LĪGUMS STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, DĀNIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, ZVIEDRIJAS KARALISTI, LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI (EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM) UN ČEHIJAS REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, UNGĀRIJAS REPUBLIKU, MALTAS REPUBLIKU, POLIJAS REPUBLIKU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU PAR ČEHIJAS REPUBLIKAS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS, KIPRAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS, LIETUVAS REPUBLIKAS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS, MALTAS REPUBLIKAS, POLIJAS REPUBLIKAS, SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS UN SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI

 

Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir  Eiropas Savienības pamatā

PIRMĀ DAĻA

PRINCIPI

1. pants

Šajā Aktā:

- termins "pamatlīgumi" nozīmē:

a) Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ("EK līgumu") un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu ("Euratom līgumu"), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms šīs pievienošanās,

b) Līgumu par Eiropas Savienību ("ES līgumu"), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms šīs pievienošanās;

- termins "pašreizējās dalībvalstis" nozīmē Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti;

- termins "Savienība" nozīmē Eiropas Savienību, kas izveidota ar ES līgumu;

- termins "Kopiena" nozīmē attiecīgi vienu vai abas Kopienas, kas minētas pirmajā ievilkumā;

- termins "jaunās dalībvalstis" nozīmē Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku;

- termins "iestādes" nozīmē iestādes, kas izveidotas ar pamatlīgumiem.

 

2. pants

Pamatlīgumi un akti, ko iestādes un Eiropas Centrālā banka pieņēmusi pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem.

 

3. pants

1. Šengenas acquis noteikumi, kas integrēti Eiropas Savienības sistēmā ar protokolu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (turpmāk "Šengenas protokols"), kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti šā Akta I pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki akti, kas var tikt pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās no pievienošanās dienas.

2. Tie Šengenas acquis noteikumi, kas integrēti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši jaunajām dalībvalstīm, katrā konkrētajā jaunajā dalībvalstī ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka attiecīgajā jaunajā dalībvalstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, un iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

Padome lēmumu pieņem ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un tās dalībvalsts valdību, attiecībā uz kuru minētos noteikumus jāsāk piemērot. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saistošiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to.

3. Nolīgumi, ko Padome noslēgusi atbilstīgi Šengenas protokola 6. pantam, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm.

4. Attiecībā uz šādām konvencijām vai citiem dokumentiem tieslietu un iekšlietu jomā, kas nav nošķirami no ES līguma mērķu sasniegšanas, jaunās dalībvalstis apņemas:

- pievienoties tiem dokumentiem, kas līdz pievienošanās dienai ir atvērti parakstīšanai pašreizējām dalībvalstīm, kā arī tiem dokumentiem, ko Padome izstrādājusi atbilstīgi ES līguma VI sadaļai un ieteikusi pieņemt dalībvalstīm;

- ieviest administratīvus un citādus pasākumus, kādus līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, lai veicinātu praktisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām, kas darbojas tieslietu un iekšlietu jomā.

 

4. pants

Katra jaunā dalībvalsts no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalsts, uz ko attiecas izņēmums, kā tā definēta EK līguma 122. pantā.

 

5. pants

1. Ar šo Aktu jaunās dalībvalstis pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē. Tās apņemas no pievienošanās dienas pievienoties arī visiem pārējiem nolīgumiem, ko pašreizējās dalībvalstis noslēgušas attiecībā uz Savienības darbību vai saistībā ar to.

2. Jaunās dalībvalstis apņemas pievienoties EK līguma 293. pantā paredzētajām konvencijām un konvencijām, kas nav nošķiramas no EK līguma mērķu sasniegšanas, kā arī protokoliem par Tiesas interpretāciju attiecībā uz šīm konvencijām, kurus parakstījušas pašreizējās dalībvalstis, un šajā sakarā jaunās dalībvalstis apņemas sākt sarunas ar pašreizējām dalībvalstīm, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus.

3. Attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attiecībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Kopienu vai Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, jauno dalībvalstu statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalībvalstīm; tās atbilstīgi ievēros principus un pamatnostādnes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu.

 

6. pants

1. Nolīgumi vai konvencijas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemērojusi Kopiena vai kas noslēgtas vai provizoriski piemērotas saskaņā ar ES līguma 24. vai 38. pantu, ir saistošas jaunajām dalībvalstīm atbilstīgi pamatlīgumos vai šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Jaunās dalībvalstis apņemas atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties nolīgumiem vai konvencijām, ko noslēgušas vai provizoriski piemērojušas pašreizējās dalībvalstis un Kopiena, rīkojoties kopīgi, kā arī pašreizējo dalībvalstu noslēgtajiem nolīgumiem, kas saistīti ar šādiem nolīgumiem vai konvencijām.

Par jauno dalībvalstu pievienošanos turpmāk 6. punktā minētajiem nolīgumiem vai konvencijām, kā arī nolīgumiem ar Baltkrieviju, Ķīnu, Čīli, Mercosur valstīm un Šveici, ko kopīgi noslēgušas vai parakstījušas Kopiena un tās dalībvalstis, vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem vai konvencijām un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Šī procedūra neskar Kopienas kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm attiecībā uz šādu nolīgumu slēgšanu nākotnē vai citiem grozījumiem, kas nav saistīti ar pievienošanos. Komisija dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz norādījumiem par šādām sarunām, ko vienprātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija iesniedz Padomei.

3. Pievienojoties 2. punktā minētajiem nolīgumiem un konvencijām, jaunās dalībvalstis iegūst tādas pašas no šiem nolīgumiem un konvencijām izrietošās tiesības un pienākumus kā pašreizējām dalībvalstīm.

4. Ar šo Aktu jaunās dalībvalstis pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītajam Partnerattiecību nolīgumam 1, kas noslēgts starp Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses.

5. Jaunās dalībvalstis apņemas atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu 2, kā noteikts minētā līguma 128. pantā.

6. No pievienošanās dienas un līdz 2. punktā minēto nepieciešamo protokolu noslēgšanai jaunās dalībvalstis piemēros nolīgumus, ko pašreizējās dalībvalstis kopā ar Kopienu noslēgušas ar Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Bulgāriju, Horvātiju, Ēģipti, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Kazahstānu, Kirgīziju, Libānu, Meksiku, Moldovu, Maroku, Rumāniju, Krievijas Federāciju, Sanmarīno, Dienvidāfriku, Dienvidkoreju, Sīriju, Tunisiju, Turciju, Turkmenistānu, Ukrainu un Uzbekiju, kā arī citus nolīgumus, ko pirms pievienošanās kopīgi noslēgušas pašreizējās dalībvalstis un Kopiena.

Jebkādus šo nolīgumu pielāgojumus paredz protokolos, ko ar līgumslēdzējām valstīm noslēdz atbilstīgi šā panta 2. punkta otrajai daļai. Ja protokoli netiek noslēgti līdz pievienošanās dienai, Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetencei veic vajadzīgos pasākumus, lai rastu šīs situācijas risinājumu pēc pievienošanās.

7. No pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās attiecībā uz tekstilmateriāliem, ko Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm.

Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu ražojumu ievešanu, koriģē, lai ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai. Šajā sakarā Kopiena ir tiesīga pirms pievienošanās dienas apspriest ar attiecīgajām trešām valstīm iepriekš minēto divpusējo nolīgumu vai vienošanos grozījumus.

Ja divpusējo nolīgumu vai vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Kopiena veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilmateriālu un apģērbu ražojumu ievešanu no trešām valstīm, lai tādējādi ņemtu vērā jauno dalībvalstu pievienošanos Kopienai.

8. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Kopiena piemēro attiecībā uz tērauda un tērauda ražojumu ievešanu, pielāgo, pamatojoties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauda ražojumi pēdējos gados ievesti jaunajās dalībvalstīs.

Šajā sakarā Kopiena pirms pievienošanās dienas apspriež ar attiecīgajām trešām valstīm grozījumus, kādi jāveic divpusējos nolīgumos vai vienošanās, ko Kopiena un trešās valstis noslēgušas par tērauda produktiem.

Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā panta pirmo daļu.

9. Visus zvejniecības nolīgumus, ko jaunās dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, no pievienošanās dienas pārvalda Kopiena.

Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, jauno dalībvalstu tiesības un pienākumi, kas paredzēti šajos nolīgumos, nemainās.

Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbība varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.

10. No pievienošanās dienas jaunās dalībvalstis pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumā.

Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp vienu vai vairākām jaunajām dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar pienākumiem, kas izriet no šā Akta, jaunās dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja kādai no jaunajām dalībvalstīm rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas pirms pievienošanās noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad šī valsts atbilstīgi attiecīgā nolīguma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.

11. Ar šā akta stāšanos spēkā un atbilstīgi tajā paredzētajiem noteikumiem jaunās dalībvalstis pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot iepriekš 2. punktā un 4. līdz 6. punktā minētos nolīgumus vai konvencijas.

12. Jaunās dalībvalstis vajadzības gadījumā īsteno atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī Kopiena vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienākumiem, ko rada pievienošanās Savienībai.

Jo īpaši tās - no pievienošanās dienas vai agrākās iespējamās dienas pēc pievienošanās dienas - pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejniecības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Kopiena, izņemot gadījumus, kad šo valstu dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.

 

7. pants

Ja vien šis Akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar apturēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīšanai.

 

8. pants

Akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā Aktā paredzētie pārejas noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu, proti, minēto aktu grozīšanai paredzētas procedūras paliek spēkā.

 

9. pants

Šā Akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir tādu aktu atcelšana vai grozīšana, ko pieņēmušas iestādes un kas nav pārejas posma pasākumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā noteikumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi.

 

10. pants

Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā Aktā paredzētās atkāpes.

 

OTRĀ DAĻA

LĪGUMU PIELĀGOJUMI

I sadaļa

ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI

1. nodaļa

Eiropas Parlaments

11. pants

No 2004.-2009. gada termiņa sākuma EK līguma 190. panta 2. punkta pirmo daļu un Euratom līguma 108. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Dalībvalstīs ievēlēto pārstāvju skaits ir šāds:

Beļģija	24
Čehijas Republika	24
Dānija	14
Vācija	99
Igaunija	6
Grieķija	24
Spānija	54
Francija	78
Īrija	13
Itālija	78
Kipra	6
Latvija	9
Lietuva	13
Luksemburga	6
Ungārija	24
Malta	5
Nīderlande	27
Austrija	18
Polija	54
Portugāle	24
Slovēnija	7
Slovākija	14
Somija	14
Zviedrija	19
Apvienotā Karaliste	78"

 

2. nodaļa

Padome

12. pants

1. No 2004. gada 1. novembra:

a) EK līguma 205. pantā un Euratom līguma 118. pantā

i) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Kad Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis vērtē šādi:

Beļģija	12
Čehijas Republika	12
Dānija	7
Vācija	29
Igaunija	4
Grieķija	12
Spānija	27
Francija	29
Īrija	7
Itālija	29
Kipra	4
Latvija	4
Lietuva	7
Luksemburga	4
Ungārija	12
Malta	3
Nīderlande	13
Austrija	10
Polija	27
Portugāle	12
Slovēnija	4
Slovākija	7
Somija	7
Zviedrija	10
Apvienotā Karaliste	29

 

Gadījumos, kad Padomes lēmumus saskaņā ar šo Līgumu jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot locekļu vairākumam.

Pārējos gadījumos Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu.";

ii) pievieno šādu punktu:

"4. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem.";

b) ES līguma 23. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Padomes locekļu balsis sadala saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu. Lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem."

c) ES līguma 34. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Gadījumos, kad Padomei lēmumi jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis sadala saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu, un Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 232 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu. Ja Padomei lēmums jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tad jebkurš Padomes loceklis var lūgt pārbaudīt, vai dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, pārstāv vismaz 62 % no Savienības kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tiek konstatēts, ka minētais kritērijs nav ievērots, tad attiecīgo lēmumu nepieņem."

2. ES līgumam un EK līgumam pievienotā Protokola par Eiropas Savienības paplašināšanos 3. panta 1. punktu atceļ.

3. Ja Eiropas Savienībai pievienojas mazāk nekā desmit jaunas dalībvalstis, kvalificētajam balsu vairākumam vajadzīgo balsu skaitu nosaka ar Padomes lēmumu, izmantojot strikti lineāru aritmētisko interpolāciju starp 71 % Padomes 300 balsīm un 72,27 % līmeni 25 dalībvalstīm, noapaļojot uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam balsu skaitam.

 

3. nodaļa

Tiesa

13. pants

1. ES līgumam, EK līgumam un Euratom līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, pārmaiņus nomaina trīspadsmit un divpadsmit tiesnešus.".

2. ES līgumam, EK līgumam un Euratom līgumam pievienotā Protokola par Tiesas statūtiem 48. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"48. pants

Pirmās instances tiesā ir divdesmit pieci tiesneši.".

 

4. nodaļa

Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

14. pants

EK līguma 258. panta un Euratom līguma 166. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Komitejas locekļu skaits ir šāds:

Beļģija	12
Čehijas Republika	12
Dānija	9
Vācija	24
Igaunija	7
Grieķija	12
Spānija	21
Francija	24
Īrija	9
Itālija	24
Kipra	6
Latvija	7
Lietuva	9
Luksemburga	6
Ungārija	12
Malta	5
Nīderlande	12
Austrija	12
Polija	21
Portugāle	12
Slovēnija	7
Slovākija	9
Somija	9
Zviedrija	12
Apvienotā Karaliste	24"

 

5. nodaļa

Reģionu komiteja

15. pants

EK līguma 263. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Komitejas locekļu skaits ir šāds:

Beļģija	12
Čehijas Republika	12
Dānija	9
Vācija	24
Igaunija	7
Grieķija	12
Spānija	21
Francija	24
Īrija	9
Itālija	24
Kipra	6
Latvija	7
Lietuva	9
Luksemburga	6
Ungārija	12
Malta	5
Nīderlande	12
Austrija	12
Polija	21
Portugāle	12
Slovēnija	7
Slovākija	9
Somija	9
Zviedrija	12
Apvienotā Karaliste	24"

 

6. nodaļa

Zinātnes un tehnikas komiteja

16. pants

Euratom līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"2. Komitejā ir trīsdesmit deviņi locekļi, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.".

 

7. nodaļa

Eiropas Centrālā banka

17. pants

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 18 par Eiropas centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 49. pantam pievieno šādu punktu:

"49.3. Pēc tam, kad viena valsts vai vairākas valstis kļūst par dalībvalstīm un attiecīgo valstu centrālās bankas kļūst par daļu no ECBS, automātiski tiek palielināts ECB parakstītais kapitāls un limits ārvalstu rezerves aktīviem, ko var pārskaitīt uz ECB. Palielinājumu nosaka atbilstīgi procentuālajām daļām palielinātajā kapitālā, tajā laikā noteiktos attiecīgos apjomus reizinot ar koeficientu, kas ir attiecība starp to valstu centrālo banku procentuālo daļu, kuras pievienojas, un to valstu centrālo banku procentuālo daļu, kuras jau ir ECBS locekles. Katras valsts centrālās bankas procentuālo daļu kapitālā aprēķina atbilstīgi 29.1. pantam un saskaņā ar 29.2. pantu. References laikposmi, ko izmanto statistikas datiem, ir tādi paši kā laikposmi, ko izmanto procentuālo daļu pēdējam piecgadu pielāgojumam atbilstīgi 29.3. pantam."

 

II sadaļa

CITI PIELĀGOJUMI

18. PANTS

EK līguma 57. panta 1. punktu papildina ar šādu tekstu:

"Attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv atbilstīgi Igaunijas un Ungārijas tiesību aktiem, šis datums ir 1999. gada 31. decembris".

 

19. pants

EK līguma 299. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Šis Līgums attiecas uz Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti."

 

TREŠĀ DAĻA

PASTĀVĪGIE NOTEIKUMI

I sadaļa

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIELĀGOJUMI

20. pants

Šā Akta II pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā.

 

21. pants

Šā Akta III pielikumā uzskaitīto aktu pielāgojumus, kas kļuvuši vajadzīgi pievienošanās sakarā, izstrādā atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm un saskaņā ar procedūru un nosacījumiem, kas paredzēti 57. pantā.

 

II sadaļa

CITI NOTEIKUMI

22. pants

Pasākumus, kas uzskaitīti IV pielikumā, piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā.

 

23. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var pielāgot šajā Aktā paredzētos noteikumus par kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu nepieciešami sakarā ar Kopienas noteikumu izmaiņām. Šādus pielāgojumus var veikt pirms pievienošanās dienas.

 

CETURTĀ DAĻA

PAGAIDU NOTEIKUMI

I sadaļa

PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

24. pants

Šā Akta V, VI, VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII un XIV pielikumā uzskaitītos pasākumus jaunajās dalībvalstīs piemēro atbilstīgi minētajos pielikumos paredzētajiem nosacījumiem.

 

25. pants

1. Atkāpjoties no EK līguma 189. panta otrās daļas un Euratom līguma 107. panta otrās daļas, kā arī ņemot vērā EK līguma 190. panta 2. punktu un Euratom līguma 108. panta 2. punktu, laikposmā no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2004.-2009. gada pilnvaru termiņa sākumam jaunajām dalībvalstīm Eiropas Parlamentā ir šāds vietu skaits:

Čehijas Republika	24
Igaunija	6
Kipra	6
Latvija	9
Lietuva	13
Ungārija	24
Malta	5
Polija	54
Slovēnija	7
Slovākija	14

2. Atkāpjoties no EK līguma 190. panta 1. punkta un Euratom līguma 108. panta 2. punkta, jauno dalībvalstu tautu pārstāvjus Eiropas Parlamentā laikposmam no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2004.-2009. gada pilnvaru termiņa sākumam ieceļ attiecīgo valstu parlamenti no saviem locekļiem un atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta katrā no šīm valstīm.

 

26. pants

1. Laikposmā līdz 2004. gada 31. oktobrim piemēro šādus noteikumus:

a) attiecībā uz EK līguma 205. panta 2. punktu un Euratom līguma 118. panta 2. punktu:

Kad Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, dalībvalstu balsis vērtē šādi:

Beļģija	5
Čehijas Republika	5
Dānija	3
Vācija	10
Igaunija	3
Grieķija	5
Spānija	8
Francija	10
Īrija	3
Itālija	10
Kipra	2
Latvija	3
Lietuva	3
Luksemburga	2
Ungārija	5
Malta	2
Nīderlande	5
Austrija	4
Polija	8
Portugāle	5
Slovēnija	3
Slovākija	3
Somija	3
Zviedrija	4
Apvienotā Karaliste	10

 

b) attiecībā uz EK līguma 205. panta 2. punkta un Euratom līguma 118. panta 2. punkta otro un trešo daļu:

Lai Padome pieņemtu aktus, vajag vismaz:

- 88 balsis "par", ja šis Līgums paredz pieņemt aktu pēc Komisijas priekšlikuma,

- 88 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu - pārējos gadījumos.

c) attiecībā uz ES līguma 23. panta 2. punkta trešās daļas otro teikumu:

Lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 88 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu.

d) attiecībā uz ES līguma 34. panta 3. punktu:

Gadījumos, kad Padomei lēmumi jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsis sadala saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 205. panta 2. punktu, un Padomes lēmumu pieņemšanai vajadzīgas vismaz 88 balsis "par", balsojot vismaz divām trešdaļām locekļu.

2. Ja Eiropas Savienībai pievienojas mazāk nekā desmit jaunas dalībvalstis, kvalificētajam balsu vairākumam vajadzīgo balsu skaitu laikposmam līdz 2004. gada 31. oktobrim nosaka ar Padomes lēmumu, lai šis balsu skaits būtu iespējami tuvāks 71,26 % no balsu kopskaita.

 

27. pants

1. Ieņēmumi, kas norādīti kā "Kopējā muitas tarifa nodokļi un citas nodevas" un kas minēti Padomes Lēmuma 2000/597/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu 3 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai citā atbilstīgā normā kādā lēmumā, ar ko aizstāj minēto lēmumu, ietver muitas nodokļus, ko aprēķina atbilstīgi likmēm, kuras izriet no Kopējā muitas tarifa vai kādas citas ar tiem saistītas vienošanās, ko Kopienā piemēro tirdzniecībai starp jaunajām dalībvalstīm un trešām valstīm.

2. Saskaņotā PVN aprēķina bāze un NKI (nacionālais kopienākums), kas minēts Padomes Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 2. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, jaunajām dalībvalstīm 2004. gadā ir divas trešdaļas no gada bāzes. Katrai jaunajai dalībvalstij NKI bāze, ko ņem vērā, aprēķinot Apvienotajai Karalistei piešķirto finansējumu budžeta līdzsvarošanai, kas minēts Padomes Lēmuma 2000/597/EK 5. panta 1. punktā, arī ir divas trešdaļas no gada bāzes.

3. Lai atbilstīgi Padomes Lēmuma 2000/597/EK, Euratom 2. panta 4. punkta b) apakšpunktam noteiktu nemainīgo likmi 2004. gadam, attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm PVN bāzes maksimuma ierobežojumu aprēķina, pamatojoties uz šo valstu PVN bāzes maksimuma ierobežojuma divām trešdaļām un NKI divām trešdaļām.

 

28. pants

1. Lai ņemtu vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos, Eiropas Kopienu vispārējo budžetu 2004. finanšu gadam pielāgo, pieņemot budžeta grozījumus, kas stājas spēkā 2004. gada 1. maijā.

2. Divpadsmit mēneša divpadsmitās daļas PVN un NKI resursos, kas jaunajām dalībvalstīm jāmaksā atbilstīgi šiem budžeta grozījumiem, kā arī korekcijas ar atpakaļejošu spēku, kuras attiecas uz mēneša divpadsmitajām daļām laikposmam no 2004. gada janvāra līdz aprīlim un kuras attiecas tikai uz pašreizējām dalībvalstīm, pārveido par astotdaļām, ko izmanto laikposmā no 2004. gada maija līdz decembrim. Korekcijas ar atpakaļejošu spēku, kuras izriet no jebkādiem turpmākiem budžeta grozījumiem, ko pieņem 2004. gadā, tāpat pārveido vienādās daļās, ko izmanto gada atlikušajā daļā.

 

29. pants

Katra mēneša pirmajā darba dienā Kopiena no turpmāk norādītajām budžeta pagaidu kompensācijas summām izmaksā Čehijas Republikai, Kiprai, Maltai un Slovēnijai, kā izdevumus no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, 2004. gadā no pievienošanās dienas - vienu astotdaļu, 2005. un 2006. gadā - vienu divpadsmito daļu:

	2004.	2005.	2006.
	(miljonos EUR - 1999. gada cenās)
Čehijas Republika	125,4	178,0	85,1
Kipra	68,9	119,2	112,3
Malta	37,8	65,6	62,9
Slovēnija	29,5	66,4	35,5

 

30. pants

Katra mēneša pirmajā darba dienā Kopiena no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izdevumu daļas izmaksā Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai no pievienošanās dienas 2004. gadā - vienu astotdaļu, 2005. un 2006. gadā - vienu divpadsmito daļu no attiecīgajai valstij turpmāk norādītās īpašā vienreizējā maksājuma summas:

	2004.	2005.	2006.
	(miljonos EUR - 1999. gada cenās)
Čehijas Republika	174,7	91,55	91,55
Igaunija	15,8	2,9	2,9
Kipra	27,7	5,05	5,05
Latvija	19,5	3,4	3,4
Lietuva	34,8	6,3	6,3
Ungārija	155,3	27,95	27,95
Malta	12,2	27,15	27,15
Polija	442,8	550,0	450,0
Slovēnija	65,4	17,85	17,85
Slovākija	63,2	11,35	11,35

 

Polijai paredzēto 1 miljardu EUR un Čehijas Republikai paredzētos 100 miljonus EUR, kas iekļauti īpašā vienreizējā maksājuma summā, ņem vērā jebkuros aprēķinos saistībā ar struktūrfondu līdzekļu sadali 2004.-2006. gadā.

 

31. pants

1. Turpmāk uzskaitītās jaunās dalībvalstis iemaksā norādītās summas Ogļu un tērauda izpētes fondā, kas minēts Dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada 27. februāris) par EOTK Līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu 4:

	(miljoni EUR, pašreizējās cenas)
Čehijas Republika	39,88
Igaunija	2,5
Latvija	2,69
Ungārija	9,93
Polija	92,46
Slovēnija	2,36
Slovākija	20,11

 

2. Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2006. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam katra gada pirmā mēneša pirmajā darba dienā:

2006.: 15 %

2007.: 20 %

2008.: 30 %

2009.: 35 %.

 

32. pants

1. Ja vien šis Līgums neparedz citādi, pēc 2003. gada 31. decembra attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm neuzņemas nekādas finansiālas saistības, kas attiecas uz Phare programmu 5, Phare Pārrobežu sadarbības programmu 6, Kiprai un Maltai paredzētajiem pirmspievienošanās līdzekļiem 7, ISPA programmu 8 un SAPARD programmu 9. Attiecībā uz izdevumiem, kas paredzēti 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā 10 definētā finanšu plāna pirmajās trīs pozīcijās, no 2004. gada 1. janvāra uz jaunajām dalībvalstīm attiecas tāds pats režīms kā uz pašreizējām dalībvalstīm, ņemot vērā īpašās norādes un izņēmumus, kas izklāstīti turpmāk vai citādi paredzēti šajā Līgumā. Papildu apropriāciju maksimums finanšu plāna 1., 2., 3. un 5. pozīcijā saistībā ar paplašināšanos ir noteikts XV pielikumā. Finanšu saistības no 2004. gada budžeta attiecīgajai programmai vai aģentūrai tomēr nevar uzņemties, pirms attiecīgā jaunā dalībvalsts nav pievienojusies.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz tādiem izdevumiem no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļas, kurus veic atbilstīgi 2. panta 1. un 2. punktam un 3. panta 3. punktam Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu 11, un tos tikai pēc pievienošanās dienas uzskata par kompensējamiem, kā paredzēts šā Akta 2. pantā.

Šā panta 1. punkts tomēr attiecas uz izdevumiem lauku attīstībai, kurus veic no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas, kā noteikts 47.a pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/99 (1999. gada 17. maijs), ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un atceļ dažas regulas 12, ņemot vērā nosacījumus, kas izklāstīti minētās regulas grozījumos šā Akta II pielikumā.

3. Ņemot vērā šā panta 1. punkta pēdējo teikumu, jaunās dalībvalstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās Kopienas programmās un aģentūrās atbilstīgi tādiem pašiem noteikumiem kā pašreizējās dalībvalstis, saņemot finansējumu no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta. Noteikumus, kas paredzēti Asociācijas padomju lēmumos, kā arī Eiropas Kopienu un jauno dalībvalstu savstarpējos nolīgumos un saprašanās memorandos, un kas attiecas uz šo valstu dalību Kopienas programmās un aģentūrās, no 2004. gada 1. janvāra aizstāj noteikumi, kas reglamentē attiecīgās programmas un aģentūras.

4. Ja kāda no Pievienošanās līguma 1. panta 1. punktā minētajām valstīm nepievienojas Kopienai 2004. gadā, tad visus pieteikumus, ko par izdevumiem no 2004. gada finanšu plāna pirmajām trim pozīcijām iesniegusi attiecīgā valsts vai kas iesniegti attiecībā uz šo valsti, uzskata par spēkā neesošiem. Šādā gadījumā 2004. gadā attiecīgajai valstij turpina piemērot atbilstīgo Asociācijas padomes lēmumu, nolīgumu vai saprašanās memorandu.

5. Ja ir vajadzīgi kādi pasākumi, lai sekmētu pāreju no pirmspievienošanās režīma uz režīmu, kas izriet no šā panta piemērošanas, Komisija paredz vajadzīgos pasākumus.

 

33. pants

1. Konkursus, līgumu slēgšanu, īstenošanu un maksājumus sakarā ar pirmspievienošanās palīdzību, ko sniedz no Phare programmas 13, Phare CBC programmas 14, kā arī no Kiprai un Maltai paredzētajiem pirmspievienošanās līdzekļiem 15, no pievienošanās dienas pārvalda īstenošanas aģentūras jaunajās dalībvalstīs.

Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisijas iepriekšēju kontroli attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu neveic, ja pastāv pozitīvi novērtēta Paplašināta decentralizētā īstenošanas sistēma (EDIS) atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti pielikumā, kurš pievienots Padomes Regulai (EK) Nr. 1266/1999 (1999. gada 21. jūnijs) par atbalsta koordināciju kandidātvalstīm sakarā ar pirmspievienošanās stratēģiju un par Regulas (EEK) Nr. 3906/89 grozījumiem 16.

Ja šādu Komisijas lēmumu par atteikšanos no iepriekšējas kontroles nepieņem līdz pievienošanās dienai, tad jebkādus līgumus, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz attiecīgā Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, uzskata par tādiem līgumiem, attiecībā uz kuriem nav pieejama pirmspievienošanās palīdzība.

Ja Komisijas lēmums neveikt iepriekšēju kontroli netiek pieņemts līdz pievienošanās dienai tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar jaunās dalībvalsts iestādēm, Komisija tomēr var, izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos, akceptēt tādu līgumu atbilstību pirmspievienošanās palīdzībai, kuri noslēgti laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, kā arī akceptēt pievienošanās palīdzības īstenošanu noteiktā laikposmā, vienlaikus veicot Komisijas iepriekšēju kontroli attiecībā uz konkursiem un līgumu slēgšanu.

2. Kopējās budžeta saistības, kas attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem pirmspievienošanās finanšu instrumentiem radušās pirms pievienošanās, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi un regulas par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu slēgšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. Neskarot iepriekš izklāstīto, valsts iepirkuma procedūras, ko uzsāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar Kopienas attiecīgajām direktīvām.

3. Pēdējās darbības attiecībā uz programmām pirmspievienošanās atbalsta īstenošanai, kas minēta 1. punktā, veic pēdējā pilnajā kalendārajā gadā pirms pievienošanās. Līgumi par šajās programmās paredzētajām darbībām jānoslēdz nākamajos divos gados, un maksājumi jāveic atbilstīgi Finansēšanas memorandam 17, parasti līdz trešā gada beigām pēc saistību rašanās. Līgumu slēgšanai paredzēto laiku nepagarina. Izņēmuma kārtā un attiecīgi pamatotos gadījumos var piešķirt ierobežotu termiņa pagarinājumu attiecībā uz maksājumu veikšanu.

4. Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pirmspievienošanās finanšu instrumentu, kā arī ISPA programmas 18 paredzēto pakāpenisko pārtraukšanu un sekmīgu pāreju no noteikumiem, ko piemēro pirms pievienošanās, uz noteikumiem, ko piemēro pēc pievienošanās, Komisija var veikt jebkādus atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka vismaz piecpadsmit mēnešus pēc pievienošanās jaunajās dalībvalstīs ir vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos jaunajās dalībvalstīs un kam jāpaliek darbā šajās valstīs pēc pievienošanās dienas, izņēmuma kārtā attiecina tos pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās Komisija piemēroja saskaņā ar X pielikumu, kas pievienots Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai, kā paredzēts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 19. Administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus pārējo darbinieku algām, kuri vajadzīgi pirmspievienošanās palīdzības pārvaldībai, 2004. gadā un līdz 2005. gada jūlija beigām sedz no attiecīgo pirmspievienošanās budžetu pozīcijām "darbības atbalsta izdevumi" (budžeta bijusī B daļa) vai no līdzvērtīgām pozīcijām, kas attiecas uz 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem un ISPA programmu.

5. Ja projektus, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1268/1999, vairs nevar finansēt no attiecīgā instrumenta, tos var iekļaut lauku attīstības programmu sistēmā un finansēt no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda. Ja šajā sakarā ir vajadzīgi īpaši pārejas posma pasākumi, tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 50. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem 20.

 

34. pants

1. Laikposmā starp pievienošanās dienu un 2006. gada beigām Savienība nodrošina pagaidu finansiālo palīdzību, turpmāk "pārejas līdzekļus", jaunajām dalībvalstīm, lai attīstītu un stiprinātu to administratīvās spējas attiecībā uz Kopienas tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz speciālistu labākās pieredzes apmaiņu.

2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju dažās jomās, jo īpaši šādās jomās:

- tieslietu un iekšlietu jomā (tiesu iestāžu sistēmas stiprināšana, ārējo robežu kontrole, korupcijas novēršanas stratēģija, tiesību aktu piemērošanas spējas stiprināšana),

- finanšu kontrole,

- Kopienu finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošana,

- iekšējais tirgus, tostarp muitas savienība,

- vide,

- veterinārais dienests un administratīvās spējas stiprināšana pārtikas nekaitīguma jomā,

- administratīvās un kontroles struktūras, kas saistītas ar lauksaimniecības un lauku attīstību, tostarp Integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS),

- kodoldrošība (kodoldrošības iestāžu un to tehniskā atbalsta organizāciju, kā arī valsts radioaktīvo atkritumu pārvaldības aģentūru efektivitātes un kompetences stiprināšana),

- statistika,

- valsts pārvaldes stiprināšana atbilstīgi vajadzībām, kas konstatētas Komisijas vispārējās uzraudzības ziņojumā un uz kurām neattiecas struktūrfondi.

3. Par palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļiem lemj atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta 8. pantā Padomes Regulā (EEK) Nr. 3906/89 par ekonomisku atbalstu dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm 21.

4. Programmu īsteno saskaņā ar 53. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam 22. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, kuru mērķis ir iestāžu stiprināšana, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktpersonu tīkla starpniecību un kas paredzēta vispārējos nolīgumos ar pašreizējām dalībvalstīm par pirmspievienošanās palīdzību.

Pārejas līdzekļu saistību apropriācijas 1999. gada cenās ir 2004. gadā - 200 miljoni EUR, 2005. gadā - 120 miljoni EUR un 2006. gadā - 60 miljoni EUR. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu plānu.

 

35. pants

1. Ar šo tiek izveidoti Šengenas līdzekļi, kas ir pagaidu finanšu instruments, lai saņēmējām dalībvalstīm laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.

Lai novērstu nepilnības, kas konstatētas, gatavojoties dalībai Šengenas pasākumos, no Šengenas līdzekļiem var finansēt šādus darbību veidus:

- ieguldījumus robežpārejas infrastruktūras un ar to saistīto ēku būvniecībā, atjaunošanā vai uzlabošanā,

- ieguldījumus jebkāda veida darbības nodrošināšanas iekārtās (proti, laboratorijas iekārtās, atklāšanas ierīcēs, Šengenas Informācijas sistēmas SIS 2 datortehnikā un programmatūrā, transportlīdzekļos),

- robežsargu mācības,

- loģistikas un darbības atbalsta izmaksas.

2. Turpmāk paredzētās summas no Šengenas līdzekļiem attiecīgajām saņēmējām dalībvalstīm no pievienošanās dienas dara pieejamas kā vienreizēju piešķīruma maksājumu:

	2004.	2005.	2006.
	(miljonos EUR - 1999. gada cenās)
Igaunija	22,9	22,9	22,9
Latvija	23,7	23,7	23,7
Lietuva	44,78	61,07	29,85
Ungārija	49,3	49,3	49,3
Polija	93,34	93,33	93,33
Slovēnija	35,64	35,63	35,63
Slovākija	15,94	15,93	15,93

 

3. Saņēmējas dalībvalstis ir atbildīgas par konkrētu darbības veidu izvēli un īstenošanu saskaņā ar šo pantu. Tās ir atbildīgas arī par līdzekļu izmantojuma koordinēšanu ar palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināta atbilstība Kopienas politikām un pasākumiem un atbilstība Finanšu regulai, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas, un Kopiena atgūst visus neizmantotos vai nepamatoti izmantotos līdzekļus. Saņēmēja dalībvalsts - vēlākais sešus mēnešus pēc trīs gadu termiņa beigām - iesniedz visaptverošu pārskatu par vienreizējo piešķīruma maksājumu finansiālo izlietojumu, pievienojot izdevumu pamatojumu.

Saņēmēja dalībvalsts īsteno šo atbildību, neskarot Komisijas atbildību par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildi, un atbilstīgi Finanšu regulas noteikumiem par decentralizēto pārvaldību.

4. Komisija saglabā tiesības veikt pārbaudes, iesaistot Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Komisija un Revīzijas palāta var veikt arī pārbaudes uz vietas saskaņā ar atbilstīgām procedūrām.

5. Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi šo līdzekļu izmantošanai.

 

36. pants

Šā Akta 29., 30., 34. un 35. pantā minētās summas ik gadu koriģē atbilstīgi tehniskajām korekcijām, kas paredzētas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma 15. punktā.

 

II sadaļa

CITI NOTEIKUMI

37. pants

1. Ja laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu tautsaimniecības nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli attiecīgajā reģionā, jaunā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai stabilizētu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu kopējā tirgus ekonomikai.

Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām jaunajām dalībvalstīm.

2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija nekavējoties nosaka, kādus aizsardzības pasākumus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot nosacījumus un pasākumu īstenošanas metodes.

Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalībvalsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darba dienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses un neparedz robežkontroli.

3. Pasākumus, kas atļauti atbilstīgi šā panta 2. punktam, ir pieļaujamas tikai tādas atkāpes no EK līguma un šā Akta un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu šā panta 1. punktā minētos mērķus. Priekšroka ir tiem pasākumiem, kas vismazāk traucē kopējā tirgus darbību.

 

38. pants

Ja kāda jaunā dalībvalsts neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz sektorpolitikām, kas skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai to nopietnu iespējamību, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes - laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc šā Akta stāšanās spēkā, veikt atbilstīgus pasākumus.

Pasākumi ir proporcionāli, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu īstenošanai, kas jau pastāv attiecīgajās nozarēs. Šādus aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un tā stājas spēkā pievienošanās dienā. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās saistības. Atkarībā no jaunās dalībvalsts panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informēs Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņems vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

 

39. pants

Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna iespējamība attiecībā uz to, kā jaunajā dalībvalstī tiek pārņemti, īstenoti vai piemēroti pamatlēmumi vai citas atbilstīgās saistības, sadarbības dokumenti vai lēmumi, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu krimināltiesību jomā un kas pieņemti atbilstīgi ES līguma VI sadaļai, vai arī direktīvas un regulas, kas attiecas uz savstarpēju atzīšanu civiltiesību jomā un kas pieņemtas atbilstīgi ES līguma IV sadaļai, Komisija var - pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm - laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus pēc šā Akta stāšanās spēkā, veikt atbilstīgus pasākumus, precizējot nosacījumus un pasākumu īstenošanas metodes.

Pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās starp jauno dalībvalsti un kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neiespaidojot turpmāku ciešu tiesisko sadarbību. Drošības klauzulu var izmantot arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un attiecīgie pasākumi stājas spēkā pievienošanās dienā. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par pirmajā daļā paredzēto laikposmu, kamēr nav novērstas attiecīgās nepilnības. Reaģējot uz jaunās dalībvalsts panākumiem konstatēto nepilnību novēršanā, Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot, iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm. Komisija iepriekš savlaicīgi informēs Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un pienācīgi ņems vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.

 

40. pants

Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, jauno dalībvalstu tiesību aktu īstenošana V līdz XIV pielikumā minētajos pārejas laikposmos neietver dalībvalstu savstarpēju robežkontroli.

 

41. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no jaunajās dalībvalstīs pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana atbilstīgi šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus paredz Komisija saskaņā ar procedūrām, kas minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/2001 par cukura tirgu kopīgo organizāciju 23 42. panta 2. punktā vai arī - attiecīgos gadījumos - saskaņā ar procedūrām, kas minētas attiecīgajos pantos citās regulās par lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju vai attiecīgās komitejas procedūrās, kuras noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos. Šajā pantā minētos pārejas posma pasākumus var īstenot trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu.

Tādus pārejas posma pasākumus attiecībā uz šajā Aktā neparedzētu kopējās lauksaimniecības politikas aktu īstenošanu, kuri jāveic pievienošanās sakarā, pirms pievienošanās dienas pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma vai - ja šādi pasākumi iespaido kādus Komisijas iepriekš pieņemtus aktus - tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas noteikta attiecīgo aktu pieņemšanai.

 

42. pants

Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no jaunajās dalībvalstīs pastāvošajām sistēmām uz sistēmu, ko paredz Kopienas veterinārijas un fitosanitārijas noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus paredz Komisija saskaņā ar attiecīgās komitejas procedūru, kas paredzēta attiecīgajos tiesību aktos. Šos pasākumus var īstenot trīs gados pēc pievienošanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā.

 

PIEKTĀ DAĻA

NOTEIKUMI PAR ŠĀ AKTA ĪSTENOŠANU

I sadaļa

IESTĀŽU UN STRUKTŪRU IZVEIDE

43. pants

Eiropas Parlaments veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

 

44. pants

Padome veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

 

45. pants

1. Katrai valstij, kas pievienojas, ir tiesības uz to, ka viens tās pilsonis ir Komisijas loceklis.

2. Neskarot EK līguma 213. panta 1. punkta otro daļu un 214. panta 1. punkta pirmo daļu, kā arī Euratom līguma 126. panta pirmo daļu:

a) Komisijas locekli no katras jaunās dalībvalsts ieceļ amatā no attiecīgās valsts pievienošanās dienas. Jaunos Komisijas locekļus ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju,

b) to Komisijas locekļu amata pilnvaru laiks, kuri iecelti saskaņā ar a) apakšpunktu, kā arī to Komisijas locekļu amata pilnvaru laiks, kuri iecelti amatā no 2000. gada 23. janvāra, beidzas 2004. gada 31. oktobrī,

c) jaunā Komisija, kurā ir viens pilsonis no katras dalībvalsts, sāk pildīt pienākumus 2004. gada 1. novembrī; šīs jaunās Komisijas locekļu amata pilnvaru laiks beidzas 2009. gada 31. oktobrī,

d) Protokola par Eiropas Savienības paplašināšanos, kurš pievienots ES līgumam un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem, 4. panta 1. punktā datumu "2005. gada 1. janvāris" aizstāj ar datumu "2004. gada 1. novembris".

3. Komisija veic tādas izmaiņas savā reglamentā, kādas vajadzīgas pievienošanās sakarā.

 

46. pants

1. Desmit tiesnešus ieceļ Tiesa, un desmit tiesnešus ieceļ Pirmās instances tiesa.

2. a) Piecu atbilstīgi šā panta 1. punktam iecelto Tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2006. gada 6. oktobrī. Šos tiesnešus izraugās izlozes kārtībā. Pārējo tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2009. gada 6. oktobrī.

b) Piecu atbilstīgi šā panta 1. punktam iecelto Pirmās instances tiesas tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2004. gada 31. augustā. Šos tiesnešus izraugās izlozes kārtībā. Pārējo tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas 2007. gada 31. augustā.

3. a) Tiesa veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

b) Pirmās instances tiesa ar Tiesas piekrišanu veic tādus pielāgojumus savā reglamentā, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.

c) Šiem pielāgotajiem reglamentiem ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu.

4. Lietas, kuras Tiesai un Pirmās instances tiesai jāizskata no pievienošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas vai Pirmās instances tiesas plēnums vai palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievienošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās.

 

47. pants

Revīzijas palātu paplašina, ieceļot desmit papildu locekļus, kuru pilnvaru termiņš ir seši gadi.

 

48. pants

Ekonomikas un sociālo lietu komiteju paplašina, ieceļot 95 locekļus, kas pārstāv jauno dalībvalstu organizētās pilsoniskās sabiedrības dažādas ekonomiskās un sociālās daļas. Šādi ieceltu locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

 

49. pants

Reģionu komiteju paplašina, ieceļot 95 locekļus, kas pārstāv jauno dalībvalstu reģionālas vai vietējas organizācijas un kam ir vai nu reģionālas vai vietējas vēlētas varas mandāti, vai kas ir politiski atbildīgi kādai vēlētai sapulcei. Šādi ieceltu locekļu pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu pilnvaru termiņu, kas ir komitejas locekļi pievienošanās laikā.

 

50. pants

1. To Zinātnes un tehnikas komitejas locekļu amata pilnvaru laiks, kas iecelti atbilstīgi Euratom līguma 134. panta 2. punktam, beidzas šā Akta spēkā stāšanās dienā.

2. Pēc pievienošanās Padome ieceļ jaunus Zinātnes un tehnikas komitejas locekļus atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Euratom līguma 134. panta 2. punktā.

 

51. pants

Ar pamatlīgumiem izveidoto komiteju noteikumu un reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc pievienošanās.

 

52. pants

1. Ar pamatlīgumiem un XVI pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem izveidoto komiteju, grupu un citu struktūru jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā.

2. Komisijas izveidoto komiteju un grupu, kas uzskaitītas XVII pielikumā, jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas vai grupas locekļi pievienošanās laikā.

3. Šā Akta XVIII pielikumā uzskaitīto komiteju sastāvu pēc pievienošanās pilnībā atjauno.

 

II sadaļa

IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA

53. pants

Pēc pievienošanās jaunās dalībvalstis uzskata par subjektiem, kam adresētas direktīvas un lēmumi EK līguma 249. panta un Euratom līguma 161. panta nozīmē, ar nosacījumu, ka šīs direktīvas un lēmumi ir adresēti visām pašreizējām dalībvalstīm. Uzskata, ka jaunajām dalībvalstīm šīs direktīvas un lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājas spēkā atbilstīgi EK līguma 254. panta 1. un 2. punktam.

 

54. pants

Jaunās dalībvalstis nodrošina, ka stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas tās izpildītu direktīvas un lēmumus EK līguma 249. panta un Euratom līguma 161. panta nozīmē, ja vien citi termiņi nav paredzēti šā Akta 24. pantā minētajos pielikumos vai citos šā Akta noteikumos vai pielikumos.

 

55. pants

Pēc kādas jaunās dalībvalsts pamatota lūguma Padome ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma var līdz 2004. gada 1. maijam veikt pasākumus, kas paredz pagaidu atkāpes no iestāžu aktiem, kuri pieņemti laikposmā no 2002. gada 1. novembra līdz Pievienošanās līguma parakstīšanas dienai.

 

56. pants

Ja vien nav noteikts citādi, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu noteikumus, kuri iekļauti II, III un IV pielikumā un minēti šā akta 20., 21. un 22. pantā.

 

57. pants

1. Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi grozījumi sakarā ar pievienošanās un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā Aktā vai tā pielikumos, tad šādus pielāgojumus veic atbilstīgi šā panta 2. punktā paredzētajai procedūrai. Šādi pielāgojumi stājas spēkā no pievienošanās dienas.

2. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma vai arī Komisija, atkarībā no tā, kura no šīm abām iestādēm pieņēmusi sākotnējo aktu, šajā nolūkā izstrādā vajadzīgos tekstus.

 

58. pants

Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas sagatavotie un pirms pievienošanās pieņemtie iestāžu un Eiropas Centrālās bankas akti no pievienošanās dienas ir autentiski čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodā saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dokumenti pašreizējās vienpadsmit valodās. Tos publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās valodās.

 

59. pants

Atbilstīgi Euratom līguma 33. pantam šīs valstis trīs mēnešos pēc pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir jaunajās dalībvalstīs nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu radītiem apdraudējumiem.

 

III sadaļa

Nobeiguma noteikumi

60. pants

Šim Aktam pievienotais I līdz XVIII pielikums, pielikumu papildinājumi un Protokoli Nr. 1 līdz 10 ir tā sastāvdaļa.

 

61. pants

Itālijas Republikas valdība izsniedz jauno dalībvalstu valdībām Līguma par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai, Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Ekonomikas kopienai un Eiropas Atomenerģijas kopienai, kā arī Līguma par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai kopijas; tiek nodotas angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā parakstīto tekstu kopijas.

Šo Līgumu tekstus čehu, igauņu, ungāru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku un slovēņu valodā pievieno šim Aktam. Šie teksti ir autentiski atbilstīgi tādiem pašiem nosacījumiem kā šā panta pirmajā daļā minētie Līgumu teksti pašreizējās valodās.

 

62. pants

Ģenerālsekretārs izsniedz jauno dalībvalstu valdībām to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā.

1 OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

2 OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

3 OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

4 OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.

5 Regula (EEK) Nr. 3906/89 (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

6 Regula (EK) Nr. 2760/98 (OV L 345, 19.12.1998., 49. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

7 Regula (EK) Nr. 555/2000 (OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

8 Regula (EK) Nr. 1267/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.), ņemot vērā grozījumus.

9 Regula (EK) Nr. 1268/1999 (OV L 161, 26.6.1999., 87. lpp.).

10 Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1999. gada 6. maijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju (OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.).

11 OV L 160, 26.6.99., 103. lpp.

12 OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

13 Regula (EEK) Nr. 3906/89 (OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

14 Regula (EK) Nr. 2760/98 (OV L 345, 19.12.1998, 49. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

15 Regula (EK) Nr. 555/2000 (OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

16 OV L 232, 2.9.1999., 34. lpp.

17 Kā paredzēts Phare Pamatnostādnēs (SEC (1999) 1596, kas 6.9.2002. atjauninātas ar dokumentu C 3303/2).

18 Regula (EK) Nr. 1267/99 (OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.), ņemot vērā tās grozījumus.

19 OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2265/02 (OV L 347, 20.12.2002., 1. lpp.).

20 OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1447/2001 (OV L 198, 21.7.2001., 1. lpp.).

21 OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr.2500/2001 (OV L 342, 27.12.2001., 1. lpp.).

22 Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

23 OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp.