Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Dzelzceļu sadarbības organizācija (DzSO) Nolīgums par kombinēto pārvadājumu organizāciju un ekspluatāciju satiksmē starp Eiropu un Āziju Nolīgums izstrādāts, pamatojoties uz "Eiropas nolīgumu par svarīgākajām starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām un attiecīgajiem objektiem" (AGTC) un tā mērķis ir radīt vienotu Eiropas-Āzijas transporta sistēmu. LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES: PAREDZOT kravu pārvadājumu apjoma palielināšanos starp Eiropu un Āziju, VĒLOTIES veicināt šo pārvadājumu attīstību, TIECOTIES pēc Eiropas un Āzijas transporta tīklu integrēšanas, UZSVEROT kombinēto pārvadājumu nozīmi transporta pakalpojumu kvalitātes, kravu pārvadājumu drošības uzlabošanā un apkārtējo vidi nelabvēlīgi ietekmējošo seku samazināšanā, PARLIECĪBĀ, ka, lai paaugstinātu starptautisko kombinēto pārvadājumu Eiropas-Āzijas virzienā efektivitāti un pievilcību patērētājiem, būtiska nozīme ir tiesību normām, kas nosaka kombinēto pārvadājumu un infrastruktūras saskaņotu attīstības plānu, pamatojoties uz starptautiskajiem parametriem un standartiem, VIENOJĀS par sekojošo:
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1.pants Termini Šī Nolīguma ietvaros: a) termins "kombinētais pārvadājums" nozīmē kravu pārvadāšanu vienā un tajā pašā kravas vienībā (konteineri, noņemamās virsbūves, puspiekabes, autotransporta līdzekļi), izmantojot vairākus transporta veidus; b) termins "starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkls" nozīmē visas dzelzceļa līnijas, kuras: - pašlaik tiek izmantotas regulāriem starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem; - paredzams, ka tās tuvākā nākotnē kļūs par svarīgākajām kombinēto pārvadājumu līnijām; c) termins "attiecīgie objekti" nozīmē kombinētajiem pārvadājumiem izmantojamos terminālus, robežpunktus, vagonu grupu apmaiņas stacijas, riteņpāru apmaiņas stacijas, dzelzceļa prāmju pārceltuves, ostas, kam ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos. 2.pants Starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkls 1. Līgumslēdzējas puses pieņem šī Nolīguma noteikumus kā saskaņotas rekomendācijas starptautiskā attīstības plāna un starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkla un attiecīgo objektu funkcionēšanai, kuras realizē nacionālo programmu ietvaros. 2. Starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkls ietver šī Nolīguma 1.pielikumā norādītās dzelzceļa līnijas, kā arī objektus ar svarīgu nozīmi starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos, kas minēti šī Nolīguma 2.pielikumā. 3.pants Dzelzceļa līniju tīkla tehniskais raksturojums Starptautisko kombinēto pārvadājumu dzelzceļa līniju tehniskajiem parametriem jāatbilst šī Nolīguma 3.pielikumā noteiktajam raksturojumam vai arī darba gaitā, pēc pilnveidošanas nacionālo programmu ietvaros, tiem jākļūst atbilstošiem šim raksturojumam. 4.pants Pārvadājumu ekspluatācijas raksturojums un infrastruktūrai piemērojamās prasības 1. Pārvadājumu ekspluatācijas raksturojums un infrastruktūrai piemērojamās prasības norādītas šī Nolīguma 4.pielikumā. 2. Starptautisko kombinēto pārvadājumu procedūru vienādošanai un atvieglošanai Līgumslēdzējas puses veic attiecīgus pasākumus šī Nolīguma 4.pielikumā norādīto parametru un standartu sasniegšanai. 5.pants Pielikumi Pielikumi ir šī Nolīguma neatņemama sastāvdaļa. Jaunus pielikumus var pievienot atbilstoši grozījumu procedūrai, kas noteikta 10. un 11.pantā.
