Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.647

Rīgā 2003.gada 11.novembrī (prot. Nr.59, 32.§)

Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi, kā arī apbalvošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma 8.panta piekto un sesto daļu, 15.pantu, 21.panta pirmo daļu, 22.panta trešo daļu, 25.panta otro daļu, 26.panta sesto daļu, 28.panta pirmo daļu, 32.panta piekto daļu, 34.panta devīto daļu un 44.panta septīto daļu un Apsardzes darbības likuma 21.panta otro daļu

1. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Valsts policija fiziskajām personām izsniedz atļaujas B, C vai D kategorijas pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai, atļaujas tādu B kategorijas īsstobra šaujamieroču nēsāšanai, kuru kalibrs nav lielāks par 9 mm, juridiskajām personām - B, C un D kategorijas šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas, apsardzes uzņēmumiem, kuri saņēmuši otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), - B un C kategorijas šaujamieroču (izņemot vītņstobra medību šaujamieročus) iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas, kā arī minēto atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus un atļauju paraugus;

1.2. kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, realizē, glabā, pārvadā, pārsūta vai nēsā šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, iegādājas, glabā, nēsā un realizē gāzes pistoles (revolverus) pašaizsardzības, medību, sporta vajadzībām, darba vai dienesta pienākumu pildīšanai, kā arī iegādājas un glabā ieročus kolekcijām;

1.3. šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas vai anulēšanas kārtību, kā arī kritērijus tā termiņa noteikšanai, uz kādu pagarināms atļaujas derīguma termiņš vai anulējama atļauja;

1.4. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz automātisko šaujamieroču un to munīcijas iegādāšanās un glabāšanas atļaujas un reģistrē automātiskos šaujamieročus, un kārtību, kādā šos ieročus izsniedz dienesta lietošanai;

1.5. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz atļauju šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču ievešanai Latvijas Republikā, izvešanai no Latvijas Republikas un tranzītam caur Latvijas Republiku, un minēto atļauju paraugus;

1.6. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ārvalstu pilsoņiem atļaujas B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, ievešanai Latvijas Republikā un izmantošanai medībās, treniņšaušanā vai sacensībās ar šaušanu saistītā sporta veidā (turpmāk - sporta sacensības), izvešanai no Latvijas Republikas, tranzītam caur Latvijas Republiku, kā arī minēto atļauju paraugus;

1.7. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz fiziskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļauju, un minētās atļaujas paraugu;

1.8. kārtību, kādā Valsts policija izsniedz juridiskajām personām šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču realizācijas atļauju, un minētās atļaujas paraugu;

1.9. ieroču vai munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus un atļaujas saņemšanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību;

1.10. apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās kārtību;

1.11. kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību, tā nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu, maksas apmēru par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un iegūto līdzekļu izlietojumu.

 

2. Kārtība, kādā fiziskās personas iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā un pārsūta šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) un munīciju

2.1. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās

2. Pirms šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča (izņemot medību ieroci) iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanas fiziskā persona kārto kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci (turpmāk - kvalifikācijas pārbaudījums), kuru pieņem Iekšlietu ministrijas Ieroču aprites zināšanu pārbaudes eksaminācijas komisija (turpmāk - eksaminācijas komisija).

3. Lai nokārtotu kvalifikācijas pārbaudījumu, nepieciešams apgūt Ieroču aprites likumā un citos normatīvajos aktos noteikto šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas aprites kārtību, zināt likumos noteikto atbildību par tās pārkāpšanu, noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju un apstākļus, kas izslēdz kriminālatbildību un administratīvo atbildību, apgūt šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzbūvi, to darbības principus, prasmi rīkoties ar ieroci, to pielādējot, sagatavojot šaušanai, izlādējot, izjaucot un saliekot, kā arī drošības noteikumus darbībās ar ieroci.

4. No kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanas atbrīvojami valsts iestāžu darbinieki, kas saņēmuši atļaujas dienesta šaujamieroča izmantošanai (B kategorijas pusautomātiskā īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča iegādei, kuru paredzēts izmantot dienesta (darba) pienākumu pildīšanai).

5. Pirms kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanas fiziskā persona uzrāda eksaminācijas komisijai personu apliecinošu dokumentu un čeku, kas apliecina samaksu par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu.

6. Fiziskajai personai, kas nokārtojusi kvalifikācijas pārbaudījumu, eksaminācijas komisija izsniedz apliecību par kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanu (turpmāk - eksāmena apliecība). Saņemot eksāmena apliecību, fiziskā persona parakstās par tās saņemšanu.

7. Fiziskā persona, kas nav nokārtojusi kvalifikācijas pārbaudījumu, to var kārtot atkārtoti pēc samaksas veikšanas par kvalifikācijas pārbaudījuma atkārtotu kārtošanu.

8. Maksu par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu aprēķina un iekasē bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Policijas centrālais sporta klubs". Par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu iegūtos līdzekļus izlieto informatīvu materiālu sagatavošanai par prasībām kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanai, kā arī eksaminācijas komisijas darbības nodrošināšanai.

9. Maksas apmēru par kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu nosaka ne lielāku par 30 procentiem no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet maksas apmēru par kvalifikācijas pārbaudījuma atkārtotu kārtošanu - ne lielāku par 15 procentiem no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas.

10. Pirms medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas fiziskā persona kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri nosaka mednieka apliecības izsniegšanu, saņem mednieka apliecību.

11. Fiziskā persona, kas vēlas saņemt B, C vai D kategorijas pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju vai pašaizsardzības B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādāšanās un nēsāšanas atļauju vai saņemt šādu ieroci mantojumā vai dāvinājumā, iesniedz iesniegumu pilsētas (rajona) Valsts policijas pārvaldē pēc savas deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas vai Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā, bet Rīgā - Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā vai Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā (turpmāk - Valsts policijas iestāde).

12. Šo noteikumu 11.punktā minētajā iesniegumā norāda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes iemeslus un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, kurā fiziskā persona vēlas glabāt ieroci. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (atkarībā no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča lietojuma veida):

12.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju (Latvijas pilsonis vai nepilsonis);

12.2. ārvalstnieka pases kopiju, bezvalstnieka vai bēgļa uzturēšanās Latvijas Republikā atļaujas kopiju (Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais ārvalstnieks, bezvalstnieks vai bēglis);

12.3. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

12.4. eksāmena apliecību (B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra pašaizsardzības šaujamieroča, B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā sporta ieroča iegādei);

12.5. mednieka apliecības kopiju (B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra un B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei medībām);

12.6. sporta organizācijas izziņu, ka fiziskā persona nodarbojas ar sporta veidu, kas saistīts ar šaušanu (B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā sporta ieroča iegādei);

12.7. Latvijas Republikā reģistrētas attiecīgā sporta veida federācijas (turpmāk - sporta federācija) izziņu, kas apliecina, ka fiziskajai personai ir vismaz trīs gadus ilgs reģistrētas sporta organizācijas biedra stāžs sporta veidā, kas saistīts ar šaušanu, un vismaz otrā sporta klase šaušanā (B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieroča iegādei);

12.8. ārstniecības iestādes atzinuma kopiju par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli, sertificēta psihiatra atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli, izziņu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;

12.9. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicīniskās izglītības dokumenta kopiju, vai izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi atbilstošu apmācības kursu šajā izglītības iestādē;

12.10. mantojuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju (ieroča saņemšanai mantojumā).

13. Valsts policijas iestāde var pieprasīt arī citus dokumentus, kas pamatotu fiziskās personas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās iemeslus, apliecinātu, ka fiziskā persona var nodrošināt drošu ieroču un munīcijas glabāšanu un nēsāšanu, vai kas nepieciešami objektīvai fiziskās personas pārbaudei, lai konstatētu, ka uz viņu neattiecas Ieroču aprites likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

14. Fiziskā persona, kas paredz glabāt sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci sporta organizācijas ieroču glabātavā, papildus šo noteikumu 12.punktā minētajiem dokumentiem, iesniedz sporta organizācijas rakstisku piekrišanu ieroča un munīcijas glabāšanai sporta organizācijas ieroču glabātavā.

15. Dokumentus iesniedz valsts valodā. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

16. Atzinumu par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli, norādot medicīnisko pretindikāciju esamību saskaņā ar Ieroču aprites likuma 20.panta 5.punktā noteiktajiem ierobežojumiem fiziskajām personām, sniedz īpaša ārstniecības iestādē izveidota ārstu komisija. Ārstu komisijas sastāvā ir sertificēts neirologs, sertificēts oftalmologs, sertificēts ķirurgs vai sertificēts traumatologs ortopēds. Ārstu komisija atbilstoši savai kompetencei izvērtē medicīnisko pretindikāciju esamību, pieprasa un saņem izziņu par fizisko personu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra. Ja nepieciešams, ārstu komisija nosūta fizisko personu uz papildu izmeklēšanu, kā arī pieprasa citu ārstu speciālistu atzinumus. Atzinumu par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli apstiprina ārstniecības iestādes vadītājs. Atzinumā par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli norāda kārtējās veselības pārbaudes termiņu. Atzinumu kopā ar izziņu par fizisko personu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra izsniedz fiziskajai personai.

17. Atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli sniedz valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādes psihoneiroloģiskā kabineta psihiatrs atbilstoši fiziskās personas deklarētajai (reģistrētajai) dzīvesvietai. Psihiatrs izvērtē personas psihiskās veselības stāvokli, pieprasa un saņem izziņu par šo personu no Psihisko traucējumu un psihisko slimību valsts reģistra. Sniedzot atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli, ņem vērā Psihisko traucējumu un psihisko slimību valsts reģistra datus. Atzinumā par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli norāda kārtējās veselības pārbaudes termiņu. Atzinumu izsniedz fiziskajai personai.

18. Fiziskā persona un Valsts policijas iestāde šo noteikumu 16. un 17.punktā minēto atzinumu ir tiesīga apstrīdēt Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā un tās atzinumu pārsūdzēt tiesā.

19. Ja veselības pārbaudē konstatētas medicīniskas pretindikācijas, atkārtotu atzinumu par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli sniedz tā pati ārstu komisija, kura konstatēja šīs pretindikācijas, izņemot gadījumu, ja attiecīgā ārstu komisija likvidēta.

20. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda šo noteikumu 11.punktā minētajā iesniegumā norādītos šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes iemeslus, ieroča glabāšanas apstākļus iesniegumā norādītajās adresēs, fiziskās personas atbilstību Ieroču aprites likuma prasībām un izskata iesniegumam pievienotos dokumentus.

21. Ja Valsts policijas iestādei nepieciešams pieprasīt pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju no ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām par Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušu ārvalstnieku, bezvalstnieku vai bēgli un šīs ziņas nav saņemtas šo noteikumu 20.punktā noteiktajā termiņā, Valsts policijas iestāde atliek lēmuma pieņemšanu līdz pieprasītās informācijas saņemšanas dienai no attiecīgajām ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām. Ja šo informāciju Valsts policijas iestāde triju mēnešu laikā nesaņem, atļauju neizsniedz un par to rakstiski paziņo fiziskajai personai, nosūtot iesniegumam pievienotos dokumentus un norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams vispārējā kārtībā.

22. Pēc iesnieguma izskatīšanas Valsts policijas iestāde pieņem lēmumu:

22.1. izsniegt B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra medību šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.2. izsniegt B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.3. izsniegt lielas enerģijas pneimatiskā sporta vai medību ieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.4. izsniegt B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.5. izsniegt pašaizsardzības C vai D kategorijas garstobra-gludstobra šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.6. izsniegt pašaizsardzības B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādāšanās atļauju un glabāšanas vai nēsāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

22.7. atteikt izsniegt attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju;

22.8. atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām papildu informācijas saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai.

23. Nosakot šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļaujas un ieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šādus kritērijus:

23.1. ārstniecības iestādes atzinumā par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli un atzinumā par psihiskās veselības stāvokli norādītos kārtējās veselības pārbaudes termiņus. Ja minētajos atzinumos norādīti atšķirīgi kārtējās veselības pārbaudes termiņi, Valsts policijas iestāde ņem vērā īsāko termiņu;

23.2. fiziskās personas izdarītos likumpārkāpumus, Valsts policijas rīcībā esošās ziņas par fizisko personu un personām, kuras dzīvo iesniegumā norādītajā adresē;

23.3. fiziskās personas iesniegumā norādīto ieroča glabāšanas un nēsāšanas termiņu.

24. Konstatējot Ieroču aprites likumā noteiktos ierobežojumus, Valsts policijas iestāde neizsniedz ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

25. Valsts policijas iestāde var atļaut šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanu gan fiziskās personas deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā, gan fiziskajai personai piederošā nekustamā īpašuma atrašanās vietā.

26. Par atteikumu izsniegt atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei Valsts policijas iestāde sniedz fiziskajai personai rakstisku motivētu atbildi.

27. Pieņemot lēmumu izsniegt fiziskajai personai attiecīgu šo noteikumu 22.punktā minēto atļauju, Valsts policijas iestāde par to informē fizisko personu un izsniedz tai noteikta parauga ieroča iegādāšanās atļauju (1.pielikums).

28. Ieroča iegādāšanās atļaujā norāda fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, iegādei atļautā ieroča kategoriju un veidu, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar Valsts policijas iestādes vai Valsts policijas atļauju sistēmas dienesta zīmogu (turpmāk - zīmogs).

29. Saņemot ieroča iegādāšanās atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

30. Fiziskajai personai vienā reizē izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju tikai viena šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei, izņemot gadījumus, kad ieroči iegādājami ārvalstī, pārreģistrējami, saņemami mantojumā vai dāvinājumā.

31. Lai iegādātos nākamo tāda paša lietojuma veida šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ieroča īpašnieks iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts. Lai iegādātos cita lietojuma veida šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, fiziskā persona iesniedz arī šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus, kas nepieciešami attiecīgi pašaizsardzības, sporta vai medību ieroča iegādei.

32. Lai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci iegādātos ārvalstu ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā saņem atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā.

33. Lai saņemtu atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanai Latvijas Republikā, fiziskā persona iesniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā iesniegumu, pievienojot tam personu apliecinoša dokumenta kopiju un ieroča iegādāšanās atļaujas kopiju. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

34. Saņemot šo noteikumu 32.punktā minēto atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča ievešanas Latvijas Republikā atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

35. Ja fiziskā persona neierodas Valsts policijas iestādē saņemt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju un tā netiek saņemta triju mēnešu laikā pēc lēmuma par tās izsniegšanu pieņemšanas, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un šo noteikumu 12.punktā minētos iesniegumam pievienotos dokumentu oriģinālus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

36. Fiziskā persona, kura nolēmusi atteikties no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai kura nav to iegādājusies noteiktajā atļaujas derīguma termiņa laikā, triju darbdienu laikā pēc ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa beigām nodod ieroča iegādāšanās atļauju (arī atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā) Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju. Valsts policijas iestāde šo noteikumu 12.punktā minētos iesniegumam pievienotos dokumentu oriģinālus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums jaunas atļaujas saņemšanai iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

37. Par ieroča iegādāšanās atļaujas un atļaujas ieroča ievešanai Latvijas Republikā nozaudēšanu vai nolaupīšanu fiziskā persona nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju. Valsts policijas iestāde jaunu ieroča iegādāšanās atļauju izsniedz pēc trim mēnešiem no paziņojuma par atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu saņemšanas dienas.

38. Iegādājoties šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un attiecīgā ieroča munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un Valsts policijas iestādes izsniegto ieroča iegādāšanās atļauju.

39. Par ieroča saņemšanu fiziskā persona parakstās ieroču tirdzniecības uzņēmuma šaujamieroču uzskaites žurnālā, bet par šaujamieroča munīcijas saņemšanu - munīcijas uzskaites žurnālā.

40. Fiziskā persona, kas vēlas pārreģistrēt citas personas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci savā īpašumā vai saņemt to mantojumā vai dāvinājumā, vēršas ar ieroča iegādāšanas atļauju Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts attiecīgais šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis.

41. Valsts policijas iestādē šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pārreģistrāciju, izdarot attiecīgus ierakstus par personu un ieroci iegādāšanās un realizācijas atļaujās, veic to personu klātbūtnē, kas ieroci iegādājas un to realizē.

 

2.2. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču reģistrācija un glabāšanas un nēsāšanas atļauju izsniegšana fiziskajām personām

42. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pēc tā iegādes vai ievešanas Latvijas Republikā fiziskā persona Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā reģistrē Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

43. Reģistrējot ieroci, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iegādāto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī iesniedz ieroča iegādāšanās atļaujas otro daļu (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, - arī Iekšlietu ministrijas Ekspertīžu centra (turpmāk - Ekspertīžu centrs) izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci).

44. Valsts policijas iestāde salīdzina šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru un ieroča izgatavošanas gadu ar ieroča iegādāšanās atļaujas otrajā daļā norādītajiem datiem (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, - arī ar Ekspertīžu centra izziņā par kontrolšāvienu izdarīšanu norādītajiem datiem).

45. Ja šo noteikumu 44.punktā minētie dati par šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci nesakrīt, Valsts policijas iestāde ieroci izņem līdz apstākļu noskaidrošanai. Ja ierocis iegādāts likumīgi, to reģistrē pēc konstatētās kļūdas novēršanas.

46. Valsts policijas iestādē reģistrē vai pārreģistrē tikai rūpnieciski ražotus un nokomplektētus šaušanai derīgus šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, uz kuriem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, un tikai tādus vītņstobra šaujamieročus, ar kuriem Ekspertīžu centrā izdarīti kontrolšāvieni ne vairāk kā pirms pieciem gadiem.

47. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav tehniskā kārtībā, fiziskā persona ar Valsts policijas iestādes atļauju to var nodot atpakaļ ieroču tirdzniecības uzņēmumam, kas to realizējis, vai nodot ieroču remonta uzņēmumam un reģistrēt pēc ieroča remonta pabeigšanas.

48. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, uz kuriem attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, Valsts policijas iestāde izņem un nodod Valsts policijas Ekspertīžu centram iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošās izpētes vajadzībām vai, ja Ekspertīžu centra ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, nodod iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam.

49. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča reģistrācijas vai pārreģistrācijas Valsts policijas iestāde ziņas par šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un tā īpašnieku ievada Iekšlietu ministrijas Informācijas centra ieroču reģistrā.

50. Reģistrējot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, Valsts policijas iestāde saskaņā ar attiecīgo šo noteikumu 22.punktā minēto lēmumu vai atbilstoši apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidam izsniedz fiziskajai personai šādas noteikta parauga atļaujas:

50.1. B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra vai B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (2.pielikums);

50.2. B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam);

50.3. C vai D kategorijas garstobra-gludstobra pašaizsardzības šaujamieroča vai B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča glabāšanas atļauju (atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam);

50.4. B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra pašaizsardzības šaujamieroča nēsāšanas atļauju (3.pielikums);

50.5. apbalvojuma B, C vai D kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju (4.pielikums);

50.6. apbalvojuma B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča nēsāšanas atļauju (5.pielikums).

51. Ieroča glabāšanas atļaujā un ieroča nēsāšanas atļaujā norāda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, atļauto ieroča glabāšanas adresi, ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), kalibru, sēriju, numuru, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un amatpersonas, kas izsniegusi atļauju, amatu, vārda iniciāli un uzvārdu. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

52. Valsts policijas iestāde ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju) neizsniedz, ja fiziskā persona, kura iegādāto ieroci nodevusi reģistrācijai Valsts policijas iestādei, neierodas Valsts policijas iestādē saņemt atļauju un šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci 60 dienu laikā pēc tā reģistrācijas. Valsts policijas iestāde iesniegumam pievienotos dokumentus nosūta fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādi no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē, un šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai. Ieroču tirdzniecības uzņēmums no ieroča realizācijas iegūtos līdzekļus izmaksā attiecīgajai fiziskajai personai.

53. Saņemot ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas) izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

54. Valsts policijas iestāde saskaņā ar medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka iesniegumu var atļaut attiecīgo ieroci izmantot medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā arī citai iesniegumā norādītajai fiziskajai personai, kurai ir ieroča glabāšanas atļauja. Valsts policijas iestāde ieroča glabāšanas atļaujā papildus šo noteikumu 51.punktā minētajai informācijai norāda tās iesniegumā norādītās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, kura izmantos šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci. Atļaujas derīguma termiņu nosaka ne lielāku par ieroča īpašnieka attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.

55. Ja fiziskā persona maina dzīvesvietu, kurā atļauta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšana, viņa triju darbdienu laikā par to ziņo Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts, iesniedzot tai iesniegumu, kurā norādīta jaunās dzīvesvietas adrese. Valsts policijas iestāde jaunajā dzīvesvietā pārbauda šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas prasību nodrošinājumu, pārreģistrē ieroci un noformē jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

56. Ja šo noteikumu 12.punktā minētajos dokumentos norādītā informācija ir mainījusies, beidzies dokumenta derīguma termiņš vai tas atzīts par nederīgu, fiziskā persona par to 10 darbdienu laikā informē Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts.

57. Par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu fiziskā persona nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju, un nodod tai šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci līdz jaunas atļaujas saņemšanai.

58. Lai saņemtu jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts ierocis, iesniedz iesniegumu un fotogrāfiju (3 x 4 cm). Valsts policijas iestāde jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, kā arī fiziskās personas nodoto ieroci un munīciju izsniedz 10 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Saņemot jaunu ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas (izņemot apbalvojuma ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas) izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

59. Lai veiktu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča remontu tā izgatavotāja rūpnīcā ārvalstī vai nodotu ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam remonta veikšanai vai tā maiņai, ieroča īpašnieks Valsts policijas iestādē saņem ieroča realizēšanas atļauju un nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam. Ieroču tirdzniecības uzņēmums ieroci nogādā tā ražotājam remontam vai maiņai.

60. Valsts policijas iestāde neizsniedz fiziskajām personām atļaujas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču sastāvdaļu (izņemot šo noteikumu 63.punktā minētās) un tiem paredzēto atsevišķo palīgierīču iegādei, glabāšanai, nēsāšanai un realizācijai.

61. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks, kas vēlas nomainīt viņa īpašumā reģistrētā šaujamieroča stobru, patrontelpu, rāmi (mehānismu kārbu), aizslēgu (aizslēga mehānismu), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča stobru vai citu sastāvdaļu, kura saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām konvencijām ir marķējama (turpmāk - marķējamā sastāvdaļa), nodod ieroci remontam Latvijas Republikā licencētam ieroču remonta uzņēmumam.

62. Fiziskā persona šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča remonta vajadzībām iegādājas tikai tādas ieroču nemarķējamās sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, kuras paredzētas tās īpašumā reģistrētajiem šaujamieročiem vai lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un kuru aprite normatīvajos aktos nav aizliegta.

63. Fiziskā persona, kuras īpašumā reģistrēts šaujamierocis, kam konstruktīvi paredzēti maināmie stobri, jauna stobra iegādei saņem ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts ierocis. Fiziskā persona šaujamieroča maināmo stobru, kā arī ieliekamo stobru gludstobra šaujamierocim vai stobra (patrontelpas) ieliktni (turpmāk - stobra un patrontelpas adapters) šaujamierocim iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā, pārsūta, izmanto medībās un realizē kārtībā, kāda šajos noteikumos paredzēta attiecībā uz šaujamieroci. Reģistrējot iegādāto šaujamieroča maināmo stobru vai stobra un patrontelpas adapteru, Valsts policijas iestāde ieraksta stobra numuru ieroča glabāšanas atļaujā.

 

2.3. Gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās

64. Gāzes pistoli (revolveri) pašaizsardzībai drīkst iegādāties fiziskā persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

65. Iegādājoties gāzes pistoli (revolveri), fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

 

2.4. Šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) patronu iegādāšanās

66. Fiziskā persona, kurai izsniegta šaujamieroča iegādāšanās atļauja, atbilstoši iegādātajam šaujamierocim var iegādāties tā munīciju Latvijas Republikas vai ārvalstu ieroču tirdzniecības uzņēmumos.

67. Lai iegādātos šaujamieroča munīciju ārvalstu ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā saņem atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā.

68. Fiziskā persona, kurai izsniegta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, var iegādāties tikai savā īpašumā reģistrētajam šaujamierocim vai lielas enerģijas pneimatiskajam ierocim paredzētu rūpnieciski ražotu marķētu munīciju vai sporta un medību ieroču munīciju, kas komplektēta no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām.

69. Iegādājoties munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumā, fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju. Saņemot šaujamieroča munīciju, fiziskā persona parakstās par tās saņemšanu ieroču tirdzniecības uzņēmuma munīcijas uzskaites žurnālā.

70. Fiziskā persona, iegādājoties pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča munīciju no citas fiziskās personas, pieprasa tai uzrādīt munīcijai atbilstošu šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un uzrāda savu šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju. Ja fiziskā persona, kas iegādājas vai realizē munīciju, neuzrāda atbilstošu šaujamieroča atļauju, otra persona par to ziņo Valsts policijas iestādei.

71. Fiziskā persona ir tiesīga vienlaikus iegādāties vai glabāt ne vairāk par 500 viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronu.

72. Atļauts iegādāties vai glabāt neierobežotu sporta un medību šaujamieroču patronu skaitu.

73. Iegādāto munīciju fiziskā persona pārved uz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādīto šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vietu vai sporta sacensību, mācību šaušanas, treniņšaušanas vai medību vietu, kur to paredzēts atbilstoši izmantot.

74. Persona gāzes pistoles (revolvera) munīciju var iegādāties ieroču tirdzniecības uzņēmumā, kā arī no fiziskās vai juridiskās personas, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

75. Persona, kurai ir pašaizsardzības gāzes pistole (revolveris), var iegādāties tikai tai paredzētu munīciju, kas pildīta ar normatīvajos aktos pašaizsardzībai atļautās gāzes mikrodaļiņām. Munīciju, kas satur citas vielas, skrotis vai priekšmetus, iegādāties un izmantot gāzes pistolē (revolverī) nav atļauts.

 

2.5. Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes pistoļu (revolveru) un munīcijas glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana un nēsāšana

76. Fiziskā persona šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kā arī munīciju glabā tikai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujā norādītajā ieroča glabāšanas vietā.

77. Glabāšanas atļauja netiek izsniegta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanai viesnīcās, moteļos, kopmītnēs un citās vietās, kurās nevar nodrošināt drošu šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanu.

78. Medību un sporta šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētā veidā (patronu padošanas mehānismā (aptverē vai cilindrā) un patrontelpā munīcija nav ielādēta). Pašaizsardzības šaujamieroci var glabāt vai nu kā medību un sporta ieroci, vai ar pielādētu patronu padošanas mehānismu (aptveri vai cilindru), kas nav pievienots ierocim (patrontelpā munīcija nav ielādēta).

79. Šaujamieroci, tā munīciju un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

80. Seifa vai metāla skapja (metāla kastes) sienu biezums nav mazāks par 3 mm, un tas slēdzas ar drošu slēdzeni, kuras atslēga ir pieejama tikai šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam. Medību un sporta vītņstobra šaujamieroča munīcijas glabāšanai seifā vai metāla skapī (metāla kastē) ir atsevišķs slēdzams nodalījums. Īsstobra ieroča seifu vai metāla skapi (metāla kasti) ierīko tā, lai nepiederoša persona to nevarētu viegli un neuzkrītoši paņemt.

81. Gāzes pistoli (revolveri) un tā munīciju glabā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepilngadīgas personas rokās.

82. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks dodas ilgstošā prombūtnē, viņš ar Valsts policijas iestādes atļauju var šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju nodot glabāšanai citai fiziskai personai, kurai ir atbilstošas kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja. Valsts policijas iestāde fiziskajai personai, kas pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, izsniedz attiecīgā ieroča glabāšanas atļauju ar ierakstu "Bez izmantošanas tiesībām".

83. Fiziskā persona, kura šo noteikumu 82.punktā noteiktajā kārtībā pieņēmusi glabāšanai šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, atbild par tā glabāšanu. Fiziskajai personai nav atļauts izmantot glabāšanai pieņemto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

84. Valsts policija var atļaut vairākām personām kopējā deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā glabāt šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vienā seifā vai metāla skapī (kastē), ja tām ir vienādu kategoriju šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas.

85. Fiziskā persona, kurai šo noteikumu 54.punktā minētajā gadījumā izsniegta citas fiziskās personas īpašumā esošā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauja, attiecīgo ieroci un munīciju var izmantot medībās, treniņšaušanā vai sporta sacensībās tikai ar ieroča īpašnieka piekrišanu. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanas fiziskā persona nodod ieroci un neizmantoto munīciju tā īpašniekam. Ieroci un munīciju glabā tikai ieroča īpašnieka glabāšanas atļaujā norādītajā ieroča glabāšanas vietā. Ieroča īpašnieks nodrošina, lai persona, kurai izsniegta atļauja šo ieroču izmantošanai, nepiekļūst tiem bez viņa piekrišanas.

86. Fiziskā persona, nododot un saņemot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju vai gāzes pistoli (revolveri) sporta organizācijas ieroču glabātavā vai juridiskās personas ieroču glabātavā, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, parakstās par ieroča, gāzes pistoles (revolvera) un munīcijas nodošanu un saņemšanu ieroču un munīcijas uzskaites žurnālā.

87. Fiziskajai personai, kurai izsniegta ieroča glabāšanas atļauja, šaujamieroci pašaizsardzības nolūkā atļauts izņemt no ieroču glabātavas, pielādēt un nēsāt savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, ja konkrētajā situācijā var rasties pamats tā pielietošanai vai izmantošanai. Glabāšanai un nēsāšanai atļauto šaujamieroci atļauts sagatavot šaušanai - izslēgt drošinātāju (ja tāds ir) un ievadīt (ievietot) patronu patrontelpā (pistolei) vai uzvilkt gaili (revolverim), ja konkrētajā situācijā iestājas Ieroču aprites likumā noteiktie nosacījumi šaujamieroča pielietošanai vai izmantošanai.

88. Ja fiziskās personas glabāšanā esošo viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronu daudzums pārsniedz atļauto, Valsts policijas iestāde izņem pārsniegtā daudzuma patronas un nodod tās Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam turpmākai glabāšanai, iznīcināšanai vai izmantošanai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

89. Fiziskā persona var pārvadāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci tikai uz Valsts policijas iestādi, šautuvi (šaušanas stendu), sporta sacensību norises vietu vai medību vietu, ieroču tirdzniecības uzņēmumu (realizācijai), ieroču remontdarbnīcu, atļaujā norādīto dzīvesvietu vai nekustamā īpašuma atrašanās vietu, kurā atļauta ieroča glabāšana.

90. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona pārvadā iesaiņotu, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča), nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus un glabāšanas apstākļus medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību norises vietā, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.

91. Ja pārvietošanās līdzeklī šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju nav atļauts paturēt pie sevis, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks to pārsūta ar bagāžu, informējot par tā atrašanos bagāžā kompetentu tās komercsabiedrības darbinieku, kura pārsūta bagāžu.

92. Dodoties sporta federācijas komandas sastāvā uz sporta sacensībām vai treniņšaušanu ārvalstīs, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks var pārsūtīt šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ar trešās personas starpniecību, ja trešajai personai ir atbilstoša ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja un Valsts policijas iestāde atļaujā ieroču izvešanai no Latvijas Republikas un ievešanai Latvijas Republikā ir norādījusi to kā atbildīgo personu par ieroču glabāšanu un pārvadāšanu.

93. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks pārsūta ieroci un munīciju tikai ar speciāli tam paredzētu kurjerpastu, saskaņojot to ar Valsts policijas iestādi, kurā ierocis reģistrēts, un motivējot pārsūtīšanas iemeslu.

94. Šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci pārsūta iesaiņotu, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā (munīcija iesaiņota atsevišķi no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča), nodrošinot tādus pārsūtīšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas (izņemot kompetentu darbinieku, kas atbild par bagāžas pārsūtīšanu un glabāšanu) rokās.

95. Fiziskā persona šaujamieroci, gāzes pistoli (revolveri) un munīciju nēsā pie sevis speciālā kabatā (makstī), no kuras tas nevar izkrist, tā, lai tam nepievērstu citu personu uzmanību un tas nejauši nenonāktu nepiederošas personas rokās.

96. Nēsājot šaujamieroci un gāzes pistoli (revolveri), tas var būt pielādēts (aptverē (cilindrā) ir munīcija, aptvere (cilindrs) ievietota šaujamierocī vai gāzes pistolē (revolverī), patrontelpā nav munīcijas), nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tas tehniski iespējams) ir ieslēgts.

97. Fiziskā persona šaujamieroci un gāzes pistoli (revolveri) var nēsāt atklātā veidā, speciālā kabatā (makstī) (īsstobra šaujamieroci), ja viņa pilda dienesta (darba) pienākumus un ir tērpusies formas tērpā, kas atšķiras no ikdienas apģērba.

98. Nēsājot B kategorijas pusautomātisko vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroci ar pielādētu aptveri (cilindru), kas ievietota šaujamierocī, vienlaikus atļauts nēsāt vienu katra šaujamieroča pielādētu rezerves aptveri (cilindru). Rezerves aptvere atrodas speciālā kabatā (makstī). Nēsājot B kategorijas viena šāviena īsstobra šaujamieroci, tā patronas ir ievietotas speciālā patronu makā.

99. Šaujamieroci atļauts izvilkt no speciālās kabatas (maksts) tikai pašaizsardzības nolūkā, ja konkrētajā situācijā var rasties pamats tā pielietošanai vai izmantošanai. Šaujamieroci atļauts sagatavot šaušanai, ja konkrētajā situācijā iestājas Ieroču aprites likumā noteiktie nosacījumi šaujamieroča pielietošanai vai izmantošanai.

100. Nēsājot šaujamieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgai ieroča nēsāšanas atļaujai.

101. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam, kuram ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, aizliegts bez Valsts policijas iestādes atļaujas dot ieroci citai fiziskajai personai, kurai nav attiecīgas ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, izņemot gadījumus, kad ieroci dod:

101.1. licencētā ieroču remonta vai ražošanas uzņēmumā ieroču meistaram - apskatei un remontam;

101.2. licencētā ieroču tirdzniecības uzņēmumā ieroču pārdevējam - apskatei;

101.3. fiziskai personai, kurai ir attiecīga ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, - apskatei vai treniņšaušanai šautuvē (šaušanas stendā);

101.4. sporta sacensībās, šautuvē (šaušanas stendā) sertificētam sacensību tiesnesim, trenerim vai instruktoram - apskatei vai izmēģinājuma treniņšaušanai;

101.5. šautuvē (šaušanas stendā) vai sporta sacensībās fiziskai personai, kas sasniegusi Ieroču aprites likumā noteikto treniņšaušanas minimālo vecumu, - treniņšaušanai vai izmantošanai sporta sacensībās;

101.6. sporta organizācijas atbildīgajai personai - nododot glabāšanai;

101.7. tādas juridiskās personas atbildīgajai personai, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās,- glabāšanai uz laiku, kamēr fiziskā persona atrodas minētajās vietās;

101.8. Valsts policijas, pašvaldības policijas, valsts drošības iestāžu, prokuratūras, muitas, Valsts robežsardzes, valsts dabas resursu aizsardzības dienestu un Zemessardzes amatpersonām - ieroču aprites kontroles izpildei.

102. Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks, dodot ieroci citai fiziskajai personai šo noteikumu 101.punktā minētajos gadījumos, ievēro drošības prasības, lai nenotiktu neparedzēts šāviens un netiktu nodarīts kaitējums sev, citām personām vai mantai.

103. Sporta sacensību, mācību šaušanas vai treniņšaušanas laikā un medībās fiziskā persona ieroci un munīciju nēsā un izmanto kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kas nosaka sporta sacensību, mācību šaušanas un treniņšaušanas norises kārtību un ieroču izmantošanu medībās.

104. Treniņšaušanu ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona veic tikai šautuvē (šaušanas stendā), kurā ar pašvaldības licenci (atļauju) atļauta šādu darbību veikšana.

105. Fiziskā persona, kas vēlas nokļūt telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietā, kurā juridiskā persona ir noteikusi ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus, nodod ieroci, gāzes pistoli (revolveri) un munīciju glabāšanai ieroču glabātavā attiecīgās juridiskās personas vadītāja norīkotajai personai, kas atbildīga par ieroču glabāšanu.

106. Par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nodošanu un saņemšanu fiziskā persona parakstās ieroču un munīcijas pieņemšanas un izsniegšanas žurnālā. Nododot ieroci un munīciju atbildīgajai personai, fiziskā persona saņem noteikta parauga apliecību (6.pielikums).

107. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod glabāšanai atbildīgajai personai izlādētā veidā, patrona neatrodas patrontelpā, nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tāds ir) ir ieslēgts.

 

2.6. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana

2.6.1. Ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšana

108. Fiziskā persona, kas vēlas pagarināt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz iesniegumu un ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šo atļauju.

109. Ja nav konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde pagarina ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu uz trim mēnešiem, ierakstot atļaujā datumu, līdz kuram tā derīga.

110. Lai saņemtu ieroča iegādāšanās atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, fiziskā persona Valsts policijas iestādē uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas un parakstās par atļaujas saņemšanu.

111. Ja fiziskā persona nokavē šo noteikumu 108.punktā minēto termiņu, Valsts policijas iestāde pēc jauna šo noteikumu 11.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz jaunu ieroča iegādāšanās atļauju.

 

2.6.2. Ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana

112. Lai pagarinātu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, fiziskā persona 30 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

112.1. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

112.2. ārstniecības iestādes atzinuma kopiju par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli, sertificēta psihiatra atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli un šo noteikumu 16.punktā noteiktajā kārtībā izsniegtu izziņu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra, ja līdz iepriekšējā atzinumā norādītā nākamās veselības pārbaudes termiņam ir atlicis mazāk par gadu;

112.3. izziņu no sporta organizācijas, ka fiziskā persona nodarbojas ar sporta veidu, kas saistīts ar šaušanu (sporta ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai).

113. Iesniedzot šo noteikumu 112.punktā minēto iesniegumu, fiziskā persona uzrāda:

113.1. personu apliecinošu dokumentu;

113.2. iesniegumam pievienoto dokumentu kopiju oriģinālus;

113.3. mednieka apliecību (medību ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai);

113.4. ieroci, kura glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņš ir jāpagarina. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kurai jāpagarina tādas atļaujas derīguma termiņš, kura šo noteikumu 54.punktā noteiktajā kārtībā izsniegta citas fiziskās personas īpašumā reģistrētā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošanai;

113.5. attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

114. Pagarinot ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šo noteikumu 23.punktā minētos kritērijus.

115. Lai pagarinātu vītņstobra šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde pieprasa Ekspertīžu centram informāciju par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar vītņstobra šaujamieroci (ja tie izdarīti agrāk kā pirms pieciem gadiem), izskata iesniegumu un par pieņemto lēmumu informē fizisko personu šo noteikumu 20., 21., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā.

116. Ja konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde nepagarina ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.

117. Fiziskā persona, kura šo noteikumu 112.punktā minētajā termiņā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām neiesniedz iesniegumu par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu un kurai atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, triju darbdienu laikā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām nodod Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts, šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

118. Lai saņemtu ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, fiziskā persona:

118.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

118.2. iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas;

118.3. nodod iepriekš izsniegto ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju;

118.4. parakstās par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas saņemšanu.

119. Ja ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja netiek saņemta mēneša laikā no dienas, kad Valsts policijas iestāde ieroča īpašniekam nosūtījusi paziņojumu par atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu, Valsts policijas iestāde atļauju var neizsniegt un šo noteikumu 112.punktā minētajam iesniegumam pievienoto dokumentu oriģinālus nosūtīt fiziskajai personai, norādot, ka iesniegums par ieroča iegādi no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

120. Fiziskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas šo noteikumu 119.punktā minētajā termiņā, nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, kā arī ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kurā ierocis reģistrēts.

121. Ja fiziskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā nenodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policijas iestādei, Valsts policijas iestāde izņem attiecīgo ieroci, munīciju un atļauju un glabā šo noteikumu 379. un 380.punktā noteiktajā kārtībā.

122. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir tehniskā kārtībā, Valsts policijas iestāde fiziskai personai, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai kura nav saņēmusi ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju šo noteikumu 119.punktā minētajā termiņā, vai kurai tā anulēta pirms termiņa, izsniedz ieroča realizēšanas atļauju vai nodoto (izņemto) ieroci un munīciju nodod ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, vai ieroci pārreģistrē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieka norādītajai personai, ja tai ir attiecīga ieroča iegādāšanās atļauja.

123. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam nepagarina ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu vai atļauju anulē pirms termiņa, Valsts policijas iestāde atļauju anulē arī fiziskai personai, kurai šo noteikumu 54.punktā noteiktajā kārtībā atļauta attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izmantošana medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā.

 

3. Kārtība, kādā juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, glabā, pārvadā, pārsūta un realizē šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes pistoles (revolverus) un munīciju

3.1. Atļaujas izsniegšana juridiskajai personai B, C un D kategorijas šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas izsniegšana

124. Juridiskā persona, kura ir tiesīga iegādāties, glabāt B, C un D kategorijas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un izmantot to darba vai dienesta pienākumu pildīšanā, šaušanas mācību nodarbībās, ar šaušanu saistītos sporta veidos vai 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) vajadzībām, iegādājas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci tikai pēc tam, kad Valsts policijas iestāde izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

125. Lai saņemtu ieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs ierīko ieroču glabātavu, norīko darbinieku, kas ir atbildīgs par ieroču un munīcijas iegādi, glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu izmantošanai (turpmāk - atbildīgā persona), un iesniedz Valsts policijas iestādē iesniegumu par ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas saņemšanu.

126. Šo noteikumu 125.punktā minētajā iesniegumā par ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas saņemšanu norāda šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādes tiesisko pamatu, pamato ieroča iegādes iemeslu, plānoto ieroču daudzumu un veidu, kā arī norāda ieroča un munīcijas glabāšanas adresi un atbildīgo personu.

127. Juridiskā persona šo noteikumu 125.punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus dokumentus (atkarībā no šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas klasifikācijas atbilstoši to lietojumam):

127.1. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina personas iecelšanu (ievēlēšanu) juridiskās personas vadītāja amatā;

127.2. tā juridiskās personas lēmuma kopiju, ar kuru noteikta atbildīgā persona;

127.3. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju;

127.4. juridiskās personas statūtu kopiju;

127.5. speciālās atļaujas (licences) kopiju (apsardzes uzņēmumi, kuriem Iekšlietu ministrija izsniegusi 2.kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai);

127.6. pašvaldības licences (atļaujas) kopiju šautuves (šaušanas stenda) izveidei un darbībai (juridiskās personas, kurām Valsts policijas iestāde izsniegusi atļauju un attiecīgā pašvaldība izsniegusi licenci (atļauju) 2.kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai);

127.7. valsts vai pašvaldības dibinātās izglītības iestādes mācību programmas kopiju (valsts vai pašvaldības dibinātās izglītības iestādes, kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos vai militārajā apmācībā);

127.8. dokumentu, kurš apliecina juridiskās personas tiesības iegādāties, glabāt un izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus (citām juridiskajām personām, kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumu);

127.9. to telpu nomas līguma kopiju, kurās paredzēts glabāt šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, munīciju un veikt treniņšaušanu, vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina īpašuma tiesības uz minētajām telpām;

127.10. ieroču glabātavas vai šautuves (šaušanas stenda) izvietojuma plānu un veikto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;

127.11. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu par ieroču glabātavas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem, kas ir derīgs trīs mēnešus no tā izsniegšanas dienas;

127.12. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču glabātavas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, kā arī ar apsardzes uzņēmumu noslēgtā līguma kopiju par ieroču glabātavas apsardzi;

127.13. juridiskās personas darbinieku sarakstu, kuri dienesta (darba) pienākumu pildīšanā izmantos personīgos šaujamieročus;

127.14. juridiskās personas darbinieku sarakstu, kuri dienesta (darba) pienākumu pildīšanā izmantos juridiskās personas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus (turpmāk - darbinieki);

127.15. šaušanas instruktora vai trenera personu apliecinoša dokumenta kopiju un šaušanas sporta speciālista sertifikāta kopiju (darbam ar šautuvju (šaušanas stendu) šaujamieročiem un lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju).

128. Apsardzes uzņēmums un iekšējās drošības dienests papildus šo noteikumu 127.punktā minētajiem dokumentiem iesniegumam pievieno:

128.1. lēmumu par bruņotas apsardzes dienesta izveidošanu;

128.2. juridiskās personas vadītāja apstiprinātu bruņotās apsardzes dienesta nolikumu, kurš saskaņots ar attiecīgās Valsts policijas iestādes priekšnieku un kurā noteikta bruņotās apsardzes komplektēšana, dienesta šaujamieroču un munīcijas uzskaites, glabāšanas, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtība;

128.3. apsardzes bruņoto posteņu izvietojuma plānu.

129. Lai atbildīgajai personai un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas darbiniekiem saņemtu atļauju darbam ar juridiskās personas šaujamieročiem vai lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem, juridiskā persona iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kura juridiskajai personai izsniegusi ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauju.

130. Ja atbildīgajai personai vai darbiniekam nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, juridiskā persona šo noteikumu 129.punktā minētajam iesniegumam pievieno šādus atbildīgās personas un darbinieka dokumentus:

130.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

130.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

130.3. ārstniecības iestādes atzinuma kopiju par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli, sertificēta psihiatra atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli, izziņu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;

130.4. apliecības par pirmās palīdzības kursu beigšanu kopiju;

130.5. eksāmena apliecību;

130.6. apsardzes sertifikāta kopiju (tikai apsardzes uzņēmumu un iekšējas drošības dienestu apsardzes darbiniekiem un atbildīgajām personām).

131. Pieņemot darbā jaunu šaušanas instruktoru, treneri, atbildīgo personu vai darbinieku, juridiskā persona iesniedz Valsts policijas iestādē attiecīgi šo noteikumu 127.15.apakšpunktā un 130.punktā minētos dokumentus un šīm personām atļauj darbu ar šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju tikai pēc Valsts policijas iestādes atļaujas saņemšanas.

132. Automātiskā šaujamieroča un tā munīcijas iegādāšanās un glabāšanas atļauju Latvijas Republikā reģistrētajām bankām un to filiālēm, kā arī lidostas drošības dienestam izsniedz Valsts policijas priekšnieks.

133. Lai saņemtu automātisko šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju, Latvijas Republikā reģistrēta banka vai tās filiāle, vai lidostas drošības dienests iesniedz iesniegumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā, norādot plānoto automātisko šaujamieroču veidu un daudzumu un pamatojot to nepieciešamību.

134. Šo noteikumu 133.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

134.1. šo noteikumu 127.punktā minētos dokumentus (lidostas drošības dienests, Latvijas Republikā reģistrēta banka vai tās filiāle, vai cita juridiskā persona, kura Valsts policijas iestādē nav saņēmusi B, C vai D kategorijas dienesta šaujamieroču glabāšanas atļauju);

134.2. Latvijas Bankas izsniegtu licenci bankas operācijām un skaidras naudas inkasācijai (izņemot lidostas drošības dienestu);

134.3. ar automātiskajiem šaujamieročiem bruņotās apsardzes dienesta nolikumu, kurā noteikta bruņotās apsardzes komplektēšana, automātisko dienesta šaujamieroču uzskaites, glabāšanas, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtība, bruņotie posteņi un mobilās vienības;

134.4. to drošības dienesta darbinieku sarakstu, kuriem paredzēts izsniegt apsardzes veikšanai automātiskos šaujamieročus (turpmāk - darbinieki), un šo noteikumu 130.punktā minētos dokumentus.

135. Šo noteikumu 127., 128., 130. un 134.punktā minētos dokumentus iesniedz valsts valodā. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

136. Valsts policijas iestāde pārbauda telpu atbilstību ieroču glabātavai, mācību, treniņšaušanai un sporta sacensībām izvirzītajām prasībām, sastāda atzinumu par to un izskata iesniegumu 30 dienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai neprecīza, Valsts policijas iestāde pieprasa nepieciešamo papildu informāciju un atliek lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz nepieciešamās informācijas saņemšanai.

137. Valsts policijas priekšnieks un attiecīgi Valsts policijas iestāde, izskatot šo noteikumu 125., 129. un 134.punktā minēto iesniegumu, pieņem lēmumu:

137.1. izsniegt Latvijas Republikā reģistrētai bankai (tās filiālei) vai lidostas drošības dienestam atļauju automātiskā šaujamieroča iegādei un glabāšanai uz noteiktu termiņu;

137.2. izsniegt juridiskajai personai B, C vai D kategorijas šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās atļauju un ieroču glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu (ņemot vērā juridiskās personas darbības veidu un ieroču un munīcijas klasifikāciju atbilstoši to lietojumam);

137.3. izsniegt apsardzes uzņēmumam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), B vai C kategorijas šaujamieroču (izņemot vītņstobra medību un sporta šaujamieročus) iegādāšanās atļauju un ieroču glabāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

137.4. atteikt izsniegt ieroču iegādāšanās atļauju;

137.5. izsniegt atbildīgajai personai atļauju darbam ar juridiskās personas šaujamieročiem un lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju;

137.6. izsniegt darbiniekam noteikta parauga dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju uz noteiktu termiņu;

137.7. atteikt izsniegt atbildīgajai personai (darbiniekam) dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju;

137.8. atlikt lēmuma pieņemšanu līdz papildu informācijas saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai.

138. Nosakot ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, Valsts policijas iestāde ņem vērā šādus kritērijus:

138.1. speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu;

138.2. ieroču glabātavas telpu nomas līguma termiņu;

138.3. ieroču glabātavas apsardzes līguma termiņu;

138.4. termiņu, līdz kuram izglītības iestādes mācību programmā paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos vai militārajā apmācībā;

138.5. juridiskās personas dalībnieku, komersanta dalībnieku un juridiskās personas vadītāju izdarītos likumpārkāpumus, Valsts policijas rīcībā esošās ziņas par juridiskās personas nelikumīgu darbību;

138.6. juridiskās personas iesniegumā norādīto glabāšanas termiņu;

138.7. šo noteikumu 130.3.apakšpunktā minētajos atzinumos norādītos kārtējo veselības pārbaužu termiņus.

139. Valsts policijas iestāde par pieņemto lēmumu rakstiski informē juridisko personu. Par atteikumu izsniegt atļauju ieroča iegādei vai par lēmuma pieņemšanas atlikšanu Valsts policijas iestāde sniedz rakstisku motivētu atbildi.

140. Ieroču iegādāšanās atļauju un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju pēc noteiktās valsts nodevas samaksas pret parakstu izsniedz juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai.

141. Ieroča iegādāšanās atļaujā (7.pielikums) norāda juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru, adresi, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, ieroča kategoriju, veidu, daudzumu, atļaujas derīguma termiņu, izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

142. Dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujā (8.pielikums) norāda juridiskās personas nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, atļauto ieroča glabāšanas adresi, ieroča, kuru atļauts izmantot dienesta (darba) pienākumiem, kategoriju, veidu, marku un kalibru, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

143. Saņemot ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauju un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas un attiecīgi dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas izsniegšanu.

144. Ja juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona neierodas Valsts policijas iestādē saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un tā netiek saņemta triju mēnešu laikā pēc lēmuma par tās izsniegšanu pieņemšanas, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un iesniegumam pievienoto dokumentu oriģinālus nosūta juridiskajai personai, norādot, ka iesniegums no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē.

145. Lai iegādātos šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ārvalstu ieroču tirdzniecības uzņēmumā, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona šo noteikumu 33. un 34.punktā noteiktajā kārtībā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā saņem atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā.

146. Juridiskā persona, kura nolēmusi atteikties no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai kura nav tos iegādājusies noteiktajā atļaujas derīguma termiņā, triju darbdienu laikā pēc ieroču iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa, kā arī ievešanas Latvijas Republikā atļaujas derīguma termiņa beigām nodod minētās atļaujas Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

 

3.2. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un reģistrēšana

147. Iegādājoties šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumā, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un Valsts policijas iestādes izsniegto ieroča iegādāšanās atļauju.

148. Saņemot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona parakstās par tā saņemšanu ieroču tirdzniecības uzņēmuma šaujamieroču uzskaites žurnālā, bet, saņemot šaujamieroča munīciju, - munīcijas uzskaites žurnālā.

149. Juridiskā persona 10 vai vairāk šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādes un pārvadāšanas laikā nodrošina ieroču bruņotu apsardzi.

150. Ja juridiskā persona vēlas pārreģistrēt citas personas ieroci savā īpašumā, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona vēršas ar ieroča iegādāšanas atļauju tajā Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts attiecīgais ierocis. Valsts policijas iestādē šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pārreģistrāciju veic ieinteresēto personu klātbūtnē, izdarot attiecīgus ierakstus ieroča iegādāšanās un realizācijas atļaujās.

151. Pirms šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču reģistrācijas atbildīgā persona ieraksta iegādātos ieročus juridiskās personas ieroču uzskaites žurnālā. Šo ierakstu apstiprina juridiskās personas vadītājs un Valsts policijas iestāde, reģistrējot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus. Iegādāto šaujamieroča munīciju juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona ieraksta munīcijas uzskaites žurnālā.

152. Juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona iegādātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā pēc tā iegādes vai ievešanas Latvijas Republikā reģistrē šo noteikumu 43.punktā noteiktajā kārtībā Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

153. Valsts policijas iestāde šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus reģistrē šo noteikumu 44., 45., 46., 47., 48. un 49.punktā noteiktajā kārtībā.

154. Valsts policijas iestāde pēc šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču reģistrēšanas izsniedz juridiskajai personai noteikta parauga ieroča glabāšanas atļauju (9.pielikums).

155. Ieroča glabāšanas atļaujā norāda juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru, adresi, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu, ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), atļauto ieroča glabāšanas adresi, atļaujas derīguma termiņu, izsniegšanas datumu un numuru, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

156. Lai saņemtu ieroču glabāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgo atļauju izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

157. Ja juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona neierodas Valsts policijas iestādē saņemt ieroču glabāšanas atļauju mēneša laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes un reģistrācijas, Valsts policijas iestāde atļauju neizsniedz un iesniegumu ar pievienotajiem dokumentiem nosūta juridiskajai personai, norādot, ka iesniegums par ieroča iegādi no jauna iesniedzams šo noteikumu 11.punktā minētajā Valsts policijas iestādē. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci Valsts policijas iestāde nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumam. Ieroču tirdzniecības uzņēmums no ieroča realizācijas iegūtos līdzekļus izmaksā šai juridiskajai personai.

158. Juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča glabāšanas atļauju, nākamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei iesniedz motivētu iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēti tās šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

159. Juridiskā persona iegādājas tikai tādas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču atsevišķās palīgierīces, kuras paredzētas tās īpašumā reģistrētajiem šaujamieročiem un lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un kuru aprite nav aizliegta normatīvajos aktos.

160. Juridiskā persona, kura vēlas nomainīt tās īpašumā reģistrētā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamo sastāvdaļu vai kurai minētā sastāvdaļa nepieciešama ieroča remontam, Valsts policijas iestādē saņem ieroča iegādāšanās atļauju.

161. Lai saņemtu ieroča iegādāšanās atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamo sastāvdaļu iegādei, juridiskā persona iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, iesniegumu, norādot tajā konstatēto šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča defektu vai citu ieroča marķējamo sastāvdaļu iegādes iemeslu.

162. Lai iegādātos šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamo sastāvdaļu ārvalstīs, juridiskā persona, kurai izsniegta ieroča iegādāšanās atļauja, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā saņem atļauju ieroča ievešanai Latvijas Republikā.

163. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča marķējamās sastāvdaļas iegādes vai ievešanas Latvijas Republikā juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona reģistrē to Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju, un pēc atļaujas saņemšanas nodod ieroci un tā marķējamo sastāvdaļu ieroču remonta uzņēmumam ieroča remontam vai sastāvdaļas maiņai.

 

3.3. Šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšana, izsniegšana un uzskaite

164. Juridiskā persona glabā ieroci un munīciju glabāšanas atļaujā norādītajā adresē speciāli iekārtotā ieroču glabātavā, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

164.1. ieroču glabātava ir bez logiem un izolēta no citām palīgtelpām un dienesta telpām;

164.2. telpas sienas pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu ārsienām, kuru biezums ir ne mazāks par 510 mm, griesti pēc izturības ir ekvivalenti saliekamiem dzelzsbetona pārsegumiem, grīdas pēc izturības ir ekvivalentas betona grīdām, kuru biezums ir ne mazāks par 200 mm, iekšējās sienas, kas ieroču glabātavu atdala no pārējām telpām, pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu sienām, kuru biezums ir ne mazāks par 380 mm;

164.3. ja kāda no ieroču glabātavas celtniecības konstrukcijām (siena, griesti, grīda) neatbilst šo noteikumu 164.2.apakšpunktā minētajām prasībām, tā no telpas iekšpuses visā platībā nostiprināma ar metinātu tērauda režģi;

164.4. ieroču glabātava ir aprīkota ar dubultdurvīm un pret uzlaušanu drošām slēdzenēm. Ārdurvis ir izgatavotas no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par 3 mm. Kopējais durvju biezums ir ne mazāks par 40 mm. Ārdurvīs ir iemontētas vismaz divas iekšējās slēdzenes (viena - ar zirnekļveida aizbīdņiem). Iekšdurvis gatavotas no tērauda režģiem. Iekšdurvis slēdzamas ar vienu iekšējo slēdzeni un nodrošinātas tā, lai tās varētu apzīmogot ar metāla spiedogu vai numurētu vienreizējās lietošanas drošības līmlenti;

164.5. iekšējo durvju un nekapitālo celtniecības konstrukciju nostiprināšanas režģi izgatavoti no tērauda stieņiem, kuru diametrs ir ne mazāks par 16 mm. Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kuru lielums nepārsniedz 150 x 150 mm. Režģu durvju rāmjus izgatavo no 45 x 45 mm leņķdzelzs, un to biezums nav mazāks par 5 mm. Durvju blokus un nekapitālo sienu papildu nostiprinājuma režģus iestiprina ar 12-16 mm diametra stieņu palīdzību, kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80-100 mm dziļumā. Pie tiem piemetina durvju bloku konstrukciju un režģus, katru - vismaz astoņās vietās;

164.6. ja ventilācijas lūkas diametrs ir lielāks par 100 mm un inženiertehniskās spraugas ir lielākas par 200 mm, ierīko tērauda režģi ar kvadrātligzdu, kuras lielums nepārsniedz 100 x 100 mm.

165. Ieroču glabātavu aprīko ar individuālu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas kontroliekārtu, kura pieslēgta pie apsardzes centrālās novērošanas pults, izmantojot divus trauksmes signāla pārraides kanālus: radiokanālu un telefonkanālu. Ja tehniski nav iespējams nodrošināt divus trauksmes signāla pārraides kanālus, trauksmes signāldevēju no ieroču glabātavas signalizācijas kontroliekārtas savieno ar tuvāko apsardzes posteni vai pie ēkas fasādes piestiprina ar kontroliekārtu savienotu gaismas un skaņas indikācijas trauksmes signāldevēju aizsargātā metāla korpusā.

166. Veidojot ieroču glabātavas signalizācijas tehnisko sistēmu, izmanto ne mazāk kā divu tipu signāldevējus ar atšķirīgiem darbības principiem:

166.1. kontaktdevējus, kuri reaģē uz atvēršanu un ar kuriem aprīko durvis, šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču munīcijas seifus un skapjus;

166.2. vibrācijas devējus, kuri reaģē uz uzlaušanu un ar kuriem aprīko nekapitālās telpu konstrukcijas;

166.3. infrasarkanās gaismas un mikroviļņu devējus kustības kontrolei telpā.

167. Signalizācijas tehnisko sistēmu nodrošina ar elektriskās barošanas rezerves avotiem, izmantojot akumulatoru baterijas. Signalizācijas iekārtu elektriskajai barošanai izmanto avārijas vai dežūrapgaismojuma atsevišķās grupas. To pievadus ārpus ieroču glabātavas telpām līdz elektrosadales skapim aizsargā kabeļu aizsegi vai montētas metāla caurules.

168. Ieroču glabātavā redzamā vietā piestiprina sarakstu, kurā norādīts skapju, seifu un metāla kastu skaits un citas mantas, kas atrodas ieroču glabātavā.

169. Ierocis un munīcija ieroču glabātavā tiek glabāta seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums ir ne mazāks par 3 mm un kuri aizslēdzami vismaz ar divām atslēgām. Skapju durvis nostiprināmas ar tērauda plāksni vai stūriem.

170. Katrā seifā, skapī un metāla kastē ir tajos esošo mantu saraksts.

171. Ieroču munīciju glabā metāla skapjos atsevišķi no ieročiem.

172. Ieroču glabātavā atrodas tikai ieroču glabāšanas atļaujā norādītie šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, to sastāvdaļas, šiem ieročiem paredzētā munīcija un atsevišķās palīgierīces, kā arī tādi ieroči un munīcija, kuru apritei nav nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja.

173. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā izlādētu un ar izlādētu ieroča patronu tvertni.

174. Ieroču glabātavā atsevišķi no šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīcijas var glabāt arī vērtslietas, kā arī, ja saņemta attiecīgās Valsts policijas iestādes atļauja, priekšmetus, kas nav sprādziennedroši vai ugunsnedroši. Pēc Valsts policijas iestādes vai Valsts ugunsdzēsības vai glābšanas dienesta norādījuma ieroču glabātavu atbrīvo no tajā ievietotajiem priekšmetiem, kas nav šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un munīcija.

175. Ieroču glabātava pēc šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas izsniegšanas vai nolikšanas glabāšanai ir noslēgta, un juridiskās personas vadītāja un atbildīgās personas prombūtnē ir ieslēgta tās signalizācija. Ieroču glabātavas atslēgas glabājas pie juridiskās personas vadītāja vai atbildīgās personas.

176. Ieiet ieroču glabātavā atļauts juridiskās personas vadītājam un atbildīgajai personai. Darbiniekiem, kuriem ir dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja, atļauts ieiet ieroču glabātavā tikai kopā ar juridiskās personas vadītāju vai atbildīgo personu. Valsts institūciju amatpersonām, kurām tiesības veikt ieroču aprites kontroli ir piešķirtas ar likumu, atļauts ieiet ieroču glabātavā atbilstoši dienesta kompetencei.

177. Juridiskā persona var mainīt ieroču glabātavu tikai tad, ja saņemta attiecīga Valsts policijas iestādes atļauja.

178. Juridiskā persona mēnesi pirms šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas adreses maiņas par to rakstiski ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi ieroču glabāšanas atļauju, un iesniedz Valsts policijas iestādē atbilstoši jaunajai ieroču glabāšanas adresei iesniegumu ieroču glabāšanas atļaujas saņemšanai. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 127.9., 127.10., 127.11. un 127.12.apakšpunktā minētos dokumentus.

179. Juridiskā persona triju darbdienu laikā iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā reģistrēti tās šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, attiecīgi šo noteikumu 127.1., 127.2., 127.3., 127.14., 127.15.apakšpunktā un 134.punktā minētos dokumentus, ja:

179.1. mainījies juridiskās personas vadītājs, dalībnieks, nosaukums, veids, reģistrācijas numurs vai adrese;

179.2. norīkota cita atbildīgā persona;

179.3. darbinieks beidz pildīt dienesta (darba) pienākumus ar šaujamieročiem vai tiek pieņemts darbā jauns treneris;

179.4. izveidotas filiāles un mainīta bruņotās apsardzes dienesta darba organizācija;

179.5. mainīts apsardzes bruņoto posteņu izvietojums.

180. Juridiskā persona, informējot Valsts policijas iestādi par šo noteikumu 179.3.apakšpunktā minētajām izmaiņām, nodod tā darbinieka dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju, kurš beidzis dienesta (darba) pienākumu veikšanu ar šaujamieročiem.

181. Valsts policijas iestāde pēc iesnieguma izskatīšanas un lēmuma par atļaujas izsniegšanu pieņemšanas izsniedz ieroču glabāšanas atļauju šo noteikumu 155., 156., 157., 158. un 159.punktā noteiktajā kārtībā.

182. Juridiskajai personai ir ieroču uzskaites žurnāls un munīcijas uzskaites žurnāls (turpmāk - uzskaites žurnāls), kā arī ieroču un munīcijas izsniegšanas žurnāls (turpmāk - izsniegšanas žurnāls), kuru kopā ar ieroča glabāšanas atļauju glabā ieroču glabātavā.

183. Uzskaites žurnāls un izsniegšanas žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kurā reģistrēti šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

184. Uzskaites žurnālā norāda:

184.1. katra šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku), kalibru un patronas lodes tipu;

184.2. ieroču marķējamās sastāvdaļas;

184.3. informāciju par ieroča un tā marķējamo sastāvdaļu nodošanu remontam;

184.4. informāciju par munīcijas izlietojumu.

185. Izsniegšanas žurnālā norāda:

185.1. izsniedzamā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu) un numuru, munīcijas veidu un daudzumu;

185.2. ieroča un munīcijas izsniegšanas datumu un laiku;

185.3. tā darbinieka vārdu, uzvārdu un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas numuru, kuram izsniedz šaujamieroci un munīciju darba vai dienesta pienākumu pildīšanai;

185.4. tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru vai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru, deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi, kurai izsniedz šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju šautuvē (šaušanas stendā);

185.5. ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis un munīcija pieņemta no fiziskajām personām glabāšanai sporta organizācijā, - ieroča veidu, marku (sistēmu) un numuru, munīcijas veidu un daudzumu, ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas adresi un ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas numuru.

186. Persona, kurai izsniedz šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroča munīciju, parakstās izsniegšanas žurnālā par ieroča un munīcijas saņemšanu.

187. Šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izsniedz un pieņem glabāšanai atbildīgā persona.

188. Dienesta šaujamieroci izsniedz tikai darbiniekam, kuram izsniegta dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja. Darbiniekam dienesta šaujamieroci un munīciju izsniedz uz dienesta (darba) pienākumu pildīšanas laiku.

189. Šautuvē (šaušanas stendā) šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju personai izsniedz uz treniņšaušanas laiku.

190. Sporta organizācija un valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestāde šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izsniedz personai uz mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību laiku (izņemot fizisko personu, kura saņem savā īpašumā reģistrēto sporta ieroci, kas glabājas sporta organizācijā).

191. Persona šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju pārvadā tikai uz mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību vai dienesta (darba) pienākumu pildīšanas vietu un no tās - uz ieroču glabātavu, kurā ierocis saņemts.

192. Dienesta (darba) pienākumu pildīšanas vietā persona pārvadā, pārnēsā un nēsā šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci Ieroču aprites likumā un šo noteikumu 96., 97., 98., 99. un 100.punktā noteiktajā kārtībā.

193. Atbildīgā persona pārbauda, kā persona, kurai izsniegts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, ievēro šajos noteikumos noteikto glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas un nēsāšanas kārtību. Ja atbildīgā persona konstatē pārkāpumu, tā izņem ieroci un munīciju, izdara par to attiecīgu ierakstu izsniegšanas žurnālā un informē juridiskās personas vadītāju, kā arī Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos ziņo Valsts policijas iestādei.

194. Persona, kurai izsniegts juridiskās personas šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, pēc mācību šaušanas, treniņšaušanas, sporta sacensību vai dienesta (darba) pienākumu pildīšanas nodod ieroci un neizmantoto munīciju atbildīgajai personai un izsniegšanas žurnālā parakstās par tā nodošanu. Nododot dienesta šaujamieroci, darbinieks nodod arī dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju.

195. Šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci nodod atbildīgajai personai izlādētā veidā, patrona neatrodas patrontelpā, nolaižamā belzējierīce ir nolaistā stāvoklī, drošinātājs (ja tas tehniski iespējams) ir ieslēgts, patronu padošanas mehānisms (ja tas konstruktīvi paredzēts) ir atvienots no ieroča.

196. Pieņemot glabāšanai šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci no personas, kura to nodod, atbildīgā persona pārbauda tā tehnisko stāvokli un izsniegšanas žurnālā norāda attiecīgā ieroča nodošanas datumu, laiku un nodotās munīcijas daudzumu, kā arī konstatētos bojājumus. Ierakstu ar parakstu apliecina atbildīgā persona un persona, kas nodevusi ieroci.

197. Pieņemot glabāšanai sporta organizācijā fiziskās personas īpašumā reģistrētu sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, atbildīgā persona izsniedz ieroča īpašniekam noteikta parauga apliecību (atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam).

198. Ja ieroču glabātavā nav juridiskās personas vadītāja vai atbildīgās personas, tā ir aizslēgta, un ir ieslēgta apsardzes un ugunsdrošības signalizācija.

199. Par juridiskās personas ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbild juridiskās personas vadītājs un atbildīgā persona.

200. Par ieroču glabāšanas atļaujas vai dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu juridiskā persona triju darbdienu laikā ziņo Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi attiecīgo atļauju. Jaunu ieroču glabāšanas atļauju un dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauju nozaudētās atļaujas vietā Valsts policijas iestāde izsniedz pret parakstu juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai pēc noteiktās valsts nodevas samaksas.

201. Ja juridiskās personas darbība, kurā izmanto dienesta šaujamieročus, tiek izbeigta, tās vadītājs triju darbdienu laikā par to rakstiski informē Valsts policijas iestādi, kurā ieroči reģistrēti, un ar tās izsniegtu ieroču realizēšanas atļauju nodod ieročus un munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, vai Valsts policijas iestāde tos izņem un glabā šo noteikumu 379. un 380.punktā noteiktajā kārtībā. Juridiskā persona ieroču glabāšanas atļauju nodod Valsts policijas iestādei, kura to izsniegusi.

202. Ja konstatēts šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai munīcijas glabāšanas, izsniegšanas vai izmantošanas pārkāpums, Valsts policijas iestāde var noteikt termiņu līdz 30 dienām trūkumu novēršanai. Ja norādītie trūkumi noteiktajā termiņā nav novērsti, ieroču glabāšanas atļauju anulē, izņem ieročus un munīciju un pēc šo noteikumu 379.punktā minētā termiņa atkarībā no ieroča tehniskā stāvokļa nodod tos ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai vai Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam iznīcināšanai.

203. Juridiskā persona, kas pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir noteikusi fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās, iekārto ieroču un munīcijas pieņemšanas un izsniegšanas žurnālu atbilstoši šo noteikumu 185.punktā minētajām prasībām, kā arī uz laiku pieņem glabāšanai un izsniedz ieročus un munīciju šo noteikumu 186., 187., 196. un 197.punktā noteiktajā kārtībā.

204. Šo noteikumu 203.punktā minētā juridiskā persona uz laiku glabāšanai pieņemtos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju glabā slēdzamā seifā vai metāla skapī, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.

 

3.4. Juridiskās personas šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas pārvadāšana un pārsūtīšana

205. Juridiskā persona B, C un D kategorijas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un šaujamieroču munīciju var pārvadāt ārpus atļaujā norādītās ieroču glabātavas uz citu atļauto ieroču glabāšanas vietu Latvijas Republikas teritorijā, ja Valsts policijas iestāde ir izsniegusi ieroču pārvadāšanas atļauju.

206. Ieroču pārvadāšanas atļauja nepieciešama, ja pārvadājamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vai katram pārvedamajam šaujamierocim paredzēto patronu skaits ir lielāks par 500.

207. Lai saņemtu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanas atļauju, juridiskā persona iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā šaujamieroči un lielas enerģijas pneimatiskie ieroči ir reģistrēti.

208. Šo noteikumu 207.punktā minētajā iesniegumā norāda šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču un šaujamieroču munīcijas pārvešanas iemeslu, pārvedamo ieroču daudzumu, kategoriju, veidu, kalibru, numuru un šaujamieroča munīcijas daudzumu, nosaukumu, marķējumu un patronas tipu, ieroču un munīcijas pārvešanas maršrutu, pārvešanas datumu un laiku, ieroču glabātavas adresi, uz kuru tos pārved, atbildīgo personu un plānoto ieroču apsardzes nodrošinājumu ieroču un munīcijas pārvešanas laikā.

209. Valsts policijas iestāde 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 207.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un izsniedz noteikta parauga ieroču pārvadāšanas atļauju (10.pielikums) vai atsaka izsniegt atļauju, ja nav pamatots šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvešanas iemesls, nav nodrošināta to apsardze vai glabāšana. Par pieņemto lēmumu Valsts policijas iestāde rakstiski informē juridisko personu.

210. Ieroču pārvadāšanas atļaujā norāda juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru, adresi, atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, pārvedamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kategoriju un veidu, ieroču daudzumu, pārvešanas maršrutu un ieroču glabātavas adresi, uz kuru tos pārved, atļaujas derīguma termiņu, izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un amatpersonas, kas izsniegusi atļauju, amatu, vārda iniciāli un uzvārdu. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

211. Ieroču pārvadāšanas atļauju Valsts policijas iestāde izsniedz juridiskās personas vadītājam vai atbildīgajai personai.

212. Lai saņemtu ieroču pārvadāšanas atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

213. Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadā iesaiņotus, izlādētā un (ja tas konstruktīvi paredzēts) izjauktā veidā, munīcija iesaiņota atsevišķi no ieroča, nodrošinot tādus pārvadāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot ieroci un tā munīciju, līdzi ir ieroču pārvadāšanas atļauja.

214. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšanas laikā juridiskā persona nodrošina bruņotu apsardzi, izmantojot savu darbinieku, kas saņēmis apsardzes sertifikātu, vai apsardzes uzņēmumu, kas saņēmis otrās kategorijas apsardzes darbības licenci.

215. Juridiskā persona pārsūta šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju šo noteikumu 91., 92., 93. un 94.punktā noteiktajā kārtībā.

 

3.5. Gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanās, glabāšana un izsniegšana dienesta vai darba pienākumu pildīšanai

216. Juridiskā persona gāzes pistoli (revolveri) dienesta (darba) vajadzībām iegādājas ieroču tirdzniecības uzņēmumā vai no fiziskās vai juridiskās personas, kurai gāzes pistole (revolveris) ir īpašumā.

217. Iegādājoties gāzes pistoli (revolveri), juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un juridiskās personas reģistrācijas apliecību.

218. Gāzes pistoli (revolveri) un tā patronas dienesta vai darba pienākumu pildīšanai izsniedz pret parakstu darbiniekam, kas sasniedzis 18 gadu vecumu.

219. Gāzes pistoli (revolveri) un tā munīciju glabā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās.

 

3.6. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana juridiskajām personām

3.6.1. Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšana

220. Juridiskā persona, kas vēlas pagarināt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu, iesniedz iesniegumu un ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi šo atļauju.

221. Ja nav iestājušies Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde ieroča iegādāšanās atļaujas derīguma termiņu pagarina uz trim mēnešiem.

222. Saņemot ieroča iegādāšanās atļauju, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona Valsts policijas iestādē uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas un parakstās par atļaujas saņemšanu.

 

3.6.2. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana juridiskajām personām

223. Lai pagarinātu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, juridiskā persona 30 dienas pirms ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz attiecīgu iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts.

224. Šo noteikumu 223.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

224.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par telpu atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;

224.2. citus šo noteikumu 127.punktā minētos dokumentus, ja tajos norādītā informācija ir mainījusies, beidzies dokumenta derīguma termiņš vai dokuments atzīts par nederīgu.

225. Iesniedzot iesniegumu, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona uzrāda:

225.1. personu apliecinošu dokumentu;

225.2. ieroci, kura glabāšanas (nēsāšanas) atļaujas derīguma termiņš jāpagarina;

225.3. attiecīgā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanas atļauju.

226. Lai pagarinātu darbinieka dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, juridiskā persona iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā ieroči reģistrēti, iesniegumu, kuram pievieno darbinieka:

226.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

226.2. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm);

226.3. ārstniecības iestādes atzinuma kopiju par fiziskās personas vispārējo veselības stāvokli, sertificēta psihiatra atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli, izziņu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;

226.4. apsardzes sertifikāta kopiju (tikai apsardzes uzņēmumu un iekšējas drošības dienestu apsardzes darbiniekiem).

227. Valsts policijas iestāde pārbauda telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai paredzētajām prasībām, kā arī mācību šaušanai, treniņšaušanai un sporta sacensībām, sastāda par to atzinumu, pieprasa Ekspertīžu centram informāciju par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar vītņstobra šaujamieroci, ja tie izdarīti agrāk kā pirms pieciem gadiem, izskata šo noteikumu 223. un 226.punktā minēto iesniegumu un par pieņemto lēmumu šo noteikumu 139.punktā noteiktajā kārtībā informē juridisko personu.

228. Juridiskā persona, kura neiesniedz iesniegumu par ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu 30 dienu laikā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām un kurai atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, triju darbdienu laikā pēc atļaujas derīguma termiņa beigām nodod ieroci, munīciju un tā glabāšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kurā ieroči reģistrēti, glabāšanai šo noteikumu 379. un 380.punktā noteiktajā kārtībā.

229. Saņemot ieroču glabāšanas atļauju pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgā persona Valsts policijas iestādē:

229.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

229.2. iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča glabāšanas atļaujas izsniegšanu pēc tās derīguma termiņa pagarināšanas;

229.3. nodod iepriekš izsniegto ieroča glabāšanas (nēsāšanas) atļauju;

229.4. parakstās par atļaujas saņemšanu.

230. Juridiskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, nodod ieroci, munīciju un attiecīgā ieroča glabāšanas atļauju Valsts policijas iestādei.

231. Ja juridiskā persona, kurai atteikts pagarināt ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņu, nenodod ieroci un tā munīciju Valsts policijas iestādei Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā, Valsts policijas iestāde ieroci, munīciju un atļauju izņem glabāšanai šo noteikumu 379. un 380.punktā noteiktajā kārtībā.

232. Ja ieroča glabāšanas atļaujas derīguma termiņš netiek pagarināts, Valsts policijas iestāde:

232.1. izsniedz juridiskajai personai ieroču realizācijas atļauju vai izņem šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un atkarībā no to tehniskā stāvokļa nodod tos ieroču tirdzniecības uzņēmumam, kas atlīdzību par realizāciju izmaksā šai juridiskajai personai;

232.2. pamatojoties uz juridiskās personas iesniegumu, pārreģistrē šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus citai iesniegumā norādītajai personai.

233. Ja šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis nav tehniskā kārtībā, tam mainīta tehniskā klasifikācija, tas pārveidots šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai vai citos gadījumos, uz kuriem attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, Valsts policijas iestāde ieroča realizēšanas atļauju neizsniedz, izņem šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju un nodod Ekspertīžu centram iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošās izpētes vajadzībām vai, ja Ekspertīžu centra ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, nodod iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam.

 

4. Atļauju izsniegšana šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un to munīcijas ievešanai Latvijas Republikā un izvešanai no Latvijas Republikas

4.1. Atļauju izsniegšana Latvijas Republikā reģistrēta šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas Republikas uz medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību laiku un ievešanai Latvijas Republikā

234. Lai uz noteiktu termiņu izvestu (bez realizācijas tiesībām) no Latvijas Republikas tajā reģistrētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroča munīciju uz ārvalstīm, fiziskā vai juridiskā persona Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā saņem atļauju ieroča izvešanai no Latvijas Republikas un ievešanai Latvijas Republikā (turpmāk - ieroča izvešanas un ievešanas atļauja).

235. B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra un B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā medību ieroča izvešanas un ievešanas atļauju izsniedz fiziskajai personai, kurai tas reģistrēts.

236. B, C vai D kategorijas sporta šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā sporta ieroča izvešanas un ievešanas atļauju izsniedz sporta federācijai un tās kolektīvajiem biedriem, valsts institūcijai vai fiziskajai personai, kurai sporta ierocis reģistrēts.

237. Lai saņemtu ieroča izvešanas un ievešanas atļauju uz medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību laiku ārvalstīs, fiziskā vai juridiskā persona iesniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā iesniegumu, kurā norāda:

237.1. valsti, uz kuru paredzēts doties, un datumu, no kura līdz kuram paredzēts uzturēties ar ieročiem un munīciju ārvalstī;

237.2. pamatojumu izbraukšanai no Latvijas Republikas ar ieročiem un munīciju;

237.3. tā ieroča kategoriju, veidu, marku, kalibru un numuru, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku) un kalibru, kuru paredzēts izmantot medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanā;

237.4. juridiskā persona papildus šo noteikumu 237.1., 237.2. un 237.3.apakšpunktā minētajām ziņām norāda:

237.4.1. tā darbinieka vai sporta federācijas biedra vārdu, uzvārdu un personas kodu, kurš piedalīsies sporta sacensībās vai treniņšaušanā ārvalstī (turpmāk - sportists);

237.4.2. tās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kas pilnvarota iesniegt dokumentus un saņemt ieroča izvešanas un ievešanas atļauju un ir atbildīga par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pārvadāšanu, glabāšanu un izsniegšanu izmantošanai ārvalstī (turpmāk - pilnvarotā persona).

238. Šo noteikumu 237.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

238.1. tās fiziskās personas pases vai cita ceļošanas dokumenta kopiju, kuras īpašumā reģistrēts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis;

238.2. pilnvarotās personas un sportista pases kopiju;

238.3. fiziskajai vai juridiskajai personai adresētu ārvalsts medību tiesību lietotāja (medību organizētāja) ielūguma uz medībām kopiju vai ārvalsts izsniegtu mednieka apliecību, vai attiecīgi sporta organizācijas ielūgumu uz treniņšaušanu vai sporta sacensībām, kuru apstiprinājusi sporta federācija, vai atbilstošu ārvalsts valsts institūcijas ielūgumu;

238.4. ārvalsts kompetentas iestādes izsniegtas atļaujas kopiju ieroča un munīcijas ievešanai attiecīgajā ārvalstī (ja atļauja nepieciešama saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem).

239. Fiziskā persona, kas ir ar šaušanas sportu saistītas sporta federācijas biedrs un pārstāv Latvijas Republiku attiecīgajā sporta veidā, ir tiesīga pilnvarot attiecīgo sporta federāciju saņemt sava ieroča izvešanas un ievešanas atļauju un nodot uz laiku sporta federācijas atbildīgajai personai, kurai ir attiecīga ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, savu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju glabāšanai un nogādāšanai uz sporta sacensību norises vai treniņšaušanas vietu ārvalstī, kā arī - pēc norādītā termiņa - uz Latvijas Republiku.

240. Šo noteikumu 239.punktā minētajā gadījumā fiziskā persona pilnvaro sporta federāciju saņemt sava ieroča izvešanas un ievešanas atļauju un glabāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju uz treniņšaušanas vai sporta sacensību laiku ārvalstīs, iesniedzot iesniegumu attiecīgajai sporta federācijai un par to rakstiski informējot Valsts policijas iestādi, kurā reģistrēts ierocis.

241. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa ir tiesīga pieprasīt arī citus dokumentus, ja tas nepieciešams, lai apstiprinātu personas izbraukšanas no Latvijas Republikas ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju likumīgo pamatu.

242. Iesniegumu par ieroča izvešanas un ievešanas atļaujas saņemšanu iesniedz valsts valodā. Ielūguma un citu dokumentu tulkojumu apstiprina notariāli vai attiecīgās valsts vēstniecībā Latvijā, ielūgumu uz treniņšaušanu vai sporta sacensībām - attiecīgā sporta federācija.

243. Iesniedzot šo noteikumu 238.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

244. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa 15 dienu laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata tos un pieņem lēmumu:

244.1. izsniegt ieroča izvešanas un ievešanas atļauju uz noteiktu termiņu (11.pielikums);

244.2. atteikt izsniegt ieroča izvešanas un ievešanas atļauju;

244.3. atlikt lēmuma pieņemšanu līdz papildu dokumentu iesniegšanai un pārbaudes veikšanai.

245. Par pieņemto lēmumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa informē fizisko vai juridisko personu, kas iesniegusi šo noteikumu 237.punktā minēto iesniegumu. Par atteikumu izsniegt atļauju šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas Republikas Valsts policijas iestāde sniedz rakstisku motivētu atbildi.

246. Ja pieņemts personai pozitīvs lēmums, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa izsniedz ieroča izvešanas un ievešanas atļauju uz ielūgumā norādīto termiņu. Ieroča izvešanas un ievešanas atļauju izsniedz ne agrāk kā 30 dienas pirms iesniegumā norādītā datuma, kad paredzēta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešana no Latvijas Republikas.

247. Ieroča izvešanas un ievešanas atļaujā norāda tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (juridiskai personai - nosaukumu), kurai izsniegta atļauja, izvešanai no Latvijas Republikas atļautā šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku), kalibru, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

248. Lai saņemtu ieroča izvešanas un ievešanas atļauju, attiecīgi fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča izvešanas un ievešanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

249. Neizmantoto ieroča izvešanas un ievešanas atļauju fiziskā vai juridiskā persona nodod Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļai triju darbdienu laikā pēc atļaujā norādītā termiņa notecējuma.

 

4.2. Atļaujas izsniegšana ārvalstī reģistrēta šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanai Latvijas Republikā un glabāšanai vai nēsāšanai

250. Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona, kas vēlas ievest glabāšanai vai nēsāšanai Latvijas Republikā ārvalstī reģistrētu medību, sporta vai pašaizsardzības šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja šāda veida ieroča un munīcijas aprite ir atļauta Latvijas Republikā, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā saņem ieroča ievešanas un glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

251. Lai saņemtu ieroča ievešanas atļauju, šo noteikumu 250.punktā minētā fiziskā persona iesniedz iesniegumu, pievienojot tam šādus dokumentus:

251.1. šo noteikumu 12.punktā minētos dokumentus;

251.2. ārvalsts izsniegtas atļaujas kopiju ieroča izvešanai no attiecīgās ārvalsts vai ārvalsts diplomātiskās pārstāvniecības Latvijas Republikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka minētā atļauja nav nepieciešama, vai Eiropas ieroču apliecības kopiju.

252. Šo noteikumu 251.punktā minētos dokumentus iesniedz valsts valodā. Dokumentu tulkojumu apstiprina notariāli vai attiecīgās valsts vēstniecībā Latvijā. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

253. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa šo noteikumu 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un izsniedz ieroča ievešanas atļauju vai atsaka izsniegt atļauju.

254. Saņemot ieroča ievešanas atļauju, šo noteikumu 250.punktā minētā fiziskā persona vai persona, kas pilnvarota saņemt atļauju, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča ievešanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

255. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas ievešanas Latvijas Republikā fiziskā persona triju darbdienu laikā reģistrē ieroci Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā, nododot ieroča ievešanas atļauju ar attiecīgu muitas atzīmi un uzrādot:

255.1. personu apliecinošu dokumentu;

255.2. Latvijas Republikā ievesto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

255.3. ārvalstī izsniegtu atļauju ieroča izvešanai no attiecīgās ārvalsts vai Eiropas ieroču apliecību, ja tādu nepieciešams saņemt attiecīgajā ārvalstī;

255.4. Ekspertīžu centra izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci).

256. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa salīdzina šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru un ieroča izgatavošanas gadu ar ārvalsts ieroča atļaujā norādītajiem datiem (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, - ar Ekspertīžu centra izziņā par kontrolšāvienu izdarīšanu norādītajiem datiem). Pēc ieroča reģistrācijas Valsts policijas iestāde šo noteikumu 250.punktā minētajai fiziskajai personai izsniedz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

257. Ja ierocis nav rūpnieciski ražots, tehniskā kārtībā, klasificēts Latvijas Republikā kā medību, sporta vai pašaizsardzības ierocis un uz to attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi, persona nav nodrošinājusi ieroča glabāšanas apstākļus deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā vai nekustamajā īpašumā vai uz personu attiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, Valsts policijas iestāde atsaka izsniegt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un izsniedz atļauju šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanai no Latvijas Republikas uz ārvalsti, kurā tas reģistrēts.

258. Saņemot ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, persona iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

 

5. Atļaujas izsniegšana ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, ārvalstu apsardzes un drošības dienestu personālam

259. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa izsniedz ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu apsardzes vai drošības dienesta darbiniekiem šādas atļaujas:

259.1. B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča iegādāšanās atļauju;

259.2. B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča un tā munīcijas ievešanas un izvešanas atļauju;

259.3. B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča nēsāšanas atļauju;

259.4. A kategorijas automātiskā šaujamieroča un tā munīcijas ievešanas un izvešanas atļauju.

260. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa ieroča ievešanas un izvešanas atļauju izsniedz pēc Ārlietu ministrijas Valsts protokola pieprasījuma un tam pievienotās attiecīgās ārvalsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības notas kopijas saņemšanas uz pieprasījumā norādīto termiņu.

261. Ārlietu ministrija Valsts protokola pieprasījumu iesniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms paredzētās šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas ievešanas Latvijas Republikā.

262. Ieroča ievešanas un izvešanas atļauju izsniedz Ārlietu ministrijas noteiktajai amatpersonai.

 

6. Atļaujas izsniegšana ārvalstu pilsoņiem

6.1. Atļaujas izsniegšana šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei un izvešanai no Latvijas Republikas

263. Ārvalsts pilsonis, kas Latvijas Republikā vēlas iegādāties B, C vai D kategorijas sporta un medību šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci vai šaujamieroču munīciju, iesniedz iesniegumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā un saņem ieroča iegādāšanās atļauju un atļauju ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas (turpmāk - ieroča izvešanas atļauja).

264. Šo noteikumu 263.punktā minētajā iesniegumā norāda izbraukšanas no Latvijas Republikas datumu un paredzēto Latvijas Republikas robežšķērsošanas muitas punktu, kā arī tā šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kategoriju un veidu, kuru ārvalsts pilsonis vēlas iegādāties. Iesniegumam pievieno:

264.1. pases vai pasei pielīdzināta personu apliecinoša dokumenta kopiju;

264.2. Eiropas ieroču apliecības kopiju (Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis) vai ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas kopiju, kas dod tiesības iegādāties noteiktas kategorijas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un to munīciju Latvijas Republikā, vai apliecinājumu, ka ārvalsts atļauja lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādei nav nepieciešama;

264.3. mantojuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju (ieroča saņemšanai mantojumā).

265. Iesniegumu par ieroča iegādāšanās atļaujas un ieroča izvešanas atļaujas saņemšanu iesniedz valsts valodā vai svešvalodā, ja tam pievienots Valsts valodas likumā noteiktajā kārtībā apstiprināts tulkojums valsts valodā. Iesniegumam pievienoto dokumentu tulkojumus apstiprina notariāli vai attiecīgās valsts vēstniecībā Latvijas Republikā.

266. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa triju darbdienu laikā izskata ārvalsts pilsoņa iesniegumu un pievienotos dokumentus, pārbauda dokumentus, kas apliecina personas iebraukšanas un uzturēšanās Latvijas Republikā likumību, un izsniedz ieroča iegādāšanās atļauju vai atsaka izsniegt ieroča iegādāšanās atļauju, vai atliek lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu pārbaudes pabeigšanai.

267. Saņemot ieroča iegādāšanās atļauju, ārvalsts pilsonis iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča iegādāšanās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

268. Ārvalsts pilsonis šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju iegādājas, saņem mantojumā un dāvinājumā šo noteikumu 38., 39., 40. un 41.punktā noteiktajā kārtībā.

269. Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča vai šaujamieroča munīcijas iegādāšanās ārvalsts pilsonis uzrāda iegādāto ieroci un šaujamieroča munīciju Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā, kā arī iesniedz ieroča iegādāšanās atļaujas otro daļu (reģistrējot vītņstobra šaujamieroci, - arī Ekspertīžu centra izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci).

270. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa šo noteikumu 44., 45., 46., 47., 48. un 49.punktā noteiktajā kārtībā reģistrē šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un izsniedz ārvalsts pilsonim ieroča izvešanas atļauju.

271. Saņemot ieroča izvešanas atļauju, ārvalsts pilsonis iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par šaujamieroča, tā munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča izvešanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

272. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa Valsts policijas priekšnieka noteiktajā kārtībā par šaujamieroča iegādi informē attiecīgo ārvalsts iestādi, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādīto kompetento iestādi.

 

6.2. Atļaujas izsniegšana ārvalsts pilsonim šaujamieroča, tā munīcijas un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanai Latvijas Republikā medībām, treniņšaušanai un sporta sacensībām un izvešanai no Latvijas Republikas

273. Ārvalsts pilsonis, kas vēlas ievest Latvijas Republikā B, C vai D kategorijas medību vai sporta šaujamieroci un tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un piedalīties medībās, treniņšaušanā vai sporta sacensībās, saņem Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā atļauju ieroča un munīcijas ievešanai Latvijas Republikā un ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas.

274. Lai saņemtu šo noteikumu 273.punktā minēto ieroča ievešanas un izvešanas atļauju, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā iesniedz:

274.1. ārvalsts pilsonis - iesniegumu;

274.2. Latvijas medību tiesību lietotājs, kas organizē medības ārvalstu pilsonim, - Valsts meža dienesta vēstuli ar atļauju ārvalsts medniekam medīt Latvijas teritorijā;

274.3. sporta federācija - vēstuli, kas apliecina treniņšaušanas vai sacensību norises laiku un vietu.

275. Ārvalsts pilsonis vai Latvijas medību tiesību lietotājs, kas organizē medības ārvalstu pilsonim, vai sporta federācija pilnvaro pilnvaroto personu, kurai ir attiecīga medību vai sporta ieroča glabāšanas atļauja un kura glabās ārvalstu pilsoņa ieročus un munīciju noteiktajā ārvalsts pilsoņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

276. Šo noteikumu 274.punktā minētajā iesniegumā norāda datumu, no kura līdz kuram paredzēts uzturēties ar ieročiem un munīciju Latvijas Republikā, pamatojumu iebraukšanai Latvijas Republikā ar ieročiem un munīciju, tā ieroča veidu, marku, kalibru un numuru, kuru paredzēts izmantot medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sacensībās, munīcijas daudzumu, veidu un kalibru, ārvalsti, kurā reģistrēts ierocis, kā arī šo noteikumu 275.punktā minēto pilnvaroto personu, kura nodrošinās ieroča glabāšanu ārvalsts pilsoņa uzturēšanās laikā Latvijas Republikā.

277. Šo noteikumu 274.punktā minētajai vēstulei pievieno:

277.1. ārvalsts pilsoņa pases vai pasei pielīdzināta personu apliecinoša dokumenta kopiju;

277.2. Eiropas ieroču apliecības kopiju (Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis) vai ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtas atļaujas kopiju, kas ārvalstu pilsonim dod tiesības ievest iesniegumā (vēstulē) norādīto medību vai sporta šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šo ieroču munīciju Latvijas Republikā;

277.3. Valsts meža dienesta atļaujas kopiju ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā;

277.4. pilnvarotās personas personu apliecinoša dokumenta kopiju (izņemot šo noteikumu 279.punktā minēto gadījumu).

278. Šo noteikumu 274.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

278.1. šo noteikumu 277.punktā minētos dokumentus;

278.2. Latvijas medību tiesību lietotāja vai sporta federācijas ielūgumu;

278.3. Valsts meža dienesta vēstuli par medību saskaņošanu ārvalsts pilsonim vai sporta federācijas vēstuli par treniņšaušanas vai sporta sacensību rīkošanu ārvalsts pilsonim.

279. Par ieroča glabāšanu atbildīgā persona nav nepieciešama, ja ārvalsts pilsonim Latvijas Republikā ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums, kuru viņš apliecinājis ar īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un kurā ir ierīkota ieroču glabāšanas vieta saskaņā ar šo noteikumu 79. un 80.punkta prasībām, un šo ieroču glabāšanas vietu ir pārbaudījusi Valsts policijas iestāde pēc ārvalsts pilsoņa deklarētās (reģistrētās) dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

280. Šo noteikumu 274.punktā minēto iesniegumu vai vēstuli ārvalsts pilsonis vai pilnvarotā persona iesniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās ārvalsts pilsoņa iebraukšanas ar ieročiem un munīciju Latvijas Republikā uz medībām, treniņšaušanu vai sporta sacensībām.

281. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 274.punktā minētā iesnieguma vai vēstules un pievienoto dokumentu saņemšanas izskata tos un pieņem lēmumu:

281.1. izsniegt ieroča ievešanas un izvešanas atļauju uz noteiktu termiņu;

281.2. atteikt izsniegt atļauju;

281.3. atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu dokumentu iesniegšanai vai pārbaudes pabeigšanai.

282. Pēc šo noteikumu 281.1.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa ārvalsts pilsonim vai pilnvarotajai personai izsniedz:

282.1. B, C vai D kategorijas garstobra-gludstobra medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas un izvešanas atļauju;

282.2. B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību vai garstobra-vītņstobra vai īsstobra-vītņstobra sporta šaujamieroča ievešanas atļauju.

283. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa izsniedz ieroča ievešanas atļauju ne agrāk kā 30 dienas pirms attiecīgā medību vai sporta šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā.

284. Lai saņemtu ieroča ievešanas atļauju, ārvalsts pilsonis vai pilnvarotā persona Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča ievešanas un izvešanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

285. Valsts policija atsaka izsniegt ieroča ievešanas atļauju, ja:

285.1. konstatēti Ieroču aprites likumā noteiktie aizliegumi;

285.2. ievešanai Latvijas Republikā paredzēto ārvalstu pilsoņa šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10;

285.3. iesniegumam (vēstulei) nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti saskaņā ar šo noteikumu 277. vai 278.punktu.

286. Ieroča ievešanas atļauju izsniedz uz ielūgumā norādīto termiņu vai termiņu, kas norādīts atļaujā ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā, bet ne ilgāk par atļauto ārvalstu pilsoņa uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā. Pēc norādītā termiņa ārvalstu pilsonis, kuram izsniegta ieroča izvešanas atļauja, izved šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci (arī munīciju, ja tā nav izmantota vai realizēta) no Latvijas Republikas.

287. Ja termiņš, kas norādīts ielūgumā vai atļaujā ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā, tiek pagarināts, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa ir tiesīga pagarināt termiņu ieroča izvešanai no Latvijas Republikas, nepārsniedzot uzturēšanās Latvijas Republikā atļaujā norādīto termiņu.

288. Ja ārvalsts pilsonis pārkāpj ieroču aprites vai medību noteikumus, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa var anulēt ieroča ievešanas atļaujas derīguma termiņu un izsniegt ieroča izvešanas atļauju. Ārvalsts pilsonis savā īpašumā esošo ieroci, kas reģistrēts ārvalstī, izved no Latvijas Republikas ieroča izvešanas atļaujā norādītajā termiņā.

289. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas ievešanas Latvijas Republikā ārvalsts pilsonis pārved tos uz medību, treniņšaušanas vai sporta sacensību norises vietu vai uz savu dzīvesvietu, vai uz nekustamo īpašumu, kurā atļauta ieroču un munīcijas glabāšana, vai nodod glabāšanai pilnvarotajai personai uz noteikto uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā.

290. Ārvalsts pilsonis, kas ieved Latvijas Republikā B vai C kategorijas garstobra-vītņstobra medību, garstobra-vītņstobra vai īsstobra-vītņstobra sporta šaujamieroci uz laiku, kas pārsniedz 10 dienas, vai pilnvarotā persona triju darbdienu laikā pēc ieroča ievešanas Latvijas Republikā izdara kontrolšāvienus Ekspertīžu centrā, iesniedz izziņu par izdarītajiem kontrolšāvieniem ar attiecīgo vītņstobra šaujamieroci Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pirms izbraukšanas no Latvijas Republikas saņem ieroča izvešanas atļauju.

291. Ārvalsts pilsonis, kuram atļauja medīt Latvijas Republikā ir izsniegta (pagarināta) uz visu medīšanas sezonu, triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča ievešanas Latvijas Republikā vai atļaujas medīt Latvijas Republikā derīguma termiņa pagarināšanas uz visu medību sezonu reģistrē ieročus Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā. Pirms vītņstobra šaujamieroča reģistrēšanas ārvalsts pilsonis izdara kontrolšāvienus Ekspertīžu centrā.

292. Reģistrējot ieroci, ārvalsts pilsonis uzrāda:

292.1. personu apliecinošu ceļošanas dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz noteiktam termiņam;

292.2. ieroča ievešanas atļauju ar muitas atzīmi par ieroču un munīcijas ievešanu Latvijas Republikā;

292.3. atļauju ārvalsts medniekam medīt Latvijas Republikā;

292.4. Eiropas ieroču apliecību (Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonis) vai ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju iesniegumā norādītā ieroča glabāšanai un izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts;

292.5. šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kuru reģistrē.

293. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa šo noteikumu 44., 45., 46., 47., 48. un 49.punktā noteiktajā kārtībā reģistrē ieroci, kura glabāšanas atļauja izsniegta uz medību sezonu.

294. Pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča reģistrēšanas Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa izsniedz ārvalsts pilsonim ieroča glabāšanas atļauju. Pilnvarotajai personai (izņemot šo noteikumu 279.punktā minēto gadījumu) Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa izsniedz ārvalsts pilsoņa īpašumā reģistrētā ieroča glabāšanas atļauju ar norādi "Bez izmantošanas tiesībām". Pilnvarotā persona minēto ieroci glabā atļaujā norādītajā vietā. Pilnvarotajai personai nav atļauts izmantot minēto ieroci medībās vai treniņšaušanā.

295. Ieroča glabāšanas atļauju ārvalsts pilsonim vai pilnvarotajai personai izsniedz uz tādu termiņu, uz kādu izsniegta atļauja ārvalsts medniekam medīt Latvijas Republikā, ja tas nav garāks par ārvalsts pilsoņa atļauto uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā.

296. Saņemot ieroča glabāšanas atļauju, ārvalsts pilsonis vai pilnvarotā persona nodod ieroča ievešanas atļauju, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča glabāšanas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

297. Ārvalsts pilsonis glabā ieroci un munīciju šo noteikumu 55., 76., 77., 78., 79., 80., 82., 84. un 86.punktā noteiktajā kārtībā. Pilnvarotā persona glabā (bez izmantošanas tiesībām) ārvalsts pilsoņa ieročus un munīciju savā attiecīga medību ieroča glabāšanas atļaujā norādītajā vietā šo noteikumu 55., 76., 77., 78., 79., 80., 83. un 84.punktā noteiktajā kārtībā.

298. Lai izvestu šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci no Latvijas Republikas, ārvalsts pilsonis:

298.1. iesniedz iesniegumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā;

298.2. uzrāda šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

298.3. nodod ieroča glabāšanas atļauju;

298.4. saņemot ieroča izvešanas atļauju, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča izvešanas atļaujas izsniegšanu;

298.5. parakstās par ieroča izvešanas atļaujas saņemšanu.

299. Triju darbdienu laikā pēc ārvalsts pilsoņa izbraukšanas no Latvijas Republikas pilnvarotā persona, kurai izsniegta ārvalsts pilsoņa ieroča glabāšanas atļauja bez ieroča izmantošanas tiesībām, nodod šo atļauju Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļai vai Valsts policijas iestādei, kurā reģistrēts pilnvarotās personas ierocis.

300. Ieroča ievešanas un izvešanas atļaujas, kuras ārvalsts pilsonis nav izmantojis, pilnvarotā persona nodod Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļai triju darbdienu laikā pēc attiecīgajā atļaujā norādītā termiņa beigām.

 

6.3. Atļaujas izsniegšana šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas pārvešanai tranzītā caur Latvijas Republiku

301. Ārvalsts pilsonis, kas paredzējis pārvest šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroču munīciju, šķērsojot Latvijas Republikas robežas, iesniedz iesniegumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā un saņem atļauju ieroča vai munīcijas tranzītam caur Latvijas Republiku (turpmāk - ieroča tranzīta atļauja) vai pilnvaro trešo personu saņemt šo atļauju.

302. Šo noteikumu 301.punktā minētajā iesniegumā norāda iemeslu Latvijas Republikas šķērsošanai ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, pārvešanas datumu, robežšķērsošanas muitas punktus, tranzītā pārvedamo ieroču skaitu, kategoriju, veidu, marku, kalibru un numuru, munīcijas daudzumu, veidu, apzīmējumu (marku), kalibru un patronas lodes tipu, kā arī valsti, kurā reģistrēts ierocis, un valsti, uz kuru to pārved.

303. Šo noteikumu 301.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

303.1. tās personas pases vai personu apliecinoša ceļošanas dokumenta kopiju, kura pārved tranzītā šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju;

303.2. Eiropas ieroču apliecību (Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis) vai ārvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļaujas kopiju iesniegumā norādītā ieroča glabāšanai un izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts;

303.3. juridiskās personas (kuras īpašumā reģistrēts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis) pilnvaras kopiju ārvalsts pilsonim izvest ieroci un munīciju no ārvalsts, kurā ierocis reģistrēts, un pārvest tranzītā caur Latvijas Republiku uz citu valsti;

303.4. līguma kopiju ar apsardzes uzņēmumu, kas saņēmis otrās kategorijas apsardzes darbības licenci, par ieroču un munīcijas bruņotu apsardzi tranzīta laikā caur Latvijas Republiku (ja šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits pārsniedz 10);

303.5. tās ārvalsts izsniegtas atļaujas kopiju ieroča ievešanai (tranzītam), uz kuru ieroci pārved vai caur kuru izved tranzītā.

304. Iesniegumu par ieroča tranzīta atļaujas saņemšanu iesniedz valsts valodā. Iesniegumam pievienoto dokumentu tulkojumu apliecina notariāli vai attiecīgās valsts vēstniecībā Latvijas Republikā.

305. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un izsniedz ārvalsts pilsonim vai pilnvarotajai personai ieroča tranzīta atļauju (12.pielikums).

306. Lai saņemtu ieroča tranzīta atļauju, ārvalsts pilsonis vai viņa pilnvarotā persona uzrāda pasi vai personu apliecinošu ceļošanas dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par ieroča tranzīta atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

307. Ārvalsts pilsonis šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju pārved tranzītā šo noteikumu 90.punktā noteiktajā kārtībā. Ja pārvedamo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits pārsniedz 10, ārvalsts pilsonis tranzīta laikā nodrošina ieroču bruņotu apsardzi.

308. Ieroča tranzīta atļauju ārvalsts diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu apsardzes vai drošības dienesta darbiniekiem izsniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa pēc Ārlietu ministrijas Valsts protokola pieprasījuma un tam pievienotās attiecīgās ārvalsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības notas kopijas saņemšanas.

 

7. Šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, gāzes pistoles (revolvera) un munīcijas realizācija

309. Valsts policijas iestāde pēc fiziskās vai juridiskās personas iesnieguma izsniedz noteikta parauga ieroča realizēšanas atļauju fiziskajai personai (13.pielikums) un juridiskajai personai (14.pielikums).

310. Lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai pilnvarotā persona Valsts policijas iestādē, kurā ieroči reģistrēti:

310.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

310.2. uzrāda ieroci un munīciju, kuru vēlas realizēt;

310.3. nodod attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

311. Ieroča realizēšanas atļauju neizsniedz:

311.1. Latvijas Republikā apritei aizliegto ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas realizēšanai;

311.2. ārvalstī reģistrēta ieroča realizēšanai;

311.3. Latvijas Republikā reģistrēta ieroča izvešanai no Latvijas Republikas realizēšanai ārvalstī.

312. Ieroča realizēšanas atļaujā norāda ieroča īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (juridiskās personas nosaukumu, veidu, reģistrācijas numuru), realizējamā ieroča kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Ieroča realizēšanas atļauju apzīmogo ar zīmogu.

313. Lai saņemtu ieroča realizēšanas atļauju, fiziskā persona vai juridiskās personas vadītājs, vai pilnvarotā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par attiecīgās atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

314. Persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tās saņemšanas nodod realizējamo ieroci vai munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un ieroča realizēšanas atļauju, vai mēneša laikā to pārreģistrē Valsts policijas iestādē citai personai, kas saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju.

315. Nododot realizācijai šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci ieroču tirdzniecības uzņēmumam, fiziskā persona vai juridiskās personas vadītājs, vai pilnvarotā persona parakstās par tā nodošanu ieroču tirdzniecības uzņēmuma ieroču vai munīcijas uzskaites žurnālā.

316. Triju darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča nodošanas ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, persona, kurai izsniegta realizēšanas atļauja, nodod atļaujas otro daļu Valsts policijas iestādei, kura atļauju izsniegusi.

317. Ja šaujamierocis, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai munīcija nav nodota realizēšanai vai pārreģistrēta citai personai mēneša laikā pēc atļaujas saņemšanas, persona nodod ieroča realizēšanas atļauju Valsts policijas iestādei, kura to izsniegusi. Valsts policijas iestāde personai izsniedz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju (ja nav iztecējis tās derīguma termiņš) vai jaunu ieroča realizēšanas atļauju (izņemot gadījumu, ja ieroča realizēšanas atļauja izsniegta sakarā ar ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņa nepagarināšanu vai atļaujas anulēšanu).

318. Ieroča realizēšanas atļauju var izsniegt arī tikai šaujamieroča munīcijas realizācijai, attiecīgi norādot munīcijas daudzumu, nosaukumu, marķējumu, kalibru un patronas lodes tipu. Ja fiziskā vai juridiskā persona nevar nodot munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai, tā nodod ieroča realizēšanas atļauju, kas tika izsniegta šaujamieroča munīcijas realizēšanai, un realizējamo munīciju Valsts policijas iestādei iznīcināšanai vai izmantošanai.

319. Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, vēlas realizēt vai dāvināt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci citai personai, kurai ir attiecīga ieroča iegādāšanās atļauja, Valsts policijas iestāde pārreģistrē ieroci šo noteikumu 40. un 41.punktā noteiktajā kārtībā.

320. Juridiskā persona, kas saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju, ziņas par šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un šaujamieroča munīcijas realizāciju ieraksta ieroču un munīcijas uzskaites žurnālā.

321. Fiziskā un juridiskā persona gāzes pistoli (revolveri) nodod realizācijai ieroču tirdzniecības uzņēmumam vai realizē personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu.

 

8. Ieroču un munīcijas kolekcijas

8.1. Ieroču un munīcijas kolekciju veidi

322. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa izsniedz šādas ieroču un munīcijas kolekcijas atļaujas:

322.1. ieroču un munīcijas kolekcijas atļauju - lietošanai derīgu B, C un D kategorijas šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to munīcijas kolekcijas veidošanai;

322.2. munīcijas paraugu kolekcijas atļauju - lietošanai derīgas B, C un D kategorijas ieročiem paredzētas munīcijas kolekcijas veidošanai.

323. Ieroču un munīcijas kolekcijas atļauju (turpmāk - kolekcijas atļauja) izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. Kolekcijas atļauja dod tiesības glabāt B, C un D kategorijas šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus kolekcijas atļaujā norādītajā vietā, iegādāties to palīgierīces un munīciju, pārvadāt un eksponēt tos izstādēs, saņemt ieroča realizēšanas atļauju.

324. Bez kolekcijas atļaujas var veidot kolekciju no ieročiem, kuru iegādei nav nepieciešama Valsts policijas atļauja, no ieroču kopijām, kā arī no ieročiem, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami.

 

8.2. Kolekcijas atļaujas saņemšana

325. Muzejs, valsts institūcija vai Latvijas pilsonis, kas vēlas saņemt atļauju ieroču un munīcijas kolekcijas veidošanai, ierīko ieroču un munīcijas kolekcijas telpu un iesniedz iesniegumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā.

326. Muzejs šo noteikumu 325.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

326.1. reģistrācijas apliecības un statūtu kopiju;

326.2. līguma kopiju par ieroču un munīcijas kolekcijas telpas īri vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina īpašuma tiesības uz telpām;

326.3. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina personas iecelšanu (ievēlēšanu) muzeja vadītāja amatā.

327. Valsts institūcija un muzejs šo noteikumu 325.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

327.1. šādus valsts institūcijas (izņemot valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības iegādāties un savā darbībā izmantot šaujamieročus) un muzeja vadītāja dokumentus:

327.1.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

327.1.2. sertificēta psihiatra atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli, izziņu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;

327.2. tās ēkas izvietojuma plānu un darba laika grafiku, kurā ierīkota ieroču un munīcijas kolekcijas telpa, kā arī veikto tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;

327.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par ieroču kolekcijas telpas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;

327.4. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, kā arī ar apsardzes uzņēmumu noslēgtā līguma kopiju par ieroču glabātavas apsardzi;

327.5. apsardzes līguma kopiju vai iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības kopiju (izņemot valsts institūcijas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības iegādāties un savā darbībā izmantot šaujamieročus, ja ieroču un munīcijas kolekcijas apsardzi nodrošina tās darbinieki);

327.6. tā lēmuma kopiju, kurš nosaka atbildīgo darbinieku par ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izstādīšanu apskatei (turpmāk - atbildīgais darbinieks);

327.7. to darbinieku sarakstu, kuri ir tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi;

327.8. ja atbildīgajam darbiniekam un darbiniekiem, kuri ir tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas vai atļaujas izmantot valsts institūcijas dienesta šaujamieroci, šādus minētās personas dokumentus:

327.8.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

327.8.2. eksāmena apliecību;

327.8.3. sertificēta psihiatra atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli, izziņu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra;

327.8.4. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu.

328. Latvijas pilsonis šo noteikumu 325.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

328.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju;

328.2. ieroču glabātavas telpu īres (nomas) līguma kopiju vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču glabātavas telpu īpašuma tiesības;

328.3. ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai eksāmena apliecību, sertificēta psihiatra atzinumu par fiziskās personas psihiskās veselības stāvokli, izziņu no Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra un apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicīniskās izglītības dokumentu, vai izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi attiecīgu apmācības kursu šajā izglītības iestādē;

328.4. kolekcijas glabāšanas tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu aprakstu;

328.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par ieroču un munīcijas kolekcijas telpas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;

328.6. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, un apsardzes līguma kopiju.

329. Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda to oriģinālus.

330. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa pieprasa atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai Valsts policijas iestādei pēc ieroču un munīcijas kolekcijas telpu atrašanās vietas, mēneša laikā pēc šo noteikumu 325.punktā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata to un pieņem lēmumu:

330.1. izsniegt kolekcijas atļauju;

330.2. atteikt izsniegt kolekcijas atļauju;

330.3. atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu informācijas saņemšanai vai pārbaudes pabeigšanai.

331. Par pieņemto lēmumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa informē attiecīgi muzeju, valsts institūciju vai Latvijas pilsoni, kas iesniedzis šo noteikumu 325.punktā minēto iesniegumu. Pieņemot personai pozitīvu lēmumu, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa izsniedz noteikta parauga kolekcijas atļauju (15.pielikums).

332. Kolekcijas atļaujā atkarībā no tās veida norāda muzeja nosaukumu un reģistrācijas numuru vai valsts institūcijas nosaukumu un adresi (fiziskās personas - vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu), atbildīgā darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un kolekcijai iegādāto B, C vai D kategorijas šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču kategoriju un veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju un numuru, ieroča izgatavošanas gadu (ja tas zināms vai norādīts uz ieroča), ieroču un munīcijas kolekcijas telpas un ieroču glabātavas adresi, atļaujas izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru, atļaujas derīguma termiņu, izsniedzējas Valsts policijas iestādes nosaukumu, tālruņa numuru un tās amatpersonas amatu, vārda iniciāli un uzvārdu, kura izsniegusi atļauju. Atļauju apzīmogo ar zīmogu.

333. Lai saņemtu kolekcijas atļauju Latvijas pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par kolekcijas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

 

8.3. Kolekcijas ieroča un munīcijas iegāde un reģistrēšana

334. Lai kolekcijai iegādātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kuru iegādei nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja, Latvijas pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks saņem ieroča iegādāšanās atļauju Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā. Ieroča iegādāšanās atļauju neizsniedz Latvijas Republikā aizliegto ieroču un munīcijas iegādei un ievešanai Latvijas Republikā.

335. Latvijas pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus iegādājas šo noteikumu 38., 39., 40. un 41.punktā noteiktajā kārtībā.

336. Triju darbdienu laikā pēc lietošanai derīga šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijas pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks reģistrē to Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā šo noteikumu 42. un 43.punktā noteiktajā kārtībā.

337. Reģistrējot iegādāto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un tā marķējamās sastāvdaļas, kolekcijas atļaujā ieraksta ziņas par šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

338. Ja Latvijas pilsonis, valsts institūcija vai muzejs šaujamieroci, tā munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci vēlas padarīt neatgriezeniski nederīgu lietošanai vai ja tas nav remontējams, vai ja nevar noteikt, vai ierocis izgatavots līdz 1870.gadam, vai ir tā kopija un vai no tā nevar šaut ar munīciju, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas atļauja, attiecīgo ieroci nogādā Ekspertīžu centrā. Ekspertīžu centrs izsniedz izziņu, kas apliecina, ka ierocis ir padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai, vai apliecina minētos datus par ieroci.

339. Ja par neatgriezeniski nederīgu lietošanai ir padarīts šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, kas reģistrēts Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā, Latvijas pilsonis, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā noņem to no uzskaites, uzrādot Ekspertīžu centra izziņu, kas apliecina, ka šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir padarīts neatgriezeniski nederīgs lietošanai.

340. Kolekcijai iegādātos ieročus un munīciju Latvijas pilsonis, valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks ieraksta kolekcijas ieroču un munīcijas uzskaites žurnālā. Uzskaites žurnāls ir cauršūts, ar numurētām lapām un apzīmogots ar juridiskās personas zīmogu un tās Valsts policijas iestādes zīmogu, kura izsniegusi kolekcijas atļauju. Muzejs kolekcijai iegādātos ieročus un munīciju uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nacionālā muzeju krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.

 

8.4. Kolekcijas ieroču un munīcijas glabāšana

341. Valsts institūcija, muzejs un fiziskā persona šaušanai derīgus šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izvieto apskatei kolekcijas atļaujā norādītajā adresē, speciāli iekārtotā kolekcijas telpā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.

342. Kolekcijas telpa atbilst šādiem nosacījumiem:

342.1. telpas sienas pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu ārsienām, kuru biezums nav mazāks par 510 mm, griesti pēc izturības ir ekvivalenti saliekamiem dzelzsbetona pārsegumiem, grīdas pēc izturības ir ekvivalentas betona grīdām, kuru biezums nav mazāks par 200 mm, iekšējās sienas, kas ieroču glabātavu atdala no pārējām telpām, pēc izturības ir ekvivalentas ķieģeļu sienām, kuru biezums nav mazāks par 380 mm;

342.2. ja kāda no kolekcijas telpas celtniecības konstrukcijām neatbilst šo noteikumu 347.1.apakšpunktā minētajām prasībām, tā no telpas iekšpuses visā platībā nostiprināma ar metinātu tērauda režģi;

342.3. kolekcijas telpas ārdurvis ir izgatavotas no metāla karkasa ar nosedzošām metāla loksnēm, kas nav plānākas par 3 mm. Kopējais durvju biezums nav mazāks par 40 mm. Ārdurvīs iemontētas vismaz divas iekšējās slēdzenes (viena - ar zirnekļveida aizbīdņiem). Ārdurvis nodrošinātas tā, lai tās varētu nozīmogot ar metāla spiedogu vai numurētu vienreizējās lietošanas drošības līmlenti;

342.4. ja kolekcijas telpā ir logi, tie ir restoti ar metāla režģi, kas izgatavots no tērauda stieņiem, kuru diametrs nav mazāks par 16 mm. Stieņus sametina katrā krustpunktā, izveidojot kvadrātligzdas, kas nav lielākas par 150 x 150 mm. Režģu logu rāmjus izgatavo no 45 x 45 mm leņķdzelzs, un to biezums nav mazāks par 5 mm. Režģus iestiprina ar 12-16 mm diametra stieņu palīdzību, kuri ik pēc 700 mm iedzīti sienā 80-100 mm dziļumā. Pie tiem piemetina logu rāmjus un režģus.

343. Šaušanai derīgu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai kolekcijas telpā ierīko ieroču glabātavu atbilstoši šo noteikumu 164., 165. un 169.punktā minētajām prasībām.

344. Ieročus, kuru iegādei nav nepieciešama Valsts policijas atļauja, ieroču kopijas, kā arī ieročus, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami, var glabāt kopā ar kolekcijas šaušanai derīgiem šaujamieročiem, lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem un munīciju. Muzejs nodrošina, lai ieroči, kuru iegādei nav nepieciešama Valsts policijas atļauja, ieroču kopijas, kā arī ieroči, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami, tiktu glabāti kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par nacionālo muzeju krājumu.

345. Ieroču un munīcijas kolekcijas telpu un ieroču glabātavu aprīko ar individuālu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas kontroliekārtu.

346. Šaušanai derīgus ieročus kolekcijas telpā un ieroču glabātavā glabā izlādētus, atsevišķi no šaušanai derīgas attiecīgā šaujamieroča munīcijas.

347. Kolekcijas telpā šaušanai derīgus B, C un D kategorijas ieročus saslēdz ar stendu (plauktu) vai novieto aiz slēdzama necaursitama stikla.

348. Ja kolekcijas telpā neatrodas Latvijas pilsonis, kuram izsniegta kolekcijas atļauja, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks, kolekcijas telpa ir aizslēgta, un ir ieslēgta apsardzes un ugunsdrošības signalizācija.

349. Šaušanai derīgu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kura apritei nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja, kā arī šāda šaujamieroča munīciju pirms kolekcijas telpas slēgšanas ievieto ieroču glabātavā.

350. Katra veida šaušanai derīgas B, C vai D kategorijas šaujamierocim paredzētas munīcijas paraugu skaits kolekcijā nepārsniedz 10 munīcijas vienības.

 

8.5. Šaušanai derīgu ieroču un munīcijas kolekcijas pārvadāšana un izstādīšana

351. Valsts institūcijas, muzeja vai Latvijas pilsoņa īpašumā reģistrētus šaušanai derīgus šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārved vai pārnes uz citu kolekcijas telpu, kura norādīta kolekcijas atļaujā, vai izstāda ārpus kolekcijas atļaujā norādītās glabāšanas vietas, ja Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa ir izsniegusi ieroču pārvadāšanas atļauju.

352. Lai saņemtu ieroču pārvadāšanas atļauju, Latvijas pilsonis, muzeja vai valsts institūcijas vadītājs vai atbildīgais darbinieks iesniedz iesniegumu Valsts policijas iestādē, kurā ieroči reģistrēti.

353. Šo noteikumu 352.punktā minētajā iesniegumā norāda ieroču un munīcijas pārvešanas iemeslu, pārvedamo ieroču un munīcijas pārvešanas maršrutu, pārvešanas datumu un laiku, ieroču glabātavas adresi, uz kuru tos pārved, atbildīgo darbinieku un plānoto ieroču apsardzes nodrošinājumu ieroču un munīcijas pārvešanas un izstādīšanas laikā.

354. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa ieroču pārvadāšanas atļauju izsniedz šo noteikumu 205., 206., 207., 208., 209., 210., 211. un 212.punktā noteiktajā kārtībā.

355. Izstādīšanas laikā un līdz kolekcijas novietošanai kolekcijas atļaujā norādītajā ieroču glabātavā tās turētājs nodrošina kolekcijas bruņotu apsardzi.

356. Ja kolekcijas izstādīšanas vieta neatbilst ugunsdrošības prasībām vai plānotie apsardzes pasākumi ir nepietiekami, Valsts policijas iestāde ieroču pārvadāšanas atļauju neizsniedz.

 

8.6. Kolekcijas atļaujas izsniegšana pašaizsardzības, sporta un medību ieroču īpašniekam

357. Latvijas pilsonis, kura īpašumā reģistrēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, savā deklarētajā (reģistrētajā) dzīvesvietā ierīko ieroču un munīcijas glabāšanas telpu, kas ir izolēta no citām istabām un palīgtelpām un kuras sienas, logi un durvis atbilst šo noteikumu 164., 165. un 169.punktā minētajām prasībām.

358. Ieroču un munīcijas glabāšanas telpu aprīko ar individuālu apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas kontroliekārtu, kura pieslēgta pie apsardzes centrālās novērošanas pults.

359. Šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabāšanas telpā glabā seifos vai metāla skapjos, kuru sienu biezums nav mazāks par 3 mm un kuri aizslēdzami vismaz ar divām atslēgām. Vītņstobra šaujamieroča munīcijas glabāšanai seifā vai metāla skapī (metāla kastē) ir atsevišķs slēdzams nodalījums.

360. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, šo noteikumu 357.punktā minētais Latvijas pilsonis iesniedz iesniegumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā.

361. Šo noteikumu 360.punktā minētajam iesniegumam pievieno:

361.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības atzinumu par ieroču un munīcijas glabāšanas telpas atbilstību ugunsdrošības noteikumiem;

361.2. tā dokumenta kopiju, kurš apliecina ieroču un munīcijas kolekcijas telpas aprīkošanu ar apsardzes tehnisko sistēmu un pieslēgšanu apsardzes centrālajai novērošanas pultij, un apsardzes līguma kopiju.

362. Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa pieprasa Valsts policijas iestādei, kuras darbības teritorijā ierīkota ieroču un munīcijas glabāšanas telpa, atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai. Saņemot atzinumu par telpu atbilstību ieroču un munīcijas glabāšanai, Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa var izsniegt kolekcijas atļauju uz laiku, kas nav lielāks par ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu.

363. Lai saņemtu kolekcijas atļauju, Latvijas pilsonis uzrāda personu apliecinošu dokumentu, iesniedz (uzrādot oriģinālu) noteiktās valsts nodevas samaksu apliecinošas kvīts kopiju par kolekcijas atļaujas izsniegšanu un parakstās par atļaujas saņemšanu.

 

8.7. Kolekcijas atļaujas derīguma termiņa pagarināšana, kolekcijas atļaujas anulēšana un kolekcijas ieroču un munīcijas realizācija

364. Lai pagarinātu kolekcijas atļaujas derīguma termiņu, fiziskā persona, juridiskās personas vadītājs vai atbildīgais darbinieks iesniedz iesniegumu Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā.

365. Šo noteikumu 364.punktā minētajam iesniegumam pievieno attiecīgi šo noteikumu 326., 327. un 328.punktā minētos dokumentus.

366. Kolekcijas atļaujas derīguma termiņu pagarina vai kolekcijas atļauju anulē pirms termiņa šo noteikumu 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123.punktā (fiziskajai personai) un 223., 224., 225., 226., 227., 228., 229., 230., 231., 232., 233.punktā (valsts institūcijai un muzejam) noteiktajā kārtībā.

367. Kolekcijas šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizācijas atļauju izsniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļa. Ieroča realizācijas atļauja nepieciešama lietošanai derīga B, C un D kategorijas šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizācijai.

368. Kolekcijas šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju realizē vai kolekcijas atļauju anulē pirms termiņa šo noteikumu 309., 310., 311., 312., 313., 314., 315., 316., 317., 318., 319., 320., 373., 374., 375., 376., 377., 378., 379., 380., 381., 382., 383., 384., 385., 386., 387., 388., 389., 390., 391., 392., 393. un 394.punktā noteiktajā kārtībā. Muzejam, kuram kolekcijas atļauju anulē vai nepagarina tās derīguma termiņu, kolekcijas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču krājumu atsavina kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos par nacionālo muzeju krājumu, un reģistrē citam muzejam, kas saņēmis kolekcijas atļauju.

 

9. Apbalvošanai paredzēto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās

369. Tāda B, C vai D kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādi, ar kuru Valsts prezidents vai Ministru prezidents paredzējis apbalvot personu par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā, organizē Valsts prezidenta Kanceleja un Valsts kanceleja ar Iekšlietu ministrijas starpniecību.

370. Iekšlietu ministrija apbalvošanai paredzēto ieroci iegādājas pēc Valsts prezidenta vai Ministru prezidenta ierosinājuma pēc tam, kad Valsts policija ir pārbaudījusi, vai persona, kuru paredzēts apbalvot, atbilst Ieroču aprites likuma 19.panta nosacījumiem. Apbalvošanai paredzēto ieroci Iekšlietu ministrija iegādājas ieroču tirdzniecības uzņēmumā vai ārvalstī par līdzekļiem, kurus piešķīrusi attiecīgi Valsts prezidenta Kanceleja vai Valsts kanceleja, un nodrošina iegādātā ieroča glabāšanu līdz apbalvošanai.

371. Aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs apbalvo ministrijas un tās padotībā esošās iestādes darbiniekus, Satversmes aizsardzības biroja direktors - biroja darbiniekus ar B, C vai D kategorijas šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.

372. Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Satversmes aizsardzības birojs apbalvošanai paredzēto ieroci iegādājas kārtībā, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri reglamentē ieroču iegādi attiecīgās ministrijas un iestādes vajadzībām.

 

10. Šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulēšana

373. Fiziskajai un juridiskajai personai šaujamieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai glabāšanas atļauju, personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai kolekcijas atļauju Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos var anulēt Valsts policijas iestāde, kura ir izsniegusi šo atļauju.

374. Lai konstatētu, ka fiziskā persona ir izdarījusi Ieroču aprites likuma 13.panta 2.punktā minēto pārkāpumu, Valsts policijas iestāde, ja nepieciešams, nogādā personu medicīniskās ekspertīzes veikšanai. Ja persona atsakās no medicīniskās ekspertīzes, Valsts policijas iestāde anulē ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju.

375. Ja ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulē uz noteiktu termiņu par izdarīto pārkāpumu saskaņā ar Ieroču aprites likuma 13.pantu un 14.panta pirmo daļu, Valsts policijas iestāde, nosakot termiņu, uz kādu anulējama atļauja, ņem vērā šādus kritērijus:

375.1. vai persona agrāk ir administratīvi sodīta par ieroču aprites noteikumu pārkāpumu vai to izdarījusi pirmo reizi;

375.2. izdarītā pārkāpuma smagums un apstākļi, kādos tas izdarīts;

375.3. vai pārkāpums ir saistīts ar alkoholisko, narkotisko vai toksisko vielu lietošanu;

375.4. vai pārkāpums ir apdraudējis personas vai sabiedrības drošību, vai tas ir saistīts ar sabiedriskās kārtības traucējumu;

375.5. vai pārkāpums ir saistīts ar šaujamieroča pielietošanu vai izmantošanu.

376. Par pieņemto lēmumu Valsts policijas iestāde informē personu, kurai anulēta atļauja, nosūtot motivētu vēstuli triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

377. Nododot ieroci un munīciju, persona, kurai anulēta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, Valsts policijas iestādei nodod arī attiecīgo atļauju.

378. Ja persona, kurai anulēta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, nenodod ieroci un tā munīciju Valsts policijas iestādei Ieroču aprites likumā noteiktajā termiņā, Valsts policijas iestāde izņem ieroci, munīciju un atļauju.

379. Izņemto ieroci un munīciju, kā arī saskaņā ar lēmumu par ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu, atļaujas derīguma termiņa nepagarināšanu vai atļaujas anulēšanu nodoto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policijas iestāde glabā ne ilgāk par 60 dienām, izņemot gadījumu, ja:

379.1. lēmums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēts, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, vai pārsūdzēts tiesā un par to ir paziņots Valsts policijas iestādei, kuras lēmumu apstrīd vai pārsūdz;

379.2. tas ir lietiskais pierādījums, - līdz nolēmumam krimināllietā;

379.3. tā īpašnieks ir miris vai pasludināts par mirušu, - līdz mantinieku noskaidrošanai un attiecīga lēmuma pieņemšanai.

380. Pēc šo noteikumu 379.punktā minētā termiņa beigām šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policijas iestāde atsavina un atkarībā no ieroča tehniskā stāvokļa:

380.1. nodod ieročus un munīciju ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai;

380.2. pamatojoties uz ieroča īpašnieka iesniegumu, pārreģistrē ieroci citai iesniegumā norādītajai personai;

380.3. pēc apbalvojuma ieroča īpašnieka iesnieguma nodod ieroci Ekspertīžu centram, kas par samaksu padara to neatgriezeniski nederīgu šaušanai un izsniedz atpakaļ personai;

380.4. nodod ieroci, kas nav tehniskā kārtībā, kam mainīta tehniskā klasifikācija vai kas pārveidots šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai (ja to ir apstiprinājis Ekspertīžu centrs), un munīciju, kas nav marķēta vai rūpnieciski ražota, Ekspertīžu centram iekļaušanai ieroču kolekcijā salīdzinošās izpētes vajadzībām vai, ja Ekspertīžu centra ieroču kolekcijā attiecīgs ierocis jau ir, nodod iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam un par to informē ieroča īpašnieku.

381. Atlīdzību par realizēto ieroci un munīciju bijušais ieroča un munīcijas īpašnieks saņem ieroču tirdzniecības uzņēmumā.

382. Ja realizācijai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, ieroču tirdzniecības uzņēmums to var nodot iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam vai Ekspertīžu centram ieroču kolekcijai salīdzinošās izpētes vajadzībām.

383. Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks apstrīd šo noteikumu 380.4.apakšpunktā minēto Ekspertīžu centra eksperta apstiprinājumu un iebilst pret ieroča vai šaujamieroča munīcijas iznīcināšanu, tad atzinumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča tehnisko stāvokli un lēmumu par tā nodošanu iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam, Ekspertīžu centram ieroču kolekcijai salīdzinošās izpētes vajadzībām vai ieroču tirdzniecības uzņēmumam realizācijai pieņem komisija, kura veic ieroču un munīcijas klasificēšanu.

384. Valsts policija nodod ieroci iznīcināšanai Iekšlietu ministrijas Saimniecības un apgādes pārvaldes Bruņojuma dienestam mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas par ieroča vai munīcijas iznīcināšanu.

385. Persona, kurai Ekspertīžu centrā apbalvojuma ierocis padarīts neatgriezeniski nederīgs šaušanai, iesniedz attiecīgu izziņu Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts.

386. Valsts policijas iestāde Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos izņem šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju vai izņem ieroču marķējamās sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, par izņemšanu sastāda dokumentu trijos eksemplāros un:

386.1. pirmo eksemplāru nodod personai, kurai izņemts šaujamierocis, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai munīcija;

386.2. otro eksemplāru pievieno personas ieroča uzskaites lietai;

386.3. trešo eksemplāru pievieno izņemtajam ierocim vai munīcijai.

387. Dokumentā par ieroča vai munīcijas izņemšanu norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto (reģistrēto) dzīvesvietu, izņemtā ieroča veidu, marku (sistēmu), modeli, kalibru, sēriju, numuru, ieroča izgatavošanas gadu, īpašas pazīmes un ieroča tehnisko stāvokli, kā arī munīcijas kalibru, marķējumu un daudzumu.

388. Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Valsts policijas iestāde var šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju izņemt uz laiku un glabāt to līdz personas saukšanai pie kriminālatbildības un lēmuma par atļaujas anulēšanu pieņemšanai vai līdz personu attaisnojoša nolēmuma pieņemšanai.

389. Izņemot ieroci un munīciju, Valsts policijas iestāde izņem arī attiecīgo ieroča atļauju.

390. Izņemto, nodoto un atrasto šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un marķējamās ieroča sastāvdaļas Valsts policijas iestāde reģistrē tam paredzētā žurnālā.

391. Valsts policijas iestāde uz laiku izņem un glabā ieroci un munīciju, ja persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā vai citā situācijā, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi. Valsts policijas iestāde ieroci un munīciju glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, vai pēc ieroča īpašnieka iesnieguma šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ieroci pārreģistrē citai personai vai nodod realizācijai.

392. Ja persona par izdarīto administratīvo pārkāpumu netiek sodīta ar ieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu, tā netiek saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai neanulē ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju vai tiek atcelts lēmums par attiecīgā administratīvā soda piemērošanu vai atļaujas anulēšanu, Valsts policijas iestāde izņemto ieroci (arī munīciju), ja tas nav realizēts, pārreģistrēts vai iznīcināts un ir tehniskā kārtībā, izsniedz ieroča īpašniekam pēc attiecīgas atļaujas noformēšanas.

393. Lai persona, kurai par izdarīto ieroču vai munīcijas aprites noteikumu pārkāpumu anulēta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, pēc noteiktā termiņa, uz kādu anulēta atļauja, vai Ieroču aprites likumā noteiktā termiņa notecējuma pēc administratīvā soda uzlikšanas saņemtu jaunu ieroča iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, tā kārto attiecīgi šo noteikumu 2.punktā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu vai pārbaudījumu medību eksaminācijas komisijā.

394. Ja pārkāpti šie noteikumi, ieročus, kuri tiek glabāti, pārvadāti, nēsāti un realizēti bez attiecīgas atļaujas vai kuru aprite ir aizliegta, to sastāvdaļas un atsevišķās palīgierīces, munīciju un speciālos līdzekļus izņem kompetentas valsts institūcijas kārtībā, kas noteikta administratīvo pārkāpumu procesu vai attiecīgi kriminālprocesu reglamentējošajos normatīvajos aktos.

 

11. Noslēguma jautājumi

395. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumus Nr.103 "Apsardzes darbībā izmantojamo dienesta šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 75./78.nr.).

396. Ja fiziskajai vai juridiskajai personai pieder lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, kas īpašumā iegūts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, attiecīgā persona šo ieroci reģistrē Valsts policijas iestādē līdz 2004.gada 1.maijam.

397. Pēc šo noteikumu 396.punktā minētā termiņa beigām Valsts policijas iestāde izņem lielas enerģijas pneimatisko ieroci, kurš nav reģistrēts, un atkarībā no ieroča tehniskā stāvokļa nodod to realizācijai vai iznīcināšanai.

398. Valsts policijas iestādes, pagarinot ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņu, nomaina ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas atbilstoši šo noteikumu 2. un 3.pielikumā noteiktajam paraugam.

399. Fiziskā persona, kura apbalvota ar šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, līdz 2004.gada 1.maijam Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā nomaina ieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju atbilstoši šo noteikumu 4. un 5.pielikumā noteiktajam paraugam.

400. Fiziskā un juridiskā persona, kuras īpašumā reģistrēts vītņstobra šaujamierocis, nogādā ieroci Ekspertīžu centrā kontrolšāvienu izdarīšanai, ja tie izdarīti agrāk kā pirms pieciem gadiem, un līdz 2003.gada 31.decembrim iesniedz Valsts policijas iestādē, kurā ierocis reģistrēts, izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu.

401. Pēc šo noteikumu 400.punktā minētā termiņa beigām Valsts policijas iestāde anulē tāda šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, ar kuru nav izdarīti kontrolšāvieni noteiktajā piecu gadu periodā, un nodod minēto šaujamieroci realizācijai vai iznīcināšanai.

402. Līdz 2004.gada 1.janvārim šajos noteikumos noteiktās Ekspertīžu centra funkcijas veic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvalde.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1991/477/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministra vietā - labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 26.novembri.

01-01-647 COPY.GIF (63605 bytes)

01-02-647 COPY.GIF (28506 bytes)

02-647 COPY.GIF (60799 bytes)

03-647 COPY.GIF (61706 bytes)

04-647 COPY.GIF (65411 bytes)

05-647 COPY.GIF (66556 bytes)

06-647 COPY.GIF (59104 bytes)

07-647 COPY.GIF (55921 bytes)

08-647 COPY.GIF (60062 bytes)

09-647 COPY.GIF (44298 bytes)

10-647 COPY.GIF (48682 bytes)

11-1-647 COPY.GIF (49057 bytes)

11-2-647 COPY.GIF (17550 bytes)

12-1-647 COPY.GIF (52020 bytes)

12-2-647 COPY.GIF (20839 bytes)

13-1-647 COPY.GIF (51103 bytes)

13-2-647 COPY.GIF (31170 bytes)

14-647 COPY.GIF (44189 bytes)

15-647 COPY.GIF (70109 bytes)

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 647Pieņemts: 11.11.2003.Stājas spēkā: 26.11.2003.Zaudē spēku: 31.12.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 165 (2930), 25.11.2003.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
81330
26.11.2003
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva