I. Kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas programmas (2003.–2007.) mērķis ir mazināt HIV infekcijas jauno gadījumu skaitu un ierobežot tās izplatību Latvijā, kā arī mazināt tās ietekmi uz indivīdu, riska grupām un sabiedrību kopumā.

2002.gadā veikto profilakses pasākumu rezultātā, kā arī izmainoties narkotisko vielu piedāvājumam un pieprasījumam, jaunu HIV infekcijas gadījumu kopīgais skaits (542 gadījumi), salīdzinot ar 2001.gadu (807 gadījumi) ir samazinājies par 33%, bet intravenozo narkotisko vielu lietotāju vidū par 41%.

Uztraucoša ir HIV infekcijas gadījumu skaita pieauguma tendence vecuma grupā no 11 līdz 19 gadiem, kopējam skaitam sasniedzot 465 gadījumus jeb 18% no kopējā HIV infekcijas gadījumu skaita.

Ņemot vērā narkotisko vielu izplatības un lietošanas tendences, kā arī joprojām augsto saslimstību ar seksuāli transmisīvām slimībām, valstī ir prognozējama turpmāka HIV infekcijas izplatība, kas skars dažādas iedzīvotāju grupas, galvenokārt viegli ievainojamās un paaugstinātam infekcijas riskam pakļautās — jaunatni, sievietes reproduktīvā vecumā, intravenozo narkotisko vielu lietotājus, personas brīvības atņemšanas iestādēs, prostitūtas, homoseksuālus vīriešus. Tā kā lielākā daļa HIV inficēto intravenozo narkotisko vielu lietotāji ir jauni un seksuāli aktīvi vīrieši, tad iespējama HIV infekcijas izplatības palielināšanās seksuālās transmisijas ceļā jaunu sieviešu vidū.

2. Piedāvātais risinājums

Programmā noteikti galvenie stratēģiskie darbības virzieni:

• HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības veikšana, t.sk. nodrošinot pacientu laboratorisko izmeklēšanu;

• HIV infekcijas izplatības ierobežošana, novēršot jaunus inficēšanās gadījumus;

• iedzīvotāju informēšana, veicinot viņu izpratni un zināšanas HIV/AIDS jautājumos;

• profilakses pasākumu (izglītošana HIV/AIDS jautājumos, iesaistīšana ļaunuma mazināšanas programmā u.c.) nodrošināšana grupām ar paaugstinātu inficēšanās risku;

• veselības aprūpes un psihosociālās aprūpes pieejamības nodrošināšana HIV inficētajām personām un AIDS slimniekiem, t.sk. vadlīniju izstrāde HIV inficēto personu izmeklēšanai un ārstēšanai;

• dažādās profesijās nodarbināto (ārstniecības personu, sociālo darbinieku un brīvības atņemšanas iestādēs strādājošo) izglītošana;

• zinātniski praktisko pētījumu veikšana un HIV/AIDS izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitātes novērtēšana;

• Eiropas HIV/AIDS monitoringa sistēmā integrētas epidemioloģiskās uzraudzības veikšana.

Stratēģisko darbības virzienu realizēšanas pamatprincipi:

• multisektorāla pieeja jautājumu risināšanai, iesaistot valsts, pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas (ieskaitot HIV inficēto, AIDS pacientu un viņu atbalsta organizācijas) un privāto sektoru, kā arī nodrošinot iesaistīto institūciju darbības koordināciju;

• pakalpojumu pieejamības nodrošināšana HIV/AIDS jomā visām personām, kurām tie ir nepieciešami, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, etniskās piederības, finansu vai ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem;

• nepārtrauktības un pēctecības nodrošināšana īstermiņa un ilgtermiņa HIV/AIDS profilakses un veselības aprūpes pasākumu plānošanā un īstenošanā;

• uz pierādītu efektivitāti balstītu, un ar atbilstošiem resursiem nodrošinātu, pasākumu noteikšana HIV/AIDS izplatības ierobežošanai;

• HIV/AIDS ierobežošanas pasākumu integrācija kopējā veselības aprūpes sistēmā;

• starptautiskās sadarbības veidošana HIV/AIDS jomā ar UNAIDS, UNDP, PVO, Pasaules Bankas un citām starptautiskajām organizācijām, kā arī iesaistīšanās ES AIDS programmās.

Sagaidāmais programmā izvirzītā mērķa sasniegšanas rezultāts — HIV inficēšanās jauno gadījumu skaita stabilizēšanās vai samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Programmā izvirzītā mērķa sasniegšanai paredzēts izmantot valsts un pašvaldību institūcijām piešķirtos tiešo funkciju veikšanai paredzētos ikgadējos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2003.gadam” 2003.gadā Veselības ministrijas valsts pamatbudžeta programmas “Veselības aprūpe” apakšprogrammā “HIV infekcijas izplatības ierobežošana” 150,04 tūkst. Ls ir paredzēti AIDS profilakses centram — HIV infekcijas profilakses pasākumiem un epidemioloģiskai uzraudzībai (t.sk. 84,37 tūkst. Ls HIV laboratorisko testēšanas sistēmu apmaksai); bet Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta programmas “Centralizēti pasākumi” apakšprogrammā “Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksa” 1057,93 tūkst. Ls ir paredzēti Latvijas Infektoloģijas centram — HIV inficēto personu veselības aprūpei (t.sk. 699,58 tūkst. Ls pacientu nodrošinājumam ar pretvīrusu zālēm).

Citas ieinteresēto ministriju (TM, AIM, IZM) institūcijas HIV infekcijas profilakses pasākumus veic pieejamā valsts budžeta finanšu līdzekļu ietvaros.

Papildus valsts un pašvaldību institūciju budžeta līdzekļiem paredzēts piesaistīt finanses gatavojot projektu pieteikumus, t.sk. pētījumu veikšanai.

Finansējums citām ieinteresēto sektoru institūcijām, t.sk. NVO, HIV infekcijas profilakses pasākumu veikšanai projektu ietvaros tiks piesaistīts no citiem avotiem, piem., pašvaldībām, UNAIDS, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un citiem ārvalstu donoriem.

Programmas pielikumā ir pievienots indikatīvais papildus nepieciešamo līdzekļu aprēķins, kuru ministrijas var izmantot pieprasot papildus valsts budžeta finansējumu.

II. Informatīvā daļa

1.Ievads

“Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas programma 2003.-2007.gadam” (turpmāk — Programma) ir mērķtiecīgas HIV/AIDS izplatības ierobežošanas politikas kārtējais etaps.

Programma ir izstrādāta “Sabiedrības veselības stratēģijas”1 7.7.mērķa (līdz 2010.gadam HIV infekcijas un AIDS izplatībai jābūt samazinātai, panākot stabilu jauno HIV infekcijas gadījumu skaita samazināšanos valstī) īstenošanai, kā arī lai izpildītu Apvienoto Nāciju (UN) ģenerālās asamblejas “Deklarācija par apņemšanos attiecībā uz HIV/AIDS”2 37.punktā noteikto prasību — līdz 2003.gadam valdībām sagatavot nacionālo HIV/AIDS ierobežošanas programmu.

Šī programma ir sagatavota, ņemot vērā patreiz spēkā esošo “Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģiju Latvijā (1999.– 2003.)”3 un HIV/AIDS jautājumu risināšanā iesaistīto institūciju priekšlikumus. Tajā ir ietverti Apvienoto Nāciju ģenerālās asamblejas “Deklarācija par apņemšanos attiecībā uz HIV/AIDS”, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona stratēģijas “Veselība visiem 21. gadsimtā”4, UNAIDS rekomendāciju “Stratēģiskās plānošanas procesa vadlīnijas rīcībai pret HIV/AIDS nacionālā līmenī”5 un Eiropas parlamenta un padomes lēmuma Nr. 647/96/EC6 noteiktie principi.

