju un plašsaziņas līdzekļiem.

Sakaru koordinators (CCO) - MRCC Rīga amatpersona, kura avāriju seku likvidācijas operācijas laikā nodrošina visu MRCC Rīga sakaru sistēmu darbu.

Taktiskā vadība - operatīvo brigāžu, brigāžu un/vai vienību veicamo specifisko uzdevumu izpildes vadīšana un pārraudzība pasākumu ietvaros. To attiecīgajās atbildības sfērās piemēro notikuma vietas komandieri, nacionālo notikuma vietas komandieri, galveno notikuma vietas komandieri, krasta komandieri, operatīvo un citu brigāžu un vienību vadītāji.

Tehniskais padomnieks (TA) - LJA vai citu iestāžu, ministriju nozīmēta amatpersona, kura, atbilstoši savai kompetencei atbild par drošības un tehniskajiem jautājumiem avārijas seku likvidācijas pasākumos.

Vadošā valsts - 1992.gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību dalībvalsts (turpmāk - līgumslēdzējpuse), kuras reaģēšanas zonā noticis negadījums jūrā un kurai uzticēts uzņemties starptautiskas avārijas seku novēršanas operācijas vadību.

Vides padomnieks (BA) - Jūras vides pārvaldes nozīmēta amatpersona, kura II un III darbības līmenī koordinē nepieciešamo vides aizsardzības pasākumu izpildi.

Virsvadības komandieris notikuma vietā (SOSC) - vadošās valsts RC iecelta persona, kurai uzticēta starptautiskas avārijas seku likvidācijas operācijas taktiskā vadība RC pakļautībā. SOSC ieceļ tikai starptautisku pasākumu gadījumā.

1. Ievads

Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 53.panta pirmo daļu jūras negadījuma dēļ izlijušas naftas, naftas produktu noplūdes seku likvidācija Latvijas ūdeņos vai to tuvumā tiek veikta saskaņā ar 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC konvencija), 1992.gada Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) un Ministru kabineta apstiprinātu nacionālo gatavības plānu naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

Nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk - plāns) mērķis ir noteikt kārtību, kādā kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies neparedzētas naftas noplūdes jūrā gadījumā. Plāns nosaka trauksmes izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību neparedzētas naftas izplūdes gadījumā. Plāns ir piemērojams jebkuram negadījumam jūrā, kas izraisa vai draud izraisīt piesārņojumu Latvijas ūdeņos ārpus Ministru kabineta noteiktajām ostu akvatorijām.

Plāns ir izstrādāts atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, kā arī Helsinku konvencijai, OPRC konvencijai, 1973.gada Starptautiskajai konvencijai par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada Protokolam (MARPOL konvencija), 1969.gada Starptautiskajai konvencijai par iejaukšanas tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā.

2. Pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei un rezultatīvie rādītāji to novērtēšanai

2.1. Ja ir noticis negadījums, kura rezultātā ir radīts piesārņojums vai piesārņojuma draudi Latvijas ūdeņos, piekrastei vai jebkurām ar ūdeņiem un piekrasti saistītajām interesēm, visas plānā iesaistītās institūcijas nekavējoties veic pasākumus saskaņā ar šo plānu.

2.2. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzi, (turpmāk - Krasta apsardze) veic pasākumus, lai likvidētu kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos. Krasta apsardze izvirzīto mērķu sasniegšanai veic pasākumus atbilstoši 4.punktam "Rīcības pamatnostādnes".

2.3. Naftas noplūdes seku likvidācija balstās uz konkrēti izstrādātu biotopu izplatības areālu piesaistes modeli atkarībā no šādiem mainīgiem faktoriem:

2.3.1. naftas piesārņojuma vieta;

2.3.2. naftas piesārņojuma apjoms un tā nozīmīgums (pirmais, otrais un trešais darbības līmenis - atbilstoši šī plāna 3.daļu);

2.3.3. naftas piesārņojuma konkrētās ķīmiskās un fizikālās īpašības;

2.3.4. naftas piesārņojuma plankuma dreifs;

2.3.5. straumes ātrums un virziens;

2.3.6. gadalaiks;

2.3.7. meteoroloģiskie apstākļi;

2.3.8. materiāltehnisko un cilvēku resursu izvietojums un to transportēšanas iespējas;

2.3.9. optimālākais veicamo operāciju laika grafiks.

2.4. Prioritārie pasākumi naftas piesārņojuma tālākas izplatīšanās ierobežošani ir naftas produktu mehāniskā savākšana ar naftas savācējiem vai skimmeriem, norobežojot piesārņojumu ar bonām. Plānojot reaģēšanu uz naftas noplūdēm JVP sastāda jūtīgo zonu kartes balstoties uz tās rīcībā esošo pret naftas piesārņojumu jūtīgo Latvijas piekrastes areālu kartēšanas shēmu. Papildus skat. Starptautiskās Jūras organizācijas (IMO) Rezolūciju A.927(22): Vadlīnijas īpašo rajonu un īpaši jutīgu jūras teritoriju noteikšanai (Guidelines for the Designation of Special Areas and the Identification of Particularly Sensitive Sea Areas). Lai nepieļautu īpaši jūtīgu jūras piekrastes rajonu piesārņošanu ar naftas produktiem, izņēmuma gadījumos, saņemot atļauju no JVP, ir pieļaujama ķīmisko vielu izmantošana, kas veicina naftas sadalīšanos, vai absorbentu izmantošana.

2.5. Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā attiecīgās Latvijas ostas akvatorijā pieejams attiecīgās ostas pārvaldē un šo plānu kopijas glabājas MRCC Rīga un JVP. Par jebkādām izmaiņām šajos plānos attiecīgā ostas pārvalde nekavējoties informē MRCC Rīga un JVP. Tipveida prasības gatavības plāniem naftas produktu piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs un terminālos iekļautas šī plāna 1.pielikumā.

2.6. Operatīvo grupu, personāla un aprīkojuma iesaistīšana

2.6.1. Jūras spēku Krasta apsardzes operatīvās vienības nodrošina gatavību startēt no savām bāzēm 2 stundu laikā no trauksmes signāla saņemšanas brīža. NBS sastāda operatīvo vienību, to rīcībā esošā aprīkojuma un izvietojuma vietu sarakstu, kuru iesniedz JVP saskaņā ar šī plāna 13.punktā minētajiem termiņiem.

3. Darbības līmeņi

3.1. (I) Pirmais darbības līmenis saistās ar gatavību un pasākumiem pret maza mēroga noplūdēm, kuru sekas iespējams likvidēt ar ierobežotiem nacionālajiem resursiem vai pat atsevišķas ostas vai naftas pārkraušanas iekārtas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Pirmā līmeņa kritēriji: līdz 10 t (tonnas), atkarībā no izplūdušās naftas īpašībām.

3.2. (II) Otrais darbības līmenis saistās ar gatavību un pasākumiem naftas noplūdēm, kas prasa ievērojamus nacionālos resursus un/vai vairāku aprīkojuma vai personāla avotu koordināciju. II darbības līmenis tiek noteikts noplūdes apjomiem, kuri pārsniedz I darbības līmeņa kritērijus.

3.3.(III)Trešais darbības līmenis saistās ar tādām noplūdēm, kuru seku likvidācijā tiek iesaistīti visi iespējamie nacionālie resursi un pastāv iespēja pieprasīt divpusēju vai daudzpusēju starptautiskās palīdzības iesaistīšanu. III darbības līmenī var tikt izsludināta ārkārtēja situācija saskaņā ar Nacionālo drošības likumu.

I, II un III darbības līmeņa kritēriji noteikti 2. pielikumā.

4. Rīcības pamatnostādnes

4.1. Kuģa avārijas gadījumā NBS vienības veic avārijas vietas un kuģa norobežošanu ar peldošo aizsargbarjeru - bonām, iepriekš izvērtējot šīs rīcības lietderību MRCC komitejā.

4.2. Kuģa glābšanas darbus, naftas produktu turpmākās izplūdes novēršanu, kuģa noņemšanu no sēkļa un citus ar avāriju saistītos jautājumus MRCC komiteja risina pārrunu ceļā ar avarējušā kuģa kapteini, kuģa klasifikācijas un apdrošināšanas sabiedrību, ņemot vērā šo organizāciju intereses.

4.3. Saņemot ziņojumu par naftas produktu noplūdi MRCC Rīga un JVP veic naftas plankuma dreifa modelēšanu, pēc nepieciešamības sazinoties ar Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru. MRCC rīcībā jābūt informācijai par laika apstākļiem un prognozi vismaz turpmākajām 48 stundām. NBS KA operatīvajām vienībām uzsākot avāriju seku likvidācijas pasākumus MRCC Rīga personāls vadās pēc naftas plankuma dreifa modelēšanas rezultātiem, kuri iegūti ņemot vērā laika apstākļu prognozi.

4.4. Operatīvajām vienībām veicot avāriju seku likvidāciju vienīgā darba metode ir mehāniskā naftas produktu vākšana. Atļauju citu darba metožu izmantošanai sniedz JVP.

4.5. Gadījumos, kad nav iespējams nekavējoties saņemt šādu atļauju, bet kavēšanās rada draudus cilvēku dzīvībai, par nepieciešamību pielietot nemehānisko naftas piesārņojuma seku likvidācijas metodi nekavējoties jāziņo JVP, pievienojot visu informāciju par esošo situāciju.

4.6. Gadījumos, kad seku likvidācija jūrā vai gar krasta līniju nav bijusi sekmīga vai kad jūras piesārņojums nav savlaicīgi pamanīts, visi ziņojumi par novēroto piekrastes zonas piesārņojumu nekavējoties jānodod JVP.

4.7. Piesārņojuma seku likvidēšana notiek saskaņā ar šī plāna 3. pielikuma Operatīvo shēmu.

5. Sabiedrības informēšana un attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem

5.1. RC nozīmē sabiedrisko attiecību amatpersonu (PR), kura atbild par sabiedrības informēšanu, un nodrošina tālruņa līniju, kura atvēlēta sakariem ar plašsaziņas līdzekļiem.

5.2. Sabiedrisko attiecību amatpersona tiek nozīmēta tad, kad gaidāms plašsaziņas līdzekļu intereses pieaugums līdz tādiem apmēriem, ka tas rada traucējumus MRCC Rīga vai MRCC Komitejai efektīvi veikt pasākumus, īpaši II un III darbības līmeņa situācijās. Sabiedrisko attiecību amatpersona ir pastāvīgi pieejama plašsaziņas līdzekļiem un informāciju nodod saskaņā ar izziņotu grafiku regulārās preses konferencēs.

5.3. Naftas noplūdes gadījumos, kuri izraisa paaugstinātu interesi plašsaziņas līdzekļos, paziņojumi tiek gatavoti un izplatīti vismaz reizi dienā. Pirms izplatīšanas katrs paziņojums jāapstiprina RC.

III darbības līmeņa gadījumā NBS organizē preses konferences.

III darbības līmeņa gadījumā PR iekārto preses centru. Centrs tiek ierīkots no MRCC komitejas šķirtā ēkā un tiek nodrošināts ar tālruņa, faksa un interneta sakariem.

6. Ziņojumi par piesārņojumu

6.1. Par ziņojumu novērtēšanu un nodošanu tālāk atbild MRCC Rīga.

Naftas piesārņojuma gadījumos, kas atbilst II un III darbības līmenim, kā arī situācijās, kad ir apdraudētas citu Baltijas jūras piekrastes valstu intereses, MRCC komitejas nozīmēta MRCC Rīga persona nosūta POLREP ziņojumu atbilstoši Helsinku komisijas Rokasgrāmatā "Par sadarbību naftas piesārņojuma seku likvidācijā" noteiktajam Starptautisko sakaru centru sarakstam, izmantojot MRCC Rīga sakaru sistēmu.

6.2. Ziņojumu par piesārņojumu sastāda saskaņā ar šī plāna 4.pielikumu.

6.3. Pēc ziņojuma saņemšanas nepieciešams:

6.3.1. novērtēt ziņojuma avotu;

(ziņotāja pieredze, kā precīzi nodot redzēto, mēdz būt visai dažāda, kas bieži vien noved pie stāvokļa smaguma pārspīlējumiem),

6.3.2. ja vajadzīgs, kontaktēties ar ziņotāju tālākai iztaujāšanai;

6.3.3. pārbaudīt, vai nav saņemts viltus ziņojums;

(piem., viela nav naftas produkts; plankumu rada zemo mākoņu ēna vai piejūras ūdens ar paaugstinātu smilšu suspensiju, medūzas, putekšņi, straumju robežšķirtne),

6.3.4. pārbaudīt paziņoto piesārņojumu un veikt tā monitoringu ar:

6.3.4.1. aktīviem līdzekļiem, kas nozīmē rīcību pārbaudes un monitoringa nolūkā, vai:

6.3.4.2. pasīviem līdzekļiem, kas nozīmē, ka gadījuma novērotājiem (kuģiem, lidaparātiem) lūdz garāmbraucot pievērst uzmanību novērojamajam apgabalam.

6.4. Ziņošanas kārtība piesārņojuma gadījumā tiek nodrošināta saskaņā ar šī plāna 5.pielikumu "Trauksmes un ziņošanas kārtība". Ziņojumu iedala sākotnējos un precizētajos ziņojumos:

6.4.1. sākotnējais ziņojums par piesārņojumu, ko sniedz negadījumā iesaistītā kuģa kapteinis, garāmejošs kuģis, vai jebkura persona, kas ierauga piesārņojumu, ietver pēc iespējas vismaz šādu informāciju:

6.4.1.1. piesārņojuma avots, cēlonis, vieta, apjoms;

6.4.1.2. piesārņojošo vielu tips;

6.4.1.3. vai noplūde ir apturēta.

6.4.2. precizētais ziņojums par piesārņojumu, ko sagatavo atbildīgās personas (kuģa kapteinis, NBS JS vai cita operatīvās pārbaudes veicēja atbildīgā persona), ietver šādu informāciju:

6.4.2.1. noplūdes vieta un laiks;

6.4.2.2. piesārņojuma avots - kuģa nosaukums, pazīšanas signāls, karogs, kuģa īpašnieks, reģistrācijas osta, kuģa tips un lielums, kravas tips, citu uz kuģa esošo piesārņotāju tips, to kopējais daudzums un novietojums;

6.4.2.3. cita piesārņojuma avota dati;

6.4.2.4. izplūdušo naftas produktu veids un daudzums;

6.4.2.5. vai noplūde ir apturēta;

6.4.2.6. meteoroloģiskie apstākļi (vēja un straumes virziens un ātrums);

6.4.2.7. naftas plankuma pārvietošanās;

6.4.2.8. negadījuma vietā veiktie pasākumi;

6.4.2.9. kāda papildus palīdzība nepieciešama (piemēram, ārsts, ūdenslīdēji).

6.4.3. Kad kuģis vai peldlīdzeklis ir identificēts kā piesārņotājs, sākotnēji par to jāievāc šāda informācija:

6.4.3.1. nosaukums, valsts piederība un reģistrācijas osta;

6.4.3.2. kuģa tips un lielums;

6.4.3.3. kuģa bojājumi;

6.4.3.4. kravas tips, kopējais daudzums un novietojums;

6.4.3.5. degvielas marka un citu uz kuģa esošo piesārņojošo vielu tips, kopējais daudzums un novietojums;

6.4.3.6. noplūdušās naftas novērtētais daudzums;

6.4.3.7. naftas noplūdes avota izvietojums uz kuģa korpusa, noplūdes laiks un apstākļi (piem., vietas, no kurām nafta noplūdusi);

6.4.3.8. turpmākas noplūdes iespējamības izvērtējums;

6.4.3.9. pašreizējie hidrometeoroloģiskie apstākļi jūrā;

6.4.3.10. īpašnieka vārds, apdrošinātājs un vietējais aģents;

6.4.3.11. sazināšanās iespējas (frekvences, pazīšanās signāli utt.).

6.5. Līdzīgu informāciju jāievāc arī gadījumā, ja piesārņotājs nav kuģis.

6.6. Balstoties uz saņemto informāciju par noplūdušās naftas tipu, jāizvērtē rīcībā esošā informācija par naftas produktu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, lai prognozētu notikuma attīstību un veiktu pasākumus. Īpaša uzmanība jāpievērš kuģa degvielas izvietojumam un apjomam.

6.7. Jāveic naftas plankuma turpmākās pārvietošanās prognoze un jānosaka piesārņojuma apdraudētās zonas.

6.8. Ziņojumi ārvalstīm

Ziņojumus ārvalstīm naftas piesārņojuma situācijā, lai brīdinātu, informētu par negadījumu, palīdzības lūgumu un citos gadījumos pēc MRCC komitejas norādījuma sastāda un nosūta MRCC komitejas nozīmēta atbildīga persona saskaņā ar šī plāna 6.pielikumu un punktu 2.1.

7. Tiešā vadība un kontrole

7.1. NBS nozīmēta amatpersona - Atbildīgais komandieris (RC), saņemot ziņojumu par naftas noplūdi, rīkojas saskaņā ar 5. pielikumu un ir tieši atbildīgs par jebkura, saskaņā ar šo Plānu uzsāktā pasākuma pienācīgu izpildi, līdz ar to ir visu ar Plāna izpildi saistīto operāciju vadītājs. Nepieciešamības gadījumā RC ir tiesības iesaistīt padomnieku no jebkuras Plānā iesaistītās institūcijas.

7.2. Atkarībā no situācijas un darbības līmeņa MRCC Rīga personālu papildina ar zemāk uzskaitītajiem personāla locekļiem, kas ir iepriekš nozīmēti katrā no Plānā iesaistītajām institūcijām:

7.2.1. Tehniskais padomnieks (TA);

7.2.2. Sakaru koordinators (CCO);

7.2.3. Juridiskais padomnieks (LA);

7.2.4. Sabiedrisko attiecību amatpersona (PR).

7.3. II darbības līmeņa gadījumā, komandieri notikuma vietā (OSC), nacionālie komandieri notikuma vietā (NOSC starptautiskos pasākumos), virsvadības komandieris notikuma vietā (SOSC - gadījumā, ja Latvija nozīmēta par vadošo valsti starptautiskos pasākumos) tieši pakļaujas RC vadībai un kontrolei.

7.4. I, II un III darbības līmeņa tiešās vadības un kontroles diagramma dota attiecīgi 7. pielikuma 1. un 2.tabulā.

7.5. Sadarbības un koordinācijas diagramma dota 7. pielikuma 3.tabulā.

7.6. MRCC Rīga novērtē un nosaka piesārņojuma raksturu, apjomu un iespējamās sekas un nodrošina operatīvās darbības piesārņojuma seku likvidēšanai atbilstoši šī Jūras spēku izstrādātiem darbu aprakstiem un šī plāna 3. Pielikumam. Ja ir skartas vai apdraudētas citas valsts intereses, MRCC Rīga informē šīs valsts attiecīgos dienestus, atbilstoši Helsinku komisijas Rokasgrāmatā "Par sadarbību naftas piesārņojuma seku likvidācijā" noteiktajam Starptautisko sakaru centru sarakstam un 6.pielikumam.

7.6.1. MRCC Rīga darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 2.decembra noteikumiem Nr.674 "Noteikumi par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā".

7.7. MRCC komiteja tiek izveidota saskaņā ar šo plānu un darbojas saskaņā ar NBS izstrādāto MRCC komitejas darba kārtību. Tās galvenais uzdevums ir palīdzēt KA operatīvos un administratīva rakstura jautājumos realizēt naftas avāriju seku likvidācijas operācijas II un III darbības līmeņa gadījumā. MRCC komitejas vadītāja funkcijas pilda NBS nozīmētais RC.

7.7.1. MRCC komitejas sastāvā ir atbildīgas personas no JS, NBS, JVP, VUGD, GS, Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldēm, kā arī, ja nepieciešams, tiek piesaistītas amatpersonas no citām ostām un institūcijām noteiktu uzdevumu izpildes nodrošināšanai. Termiņi atbildīgo personu nozīmēšanai minēti šī Plāna 13.4.punktā.

7.8. Dežūrējošās amatpersonas (DO) rīcība

7.8.1. MRCC Rīga dežurējošā amatpersona (DO) pieņem ziņojumus par piesārņojumu ar naftas produktiem 24 stundas diennaktī.

DO atbild par šo ziņojumu tūlītēju nodošanu tālāk atbildīgajam komandierim (RC).

7.8.2.DO strādā ar visiem MRCC Rīga rīcībā esošiem sakaru līdzekļiem, saņem un izplata visus ienākošos paziņojumus un nosūta visus izejošos paziņojumus par naftas piesārņojuma seku likvidācijas darbībām.

7.8.3. Pēc ziņojuma par naftas piesārņojumu saņemšanas un tā izvērtēšanas, DO nekavējoties:

7.8.3.1. nosūta tuvāko KA kuģi, vai citu iespējamo kuģi (lidaparātu) pārbaudīt šo faktu;

7.8.3.2. par situāciju ziņo RC vai personai, kura viņu aizvieto;

7.8.3.3. nodibina sakarus ar avarējušo kuģi vai personu, kura ziņojusi par naftas piesārņojuma gadījumu;

7.8.3.4. pieprasa precizēto ziņojumu no kuģa vai lidaparāta, kas nosūtīts saņemtā ziņojuma pārbaudei;

7.8.3.5. veic sākotnējo piesārņojuma un darbības līmeņa novērtēšanu;

7.8.3.6. pieprasa no KA vai cita informācijas avota precizētu informāciju par notikušo naftas piesārņojuma gadījumu;

7.8.3.7. ja informācija par piesārņojumu apstiprinās, informē RC;

7.8.3.8. ja piesārņojums pēc DO novērtējuma kvalificējams kā otrā vai trešā darbības līmeņa piesārņojums, izsauc MRCC komitejas vadītāju un pēc viņa norādījuma arī citus MRCC komitejas locekļus;

7.8.3.9. izsauc plānā iesaistītās institūcijas un informē tās par notikušo naftas piesārņojumu un dod tām konkrētus uzdevumus piesārņojuma likvidācijas uzsākšanai;

7.8.3.10. sastāda un nosūta POLREP par naftas noplūdi;

7.8.3.11. organizē un koordinē naftas noplūdes likvidēšanas darbus līdz RC ierašanās brīdim un vadības pārņemšanai;

7.8.3.12. pēc RC rīkojuma izsauc papildus MRCC Rīga personālsastāvu.

7.9. Atbildīgā komandiera (RC) rīcība

7.9.1. RC īsteno avāriju seku likvidācijas darbu vadību I, II un III darbības līmeņa gadījumā.

7.9.2. Saņemot DO paziņojumu par iespējamo piesārņojumu, RC nekavējoties ierodas MRCC Rīga. RC izanalizē pienākušo informāciju, precizē un konkrēti nosaka darbības līmeni.

7.9.3. RC veic I darbības līmeņa piesārņojuma likvidēšanas darbus jūrā balstoties uz JVP izstrādātām naftas produktu savākšanas pamatnostādnēm un norīko:

7.9.3.1. Komandieri notikuma vietā (OSC);

7.9.3.2. atbildīgo personu par visu darbību un apstākļu reģistrēšanu;

7.9.3.3. atbildīgo personu par izdevumu uzskaiti un reģistrāciju;

7.9.3.4. atbildīgo personu par atskaites sastādīšanu;

7.9.3.5. atbildīgo personu, kura informē sabiedrību un uztur sakarus ar plašsaziņas līdzekļiem;

7.9.3.6. informē VUGD par piesārņojumu jūras piekrastes zonā.

7.10. MRCC komitejas vadītāja (RC) rīcība.

7.10.1. II un III darbības līmeņa gadījumā tiek sasaukta MRCC komiteja, kuras vadītājs ir Atbildīgais komandieris (RC).

7.10.2. RC ir atbildīgs par Plāna pareizu izpildi, balstoties uz sākotnējo un papildinformāciju par negadījumu.

7.10.3. RC atbild par II un III darbības līmeņa operāciju virsvadību un koordināciju kopumā rīcībā esošo tehnisko iespēju robežās.

7.10.4. Saņemot DO paziņojumu par II vai III darbības līmeņa piesārņojumu, RC nekavējoties ierodas MRCC Rīga un kopā ar MRCC komiteju izanalizē pienākušo informāciju, precizē un konkrēti nosaka darbības līmeni.

7.10.5. RC informē VUGD par nepieciešamību sasaukt ĀSVOK III darbības līmenī.

7.10.6. RC veic piesārņojuma likvidēšanas darbu vadību II un III darbības līmeņa gadījumā, balstoties uz naftas noplūdes seku likvidācijas pamatnostādnēm, kā arī norīko:

7.10.6.1. Virsvadības komandieri notikuma vietā (SOSC) starptautiskās operācijas vadīšanai;

7.10.6.2. atbildīgo personu par visu darbību un apstākļu reģistrēšanu;

7.10.6.3. atbildīgo personu par izdevumu uzskaiti un reģistrāciju;

7.10.6.4. atbildīgo personu par atskaites sastādīšanu;

7.10.6.5. atbildīgo personu, kura informē sabiedrību un uztur sakarus ar plašsaziņas līdzekļiem;

7.10.6.6. informē:

7.10.6.6.1. VUGD par piesārņojumu jūras piekrastes zonā;

7.10.6.6.2. KKC;

7.10.7. RC nepieciešamības gadījumā nozīmē PR saskaņā ar šī Plāna 3.punktu.

7.10.8. RC saskaņo ar MRCC komitejas locekļiem piesārņojuma seku likvidācijas pasākumus, kuri iepriekš nav bijuši iekļauti plānā.

7.10.9. Līdz RC ierašanās brīdim un vadības pārņemšanai, atbildīgais par II un III darbības līmeņa seku likvidēšanas darbu vadību ir DO.

7.11. Tehniskais padomnieks (TA)

7.11.1.Tehniskais padomnieks (TA) atbild par priekšlikumu sagatavošanu attiecībā uz operāciju izpildei nepieciešamā seku likvidācijas aprīkojuma veida un apmēru izvēli.

7.11.2. TA izvērtē visus no citām Latvijas vai ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, privātā sektora vai fiziskām personām saņemtos priekšlikumus palīdzēt ar aprīkojumu un darba spēku.

7.11.3. TA sagatavo priekšlikumus kā atslogot piesārņotāju vai potenciālo piesārņotāju no tā kravas vai degvielas.

7.11.4. TA atbild par drošību seku likvidācijas pasākumos.

7.11.5. TA koordinē rīcības/tehniskos/vides aizsardzības ieteikumus, ko sniedz MRCC Komiteja, un nogādā tos RC.

7.12. Sakaru koordinators (CCO)

7.12.1. Sakaru koordinators (CCO) atbild par pienācīgu un drošu sakaru līniju nodrošināšanu aplūkojamās operācijas vajadzībām MRCC Rīga.

7.12.2. CCO gādā par atbilstību pieņemtajiem sakaru plāniem vai organizē papildu sakaru līnijas ar valsts pārvaldes institūcijām un seku likvidācijas vienībām, ja plāni izrādās neatbilstoši dotā negadījuma pasākumu vajadzībām.

7.12.3. CCO atbild par MRCC Rīga vadības telpas pienācīgu iekārtošanu visā pasākumu norises gaitā.

7.13. Juridiskais padomnieks (LA)

Juridiskais padomnieks (LA) ir persona, kura strādā ar juridiskas un administratīvas dabas jautājumiem un sniedz padomus MRCC Komitejai Latvijai saistošo starptautisko konvenciju piemērošanā savas kompetences ietvaros.

7.14. Sabiedrisko attiecību amatpersona (PR)

7.14.1. Sabiedrisko attiecību amatpersona (PR) darbojas kā kontaktpersona starp MRCC komiteju un plašsaziņas līdzekļiem.

7.14.2. PR sagatavo paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem, lai uzturētu plašsaziņas līdzekļu pastāvīgu informētību par stāvokli, un vajadzības gadījumā organizē preses konferences.

7.15. Komandieris notikuma vietā (OSC)

7.15.1. Komandieris notikuma vietā (OSC) īsteno visu piesārņojuma seku likvidācijas operāciju taktisko vadību jūrā.

7.15.2. OSC nodrošina visu RC vai MRCC Rīga rīkojumu izpildi un regulāri ziņo MRCC Rīga par situāciju. OSC pastāvīgi novērtē dažādu seku likvidācijas paņēmienu lietderību un vajadzības gadījumā piedāvā citu paņēmienu vai tehnisko līdzekļu iesaistīšanu.

7.15.3. Veicot savus pienākumus OSC vadās pēc Helsinku komisijas Rokasgrāmatas "Par sadarbību naftas piesārņojuma seku likvidācijā".

7.16. Glābšanas darbu vadītājs (BC)

VUGD augstākā amatpersona, kura ieradusies notikuma vietā un organizē un vada neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus krastā.

8. Sakari

8.1. Vispārīgā daļa

8.1.1. Radiosakaru shēma starp izpildorgāniem vienotās seku likvidācijas operācijās Baltijas jūras teritorijā saskaņā ar HELCOM rekomendāciju 17/13 dota HELCOM rokasgrāmatā.

8.1.2. Tipveida sakaru shēma kopīgiem seku likvidācijas pasākumiem iekļauta 8.Pielikuma 2.tabulā. Radiosakaru shēma kopīgiem seku likvidācijas pasākumiem parādīta 8.Pielikuma 3.tabulā.

8.2. Sakaru sistēma

8.2.1. Sakari nacionālā līmenī

8.2.1.1. Sākotnēji konstatējot naftas piesārņojuma noplūdi, tiek pārbaudīts informācijas patiesīgums un apkopota nepieciešamā papildinformācija izmantojot pieejamos saziņas līdzekļus, frekvences un iesaistīto struktūru izsaukuma signālus.

8.2.1.2. MRCC Rīga, pasākuma īstenošanai nodrošinot sakarus, pastāvīgi pilnveido un periodiski pārbauda iepriekš ieplānoto sakaru plānu vai kādu tā daļu, saskaņā ar 9.pielikumu.

8.2.1.3. MRCC Rīga tiek aprīkoti ar VHF sakaru līdzekļiem, kuri nodrošina sakarus ar VUGD struktūrvienībām.

8.2.1.4. Piesārņojuma gadījumā sakari starptautiskā līmenī tiek nodrošināti saskaņā ar šī plāna 6.pielikumu.

8.3. Sakari starptautiskā līmenī

Par visa veida sakaru nodrošināšanu naftas avāriju seku likvidācijas laikā atbild MRCC Rīga. Lai nodrošinātu sakaru sistēmu Līgumslēdzēju puses apmainās ar sakaru virsniekiem. Lēmumu par sakaru virsnieku nozīmēšanu un nosūtīšanu pieņem MRCC komiteja.

8.3.1. Starptautiskie sakari starp Līgumslēdzējām pusēm

8.3.1.1. Formālu ziņojumu, kuru uzdevums ir brīdināt un informēt par negadījumu, lūgt palīdzību, sniegt palīdzību, apstiprināt ziņojumu saņemšanu sagatavošanu veic MRCC komiteja. Šādus ziņojumus par piesārņojumu MRCC Rīga nosūta pa faksu un tie nododami caur katras Līgumslēdzējas puses nacionālo rīcības sakaru centru.

8.3.1.2. MRCC Rīga provizoriski pārbauda jebkura oficiāla ziņojuma autentiskumu pēc nosūtošās ierīces atzvana numura, kas uzdrukāts uz ziņojuma. Kad vajadzīga turpmāka pārbaude, tek izdarīts atzvans vai nosūtīts fakss uz oficiālo sakaru centra numuru.

8.3.1.3. Steidzamus kontaktus vienlaicīgi nodrošina pa tālruni. Jebkurš jautājums, pieprasījums, lēmums, plāns, mērķis, apsvērums, pieejamie resursi un iespējas tiek apstiprinātas ar formālo ziņojumu nekavējoties.

8.3.2. Sakari starp Līgumslēdzēju pušu kompetentajām institūcijām un rīcības vadību

8.3.2.1. Vadošās valsts kompetentā institūcija un asistējošās valsts kompetentā institūcija sazinās ar rīcības vadību, izmantojot jebkurus zemākminētos sakaru līdzekļus, kuri paredzēti šim nolūkam. Visi palīdzībai svarīgie jautājumi tiek apstiprināti ar attiecīgo Līgumslēdzēju pušu kompetentajām institūcijām iepriekš minētajā kārtībā.

8.3.2.2. Asistējošās valsts sakaru virsnieks, nodrošina sakarus starp savu institūciju un rīcības vadību. Pretējā gadījumā rīcības vadības pienākums ir vismaz reizi dienā sniegt nepieciešamo informāciju.

8.3.3. Sakari starp asistējošo valsti un tās operatīvajām grupām

Asistējošā valsts sazinas ar savu NOSC un operatīvajām grupām caur saviem sakaru virsniekiem un rīcības vadību, vai tieši, ja vien atrodas pieejamo sakaru līdzekļu uztveršanas zonā. Sakari ar jūras vienībām notiek pa radio MF, HF vai VHF krasta raidītāju diapazonā vai pa mobilo (GSM) vai satelīttālruni.

8.4. Rīcības sakari (8. pielikuma 3. tabula)

Rīcības vadības, SOSC un gaisa operāciju savstarpējie sakari (1.darbības līmenis: no krasta ar darbības vietu)

8.4.1. Rīcības vadību īsteno tā valsts, kuras reaģēšanas reģionā darbība notiek.

8.4.2. Par šo sakaru nodrošināšanu atbild MRCC Rīga.

Vadošās valsts pienākumos ietilpst nodibināt un uzturēt sakarus starp rīcības vadību, SOSC un operācijā iesaistītajiem lidaparātiem.

8.4.3. Atkarībā no vadošās valsts infrastruktūras un iekšējās organizācijas sakarus uztur:

8.4.3.1. tieši no rīcības vadības uz SOSC izmantojot telefaksu, radiotelefonu, internetu, mobilo tālruni vai mobilo telefaksu;

8.4.3.2. no krasta radiostacijas, izmantojot telefaksu vai telefonu starp rīcības vadību un krasta raidstaciju, kā arī radiotelefonu vai internetu starp krasta raidstaciju un SOSC.

8.4.4. Radiosakaru frekvences starp SOSC un lidojumu koordinatoriem nozīmē MRCC Rīga.

8.4.5. Tiešiem sakariem savā starpā, ar kuģiem un ar MRCC Rīga lidaparāti izmanto jūras frekvenču radio. No gaisa iegūtu tālās novērošanas datoruzņēmumu no lidaparāta nodod rīcības vadībai un SOSC pa radiotelefonu vai attēlu pārraides sistēmu. Gadījumā, ja lidaparāts nav aprīkots ar jūras frekvenču radio, tiek izmantota ARCC sakaru sistēma.

8.5. Sakari starp SOSC un NOSC (2. darbības līmenis: notikuma vietā)

8.5.1. Sakari starp SOSC un NOSC notiek pa vienu vai vairākiem starptautiskajiem jūras frekvenču radio kanāliem, kurus katrā konkrētajā gadījumā nosaka MRCC Rīga.

8.5.2. Šajā nolūkā kuģis, no kura darbojas SOSC vai NOSC, tiek aprīkots ar divām jūras frekvenču stacijām ar 16. kanālu dežūrrežīmā.

8.5.3. Vadošās valsts pienākumos ietilpst iegūt attiecīgu atļauju no savas nacionālās valsts pārvaldes institūcijas seku likvidācijas pasākumiem jūrā. Šādu atļauju izdod kā vispārēju pilnvarojumu izmantot šīs frekvences seku likvidācijas pasākumu vai mācību laikā vai atļauja tiek izdota atsevišķi katrai seku likvidācijas operācijai vai tās pārbaudīšanai.

8.5.4. Pirmie radiosakari starp SOSC un NOSC notiek 16.kanālā.

8.5.5. Darba valoda starp SOSC un NOSC no citām valstīm ir angļu.

9. Savākto naftas produktu izvietošana

9.1. Savākto naftas produktu pagaidu izvietošanu jūrā tehnisko iespēju robežās nodrošina KA.

9.2. Ja pasākumu norises ģeogrāfiskā vieta ir tālu no krasta vai ostas un/vai uzglabāšanas iekārtas pagaidu izvietošanai avāriju seku likvidācijas kuģos nav piemērotas vai tās nav iespējams nogādāt pasākumu norises vietā, par pagaidu izvietošanas līdzekļiem tiek nolīgti tankkuģi, naftas liellaivas, kuģi asfalta transportēšanai vai citas līdzīgas iekārtas.

9.3. Tā kā nafta uz jūras ūdens virsmas bieži vien ar laiku kļūst ļoti viskoza, ir nepieciešams pēc iespējas apgādāt pagaidu izvietošanas tilpnes ar apsildes ierīcēm, lai atvieglotu turpmāko pārkraušanu uz sauszemes transportu.

10. Piesārņotāja noteikšana un informācijas ievākšana

Piesārņotāja noteikšanu un informācijas ievākšanu nodrošina JVP sadarbībā ar KA.

10.1. Piesārņotāja noteikšana

PASĀKUMI:

10.1.1. Reģistrēt ziņotāja vārdu/uzvārdu, organizāciju, kontakttelefonu;

10.1.2.Pārbaudīt saņemto ziņojumu, izmantojot:

10.1.2.1. lidaparātu;

10.1.2.2. kuģi;

10.1.2.3. citus līdzekļus.

10.1.3. Ziņas par piesārņotāju

10.1.3.1. uzsāk piesārņotāja identifikāciju;

10.1.3.2. nosaka piesārņojuma veidu;

10.1.3.3. noskaidro piesārņojuma apmērus;

10.1.3.4. uzsāk citu potenciālo piesārņotāju identifikāciju šajā apvidū, ja potenciālā piesārņotāja identifikācija nav devusi pozitīvu rezultātu.

10. 2. Informācijas ievākšana

PASĀKUMI:

10.2.1.Visus sakarus ar piesārņotāju fiksē elektroniski un dokumentāli.

10.2. 2.Organizē gaisa novērojumus:

10.2.2.1. fotografē vai uzņem ar videokameru;

10.2.2.2. vizuāli novēro;

10.2.2.3. iegūst informāciju, izmantojot gaisa novērošanas tehniku;

10.2.3. Noņem naftas produktu paraugus.

10.2.4. Apkopo laika prognozi naftas dreifa aprēķināšanai.

10.2.5. Noformē lietvedības dokumentāciju.

11. Operatīvās vienības

11.1. Nacionālais sakaru centrs: MRCC Rīga

11.2. Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās bāzējas sekojošas NBS operatīvās vienības un aprīkojuma noliktavas:

11.2.1. Operatīvā vienība Rīgas ostā - atbildības rajons - Rīgas jūras līcis;

11.2.2. Operatīvā vienība Ventspils ostā - atbildības rajons - Kolka -Užava;

11.2.3. Liepājas osta - atbildības rajons - Užava-Nida.

12. Teorētiskās un praktiskās mācības

12.1. Par iestādes izglītības un mācību programmu izstrādi atbild katra no Plānā iesaistītajām iestādēm. Katra iestāde veic savu darbinieku apmācību. Katra institūcija darbinieku apmācību nodrošina no saviem finanšu resursiem un valsts budžeta finansējamās iestādes tam piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.

12.2. NBS organizē nacionālā līmeņa mācības reizi trijos gados. NBS kopīgi ar Jūras vides pārvaldi izstrādā programmu nacionālā līmeņa mācību pasākumiem. Mācību laikā izveidotā MRCC komiteja vada apstiprināto programmu izpildi, kuras izstrādātas saskaņā ar JVP vadlīnijām.

12.3. KA kopīgi ar JVP piedalās ikgadējās Helsinku komisijas ietvaros organizētās starptautiskās mācībās un darba grupas sēdēs.

12.4. MRCC Rīga sagatavo un apstiprina NBS komandiera noteiktajā kārtībā mācību programmas NBS vienībām.

12.5. Kuģu kapteiņiem vai operatīvo vienību vadītājiem, kuri ir iepriekš nozīmēti iekļauties pasākumu organizācijā, ir pienākums gādāt par to, lai operatīvo vienību darbinieki savas atbildības robežās ir apmācīti tādā līmenī, kas nodrošina efektīvu dalību pretpasākumos.

13. Termiņi pasākumu īstenošanai

13.1. Katra ostas pārvalde izstrādā naftas avāriju seku likvidācijas plānu, kuru apstiprina Jūras vides pārvaldē līdz 2004.gada 1.maijam. Plāns tiek izstrādāts atbilstoši šī plāna 1.pielikumā ietvertajām "Tipveida prasībām gatavības plāniem naftas produktu piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs un terminālos".

Apstiprināto plānu kopijas ostu pārvaldes iesniedz MRCC Rīga un VUGD struktūrvienībām iekļaušanai civilās aizsardzības plānos. Izmaiņas vai papildinājumus ostas plānā iesniedz Jūras vides pārvaldē līdz tekošā gada 31.decembrim.

13.2. KA, ARCC, VUGD, VRS, Katastrofu medicīnas centrs, Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Salacgrīvas ostas pārvalde, Skultes ostas pārvalde, Lielupes ostas pārvalde, Engures ostas pārvalde, Mērsraga ostas pārvalde, Rojas ostas pārvalde, Pāvilostas ostas pārvalde apzin savā rīcībā esošos naftas avāriju seku likvidācijas tehniskos līdzekļus un personālu, kā arī sarakstu ar aprīkojumu, kuru nepieciešams iegādāties papildus jau esošajam un iesniedz šo informāciju JVP līdz 2004.gada 15.oktobrim. Latvijas jūras piekrastē esošās pašvaldības kopā ar VUGD struktūrvienībām izstrādā civilās aizsardzības plānu saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu.

13.3. NBS kopīgi ar JVP izstrādā nacionālā līmeņa mācību programmu un saskaņo to ar VUGD līdz 2005.gada 1.novembrim.

13.4. MRCC komiteja tiek izveidota II un III darbības līmeņa gadījumā MRCC Rīga telpās nekavējoties pēc RC uzaicinājuma. MRCC komiteja darbojas no tās sasaukšanas brīža līdz negadījuma operatīvās daļas izpildei. Par negadījuma operatīvās daļas pabeigšanu lemj RC. Katra no šī plāna 7.7.1. punktā minētajām institūcijām līdz 2004.gada 1.maijam nozīmē atbildīgo personu un tās vietnieku pārstāvniecībai MRCC komitejā.

13.5. Lai organizētu MRCC komitejas darbu, nodrošināt MRCC Rīga telpas ar 7 darba vietām, aprīkotām ar datoriem, skaņas un video ieraksta iekārtām, naftas produktu dreifa aprēķina datorprogrammu, meklēšanas un glābšanas datorprogrammu un attiecīgu biroja tehniku.

13.6. Saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām NBS vienības, kuras saistītas ar nacionālā plāna realizāciju, nodrošina nepārtrauktu operatīvo gatavību izpildot sekojošus kritērijus:

13.6.1. gatavību pirmās reaģēšanas vienībām atstāt savu bāzi divu stundu laikā pēc avārijas signāla saņemšanas;

13.6.2. sasniegt jebkuru Latvijas valsts pārziņā esošā reģiona iespējamo izplūdes vietu sešu stundu laikā pēc signāla saņemšanas brīža;

13.6.3. labi organizētu, atbilstošu un nozīmīgu reaģēšanas pasākumu veikšanu izplūdes vietā, cik ātri vien iespējams, nepārsniedzot 12 stundas;

13.6.4. laikā ne ilgākā par divām dienām likvidēt piesārņojuma sekas jūrā ar mehānisko savākšanas ierīču palīdzību. Iespējamais noplūdes apjoms tiek noteikts saskaņā ar iespējamo noplūdes risku, kuru reizi 5 gados nosaka JVP;

13.6.5. 24 stundu laikā pēc precīzas informācijas saņemšanas par izplūdes apjomu nodrošināt pietiekamas un piemērotas uzglabāšanas iespējas savāktajai vai apstrādātajai naftai.

14. Pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums

14.1. Plāna izpildi katra iesaistītā valsts pārvaldes iestāde nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

14.2. Plāna izpildes nodrošināšanai paredzēts iegādāties daudzmērķu vides aizsardzības kuģi jeb flagmaņkuģi. Kuģa iegādes izmaksas - līdz 3 000 000 latu. Kuģa iegādes projektu paredzēts iekļaut kā prioritāru Valsts investīciju programmā 2006. - 2007.gadam.

14.3. VUGD un Katastrofu medicīnas centrs līdz 2004.gada 15.oktobrim sagatavo sarakstu ar aprīkojumu, kuru nepieciešams iegādāties papildus jau esošajam un šī aprīkojuma iegādei nepieciešamo finansu līdzekļu aprēķinu, norādot konkrētus finansējuma avotus.

14.4. KA, ARCC, VRS, Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Salacgrīvas ostas pārvalde, Skultes ostas pārvalde, Lielupes ostas pārvalde, Engures ostas pārvalde, Mērsraga ostas pārvalde, Rojas ostas pārvalde, Pāvilostas ostas pārvalde līdz 2004.gada 15.oktobrim sagatavo sarakstu ar aprīkojumu, kuru nepieciešams iegādāties papildus jau esošajam un šī aprīkojuma iegādei nepieciešamo finansu līdzekļu aprēķinu, norādot konkrētus finansējuma avotus. Latvijas jūras piekrastē esošās pašvaldības kopā ar VUGD struktūrvienībām izstrādā civilās aizsardzības plānu saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu, norādot konkrētus finansējuma avotus.

15. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas

Par plāna izpildi atbildīgās institūcijas ir:

15.1. KA - nodrošina, koordinē un veic piesārņojuma likvidācijas darbus jūrā;

15.2. JVP - koordinē nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu un koriģēšanu savu iespēju robežās.

15.3. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistītās institūcijas: KA, MRCC Rīga, MRCC komiteja, ARCC, KKC, Vides ministrija, JVP, Vides Valsts inspekcija, attiecīgās Reģionālās vides pārvaldes, VUGD, VRS, Katastrofu medicīnas centrs, Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Salacgrīvas ostas pārvalde, Skultes ostas pārvalde, Lielupes ostas pārvalde, Engures ostas pārvalde, Mērsraga ostas pārvalde, Rojas ostas pārvalde, Pāvilostas ostas pārvalde, Latvijas jūras piekrastē esošās pašvaldības.

16. Plānā ietverto pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju rīcība atbilstoši to kompetencei

16.1. ĀSVOK sasaukšanu un virsvadības pārņemšanu ierosina III darbības līmeņa gadījumā pēc RC un VUGD saskaņota ierosinājuma. ĀSVOK veic reģionāla un valsts mēroga ārkārtējas situācijas operatīvu pārvaldīšanu saskaņā ar ĀSVOK nolikumu.

16.2. JS koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā. NBS JS nodrošina un koordinē piesārņojuma likvidēšanas operācijas saskaņā ar šī plāna 5.nodaļu. NBS nozīmēta amatpersona pilda RC funkcijas.

16.2.1. NBS izstrādā MRCC komitejas darba kārtību.

16.2.2. KA likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši šim plānam un operatīvās rīcības plāniem.

16.2.3. MRCC Rīga izveido kompetento valsts pārvaldes institūciju operatīvo telefonu un starptautisko sakaru centru sarakstu, izsūta to iesaistītajām valsts iestādēm un regulāri atjauno to.

16.2.4. Veicot naftas avāriju seku likvidāciju KA rīkojas atbilstoši starptautiskajiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, MRCC izstrādātajiem Darbu aprakstiem un šim plānam.

16.3. JVP veic piesārņojuma kontroli. Piesārņojuma gadījumā nodod RC operatīvā pakļautībā avāriju seku likvidācijas tehniskos līdzekļus un tos apkalpojošo personālu. JVP konstatē jūras piesārņojuma apjomu un par situāciju ziņo MRCC Rīga. JVP konsultē MRCC Rīga par videi saudzīgu savākšanas tehnoloģiju izmantošanu, kā arī veic naftas produktu paraugu un citu pierādījumu par piesārņojumu ievākšanu notikuma vietā, videi nodarīto zaudējumu aprēķinu. JVP dod atļauju ķīmisko vielu (piemēram, disperģentu) pielietošanai naftas noplūdes seku likvidācijas nolūkā.

16.3.1. JVP izveido sarakstu ar valsts, ostu pārvalžu un terminālu rīcībā esošo avāriju seku likvidācijas aprīkojumu, uztur un regulāri atjauno to.

16.3.2. JVP izstrādā naftas noplūdes novērtēšanas vadlīnijas un naftas noplūdes monitoringa kārtību.

16.3.3. JVP uztur Latvijas piekrastes jutīgo zonu kartes.

16.3.4. JVP izstrādā gatavības plānu naftas produktu piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs un terminālos sarakstu, uztur un regulāri atjauno to.

16.4. LJA naftas piesārņojuma gadījumā jūrā darbojas kā eksperts un padomdevējs kuģošanas drošības, negadījumā iesaistītā kuģa apkalpes, pasažieru drošības un tehniskā stāvokļa novērtēšanas jautājumos un citos ar kuģošanas drošību saistītos jautājumos. Naftas piesārņojuma gadījumā, ja tas saistīts ar kuģošanas drošību, ja nepieciešams, izmanto LJA slēdzienu par negadījuma izmeklēšanu.

16.5. VUGD pēc informācijas par krasta piesārņojumu saņemšanas, atkarībā no darbības līmeņa, organizē pasākumu izpildi atbilstoši attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem.

16.6. ARCC uztur sakarus ar MRCC Rīga un pēc RC norādījumiem piesaista aviācijas tehniskos līdzekļus un lidaparātus piesārņojuma novērtēšanai un piesārņojuma seku likvidēšanai.

16.7. VRS priekšnieks piesārņojuma gadījumā pēc saskaņošanas ar MRCC Rīga dod rīkojumu VRS kuģu kapteiņiem veikt nepieciešamās darbības jūras piesārņojuma nepieļaušanai, mazināšanai un likvidācijai.

16.8. KKC apzina, analizē un prognozē potenciālos krīzes draudus, apkopo citu valsts institūciju sniegto informāciju par krīzes situācijām, informē Ministru kabinetu un Ministru prezidentu par jebkuru situāciju, kas izraisījusi vai draud izraisīt krīzi valstī.

16.9. Ostu pārvaldes kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā. II un III darbības līmeņa gadījumā, pēc RC vai ĀSVOK pieprasījuma, nodod RC operatīvā pakļautībā to pārvaldībā esošo peldošo līdzekļu un naftas piesārņojuma seku likvidēšanas aprīkojumu un to apkalpojošo personālu. Veic citu veidu tehniskā nodrošinājuma sniegšanu saskaņā ar šo plānu, tai skaitā savākto naftas produktu pieņemšanu no operatīvajām vienībām, kā arī organizē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) piesaisti naftas piesārņojuma likvidēšanai.

17. Prasības par zaudējumu atlīdzību naftas piesārņojuma gadījumā

Prasību par zaudējumu atlīdzību naftas piesārņojuma gadījumā iesniedz persona, kas cietusi zaudējumus. Naftas piesārņojuma izraisīto zaudējumu kompensācija notiek saskaņā ar Jūras kodeksa XVII nodaļu "Atbildība par naftas izraisīto piesārņojumu", 1992.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem un 1992.gada Starptautisko konvenciju par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai. Iesniedzot prasību Starptautiskajam Fondam naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (turpmāk - 1992.gada Fondam), cietušais rīkojas atbilstoši Fonda konvencijas rokasgrāmatai. Par prasības sniegšanu 1992.gada Fondam prasītājs informē Satiksmes ministriju.

Jūras Vides pārvalde, ja nepieciešams, sniedz metodoloģisku palīdzību personām, kuras iesniedz prasību tiesā par zaudējumu kompensāciju no piesārņojuma izraisītāja kuģa vai cita objekta.

18. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

18.1. Plāna ieviešanu vērtē atbilstoši starptautisko normatīvo aktu kritērijiem (OPRC konvencijas, Helsinku konvencijas), izvērtējot vietēja un starptautiska mēroga ikgadējo mācību rezultātus un faktiski notikušo avārijas noplūžu likvidācijas operāciju efektivitāti.

18.2. Par plāna izpildes novērtēšanas kritērijiem tiek izmantota attiecība starp faktiski noplūdušo naftas produktu apjomu un seku likvidācijas rezultātā savākto apjomu, vidē nonākušās un nesavāktās naftas nodarīto kaitējumu, mācību laikā teorētiski aprēķinātu iepriekš minēto rādītāju attiecību, saistot tos ar pasākumu izpildes termiņiem, kas minēti šī plāna 13.punktā.

19. Atskaite par noplūdes stāvokli

19.1. MRCC Rīga izstrādā pilnu ziņojumu par negadījumu, ņemot vērā visu pretpasākumu personāla locekļu, OSC un kuģu kapteiņu sastādītās atskaites par katru veikto pasākumu saistībā ar to specifiskajām funkcijām.

19.2. Atskaites tiek iesniegtas MRCC Rīga pēc uzticēto pienākumu izpildes vai pēc MRCC Rīga pieprasījuma un MK pēc tā pieprasījuma.

Vides ministrs R.Vējonis

1.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Tipveida prasības gatavības plāniem naftas produktu piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs un terminālos

1. Ievads - situācijas raksturojums.

1.1. Plāna darbības ģeogrāfiskā teritorija.

1.2. Naftas pārsūknēšanas termināla un pārkraušanas iekārtu, avārijas seku likvidācijas iekārtu, kravas un ienākošo kuģu apraksts.

1.3. Iespējamās avārijas riska novērtējums un tās gaitas scenārijs(i).

Iespējamās izplūdes novērtējums - aprēķins, kas pamatojas uz lielākā kuģa tilpnes apjoma, kravas padošanas jaudas un laika, kāds nepieciešams,lai pārtrauktu naftas padevi vai novērstu iespējamo cauruļvadu plīsumu.

1.4. Normatīvie akti, kas nodrošina plāna izpildi.

Plānā tiek paredzēta iespēja ostas vai termināla plāna paplašināšanai līdz pašvaldības, teritoriālajam vai nacionālajam plānam, lai vajadzības gadījumā iesaistītu papildus resursus. Plāns īpaši attiecas uz neparedzētiem naftas un citu bīstamo ķīmisko vielu noplūdes un piesārņojuma gadījumiem, kuri iespējami, personāla kļūdas, ugunsgrēka vai kuģu sadursmes rezultātā, uzskrienot uz sēkļa. Veicot riska analīzi un analizējot iespējamos avārijas un tās likvidācijas scenārijus, tiek apskatīti visi pārkraujamo kravu veidi vai grupas ar līdzīgām īpašībām. Balstoties uz situācijas analīzi tiek izvirzītas prioritātes un noteikta secība, kādā veicami pasākumi piesārņojuma likvidācijai.

Izstrādājot plānu, tiek paredzēts naftas un citu bīstamo ķīmisko produktu pārkraušanas laikā ierobežot tankkuģus ar bonām (standarta peldoši ierobežojoši tehniskie līdzekļi).

Uz degvielas uzpildes kuģiem degvielas uzpildīšanas laikā tiek paredzētas darba gatavībā bonas, kuru garums atbilst diviem kuģa garumiem. Kravas operācijām reidā uz degvielas uzpildes kuģa tiek izvietota viena vai vairākas naftas savākšanas iekārtas.

Piestātnes, kur tiek veiktas naftas un citu šķidro ķīmisko vielu pārkraušanas operācijas, tiek nodrošinātas ar absorbentiem vismaz 2 m3 naftas vai ķīmisko produktu savākšanai.

Sagatavojot un ieviešot plānu tiek paredzēta cieša sadarbība un rīcības koordinācija starp atbildīgām institūcijām pašvaldību, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Plāna ieviešanā palīdzību sniedz sekojošas institūcijas:

• Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti;

• Policija;

• Nacionālo bruņoto spēku vienības;

• Vides aizsardzības iestādes;

• Veselības aizsardzības iestādes;

• Pašvaldība;

• Komercsabiedrības un individuālie komersanti.

Pašvaldībās, kur pastāv liels naftas vai citu bīstamo vielu avārijas noplūdes risks un tas ierobežots ostas teritorijā, tiek veidots vienots rīcības plāns. Ja pašvaldības teritorijā ir vairāki atsevišķi paaugstināta riska objekti (plašs piekrastes rūpniecības un ostas komplekss), katrs atsevišķais ostas vai naftas pārsūknēšanas termināla plāns tiek iekļauts vienotā pašvaldības vai teritoriālā plānā. Šis plāns paredz papildus resursu piesaistīšanu, kas nepieciešami avārijas seku likvidācijas gadījumā, ja ostas vai termināla administrācijas rīcībā nav pietiekošu resursu, lai veiktu to pašu spēkiem.

Civilās aizsardzības likums paredz, ka pašvaldības kopā ar VUGD struktūrvienībām izstrādā civilās aizsardzības pasākumu, kā arī avārijas un glābšanas darbu teritoriālos plānus.

Gatavības plānam naftas produktu piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs un terminālos nepieciešams pievienot dažādus normatīvos aktus vai izrakstus no tiem (rīkojumus, pavēles, instrukcijas, noteikumus u.t.t.), kuri nodrošina šī plāna realizāciju.

2. Pienākumi un atbildība, sakaru un apziņošanas kārtība.

2.1. Darbības koordinācijas centrs.

2.1.1. Galveno p1āna realizācijā iesaistīto organizāciju loma un atbildība.

2.1.3. Plāna realizācijas vadītājs un komanda, katra pienākumi un atbildība.

2.2. Informēšanas par avārijas noplūdi saņemšanas kārtība, sakaru un brīdināšanas sistēma.

2.3. Iepriekš noteikts ziņošanas veids, kas ļauj novērtēt (klasificēt) konkrēto avāriju un izvēlēties atbilstošu tās likvidācijas scenāriju.

Katrā jūras ostas vai termināla plānā precīzi tiek definēti visu plāna realizācijā iesaistīto izpildītāju pienākumi un atbildība. Tiek izveidota operatīva informācijas saņemšanas un noraidīšanas kārtība, paaugstinot citu ostas un tuvumā esošo iestāžu, dienestu, personāla gatavību un ziņošanas iespējas.

Ja termināli ostās izveidoti un darbojas pastāvīgi, par avārijas noplūdi no termināla atbild tā operators. Ja noplūdes apjoms ir tāds, ka operators nespēj to likvidēt, par avārijas faktu operators paziņo ostas administrācijai un rīkojas saskaņā ar termināla plānu, iesaistot avārijas likvidācijā papildus resursus no ostas vai pašvaldības dienestiem u.t.t. Ostas pārvaldes dienesti novērtē naftas vai bīstamo vielu noplūdi un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un uzraudzītu attīrīšanas gaitu. Katra osta risina organizatoriskos jautājumus patstāvīgi, ievērojot objektu piederību pie riska grupas un iespējamās ārkārtējās situācijas mērogu.

Jūras ostas (termināla) pārvaldē izveido darbības koordinācijas centru (DKC), kura uzdevums ir plānot, ieviest, pārskatīt un pildīt naftas un citu bīstamo vielu avārijas noplūdes seku likvidācijas plānu. Tiek iecelts plāna Vadītājs un izveidota komanda, kas spētu iesaistīties plāna realizācijā un pielietot nepieciešamos tehniskos līdzekļus. Svarīgi, lai katrs DKC darbinieks pēc trauksmes signāla nekavējoties sāktu pildīt savus pienākumus. Plānā norāda VUGD un to vienību vadītāja lomu un sadarbību starp civilo un termināla ugunsdzēsības vienību pirms un pēc VUGD vienības ierašanās notikuma vietā.

Par plāna izpildi atbild ostas pārvalde, termināla, naftas pārsūknēšanas iekārtu vai piestātnes operators. Plānu noformē rokasgrāmatas formā un ar to iepazīstina visu personālu. Katra darbinieka atbildība tiek precīzi noteikta.

Lai pildītu darbības koordinācijas centra funkcijas, tiek paredzēti droši sakaru līdzekļi. Sakaru sistēma nepieciešama, lai:

• Noraidītu trauksmes signālus;

• Pieprasītu vai izsauktu palīdzību;

• Koordinētu un kontrolētu cīņu ar ugunsgrēku, avārijas likvidācijas gaitu;

• Regulētu kuģu kustību apdraudētajā rajonā.

Centralizēta sakaru sistēma paredz sekojošus sakarus:

terminālā - ar ugunsdzēsības dienestu, medicīnisko dienestu, personālu;

ārpus termināla - ar ugunsdzēsības dienestu, medicīnas iestādēm, ostas pārvaldes dienestiem, avārijas glābšanas dienestu un glābšanas kuteriem, policiju, civilās aizsardzības dienestu, vides aizsardzības institūcijām u.t.t.

Paredzamā sakaru sistēma ir elastīga un aprīkojums - pārvietojams, retāk stacionārs. Paredzami īpaši sakaru kanāli, lai noraidītu informāciju par avārijas situācijām.

3. Atbildes pasākumi - rīcība naftas un citu bīstamo vielu avārijas noplūdes gadījumā.

3.1. Rīcība, lai apturētu avārijas noplūdi, aizkavētu sprādzienu u.t.t.

3.2. Iesaistītais personāls.

3.3. Brīdināšanas un evakuācijas kārtība.

3.4. Nepieciešamo resursu piegādes kārtība un avārijas likvidācijā iesaistītā personāla piekļūšana avārijas vietai.

Tūlītējā reaģēšana uz avārijas noplūdi (vides piesārņojumu, ārkārtēju situāciju) ietver ziņošanu un rīcību, lai to apturētu un kontrolētu, vienlaicīgi ar visa avārijas likvidācijai nepieciešamā aprīkojuma apzināšanu, kurš atrodas tam paredzētās norādītās vietās.

Plānā tiek iekļauta informācija par pasākumiem, kas nodrošina:

• neatļautu kuģu, satiksmes līdzekļu, personāla kustības notikuma vietā apturēšanu;

• iespēju patverties uz vietas vai, ja nepieciešams, evakuēt ostas personālu un apkārtējos iedzīvotājus;

• palīdzības sniegšanu katram, kas ievainots avārijas vai tai sekojošo piesārņojuma likvidācijas darbu laikā;

• precīzu dokumentu aizpildīšanu un ziņojumu sniegšanu;

• kārtību, kas sekmētu piesārņojuma likvidācijai paredzēto resursu ievešanu un izvešanu no avārijas skartās teritorijas.

4. Naftas un citu bīstamo vielu avārijas noplūdes seku likvidācija.

4.1. Informācija par avārijas noplūdi, iespējamo naftas plankuma dreifu.

4.2. Iepriekš noteiktie tehniskie līdzekļi avārijas noplūdes ierobežošanai.

4.3. Steidzamo (I līmeņa) pasākumu veikšanas kārtība avārijas vietā.

4.4. Resursu (tehnisko, finansu, personāla) uzskaitījums, ko iespējams iesaistīt avārijas seku likvidācijas II un III darbības līmeņa pasākumos.

4.5. Avārijas noplūdes seku likvidācijai paredzētā aprīkojuma piegādes kārtība.

4.6. Savākto naftas produktu un ķīmisko vielu maisījuma utilizācijai un izvietošanai paredzētie tehniskie līdzekļi un metodes.

Naftas vai citu bīstamo vielu avārijas noplūdes seku likvidācija jūras ostā un terminālā tiek veikta ar saviem resursiem vai tiek noslēgts līgums ar citu organizāciju (komercsabiedrību), kuras rīcībā ir atbilstoši līdzekļi, paredzot plānā to piegādes kārtību.

Prioritāte avārijas noplūdes seku 1ikvidācijā tiek piešķirta naftas produktu mehāniskai savākšanai. Aizliegta naftas ķīmiskā apstrāde, kas veicina tās ķīmisko sadalīšanos un nogrimšanu. Piestātnes, kurās veic naftas produktu un šķidro ķīmisko vielu, kas vieglākās par ūdeni, pārsūknēšana, tiek apgādātas ar bonām atbilstoši pārkraujamo kuģu garumam un savākšanas iekārtām ar jaudu ne mazāk par 20m3 /ha.

Plānā tiek paredzēta naftas produktu, ķīmisko vielu un absorbentu maisījuma savākšanas, izvietošanas un utilizācijas tehnoloģija un vieta, ievērojot likuma "Par bīstamajiem atkritumiem" prasības.

5. Teorētiskās un praktiskās mācības.

Lai nodrošinātu saskaņotu rīcību, regulāri tiek veikta atbildīgo par plāna izpildi un plāna realizācijā iesaistīto personu (operatīvās vienības), kā arī naftas pārsūknēšanas iekārtu operatoru apmācība. Pastāvīgi, bet ne retāk kā reizi ceturksnī tiek organizētas mācības, kurās piedalās JVP pārstāvji. Mācību laikā tiek pilnveidotas iemaņas darbā ar dokumentiem un informācijas pārraidīšanas sistēmu, praktiskajās mācībās iesaistot personālu un tehniskos līdzekļus (aprīkojumu).

Mācību gaitā atklātos trūkumus un nepilnības novērš un izdara nepieciešamos labojumus plānā.

Līdz tekošā gada 31.decembrim ostas pārvalde, termināla, naftas pārsūknēsanas iekārtu vai piestātnes operators informē JVP par izmaiņām plānā, iegādāto tehniku u.t.t.

6. Sabiedrības informēšana

Viens no darbības koordinācijas centra uzdevumiem ir informācijas par avāriju sniegšana. Lai lieki nenoslogotu un netraucētu centra sakaru līnijas avārijas gadījumā, sabiedrības informēšanai paredz atsevišķu sakaru līniju (telefonu).

Atkarībā no avārijas apjoma un bīstamības klasifikācijas, tiek sniegta informācija ostas vai pašvaldības pārvaldes institūcijām un reģionālajām vides pārvaldēm, kas savukārt saistās ar plašsaziņas līdzekļiem.

Vides ministrs R.Vējonis

2.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Vides ministrs R.Vējonis

3.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Vides ministrs R.Vējonis

4.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Vides ministrs R.Vējonis

5.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Vides ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Starptautiskā sadarbība

1992.gada konvencija Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību kalpo par fundamentālu starptautiskas tiesiskas sadarbības pamatu starp Baltijas jūras piekrastes valstīm jūras piesārņojuma novēršanā.

Izejot no šīs konvencijas un tās rekomendāciju satura, ir noteikti starptautiskas sadarbības noteikumi un procedūras attiecībā uz naftas noplūdes pasākumiem Baltijas jūrā, kuri ietverti HELCOM rokasgrāmatā Manual On Co-Operation In Combatting Marine Pollution (I sējums) un Manual On Co-Operation In Response To Marine Pollution (II sējums).

- Saskaņā ar Helsinku 1992.gada konvencijas VII pielikuma 1.noteikumu Līgumslēdzējas puses uzņemas uzturēt spēju reaģēt uz piesārņojuma gadījumiem, kas apdraud Baltijas jūras vidi. Šai spējai jāietver pienācīgs aprīkojums, kuģi un darbaspēks, kas sagatavots darbībai piekrastes ūdeņos, kā arī atklātā jūrā.

- Saskaņā ar Helsinku 1992. gada konvencijas VII pielikuma 4.noteikumu Līgumslēdzējām pusēm, cik vien drīz iespējams, divpusēji vai daudzpusēji jāvienojas par tiem Baltijas jūras reģioniem, kuros tām jānodrošina novērošana un jāveic pretpasākumi, tiklīdz noticis piesārņojums vai pastāv nozīmīgi naftas piesārņojuma draudi.

- Saskaņā ar Helsinku 1992. gada konvencijas VII pielikuma 7.noteikumu Līgumslēdzējai pusei pēc naftas piesārņojuma gadījuma tās reaģēšanas reģionā jāveic stāvokļa nepieciešamais novērtējums un vajadzīgie pasākumi, lai novērstu vai mīkstinātu izrietošā piesārņojuma sekas. Ja pastāv iespēja, ka noplūdes rezultātā radies naftas plankums iedreifēs citas Līgumslēdzējas puses reaģēšanas reģionā, šī puse bez kavēšanās jāinformē par stāvokli un par vajadzīgajiem pasākumiem.

- Saskaņā ar Helsinku 1992. gada konvencijas VII pielikuma 8.noteikumu Līgumslēdzēja puse, kas veic naftas noplūdes pasākumus jūrā, ir tiesīga saukt palīgā citas Līgumslēdzējas puses. Līgumslēdzējas puses pēc labākās gribas sniegs šādu palīdzību. Tās atvieglos naftas noplūdes pasākumos iesaistīto kuģu, lidaparātu, personāla, kravas, materiālu un aprīkojuma transportu un pārvietošanos iekšā, ārā un caur to teritorijām.

Vispārējās rīcības vadības atbildīgā persona ir MRCC komitejas vadītājs (RC). Viņam palīdz sakaru virsnieki no asistējošajām valstīm un nacionālās vai reģionālās sadarbības institūcijas pārstāvis, kurš darbojas kā padomnieks.

RC rīcības vadības un komandstruktūras pakļautībā izveidojama taktiskā komanda notikuma vietā (parasti jūrā kopīgu operāciju gadījumā) pār nozīmēto virsvadības komandieri notikuma vietā (SOSC) no vadošās valsts. Vadošās valsts un asistējošo valstu operatīvo grupu kontingents strādā katras valsts nacionālā komandiera notikuma vietā (NOSC) pakļautībā. NOSC darbojas SOSC pakļautībā.

Speciālo vienoto funkciju un atsevišķo vienību vadītāji ir tiešā RC un SOSC pakļautībā. Piemēram, izlūkošanas un/vai transportlidojumus koordinē rīcības vadība vai speciāls lidojumu koordinators.

Rīcības vadlīnijas

Latvijai kā vadošajai valstij jānodrošina:

- ārzemju palīgvienībām vajadzīgais administratīvais, rīcības un stratēģiskais atbalsts;

- skaidri definēti uzdevumi katrai vienībai; praktiskas sadarbības organizācija starp vienībām no dažādām valstīm;

- visu vienību laba informētība par vispārējo stāvokli;

- cieša saikne ar asistējošo valstu komandstruktūrām, lai nodrošinātu iespēju ārvalstu palīgvienības vajadzības gadījumā nodot nacionālajai komandstruktūrai.

Darbības ziņā patstāvīgām ārvalstu palīgvienībām, cik vien iespējams, jāuzdod katrai savi uzdevumi noteiktos ģeogrāfiskos apvidos. Uzdevumu izpilde jākomandē attiecīgajam NOSC, kuram pastāvīgi jāuztur cieši radiosakari ar SOSC no vadošās valsts.

Pēc situācijas dažādas operatīvās vienības iespējams uz laiku nodot citu NOSC rīcībā un pakļautībā.

Ja palīdzību sniedz aprīkojuma vai darbības ziņā nepatstāvīgu vienību formā, tad vadošās valsts rīcības vadība vai taktiskā komanda atbild par šīs vienības vai aprīkojuma integrēšanu seku likvidācijas pasākumos.

Piesārņojumam šķērsojot kaimiņvalsts reaģēšanas reģiona robežu, rīcības vadība un kontrole (t.i., vadošās valsts funkcijas) tiek nodota tai valstij, kuras reaģēšanas reģionā atrodas piesārņojuma pamatmasa.

Rīcības vadības nodošanas laika grafiks jāapspriež abu valstu pārrunās, pienācīgi ņemot vērā vispārējo ainu un visas tās attīstības ievirzes.

Ieinteresētās valstis nolemj, kāds vienību skaits un aprīkojuma daudzums tiks nodots jaunās vadošās valsts rīcībā un kā tiks turpināti seku likvidācijas pasākumi.

Līgumslēdzēju pušu avārijas gatavības organizācijām citai cita pastāvīgi jāinformē par piesārņojuma gadījumiem, apmēriem un vietu līdz ar informāciju par veiktajiem pasākumiem un to efektivitāti.

Attiecībā uz darbībām pierobežas apvidos kaimiņvalstīm jākonsultējas, ņemot vērā prioritātes un resursu atbilstību.

Pastāv iespēja, ka ķīmisko aģentu pielietošana skars kaimiņvalstu intereses, tāpēc par šādu ķīmisko vielu pielietošanu tiek pieņemts lēmums tikai tad, kad ņemts vērā kaimiņvalstu viedoklis par to pielietošanu.

Latvija kā vadošā valsts uzsāk noplūdes izmeklēšanu pati savā reaģēšanas regionā un ziņo par šīs izlūkošanas rezultātiem citām Līgumslēdzējām pusēm, kuru reaģēšanas reģions ar to robežojas. Ja plankums izplatās pa diviem vai vairākiem reaģēšanas reģioniem, Līgumslēdzēju pušu avārijas organizācijas, kuru reaģēšanas reģionus ietekmē piesārņojums, vienojas par noplūdes apvidus saskaņotu izmeklēšanu, lai izlūkošana nedublētos.

Sakaru vadlīnijas

Seku likvidācijas gadījumos, kad tiek iesaistītas divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses, minētās Līgumslēdzējas puses ir tiesīgas norīkot augstākais divus sakaru virsniekus uz attiecīgajiem par seku likvidācijas pasākumiem atbildīgajiem nacionālajiem centriem.

Sakaru virsnieku apmaiņa nav atkarīga no tā, vai seku likvidācijas operācijas tiek veiktas tikai ar nacionālajiem resursiem, vai iesaistot aizdotu aprīkojumu un ar citu Līgumslēdzēju pušu cilvēkresuriem.

Sakaru virsniekiem ir tiesības piedalīties sanāksmēs un konferencēs par seku likvidācijās operācijām, ja vien runa nav par šauri iekšējām valsts interesēm.

Sakaru virsnieki, kad aplūkojamais jautājums skar tieši viņu valsts teritoriju, sanāksmju laikā sniedz ieteikumus un paziņojumus par jautājumiem, kas skar tieši seku likvidāciju un resursu sadalījumu utt..

Uz sakaru virsniekiem attiecas tās pašas diskrēcijas saistības, kas uz paša centra personālu, bet tiem nav ierobežojumu attiecībā uz ziņojumu saturu savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām.

Sakaru virsniekiem nav administratīvu saistību pret tos uzņēmušo valsti, izņemot tās, ko uzņēmusī valsts izvirzījusi pašai centrāles funkcionēšanai. Sakaru virsniekam līdz ar to pašām jāgādā par savu izmitināšanu, ēdināšanu utt. Sakaru virsniekam iespēju robežās nodrošina pieeju tālrunim un telefaksam. Sakaru virsnieka funkcijas ir divpusējas, lai viņa pārstāvētā valsts caur sakaru virsniekiem spētu nodot savu viedokli un vēlmes. Īpaši gadījumos, kas prasa vienotu rīcību vai aizdotu aprīkojumu, šai divkanālu funkcijai ir neatsverama nozīme.

Attiecībā uz izlūkošanas aktivitātēm ar lidmašīnām un helikopteriem sakaru virsnieki koordinē izlūkošanas aktivitātes ar savām nacionālajām valsts pārvaldes institūcijām, novēršot funkciju pārklāšanos.

Ja divas valstis, kuras skāris tas pats piesārņojums, izlemj neizmantot sakaru virsniekus, tām noteikti jāapmainās ikdienas ziņojumiem.

SOSC un NOSC sazinās pēc vajadzības.

Vides ministrs R.Vējonis

7.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Vides ministrs R.Vējonis

8.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Vides ministrs R.Vējonis

9.pielikums
Nacionālās gatavības plānam
naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā

Vides ministrs R.Vējonis

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 190Pieņemts: 31.03.2004.Stājas spēkā: 31.03.2004.Zaudē spēku: 21.05.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 52, 02.04.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Politikas plānošanas dokuments
86481
31.03.2004
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva