LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES PREZIDIJA LĒMUMS

Par Latvijas Republikas valsts drošības koncepcijas pamatprincipiem

Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Apstiprināt Latvijas Republikas likumprojekta «Par Satversmes aizsardzības biroju» izstrādāšanai izveidotās darba grupas sagatavotos Latvijas Republikas valsts drošības koncepcijas pamatprincipus.

2.Lūgt visus valsts pārvaldes un valsts aizsardzības struktūru vadītājus sniegt darba grupas vadītājam Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētāja vietniekam A. Krastiņam pilnvērtīgu likumprojekta izstrādāšanai nepieciešamo informāciju (arī konfidenciāla rakstura informāciju) par viņu pakļautībā esošajām struktūrām, to skaitlisko sastāvu, amatu sarakstiem, funkcionālo pienākumu sadali, ka arī citas ziņas.

3_. Ieteikt Nacionālās drošības spēku institūcijām sagatavot valsts drošības koncepcijas pamatprincipiem atbilstošus organizatoriskus Pārkārtojumus, lai varētu tos realizēt vienlaikus ar Latvijas Republikas likuma «Par Satversmes aizsardzības biroju» stāšanos spēkā.

4. Latvijas Republikas Ministru Padomei likumprojekta «par valsts budžetu 1993. gadam» paredzēt nepieciešamos asignējumus Satversmes aizsardzības biroja izveidošanai.

5. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 26. novembrī

Apstiprināti Latvijas Republikas
Augstākās Padomes Prezidijā
1992. gada 26. novembrī

Latvijas Republikas valsts drošības koncepcijas pamatprincipi

1. Valsts drošības, valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas institūcijas kopā veido vienotu Latvijas Republikas nacionālās drošības sistēmu.

2. Valsts drošības garants Latvijas Republikā ir speciālu pasākumu kopums, ko veic Satversmes aizsardzības birojs un citas nacionālās drošības sistēmas institūcijas likumā noteiktās kompetences ietvaros ar mērķi nosargāt Latvijas Republikas konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, ekonomisko, zinātnisko un valsts aizsardzības potenciālu pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī nodrošināt valsts iedzīvotāju politiskās tiesības un brīvības, sabiedrisko un politisko organizāciju, kā arī valsts institūciju brīvu darbību Satversmes ietvaros, veikt valsts noslēpumu aizsardzības pasākumus.

3. Valsts drošības garantēšanas tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Republikas konstitucionālie likumi un tiem pakārtotie likumi un citi normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi un konvencijas jautājumos par valsts nacionālo drošību, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

Veicot valsts drošības pasākumus, tiek ievēroti šādi tiesiskie pamatprincipi:

- likumība visās darbības sfērās;

- personas tiesību un brīvību prioritāte un to garantēšana;

- valsts drošības formējumu un to darbības pakļautība kontrolei likumā noteiktajā kārtībā.

4. Nacionālās drošības sistēmas centrālā institūcija valsts drošības jautājumos ir Satversmes aizsardzības birojs.

5. Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitarizēta valsts institūcija, kas neveic represīvas funkcijas, tam nav izziņas un izmeklēšanas iestāžu tiesību un funkciju.

6. Satversmes aizsardzības biroja galvenās funkcijas un darbības formas ir:

- izlūkošana, un pretizlūkošana, kā arī šīs darbības koordinēšana un kontrolēšana citās nacionālās drošības sistēmas institūciju struktūrvienībās;

- šo funkciju veikšanai nepieciešamas informācijas legāla un slepena vākšana, apkopošana un analīze;

- iekšējo un ārējo valsts drošības apdraudējumu prognozēšana un atklāšana, kā arī to novēršanas vai neitralizēšanas līdzekļu un metožu izstrādāšana;

- priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

- augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

- par valsts drošības sfērā konstatētajiem noziegumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai.

7. Valsts drošības institūciju darbības veidu un formu, kā arī katrā konkrētajā situācijā pielietojamos līdzekļus nosaka valsts drošības apdraudējuma veids, forma, intensitātes un bīstamības pakāpe.

Nav pieļaujama nelikumīga darbība valsts drošības apdraudējumu novēršanā un atklāšanā.

8. Satversmes aizsardzības biroja darbības organizācijas principi:

1) Satversmes aizsardzības biroja vispārējo vadību veic Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (prezidents), pēc kura ierosinājuma Latvijas Republikas Augstākā Padome (Saeima) iecel amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju un viņa vietniekus;

2) Satversmes aizsardzības biroja darbības stratēģiju nosaka Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (prezidents) un Valsts aizsardzības padome;

3) Satversmes aizsardzības biroja darbību kontrolē Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (prezidents) un Latvijas Republikas Augstākā Padome (Saeima) ar īpaši izveidotas Augstākās Padomes (Saeimas) speciālās pastāvīgās komisijas (apakškomisijas) starpniecību. Šajā komisijā ir 5-7 deputāti, kas Latvijas Republikas Augstākajai Padomei (Saeimai) nodevuši īpašu zvērestu;

4) Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un viņa vietnieki par savu darbu un viņiem pakļauto struktūrvienību darbību un tās rezultātiem sniedz pārskatu Latvijas Republikas Augstākās Padomes Priekšsēdētājam (prezidentam) un Augstākās Padomes (Saeimas) speciālajai komisijai (apakškomisijai);

5) Latvijas Republikas Augstākas Padomes (Saeimas) deputāti ar valsts drošību saistītos pieprasījumus un jautājumus nosūta un atbildes uz tiem saņem ar Augstākās Padomes (Saeimas) speciālās komisijas (apakškomisijas) starpniecību;

6) Satversmes aizsardzības birojs un tā struktūrvienības darbojas pēc vienvadības principa, bet atsevišķos jautājumos likumā noteiktajā kārtībā tiek realizēts koleģiālās vadības princips;

Ja Satversmes aizsardzības biroja vadītāja vietnieki nepiekrīt vadītāja secinājumiem, kas izdarīti, novērtējot informāciju par iekšējiem vai ārējiem valsts drošības apdraudējumiem, viņi ir tiesīgi ziņot par to personiski Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājam (prezidentam) vai Augstākās Padomes (Saeimas) speciālajai komisijai (apakškomisijai);

7) Satversmes aizsardzības biroja un tam pakļauto struktūrvienību darbībā tiek ievērots funkciju un pilnvaru (kompetenču) norobežošanas princips. Satversmes aizsardzības biroja darbinieku un tā struktūrvienību statuss izmantojams vienīgi savu likumisko funkcionālo pienākumu veikšanai;

8) valsts drošības struktūru kadru komplektēšanā tiek ievērots lojalitātes un profesionālisma princips. Sajās struktūrās var strādāt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, kuri atzīst Latvijas Republikas Satversmi un ir uzticīgi Latvijas Republikai, ko viņi ir apliecinājuši ar zvērestu;

9) Satversmes aizsardzības biroja un tā struktūrvienību darbinieki, izpildot savus amata pienākumus, atrodas valsts aizsardzībā. Jebkuras valsts institūcijas amatpersonai un ikvienam valsts pilsonim ir tiesības un pienākums sniegt nepieciešamo un iespējamo palīdzību valsts drošības pasākumu realizēšanā.

Neviens, izņemot amatpersonas, kuras speciāli pilnvarojis likums, nav tiesīgs iejaukties Satversmes aizsardzības biroja un tā struktūrvienību darbinieku darbībā, ja vien tā nav pretlikumīga;

10) valsts drošības struktūrvienību darbinieki par izdarītajiem tiesībpārkāpumiem ir atbildīgi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;

11) Satversmes aizsardzības biroja darbinieku un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību garantē valsts. Tā personālsastāva darbinieki ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

9. Uzraudzību pār likumības ievērošanu Satversmes aizsardzības biroja darbībā veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS