Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.638

Rīgā 2003.gada 11.novembrī (prot. Nr.59, 7.§)
Prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 8.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu (turpmāk — akvakultūras produkti) ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem.

2. Noteikumi neattiecas uz zvejas produktiem un akvakultūras produktiem, kas noformēti pasta sūtījumu veidā vai ir to personu bagāžā, kuras šķērso robežu, ja:

2.1. tie ir paredzēti personiskai lietošanai;

2.2. to svars nepārsniedz vienu kilogramu;

2.3. tie nav paredzēti tirdzniecībai;

2.4. tie ir ražoti valstī, kas ir iekļauta to valstu sarakstā, no kurām atļauts ievest zvejas produktus un akvakultūras produktus;

2.5. tie ir rūpnieciski apstrādāti un hermētiski iesaiņoti.

3. Šo noteikumu II un III nodaļā noteiktās prasības (izņemot prasības par liegumiem, kas piemērojami dzīvnieku infekcijas slimību dēļ) neattiecas uz zvejas produktiem un akvakultūras produktiem, ja tie:

3.1. saskaņā ar pavaddokumentiem ir paredzēti izstādēm un zinātniskiem pētījumiem, nevis izmantošanai cilvēku uzturā;

3.2. paredzēti starptautisko kuģu, lidmašīnu vai vilcienu pasažieru un apkalpes ēdināšanai.

II. Eksportētājvalstis un uzņēmumi, kuriem atļauts eksportēt uz Latviju zvejas produktus un akvakultūras produktus

4. Latvijā atļauts ievest zvejas produktus un akvakultūras produktus no tām valstīm vai to administratīvi teritoriālajām vienībām, kas ir iekļautas zvejas produktu un akvakultūras produktu eksportētājvalstu sarakstā. Eksportētājvalstu sarakstu izveido un uztur Pārtikas un veterinārais dienests, un to apstiprina zemkopības ministrs.

5. Pārtikas un veterinārais dienests iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par valsts iekļaušanu šo noteikumu 4.punktā minētajā sarakstā, ja:

5.1. tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kurai ar Eiropas Komisijas lēmumu ir atļauts eksportēt produkciju uz Eiropas Savienību;

5.2. tā nav iekļauta attiecīgajā Eiropas Komisijas sarakstā par tiesībām eksportēt produkciju uz Eiropas Savienību, bet Pārtikas un veterinārais dienests ir izvērtējis attiecīgās valsts atbilstību šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām.

6. Latvijā atļauts ievest zvejas produktus un akvakultūras produktus, kas ražoti šo noteikumu 4.punktā minētajā sarakstā iekļauto eksportētājvalstu vai to administratīvi teritoriālo vienību uzņēmumos, kuri ir iekļauti zvejas produktu un akvakultūras produktu eksportētājuzņēmumu sarakstā. Eksportētājuzņēmumu sarakstu izveido un uztur Pārtikas un veterinārais dienests, un to apstiprina zemkopības ministrs.

7. Pārtikas un veterinārais dienests iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par eksportētājuzņēmuma iekļaušanu šo noteikumu 6.punktā minētajā sarakstā, ja:

7.1. Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmums, kas ar Eiropas Komisijas lēmumu ir atzīts un reģistrēts, eksportē produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstīm;

7.2. uzņēmumam, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts uzņēmums, ar Eiropas Komisijas lēmumu ir piešķirta atļauja eksportēt zvejas produktus un akvakultūras produktus uz Eiropas Savienības dalībvalstīm;

7.3. Lietuvas vai Igaunijas kompetenta institūcija ir piešķīrusi tiesības uzņēmumam eksportēt zvejas produktus un akvakultūras produktus uz Latviju.

8. Ja valsts, tās administratīvi teritoriālā vienība vai uzņēmums nav iekļauts šo noteikumu 4. vai 6.punktā minētajā sarakstā, Pārtikas un veterinārais dienests pēc attiecīgās valsts, tās administratīvi teritoriālās vienības vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma veic inspekciju, ņemot vērā Starptautiskā epizootiskā biroja izstrādātās valsts veterināro dienestu novērtēšanas vadlīnijas un Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitārā un fitosanitārā līguma principus. Pārtikas un veterinārais dienests novērtē:

8.1. valsts normatīvos aktus;

8.2. valsts uzraudzības un kontroles iestādes struktūru un pilnvaras;

8.3. zvejas produktus un akvakultūras produktus, īpašu uzmanību pievēršot epizootiskām dzīvnieku slimībām un vides stāvoklim (piesārņojumam), kas varētu apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību Latvijā;

8.4. kārtību (regularitāti un operativitāti), kādā valsts sniedz informāciju par dzīvnieku slimību diagnosticēšanu, īpaši par Starptautiskā epizootiskā biroja A un B grupas sarakstā noteiktajām slimībām;

8.5. valsts sniegtās garantijas, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi;

8.6. attiecīgā uzņēmuma atbilstību higiēnas prasībām, tā paškontroles sistēmu un ražotās eksporta produkcijas atbilstību Latvijas normatīvajos aktos pārtikai noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.

9. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 8.6.apakšpunktā minēto novērtēšanu, sedz novērtēšanas pieprasītājs.

10. Pārtikas un veterinārais dienests pēc valsts, tās administratīvi teritoriālās vienības vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) novērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par attiecīgās valsts, tās administratīvi teritoriālās vienības vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanu šo noteikumu 4. vai 6.punktā minētajā sarakstā.

11. Ja šo noteikumu 4. vai 6.punktā minētajā sarakstā iekļautās valstis, to administratīvi teritoriālās vienības vai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) neievēro šo noteikumu prasības, zemkopības ministrs pēc Pārtikas un veterinārā dienesta priekšlikuma izskatīšanas ir tiesīgs svītrot no attiecīgā saraksta valsti, tās administratīvi teritoriālo vienību vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību).

12. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 4. un 6.punktā minētos sarakstus publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

III. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas drīkst Latvijā ievest (saņemt) zvejas produktus un akvakultūras produktus

13. Latvijā zvejas produktus un akvakultūras produktus drīkst ievest (saņemt) Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas iekļauts zemkopības ministra apstiprinātajā sarakstā.

14. Pārtikas un veterinārais dienests pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma izvērtē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas aprites prasībām.

15. Pārtikas un veterinārais dienests pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izvērtēšanas iesniedz šo noteikumu 16.punktā minētajā komisijā priekšlikumu par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanu zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēju (saņēmēju) sarakstā, ja tas:

15.1. ir atzīts vai reģistrēts normatīvajos aktos par pārtikas aprites uzraudzību noteiktajā kārtībā;

15.2. ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē;

15.3. ir noslēdzis līgumu ar Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) par zvejas produktu un akvakultūras produktu uzglabāšanu (ja tas nevar nodrošināt zvejas produktu uzglabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par pārtikas produktu uzglabāšanu);

15.4. ievēro normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktās prasības.

16. Pārtikas un veterinārā dienesta priekšlikumus par zvejas vai akvakultūras produktu ievedēju (saņēmēju) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iekļaušanu zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēju (saņēmēju) sarakstā vai svītrošanu no tā izskata zemkopības ministra izveidota komisija.

17. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) — zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedējs (saņēmējs) — izdara grozījumus šo noteikumu 15.3.apakšpunktā minētajā līgumā, tas piecu darbdienu laikā par to informē Pārtikas un veterināro dienestu.

18. Pārtikas un veterinārais dienests zemkopības ministra noteiktajā kārtībā aktualizē zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēju (saņēmēju) sarakstu. Minēto sarakstu pēc tā izskatīšanas šo noteikumu 16.punktā minētajā komisijā apstiprina zemkopības ministrs.

19. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) — zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedējs (saņēmējs) — neievēro normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktās prasības, zemkopības ministrs pēc Pārtikas un veterinārā dienesta vai citu valsts uzraudzības un kontroles institūciju priekšlikuma (kas izskatīts šo noteikumu 16.punktā minētajā komisijā) ir tiesīgs svītrot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) no zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēju (saņēmēju) saraksta.

20. Pārtikas un veterinārais dienests publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šo noteikumu 13.punktā minēto sarakstu.

IV. Prasības zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanai Latvijā

21. Zvejas produktus un akvakultūras produktus Latvijā drīkst ievest, ja:

21.1. tie zvejoti, izkrauti, iepakoti, apstrādāti, marķēti, uzglabāti un transportēti atbilstoši zvejas produktu ražošanai un piedāvāšanai tirgū noteiktajām higiēnas prasībām;

21.2. to sastāvā nav šādu dzimtu indīgo zivju:

21.2.1. četrzobju adatzivs (Tetraodontidae,);

21.2.2. mēnesszivs (Molidae);

21.2.3. ežzivs (Diodontidae);

21.2.4. aspurna adatzivs (Canthigasteridae);

21.3. tie nesatur biotoksīnus vai muskuļu paralīzi izraisošus toksīnus;

21.4. akvakultūras dzīvnieki atbilst normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām prasībām un ar pārtikas apriti saistītajām prasībām;

21.5. tie nav apstrādāti ar jonizējošo vai ultravioleto starojumu;

21.6. tie atbilst normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām un to svaiguma kritēriju pārbaude veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par svaiguma un lieluma kritēriju noteikšanu zvejas produktiem, kas paredzēti piedāvāšanai tirgū.

22. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ir tiesīgs aizliegt ievest zvejas produktus no valstīm vai to administratīvi teritoriālajām vienībām, kas iekļautas šo noteikumu 4.punktā minētajā sarakstā, ja valsts vai tās administratīvi teritoriālā vienība saskaņā ar Starptautiskā epizootiskā biroja izstrādāto Starptautisko dzīvnieku veselības kodeksu ir uzskatāma par infekcijas slimību skartu vai ir atklājies kāds cits iemesls, kura dēļ ir apdraudēta cilvēku un dzīvnieku veselība un pastāv risks ievest ar attiecīgo slimību inficētus zvejas produktus vai akvakultūras produktus.

23. Ja krava izvesta no eksportētājvalsts vai tās administratīvi teritoriālās vienības pirms valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojuma par zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanas aizliegumu, Pārtikas un veterinārais dienests, izvērtējot risku, var atļaut ievest šo kravu Latvijā.

24. Pārtikas un veterinārais dienests novērtē riska faktoru, pamatojoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitāro un fitosanitāro līgumu, Starptautiskā epizootiskā biroja rekomendācijām, kā arī Latvijas normatīvajiem aktiem veterinārmedicīnas jomā.

25. Izdevumus, kas saistīti ar kravas pārvietošanu atpakaļ uz eksportētājvalsti šajos noteikumos minēto aizliegumu dēļ, sedz kravas ievedējs.

V. Zvejas produktu un akvakultūras produktu veterinārā kontrole

26. Kravas ievedējs 24 stundas pirms zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanas paziņo Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas (turpmāk — Sanitārā robežinspekcija) kontroles punktam par kravas nogādāšanas vietu, robežas šķērsošanas paredzamo datumu un laiku. Sanitārā robežinspekcija informē kravas ievedēju par ievešanas kārtību.

27. Valsts robežas kontroles punktos, brīvajās muitas zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās valsts sanitārais robežinspektors — veterinārārsts — veic kravas veterināro pārbaudi normatīvajos aktos par veterinārās kontroles veikšanu uz valsts robežas, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās noteiktajā kārtībā.

28. Pārtikai paredzēto zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanai nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts (oriģināls). Sertifikātu izsniedz kompetenta eksportētājvalsts institūcija. Veterinārais (veselības) sertifikāts (oriģināls) pēc robežas šķērsošanas paliek kontroles punktā.

29. Veterinārais (veselības) sertifikāts apliecina, ka zvejas produkti un akvakultūras produkti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām un obligātajām nekaitīguma prasībām. Veterinārais (veselības) sertifikāts ir derīgs, ja tas:

29.1. aizpildīts latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā;

29.2. kravas transportēšanas laikā ir pie kravas ievedēja (kopija) un kopā ar kravu tiek nodots tās saņēmējam;

29.3. noformēts uz vienas vai vairākām lapām. Ja sertifikāts noformēts uz vairākām lapām, tās sastiprina tā, lai nebūtu iespējams atdalīt lapas, nebojājot sastiprinājumu;

29.4. izsniegts kravas nosūtīšanas dienā;

29.5. noformēts katrai kravai un izsniegts katram kravas ievedējam;

29.6. ir eksportētājvalsts kompetentas institūcijas pilnvarota inspektora parakstīts un apzīmogots. Ja sertifikātā ir labojumi vai svītrojumi, tiem jābūt apstiprinātiem ar parakstu un zīmogu.

30. Pārtikas un veterinārais dienests, izvērtējot iespējamo risku patērētāja veselībai vai strīda gadījumā, nosaka papildu parazitoloģiskos, mikrobioloģiskos, toksikoloģiskos vai ķīmiskos izmeklējumus zvejas produktiem un akvakultūras produktiem, lai pārliecinātos par attiecīgo produktu atbilstību obligātajām nekaitīguma, higiēnas un svaiguma prasībām.

31. Izdevumus, kas saistīti ar papildu laboratoriskajiem izmeklējumiem, sedz kravas ievedējs.

32. Ja konstatē neatbilstību normatīvajos aktos par pārtikas apriti noteiktajām prasībām, valsts sanitārais robežinspektors — veterinārārsts — vai pārtikas inspektors ir tiesīgs aizliegt zvejas produktu un akvakultūras produktu ievešanu un:

32.1. aizturēt kravu iznīcināšanai, kā arī uzraudzīt to līdz brīdim, kad tās uzraudzību pārņem Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība, ja pastāv draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai vai videi. Šādā gadījumā nekavējoties informē pārējos robežkontroles punktus par iegūtajiem datiem un produktu izcelsmi;

32.2. nosūtīt kravu atpakaļ uz eksportētājvalsti, ja tā nav bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai vai videi;

32.3. novērtējot risku, pēc zvejas produktu un akvakultūras produktu ievedēja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma lemt par kravas pārstrādi, iznīcināšanu, izmantošanu citiem mērķiem (nevis patēriņam cilvēku uzturā) vai nosūtīšanu atpakaļ saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta norādījumiem. Kravu iznīcina ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņotā vietā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par izplatīšanai nederīgas pārtikas iznīcināšanas kārtību. Iznīcināšanas procedūru nosaka Pārtikas un veterinārais dienests.

33. Izdevumus, kas saistīti ar kravas izņemšanu no apgrozības, iznīcināšanu, piespiedu pārstrādi, nogādāšanu pārstrādes vai iznīcināšanas vietā un kravas nosūtīšanu atpakaļ uz eksportētājvalsti, sedz kravas ievedējs.

34. Vedot identificējamus un Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām atbilstošus zvejas produktus un akvakultūras produktus tranzītā vai pārtrauktā tranzītā, tos drīkst pārkraut vai veikt ar tiem citas darbības, iepriekš par to paziņojot Sanitārajai robežinspekcijai, un tikai Sanitārās robežinspekcijas inspektoru uzraudzībā.

35. Zvejas produktu un akvakultūras produktu izvešanai no Latvijas ir nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts veterinārais (veselības) sertifikāts. Veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots inspektors.

36. Ja zvejas produktus Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī ir nozvejojuši citu valstu zvejas kuģi, kuriem ir reģistrācijas numurs un kuri atrodas savas valsts kompetentas iestādes uzraudzībā, bet kravu izkrauj Latvijas ostās un tai nav veterinārā (veselības) sertifikāta, Pārtikas un veterinārais dienests izkrauto zvejas produktu kontroli veic tāpat kā Latvijas kuģiem.

VI. Noslēguma jautājumi

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 7.oktobra noteikumus Nr.553 “Prasības zvejas produktu, pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku un to produktu ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 141.nr.).

38. Noteikumu 4., 6. un 13.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.decembri.

39. Noteikumu II un III nodaļa zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/493/EEC un 97/78/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 638Pieņemts: 11.11.2003.Stājas spēkā: 15.11.2003.Zaudē spēku: 22.04.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 161, 14.11.2003.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
81067
15.11.2003
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva