Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumus Nr. 858 "Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību".

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.93

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7, 45.§)

Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 5.panta ceturto, astoto un devīto daļu un desmitās daļas 1., 3. un 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu;

1.2. antropogēno slodžu noteikšanas kārtību, kā arī prioritārās vielas un to emisijas ierobežošanas kārtību;

1.3. virszemes ūdensobjektu klasifikāciju un kvalitātes kritērijus (arī augstas, labas un vidējas ūdens kvalitātes kritērijus), kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritērijus (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritērijus).

2. Sagatavojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus (turpmāk - apsaimniekošanas plāns) un pasākumu programmas, kā arī izvirzot apsaimniekošanas plānā iekļaujamos vides kvalitātes mērķus (turpmāk - vides kvalitātes mērķis), Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālās struktūrvienības - upju baseinu pārvaldes (turpmāk - pārvaldes), pamatojoties uz esošajiem monitoringa datiem:

2.1. iedala upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos un nosaka katra ūdensobjekta tipu;

2.2. klasificē virszemes ūdensobjektus un stipri pārveidotus vai mākslīgus ūdensobjektus;

2.3. nosaka antropogēno slodzi virszemes ūdeņiem un, ņemot vērā ūdensobjekta kvalitāti un antropogēno slodžu ietekmi, nosaka virszemes ūdensobjektus, kuros ir risks nesasniegt vides kvalitātes mērķus.

3. Valsts un pašvaldību institūcijas pēc pārvalžu pieprasījuma sniedz to rīcībā esošo informāciju un datus, kas nepieciešami virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumam un kvalitātes novērtēšanai, kā arī antropogēno slodžu noteikšanai virszemes ūdensobjektiem.

II. Virszemes ūdensobjektu

tipu raksturojums

4. Virszemes ūdensobjektiem - upēm, ezeriem, piekrastes un pārejas ūdeņiem - nosaka tipu atbilstoši virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumam (1.pielikums). Ūdensobjektu tipu raksturojumu izmanto atsevišķu virszemes ūdensobjektu noteikšanai apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā.

5. Iedalot upes, ezerus, piekrastes un pārejas ūdeņus virszemes ūdensobjektos, izvērtē būtiskus apstākļus, piemēram, antropogēnās slodzes ietekmi (arī ūdenstilpes vai ūdensteces morfoloģiskās pārmaiņas), ūdeņu izmantošanu dzeramā ūdens ieguvei un saistību ar aizsargājamām teritorijām, kā arī ievēro šādus nosacījumus:

5.1. vienā ūdensobjektā apvieno tikai vienam ūdensobjektu tipam atbilstošus virszemes ūdeņus;

5.2. ūdensobjekts nepārklājas ar citu un nešķērso cita ūdensobjekta robežas;

5.3. ūdensobjekts atbilstoši ekoloģiskajai un ķīmiskajai kvalitātei ir viendabīgs;

5.4. ūdensobjekta ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.

6. Ņemot vērā šo noteikumu 5.punktā noteiktos nosacījumus, atsevišķs ūdensobjekts var būt:

6.1. upe vai upes, kuru sateces baseins ir lielāks par 100 km2;

6.2. ezers, kura virsmas laukums ir 0,5 km2 vai lielāks;

6.3. upe, kurai ir mazāks sateces baseins, vai ezers, kuram ir mazāks virsmas laukums, nekā minēts attiecīgi šo noteikumu 6.1. vai 6.2.apakšpunktā, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai sasniegtu vides kvalitātes mērķus.

7. Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajās aizsargājamās teritorijās esošie virszemes ūdeņi var būt atsevišķi ūdensobjekti, ja atsevišķs ūdensobjekts nepieciešams, lai nodrošinātu konkrētās teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu un ja šie ūdeņi uzskatāmi par nodalītiem un nozīmīgiem hidrogrāfiskā tīkla elementiem.

III. Antropogēno slodžu

noteikšanas kārtība un prioritāro vielu emisijas ierobežošanas kārtība

8. Nosakot virszemes ūdensobjektiem antropogēno darbību radītās slodzes katrā upju baseinu apgabalā, pārvaldes:

8.1. savāc un analizē informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm un identificē tās komunālās saimniecības, kā arī rūpnieciskās, lauksaimnieciskās un cita veida saimnieciskās darbības, kuru dēļ:

8.1.1. rodas punktveida vai difūzais piesārņojums;

8.1.2. ūdeņos nonāk piesārņojošās vielas, arī šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās prioritārās vielas, Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 "Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību" 5.pielikumā noteiktās vielas (attiecībā uz piesārņojošo vielu emisiju ūdenī) un Ministru kabineta 2001.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" noteiktās ūdens videi īpaši bīstamās un bīstamās vielas;

8.1.3. mainās virszemes ūdeņu hidroloģiskais režīms vai morfoloģija;

8.2. apzina spēkā esošajos teritorijas plānojumos noteikto pašreizējo un plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanas veidu (ja nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, apzina zemes lietojuma veidu);

8.3. nosaka, kuras identificētās darbības nepieciešams ņemt vērā, raksturojot antropogēno slodzi upēm, ezeriem, pārejas un piekrastes ūdeņiem, kā arī mākslīgiem un stipri pārveidotiem ūdensobjektiem;

8.4. izstrādā kritērijus antropogēno slodžu nozīmīguma izvērtējumam un izvērtē to cēloņus, apjomu un ietekmi;

8.5. novērtē, vai ūdensobjektā pastāv risks nesasniegt izvirzītos vides kvalitātes mērķus.

9. Novērtējot antropogēnās slodzes, pārvaldes izmanto esošos ūdeņu monitoringa datus un informāciju, kas iegūta, sagatavojot upju baseina raksturojumu.

10. Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot, noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. Prioritāro vielu emisiju ierobežo Ministru kabineta 2001.gada 22.janvāra noteikumos Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" noteiktajā kārtībā.

IV. Virszemes ūdensobjektu klasifikācija un kvalitātes kritēriji (arī augstas, labas un vidējas ūdens kvalitātes kritēriji), kā arī stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskā potenciāla kritēriji (arī laba ekoloģiskā potenciāla kritēriji)

11. Virszemes ūdensobjektus iedala ekoloģiskās kvalitātes klasēs un ķīmiskās kvalitātes klasēs.

12. Virszemes ūdensobjektus iedala augstas (etalonstāvokļa) ekoloģiskās kvalitātes klasē, labas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai vidējas ekoloģiskās kvalitātes klasē saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem ekoloģiskās kvalitātes (bioloģiskajiem, hidromorfoloģiskajiem, ķīmiskajiem un fizikāli ķīmiskajiem) kritērijiem un 4.pielikumā noteikto kritēriju skaidrojumu. Ja dati liecina, ka ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir sliktāka par vidējo, to iedala sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē vai ļoti sliktas ekoloģiskās kvalitātes klasē, lai varētu izvēlēties piemērotākos pasākumus attiecīgā ūdensobjekta stāvokļa uzlabošanai.

13. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir augsta (etalonstāvoklis), ja monitoringā konstatēts, ka:

13.1. bioloģisko, fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju vērtības atbilst antropogēnās darbības neskartiem vai nenozīmīgi ietekmētiem attiecīgā tipa ūdeņiem un novērotie biotopi ir raksturīgi attiecīgā tipa ūdeņiem;

13.2. ūdensobjektā konstatēto sintētisko (mākslīgas izcelsmes) vielu koncentrācija ūdenī ir tuva nullei vai zemāka par laboratorijā nosakāmo;

13.3. ūdensobjektā konstatēto dabiskas izcelsmes piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī atbilst antropogēnās darbības neskartiem attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajam fona līmenim.

14. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir laba, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par nelielām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām.

15. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par lielākām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām nekā labas ekoloģiskās kvalitātes gadījumā.

16. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par lielākām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām nekā vidējas ekoloģiskās kvalitātes gadījumā un ūdensobjektā sastopamās sugas un biotopi būtiski atšķiras no tiem, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.

17. Virszemes ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir ļoti slikta, ja monitoringā iegūtās bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības liecina par lielākām atšķirībām no augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) vērtībām nekā sliktas ekoloģiskās kvalitātes vērtības un ūdensobjektā nav sastopams vairākums sugu un biotopu, kādi raksturīgi attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem, kurus neietekmē antropogēnās darbības.

18. Mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ekoloģiskajai kvalitātei iedala augstākajā iespējamā ekoloģiskā potenciāla klasē, laba ekoloģiskā potenciāla klasē, vidēja ekoloģiskā potenciāla klasē, slikta ekoloģiskā potenciāla klasē vai ļoti slikta ekoloģiskā potenciāla klasē. Lai noteiktu mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta ekoloģisko potenciālu, ūdensobjektu pielīdzina upju, ezeru, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu ūdensobjektu tipam, kuram mākslīgā vai stipri pārveidotā ūdensobjekta īpašības atbilst visvairāk. Iedalot konkrēto mākslīgo vai stipri pārveidoto ūdensobjektu ekoloģiskā potenciāla klasē, izmanto ekoloģiskās kvalitātes kritērijus, kādi šajos noteikumos noteikti atbilstošam virszemes ūdensobjektu tipam.

19. Virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus atbilstoši ķīmiskajai kvalitātei iedala labas ķīmiskās kvalitātes klasē vai sliktas ķīmiskās kvalitātes klasē. Labas ķīmiskās kvalitātes klasē iedala virszemes ūdensobjektus un mākslīgus un stipri pārveidotus ūdensobjektus, kuros ķīmisko vielu koncentrācija nepārsniedz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.

20. Ja monitoringa dati liecina, ka ūdensobjekts, ņemot vērā dažādus bioloģiskos, hidromorfoloģiskos, ķīmiskos vai fizikāli ķīmiskos kritērijus, atbilst dažādām kvalitātes klasēm, to iedala attiecīgi vissliktākās kvalitātes klasē.

21. Lai noteiktu ekoloģiskās kvalitātes kritēriju atbilstību kādai kvalitātes klasei un nodrošinātu klašu savstarpējo salīdzināmību, Latvijas Vides aģentūra izveido etalonobjektu tīklu. Etalonobjektu tīklā iekļauj visiem šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem ūdensobjektu tipiem atbilstošus ūdensobjektus, kas iedalīti augstas kvalitātes (etalonstāvokļa) klasē. Virszemes ūdensobjekta tipam atbilstošo etalonstāvokli nosaka, ņemot vērā vairāku ūdensobjektu monitoringa datus, ilgākā laikposmā iegūtus datus vai modelēšanas rezultātus. Minētos paņēmienus var kombinēt. Ja pieejamais informācijas apjoms nav pietiekams, lai izmantotu minētos paņēmienus, etalonstāvokli var noteikt, ņemot vērā ekspertu atzinumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2000/60/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 26.februāri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93

Virszemes ūdensobjektu tipi

1. Upes

Nr. p.k.

Sateces baseina laukums

Kritums (1 līdz 3 km garā posmā)

Tips

Tipa raksturojums

1.1.

Mazs

Liels

Ritrāla tipa

Upe ir sekla, straumes ātrums lielāks

 

(< 100 km2)

(> 1,0 m/km)

mazā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

       

smilts, grants un akmeņi

1.2.

Mazs

Mazs

Potamāla

Upe ir sekla, straumes ātrums mazāks

 

(< 100 km2)

(< 1 m/km)

tipa mazā

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

     

upe

smilts, kas ir klāta ar organiskas

       

izcelsmes detrītu un dūņām

1.3.

Vidēji liels

Liels

Ritrāla tipa

Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums lielāks

 

(100 līdz

(> 1 m/km)

vidējā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

 

1000 km2)

   

smilts, grants un akmeņi

1.4.

Vidēji liels

Mazs

Potamāla

Upe ir vidēji dziļa, straumes ātrums

 

(100 līdz

(< 1 m/km)

tipa vidējā

mazāks par 0,2 m/s. Gultnes substrātu

 

1000 km2)

 

upe

veido smilts, kas ir klāta ar organiskas

       

izcelsmes detrītu un dūņām

1.5.

Liels

Liels

Ritrāla tipa

Upe ir dziļa, straumes ātrums lielāks

 

(> 1001 km2)

(> 1 m/km)

lielā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

       

smilts, grants un akmeņi

1.6.

Liels

Mazs

Potamāla

Upe ir dziļa, straumes ātrums mazāks

 

(> 1001 km2)

(< 1 m/km)

tipa lielā upe

par 0,2 m/s. Gultnes substrātu veido

       

smilts, kas ir klāta ar organiskas

       

izcelsmes detrītu un dūņām

2. Ezeri

Nr. p.k.

Vidējais dziļums

Ūdens cietība

Krāsainība

Tips

2.1.

Ļoti sekls

Cietūdens

Oligohumozs

Ļoti seklais dzidrūdens ezers ar

 

(< 2 m)

(> 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.2.

Ļoti sekls

Cietūdens

Polihumozs

Ļoti seklais brūnūdens ezers ar

 

(< 2 m)

(> 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.3.

Ļoti sekls

Mīkstūdens

Oligohumozs

Ļoti seklais dzidrūdens ezers ar

 

(< 2 m)

(< 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.4.

Ļoti sekls

Mīkstūdens

Polihumozs

Ļoti seklais brūnūdens ezers ar

 

(< 2 m)

(< 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.5.

Sekls

Cietūdens

Oligohumozs

Seklais dzidrūdens ezers ar

 

(2-9 m)

(> 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.6.

Sekls

Cietūdens

Polihumozs

Seklais brūnūdens ezers ar

 

(2-9 m)

(> 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.7.

Sekls

Mīkstūdens

Oligohumozs

Seklais dzidrūdens ezers ar

 

(2-9 m)

(< 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.8.

Sekls

Mīkstūdens

Polihumozs

Seklais brūnūdens ezers ar

 

(2-9 m)

(< 165 mkS/cm)

(> 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

2.9.

Dziļš

Cietūdens

Oligohumozs

Dziļais dzidrūdens ezers ar

 

(> 9 m)

(> 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

augstu ūdens cietību

2.10.

Dziļš

Mīkstūdens

Oligohumozs

Dziļais dzidrūdens ezers ar

 

(> 9 m)

(< 165 mkS/cm)

(< 80 Pt-Co)

zemu ūdens cietību

3. Pārejas ūdeņi

Nr.

Ūdens

Vidējais

Pakļautība

Sajauk-

Dominējošais

Tips

p.k.

sāļums

dziļums

viļņu

šanās

substrāts

 
 

(promiles)

(m)

iedarbībai

     

3.1.

0,5 < 5-6

< 30

mēreni

daļēji

dūņas

Rīgas līča

     

atklāti

stratificēta

 

pārejas ūdeņi

4. Piekrastes ūdeņi

Nr.

Ūdens

Vidējais

Pakļautība

Sajauk-

Ūdens

Dominē-

Tips

p.k.

sāļums

dziļums

viļņu

šanās

apmaiņas

jošais

 
 

(promiles)

(m)

darbībai

 

laiks (dnn)

substrāts  

4.1.

6 < 18-20

< 30

atklāti

pilnīga

< 7

smilts-

Baltijas jūras

           

grants

dienvidaustrumu

             

atklātā smilšainā

             

piekraste

4.2.

6 < 18-20

< 30

atklāti

pilnīga

< 7

lauk-

Baltijas jūras

           

akmeņi

dienvidaustrumu

             

atklātā akmeņainā

             

piekraste

4.3.

0,5 < 6

< 30

mēreni

pilnīga

< 7

smilts-

Rīgas līča smil-

     

atklāti

   

grants

šainā piekraste

4.4.

0,5 < 6

< 30

mēreni

pilnīga

< 7

lauk-

Rīgas līča akme-

     

atklāti

   

akmeņi

ņainā piekraste

Vides ministrs R.Vējonis

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93

Prioritārās vielas, kuru emisiju nepieciešams ierobežot

Nr.

CAS

ES

Latviskais nosaukums

Piezīmes

p.k.

numurs (1)

numurs (2)

   

1.

15972-60-8

240-110-8

alahlors

 

2.

120-12-7

204-371-1

antracēns

 

3.

1912-24-9

217-617-8

atrazīns

 

4.

71-43-2

200-753-7

benzols

 

5.

-

-

bromētie difenilēteri

X(3)

6.

-

-

kadmijs un tā savienojumi

X

7.

85535-84-8

287-476-5

C10 - C13 hloralkāni

X

8.

470-90-6

207-432-0

hlorfenvinfoss

 

9.

2921-88-2

220-864-4

hlorpirifoss

 

10.

107-06-2

203-458-1

1,2-dihloretāns

 

11.

75-09-2

200-838-9

dihlormetāns

 

12.

117-81-7

204-211-0

di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

 

13.

330-54-1

206-354-4

diurons

 

14.

115-29-7

204-079-4

endosulfāns

(4)

14.1.

959-98-8

-

alfa-endosulfāns

 

15.

206-44-0

205-912-4

fluorantēns(5)

 

16.

118-74-1

204-273-9

heksahlorbenzols

X

17.

87-68-3

201-765-5

heksahlorbutadiēns

X

18.

608-73-1

210-158-9

heksahlorcikloheksāns (izomēru maisījums)

X

18.1.

58-89-9

200-401-2

lindāns

 

19.

34123-59-6

251-835-4

izoproturons

 

20.

-

-

svins un tā savienojumi

 

21.

-

-

dzīvsudrabs un tā savienojumi

X

22.

91-20-3

202-049-5

naftalīns

 

23.

-

-

niķelis un tā savienojumi

 

24.

25154-52-3

246-672-0

nonilfenoli (izomēru maisījums)

X(4)

24.1.

104-40-5

203-199-4

4-(para)-nonilfenols

 

25.

1806-26-4

217-302-5

4-oktilfenols

(4)

25.1.

140-66-9

-

4-terc-oktilfenols

 

26.

608-93-5

210-172-5

pentahlorbenzols

X

27.

87-86-5

201-778-6

pentahlorfenols

 

28.

-

-

poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

X(4)

28.1.

50-32-8

200-028-5

benz[a]pirēns

 

28.2.

205-99-2

205-911-9

benz[e]acefenantrilēns (3,4-benzofluorantēns)

 

28.3.

191-24-2

205-883-8

benz[g,h,i]perilēns

 

28.4.

207-08-9

205-916-6

benz[k]fluorantēns

 

28.5.

193-39-5

205-893-2

indeno[1,2,3-cd]pirēns

 

29.

122-34-9

204-535-2

simazīns

 

30.

   

tributilalvas savienojumi

X(4)

30.1.

-

-

tributilalvas katjons

 

31.

12002-48-1

234-413-4

trihlorbenzoli (izomēru maisījums)

(4)

31.1.

120-82-1

204-428-0

1,2,4-trihlorbenzols

 

32.

67-66-3

200-663-8

trihlormetāns (hloroforms)

 

33.

1582-09-8

216-428-8

trifluralīns

 

Piezīmes.

X - ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020.gada 22.decembrim.

(1) Vielas numurs ķīmijas referatīvajā žurnālā Chemicals Abstracts.

(2) Vielas numurs Eiropas Savienībā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu sarakstā (EINECS) vai Eiropas Savienībā pieteikto jauno ķīmisko vielu sarakstā (ELINCS).

(3) Par ūdens videi īpaši bīstamu uzskatāms tikai pentabromodifenilēteris (CAS numurs 32534-81-9).

(4) Apakšpunktā minētā viela pieder pie šajā punktā minētās grupas.

(5) Fluorantēns kā citu, daudz bīstamāku, poliaromātisko ogļūdeņražu indikators.

Vides ministrs R.Vējonis

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93

Ekoloģiskās kvalitātes kritēriji virszemes ūdensobjektu klasifikācijai

Nr. p.k.

Kvalitātes kritēriji

Upes

Ezeri

Pārejas ūdeņi

Piekrastes ūdeņi

1.

Bioloģiskie kritēriji

1.1.

Fitoplanktona sastāvs, sastopamība un biomasa

(1)

'

'

'

1.2.

Makrofītu sastāvs un sastopamība

'

'

'

'

1.3.

Zoobentosa sastāvs un sastopamība

'

'

'

'

1.4.

Zivju sugu sastāvs un sastopamība

'

'

'

 

1.5.

Zivju populāciju vecuma struktūra

'

'

   

2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

2.1.

Hidroloģiskais režīms

       

2.1.1.

caurteces apjoms un dinamika

'

'

   

2.1.2.

ūdens apmaiņas periods

 

'

   

2.1.3.

saistība ar pazemes ūdensobjektiem

'

'

   

2.1.4.

upes nepārtrauktība

'

     

2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

       

2.2.1.

dziļuma svārstības

'

'

'

'

2.2.2.

platuma svārstības

'

     

2.2.3.

gultnes dominējošais substrāta sastāvs

'

'

'

'

2.2.4.

gultnes šķērsgriezums

 

'

'

 

2.2.5.

krasta zonas struktūra

'

     

2.2.6.

krastu struktūra

 

'

   

2.2.7.

plūdmaiņu zonas struktūra

   

'

'

2.3.

Paisuma-bēguma režīms

       

2.3.1.

saldūdens plūsma

   

'

 

2.3.2.

galveno straumju virziens

     

'

2.3.3.

pakļautība viļņu iedarbībai

   

'

'

3.

Ķīmiskie un fizikāli ķīmiskie kritēriji, kas nodrošina bioloģisko kritēriju pastāvēšanu

3.1.

Vispārīgie kritēriji

       

3.1.1.

ūdens caurredzamība

 

'

'

'

3.1.2.

temperatūras režīms

'

'

'

'

3.1.3.

skābekļa daudzums

'

'

'

'

3.1.4.

sāļums

'

'

'

'

3.1.5.

paskābināšanās

'

'

   

3.1.6.

biogēno elementu koncentrācija

'

'

'

'

3.2.

Piesārņojošās vielas

       

3.2.1.

konkrētajā ūdensobjektā novadītās mākslīgās

'

'

'

'

 

piesārņojošās vielas

       

3.2.2.

citas konkrētajā ūdensobjektā novadītās

'

'

'

'

 

piesārņojošās vielas

       

Apzīmējumi.

1. ' - kritērijs, pēc kura vērtē attiecīgās grupas ūdeņu ekoloģisko kvalitāti.

2. (1) - novērtē tikai upēs, kuru garums pārsniedz 100 km un sateces baseina laukums ir lielāks par 1000 km2.

Vides ministrs R.Vējonis

4.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.93

Kritēriji augstas, labas un vidējas virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes noteikšanai

1. Upes      

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

1.1.

Bioloģiskie kritēriji

   

1.1.1.

Fitoplanktons

   
 

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs atbilst vai

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskais sastāvs un

 

ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no

sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgā tipa

 

ietekmējusi antropogēnā darbība.

attiecīgā tipa ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem.

ūdensobjektiem raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā

 

Fitoplanktona vidējais sastopamības biežums pilnībā

Šādas izmaiņas neliecina par aļģu paātrinātu augšanu,

labas kvalitātes rādītāji, un var rasties nozīmīgas citu

 

atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem

kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā

bioloģisko un fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu

 

raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski

līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens vai sedimentu

raksturojošo parametru vērtību nevēlamas izmaiņas.

 

nemaina tipam specifisko ūdens caurredzamību.

fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas. Var būt

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

 

Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst

novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma un

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

 

attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem raksturīgajiem

intensitātes neliela palielināšanās

var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

 

fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

   

1.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

   
 

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāvs

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva

 

atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

 

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

atšķiras no tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Novērojamas

 

Nav novērotas makrofītu un fitobentosa sastopamības

neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātu

makrofītu un fitobentosa sastopamības biežuma rādītāju

 

biežuma izmaiņas

augšanu, kas izraisa virszemes ūdensobjektā mītošo

lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem.

   

organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības

   

ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas.

izraisīta baktēriju apaugumu konkurence, un dažās vietās

   

Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās

sabiedrības ir aizvietotas ar baktērijām

   

darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

 

1.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

   
 

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

 

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no

 

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem rādītājiem.

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk

 

antropogēnā darbība.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu

nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas galvenās

 

Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu

proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa

attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

 

grupām ir tāda pati kā vidē, ko nav ietekmējusi

ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība

 

antropogēnā darbība. Bezmugurkaulnieku sugu

sugu daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no

un daudzveidības rādītāji ir būtiski zemāki par

 

daudzveidības rādītāji neatšķiras no rādītājiem, kuri

rādītājiem, kuri raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem un ievērojami

 

raksturīgi stāvoklim, ko neietekmē antropogēnā darbība

antropogēnā darbība

zemāki par labas kvalitātes rādītājiem

1.1.4.

Zivis

   
 

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

 

vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam

biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam

 

ietekmējusi antropogēnā darbība.

ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar

raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes

 

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam

antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un

rādītāji. Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās

 

raksturīgās zivju sugas.

hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju

darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko

 

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu

vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa

kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra

 

antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas

zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos

liecina, ka antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga,

 

vairošanās vai attīstības traucējumus

gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās

ka samērā daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās

   

sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

zivju sugas nav sastopamas vai sastopamas ļoti reti

1.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

   

1.2.1.

Hidroloģiskais režīms

   
 

Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, kā arī saistība ar

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

pazemes ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

1.2.2.

Upes nepārtrauktība

   
 

Antropogēnā darbība neietekmē upes plūdumu, ir

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

iespējama netraucēta ūdens organismu migrācija un

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

sedimentu pārvietošanās

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

1.2.3.

Morfoloģiskie apstākļi

   
 

Upes gultnes veids, platuma un dziļuma izmaiņas,

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

straumes ātrums, substrāta sastāvs, piekrastes zonas

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

struktūra un stāvoklis atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

 

apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

   

1.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

   

1.3.1.

Vispārīgie apstākļi

   
 

Fizikāli ķīmisko elementu vērtības atbilst vai ļoti nedaudz

Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā

skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas, kādās ir

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības

nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu funkcionēšana,

parametriskās vērtības

 

nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas

un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko

 
 

antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem.

kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu.

 
 

Temperatūra, sāļums, skābekļa daudzums, pH līmenis un

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas,

 
 

skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās

kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un

 
 

darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti

nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko

 
 

raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

 

1.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

   
 

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas par

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var konstatēt

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

ar vismodernākajām plaši lietotajām analīzes metodēm

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

1.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

   
 

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem

 

parasti raksturīgas antropogēnās darbības

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

       
2. Ezeri      

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

2.1.

Bioloģiskie kritēriji

   

2.1.1.

Fitoplanktons

   
 

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

 

sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam

sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no attiecīgajam

 

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par aļģu

ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem vairāk nekā labas

 

antropogēnā darbība. Fitoplanktona vidējās biomasas

paātrinātu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo

kvalitātes rādītāji un liecina, ka var rasties nozīmīgas un

 

rādītāji pilnībā atbilst attiecīgā tipa virszemes

organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas

nevēlamas citu bioloģisko un fizikāli ķīmisko kritēriju

 

ūdensobjektiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem

vai ūdens vai sedimentu fizikāli ķīmiskās kvalitātes

raksturojošo parametru vērtību izmaiņas.

 

apstākļiem un būtiski nemaina tipam raksturīgo ūdens

pārmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

 

caurredzamību. Fitoplanktona ziedēšanas biežums un

biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

 

intensitāte atbilst attiecīgā tipa virszemes ūdensobjektiem

 

var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

 

raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

   

2.1.2.

Makrofīti un fitobentoss

   
 

Makrofītu un fitobentosa taksonomisko grupu sastāva

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā

Makrofītu un fitobentosa sabiedrību taksonomiskā sastāva

 

rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

rādītāji atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

 

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir

 

Nav novērojamas makrofītu un fitobentosa

izmaiņas neliecina par fitobentosa vai augstāko augu

novērojamas makrofītu un fitobentosa sastopamības

 

sastopamības izmaiņas

paātrinātas augšanas izraisītām virszemes ūdensobjektā

biežuma rādītāju izmaiņas.

   

mītošo organismu savstarpējā līdzsvara nevēlamām

Fitobentosa sabiedrības ietekmējusi antropogēnās darbības

   

izmaiņām vai ūdens fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām.

izraisīta baktēriju apaugumu konkurence un dažās vietās

   

Fitobentosa sabiedrības necieš no antropogēnās

sabiedrības aizvietotas ar baktērijām

   

darbības izraisītas baktēriju apaugumu konkurences

 

2.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

   
 

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskais

 

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no

 

ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem

 

ietekmējusi antropogēnā darbība.

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu

vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Nav sastopamas

  Attiecība starp jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu

proporcijas nedaudz atšķiras no attiecīgā tipa

galvenās attiecīgajam tipam raksturīgās taksonomiskās grupas.

 

grupām ir tāda pati kā antropogēnās darbības

ūdensobjektiem raksturīgajām. Bezmugurkaulnieku sugu

Jutīgo un ekoloģiski plastisko organismu grupu attiecība

 

neietekmētā vidē. Bezmugurkaulnieku sugu

daudzveidības rādītāji nedaudz atšķiras no antropogēnās

un daudzveidības rādītāji ir zemāki par attiecīgajam ūdeņu

 

daudzveidības rādītāji neatšķiras no antropogēnās

darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem

tipam raksturīgajiem un ievērojami zemāki par labas

 

darbības neietekmētam stāvoklim raksturīgajiem

 

kvalitātes rādītājiem

 

rādītājiem

   

2.1.4.

Zivis

   
 

Sugu sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

Sabiedrību taksonomiskais sastāvs un sastopamības

 

vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no attiecīgajam

biežuma rādītāji vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji

 

ietekmējusi antropogēnā darbība.

ūdeņu tipam raksturīgajiem. Atšķirības skaidrojamas ar

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem.

 

Ir sastopamas visas attiecīgajam ūdeņu tipam

antropogēnās darbības izraisītām fizikāli ķīmisko un

Atšķirības skaidrojamas ar antropogēnās darbības

 

raksturīgās zivju sugas.

hidromorfoloģisko kritēriju izmaiņām. Zivju populāciju

izraisītām fizikāli ķīmisko un hidromorfoloģisko kritēriju

 

Zivju populāciju vecuma struktūra liecina par nelielu

vecuma struktūra liecina, ka antropogēnā darbība izraisa

izmaiņām. Zivju populāciju vecuma struktūra liecina, ka

 

antropogēnu ietekmi, kura tomēr nerada kādas sugas

zivju vairošanās un attīstības traucējumus un atsevišķos

antropogēnās darbības ietekme ir tik nozīmīga, ka samērā

 

vairošanās vai attīstības traucējumus

gadījumos kādas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās

daudzas attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgās zivju sugas

   

sugas dažu vecuma grupu zivis nav sastopamas

nav sastopamas

2.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

   

2.2.1.

Hidroloģiskais režīms

   
 

Ūdens plūsmas apjomi un dinamika, ūdens līmenis,

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

ūdens apmaiņas biežums, kā arī saistība ar pazemes

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

ūdeņiem atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

 

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

   

2.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

   
 

Ezera dziļuma izmaiņas, substrāta sastāvs un

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

daudzums, ezera piekrastes zonas stāvoklis un

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

struktūra atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

 

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

   

2.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

   

2.3.1.

Vispārīgie apstākļi

   
 

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības atbilst vai ļoti nedaudz

Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā

un skābju neitralizēšanas spēja nepārsniedz robežas,

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

darbība. Biogēno elementu koncentrācijas svārstības

kādās ir nodrošināta tipam raksturīgo ekosistēmu

parametriskās vērtības

 

nepārsniedz robežas, kādas parasti raksturīgas

funkcionēšana, un nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem

 
 

antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem.

labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošu parametrisko

 
 

Temperatūra, sāļums, pH līmenis, skābekļa daudzums

vērtību sasniegšanu.

 
 

un skābju neitralizēšanas spēja neliecina par antropogēnās

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas,

 
 

darbības ietekmi un nepārsniedz robežas, kādas parasti

kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana, un

 
 

raksturīgas antropogēnās darbības neietekmētiem ūdeņiem

nodrošina bioloģiskajiem kritērijiem labu ekoloģisko

 
   

kvalitāti raksturojošu parametrisko vērtību sasniegšanu

 

2.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

   
 

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

konstatēt ar vismodernākajām, plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

 

analīzes metodēm

   

2.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

   
 

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas,

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

kādas parasti raksturīgas antropogēnās darbības

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

       
3. Pārejas ūdeņi

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

3.1.

Bioloģiskie kritēriji

   

3.1.1.

Fitoplanktons

   
 

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji

 

sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no tipam

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

 

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

raksturīgajiem. Šādas izmaiņas neliecina par paātrinātu

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Biomasas

 

antropogēnā darbība. Fitoplanktona biomasas rādītāji

aļģu augšanu, kas izraisa ūdensobjektā mītošo organismu

izmaiņas ir lielākas un var rasties nozīmīgas un nevēlamas

 

pilnībā atbilst attiecīgā tipa ūdeņiem raksturīgajiem

savstarpējā līdzsvara nevēlamas izmaiņas vai ūdens

citu bioloģisko kvalitātes elementu izmaiņas.

 

fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem un būtiski nemaina

fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņas.

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

 

tipam raksturīgo ūdens caurredzamību. Fitoplanktona

Var būt novērojama fitoplanktona ziedēšanas biežuma

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

 

ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst attiecīgā

un intensitātes neliela palielināšanās

var būt novērojama fitoplanktona pastāvīga ziedēšana

 

tipa ūdeņiem raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

   

3.1.2.

Makrofītiskās aļģes

   
 

Makrofītisko aļģu taksonomisko grupu sastāva rādītāji

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Makrofītisko aļģu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji

 

atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

 

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas

rādītājiem vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir

 

Nav novērojamas antropogēnās darbības izraisītas

neliecina par fitobentosa vai augstāko augu paātrinātas

novērojamas makrofītisko aļģu sastopamības biežuma

 

makrofītisko aļģu seguma rādītāju izmaiņas

augšanas izraisītām ūdensobjektā mītošo organismu

rādītāju lielākas izmaiņas, salīdzinot ar labas kvalitātes

   

savstarpējo attiecību nevēlamām izmaiņām vai ūdens

rādītājiem, kuras var būt saistītas ar ūdensobjektā mītošo

   

fizikāli ķīmiskās kvalitātes pārmaiņām

organismu savstarpējā līdzsvara izmaiņām

3.1.3.

Segsēkļi

   
 

Segsēkļu taksonomisko grupu sastāva un sastopamības

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji

Segsēkļu sabiedrību taksonomiskā sastāva rādītāji atšķiras

 

biežuma rādītāji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no

nedaudz atšķiras no attiecīgajam tipam raksturīgajiem.

no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem

 

apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

Segsēkļu sastopamības biežuma rādītāji liecina par

vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji.

 

Nav novērojamas antropogēnās ietekmes izraisītas

nelielu traucējumu

Segsēkļu taksonomisko grupu sastopamības biežuma

 

segsēkļu sastopamības biežuma rādītāju izmaiņas

 

rādītāji, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir

     

mainījušies vairāk

3.1.4.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

   
 

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

 

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atšķiras no

 

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem rādītājiem

 

antropogēnā darbība.

rādītājiem. Vairākums attiecīgajam ūdeņu tipam

vairāk nekā labas kvalitātes rādītāji. Ir sastopami

 

Ir sastopami visu antropogēnās darbības neietekmētiem

raksturīgo taksonomisko grupu organismu ir sastopams

piesārņotiem ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu

 

apstākļiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi

 

organismi.

     

Daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgo

     

taksonomisko grupu organismi nav sastopami

3.1.5.

Zivis

   
 

Sugu sastāva un sastopamības biežuma rādītāji atbilst

Jutīgo sugu sastopamības biežuma rādītāji liecina par

Antropogēnā ietekme uz fizikāli ķīmiskajiem un

 

vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav

tādām nelielām attiecīgajam pārejas ūdeņu tipam

hidromorfoloģiskajiem kritērijiem ir tik nozīmīga, ka nav

 

ietekmējusi antropogēnā darbība

raksturīgā stāvokļa izmaiņām, kuras skaidrojamas ar

sastopamas samērā daudzas sugas, kuras raksturīgas

   

antropogēnās darbības ietekmi uz fizikāli ķīmiskajiem

attiecīgajam ūdeņu tipam

   

vai hidromorfoloģiskajiem kritērijiem

 

3.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

   

3.2.1.

Paisuma-bēguma režīms

   
 

Saldūdens plūsmas režīms atbilst vai ļoti nedaudz

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

antropogēnā darbība

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

3.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

   
 

Dziļuma rādītāju izmaiņas, substrāta stāvoklis,

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis atbilst vai ļoti

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

 

antropogēnā darbība

   

3.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

   

3.3.1.

Vispārīgie apstākļi

   
 

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

caurredzamība, kā arī biogēno vielu koncentrācijas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības saglabājas

nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu

parametriskās vērtības

 

robežās, kādas parasti raksturīgas antropogēnās

funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem labu

 
 

darbības neietekmētam stāvoklim.

ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās vērtības

 
 

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens caurredzamība

   
 

neliecina par antropogēnās darbības ietekmi un saglabājas

   
 

līmenī, kāds parasti raksturīgs antropogēnas darbības

   
 

neietekmētam stāvoklim

   

3.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

   
 

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

 

analīzes metodēm

   

3.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

   
 

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas,

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

       
4. Piekrastes ūdeņi

Nr. p.k.

Augsta kvalitāte

Laba kvalitāte

Vidēja kvalitāte

1

2

3

4

4.1.

Bioloģiskie kritēriji

   

4.1.1.

Fitoplanktons

   
 

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un

Fitoplanktona sabiedrību taksonomiskā sastāva un

Fitoplanktona taksonomisko grupu sastāvs un

 

sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem, kurus

sastopamības biežuma rādītāji nedaudz atšķiras no

sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielām izmaiņām.

 

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

attiecīgajam tipam raksturīgajiem. Šādas izmaiņas

Aļģu biomasa būtiski atšķiras no attiecīgajam tipam

 

Fitoplanktona vidējā biomasa pilnībā atbilst attiecīgajam

neliecina par paātrinātu aļģu augšanu, kas izraisa

raksturīgās un var ietekmēt citus bioloģiskās kvalitātes

 

ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli ķīmiskajiem apstākļiem

ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara

elementus.

 

un būtiski nemaina tiem raksturīgo ūdens caurredzamību.

nevēlamas izmaiņas vai ūdens fizikāli ķīmiskās

Var būt novērojama fitoplanktona biežāka un intensīvāka

 

Fitoplanktona ziedēšanas biežums un intensitāte atbilst

kvalitātes izmaiņas. Var būt novērojama fitoplanktona

ziedēšana, salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem. Vasarā

 

attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem fizikāli

ziedēšanas biežuma un intensitātes neliela palielināšanās

var būt novērojama pastāvīga fitoplanktona ziedēšana

 

ķīmiskajiem apstākļiem

   

4.1.2.

Makrofītiskās aļģes un segsēkļi

   
 

Ir sastopamas visas makrofītisko aļģu un segsēkļu

Ir sastopams vairākums makrofītisko aļģu un segsēkļu

Salīdzinot ar labas kvalitātes rādītājiem, ir sastopams

 

taksonomiskās grupas, kuras raksturīgas apstākļiem,

taksonomisko grupu, kuras raksturīgas apstākļiem, ko

mazāk makrofītisko aļģu un segsēkļu taksonomisko grupu,

 

ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

nav ietekmējusi antropogēnā darbība.

kuras raksturīgas apstākļiem, ko nav ietekmējusi

 

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu

antropogēnā darbība.

 

sastopamības biežuma rādītāji atbilst apstākļiem,

sastopamības biežuma rādītāji liecina par nelielu

Makrofītisko aļģu aizauguma pakāpe un segsēkļu

 

ko nav ietekmējusi antropogēnā darbība

traucējumu

sastopamības biežuma rādītāji liecina par iespējamām

     

ūdensobjektā mītošo organismu savstarpējā līdzsvara

     

nevēlamām izmaiņām

4.1.3.

Bentiskie bezmugurkaulnieki

   
 

Bentisko bezmugurkaulnieku taksonomisko grupu

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

Bentisko bezmugurkaulnieku sabiedrību taksonomiskā

 

sastāvs un sastopamības biežuma rādītāji atbilst vai ļoti

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji nedaudz

sastāva un sastopamības biežuma rādītāji vairāk nekā

 

nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

atšķiras no attiecīgajam ūdeņu tipam raksturīgajiem

labas kvalitātes rādītāji atšķiras no attiecīgajam tipam

 

antropogēnā darbība.

rādītājiem. Ir sastopams vairākums attiecīgajam ūdeņu

raksturīgajiem rādītājiem. Ir sastopami piesārņotiem

 

Ir sastopami visu taksonomisko grupu organismi, kuri

tipam raksturīgo taksonomisko grupu organismu

ūdeņiem raksturīgo taksonomisko grupu organismi.

 

raksturīgi apstākļiem, ko nav ietekmējusi

 

Nav sastopami daudzu attiecīgajam ūdeņu tipam

 

antropogēnā darbība

 

raksturīgo taksonomisko grupu organismi

4.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

   

4.2.1.

Paisuma-bēguma režīms

   
 

Saldūdens plūsmas režīms, valdošo straumju virziens

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai nodrošinātu bioloģiskajiem

 

un ātrums atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem,

kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

kritērijiem vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

kurus nav ietekmējusi antropogēnā darbība

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

4.2.2.

Morfoloģiskie apstākļi

   
 

Dziļuma rādītāju izmaiņas, struktūra un piekrastes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

zonas gultne, plūdmaiņu zonas sastāvs un stāvoklis

nodrošinātu labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

atbilst vai ļoti nedaudz atšķiras no apstākļiem, kurus

parametriskās vērtības

parametriskās vērtības

 

nav ietekmējusi antropogēnā darbība

   

4.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

   

4.3.1.

Vispārīgie apstākļi

   
 

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst vai ļoti nedaudz

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

atšķiras no apstākļiem, kurus nav ietekmējusi

caurredzamība nepārsniedz robežas, kādās ir nodrošināta

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

antropogēnā darbība.

ekosistēmu funkcionēšana un bioloģiskajiem kritērijiem

parametriskās vērtības

 

Biogēno elementu koncentrācijas svārstības

labu ekoloģisko kvalitāti raksturojošas parametriskās

 
 

saglabājas robežās, kādas parasti raksturīgas

vērtības. Biogēno vielu koncentrācijas nepārsniedz

 
 

antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim.

robežas, kādās ir nodrošināta ekosistēmu funkcionēšana

 
 

Temperatūra, skābekļa daudzums un ūdens

un bioloģiskiem kritērijiem labu ekoloģisko kvalitāti

 
 

caurredzamība neliecina par antropogēnās darbības

raksturojošas parametriskās vērtības

 
 

ietekmi un saglabājas līmenī, kāds parasti raksturīgs

   
 

antropogēnās darbības neietekmētam stāvoklim

   

4.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

   
 

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

 

analīzes metodēm

   

4.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

   
 

To koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas,

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

kādas parasti raksturīgas ūdeņiem, kurus nav

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko kvalitāti raksturojošas

 

ietekmējusi antropogēnā darbība (fona līmenis)

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

       
5. Mākslīgi vai stipri pārveidoti virszemes ūdensobjekti

Nr. p.k.

Visaugstākais iespējamais ekoloģiskais potenciāls

Labs ekoloģiskais potenciāls

Vidējs ekoloģiskais potenciāls

1

2

3

4

5.1.

Bioloģiskie kritēriji

   
 

Atbilstošo bioloģisko kvalitātes kritēriju raksturojošo

Novērojamas nelielas izmaiņas, salīdzinot ar

Novērojamas lielākas vērtību izmaiņas, salīdzinot ar

 

parametru vērtības ir iespējami tuvas tām, kādas

augstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam

visaugstākajam iespējamajam ekoloģiskajam potenciālam

 

raksturīgas tam virszemes ūdensobjektu tipam, kura

raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo

raksturīgajām bioloģisko kritēriju raksturojošo parametru

 

īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā virszemes

parametru vērtībām

vērtībām, nekā labai kvalitātei raksturīgās vērtības

 

ūdensobjekta īpašībām tādos fizikālajos apstākļos, kādus

   
 

nosaka mākslīga vai stipri pārveidota ūdensobjekta raksturs

   

5.2.

Hidromorfoloģiskie kritēriji

   
 

Hidromorfoloģiskie apstākļi atbilst izmaiņām, kādas

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju

 

rodas, izveidojot mākslīgu vai stipri pārveidotu

vērtības

vērtības

 

ūdensobjektu, un visi antropogēnās darbības ietekmes

   
 

samazināšanas pasākumi ir nodrošinājuši labāko

   
 

ekoloģisko pēctecību, īpaši attiecībā uz faunas pārstāvju

   
 

migrāciju un piemērotām vairošanās un nārsta vietām

   

5.3.

Fizikāli ķīmiskie kritēriji

   

5.3.1.

Vispārīgie apstākļi

   
 

Fizikāli ķīmiskie kritēriji atbilst antropogēnās darbības

Fizikāli ķīmisko kritēriju vērtības nepārsniedz robežas,

Apstākļi ir atbilstoši, lai sasniegtu bioloģisko kritēriju

 

neietekmētiem apstākļiem, kādi ir raksturīgi tādam

kādās funkcionē ekosistēma un iespējams sasniegt

vērtības

 

virszemes ūdensobjektu tipam, kura īpašības ir

bioloģisko kritēriju vērtības.

 
 

vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri pārveidotā

Temperatūra un pH līmenis nepārsniedz robežas,

 
 

virszemes ūdensobjekta īpašībām vai nedaudz atšķiras.

kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana un

 
 

Biogēno elementu koncentrācijas saglabājas robežās,

iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības.

 
 

kādas parasti raksturīgas šādiem antropogēnās

Biogēno elementu koncentrācijas nepārsniedz robežas,

 
 

darbības neietekmētiem ūdeņiem.

kādās ir nodrošināta ekosistēmas funkcionēšana,

 
 

Temperatūra, skābekļa bilance un pH līmenis atbilst

iespējams sasniegt bioloģisko kritēriju vērtības

 
 

antropogēnās darbības neietekmētiem apstākļiem, kādi

   
 

ir raksturīgi tādam virszemes ūdensobjektu tipam, kura

   
 

īpašības ir vislīdzīgākās attiecīgā mākslīgā vai stipri

   
 

pārveidotā virszemes ūdensobjekta īpašībām

   

5.3.2.

Mākslīgas izcelsmes piesārņojošās vielas

   
 

To koncentrācijas ir tuvas nullei vai vismaz ir zemākas

To koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

par mazākajām nosakāmajām koncentrācijām, ko var

prasības, kādas ir noteiktas normatīvajos aktos par

nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas

 

konstatēt ar vismodernākajām plaši lietotajām

virszemes ūdeņu vides kvalitātes normatīviem

parametriskās vērtības

 

analīzes metodēm

   

5.3.3.

Piesārņojošās vielas, kas nav mākslīgas izcelsmes

   
 

Koncentrācijas svārstības nepārsniedz robežas, kādas

Koncentrācijas nepārsniedz ķīmiskās kvalitātes

Apstākļi ir atbilstoši, lai bioloģiskajiem kritērijiem

 

parasti raksturīgas antropogēnās darbības

prasības, kādas ir noteiktas saskaņā ar šiem

nodrošinātu vidēju ekoloģisko potenciālu raksturojošas

 

neietekmētiem ūdeņiem (fona līmenis)

noteikumiem

parametriskās vērtības

Vides ministrs R.Vējonis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 93Pieņemts: 17.02.2004.Stājas spēkā: 26.02.2004.Zaudē spēku: 23.10.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 30, 25.02.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
84752
26.02.2004
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"