NOSLĒGUMA NOTEIKUMI 6.pants Depozitārijs Šī Nolīguma depozitārijs ir Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komiteja. 7.pants Parakstīšana un stāšanās spēkā 1. Šis Nolīgums atklāts parakstīšanai Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komitejā Varšavā no 1997.gada 1.janvāra. 2. Nolīgumu paraksta Dzelzceļu sadarbības organizācijas Ministru apspriedes dalībnieki. 3. Nolīgums stājas spēkā pēc 60 dienām, skaitot no dienas, kad to parakstījuši vismaz četri Eiropas un Āzijas dzelzceļu - Dzelzceļu sadarbības organizācijas dalībnieki ar nosacījumu, ka viena vai vairākas svarīgākās starptautisko kombinēto pārvadājumu dzelzceļa tīkla līnijas tieši savieno šo valstu teritorijas. 4. Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komiteja rakstiski informē Līgumslēdzējas puses par Nolīguma spēkā stāšanās datumu. 5. Nolīgumu oficiāli publicē atbilstoši Līgumslēdzēju pušu valstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par to paziņo depozitārijam. 8.pants Pievienošanās Nolīgumam 1. Nolīgums ir atklāts, lai tam pievienotos jebkura Dzelzceļu sadarbības organizācijas dalībvalsts. 2. Dokumenti par pievienošanos tiek iesniegti Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komitejā. 3. Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komiteja informē Līgumslēdzējas puses par jaunu dalībnieku pievienošanos. 9.pants Ierobežojumi un strīdu noregulēšana 1. Nolīgums nedrīkst ierobežot Līgumslēdzēju pušu ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistīto pasākumu nodrošināšanu. Veicot šādus pasākumus, attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei rakstiski jāinformē depozitārijs un parējās Līgumslēdzējas puses par to saturu, ieviešanas termiņu un darbības ilgumu. 2. Jebkurš strīds starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm par šī Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, ja strīda puses nevar vienoties sarunu ceļā vai to citādi atrisināt, tiek pēc vienas strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas puses iesnieguma, par to paziņojot depozitārijam, nodots izskatīšanai vienam vai vairākiem šķīrējtiesnešiem, kas izvēlēti, šīm pusēm savstarpēji vienojoties. Ja trīs mēnešu laikā, kopš nosūtīts iesniegums izskatīt lietu, strīda puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu izvēli, jebkura no šīm pusēm var vērsties pie DzSO Ministru apspriedes ar lūgumu iecelt vienu šķīrējtiesnesi, kuram tiek nodota strīda izskatīšana. 3. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu spriedums ir saistošs Līgumslēdzējām pusēm, kuras griezušās ar iesniegumu par strīda izskatīšanu. 10.pants Grozījumi Nolīguma tekstā Grozījumus Nolīguma tekstā var izdarīt saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru (izņemot 1. un 2.pielikumu, kuru grozīšanas kārtību nosaka 11.pants): 1. Jebkurš piedāvātais grozījums jāiesniedz depozitārijam, kurš organizē šī grozījuma izskatīšanu kārtējā DzSO attiecīgās darba institūcijas sēdē. Ja grozījumu projektu atbalsta divas trešdaļas klātesošo, to nosūta izskatīšanai DzSO Ministru apspriedei. 2. Ministru apspriede pieņem grozījumus Nolīguma tekstā. 3. Grozījums stājās spēkā pēc 90 dienām, skaitot no dienas, kad depozitārijs to nosūtījis visām Līgumslēdzējām pusēm, ja Ministru apspriede nav noteikusi citu termiņu. 11. pants Grozījumi 1. un 2.pielikumā Grozījumus Nolīguma 1. un 2.pielikumā var izdarīt saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru: 1. Ierosinātajiem 1. un 2.pielikuma grozījumiem sākotnēji jāsaņem Līgumslēdzēju pušu, kuras piedalās attiecīgās DzSO darba institūcijas apspriedē, balsu vairākuma atbalsts. Depozitārijs nosūta attiecīgos grozījumus tieši ieinteresētajām pusēm. 2. Ja neviena no tieši ieinteresētām Līgumslēdzējām pusēm sešu mēnešu laikā no datuma, kad depozitārijs nosūtījis grozījumus, nepaziņo par iebildumiem, grozījums tiek uzskatīts par pieņemtu. Ja sešu mēnešu laikā kāda no tieši ieinteresētām pusēm paziņo depozitārijam, ka nepiekrīt šim grozījumam, tas tiek uzskatīts par noraidītu. Par grozījumu pieņemšanu vai noraidīšanu depozitārijs paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm. Pieņemtais grozījums stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no dienas, kad depozitārijs paziņojis par to visām Līgumslēdzējām pusēm. Šajā pantā par tieši ieinteresēto pusi uzskatāma tā Līgumslēdzēja puse, kuras valsts teritorijā atrodas jauna iekļaujamā līnija, svarīgs termināls, robežpunkts, riteņpāru apmaiņas stacija, osta, dzelzceļa prāmju pārceltuve vai arī ja tās teritoriju šī līnija šķērso pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas. 12.pants Denonsēšana un darbības izbeigšana 1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Nolīgumu, rakstiski paziņojot par to depozitārijam un Līgumslēdzējām pusēm. 2. Denonsācija stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no dienas, kad depozitārijs saņēmis minēto paziņojumu. 3. Ja pēc šī Nolīguma stāšanās spēkā Līgumslēdzēju pušu skaits gada laikā būs mazāks par četriem, šis Nolīgums zaudē spēku, par ko depozitārijs paziņo Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šī Nolīguma darbības izbeigšanās datuma. 13.pants Teksta autentiskums Nolīguma oriģināls, kura teksti krievu, ķīniešu un vācu valodā ir vienādi autentiski, tiek nodots glabāšanai Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komitejai. To apliecinot, tam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji parakstīja šo Nolīgumu. Parakstīts Taškentā 1997.gada 4.jūnijā.
1. pielikums Dzelzceļa līnijas, kurām ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos kravu pārvadājumos Līniju apzīmējumi: a) burtu apzīmējumi: ACE - līnijas, kuras iekļautas AGC [1], AGTC[2] un DzSO Nolīgumā AC - līnijas, kuras iekļautas AGTC un DzSO Nolīgumā A - līnijas, kuras iekļautas tikai DzSO Nolīgumā b) skaitļu apzīmējumi: • galvenās līnijas apzīmētas ar divciparu skaitli; • līnijas, kuras atzarojas no galvenās līnijas, - ar trīsciparu skaitli vai ar slīpsvītru. 1. Dzelzceļa līnijas
[1] starptautiskais dzelzceļu līniju tīkls "E" - atbilstoši Eiropas nolīguma par starptautiskajām maģistrālajām dzelzceļa līnijām (Ženēva 1985.gada 31.maijs) 1.pielikumam [2] Eiropas nolīgums par svarīgākajām starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām un attiecīgajiem objektiem (Ženēva, 1991.gada 1.februāris)
2. pielikums Objekti, kuriem ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos kravu pārvadājumos A. TERMINĀLI AZERBAIDŽĀNA Kišli Hirdalana Sumgaita Jevlaha Saļjani Hudata Gjandža Mingečaura Ali-Bairamli Šeki Astara Džuļfa Jalama *Baku-Tovarnaja BALTKRIEVIJA Bresta-Severnaja /Bresta/ Baranoviči-Centraļnije /Baranoviči/ Vitebska Auļs /Grodno/ Koļadiči /Minska/ Mogiļeva II /Mogiļeva pie Dņepras/ Orša-Vostočnaja /Orša/ Polocka Centrolita /Gomeļa/ BULGĀRIJA *Burgasa-tovarna /Burgas/ Dimitrovgrada Severnij /Dimitrovgrada/ Čestovo /Gorna Orjahovica/ Fiļipovo /Plovdiva/ Ruse-tovarna /Ruse/ Sofija-tovarna /Sofija/ Stara -Zagora *Varna-osta /Varna/ Plevna-rietumu /Plevena/ UNGĀRIJA Bekeščaba Budapešta-Jožefvaroša *Budapešta-osta Debrecena Miškoļca-Gemeri pu Šoprona Seged-Kiškundorožma Soļnoka Zahoņa GRUZIJA *Poti-osta /Poti/ *Batumi-osta /Batumi/ Samtredija Hašuri Tbilisi-šķirotava /Tbilisi/ KAZAHSTĀNA Družba Akmola Kustanaja Kzil-Orda Tjura-Tama Aktjubinska Žilajevo /Uraļska/ Taldikurgana Almati Šimkenta Karganda Kokčetava Atirau Žambila KIRGĪZIJA Alamedin Oša - 1 ĶĪNA Sjanfana Šeņjana Guanaņmena Naņcaņa Čženčžouduna Guančžuoduna Ubei Laņčžousi Čžuņjuņa KOREJA (KTDR) Sopho Tumangana Čhončžina Račžina Nampho LATVIJA Rīga-preču-2 /Rīga/ *Rīga-Krasta /Rīga/ *Ventspils *Liepāja-preču /Liepāja/ LIETUVA Klaipēda Šauļi Viļņa Kauņa Šeštoka MOLDOVA Ungeni Kišiņeva Tiraspole /Benderi/ Reucela /Beļci/ MONGOLIJA Dzamin-Uuda POLIJA *Gdaņska *Gdiņa Glivice Krakova Lodza Malaševice Poznaņa Sosnovieca *Ščecina *Svinousce Varšava Vroclava Pruškuva Žuravica Slavkuva /Katovice/ KRIEVIJA *Ļeņingrada-preču Vitebskas /Sankt-Pēterburga/ Maskava-preču Maskava-preču Kijevas Maskava-preču Paveļeckas Maskava-preču Smoļenskas Kuncevo II Smoļenska Brjansk-Ļgovskij /Brjanska/ *Kutuma /Astrahaņa/ *Volžska /Volgograda/ *Kostariha /Ņižņijnovgoroda/ Kirova-Kotlasska /Kirova/ Bločnaja /Perma/ Sverdlovska-pasažieru /Jekaterinburga/ Voinovka /Tjumeņa/ *Omska-austrumu /Omska/ Kļeščiha /Novosibirska/ *Bazaiha /Krasnojarska/ Taļci /Ulan-Ude/ Habarovska II /Habarovska/ *Pervaja Rečka /Vladivostoka/ *Nahodka Čeļabinska-kravu /Ceļabinska/ Bezimjanka /Samāra/ Čerņikovka /Ufa/ Trofimovska /Saratova/ Rostova-preču /Rostova pie Donas/ *Novorosijska RUMĀNIJA Bukareste *Konstanca Kraijova Oradeja SLOVĀKIJA *Bratislava Žiļina Košice Čierna nad Tisou Dobra TURKMENISTĀNA UZBEKISTĀNA Šumilova /Taškenta/ Džizaka Buhāra Termeza Kakira /Kokanda/ Margilana Raustana /Namangan/ Andižana UKRAINA Batevo Sknilova /Ļvova/ Harkova Poltava Jasinovataja /Doņecka/ Luganska *Mariupole Rubežnoje Usatovo /Odesa/ *Čerkasi *Hersona *Dņepropetrovska *Zaporožje Nikopole Darnica /Kijeva/ Viņņica *Kijeva Žitomira Belaja Cerkova Čerņigova Hmeļņicka *Odesa *Berdjanska *Iļjičevska-osta /Iļjičevska/ ČEHIJA Berouna Brno Česke-Budejevice Heba *Dečina Jihlava Kolina Lovosice *Meļņika Ostrava Plzeņa Prāga Pršerova *Usti nad Labem IGAUNIJA Mūga /Tallina/ Tallina * ūdens termināli
B. Robežpārejas punkti, kuriem ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos
3. pielikums Dzelzceļa līniju tehniskie raksturojumi, kurām ir svarīga nozīme starptautiskajos kormbinētajos kravu pārvadājumos Svarīgāko starptautisko kombinēto kravas pārvadājumu dzelzceļa līniju parametri ir norādīti tabulā. Rādītāji, kuri ir tabulas A ailē, jāuzskata par svarīgiem mērķiem, kuri ir sasniedzami atbilstoši dzelzceļu attīstības nacionālajiem plāniem. Jebkuras atvirzes no šiem rādītājiem ir uzskatāmas par izņēmumu. Līnijas iedala divās galvenās kategorijās: a) esošās līnijas, kuras vajadzības gadījumā var tikt modernizētas; ja ir grūtības vai neiespējami šīs līnijas modernizēt un rekonstruēt, prasībām pret tām jābūt mazāk stingrām, b) jaunās līnijas, kuras tiks izbūvētas.
Svarīgāko starptautisko kombinēto dzelzceļa pārvadājumu līniju parametri 1 UIC - Starptautiskā dzelzceļu savienība 2 UIC - Starptautiskā dzelzceļu savienība 3 rekomendējošs raksturs 4 minimālie parametri kombinēto pārvadājumu vilcieniem (skat. 4.pielikumu) 5 minimālie parametri kombinēto pārvadājumu vilcieniem (skat. 4.pielikumu) 6 minimālie parametri kombinēto pārvadājumu vilcieniem (skat. 4.pielikumu) 7 rekomendējošs raksturs Tabulā norādītie parametri attiecīgos gadījumos piemērojami arī pārvadājumiem ar dzelzceļa prāmjiem, kuri ir dzelzceļa tīkla neatņemama sastāvdaļa.
Tabulā norādīto parametru skaidrojumi 1. Ceļu skaits Starptautisko kombinēto pārvadājurmu dzelzceļu līnijām ir jābūt ar pietiekamu caurlaides spēju un tām janodrošina precīza kustības grafika ievērošana. Principā šīs divas pieminētās prasības var ievērot tikai tajās līnijās, kurās ir vismaz divi sliežu ceļi, tomēr, ja tiek ievēroti citi Nolīgumā norādītie parametri, pieļaujams izmantot arī vienceļa līnijas. 2. Iekraušanas gabarīti Tie ir starptautisko kombinēto pārvadājumu līniju minimālie iekraušanas gabarīti (skat. Zīmējumu). Lielu iekraušanas gabarītu pielietojums jaunajās līnijās parasti neprasa lielus kapitālieguldījumus un tāpēc tika pieņemts UIC C1 gabarīts. UIC C1 gabarīts pieļauj: - kravas autotransporta līdzekļu un autotransporta līdzekļu sastāvu (kravas automobilis ar piekabi, savienots transporta līdzeklis, vilcējs un puspiekabe), kas atbilst Eiropas ceļu gabarītam (augstums 4 m un platums 2,5 m) pārvadājumus uz speciāliem platformu vagoniem, kuru kravas platforma atrodas ne augstāk kā 60 cm virs sliežu līmeņa; - parasto automobiļu puspiekabju (platums 2,5 m un augstums 4 m) pārvadājumus vagonos-platformās ar kabatām, kas aprīkoti ar parastajiem riteņpāriem; - ISO konteineru, (platums 2,44 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus parastajās dzelzceļa platformās; - noņemamu virsbūvju (platums 2,5 m), pārvadājumus parastajās dzelzceļa platformās; - konteineru / noņemamu virsbūvju (platums 2,6 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus atbilstošos vagonos. Esošajās līnijās, kas šķērso kalnu rajonus, ir daudz tuneļu, kuru gabarīti atbilst iekraušanas gabarītiem vai arī to gabarīti pēc augstuma pa ceļa līnijas asi ir nedaudz lielāki. Praktiski visos gadījumos to palielināšana līdz UIC C1 gabarītam nav iespējama gan no ekonomiskā, gan no finansiālā viedokļa. Tāpēc esošajām līnijām tiek izvēlēts UIC B gabarīts, kas pieļauj: - ISO konteineru (platums 2,44 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus dzelzceļa platformās, kas paredzētas konteineru pārvadājumiem, un kurām kravas platforma novietota 1,18 m augstumā virs sliežu līmeņa; - noņemamo virsbūvju (platums 2,5 m un augstums 2,6 m) pārvadājumus parastajās dzelzceļa platformās (kravas platforma novietota 1,246 m augstumā); - puspiekabju pārvadājumus speciālās platformās ar kabatām; - konteineru/noņemamo virsbūvju (platums 2,6 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus platformās ar zemiem iekraušanas laukumiem. Vairumam esošo starptautisko kombinēto pārvadājumu līniju ir vismaz UIC B gabarīts. Šāda gabarīta nodrošināšana tajās līnijās, kuras neatbilst minētajam standartam, neprasa lielus kapitālieguldījumus. 4. Noteiktais ātrums Ātrumu reglamentē trases ģeometriskais raksturojums (līkņu rādiusi), drošības prasības un ritošā sastāva bremzēšanas koeficienti. 5. Atļautā ass slodze Tā ir tāda atļautā ass slodze, kura jāiztur starptautiskajām kombinēto pārvadājumu līnijām. Starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām ir jāiztur vismodernāko esošo un projektējamo ritošā sastāva līdzekļu kustība, tajā skaitā: - vagonu, kuriem ass slodze ir 20 t, kas atbilst UIC C klases slodzei. Saskaņā ar UIC lēmumiem pieņemta vagona ass slodze 22,5 t pie ātruma 100 km/st. UIC noteikumi nosaka ass slodzes ierobežojumu līdz 20 t pie ātruma 120 km/st. Saskaņā ar UIC noteikumiem norādītās ass slodzes pieļaujamas pie riteņu diametra, kas nav mazāks par 840 mm.
Zīmējums 4. pielikums Pārvadājumu ekspluatācijas raksturojums un infrastruktūrai piemērojamās minimālās prasības A. Starptautisko kombinēto pārvadājumu sistēmai izvirzītās prasības 1. Nolūkā nodrošināt transporta plūsmu kustības ātrumu un efektivitāti, ko noteikušas mūsdienu preču ražošanas un sadales metodes, starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem ir jāatbilst šādām prasībām: a) nosūtīšana/pienākšana saskaņā ar patērētāju prasībām (proti, nosakot vēlāku slēgšanas laiku kravu iekraušanai un agrāku kravas nodošanas laiku), regulāru pārvadājumu veikšana; b) īss pārvadājuma ilgums "no durvīm līdz durvīm'', grafika ievērošanas precizitāte, garantēti piegādes termiņi; c) precīza un savlaicīga informācija par transporta procedūrām, vienkārša dokumentācija, mazs zaudējumu nodarīšanas risks; d) iespējamība pārvadāt visu tipu standarta konteinerus, kā arī visas kravas vienības, kuras starptautiskajā Eiropas-Āzijas satiksmē iespējams pārvadāt ar autotransportu. Šajā sakarā jāņem vērā prognozējamās tendences attiecībā uz svara un gabarīta iespējamām izmaiņām. 2. Šīs prasības jāapmierina šādi: a) palielinot pārvadājumu ātrumu (no nosūtīšanas punkta līdz galapunktam, ņemot vērā visas apstāšanās), kuram ir jāatbilst vai jāpārsniedz autotransporta pārvadājumu "no durvīm līdz durvīm'' ātrums; b) izmantojot kravas saņēmēju atpūtas laiku (piemēram, veicot pārvadājumus naktī) ar mērķi, lai kravas pēc patērētāju vēlēšanās varētu nodot rīta stundās; c) nodrošinot pietiekamā skaitā attiecīgas iekārtas un infrastruktūras potenciālu; d) pēc iespējas izmantojot tiešās satiksmes vilcienus; e) veicot organizatoriskus pasākumus pārvadājumu pilnveidošanā, pielietojot mūsdienīgas sakaru sistēmas. 3. Iepriekšminēto prasību nodrošināšanai vilcieniem un infrastruktūrai ir jābūt atbilstošā efektivitātes līmenī, t.i., tiem jāatbilst noteiktām minimālām prasībām, kuras konkrētā pārvadājumu virzienā ir jāievēro visiem pāvadājumos iesaistītajiem resoriem.
B. Vilcienu ekspluatācijas rādītāji 4. Vilcieniem, kurus izmanto starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos, ir jāatbilst šādām minimālajām prasībām:
[*] Šie rādītāji jāsasniedz termiņos, kādi noteikti programmās saskaņā ar šā Nolīguma 2.panta 1.punktu Ja tiešās satiksmes vilcienu kustību nav iespējams organizēt, vilcienu var sastādīt no neliela vagonu grupu skaita. Turklāt vienas grupas vagoniem ir jadodas uz vienu un to pašu galapunktu. Tāpat nepieciešams pēc iespējas maksimāli izvairīties no tiešās satiksmes vilcienu apstāšanās brauciena laikā, tajā skaitā arī robežpārejas punktos. 5. Ritošajam sastāvam jāatbilst iepriekšminētajiem standartiem attiecībā uz ātrumu un ass slodzi, kā arī iespējām nodrošināt visu kravas vienību pārvadājumus, ievērojot to gabarītus un svaru. 6. Kombinēto pārvadājumu vilcieniem ir maksimāla prioritāte. To kustības grafiks jasastāda ar tādu aprēķinu, lai tas atbilstu patērētāju prasībām attiecībā uz pārvadājumu drošību un regularitāti.
C. Minimālās prasības dzelzceļa līnijām 7. Kombinētajiem pārvadājumiem paredzēto dzelzceļa līniju caurlaides spējai jābūt pietiekamai, lai nepieļautu kombinētajos pārvadājumos izmantojamo vilcienu dīkstāvi. 8. Dzelzceļa līniju pilnveidošanai piemērojami 3.pielikumā norādītie parametri.
D. Minimālās prasības termināliem 9. Nolūkā efektīvāk apstrādāt sūtījumus, terminālos jāievēro šādas prasības: a) laika intervāls starp kravas pieņemšanas un vagonu nosūtīšanas galējiem termiņiem, kā arī starp vagonu pienākšanu un gatavību izkraušanai nedrīkst pārsniegt vienu stundu, b) autotransporta līdzekļu, kuri nodrošina kravas vienību ievešanu terminālā un izvešanu no tā, dīkstāves laiks nedrīkst pārsniegt 20 minūtes; c) termināla izvietojums jāizvēlas ar tādu aprēķinu, lai: - kravas nosūtītājiem un saņēmējiem būtu ātra un viegla piekļūšana terminālam pa autoceļiem; - dzelzceļa tīkla robežās tam būtu labi sakari ar maģistrālajām dzelzceļa līnijām, bet vagonu grupu pārvadājumu gadījumā - laba pieeja kombinēto pārvadājumu ātrvilcieniem. 10. Zemāk minētās minimālās prasības starpstacijām ir attiecināmas arī uz termināliem. E. Minimālās prasības starpstacijām 11. Laiks, kad kombinēto pārvadājumu vilcieni apstājušies ceļā tehnisku vai ekspluatācijas iemeslu dēļ, ir vienlaicīgi jāizmanto tādu darbu veikšanai, kuri pretējā gadījumā prasītu papildus apstāšanos (t.i., robežkontrole, lokomotīves maiņa). Šādu starpstaciju infrastruktūrai ir jāatbilst šādiem noteikumiem: - dažādu tipu ceļiem (pieņemšanas-nodošanas, šķirošanas, iekraušanas-izkraušanas, riteņu pāru nomaiņas) jābūt ar pietiekamu caurlaides spēju, lai nodrošinātu nepieciešamo apstāšanos minimālo ilgumu; - augstākminēto ceļu iekraušanas gabarītiem jāatbilst dzelzceļa līnijās (UIC B vai UIC C1) izmantojamiem iekraušanas gabarītiem; - ceļu garumam jābūt pietiekamam, lai pieņemtu kombinētajos pārvadājumos izmantojamos pilnsastāva vilcienus; - elektriskās vilkmes izmantošanas gadījumā ceļiem jābūt piemērotiem elektrolokomotīvju izmantošanai (robežstacijās - attiecībā uz attiecīgā pierobežas dzelzceļa elektrolokomotīvēm); - pārkraušanas, vagonu grupu apmaiņas, riteņu pāru apmaiņas jaudām, kā arī robežkontroles veikšanas procedūrai jānodrošina nepieciešamo apstāšanos minimālais ilgums. 11.1. Vagonu grupu apmaiņas stacijās stāvēšanas ilgums katrā apmaiņas gadījumā šo operāciju veikšanai nedrīkst pārsniegt 30 minūtes katrā gadījumā. To varētu sasniegt, atbilstoši formējot vilcienus (kuru maršruta kopgarumam jābūt pēc iespējas maksimālam, ieskaitot robežu šķērsošanu) un vienlaicīgi izveidojot adekvātu infrastruktūru vagonu grupu apmaiņas stacijās. 11.2. Robežpārejas punktos kombinēto pārvadājumu vilcieniem iespēju robežās nav jāapstājas, bet, ja tas ir nepieciešams, tad stāvēšanas ilgumam ir jābūt nelielam (ne ilgāk par 30 minūtēm). Tas jāpanāk: - atsakoties no darba, kuru parasti veic uz robežas, vai arī, ja tas nav iespējams, to veicot valsts iekšējos punktos, kuros vilcieniem jebkurā gadījumā ir jāapstājas tehnisku, komerciālu un/vai administratīvu iemeslu dēļ, - izdarot tikai vienu apstāšanos vai arī vispār atsakoties no apstāšanās kopējās robežstacijās. 11.3. Riteņu pāru maiņas un pārkraušanas stacijām prasību apmierināšanai nākotnē nepieciešams izstrādāt efektīvas tehnoloģijas, ievērojot laika un izmaksu faktorus. Apstāšanās ilgumam šādās stacijās jābūt pēc iespējas minimālam. Esošajiem riteņu pāru nomaiņas un pārkraušanas līdzekļiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu īsu stāvēšanas ilgumu. Pārkraujot kravas vienības cita sliežu ceļa platuma vagonos, jāievēro prasības, kas noteiktas pārkraušanai terminālos. 11.4. Dzelzceļa prāmju pārceltuvēs (ostās) stāvēšanas ilgumam kombinētajos pārvadājumos jābūt minimālam (pēc iespējas nepārsniedzot vienu stundu). To panāk, izveidojot atbilstošu stacijas infrastruktūru prāmju ostās un izmantojot atbilstošus prāmju kuģus (sk. 12.p.), kā arī veicot šādus pasākumus: - piemērojot 11.2.punktā minētās prasības attiecībā uz robežkontrolē veicamajām nepieciešamajām darbībām; - saskaņojot kustības grafikus prāmju pārceltuvēs un dzelzceļos un savlaicīgi sniedzot informāciju nolūkā paātrināt kuģu iekraušanu un/vai vilcienu sastāvu formēšanu. F. Minimālās prasības prāmju kuģiem 12. Kombinētajos pārvadājumos izmantojamiem prāmju kuģiem jāatbilst šādām prasībām: - kuģu tipiem un izmēriem jāatbilst pārvadājamām kravas vienībām un vagoniem; - jānodrošina ātra prāmju kuģu iekraušana un izkraušana, kā arī kravas vienību/vagonu uzglabāšana atbilstoši nākamā dzelzceļa pārvadājuma prasībām (vajadzības gadījumā - sadalot kombinētos pārvadājumus un pasažieru un/vai autotransporta pārvadājumus); - ja pārvadājumu gaitā kravas vienības paliek vagonos, tad prāmju kuģiem jābūt viegli pieejamiem, turklāt jāizslēdz nepieciešamība veikt šķirošanas operācijas, kuras prasa lielu laika patēriņu. Iekraušanas gabarītam, ass slodzei u.tml. jāatbilst 3.pielikumā norādītajiem līniju rādītājiem; - ja kravas vienību pārkraušanu nepieciešams veikt atsevišķi no vagoniem, tad, lai nodrošinātu iespējamo autotransporta pārvadājumu starp prāmja un dzelzceļa termināliem, jābūt īsiem un drošiem autoceļiem. |
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 04.06.1997. Stājas spēkā: 27.03.1999. Pieņemšanas vieta: TaškentaRatificēja: Ministru kabinets Atruna: Nav Deklarācija: Nav Depozitārijs: Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD)Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 170, 03.12.2003.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|