HIV/AIDS izplatību ietekmē daudzi faktori, tāpēc vispārējā mērķa sasniegšanai nepieciešama kompleksa multisektorāla darbība. Latvijā jau darbojas vai tiek gatavoti politikas dokumenti, kuru realizēšana tiešā vai netiešā veidā uzlabotu arī HIV/AIDS jautājumu risināšanu. Tās ir “Sabiedrības veselības stratēģija”, “Nabadzības novēršanas stratēģija”, “Valsts ģimenes politika”, “Vienādas iespējas visiem” un to ieviešanas rīcības plāni. Tiek gatavota arī nacionālā “Narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija”, kuras ieviešana mazinātu būtiskāko HIV inficēšanās riska faktoru -intravenozo narkotiku lietošanu.

Lai nedublētos, šī Programma galvenokārt ir vērsta uz būtiskākajiem HIV/AIDS izplatības riskiem un konkrētiem pasākumiem to mazināšanai, kā arī HIV/AIDS seku mazināšanai, tai pašā laikā skatot šīs problēmas pārējo sabiedrības veselības jautājumu kontekstā.

Prioritātes HIV infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanā Latvijā ir:

• HIV infekcijas izplatības ierobežošana narkomānu vidū;

• HIV infekcijas izplatības ierobežošana jauniešu vidū.

Programmu, ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) atbalstu, izstrādājusi Veselības ministrija sadarbībā ar AIDS Profilakses centru, piedaloties citām ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

2. Programmas mērķis

Programmas mērķis ir mazināt HIV infekcijas jauno gadījumu skaitu un ierobežot tās izplatību Latvijā, kā arī mazināt tās ietekmi uz indivīdu, riska grupām un sabiedrību kopumā.

Veiksmīgai programmas mērķa sasniegšanai ir nepieciešams:

• atbalsts valdības un valsts pārvaldes līmenī;

• prioritārajiem virzieniem atbilstoša, skaidri formulēta programma;

• atbilstošs cilvēku un finansiālo resursu nodrošinājums programmas ieviešanai;

• programmas ieviešanas vadība, koordinācija, monitorēšana un izvērtēšana.

3. Situācijas raksturojums

3.1. Epidemioloģiskā situācija

Latvijā pirmais HIV infekcijas gadījums reģistrēts 1987.gadā, bet AIDS —1990.gadā. Laikā no 1987.gada līdz 1997.gada beigām HIV infekcija izplatījās vienīgi seksuālās transmisijas ceļā, galvenokārt homoseksuālu vīriešu vidū. Kopējais inficēšanās līmenis (prevalence) un ikgadējais jauno HIV infekcijas gadījumu pieaugums (incidence) valstī bija ļoti zems.

1997.gada novembrī–decembrī tika reģistrēti pirmie 5 HIV infekcijas gadījumi intravenozo narkotiku lietotājiem (INL), iezīmējot strauju, koncentrētu HIV epidēmijas attīstību INL vidū. Laika posmā no 1999.gada līdz 2001.gadam jaunu HIV infekcijas gadījumu skaits katru gadu ir pieaudzis attiecīgi par 47%, 93% un 73%, kopējam skaitam (kumulatīvie dati) 2001.gada 31.decembrī sasniedzot 1765 gadījumus. 2001.gadā 81% no visiem jaunajiem HIV gadījumiem bija inficējušies intravenozo narkotiku lietošanas ceļā. Inficēto vidū 22% ir sievietes, tostarp, grūtnieces. Līdz šim reģistrēti 2 HIV vertikālas (māte –bērns) izplatības gadījumi. Nopietna situācija Latvijā ir brīvības atņemšanas iestādēs. 2000.gadā no visām uz HIV infekciju izmeklētajām personām, kas atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, 2,2% (196 personām) bija pozitīvs HIV tests, bet 2001. gadā jau 4,7% (344 personām)7. Lai arī būtiskākais HIV infekcijas izplatīšanās ceļš ir intravenozo narkotiku lietošana, Latvijā ir aktuāli visi HIV transmisijas veidi — seksuālā ceļā, pārnešana ar asinīm un bērna inficēšanās no mātes.

2002.gadā profilakses pasākumu rezultātā, kā arī izmainoties narkotisko vielu piedāvājumam un pieprasījumam, jaunu HIV infekcijas gadījumu kopīgais skaits (542 gadījumi), salīdzinot ar 2001.gadu (807 gadījumi) ir samazinājies par 33%, bet INL vidū par 41%.

Vispārējās HIV/AIDS izplatības tendences austrumu Eiropā vērojamas arī Latvijā. Laikā no 1995.gada līdz 1997.gadam Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā sākās eksplozīvi HIV infekcijas uzliesmojumi INL vidū, kas tālāk izplatījās Baltijas jūras reģiona valstīs — Lietuvā (1996.), Latvijā (1997.), Igaunijā (1999.) un Krievijas Federācijas pilsētās un apgabalos (St.Pēterburga, Kaļiņingrada). Strauja HIV infekcijas izplatība ir kļuvusi par kopēju reģionālu problēmu Baltijas jūras valstīm.

Uztraucoša ir HIV infekcijas gadījumu skaita pieauguma tendence jauniešu vidū vecuma grupā no 11 līdz 19 gadiem, kopējam skaitam sasniedzot 465 gadījumus jeb 18% no kopējā gadījumu skaita.

Ņemot vērā narkotisko vielu izplatības un lietošanas tendences, kā arī joprojām augsto saslimstību ar seksuāli transmisīvām slimībām (STS), valstī ir prognozējama turpmāka HIV infekcijas izplatība, kas skars dažādas iedzīvotāju grupas, galvenokārt viegli ievainojamās un paaugstinātam infekcijas riskam pakļautās — jaunatni, sievietes reproduktīvā vecumā, INL, personas brīvības atņemšanas iestādēs, prostitūtas, homoseksuālus vīriešus. Tā kā lielākā daļa HIV inficēto INL ir jauni, seksuāli aktīvi vīrieši, tad iespējama HIV infekcijas izplatības palielināšanās seksuālās transmisijas ceļā jaunu sieviešu vidū.

Būtiskākā nozīme infekcijas izplatības mazināšanā būtu narkotiku lietošanas ierobežošanai, šļirču apmaiņas, ļaunuma mazināšanas programmu paplašināšanai, kā arī paaugstinātas inficēšanās riskam pakļautās iedzīvotāju grupas (turpmāk — riska grupas), galvenokārt jauniešu, izglītošanai HIV infekcijas jautājumos.

3.2. Profilakses pasākumu un veselības aprūpes organizācija

HIV/AIDS izplatība valstī ir kļuvusi par ilgtermiņa problēmu ar nopietnām sekām un būtisku ietekmi uz sabiedrības veselību, labklājību un valsts ekonomiku. Jau 1993.gadā kā viena no valdības8 prioritātēm veselības aprūpē tika noteikta HIV/AIDS izplatības ierobežošana. Valsts politiku HIV/AIDS jomā veido un īsteno Veselības ministrija un tās padotības institūcijas, sadarbojoties ar citu sektoru ieinteresētajām institūcijām un NVO.

HIV infekcijas izplatību ietekmējošo psihosociālo un ar dzīvesveidu saistīto faktoru, kā arī riska apstākļu spektrs nosaka kompleksu, multisektoriālu, labi koordinētu pasākumu nepieciešamību, to realizēšanā iesaistot valsts, pašvaldību, privāto sektorus un NVO. Šī iemesla dēļ tika izveidota Seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas koordinācijas valsts komisija9.

Latvijā ir veikta funkciju sadale starp institūcijām, lai nodrošinātu veselības aprūpes un profilakses pasākumus HIV/AIDS jomā. Pieaugot HIV epidēmijas draudiem, 1993. gadā Labklājības ministrija izveidoja Nacionālo AIDS centru10, vēlāk, precizējot funkciju sadali starp institūcijām — AIDS profilakses centru9,11 (AIDS PC), kura galvenie uzdevumi ir HIV/AIDS epidemioloģiskā uzraudzība un profilakse. Turpretī Latvijas Infektoloģijas centrs12 (LIC), kura sastāvā ir AIDS diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas daļa, nodrošina HIV inficēto personu un AIDS slimnieku veselības aprūpi un tās metodisko vadību valstī. Tādējādi tika likts pamats HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības, profilakses, HIV inficēto personu un AIDS slimnieku aprūpei atbilstoši PVO rekomendācijām.

1996.gada decembrī, lai veicinātu profilakses pasākumu īstenošanu HIV/AIDS jomā, tika izveidota UNAIDS tēmas grupa, kurā ir pārstāvētas Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras, valsts, pašvaldību institūcijas un NVO. Ar mērķi veikt visaptverošus un prioritātēm atbilstošus pasākumus HIV/AIDS jomā 1999.gadā tika izstrādāta un ar veselības valsts ministra rīkojumu apstiprināta “Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģija Latvijā (1999.–2003.g.)”. Tajā noteiktie pasākumi tika īstenoti pieejamo finansu resursu nodrošināto iespēju robežās. Lielākā daļa stratēģijā minēto pasākumu bija ilglaicīgi un pastāvīgi veicami, tādēļ būtiskākie no tiem, lai nodrošinātu kontinuitāti, ir iekļauti šajā programmā. Atšķirībā no stratēģijas šajā programmā ir norādīti finansu resursi, t.sk. papildus nepieciešamais finansējums, lai varētu nodrošināt pasākumu veikšanu pilnā apjomā.

Sadarbībā ar Eiropas AIDS monitoringa centru valstī ir izveidota un funkcionē UNAIDS un Eiropas Savienības prasībām atbilstoša, EiroHIV programmā integrēta, valsts epidemioloģiskā uzraudzība.

Profilakses pasākumus, īstenojot dažādus projektus, veic arī nevalstiskās organizācijas (Jaunatne pret AIDS, DIA+LOGS, Atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem (AGIHAS), Jaunatnes Sarkanais Krusts, Atbalsta centrs atkarīgajiem “Soļi” u.c.).

Sabiedrības informēšanai HIV/AIDS jautājumos sadarbībā ar UNDP ir izveidota mājas lapa “Latvijas AIDS informācijas tīkls” www.aidsnet.lv, kā arī darbojas AIDS PC mājas lapa www.aids-latvija.lv.

3.3. Tiesību akti un politikas dokumenti

HIV/AIDS epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumus un pacientu ārstēšanu valstī regulē šādi galvenie politikas dokumenti un tiesību akti:

• Epidemioloģiskās drošības likums (11.12.1997.);

• Ārstniecības likums (01.07.1997.);

• Seksuālās un reproduktīvās veselības likums (19.02.2002.);”

• Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģija Latvijā (1999. - 2003.)”;

• Ministru kabineta 23.09.1997. noteikumi Nr.328 “Cilvēka imūndeficīta (HIV) infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi”;

• Labklājības ministrijas 16.01.1997. rīkojums Nr.21 “Par cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas un AIDS epidemioloģiskās uzraudzības un inficēto personu un AIDS slimnieku aprūpes kārtību Latvijas Republikā”;

• Ministru kabineta 11.02.1997. noteikumi Nr.71 “Valsts iestādes “AIDS profilakses centrs” nolikums”;

• Ministru kabineta 27.07.1995. rīkojums Nr.412 “Par valsts iestādi “AIDS profilakses centrs””

3.4. Finansējuma avoti

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2003.gadam” 2003.gadā Veselības ministrijas valsts pamatbudžeta programmas “Veselības aprūpe” apakšprogrammā “HIV infekcijas izplatības ierobežošana” 150,04 tūkst. Ls ir paredzēti AIDS profilakses centram — HIV infekcijas profilakses pasākumiem un epidemioloģiskai uzraudzībai (t.sk. 84,37 tūkst. Ls HIV laboratorisko testēšanas sistēmu apmaksai); bet Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta programmas “Centralizēti pasākumi” apakšprogrammā “Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksa” 1057,93 tūkst. Ls ir paredzēti Latvijas Infektoloģijas centram — HIV inficēto personu veselības aprūpei (t.sk. 699,58 tūkst. Ls pacientu nodrošinājumam ar pretvīrusu zālēm).

Citas ieinteresēto ministriju (TM, AIM, IZM) institūcijas HIV infekcijas profilakses pasākumus veic pieejamā valsts budžeta finanšu līdzekļu ietvaros.

Finansējums citām ieinteresēto sektoru institūcijām, t.sk. NVO, HIV infekcijas profilakses pasākumu veikšanai līdz šim no valsts budžeta netika paredzēts. Projektu ietvaros finansējums tika piesaistīts no citiem avotiem, piem., pašvaldībām, UNAIDS, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un citiem ārvalstu donoriem.

Piedaloties UNDP, AIDS PC un pašvaldībām ir uzsākta divu mūsu valstij būtiski svarīgu projektu saistītu ar ļaunuma mazināšanas programmas INL realizēšana. Par Norvēģijas valdības piešķirto finansējumu — 25,49 tūkst. Ls (projekts LAT/01/006 “Vienota sekundārās profilakses punktu tīkla izveide intravenoziem narkotiku lietotājiem”), lai ierobežotu HIV infekcijas, vīrushepatīta C un vīrushepatīta B, kā arī seksuāli transmisīvo slimību izplatīšanos 2003.gadā tiks pabeigta vienota sekundārās profilakses punktu tīkla intravenoziem narkotiku lietotājiem izveide Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Kuldīgā, Bauskā, Olainē, Tukumā, Jēkabpilī un Jelgavā, iesaistot un nodrošinot pasākumu turpināšanā minēto pilsētu pašvaldību institūcijas.

Saskaņā ar UNDP, PVO, UNICEF, UNFPA, UNAIDS un FHI finansētā (133,42 tūkst. Ls) projekta (LAT/01/005 “Koordinēts atbalsts jauniešu veselībai un attīstībai”) aktivitātēm 2003.gadā tiks turpināts darbs vienaudžu izglītotāju sagatavošanā, kā arī sagatavoti metodiskie materiāli vienaudžu izglītotājiem, kas strādā ar riska grupām; veidoti jauniešiem pieejami “draudzīgi” reproduktīvās veselības pakalpojumi un integrēta dzīves prasmju pieeja mācību procesā.

4. Galvenie stratēģiskie darbības virzieni un pamatprincipi to realizēšanai

Galvenie stratēģiskie darbības virzieni ir:

• starptautisko cilvēktiesību normu ievērošana un jebkāda veida diskriminācijas novēršana attiecībā uz HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem;

• HIV infekcijas izplatības ierobežošana, novēršot jaunus inficēšanās gadījumus;

• iedzīvotāju informēšana, veicinot viņu izpratni un zināšanas HIV/AIDS jautājumos;

• profilakses pasākumu (izglītošana HIV/AIDS jautājumos, ļaunuma mazināšanas programma u.c.) nodrošināšana grupām ar paaugstinātu inficēšanās risku;

• veselības aprūpes un psihosociālās aprūpes pieejamības nodrošināšana HIV inficētajām personām un AIDS slimniekiem;

• HIV/AIDS izplatības ierobežošanas pasākumu efektivitātes novērtēšana;

• Eiropas HIV/AIDS monitoringa sistēmā integrētas epidemioloģiskās uzraudzības veikšana;

• zinātniski praktisko pētījumu veikšana.

Pamatprincipi stratēģisko darbības virzienu realizēšanai:

• multisektorāla pieeja jautājumu risināšanai, iesaistot valsts, pašvaldību institūcijas, nevalstiskās organizācijas (ieskaitot HIV inficēto, AIDS pacientu un viņu atbalsta organizācijas) un privāto sektoru, kā arī nodrošinot iesaistīto institūciju darbības koordināciju;

• pakalpojumu pieejamības nodrošināšana HIV/AIDS jomā visām personām, kurām tie ir nepieciešami, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, etniskās piederības, finansu vai ģeogrāfiskajiem ierobežojumiem;

• nepārtrauktības un pēctecības nodrošināšana īstermiņa un ilgtermiņa HIV/AIDS profilakses un veselības aprūpes pasākumu plānošanā un īstenošanā;

• uz pierādītu efektivitāti balstītu, un ar atbilstošiem resursiem nodrošinātu, pasākumu noteikšana HIV/AIDS izplatības ierobežošanai;

• HIV/AIDS ierobežošanas pasākumu integrācija kopējā veselības aprūpes sistēmā;

• starptautiskās sadarbības veidošana HIV/AIDS jomā ar UNAIDS, UNDP, PVO, Pasaules Bankas un citām starptautiskajām organizācijām, kā arī iesaistīšanās ES AIDS programmās.

5. Programmas īstenošanas vadība, koordinācija, pārraudzība un izvērtēšana

Kopumā Programmas ieviešanas vadību, koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu, pamatojoties uz izpildinstitūciju un sadarbības institūciju ikgadējiem darbības pārskatiem, veic Seksuāli transmisīvo slimību un HIV infekcijas izplatības ierobežošanas koordinācijas komisija. Par katra konkrētā pasākuma ieviešanu un tā efektivitātes izvērtēšanu ir atbildīga izpildinstitūcija. Tāpat Seksuāli transmisīvo slimību un HIV infekcijas izplatības ierobežošanas koordinācijas komisijai jāveic Globālā fonda AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai HIV/AIDS projektu Latvijā izvērtēšana un realizācijas pārraudzība.

Ja nepieciešams, komisija var ierosināt Programmu pārskatīt un veikt tajā izmaiņas atbilstoši konkrētajai situācijai.

6. Sagaidāmais politikas rezultāts

• HIV inficēšanās jauno gadījumu skaita stabilizēšanās vai samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

7. Sagaidāmie darbības rezultāti

7.1. HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības veikšana

7.2. Profilakses pasākumu veikšana HIV izplatības ierobežošanai

7.3. HIV inficēto personu un AIDS slimnieku veselības aprūpe

7.4. Dažādās profesijās nodarbināto izglītošana

7.5. Zinātniski praktisko pētījumu veikšana

Piezīmes:

* iekavās norādīti iespējamie sasniegšanas rādītāji, ja tiek saņemts papildus finansējums (Programmas pielikums) no valsts budžeta līdzekļiem;

** projekta LAT/01/006 “Vienota sekundārās profilakses punktu tīkla izveide intravenoziem narkotiku lietotājiem” pasākumu īstenošana;

*** projekta LAT/01/005 “Koordinēts atbalsts jauniešu veselībai un attīstībai” pasākumu īstenošana.

8. Programmas finansēšana

Programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēts izmantot valsts un pašvaldību institūcijām piešķirtos tiešo funkciju veikšanai paredzētos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus. Papildus valsts un pašvaldību institūciju budžeta līdzekļiem paredzēts piesaistīt ārvalstu finansējumu.

Pielikumā ir pievienots indikatīvais papildus nepieciešamo līdzekļu aprēķins, kuru ministrijas var izmantot pieprasot papildus valsts budžeta finansējumu.

Finansējums citām ieinteresēto sektoru institūcijām, t.sk. NVO, HIV infekcijas profilakses pasākumu veikšanai projektu ietvaros tiks piesaistīts no citiem avotiem, piem., pašvaldībām, UNAIDS, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un citiem ārvalstu donoriem.

Programmā lietotie saīsinājumi:

AIDS PC — AIDS profilakses centrs

AIM — Aizsardzības ministrija

ES — Eiropas Savienība

FHI — Starptautiskā Ģimenes veselības organizācija

IZM — Izglītības un zinātnes ministrija

LĢPSVA — Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija “Papardes zieds”

LIC — Latvijas Infektoloģijas centrs

NBS — Nacionālie bruņotie spēki

NC — Narkoloģijas centrs

NVO — nevalstiskās organizācijas

PVO — Pasaules Veselības organizācija

TM IeVP — Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvalde

TPSVC — Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs

UN — Apvienotās Nācijas

UNAIDS — Apvienoto Nāciju Programma cīņai ar HIV/AIDS

UNDP — Apvienoto Nāciju Attīstības programma

UNFPA — Apvienoto Nāciju Iedzīvotāju fonds

UNICEF — Apvienoto Nāciju Bērnu fonds

VM — Veselības ministrija

Avoti, literatūra:

(tūkst. latu)