|
Precizēts 20.08.2003., Latvijas Vēstnesis Nr.115 (2880) Ministru kabineta rīkojums Nr.507 Rīgā 2003.gada 14.augustā (prot. Nr.44, 36.§) Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu 1. Apstiprināt Pirmspievienošanās ekonomisko programmu. 2. Finanšu ministrijai Pirmspievienošanās ekonomisko programmu līdz 2003.gada 16.augustam iesniegt Eiropas Komisijā. 3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 14.augusta rīkojumu Nr.428 "Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 117.nr.). Ministru prezidents E.Repše Finanšu ministrs V.Dombrovskis Apstiprināta ar Ministru kabineta 2003.gada 14.augusta rīkojumu Nr.507
Pirmspievienošanās ekonomiskā programma Saīsinājumi
Ievads Pirmspievienošanās fiskālās uzraudzības procedūras starp Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības kandidātvalstīm ietvaros Latvija jau trešo reizi ir izstrādājusi Pirmspievienošanās ekonomisko programmu (PEP). PEP apraksta valsts īstenoto un plānoto makroekonomisko politiku, rāda vidēja termiņa attīstības scenāriju, kā arī sniedz informāciju par būtiskākajām strukturālajām reformām, iezīmējot to īstenošanas pasākumus. Iestāšanās sarunu noslēgums un gaidāmā Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā, nemazina 2003. gada Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas nozīmi. Latvijas veiksmīgā makroekonomiskā politika un strukturālo reformu īstenošana ir ļāvusi izpildīt Kopenhāgenas ekonomiskos kritērijus, par galveno šī gada PEP uzdevumu izvirzot tautsaimniecības konverģences ar attīstītākajām ES valstīm veicināšanu un gatavošanos dalībai Eiropas Monetārajā savienībā, ņemot vērā to, ka programma apskata laika periodu līdz 2006. gadam. Pirmspievienošanās ekonomiskā programmas izstrāde sagatavo analītisko bāzi un kapacitāti Konverģences programmas (jaunajām dalībvalstīm tā būs jāiesniedz līdz 2004. gada 15. maijam) un Kārdifas ziņojuma par strukturālajām reformām (Eiropas Savienība aicina to iesniegt jau 2003. gada oktobrī) izstrādei. 2003. gada Pirmspievienošanās ekonomisko programmu Latvija izstrādā, balstoties uz Eiropas Komisijas precizēto metodoloģiju. Makroekonomiskās attīstības scenārijā ir izmantoti vienotie, Eiropas Komisijas iesniegtie ārējās vides pieņēmumi. PEP izstrādē ir ņemti vērā Eiropas Komisijas un citu ieinteresēto pušu komentāri par iepriekšējo gadu programmām. Latvijas 2003. gada PEP ir veidots kā vienots dokuments, lai atvieglotu tā uztveri un nodrošinātu apraksta loģisko sasaisti. Tāpēc ir iespējama zināma informācijas pārklāšanās ar iepriekšējā gada PEP. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma tika izstrādāta atbilstoši iepriekšējos gados izveidojušai procedūrai - PEP sagatavošanu nodrošināja Finanšu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas, Satiksmes, Tieslietu, Labklājības, Veselības, Vides aizsardzības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijām, Valsts Kanceleju, Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju. Pirmspievienošanās ekonomiskā programma sastāv no četrām galvenajām sadaļām - pašreizējās ekonomiskās situācijas analīzes, makroekonomiskās attīstības scenārija, valsts finanšu vidēja termiņa politikas un ar ekonomikas attīstību saistīto svarīgāko strukturālo reformu apraksta, kas balstās uz atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu sniegto informāciju.
Kopsavilkums Latvijas tautsaimniecības attīstību pēdējos gados raksturo strauji izaugsmes tempi, aktivitātes pieaugums visās nozīmīgās ekonomikas nozarēs, investīciju kāpums, zema inflācija. Pozitīvas izmaiņas uzrāda arī darba tirgus indikatori - pakāpeniski samazinās bezdarbs, pieaug nodarbināto skaits, sekojot darba ražīguma kāpumam, palielinās iedzīvotāju reālie ienākumi. Kā galvenie ekonomisko problēmu indikatori Latvijā joprojām paliek salīdzinoši augstais maksājumu bilances tekošā konta deficīts un augstais bezdarba līmenis atsevišķos valsts reģionos. Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Šī mērķa sasniegšanai svarīga ir pārdomātas fiskālās un monetārās politikas ievērošana, kā arī nosprausto struktūrpolitikas pasākumu veiksmīga realizācija. Turpmākajos gados ekonomikas pieaugums saistās ar investīciju palielināšanos, eksporta attīstību un stabilu iekšējā patēriņa kāpumu. Pirmspievienošanās ekonomiskās programmas makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz IKP pieaugumu vidēji 6% gadā. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, sagaidāms nodarbinātības pieaugums, tomēr lielākā loma izaugsmē būs produktivitātes palielināšanai. Eksporta pieaugumam vidējā termiņā pārsniedzot importa pieaugumu, pakāpeniski samazināsies maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Paredzamā iestāšanās Eiropas Savienībā mainīs Latvijas monetāro politiku. Latvijas Bankas izstrādātā stratēģija paredz esošo lata piesaisti SDR valūtu grozam mainīt uz piesaisti eiro no 2005. gada 1. janvāra. Vienlaikus Latvija paredz iesaistīties Eiropas valūtas kursa mehānismā (VKM II), un pēc visu nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpildes pievienoties Eiropas ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Latvijas fiskālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt tādu valsts kopbudžeta fiskālo deficītu, kas sekmētu tautsaimniecības izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti. Latvijas valdība par fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem ir definējusi valsts budžeta fiskālā deficīta pakāpenisku samazināšanu, nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP; valsts budžeta izdevumu efektivitātes palielināšanu un stabilas, taisnīgas un uzņēmējdarbību veicinošas nodokļu politikas īstenošanu. Zems fiskālā deficīta līmenis noteiks zema valsts parāda līmeņa saglabāšanos. Strukturālo reformu veiksmīga realizācija nodrošinās ekonomiskās izaugsmes stabilitāti, sekmēs konverģences procesu un dziļāku integrāciju Eiropas un pasaules ekonomikā. Sakārtota un labvēlīga uzņēmējdarbības vide ir būtiska tālākai tautsaimniecības attīstībai, iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Latvijas izaugsme liecina, ka tā tagad gūst augļus no iepriekšējo gadu tautsaimniecības reformām, tomēr šis darbs ir jāturpina, apzinoties esošos trūkumus un darbības vides izmaiņas. Privatizācijas process ir praktiski noslēdzies, un privātā iniciatīva un kapitāls ir galvenie attīstības dzinējspēki. Tāpēc ir svarīgi radīt tādu regulējošo vidi, kas maksimāli ļautu šai privātajai iniciatīvai būt efektīvai un nest labumu visai sabiedrībai. Apzinoties tirgus ekonomikas stiprās un vājās puses, valdībai ir jānodrošina atbilstošas konkurences politikas, maksātnespējas procedūru, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas skaidru tiesisko risinājumu un efektīvu administrēšanu. Šajā jomā iepriekšējos gados ir paveikts liels darbs, ir izveidotas un uzsākušas darbu jaunas institūcijas, ir sasniegti redzami rezultāti. Tomēr, ņemot vērā dinamiskās izmaiņas, starptautiskās integrācijas procesus, darba apjoms šajā sfērā saglabājās liels, un parādās aizvien jauni uzdevumi. Līdztekus regulējošai politikai valdība plāno un īsteno aktīvu attīstības politiku, kas veicina ekonomikas konkurētspējas palielināšanos. Mazie un vidējie uzņēmumi ir potenciāls, ko Latvija vēl neizmanto pilnā mērā, īpaši ņemot vērā to ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību un labklājību. Kvalitātes nodrošināšanas un eksporta veicināšanas politiku mērķi ir panākt efektīvāku Latvijas iesaistīšanos ES vienotajā tirgū, stiprināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pamats ir atbilstoša inovāciju politika. Visu līmeņu un veidu infrastruktūras attīstība ir būtiska visām ekonomikas nozarēm un spēlē svarīgu lomu valsts attīstībā. Transporta, sakaru un informātikas politika ir cieši saistīta gan ar uzņēmējdarbības vidi, gan reģionu attīstību, gan jauno tehnoloģiju attīstību. Transporta infrastruktūras, līdztekus vides infrastruktūras un reģionālās attīstības projektiem ir lielākie finanšu resursu saņēmēji no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem. Īpaša attīstības politika tiek realizēta lauku reģionu un lauksaimniecības atbalstam, kuras mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides izveide. Attīstīts kapitāla tirgus un atbilstošs finanšu pakalpojumu piedāvājums ir būtiski elementi tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Pašreizējā attīstība Latvijā ir ļoti pozitīva, finanšu sektora loma ekonomikas izaugsmē aizvien palielinās, pieaug tā efektivitāte, augstā līmenī ir nodrošināta šī tirgus uzraudzība. Darba tirgu pašreizējā posmā raksturo gan pozitīvu tendenču parādīšanās nodarbinātības indikatoros, gan joprojām izteikti zema ekonomiskā aktivitāte, augsts bezdarbs Latvijas reģionos, īpaši Austrumlatvijā. Panākt būtiskus uzlabojumus ir iespējams tikai veicot koordinētus pasākumus, kas skar plašu politiku loku - infrastruktūra, reģionālā attīstība, izglītība, aktīvie nodarbinātības pasākumi. Svarīgs jautājums Latvijā ir arī valsts pārvaldes darbības uzlabošana un kapacitātes palielināšana. Atklātāka, atbildīgāka un efektīvāka valsts pārvalde ir mērķis, kas ir izvirzīts šī sektora reformai. Būtiska šīs reformas sastāvdaļa ir arī valsts sektorā strādājošo darba samaksas sistēmas izveide, kas nodrošinātu tās atbilstību darba tirgus realitātēm un piesaistītu kvalificētus darbiniekus valsts sektorā. Iedzīvotāju novecošanās un ar to saistītais sociālo izdevumu pieaugums bija pamats Latvijā notikušai pensiju reformai. Latvijā ir ieviesta trīspakāpju pensiju sistēma, kurai ir jānovērš ar iedzīvotāju novecošanos un noslodzes pieaugumu saistīto spiedienu uz sociālo budžetu. Atšķirībā no pensiju reformas, veselības aprūpes reforma vēl nav panākusi gaidāmos rezultātus, un šogad ir uzsākts jauns reformas posms. Strukturālo reformu ietekme uz budžetu nav viennozīmīga, lielākā daļa pasākumu tiek realizēti zināmā laika posmā, un to pilnīga atdeve parādās vidējā vai ilgākā termiņā. Lielākā daļa plānoto reformu pasākumu notiks jau esošo budžeta līdzekļu ietvaros un neprasa papildus finansējumu. Tomēr ierobežotie budžeta resursi, protams, neļauj visās reformu sfērās ieguldīt vēlamo finanšu apjomu, dažkārt tādejādi samazinot arī pašu reformu efektivitāti. Liela pozitīva ietekme tādēļ ir gaidāma no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem un nākotnē arī strukturālajiem fondiem, kas būtiski papildina Latvijas valsts finansējumu. 1. Līdzšinējā ekonomiskā attīstība Latvijas vidējais iekšzemes kopprodukta pieaugums laika periodā no 1996. gada līdz 2002. gadam bija 5,3 procenti. Īpaši strauji Latvijas ekonomika attīstās pēdējos gados, 2001. gadā Latvijas IKP pieaugums salīdzināmās cenās sasniedza 7,9%, bet 2002. gadā 6,1 procentu. 2002. gadā ekonomika attīstījās sabalansēti, un pieaugums bija vērojams visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Stabili attīstījās pakalpojumu sektors, kura pieaugums salīdzināmās cenās bija 5,9 procenti. Pakalpojumu sektora īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā sasniedza 70,6 procentus. Pakalpojumu sektora izaugsmi tāpat kā iepriekšējā gadā visvairāk sekmēja pieaugums tirdzniecības nozarē - 12,7% (tirdzniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 19,9%), transporta, glabāšanas un sakaru nozarē - 2,4% (īpatsvars - 14,5%), komercpakalpojumu nozarē - 5,7% (11,1%) un finanšu starpniecībā - 5,1% (4,6%). IKP izaugsmi 2002. gadā veicināja arī rūpniecības nozares straujais pieaugums (7,0% salīdzināmās cenās). Strauja izaugsme bija vērojama gandrīz visos apstrādes rūpniecības sektoros. Pērn apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 7,2% (apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 14,8%), un to visvairāk veicināja kāpums pārtikas produktu un dzērienu nozarē, nemetālisko minerālu, koksnes, celulozes un mašīnu un iekārtu ražošanā. Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apjomi pieauga par 7,7% (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā 0,2%), un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde palielinājās par 4,6% procentiem (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 3,6%). 2002. gadā veiksmīgi attīstījās arī lauksaimniecība un mežsaimniecība (īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā - 4,5%), un to pieaugums salīdzināmās cenās bija 4,2%, turpretī zvejniecībā bija vērojams kritums (īpatsvars - 0,2%) par 13,2 procentiem. Būvniecība ir viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā pēdējos gados, un 2002. gadā tās apjoms pieauga par 10,8 procentiem. Būvniecības īpatsvars kopējā pievienotā vērtībā veido 6,1 procentu. 2002. gadā Latvijas straujo izaugsmi galvenokārt nodrošināja stabils un augsts iekšējais pieprasījums. Privātā patēriņa augsto pieaugumu (7,0% salīdzināmās cenās) galvenokārt ietekmēja reālās darba samaksas kāpums un kreditēšanas attīstība. Sabiedriskais patēriņš 2002. gadā palielinājās par 4,8% salīdzināmās cenās. 2002. gadā kopējās pamatkapitāla veidošanas izaugsme salīdzināmās cenās bija 7,6 procenti. Investīciju pieaugumu sekmēja stabila makroekonomiskā vide, banku sektora stabilitāte, ārzemju investīciju ieplūde un optimisms par Latvijas ekonomikas attīstību. Kopējā pamatkapitāla veidošana IKP izlietojuma struktūrā jau 5 gadus pārsniedz 25 procentus.
1. attēls. IKP pieaugums salīdzināmās cenās
Nodarbinātība 2002. gadā pieauga par 2,5 procentiem. Reģistrētais bezdarba līmenis 2002. gadā beigās bija 8,5%1. Latvijā pastāv ievērojamas atšķirības starp bezdarba līmeņiem dažādos rajonos un pilsētās. Vidējais reģistrētais bezdarba līmenis Rīgā 2002. gadā bija 3,7%, kamēr atsevišķos rajonos Latgalē tas pārsniedz 20 procentus. Kopš 1999. gada samazinās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, un 2002. gadā tas sasniedza 26,4 procentus. Par situācijas uzlabošanos darbaspēka tirgū liecina arī darba meklētāju īpatsvara samazināšanās. 2002. gada laikā tas pakāpeniski samazinājās, un gada beigās tas sasniedza 12,0% (2001. gada beigās tas bija 12,8%). 2002. gadā strādājošo reālā darba samaksa pieauga par 6,0%, kas ir straujākais pieaugums pēdējos gados. 2002. gadā strauji pieauga Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums. Preču imports pieauga par 8,8% un preču eksports pieauga par 10,4 procentiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo ekonomisko attīstību daudzās būtiskās tirdzniecības partnervalstīs, 2002. gadā Latvija saglabāja stabilus eksporta pieauguma tempus. Galvenās Latvijas importa preces ir mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, izejvielas un transporta līdzekļi. Latvijas eksporta struktūrā dominē koksne un tās izstrādājumi, tekstilmateriāli, metāli un to izstrādājumi. 2002. gadā tirdzniecības īpatsvari būtiski nemainījās, un Latvijas svarīgākie partneri ES, Baltijas un NVS valstis. Aizvien pieaug tirdzniecība arī līdz šim mazāk apgūtos tirgos, kas liecina par Latvijas ekonomikas spēju piemēroties dažādām izmaiņām ārējā ekonomiskajā vidē.
2. attēls. Latvijas preču eksports pa valstīm (milj. latu)
Jau vairākus gadus Latvijā ir vērojams liels maksājumu bilances tekošā konta deficīts, bet 2002. gadā tas samazinājās līdz 7,8% no IKP. Samazinājumu, salīdzinot ar 2001. gadu, noteica labvēlīgā tirdzniecības bilance un kārtējo pārvedumu saldo palielinājums (daļēji uzskaites uzlabošanās dēļ). Preču tirdzniecības negatīvo saldo daļēji palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo. Tekošā konta deficītu galvenokārt sedz tiešās ārvalstu investīcijas un ilgtermiņa aizņēmumi, un Latvijas bankas ārējās rezerves saglabājās stabilas vai palielinās. Neskatoties uz ekonomikas straujo attīstību, 2002. gadā patēriņa cenas pieauga tikai par 1,9 procentiem. Administratīvi regulējamās cenas paaugstinājās par 0,6 procentiem. Patēriņu cenu pieaugumu lielā mērā ietekmēja pārtikas un mājturības preču cenu, kā arī atsevišķu pakalpojumu cenu pieaugums. 2002. gadā naudas piedāvājums pieauga lēnāk nekā 2001. gadā. 2002. gadā plašā nauda M2X palielinājās par 20,9 procentiem. Naudas piedāvājuma palielināšanos galvenokārt noteica iekšzemes noguldījumu apjoma pieaugums (par 25,1%). Skaidrā nauda apgrozībā (ar atlikumiem banku kasēs) 2002. gadā pieauga par 11,9 procentiem. Naudas bāze M0 pērn pieauga par 22,4 procentiem. 2002. gadā ievērojami palielinājās uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas pieauga par 36,5 procentiem. Latvijas valūta ir piesaistīta SDR valūtu grozam. Eiro un dolāra vērtības svārstības attiecībā pret latu nosaka izmaiņas pasaules valūtas tirgū. 2002. gada laikā ASV dolāra kurss attiecībā pret pārējām SDR valūtām samazinājās, tādējādi dolāra kurss attiecībā pret latu nozīmīgi samazinājās un eiro vērtība attiecībā pret latu pieauga, šī tendence bija vērojama jau kopš 2002. gada sākuma. 2002. gada Latvijas ekonomikas straujā un sekmīgā attīstība pārspēja prognozētos attīstības tempus. Neskatoties uz nelabvēlīgo ārējās vides ietekmi faktiskais IKP pieaugums (6,1%) pārsniedza paredzēto (5,5%), un attiecīgi straujāk pieauga arī privātais un sabiedriskais patēriņš, kopējā pamatkapitāla veidošanās, investīcijas un imports. Eksports salīdzināmās cenās pieauga lēnāk (6,3%) nekā tika prognozēts (9,5%) zemā ārējā pieprasījuma dēļ. Faktiskā inflācija (1,9%) 2002. gadā nepārsniedza iepriekšējā Pirmspievienošanās ekonomiskajā programmā prognozēto (3,0%). Ievērojami straujāk kā tika prognozēts pieauga elektrības, gāzes un ūdens apgādes nozares apjomi. Šīs nozares attīstība ir ļoti svārstīga un grūti paredzama, jo tā lielā mērā ir atkarīga no dabas apstākļiem. Siltumapgāde ir atkarīga no gaisa temperatūras ziemā, un elektrības ražošanu ļoti lielā mērā ietekmē ūdens daudzuma svārstības Latvijas upēs. Pārējo nozaru attīstība būtiski neatšķīrās no iepriekš paredzētās. Īpaši veiksmīgi attīstījās privātie pakalpojumi, strauji pieauga ekonomiskā aktivitāte rūpniecības nozarē, un pozitīvas attīstības tendences bija vērojamas lauksaimniecībā un būvniecībā. 2002. gadā nodarbinātības pieaugums bija lielāks kā tika prognozēts iepriekšējā PEP, tādējādi izaugsmē samazinājās produktivitātes ietekme. darbaspēka tirgus attīstība bija pozitīvāka kā tika prognozēts PEP. Darba meklētāju īpatsvars bija zemāks par prognozēto - 12 procenti. 2002. gadā bija vērojama straujāka maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanās, nekā tika prognozēts PEP. Šogad turpinās labvēlīgās ekonomiskās izaugsmes tendences, kas bija redzamas 2002. gada otrajā pusē. 2003. gada I ceturksnī IKP pieauga par 8,8%, un makroekonomiskie rādītāji liecina, ka arī pusgadā kopumā saglabāsies augsts pieauguma temps. Neskatoties, ka ārējās vides uzlabošanās nenotiek tik ātri kā tika paredzēts, gada pirmajā pusē ir vērojams straujš eksporta kāpums. Tomēr straujo pieaugumu pamatā nodrošina iekšējā pieprasījuma (patēriņa un investīciju) kāpums. Lielākie pieaugumi š.g. I ceturksnī bija vērojami būvniecībā (pieaugums salīdzināmās cenās 18,0%) un iekšzemes tirdzniecībā, kur pieaugums bija 17,3 procenti. Labus izaugsmes tempus uzrādīja gan transporta un sakaru nozare, kur pieaugums veidoja 6,8%, gan apstrādes rūpniecības nozare ar apjomu kāpumu par 10,4 procentiem. Stabili pieauguma tempi bija vērojami lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (5,1%), finanšu starpniecībā (6,4%), kā arī viesnīcu un restorānu nozarē (10,0 procenti). Zemāki izaugsmes tempi bija vērojami komercpakalpojumos (3,7 procenti). Enerģētikas sektorā arī bija vērojams kāpums par 4,8 procentiem. 2003. gada sākumā sezonālu faktoru ietekmē, nedaudz pieauga reģistrētais bezdarbs (8,6% 2003. gada jūnijā), taču ir sagaidāms, ka gada otrajā pusē tas samazināsies. Savukārt darba meklētāju īpatsvars mazliet samazinājās un 2003. gada pirmajā ceturksnī bija 10,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. 2003. gada pirmajos piecos mēnešos eksports pieauga par 16,1% un imports par 18,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kā arī palielinājās starpība starp importa un eksporta kopvērtību (importa vērtība pārsniedz eksporta vērtību par 72,5%). Strauji pieaug eksports uz ES valstīm, ir vērojams pieaugums arī eksportā uz NVS valstīm. Importa pieaugumu lielā mērā nosaka straujš minerālo produktu ieveduma palielinājums (par 53,2% š.g. pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn) saistībā ar naftas tirdzniecības uzņēmumu veiktajiem iepirkumiem degvielas rezervju veidošanai atbilstoši valsts prasībām. 2003. gada 6 mēnešos kopā patēriņa cenas ir pieaugušas par 2,9% (t.i., š.g. jūnija cenas, salīdzinot ar 2002. gada decembri).12 mēnešu inflācija bija 3,7 procenti. 2003. gada jūnijā ražotāju cenu gada pieaugums bija 4,7 procenti.
3. attēls. Patēriņa cenu indekss pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu. (%)
2003. gada pirmajos piecos mēnešos plašā nauda M2X pieauga par 5,8% un to galvenokārt noteica iekšzemes noguldījumu apjoma kāpums (7,9 procenti). Skaidrā nauda apgrozībā (ar atlikumiem banku kasēs) pieauga par 0,5 procentiem. Naudas bāze M0 2003. gada pirmajos piecos mēnešos samazinājās par 3,2 procentiem. 2003. gada pirmajos piecos mēnešos tupināja pieaugt izsniegto kredītu apjoms (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 40,7%).
2. Makroekonomiskās attīstības scenārijs2 Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Valdības ekonomiskās politikas uzdevums vidējā termiņā ir stabila un prognozējama ekonomiskā politika un strukturālo reformu īstenošana, kas ir galvenie tautsaimniecības attīstības priekšnoteikumi. Sadaļā aprakstītais makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka arī nākotnē tiks saglabāta stingra fiskālā un monetārā politika. Latvijas konkurētspējas sekmēšanā un reālas konverģences veicināšanā noteicošā loma būs strukturālo reformu īstenošanai. Makroekonomiskās attīstības scenārijs balstās uz iepriekšējo gadu reformu rezultātiem un uz pieņēmumu, ka vidējā termiņā tiks īstenotas PEP aprakstītās strukturālās reformas. 2003. gada PEP makroekonomiskās attīstības scenārijā nav būtisku atšķirību salīdzinājumā ar 2002. gada PEP aprakstīto. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz stabilu ekonomikas izaugsmi. Prognozētais IKP pieauguma temps videjā termiņā ir vidēji 6% gadā. Kā liecina pēdējo trīs gadu straujā ekonomiskā attīstība, labvēlīgu apstākļu ietekmē Latvija var sasniegt arī augstākus izaugsmes tempus, taču Latvijas ekonomikas attīstību var apdraudēt arī dažādi riska faktori, kā rezultātā IKP pieauguma temps var būt zemāks. Tādējādi sadaļā aprakstīts iespējamākais ekonomiskās attīstības scenārijs. Prognozētais IKP pieauguma temps 2003. gadā ir 6,5 procenti. Pieauguma tempa palielinājumu salīdzinājumā ar 2002. gadu noteiks galvenokārt ārejās ekonomiskās vides uzlabošanās, saistībā ar gaidāmo ekonomikas augšupeju Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Lēcienveida patēriņa kredītu pieaugums rada strauju privātā patēriņa pieaugumu, kas arī ļauj prognozēt mazliet augstāku pieauguma tempu 2003. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
4. attēls. IKP pieaugums salīdzināmās cenās, % pret iepriekšējo gadu
2.1. Realais sektors Ekonomisko attīstību videjā termiņā noteiks eksporta, investīciju un privātā patēriņa pieaugums. 2.1.1. IKP pēc izlietojuma Pēdējos gados privātais patēriņš bija nozīmīgs IKP pieauguma veicinātājs, un tāda tendence tiek paredzēta arī vidējā termiņā. Privātā patēriņa pieaugumu galvenokārt veicinās darba algas kāpums. Salīdzinājumā ar produktivitātes pieaugumu darba algas pieaugums būs zemāks, taču, pateicoties sagaidāmajam straujajam produktivitātes izaugsmes tempam, arī darba algas pieaugums būs salīdzinoši augsts. Privātā patēriņa pieaugumu veicinās arī stabils nodarbinātibas līmenis un kreditēšanas attīstība, mājsaimniecībām saglabājot aktīvu aizņemšanos. Privātā patēriņā paredzamais pieaugums ir vidēji 6,3% gada. Lai ierobežotu valsts budžeta izdevumu pieaugumu, sabiedriskā patēriņa pieauguma temps vidējā termiņā būs ierobežots, un tiek prognozēts, ka tā pieaugums salīdzināmajās cenās būs apmēram 1,7 procenti. IKP izaugsmi būtiski ietekmēs kopējā pamatkapitāla veidošanās pieaugums. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka investīciju pieauguma temps (vidēji 7,8% gadā salīdzināmās cenās) pārsniegs IKP pieauguma tempus. Videjā termiņā investīcijas sekmēs stabila makroekonomiskā vide un ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Investīciju veicināšanā liela loma ir uzņēmējdarbības videi, un ir sagaidāms, ka investīciju pieaugumu sekmēs valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu (aprakstīti §4.1.5.). Investīcijas būtiski ietekmēs arī nodokļa sloga tālākā samazinašana uzņēmējdarbībā (§3.1.1.). Investīciju attīstība ir cieši saistīta ar kredītresursu pieejamību. Pēdējos gados ir novērojama arvien lielāka banku sektora iesaistīšanās vietējo uzņēmumu kreditēšanā. Sagaidāms, ka arī nākotnē pieaugs izsniegto kredītu apjoms un to veicina procentu likmju un kredītriska samazinašanās (ķīlu reģistra izveide, uzņēmumu kredītinformācijas pieejamība u. c.). Kreditēšanas paplašināšanu veicinās arī plānota rezervju prasību normas samazinašana. Investīcijas ir lielā mērā atkarīgas arī no iekšzemes uzkrājumu līmeņa. Sagaidāms, ka vidējā termiņā uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas attīstība (§4.2.), pensiju sistēmas reforma (§4.6.1.), kā arī vērtspapīru tirgus attīstība. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz pastāvīgu starptautiskās tirdzniecibas apgrozījuma pieaugumu. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā eksporta pieauguma tempi (vidēji 8,6% gadā, salīdzināmās cenās) pārsniegs importa pieauguma tempus (6,8%). Vairakās nozarēs iepriekšejos periodos ir ieguldītas ievērojamas investīcijas (piemēram, apstrādes rūpniecība, transports un sakari), kas ļauj cerēt uz ievērojamu produktivitātes un tādējādi arī konkurētspējas pieaugumu. Par sagaidāmo produktivitātes pieaugumu liecina arī augstais kapitālpreču īpatsvars Latvijas importa struktūrā. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka produktivitātes pieaugums pārsniegs reālās algas pieaugumu, kas ļaus Latvijas uzņēmumiem saglabāt un palielināt konkurētspēju iekšējā un arējā tirgu. Latvijas uzņēmumi pēdējos gados ir atraduši arvien jaunus noieta tirgus, un ir paredzams, ka arī videjā termiņā turpināsies jaunu tirgu apgūšana un nostiprināšanās esošajos tirgos. Eksporta pieaugumu veicinās arī valdības ekonomiskās politikas pasākumi, kas vērsti uz eksporta veicinašanu (§4.1.5.3.). Konkurētspēju sekmēs arī preču un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, ko veicinās arī dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi kvalitātes nodrošināšanā, piemēram, administratīvo barjeru novēršana preču brīvai kustībai uz ES (§4.1.5.2.) Ir sagaidāms, ka videjā termiņā Latvijas eksporta struktūra dažādosies un tajā samazinasies koksnes īpatsvars, bet pieaugs preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvars.
Importa pieauguma tempi saglabāsies salīdzinoši augstā līmenī. Pieprasījumu pēc importa daļēji ierobežos reālās algas pieaugums, kas būs zemāks par IKP un produktivitātes pieaugumu. Taču būtisks importa pieauguma tempu samazinājums nav gaidāms tādēļ, ka importa struktūrā dominē preces, kas Latvijā netiek ražotas (dažādas iekārtas un mašīnas, izejvielas) un kas ir nepieciešamas tālākai ražošanas modernizācijai un ekonomikas attīstībai. Ir sagaidāms, ka videjā termiņā importa struktūrā turpinās pieaugt iekārtu un investīciju preču īpatsvars. 2.1.2. IKP pa nozarem Pēdējos divos gados rūpniecībā ir vērojama dinamiska attīstība, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz vidēji 7% pieaugumu salīdzināmās cenas. Ir sagaidāms, ka arī turpmākajos gados rūpniecības pieaugumu lielā mērā nodrošinās apstrādes rūpniecības pieaugums, galvenokārt vieglās rūpniecības, pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un metālapstrādes attīstība. Pārtikas rūpniecība un tekstilrūpniecība ir nozīmīgas rūpniecības nozares, un tās veido arī ievērojamu daļu no eksporta. Videjā termiņā ir paredzama sekmīga šo nozaru attīstība. Pateicoties Latvijas bagātīgajiem mežu resursiem, arī turpmāk ir sagaidāma veiksmīga kokapstrādes nozares darbība. Liela daļa šīs nozares produkcijas tiek eksportēta, un tādējādi kokapstrādes nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū un tirgus cenu svārstībām. Pieprasījumu pēc koksnes būtiski ietekmē arī būvniecības attīstība. Turpmākajos gados ir gaidāma stabila un pastāvīga būvniecības attīstība, un tādējādi pieprasījums pēc koksnes saglabāsies augstā līmenī arī tad, ja samazināsies ārējais pieprasījums. Ķīmiskajā rūpniecībā pēdējā laikā ir ieguldītas būtiskas investīcijas, un ir sagaidāma turpmāka šīs nozares izaugsme vidējā termiņā. Ir paredzams, ka turpināsies arī metālapstrādes un mašīnbūves attīstība. Pēdējā gadā ir strauji pieauguši elektrotehnikas un elektronikas nozaru apjomi, un pastāv potenciāls šo nozaru tālākai attīstībai vidējā termiņā. Rūpniecības nozaru attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi, īpaši jauno tehnoloģiju attīstība un inovāciju politika (aprakstīta §4.1.6.). Rūpniecības nozares attīstība ir cieši saistīta ar pieprasījumu ārējā tirgū, un nozares attīstību sekmēs dažādi eksporta veicināšanas pasākumi (§4.1.5.3.). Konkurētspējas veicināšanai ārējā tirgū liela nozīme ir saražotās produkcijas kvalitātei, un tādējādi atbalstu ražotājiem sniegs arī valdības veiktie pasākumi kvalitātes nodrošināšanā (§4.1.5.2.). Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā neparedz nozīmīgu pieaugumu enerģētikas sektorā, jo nav sagaidāma energoietilpīgu nozaru attīstība. Elektroapgādi ietekmēs arī zudumu samazinājums elektrostaciju transformatoros, pārvades un sadales tīklos. Būtiski nepieaugs arī siltuma patēriņš, jo ir sagaidāma siltumenerģijas zudumu samazināšana. Arī gāzes un ūdensapgādes nozarē nav sagaidāms nozīmīgs pieaugums. Sagaidāmais enerģētikas sektora pieauguma temps ir vidēji 1,5% gadā, ko noteiks pakāpenisks rūpniecības pieaugums. Pēdējos gados būvniecībā bija vērojami salīdzinoši augsti pieauguma tempi, un ir sagaidāms, ka arī vidējā termiņā tā būs viena no visdinamiskākajām nozarēm. Makroekonomiskās attīstības scenārijs vidējā termiņā paredz vidēji 6,7% būvniecības apjomu pieaugumu gadā. Būvniecības attīstību veicinās ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugums. Privātpersonu pieprasījumu pēc būvniecības veicinās hipotekārās kreditēšanas attīstība. Pēdējā laikā ir novērojams straujš hipotekāro kredītu apjomu pieaugums. Ir paredzams, ka šādas tendences turpināsies arī vidējā termiņā. Paredzamais lauksaimniecības ražošanas apjomu pieaugums ir 4% gadā. Augstāki pieauguma tempi tiek prognozēti mežsaimniecībā. Lauksaimniecības attīstība būs atkarīga no vairākiem faktoriem, to skaitā, privātā patēriņa pieauguma, lauksaimniecības ražotņu un produktu pielāgošanas ES standartiem un kvalitātes kritērijiem un no ārējā, galvenokārt, Krievijas pieprasījuma. Lauksaimniecības produktu imports ievērojami pārsniedz lauksaimniecības produktu eksportu, un arī vidējā termiņā ir gaidāma sīva ārvalstu uzņēmumu konkurence iekšējā tirgū, un tādējādi lauksaimniecībā nav gaidāmi augsti pieauguma tempi. Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurenci ar ārzemju produktiem iekšējā tirgū pašlaik lielā mērā apgrūtina nevienlīdzīgā konkurence (subsidētais imports). Lauksaimniecības attīstību kavē arī zemais ražošanas tehnoloģiju līmenis, un tādēļ liela nozīme lauksaimniecības veicināšanā būs dažādiem valdības politikas pasākumiem, kas veicinās investīcijas un lauksaimniecības ražošanas modernizāciju, no kuriem nozīmīgākie ir valsts subsīdiju programma un SAPARD. Pēc Latvijas iestāšanās ES, liela nozīme lauksaimniecības attīstībā būs arī ES piešķirtajām lauksaimnieciskās ražošanas kvotām. Lauksaimniecisko ražošanu sekmēs arī dažādi valdības pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanai (aprakstīti §4.5.). Vidējā termiņā lauksaimniecībā tiek prognozēts produktivitātes pieaugums, strādājošo skaita kritums un lauksaimniecības īpatsvara IKP struktūrā samazinājums. Vidējā termiņā ir sagaidāms, ka privātie pakalpojumi būs viena no straujāk augošajām nozarēm, un to sagaidāmais vidējais pieauguma temps salīdzināmās cenās ir 7,2% gadā. Paredzams arī privāto pakalpojumu īpatsvara pieaugums IKP struktūrā. Palielināsies tirgojamo (market services) pakalpojumu īpatsvars, bet samazināsies netirgojamo (non-market) pakalpojumu īpatsvars. Privāto pakalpojumu attīstība būs atkarīga no dažādu pakalpojumu sektoru attīstības. Makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka arī turpmāk transporta un sakaru nozare saglabās svarīgu lomu Latvijas ekonomikā. Īstermiņā ir sagaidāmi mēreni tranzīta apjomu pieauguma tempi, ko nosaka naftas tranzīta apjoma samazinājums Krievijas naftas tranzīta kompāniju politikas rezultātā, taču ir paredzams, ka nākotnē kravu pārvadājumu apjomi atkal pieaugs. Ostu un dzelzceļa kravu pārvadājumus ietekmēs situācija NVS valstīs, un ir gaidāms, ka arī turpmāk pieaugs Krievijas eksports. Latvijas tranzītpakalpojumu sektora konkurētspēju veicinās investīcijas, kas ļaus piedāvāt izdevīgākus pakalpojumus un konkurēt ar citām, galvenokārt, Krievijas ostām. Transporta nozares attīstību veicinās dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi transporta un sakaru jomā (aprakstīti §4.6.3.). Jūras kravu pārvadājumi ir nozare, kuras potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. "Latvijas Kuģniecības" privatizācija un modernizācija, kā arī kuģu flotes atjaunošana dos nozīmīgu ieguldījumu jūras kravu pārvadājumu apjomu pieaugumā, tādējādi vidējā termiņā ir sagaidāma šī sektora turpmāka attīstība. Pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, neaizsalstošajām ostām un atbilstošai infrastruktūrai vidējā termiņā ir sagaidāmi stabili transporta pieauguma tempi. Ir sagaidāms, ka sakaru nozare būs viena no dinamiskākajām vidējā termiņā. Sakaru nozares apjoma pieaugumu būtiski sekmēs plānotā telekomunikāciju tirgus liberalizācija (aprakstīta §4.1.3.) un pārējie valdības pasākumi sakaru attīstības veicināšanā (§4.6.3.2.). Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un patēriņa kredītu izplatībai, ir paredzams arī turpmāks tirdzniecības (īpaši nepārtikas preču tirdzniecības) pieaugums, taču izaugsmes tempi būs zemāki nekā līdz šim, jo ir vērojama tirgus piesātināšanās un vidējā termiņā nebūs iespējams saglabāt tik augstus pieauguma tempus kā līdz šim. Komerciālajos un finanšu pakalpojumos ir sagaidāmi augsti pieauguma tempi. Izaugsmes iespējas pastāv arī tūrisma nozarē. Sabiedrisko pakalpojumu nozarē sagaidāms salīdzinoši zems pieaugums - apmēram 1,3% gadā.
1. tabula.
IKP pieaugums pa nozarēm 2000. gada cenās
2.1.3. Nodarbinātība Zemās dzimstības, salīdzinoši lielās mirstības un negatīvā migrācijas saldo rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā pakāpeniski samazināsies. Salīdzinājumā ar 2002. gadu, iedzīvotāju skaits 2006. gadā samazināsies par 1 procentu. Zemā dzimstība ir tā, kas lielā mērā ir ietekmējusi iedzīvotāju sastāva novecošanos. Tomēr darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits nesamazināsies ļoti strauji, jo pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, un pensionāru skaits palielināsies tikai nedaudz. Nodarbinātības pieaugums ir neliels, un tāda tendence tiek prognozēta arī nākotnē. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir viens no galvenajiem zemā nodarbinātības pieauguma tempa iemesliem. Zemā nodarbinātība ir daļēji izskaidrojama arī ar pastāvīgu studentu skaita pieaugumu. Līdz šim ekonomiskā attīstība veicināja galvenokārt reālās algas un produktivitātes pieaugumu, un tās ietekme uz nodarbinātības pieaugumu bija ierobežota. Lielā mērā to ietekmēja pārejas procesā radītās atšķirības starp darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī būtiskas reģionālās atšķirības. Tomēr pēdējos gados notikušais nodarbinātības pieaugums, liecina, ka strukturālo reformu un nodarbinātības politikas pasākumu (galvenokārt darbaspēka apmācības un reģionālās attīstības jomā) atdeve kļūst redzamāka, un notiek pakāpeniska darba tirgus uzlabošanās. Ir sagaidāms, ka vidējā termiņā samazināsies bezdarbs, to veicinās ekonomiskās aktivitātes pieaugums un dažādi valdības ekonomiskās politikas pasākumi - profesionālās izglītības tuvināšana pieprasījumam, darbaspēka ekonomiskās, sociālās un reģionālās mobilitātes veicināšana, pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam u. c. (aprakstīti §4.3.). Latvijā pastāv ievērojamas bezdarba līmeņa atšķirības dažādos rajonos, un tādējādi bezdarba problēmas ir cieši saistītas ar reģionālo attīstību. Bezdarba samazināšanu veicinās dažādi valdības reģionālās politikas pasākumi, kas aprakstīti §4.6.4. Vidējā termiņā tiek prognozēts, ka vidējās reālās bruto darba algas pieaugums (apmēram 4,2% gadā) būs zemāks nekā produktivitātes pieaugums (5-6% gadā). 2.2. Inflācija Iepriekšējo trīs gadu laikā vidējais gada inflācijas līmenis Latvijā nepārsniedza 2,4%, 2002. gadā pazeminoties līdz 1,9 procentiem. Inflācijas tendences norāda uz stabilu cenu līmeni, lai gan tas ir zemāks nekā vidēji ES valstīs, līdz ar to konverģences procesā pakāpeniski turpinās pieaugt. Patēriņa cenu pieauguma tempu galvenokārt nosaka: • centrālās bankas politika, • importa cenu dinamika, • iedzīvotāju ienākumu izmaiņas, • administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu izmaiņas. 2002. gadā patēriņa cenu kāpumu būtiski ietekmēja preču cenu kāpums uztura produktiem, mājturības precēm un transportlīdzekļu iegādei, kā arī pakalpojumu cenu pieaugums veselības aprūpē un izglītībā. Tomēr kopējo cenu pieaugumu mazināja atsevišķu pārtikas produktu cenu samazinājums (gaļas cenas samazinājās subsidētā importa dēļ, kā arī pieaugošas konkurences dēļ), mobilo sakaru cenu samazinājums "cenu karu" ietekmē, kā arī degvielas cenu kritums līdz ar naftas cenu samazinājumu pasaulē. Pamatinflācijas komponente 2002. gadā bija tuva kopējai inflācijai, jo administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu izmaiņu ietekme uz gada vidējo inflāciju bija savstarpēji pretēja, turklāt neliela (pamatinflācija izsaka cenu kāpumu, izslēdzot administratīvi regulējamo un degvielas cenu izmaiņas). Tirgojamo preču grupā cenu kāpumu ierobežoja centrālās bankas izvēlētā valūtas kursa politika. Nacionālās valūtas kursa piesaisti SDR valūtu grozam izskaidro vairāki apstākļi, tai skaitā importa īpatsvars IKP un importa struktūra. 2002. gadā importa īpatsvars IKP bija aptuveni 46%, no tā vairāk nekā 27% - patēriņa preces, kuru cenu izmaiņas tieši ietekmē kopējā cenu līmeņa izmaiņu tendences. Savukārt kapitālpreču un starppatēriņa preču īpatsvars bija attiecīgi 48,5% un 18,4 procenti. Tādējādi arī netieši - caur uzņēmumu ražošanas izmaksām importa cenas var iespaidot patēriņa cenu izmaiņas. Salīdzinoši zema inflācija esošajās ES dalībvalstīs noteiks mērenu cenu pieaugumu arī turpmāk, savukārt eiro vērtības nostiprināšanās ir faktors, kas nosaka straujāku importa cenu kāpumu. Pakalpojumu cenu pieaugums galvenokārt saistāms ar iedzīvotāju ienākumu izmaiņām, līdz ar to, nav prognozējams lēcienveida pakalpojumu cenu kāpums, lai gan pakalpojumiem cenu līmenis, salīdzinot ar esošo ES vidējo cenu līmeni, ir zemāks nekā precēm. Turklāt daļa pakalpojumu cenu joprojām tiek administratīvi regulētas, kas palīdz nodrošināt ļoti pakāpenisku šī sektora cenu kāpumu. Administratīvi regulējamo cenu īpatsvars 2002. gada PCI aprēķinos izmantotajā preču un pakalpojumu grozā bija 20,7%, savukārt 2003. gadā - tikai 16,3 procenti. 2003. gadā administratīvi regulējamo cenu kāpumu noteiks gan paaugstināto gāzes tarifu ieviešana, gan palielinātie ūdens un siltumenerģijas tarifi, kā arī pazeminātās PVN likmes ieviešana iedzīvotāju maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, kas līdz šim ar nodokli netika aplikti. Līdz ar to administratīvi regulējamo cenu ietekme uz PCI 2003. gadā gaidāma augstāka nekā iepriekšējā gadā. Pamatojoties uz gaidāmo ekonomiskās izaugsmes attīstību un ārējā sektora prognozēm, kā arī neparedzot šoku ietekmi, vidēja termiņa gada inflācijas prognoze Latvijai nepārsniedz 3 procentus. 2.3. Monetārā un valūtas kursa politika Monetāro politiku Latvijā īsteno Latvijas Banka, kurai tās funkciju izpildei ir sniegta atbilstoša tiesiskā un praktiskā neatkarība. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", Latvijas Bankas galvenais mērķis ir cenu stabilitāte. Pašreizējās Latvijas Bankas īstenotās valūtas kursa politikas galvenās pamatiezīmes ir šādas: • Valūtas kurss piesaistīts SDR valūtu grozam; • Apmaiņas kurss pret atsevišķām ārvalstu valūtām tiek noteikts, pamatojoties uz to kursu pret SDR grozu; • Pieļaujamās nacionālās valūtas svārstības robežās ±1% apmērā no Latvijas Bankas noteiktā centrālā apmaiņas kursa; • Automātiskas Latvijas Bankas intervences, pērkot vai pārdodot SDR grozā ietilpstošās valūtas, ja lata kurss sasniedz Latvijas Bankas noteiktās robežas. Līdzšinējā pieredze apstiprina, ka piesaiste SDR grozam atbilst Latvijas tautsaimniecības vajadzībām, jo, pateicoties tai, lats ir stabilāks attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu. Latvijas Bankas monetārā politika ir nesusi pozitīvus rezultātus valsts makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, un tādējādi līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā to nav paredzēts mainīt. Līdz ar iestāšanos ES Latvijai būs nepieciešams veikt izmaiņas savā monetārajā un valūtas kursa politikā. Šīs izmaiņas var iedalīt divās fāzēs. 1) Latvijas iestāšanās ES fāze Ja balsojums referendumā 2003. gada septembrī par Latvijas iestāšanos ES būs pozitīvs, Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Pašreizējā ES likumdošana paredz, ka jaunās ES dalībvalstis automātiski nepiedalās Eiropas monetārajā savienībā, bet sākotnējā posmā tām tiek piemērots ārpus eiro zonas esošo valstu (countries with derogation) statuss. Šajā posmā jaunajām ES dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir jāpierāda, ka tās ir pilnībā gatavas uzņemties un ilgtermiņā izpildīt tās saistības, ko paredz dalība Eiropas monetārajā savienībā. Konkrēti, līdz ar iestāšanos ES Latvijas pienākumos ietilps tādas valūtas politikas īstenošana, kas ņem vērā visu ES dalībvalstu intereses. Tādējādi Latvijai būs jāpiedalās Eiropas Valūtas kursa mehānismā (VKM II) vai nu tūlīt pēc iestāšanās ES, vai arī vēlākā laika posmā. Ņemot vērā patlaban pastāvošās ES likumdošanas prasības, Latvijas Bankas izstrādātā stratēģija paredz, ka, panākot vienošanos ar attiecīgajām ES institūcijām (ECB, Eiropas Komisiju, u.c.), esošā piesaiste SDR grozam tiktu mainīta pret piesaisti eiro, sākot ar 2005. gada 1. janvāri pēc attiecīgā tirgus lata un eiro apmaiņas kursa piesaistes maiņas brīdī. Tādējādi tiek plānots, ka valūtas piesaistes nomaiņa neizraisītu nominālā apmaiņas kursa svārstības. Turklāt, panākot abpusēju vienošanos starp Latvijas Banku un visām iesaistītajām ES institūcijām, līdz ar piesaistes maiņu 2005. gada 1. janvārī Latvijas Banka plāno valsts iesaistīšanos VKM II. Līdz ar iestāšanos ES un pievienošanos VKM II Latvijas Bankai būs jāveic izmaiņas monetārās politikas īstenošanā. Lai gan Latvijas Bankas pielietotie monetārās politikas instrumenti jau pirms iestāšanās ES lielā mērā atbilst ECB lietotajiem instrumentiem, iestāšanās ES prasīs pārvērtēt dažādu instrumentu nozīmību. Ņemot vērā prasību valūtas stabilitātes kritērija izpildes jomā un atsaucoties uz līdzšinējo veiksmīgo praksi, Latvijas Banka nav iecerējusi izmantot visas Māstrihtas līgumā paredzētās apmaiņas kursa svārstību robežas +/- 15% apmērā no centrālās paritātes, bet, nepieciešamības gadījumā izmantojot vienpusējās intervences, plāno VKM II ietvaros lata kursa svārstības pret eiro ierobežot šaurākā svārstību koridorā. Šajā laikā Latvijas Banka paredzējusi panākt pilnīgu saskaņu ar ECB, pielāgojot izmantojamos monetārās politikas instrumentus (tas vienlīdz attiecas gan, piemēram, uz refinansēšanas likmes līmeni, gan uz rezervju prasību normām), lai iestāšanās monetārajā savienībā un monetārās politikas nodošana ECB kompetencē neradītu pārmērīgus satricinājumus valsts finanšu sektorā. Solis šajā virzienā tika sperts 2002. gada novembrī, kad Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu banku rezervju normu ar 2003. gada 24. janvāri samazināt par 2 procentu punktiem - līdz 3 procentiem. Līdz Latvijas pievienošanās brīdi EMS rezervju norma būs jāsamazina no pašreizējiem 3% līdz 2%, kas atbilst eiro zonā noteiktajam līmenim. Pieņemot, ka Latvija sāk darbību VKM II ar 2005. gada 1. janvāri, un 2 gadu periodā tiek nodrošināta Māstrihtas konverģences kritēriju izpilde, saskaņā ar pašreiz pastāvošo kārtību un ES eksistējošajām administratīvajām procedūrām, agrākais laiks, kad ES institūcijas varēs sniegt novērtējumu par Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem, ir 2007. gada pavasaris - vasara. Līdz ar to agrākais periods, kad Latvija reāli varētu pievienoties EMS, ir 2008. gada 1. janvāris. 2) Latvijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā un monetārajā savienībā Pēc visu nepieciešamo Māstrihtas kritēriju izpildes un ES Padomes lēmuma par Latvijas gatavību piedalīties Eiropas monetārajā savienībā, Latvijas Banka pārtrauks īstenot neatkarīgu monetāro politiku. Līdz ar to: • Visas apgrozībā esošās skaidrās naudas banknotes un monētas, kā arī bezskaidrā nauda, kas denominēta latos, tiks apmainītas pret eiro pēc kursa, kas atbildīs fiksētajai centrālajai paritātei; • Lēmumus par monetāro politiku pieņems ECB padome, kurā piedalīsies arī Latvijas Bankas prezidents; • Latvijas Banka īstenos lēmumus, kas tiks pieņemti ECB padomē, veicot monetārās operācijas un sadarbojoties ar Latvijas kredītiestādēm; • Ņemot vērā pašreizējo ECB monetārās politikas stratēģiju, galvenais instruments, ar kura palīdzību tiks īstenota monetārā politika Latvijā, būs repo izsoles, kamēr, piemēram, valūtas mijmaiņas operācijas varētu tikt rīkotas tikai atsevišķos gadījumos; • Latvijas Banka daļu savu ārējo aktīvu nodos ECB rīcībā. Atlikušo daļu Latvijas Banka, tāpat kā līdz šim, pārvaldīs patstāvīgi. 2.4. Ārējais sektors
2. tabula. Maksājumu bilances pamatrādītāji. (% no IKP)
* Mīnus zīme norāda rezerves aktīvu pieaugumu. Straujajām ekonomiskajām reformām Latvijā bija ļoti liela ietekme uz maksājumu bilanci. Galvenais Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta iemesls, tāpat kā daudzās citās Austrumeiropas valstīs, ir straujais valsts ārējās tirdzniecības deficīta pieaugums. Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu palīdz ierobežot pakalpojumu pozitīvais saldo, kam ik gadus ir tendence palielināties. 2002. gadā un arī 2003. gada 1. ceturksnī tekošā konta negatīvo saldo mazināja arī strauji pieaugušais kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo (pērn to galvenokārt noteica plašāka apsekojamo personu loka noteikšana). Maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanos 2002. gadā noteica investīciju īpatsvara IKP sarukums. Tomēr joprojām saglabājās augsts kopējais investīciju līmenis (27,3% no IKP). Uzkrājumu īpatsvars IKP 2002. gadā praktiski nemainījās un bija 19,6 procenti. Krievijas finanšu krīze, kas izraisīja eksporta uz Krieviju samazināšanos 1998. gadā, negatīvi ietekmēja maksājumu bilanci - tekošā konta deficīts pieauga līdz 10,6% no IKP. 1999. gadā tirdzniecības deficīts būtiski samazinājās, tomēr tekošā konta stāvoklis uzlabojās nedaudz (līdz 9,8% no IKP), jo pasliktinājās ienākumu bilance, kas pirmoreiz, samazinoties Latvijas ienākumiem (pamatā no ieguldījumiem portfeļinvestīcijās) un pieaugot nerezidentu tiešo investīciju ienākumiem, kļuva negatīva. 2000. gadā, galvenokārt uzlabojoties pakalpojumu saldo, tekošā konta deficīts samazinājās līdz 6,9% no IKP. Savukārt 2001. gadā, samazinoties pieprasījumam Eiropā, palēninājās eksporta pieauguma tempi un, augot pieprasījumam iekšzemē, palielinājās imports, kā rezultātā tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 9,6% no IKP. Nozīmīgs bija arī kapitālpreču importa kāpums, A/S "Latvijas Kuģniecībai" iegādājoties jaunus kuģus. 2002. gadā, neskatoties uz lēno tautsaimniecības izaugsmi Eiropā, Latvijas eksports nozīmīgi pieauga. Preču importa kāpums atspoguļoja augošo iekšzemes pieprasījumu. Sagaidāms, ka tekošā konta deficīts vidējā termiņā saglabāsies sasniegtajā līmenī, ar nelielu samazināšanās tendenci termiņa beigu posmā. Pašlaik eksporta izaugsmi pozitīvi ietekmē eksportētājiem uz eirozonu izdevīgais valūtas kurss. Gaidāma ārējā pieprasījuma uzlabošanās 2003. gada otrajā pusē, jo daudzējādā ziņā esam atkarīgi no ekonomikas attīstības Eiropā un ASV. Saglabāsies salīdzinoši augsts importa pieprasījums. Augošais pamatlīdzekļu imports rada nosacījumus ražošanas modernizācijai un produkcijas konkurētspējas palielināšanai. 2002. gadā Latvijas eksportētāju tirgus daļas lielākajos Eiropas tirgos saglabājās stabilas (Vācija, Lielbritānija) vai pat pieauga (Zviedrija, Somija, Dānija), kas liecina par mūsu eksportpreču konkurētspējas noturību. Savukārt vidējā termiņā sagaidāms investīciju atdeves kāpums, līdz ar to eksporta pieauguma tempi nedaudz apsteigs importa kāpumu un tekošā konta negatīvais saldo attiecībā pret iekšzemes kopproduktu pamazām saruks. Lai panāktu pastāvīgu eksporta apjomu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt gatavās produkcijas un preču ar augstāku pievienoto vērtību īpatsvaru kopējā eksporta struktūrā, jo izejmateriālu eksports ir tieši saistīts ar pasaules tirgus cenu svārstībām. Pozitīvas tendences šajā jomā ir vērojamas, jo šogad pieaug eksports precēm ar augstāku pievienoto vērtību. Sagaidāms, ka Latvijas uzņēmumos realizēto investīciju projektu rezultātā tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūra turpinās uzlaboties par labu precēm ar augstāku pievienoto vērtību un jauniem produkcijas veidiem. Paredzamie pakalpojumu eksporta apjomi 2003. gadā un nākamajos gados ir ļoti nenoteikti, jo nav zināms kā attīstīsies situācija tranzīta nozarē, kas pašlaik ir nozīmīgākā nerezidentiem sniegto pakalpojumu vidū. Krievijas valdības un naftas transportētāja - monopolkompānijas "Transņeftj" lēmumu rezultātā ir sarukuši naftas tranzīta apjomi 2002. gadā, un situācija nav uzlabojusies arī 2003. gada sākumā. Taču ir manāma ar naftas biznesu saistīto uzņēmumu vēlme mainīt esošo situāciju, un naftas tranzīta apjomi atkal varētu pieaugt. Laikā, kamēr samazinās pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostā (galvenokārt pārkrauto naftas kravu krituma dēļ), pārējās Latvijas ostās kravu apjomi kāpj, kā arī, mainoties kravu transportēšanas veidiem, pieaug nerezidentiem sniegto pa dzelzceļu un ar autotransportu pārvadāto kravu pakalpojumu apjomi. Pakalpojumu eksportā līdzīgi preču eksportam ir sagaidāma mērena sniegto pakalpojumu struktūras maiņa - samazināsies galvenā pakalpojuma īpatsvars un pieaugs pārējo (līdz šim mazāk nozīmīgo) pakalpojumu loma. Tranzīta pakalpojumi vēl arvien būs nozīmīgākie nerezidentiem sniegtie pakalpojumi un tranzīta ieņēmumi 2003. gadā ir sagaidāmi augstāki kā pērn. Latvijai organizējot dažādus plaša mēroga starptautiskus pasākumus, kā arī pievienošanās ES gadījumā, pieaugs nerezidentiem sniegto braucienu pakalpojumu apjoms. Pieaugot ārējās tirdzniecības apjomiem, ir sagaidāma arī sniegto citu pakalpojumu (galvenokārt finanšu starpniecības un tirdzniecības starpniecības pakalpojumu) izaugsme. Ienākumu saldo saglabāsies negatīvs; samazināsies gan neto procentu maksājumi, gan citi neto faktoru ienākumi. Pieaugot Latvijas neto ārējam parādam, ir loģiski sagaidīt zemāku procentu ienākumu bilanci kā iepriekš. Citu faktoru ienākumu bilance 2002. gadā samazinājās, strauji pieaugot nerezidentu gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, kas, neskatoties uz tekošā konta bilances pasliktināšanos, ir visnotaļ labs indikators nerezidentu veikto tiešo investīciju finansiālajam veiksmīgumam. Arī turpmākajos gados ir sagaidāms nerezidentu tiešo investīciju ienākumu pieaugums, kas noteiks citu faktoru ienākumu bilances kritumu. Lai gan maksājumu bilances tekošā konta saldo ir negatīvs, vidēji maksājumu bilances saldo ir pozitīvs. To nodrošina kapitāla ieplūšana Latvijā, jo, pateicoties ārvalstu kapitāla ieplūdēm, bija iespējams ne tikai nosegt tekošā konta deficītu, bet arī palielināt ārvalstu valūtas rezerves. Laikā līdz 2006. gadam tekošā konta deficīta finansēšanā galvenokārt tiks izmantots privātais kapitāls - tiešās investīcijas un banku piesaistītie finanšu resursi. Tiešo investīciju ieplūdes segs vairāk kā pusi tekošā konta negatīvās bilances un tuvosies 5% no IKP. Pārējo saldo daļu segs citu ieguldījumu veidā piesaistītie līdzekļi - galvenokārt noguldījumi un aizņēmumi. Lielie uzņēmumi, līdzīgi kā jau tas notiek pašlaik, ārvalstu kapitālu var piesaistīt paši, ņemot kredītus ārvalstu bankās. Kā papildus finansējuma avotu nākotnē var minēt korporatīvo vērtspapīru emisiju. Pārējie privātā sektora rezidenti ārējo kapitālu piesaistīs, izmantojot banku un citu finanšu organizāciju starpniecību. Līdz ar to bankas, vadoties no naudas pieprasījuma iekšējā tirgū, piesaistītos ilgtermiņa un īstermiņa noguldījumus izvietos iekšzemē, vai arī ieguldījumos ārvalstīs. Valūtas rezervju pieaugums ir uzskatāms par sava veida aizsardzību un buferi iespējamo maksājumu bilances grūtību pārvarēšanai, un tas saglabā pieaugošā naudas daudzuma apgrozībā segumu. Rezervju apjomu Latvijas Banka uztur līmenī, kas atbilst vismaz trīs mēnešu preču un pakalpojumu importa apjomam. 2.5. Scenārija izpildes nozīmīgākie riski Latvijas ekonomikas scenāriju turpmākajiem gadiem var ietekmēt dažādi satricinājumi, kas var palēnināt izaugsmes tempus. Latvija ekonomika ir maza un atvērta, un tās risks ir saistīts galvenokārt ar ārējo ekonomisko vidi. Strauja ārējā pieprasījuma krišanās var radīt spiedienu uz latu, mazināt ekonomisko aktivitāti, samazināt budžeta ieņēmumus un radīt nestabilitāti finanšu sektorā. Latvijas galvenais risks ir saistīts ar lielo tekošā konta deficītu, un ir vairāki riska faktori, kā rezultātā tekošā konta deficīts varētu būtiski nesamazināties vai pat pieaugt vidējā termiņā. Nozīmīgs riska faktors ir ārējā pieprasījuma samazināšanās. Ja Eiropas Savienības ekonomikā nenotiks gaidītā augšupeja vai pieaugumu tempu samazināšanās ieilgs, tas negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību. NVS valstis veido nozīmīgu Latvijas eksporta daļu, un neskaidrība par ekonomisko attīstību šajās valstīs ir būtisks riska faktors. Pasliktinoties ārējai ekonomiskai videi, būtiska būs Latvijas prasme palielināt konkurētspēju, atrast jaunus eksporta tirgus, kā arī dažādot eksporta struktūru. Latvijas konkurētspēju attiecībās ar Eiro zonas partneriem negatīvi ietekmē lata reālā kursa pieaugums, jo inflācija Latvijā turpmākajos gados ir gaidāma 3% apmērā, taču Eiro zonā tā ir ap 2%, un Eiropas Centrālās bankas mērķis ir nepieļaut patēriņa cenu indeksa pieaugumu virs 2 procentiem. Reālā lata kursa vērtības pieaugumu kompensēs pastāvīgs un augsts produktivitātes pieaugums, kas ir gaidāms augstāks kā algu pieaugums. Latvijas konkurētspējas pamatā vēl aizvien ir zemās darbaspēka izmaksas. Latvijas tekošā konta deficītu nelabvēlīgi var ietekmēt arī straujas galveno Latvijas importa vai eksporta preču cenu izmaiņas pasaules tirgū. Koksnes, kas ir galvenā Latvijas eksporta prece, cenu krišanās samazinās eksporta vērtību, un naftas un enerģijas cenu pieaugums palielinās importa vērtību, tādējādi būtiski palielinot tekošā konta deficītu. Tekošā konta deficītu finansē kapitāla plūsmas. Būtisks riska faktors ir tas, vai tekošā konta deficīts tiks finansēts galvenokārt ar īstermiņa vai ilgtermiņa kapitāla plūsmām. Latvijai ir svarīgāk veicināt ilgtermiņa kapitāla (ārvalstu tiešo investīciju) ieplūšanu. Īstermiņa kapitāla plūsmas ir ļoti svārstīgas un grūti prognozējamas, un strauja to samazināšanās var radīt maksājumu bilances grūtības. Krītoties ārzemju kapitāla plūsmām, samazināsies Latvijas Bankas ārējās rezerves, tas radīs naudas piedāvājuma samazināšanos un iekšzemes procentu likmju paaugstināšanos, kas negatīvi ietekmēs ekonomikas attīstību. Pēc privatizācijas beigām ārvalstu tiešo investīciju daļa tekošā konta deficīta finansēšanā nepalielināsies, turklāt finanšu sektora attīstība pilnveidos Latvijas pieeju parādus radošajām (aizdevumu) plūsmām. No otras puses ārvalstu investīciju ieplūšanu varētu veicināt Latvijas ekonomiskā attīstība, integrācija ES un dalība NATO, kas radītu investoru vidū priekšstatu par Latviju kā investīcijām drošu un stabilu vidi. Zems iekšzemes privāto uzkrājumu līmenis ir riska faktors, kas var radīt satricinājumus finanšu tirgū. Ir vērojams iedzīvotāju uzticības pieaugums finanšu sektoram, taču ilgtermiņa noguldījumi vēl arvien veido salīdzinoši nelielu daļu, kas, pieaugot ilgtermiņa aizdevumiem, var radīt termiņu saskaņošanas problēmas. Turklāt straujais kreditēšanas pieaugums vienmēr slēpj sevī kredītu kvalitātes pazemināšanās risku. Mājsaimniecību uzkrājumus var arī samazināt augošais optimisms par Latvijas ekonomikas nākotni, kā rezultātā var palielināties patēriņš un samazināties ietaupījumi. Sagaidāmā ekonomikas stabilizācija un veiksmīga reformu īstenošana var veicināt arī investīciju sagaidāmās atdeves līmeni, palielinot pieprasījumu pēc privātajām investīcijām. Ja investīciju pieaugums netiks nodrošināts ar attiecīgu privāto uzkrājumu pieaugumu, tas var palielināt tekošā konta deficītu. 3. Valsts finanses3 3.1. Vidēja termiņa fiskālais ietvars Valdības realizētās fiskālās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt tādu valsts kopbudžeta fiskālo deficītu, kas sekmētu tautsaimniecības izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti. Bez tam, ņemot vērā, ka Latvijā pastāv fiksēts valūtas kurss, valsts budžeta deficīta būtisku pieaugumu ierobežojoša fiskālā politika ir vienīgais tiešais valdības instruments maksājumu bilances tekošā konta samazināšanai. Latvijas valdības vidēja termiņa fiskālās politikas mērķi ir šādi: • Valsts budžeta fiskālā deficīta pakāpeniska samazināšana, nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. • Valsts budžeta izdevumu efektivitātes palielināšana. • Stabila, taisnīga un uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika.
3. tabula. Fiskālo rādītāju salīdzinājums ar iepriekšējo PEP
2001. gadā valsts kopbudžeta fiskālais deficīts bija 1,6 procenti. 2002. gadā bija vērojams valsts budžeta deficīta pieaugums gan salīdzinājumā ar 2001. gadu, gan arī ar 2002. gada PEP prognozēto budžeta deficītu. Valsts budžeta deficīta pieaugumu 2002. gadā noteica šādi faktori: • Salīdzinājumā ar 2001. gadu būtiski samazinājās valsts budžeta nodokļu parādi (atbilstoši ESA 95 metodoloģijai vērā tiek ņemtas izmaiņas aktuālajos parādos - t.i. potenciāli iekasējamā nodokļu parādu daļa). Ja 2001. gadā izmaiņas nodokļu parādos bija + 33,8 milj. latu, tad 2002. gadā - attiecīgi bija nodokļu parādu samazinājums par 4,3 milj. latu. Nodokļu parādu samazinājums 2002. gadā lielā mērā bija saistīts ar valdības lēmumu 42 uzņēmumiem dzēst nodokļu parādus. • 2002. gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu būtiski palielinājās valsts budžeta finansiālais deficīts (no 58,4 milj. latu līdz 103,5 milj. latu). 2002. gada valsts budžeta grozījumos, kas tika veikti gada beigās, papildus līdzekļi tika piešķirti investīciju projektu un citu kārtējo izdevumu finansēšanai, kas palielināja valsts budžeta izdevumus. • Augstāks nekā iepriekš tika prognozēts bija pašvaldību budžeta deficīts. Lielāku nekā iepriekš prognozēts deficītu noteica augstāki par prognozēto privatizācijas ieņēmumi. Augsts deficīta līmenis saglabājās Rīgas pilsētas budžetā. Vienlaicīgi 2002. gadā augstāki nekā iepriekš prognozēts bija valsts budžeta ieņēmumi, tai skaitā, nodokļu ieņēmumi. 2002. gadā strādājošo vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar 2001. gadu pieauga par 8,5%, kā rezultātā lielāki nekā plānots bija sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.
4. tabula. Valsts kopbudžets. (milj. latu)
2003. gadā netiek prognozēta būtiska valsts budžeta deficīta samazināšana un valsts budžeta deficīts tiek prognozēts 2,9% no IKP. Deficīta straujāku samazināšanu ierobežo nepieciešamība nodrošināt ar finansējumu valdības darbības galvenās prioritātes: • valsts aizsardzība un drošība, integrācija NATO, • Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā, • valsts iekšējā drošība, spēcīga, neatkarīga tiesu vara (2003. gada valsts budžetā papildus līdzekļi ir novirzīti iekšlietu sistēmas darbinieku un tiesnešu darba samaksas paaugstināšanai), • izglītība - 2003. gadā tiek turpināta pedagogu darba samaksas reforma. Laika posmā pēc 2003. gada tiek prognozēta pakāpeniska valsts kopbudžeta fiskālā deficīta samazināšanās. Tiek prognozēts, ka nodokļu ieņēmums attiecībā pret IKP saglabāsies stabils, bet pieaugs pārējie budžeta ieņēmumi. Tas saistīts ar to, ka pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami dažādu ES finanšu fondu līdzekļi. No otras puses, lai varētu saņemt ES finanšu līdzekļus, Latvijai ir nepieciešams nodrošināt līdzfinansējumu, kas attiecīgi prasa palielināt valsts budžeta izdevumus. 3.1.1. Nodokļu politika Latvijas valdības nodokļu politikas mērķi ir: • nodrošināt stabilus un prognozējamus nodokļu ieņēmumus, samazinot iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas; • uzlabot uzņēmējdarbības vidi, turpinot uzsākto nodokļu likmju samazināšanu, neradot konkurenci izkropļojošus apstākļus uzņēmējdarbībā un izvairoties no biežas nodokļus regulējošo normatīvo aktu grozīšanas; • nodrošināt nodokļu sistēmas harmonizāciju ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām, pilnībā saskaņojot nodokļu likumdošanas aktus, vienlaikus ievērojot Latvijas nacionālās intereses; • paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni, atceļot noteikto nodokļu piemērošanu dzīvojamām mājām, kā arī iespēju robežās palielinot ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru un paplašinot pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu. Lai nodrošinātu nodokļu politikas mērķu sasniegšanu, ir izvirzīti šādi nodokļu politikas galvenie uzdevumi:
Tiešo nodokļu jomā: • samazināt nodokļu slogu uzņēmējdarbībā ar nolūku veicināt ilgtermiņa attīstību un ekonomikas konkurētspēju, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā; • nodrošināt ES direktīvu ieviešanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem; • īstenot noteiktu stratēģiju attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem uzņēmējdarbības veicināšanai un atbalstam; • optimizēt nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem; • vienkāršot mazo uzņēmēju saimnieciskās darbības ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību.
Netiešo nodokļu jomā: • nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem starp dalībvalstīm Eiropas Savienības vienotajā tirgū un ieviest informācijas apmaiņas sistēmu starp nodokļu administrācijām atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām prasībām; • paplašināt pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piemērošanu, ievērojot ekonomisko situāciju valstī; • pielāgot akcīzes preču aprites sistēmu Eiropas Savienības vienotā tirgus apstākļiem; • nodrošināt likmes akcīzes nodokļa naftas produktiem atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajam minimālajam līmenim; • pārskatīt akcīzes nodokļa likmju struktūru alum, nosakot likmi par absolūtā spirta tilpumprocentu; • ieviest gaidāmo Eiropas Savienības direktīvu par minimālo netiešo nodokļu slogu enerģijas produktiem un elektrībai Latvijā.
Citos nodokļu likumos: • novērst neefektīvu un nestimulējošu sodu sistēmu nodokļu likumu pārkāpumiem; • novērst strauju valsts nodevu skaita pieaugumu, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Lai nodrošinātu minēto uzdevumu izpildi, plānots īstenot šādus pasākumus:
Tiešo nodokļu jomā: • turpināt samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi nodrošinot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem būtisku šī nodokļa sloga kopējo samazinājumu; • izvērtēt esošo ienākuma nodokļu atvieglojumu efektivitāti, veidojot viegli caurskatāmu sistēmu, definējot principus, pēc kādiem tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi, nosakot prioritāri atbalstāmās ekonomikas jomas; • pilnveidot apliekamā ienākuma bāzes noteikšanas metodiku, izstrādājot nodokļu grāmatvedības noteikumus; • pilnveidot transfertcenu piemērošanas mehānismu, veicot grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē šo jautājumu; • saskaņot noteikumus, kas reglamentē ienākuma nodokļa uzlikšanu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību pārrobežu apvienošanās, sadalīšanās, uzņēmējsabiedrību aktīvu pārvešanas un akciju maiņas gadījumos ar ES "Apvienošanas" direktīvas (90/434/EEC) prasībām, kā arī harmonizēt noteikumus dividenžu aplikšanai ar ienākuma nodokli, Latvijas meitas uzņēmējsabiedrībai, izmaksājot dividendes mātes uzņēmējsabiedrībai citā ES dalībvalstī, atbilstoši ES "Mātes-meitas uzņēmējsabiedrību" direktīvai (90/435/EEC); • izstrādāt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai novērstu atšķirības nodokļa uzlikšanā dividendēm, ko fiziskā persona - Latvijas rezidents saņem no Latvijas uzņēmējsabiedrībām un Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmējsabiedrībām, un tādējādi nodrošinātu Eiropas Savienības līguma prasību par brīvu kapitāla kustību ievērošanu; • lai novērstu krasu nodokļa sloga pieaugumu par dzīvojamām ēkām, saglabāt pašreizējo nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību līdz 2006. gada 31. decembrim; • izstrādāt koncepciju iespējamai dzīvojamo ēku aplikšanai ar nekustamā īpašuma nodokli, vienlaikus nodrošinot nodokļa sloga nepalielināšanos maznodrošinātajiem iedzīvotājiem; • izstrādāt konceptuālus priekšlikumus par nekustamā īpašuma nodokļa likmēm un apliekamo bāzi komercdarbībā izmantotiem nekustamajiem īpašumiem; • sākot ar 2007. gadu, ēkas, tāpat kā zemi aplikt ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības, izslēdzot no ar nodokli apliekamo objektu loka inženiertehniskās būves.
Netiešo nodokļu jomā: • lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem Eiropas Kopienas iekšējā tirgū, kā arī saskaņotu termina "iekšzeme" saturu ar ES Sestās direktīvas (77/388/EEC) prasībām, izstrādāt nepieciešamo regulējumu likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (jāstājas spēkā līdz ar Latvijas pievienošanos ES - 2004. gada 1. maijā); • izvērtēt iespējas plašākai pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes ieviešanai, ievērojot ES prasības un dalībvalstu pieredzi un Latvijas budžeta iespējas; • lai nodrošinātu saistību ievērošanu, ko Latvija uzņēmusies ES pievienošanās sarunu laikā, attiecībā uz akcīzes nodokļu normatīvo aktu saskaņošanu ar ES prasībām, kopš 2002. gada ir veikti vairāki būtiski pasākumi: izstrādāti un 2002. gada 12. decembrī pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", kas pilnībā ievieš attiecīgo ES direktīvu prasības par akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu tabakas izstrādājumiem. Ar 2003. gada 1. jūliju ir ieviesta kombinētā akcīzes nodokļa likme cigaretēm (procentuālā plus specifiskā). Saskaņā ar sarunās panākto pārejas periodu likme līdz 2009. gada 31. decembrim pakāpeniski tiks palielināta līdz nepieciešamajam līmenim. Pārejas periods Latvijai ir piešķirts ES minimālās akcīzes nodokļa likmes sasniegšanai cigaretēm (vismaz 57% no vispieprasītākās cigarešu mazumtirdzniecības cenas, bet ne mazāk kā 64 EUR par 1000 cigaretēm), kas nepieciešams, lai neizraisītu ekonomiska rakstura sarežģījumus un nodrošinātu stabilus valsts budžeta ieņēmumus. Minētie likuma grozījumi paredz palielināt arī akcīzes nodokļa likmes smēķējamai tabakai; • lai novērstu neatbilstību ES prasībām akcīzes nodokļa piemērošanā brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās 2003. gada 22. maijā ir pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"; • akcīzes nodokļa likmju struktūras izmaiņām alum izstrādāt attiecīgus likuma grozījumus, lai vienkāršotu nodokļa piemērošanu un administrēšanu un uzlabotu konkurences apstākļus alus tirgū. Akcīzes nodokli alum paredzēts noteikt par katru absolūtā spirta tilpumprocentu dzērienā (paredzēts, ka stāsies spēkā ar 2004. gada 1. janvāri); • lai nodrošinātu akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem atbilstību ES noteiktajam minimālajam līmenim, ja eiro maiņas kurss pret latu saglabāsies augstā līmenī vai pat turpinās pieaugt, izstrādāt attiecīgus likuma grozījumus; • lai pilnībā pabeigtu akcīzes nodokļa saskaņošanu ar ES normatīvajiem aktiem un ieviestu tās prasības, kuras nav iespējams piemērot, kamēr Latvija nav ES dalībvalsts, izstrādāt jaunu likuma "Par akcīzes nodokli" redakciju, kas apvienos visus šobrīd spēkā esošos akcīzes nodokli regulējošos likumus - "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alum" un "Par akcīzes nodokli" (jāstājas spēkā līdz ar Latvijas pievienošanos ES - 2004. gada 1. maijā).
Nodokļu administrēšanas jomā: • izstrādāt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai atbilstoši Eiropas Savienības noteiktajām prasībām nodrošinātu informācijas apmaiņu starp Latvijas un citu ES dalībvalstu nodokļu administrācijām; • izstrādāt jaunu sodu sistēmu par nodokļu likumu pārkāpumiem, sagatavojot grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām"; • izvērtēt katra konkrētā jaunieviešamā maksājuma finansiālo lietderību un tā ietekmi gan uz valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī uz uzņēmējdarbības vidi. 3.1.2. Izdevumu politika Latvijas valdība kā fiskālo mērķi ir izvirzījusi pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos ar mērķi ilgtermiņa izveidot bezdeficīta budžetu. Lai sasniegtu šo mērķi, pastāvīgi tiek strādāts pie budžeta procedūru uzlabošanas, lai palielinātu budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un optimālāku plānošanu. Ar mērķi palielināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, caurspīdīgumu un elastību, 2002. gadā tika veiktas izmaiņas likumā "Par budžetu un finanšu vadību". Grozījumi nosaka Eiropas Savienības līdzekļu vadību, paredz procedūras Eiropas Kopienas pašu resursu finanšu vadībai, kā arī precizē finanšu ministra pilnvaras palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saistībā ar paredzamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pilnveidojot politikas un budžeta plānošanas procesu, tika pieņemtas "Pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu", kas rada iespēju nodrošināt finanšu politikas vadību ar informāciju par sagaidāmajiem politikas rezultātiem, lai izvērtētu ieguldīto finanšu resursu izlietojumu atbilstoši politikas mērķim. Pamatnostādņu mērķis ir saistīt rezultatīvo rādītāju sistēmu ar stratēģisko plānošanu kā stratēģiskās plānošanas nepieciešamu sastāvdaļu. Īstenojot pamatnostādnēs paredzētos pasākumus, ievērojami uzlabosies valsts budžeta informatīvā kvalitāte, kas sekmēs valsts budžeta optimālāku plānošanu. Lai panāktu optimālu budžeta līdzekļu izlietojumu, novēršot budžeta līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, tika sagatavots "Ziņojums par valsts budžeta veidošanas un sastādīšanas procesa pilnveidošanu un optimizēšanu". Ziņojuma mērķis ir piedāvāt valsts budžeta veidošanas procesu 2004. gadam atbilstoši valdībā lemtajam - ieviest nepārtrauktu izdevumu pārskatīšanas sistēmu, paredzot detalizētu izdevumu pārskatīšanu dažādos līmeņos, tādējādi izbrīvējot valsts budžeta līdzekļus un nosakot nepieciešamās darbības un sagaidāmo rezultātu, vienlaicīgi paredzot iesaistīto pušu atbildību un laika periodu, kurā veicami visi cikla etapi. Lai šo sistēmu ieviestu un īstenotu valsts budžeta veidošanas procesā, tiks veikta budžeta programmu pārskatīšana trijos līmeņos: • ikgadējā ministrijas budžeta programmu pārskatīšana ministrijas līmenī; • ikgadējā ministrijas budžeta programmu centralizētā pārskatīšana Ministru kabineta līmenī; • fundamentālā nozaru politiku pārskatīšana, ko veic eksperti visa gada garumā atbilstoši valsts aģentūru vērtēšanas laika ietvaram. Gatavojot 2003. gada valsts budžeta projektu, atbilstoši valdības lēmumiem ministrijas veica valsts pamatbudžeta izdevumu pārskatīšanu, analizējot budžeta programmu (apakšprogrammu) pamatotību un efektivitāti, kā arī ministriju un to padotībā esošo iestāžu administrācijas uzturēšanas izdevumu mērķtiecīgu izlietojumu. Tādējādi ministrijām optimizējot izdevumus, radās pieeja papildu resursiem, kuri tika novirzīti prioritāro pasākumu plānošanai. Prioritārie pasākumi 2003. gadam noteikti un grupēti saskaņā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteiktajām prioritātēm: • atbildīga un efektīva valsts pārvalde; • Latvijas pilntiesīga līdzdalība NATO; • Latvijas pilntiesīga līdzdalība Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā; • spēcīga un neatkarīga tiesu vara, korupcijas un noziedzības novēršana; • informācijas sabiedrība un uz zināšanām balstīta tautsaimniecība; • sabiedrības veselības kvalitāte; • integrēta pilsoniskā sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte; • Latvijas reģionu līdzsvarota attīstība, augsta nodarbinātība. Papildus iepriekš minētajiem prioritārajiem pasākumiem vēl plānoti valsts budžeta līdzekļi tādiem pasākumiem kā minimālās darba algas palielinājums un ģimenes valsts pabalsta palielinājums. Uzsākot Ministru kabineta noteikto vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanu, ministrijas ir sagatavojušas politikas iniciatīvu pieteikumus budžeta prioritāšu īstenošanai 2004. gadā, par ko Ministru kabinetam vēl būs jāpieņem lēmums. 3.1.3. Finanšu plūsmas starp Latvijas un ES budžetu Kā Eiropas Savienības kandidātvalsts, Latvija saņem pirmsiestāšanās palīdzību no pirmsstrukturālajiem instrumentiem ISPA, SAPARD un PHARE. Šo palīdzību Latvija turpinās saņemt arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Jaunas programmas vairs netiks veidotas, taču jau uzsāktās tiks pabeigtas.
5. tabula. Noslēgtie līgumi par ISPA. (milj. EUR)
Tabulā atspoguļotas kopējās summas par noslēgtajiem ISPA Finanšu memorandiem (apstiprinātajiem projektiem).
6. tabula. Latvijai pieejamie SAPARD līdzekļi. (milj. EUR)
Tabulā parādīts SAPARD finansējums - 2000., 2001. un 2002. gadā noslēgto finanšu līgumu summas (2003. gadā norādīts plānotais finansējuma apjoms). SAPARD līdzekļi Latvijai būs pieejami līdz 2006. gadam - šie līdzekļi jāapgūst N+3 gadu laikā (N - finanšu līguma gads). Kopējais PHARE finansējums 2000., 2001., 2002. un 2003. gada programmām parādīts 3. tabulā.
7. tabula. Latvijai pieejamie PHARE līdzekļi. (milj. EUR)
Tabulā parādīts kopējais PHARE finansējums 2000., 2001., 2002. un 2003. gada programmām. Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, tai būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļi, lauksaimniecības atbalsta finansējums un citi fondi. Tabulā ir parādīts, kādi līdzekļi Latvijai būs pieejami pirmajos trijos gados pēc iestāšanās saskaņā ar iestāšanās sarunās panākto vienošanos.
8. tabula. Latvijai pieejamie ES līdzekļi (milj. EUR)
3.1.4. Jutīguma analīze Jutīguma analīzes mērķis ir noteikt galveno makroekonomisko faktoru izmaiņu ietekmi uz valsts fiskālo stāvokli. Nodokļu ieņēmumu izmaiņas ir cieši saistītas ar ekonomisko situāciju valstī, kas Latvijā bija novērojams, piemēram, 1999. un 2000. gadā, kad Krievijas krīzes ietekmē un uzņēmējdarbības sektora pasliktināšanās rezultātā kritās arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu tempi. Jūtīguma analīzes pamatā ir 2003. gada valsts budžetā noteiktās nodokļu ieņēmumu prognozes. Lai novērtētu ekonomiskās aktivitātes izmaiņu ietekmi uz konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem 2003. gadā, papildus bāzes scenārijam, kas 2003. gadā paredz reālā IKP pieaugumu +6,5%, izstrādāts optimistiskais un pesimistiskais scenārijs, kuros IKP pieauguma tempi prognozēti attiecīgi par 1 procenta punktu augstāki un zemāki. Galvenie faktori, kas pesimistiskajā un optimistiskajā scenārijā ietekmē IKP pieauguma tempus ir ārējā tirgus konjunktūras izmaiņas, privātais patēriņš, kā arī investīciju apjoms. Makroekonomiskie scenāriji ir veidoti, pieņemot, ka tautsaimniecības nozaru struktūra un IKP deflators (+2,4%) saglabājas nemainīgi. Tāpat visos scenārijos saglabāts nemainīgs sabiedriskā patēriņa apjoms.
9. tabula. Jutīguma analīzē izmantotie reālā IKP pieauguma scenāriji
Nodokļu ieņēmumi prognozēti līdzīgi kā valsts budžeta veidošanas procesā, balstoties uz pastāvošajām sakarībām starp makroekonomisko rādītāju izmaiņām un nodokļu ieņēmumiem. Ekonomiskās modelēšanas rezultāti liecina, ka pie optimistiskā scenārija nodokļa ieņēmumi varētu būt par aptuveni 12,8 milj. latu jeb 0,7% lielāki nekā bāzes variantā. Savukārt pie pesimistiskā scenārija nodokļa ieņēmumi sagaidāmi par aptuveni 20,6 milj. latu jeb 1,2% zemāki nekā bāzes variantā.
10. tabula. Reālā IKP pieauguma tempu izmaiņu ietekme uz galveno nodokļu ieņēmumiem 2003. gadā. (milj. latu)
* ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā Jutīguma analīzes rezultāti liecina, ka ekonomiskās aktivitātes izmaiņu gadījumā lielākās nodokļu ieņēmumu izmaiņas ir saistītas ar pievienotās vērtības nodokli, sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu izmaiņas nosaka galvenokārt preču importa pieauguma tempu izmaiņas. Atbilstoši optimistiskajam scenārijam, straujāks privātā patēriņa pieaugums un lielākas investīcijas veicinās augstāku ekonomisko izaugsmi nekā bāzes scenārijā, un līdz ar to arī importa apjomu kāpumu, bet Latvijai labvēlīgāks, mazāks importa cenu pieaugums nodrošinās, ka importa vērtība būtiski nepalielināsies, jūtami nepasliktinot ārējās tirdzniecības bilanci. Savukārt pesimistiskajā scenārijā, kurā saistībā ar nelabvēlīgu ārējā tirgus konjunktūru prognozēti zemāki eksporta pieauguma tempi un sagaidāms arī privātā patēriņa pieauguma tempu kritums, importa pieaugumu ierobežos gan mazāks pieprasījums pēc starppatēriņa precēm (kas tiek izmantotas eksportpreču ražošanai), gan - plaša patēriņa precēm. Attiecīgi pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu izmaiņas pesimistiskajā scenārijā ir daudz lielākas nekā optimistiskajā scenārijā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu izmaiņas ir saistītas gan ar izmaiņām nodarbinātībā, gan ar tautsaimniecībā nodarbināto vidējās darba samaksas pieauguma tempu izmaiņām. Atbilstoši optimistiskajam scenārijam, lielākas investīcijas sekmēs jaunu darba vietu rašanos un darba samaksas pieaugumu. Savukārt pesimistiskajā scenārijā prognozēts darba algu pieauguma tempu kritums un arī zemāka nodarbinātība, kas galvenokārt būs saistīta ar zemākiem eksporta pieauguma tempiem. 3.2. Valsts parāda vadība Saskaņā ar likumu "Par budžetu un finanšu vadību" finanšu ministrs ir pilnvarots valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprinātajos apmēros ņemt aizņēmumus valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un citiem gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktiem mērķiem, kā arī, gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros, izsniegt valsts galvojumus, kas uzliek netiešās saistības valsts budžetam. Saskaņā ar finanšu ministra pilnvarojumu valsts parāda vadību veic Valsts kase, kas ir Finanšu ministrijai pakļauta institūcija. Realizējot valsts parāda vadības funkciju, Valsts kase analizē finanšu riskus, veic finanšu tirgus izpēti, izstrādā valsts parāda vadības stratēģiju vidējam termiņam un resursu piesaistīšanas plānu kārtējam budžeta gadam un atbilstoši tiem nodrošina valsts vērtspapīru emisiju un aizņēmumu līgumu sagatavošanu, kā arī nodrošina līgumu oriģinālu uzglabāšanu, valsts vārdā noslēgto aizņēmumu, aizdevumu un sniegto galvojumu uzskaiti un nodrošina valsts parāda apkalpošanas maksājumu savlaicīgu veikšanu. Tuvākajā nākotnē izmaiņas likumdošanā, kuras ietekmētu pašreizējo kārtību attiecībā uz valsts parāda vadības funkciju izpildi, nav gaidāmas. Latvijas valsts parāds, salīdzinot ar vairumu ES dalībvalstīm, saglabājas relatīvi neliels ar tendenci pieaugt - saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes, Finanšu ministrijas un Valsts kases sagatavoto un 2003. gada aprīlī Eirostatam iesniegto valdības deficīta un parāda notifikāciju 2002. gada beigās tas bija 787,5 milj. latu liels vai 15,2% no IKP apmērā. Analizējot valsts parāda attīstības dinamiku, jāatzīmē, ka salīdzinoši liels parāda pieaugums bija 1999. gadā, kas bija saistīts ar Krievijas 1998. gada finanšu krīzes radīto budžeta ieņēmumu kritumu un tā izraisīto fiskālo deficītu, kura segšanai tika emitētas eiroobligācijas 225 milj. EUR apmērā. Tāpat salīdzinoši liels parāda pieaugums bija 2001. gadā, kas ir saistīts ar gada beigās veikto 200 milj. EUR eiroobligāciju emisiju 2002. gada budžeta deficīta finansēšanai. Saskaņā ar pēdējo četru gadu datiem viszemākais valsts parāda pieaugums bija 2002. gadā.
11. tabula. Valsts parāds (2003. gada notifikācijas dati). (milj. LVL)
Kopējo centrālās valdības parādu veido iekšējais parāds un ārējais parāds. Pašlaik, lai izvairītos no zaudējumiem, kas var rasties valūtu riska ietekmē, valsts parāda vadības stratēģija attiecībā uz valsts ārējā un iekšējā parāda sadalījumu paredz iespēju robežās palielināt nacionālā valūtā atmaksājamo aizņēmumu apjomu, saglabājot to ne zemāk kā 40% apmērā no kopējā valsts parāda apjoma. Iekšējais parāds 2002. gada beigās bija 293,1 milj. latu, un tā īpatsvars kopējā centrālās valdības parāda portfelī bija 38 procenti. Ārējais parāds bija 468,6 milj. latu - attiecīgi 62% no kopējā parāda. 2002. gadā lielāks bija valsts iekšējā parāda pieaugums, jo finansēšanas nepieciešamība galvenokārt tika segta no veiksmīgi realizētās valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju emisijas programmas 41 milj. latu apmērā un daļēji no 2001. gadā emitēto eiro obligāciju emisijas rezultātā piesaistītajiem finanšu resursiem.
12. tabula. Centrālās valdības parāds (nominālā vērtībā). (milj. LVL)
Valsts parāda vadības politika tiek realizēta saskaņā ar valsts parāda vadības stratēģiju, kas 2003. gada pirmajā pusē tika kvalitatīvi uzlabota, atbilstoši starptautiski atzītai praksei, valsts parāda vadības ietvaros atsevišķi izdalot valsts parāda portfeļa vadību un valsts aizņēmumu vadību. Valsts parāda portfeļa vadības mērķis ir pārvaldīt valsts parāda portfeļa finanšu riskus. To īstenojot, tiek noteikta optimāla valsts parāda portfeļa struktūra, kuras sasniegšanai un uzturēšanai paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus. Valsts aizņēmumu vadības mērķis ir nodrošināt nepieciešamos finanšu resursus un to likviditāti valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts parāda pārfinansēšanai, kā arī aizņēmumu darījumu veikšanu ar labvēlīgākajiem nosacījumiem. Šī mērķa sasniegšanai tiek nodrošināti pastāvīgi finanšu resursu piesaistīšanas pasākumi ikdienas minimālo finanšu resursu likviditātes rezerves uzturēšanai. Atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai ārējā parāda portfeļa valūtu kompozīcija tiek noteikta, ņemot vērā pastāvošo Latvijas Bankas valūtu kursu politiku, kas realizē lata piesaisti SDR valūtu grozam un vērtējot izmaksu un riska ieguvumus un valūtu plūsmas Latvijas tirdzniecībā. Palielinoties Latvijas institūciju kapacitātei apgūt Eiropas Savienības finanšu palīdzības resursus, pieaugs eiro denominētie valsts budžeta ieņēmumi.
13. tabula. Ārējais parāds sadalījumā pa valūtām un procentu likmēm 31.12.2002. (milj. LVL)
Analizējot ārējā parāda valūtu kompozīciju, tiek aplūkota tikai tīrā ārējā parāda valūtu kompozīcija, kas veidojas, aktīvus atņemot no tīrajām saistībām. Tīrās saistības veidojas, no valsts budžeta valūtu aizņēmumiem atņemot aizdevumus un iekļaujot riskantos un galvotos aizdevumus, kā arī Finanšu ministrijas pārņemtās PVAS Latvijas gāze kredītsaistības.
14. tabula. Tīrā ārējā parāda valūtu kompozīcija 31.12.2002. (milj. val. vien.)
Tā kā Latvijas Banka ir noteikusi lata piesaisti SDR, valūtu atklātā pozīcija veidojas, tīrā ārējā parāda valūtu kompozīcijai novirzoties no SDR valūtu kompozīcijas etalona. 2002. gada beigās vislielākā procentuālā novirze jeb atklātā pozīcija attiecībā pret optimālo SDR valūtu groza procentuālo sadalījumu bija eiro (47%). Tā kā Latvija ir veikusi eiro obligāciju emisiju gan 1999. gadā, gan 2001. gada beigās, tad ārējā parāda īpatsvars eiro veido 55% no visa valsts ārējā parāda. Šā iemesla dēļ eiro atklātā pozīcija 2002. gada beigās ir pieaugusi līdz 47 procentiem. Lai novērstu valūtu kursu risku un sasniegtu valsts parāda vadības stratēģijas mērķus un uzdevumus, 2003. gadā tiek plānota atvasināto finanšu instrumentu pielietošana parāda portfeļa ietvaros, nepieļaujot uz spekulācijām un peļņas gūšanu orientētus darījumus. Stabilas valsts parāda apkalpošanas izmaksas var nodrošināt aizņēmumi ar fiksētu likmi, jo tādējādi tiek izslēgta iespēja, ka tirgus likmju svārstību ietekmē valsts parāda apkalpošanas izmaksas var būtiski palielināties un pārsniegt plānoto parāda apkalpošanas izmaksu apjomu. Tomēr, pastāvot normālai peļņas līknei, valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgākam laika periodam fiksētās likmes gadījumā var būt salīdzinoši augstas. Turklāt, fiksējot likmi ilgākam laika periodam, tiek izslēgta iespēja attiecīgajā laika periodā samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, procentu likmēm finanšu tirgū samazinoties. Lai panāktu stabilas valsts apkalpošanas izmaksas, valsts parāda vadības stratēģija paredz vismaz 60% fiksēto likmju īpatsvaru ārējā valsts parāda portfelī un vismaz 40% fiksēto likmju īpatsvaru iekšējā parāda portfelī. Ņemot vērā pašreizējās procentu likmju attīstības tendences, kas norāda uz to, ka likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, 2002. gada 31. decembrī fiksētās likmes īpatsvars iekšējā un ārējā parāda portfeļos bija attiecīgi 71% un 87 procenti. Kopējā valsts parāda vidējais ilgums 2002. gada 31. decembrī samazinājās līdz 3,68 gadiem salīdzinājumā ar 4,53 gadu vidējo parāda dzēšanas ilgumu 2001. gadā. Ārējā parāda vidējais dzēšanas ilgums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies no 5,64 gadiem 2001. gada 31. decembrī līdz 4,66 gadiem 2002. gada beigās. Iekšējā parāda vidējais dzēšanas ilgums ir samazinājies no 2,56 gadiem 2001. gadā līdz 2,12 gadiem 2002. gadā. Ņemot vērā valsts parāda vadības stratēģiju, lai mazinātu pārfinansēšanas risku vidējais parāda dzēšanas ilgums tiks palielināts emitējot ilgtermiņa obligācijas. Parāda pieauguma dinamika atspoguļojas arī tā apkalpošanas izmaksās. 2001. gadā centrālās valdības parāda apkalpošanas izmaksas bija 39,3 milj. latu, savukārt 2002. gadā sasniedza 44,2 milj. latu, pieaugot par 4,9 milj. latu. Parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums galvenokārt saistīts ar 2001. gadā veikto 7 gadu eiroobligāciju emisiju. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, 2002. gadā piecu gadu obligāciju emisijas programmas ietvaros tika rīkotas vairākas atsevišķas izsoles (kopā četri norēķinu datumi), tādā veidā nodrošinot finanšu resursu piesaisti atbilstoši finansēšanas nepieciešamībai, vienlaicīgi neradot būtiskas likviditātes svārstības starpbanku naudas tirgū. 2002. gadā iepriekšminēto obligāciju vidējā svērtā peļņas likme sākotnējās izvietošanas izsolēs samazinājās par 28 bāzes punktiem, sasniedzot 5,38% atzīmi. Pateicoties stabilitātei iekšējā finanšu tirgū, vidējās svērtās gada diskonta likmes īstermiņa parādzīmēm 2002. gadā samazinājās par 15 bāzes punktiem sešu mēnešu parādzīmēm un 118 bāzes punktiem viena gada parādzīmēm attiecīgi sasniedzot 3,44% un 3,22% līmeņus. Ārējā parādā 2002. gadā 62% no parāda apkalpošanas maksājumiem veidoja 1999. gadā un 2001. gadā emitēto eiroobligāciju kupona maksājumi (kupona likmes attiecīgi 6,25% un 5,375%) un 26% maksājumi par Pasaules Bankas mainīgās likmes aizņēmumiem. Sagaidāms, ka 2003. gada centrālās valdības parāda apkalpošanas izdevumi saglabāsies aptuveni 2002. gada līmenī, veidojot 45,7 milj. latu 2003. gadā rīkotajās vērtspapīru izsolēs vidējā svērtā procentu likme desmit gadu obligācijām, kas ir pirmā ilgtermiņa valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisija, sākotnēji tika noteikta 5,19% apmērā (pēdējā izsolē šī likme bija 4,89% apmērā), ko var saistīt ar samērā augstu gan vietējo, gan ārvalstu investoru interesi ieguldījumiem valsts vērtspapīros, kā arī Latvijas stratēģisko virzību uz ES, kā arī tuvākā nākotnē paredzēto nacionālās valūtas piesaisti eiro valūtai. Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts kases aprēķiniem šī etalona likme atbilst Māstrihtas līgumā izvirzītajiem kritērijiem par valsts ilgtermiņa vērtspapīru likmēm. Šogad notikusi arī 2002. gadā aizsāktās piecu gadu obligāciju emisijas programmas turpināšana, pārfinansējot 2000. gadā pirmo reizi emitētās trīs gadu obligācijas. Likumsakarīgi vērojams samazinājums arī vidēja termiņa obligācijām par 74 bāzes punktiem, sasniedzot 4,64% atzīmi. 3.3. Deficīta finansēšana Valsts kase pēc gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas izstrādā attiecīgā budžeta gada finanšu resursu piesaistīšanas plānu ar mērķi nodrošināt valsts finansēšanas nepieciešamību atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai. Plānā tiek iekļauti konkrēti pasākumi finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, valsts parāda vadības mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei kārtējā budžeta gadā. Lai noteiktu kopējo finansēšanas nepieciešamību, izvērtētu likviditātes un finanšu tirgu riskus un izvēlētos finansēšanai piemērotākos finanšu instrumentus, ir izstrādāts resursu piesaistīšanas plāns 2003. gadam, kurā analizēti likumā "Par valsts budžetu 2003. gadam" ietvertie riska faktori, uzņemtās valsts parāda saistības un noteikta kopējā finansēšanas nepieciešamība. Pēc veiktās finansēšanai pieejamo instrumentu un risku analīzes pieņemts lēmums, ka 2003. gadā finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai papildu aizņēmumiem iekšējā finanšu tirgū, emitējot valsts vērtspapīrus, galvenokārt tiks izmantota iespēja piesaistīt resursus ārējā tirgū, veicot jaunu ilgtermiņa eiroobligāciju emisiju. Resursu piesaistīšanai iekšējā finanšu tirgū plānots izmantot gan valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju - sešu mēnešu un viena gada parādzīmju - emisijas, gan arī vidēja un ilgtermiņa - piecu un desmit gadu - obligāciju emisijas. Paredzams, ka atbilstoši pašreiz apstiprinātajam finansēšanas scenārijam, turpmākajās izsolēs valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru procentu likmes varētu saglabāties vēsturiski zemākajos līmeņos, tomēr, gadījumā, ja būtiski tiks palielināta resursu apguve iekšējā naudas tirgū, procentu likmēm, jo īpaši īstermiņā, varētu būt tendence palielināties. Tādēļ, rēķinoties ar budžeta likumā apstiprināto deficīta apmēru, resursu piesaiste gada otrajā pusē, kad valsts budžetā ir raksturīgi lielāki izdevumi, tiks organizēta, starptautiskajos kapitāla tirgos piedāvājot jaunas desmit gadu eiroobligācijas 300 - 400 milj. eiro apmērā, no kuru pārdošanas iegūtie resursi daļēji tiks novirzīti piecu gadu eiroobligāciju dzēšanai 2004. gada maijā, kā arī vienlaikus tiks apgūti starptautisko finanšu institūciju resursi 12,8 milj. latu apmērā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem. Jānorāda, ka ilgtermiņa obligāciju emisijas kā iekšējā, tā arī ārējā finanšu tirgos ievērojami maina parāda portfeļa struktūru. Šie instrumenti palielina fiksētās likmes īpatsvaru kopējā valsts parāda portfelī, tādēļ pēc eiroobligāciju emisijas daļu no jaunajām saistībām paredzēts pārveidot ar mainīgu procentu likmi, veicot procentu likmju mijmaiņas darījumus, tādējādi nodrošinot iespēju gūt labumu no zemākām īstermiņa procentu likmēm. Turklāt, emitējot ilgtermiņa eiroobligācijas, būtiski tiek palielināts valsts parāda portfeļa vidējais ilgums, kas ļauj izvairīties no pārfinansēšanas riska īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvā. Atbilstoši fiskālās politikas virzieniem, kas paredz vidēja termiņā tuvoties sabalansētam budžetam, tiek prognozēts, ka valsts parāda pieauguma tempi, sākot ar 2004. gadu, samazināsies un tā attiecība pret IKP nostabilizēsies 17% līmenī.
15. tabula. Parāda prognoze. (milj. LVL)
Realizējot aizņemšanās scenāriju, vienlaikus tiks nodrošināts vienmērīgs un sabalansēts iekšzemes vērtspapīru emisijas grafiks, kā arī nodrošināta iespēja finansēties no alternatīviem finanšu avotiem ārējā finanšu tirgū. 3.4. Fiskālie riski Valsts finanšu sistēmas un budžeta prognozējamību un stabilitāti ietekmē dažādi fiskālie riski. Viens no fiskālo risku veidiem ir valsts netiešās saistības. Valsts galvojumu ņēmēju kredītrisks ir būtiskākais valsts budžeta izdevumu risks un tas galvenokārt ir saistīts ar galvojumu saņēmēju nespēju nokārtot savas kredītsaistības. Ja valsts galvojuma saņēmēji nespēj nokārtot savas uzņemtās saistības, tad valstij (valsts budžetam) ir jāuzņemas šo saistību izpilde. Likums "Par budžetu un finanšu vadību" nosaka, ka tikai finanšu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem. 2003. gadā valsts budžeta likumā ir paredzēti šādi valsts izsniedzamie galvojumi: • Latvijas Hipotēku un zemes banka (Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju attīstības kreditēšanas projekts) - 20,0 milj. latu, • Studējošo kreditēšana (kredītu izsniegšana studējošajiem) - 9,7 milj. latu, • Studiju kreditēšana (kredītu izsniegšana studiju maksas segšanai) - 15,1 milj. latu, • Skultes ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programma - 0,6 milj. latu. Valsts netiešās saistības, kas izriet no izsniegtajiem valsts galvojumiem, saskaņā ar Finanšu ministra pilnvarojumu tiek uzskaitītas un uzraudzītas Valsts kasē. Atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai un galvojumu izsniegšanas kārtībai, Valsts kases sistēmās tiek reģistrēti galvotā aizņēmuma maksājumi, no aizņēmēja pieprasīta maksātspēju raksturojoša informācija un izvērtēts kredītrisks. Līdz 2002. gada 31. janvārim valsts bija izsniegusi galvojumus valsts, pašvaldību un privāto uzņēmumu saistībām par 196,7 miljoniem latu., tai skaitā galvojumi par valsts uzņēmumu saistībām - 46,5 milj. latu, galvojumi par privāto uzņēmumu saistībām - 5,6 milj. latu, studiju un studējošo kreditēšanai - 14,9 milj. latu un pārējām organizācijām - 15,2 milj. latu. 2002. gada beigās valsts galvoto aizdevumu atlikums bija 64,6 miljoni latu, kas veidoja 1,2% no IKP
4. Strukturālās reformas 4.1. Privātais sektors un uzņēmējdarbības vide 4.1.1. Privatizācija Pašreizējā situācija un politika Privatizācijas process Latvijā tika uzsākts 1991. gadā, un tā galvenais mērķis bija samazināt valsts līdzdalību tautsaimniecībā un radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla un privātās iniciatīvas attīstībai. Privatizācijas procesā tika izmantoti dažādi privatizācijas paņēmieni. Emitējot privatizācijas sertifikātus, privatizācijā tika iesaistīti arī valsts iedzīvotāji. Valsts mazo un vidējo uzņēmumu nodošana privatizācijai pamatā ir pabeigta. Lielo valsts uzņēmumu (VAS "Latvijas kuģniecība", A/S "Latvijas gāze", SIA "Lattelekom" un A/S "Ventspils nafta" valsts kapitāla daļa) privatizācijā: • pamatā pabeigta VAS "Latvijas kuģniecība" privatizācija. 2003. gadā plānots pabeigt atlikušo 5,7% akciju privatizāciju; • SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizācija apturētas saistībā ar privātā dalībnieka TILTS Communications starptautiskās arbitrāžas tiesā pret Latvijas valsti iesniegto prasību par it kā esošo SIA "Lattelekom" dalībnieku parakstītā Jumta līguma nosacījumu nepildīšanu; • pabeigta A/S "Latvijas gāze" valstij piederošo akciju pārdošana par naudu un privatizācijas sertifikātiem, tādejādi valsts samazinājusi savu līdzdalību šajā statūtsabiedrībā līdz 117 akcijām. Turpinājās valstij piederošo zemesgabalu privatizācija. 2002. gadā noslēgti 660 pirkuma līgumi (2001. gadā. - 876). Pašvaldību privatizācijas komisijas 2002. gadā ir privatizējušas 151 pašvaldību zemesgabalus (2001. gadā. - 254). 2002. gadā turpinājās zemes reforma (par privatizācijas sertifikātiem nopirkti 1 211 tūkst. ha valsts zemes, tajā skaitā 2002. gadā - 75,5 tūkst. ha). Saskaņā ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas datiem, līdz 2002. gada 31. decembrim valstī privatizācijai piedāvāti 485 670 valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas ir 97,9% no kopējo dzīvokļu skaita, t.sk. 2002. gadā - 8 493 dzīvokļi. Līdz 31.12.2002. valstī privatizēts 376 241 valsts un pašvaldību dzīvoklis, kas ir 75,9% no kopējā privatizējamo dzīvokļu skaita. Politikas virzieni 2003. - 2004. gadā galvenie privatizācijas politikas virzieni būs: • lielo valsts uzņēmumu privatizācijas pabeigšana; • maksātnespējīgo valsts uzņēmumu likvidācijas pabeigšana; • zemes privatizācijas pabeigšana; • valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšana; • jaunās kārtības ieviešana valsts un pašvaldību īpašuma pārdošanā. Saskaņā ar Enerģētikas likumu nav privatizējama VAS "Latvenergo". Atbilstoši Publisko aģentūru likumam Ministru kabinets 2003. gadā pabeigs izvērtēt nepieciešamību atlikušos valsts uzņēmumus pārveidot par valsts aģentūrām vai valsts kapitālsabiedrībām saskaņā ar Komerclikumu (stājas spēkā 01.01.2002.), vai tos likvidēt. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu 2003. gadā, plānots visas zemes privatizācijas (pārdošanas) funkcijas nodot vienai valsts institūcijai - Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. 2003. - 2004. gadā paredzēts arī pamatā pabeigt privatizācijai nodoto valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Privatizācijas politikā, saglabājot iepriekš izvirzītos mērķus, notiek privatizācijas procesa beigu posma organizatoriskā pilnveidošana; 2003. gadā plānota Privatizācijas aģentūras funkciju nodošana citām valsts institūcijām, piemēram, Latvijas Attīstības aģentūrai, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai u.c. 4.1.2. Konkurences politika Pašreizējā situācija un politika Konkurence ir viens no tirgus ekonomikas būtiskākajiem elementiem. Taču arī tirgus ekonomikā ir iespējamas tirgus dalībnieku darbības, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci un kuras ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Tāpēc ir nepieciešama likumdošana, kas nepieļauj minētās tirgus dalībnieku darbības un spēcīga konkurences uzraudzības institūcija, kas spēj pareizi un efektīvi ieviest konkurences tiesības. Konkurences politikas galvenie virzieni ir atspoguļoti Konkurences likumā un tie ir: konkurenci ierobežojošu vienošanos, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu atklāšana un novēršana, kā arī tirgus dalībnieku koncentrācijas kontrole. 2002. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunais Konkurences likums, kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un satur daudzus būtiskus labojumus, kas ievērojami veicinās efektīvāku konkurences politikas īstenošanu Latvijā. Salīdzinot ar 1997. gadā pieņemto Konkurences likumu, tajā: • noteikti zemāki uzņēmumu apvienošanās kritēriji, lai ierobežotu iespēju apvienošanās rezultātā izveidoties augstas koncentrācijas nozarēm un lai neveidotos situācija, kad uzņēmumu apvienošanās process nepakļaujas konkurences aizsardzības uzraudzībai; • labotas atsevišķas definīcijas, piemēram, dominējošais stāvoklis, lai tās precīzāk varētu piemērot un lai tās atbilstu citiem uzņēmējdarbības likumiem; • precizēts konkurences uzraudzības institūcijas statuss un funkcijas; • noteiktas izmaiņas naudas sodu piemērošanas sistēmā, precīzāk reglamentēta naudas soda piemērošanas procedūra un aprēķināšanas kārtība; • veikti arī citi redakcionāli labojumi, lai atvieglotu likuma normu piemērošanu uzņēmējiem, valsts institūcijām un tiesu praksē. Latvijas likumdošana konkurences politikas jomā jau šobrīd ir uzskatāma par sakārtotu un saskaņotu ar Eiropas Savienības likumu normām. Konkurences uzraudzību Latvijā veic Konkurences padome, kuras kompetencē ir arī Reklāmas likuma pārkāpumu novēršana. Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un finansiāli tiek nodrošināta no valsts budžeta. Ik gadu Konkurences padome izskata aptuveni 60 līdz 80 iespējamos Konkurences likuma pārkāpumus. Ņemot vērā to, ka konkurences likumdošanas pārkāpumi aizvien biežāk skar vairākas valstis, aizvien lielāka uzmanība ir jāpievērš starptautiskajai sadarbībai, tāpēc viens no prioritārajiem politikas virzieniem ir starptautisko sadarbības saišu dibināšana. Konkurences padome ir iesaistījusies Starptautiskā konkurences iestāžu tīkla (International Competition Network) darbībā. Latvija gatavojas iestāties Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā. Ar iestāšanā brīdi notiks būtiskās pārmaiņas ES konkurences tiesību piemērošanā, jo stāsies spēkā Eiropas Savienības Padomes regula Nr. 1/2003, kas ievieš Līguma 81. un 82. pantā ietvertos konkurences noteikumus, kas paredzēs ES konkurences tiesību decentralizāciju, t.i., vairums lietu, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm un kas agrāk tika izskatītas Komisijā, tiks izmeklētas dalībvalstu konkurences iestādēs, un tās arī piemēros sankcijas par minēto pantu pārkāpumiem. Konkurences padomes uzdevums ir sagatavoties piemērot Eiropas Kopienu tiesības un veikt efektīvas izmeklēšanas darbības. Eiropas Kopienu tiesību piemērošanai būs nepieciešama cieša sadarbība arī ar citu dalībvalstu konkurences aizsardzības iestādēm un Eiropas Komisiju. Latvija ir uzaicināta un piedalās Eiropas Konkurences iestāžu tīkla (European Competition Network) darbībā un Komisijas paziņojuma par sadarbību starp konkurences iestādēm (Notice on Co-operation within the network of Competition Authorities) un Vadlīniju sadarbībai starp konkurences iestādēm izstrādāšanā. Darbs pie šiem dokumentiem tiks turpināts arī 2003. gadā. Politikas virzieni Tiks turpināta Konkurences padomes organizācijas un iekšējo procedūru attīstīšana, lai sagatavotos ES konkurences tiesību piemērošanai Latvijas Republikā. Plānota Konkurences padomes stiprināšana ar augsti kvalificēta eksperta palīdzību - informācijas analīzes, konkurences politikas, nacionālo un starptautisko konkurences jautājumu jomā. Plānota arī 20 Konkurences padomes darbinieku apmācība aktuālajos un perspektīvajos konkurences jautājumos (PHARE Twinning Light projekta ietvaros). Konkurences padomes viens no prioritāriem uzdevumiem būs ekonomisko procesu uzraudzība augstas koncentrācijas tirgos un tirgos ar prognozējamu konsolidāciju, kā arī aizliegto vienošanos (karteļu) apkarošana. Ar administratīvām metodēm Konkurence padome novērsīs konkurences deformāciju šajos tirgos, ko varētu radīt pret godīgu konkurenci vērsti pārkāpumi. Konkurences padome piedalīsies likumdošanas izstrādes procesā dažādās tautsaimniecības nozarēs, novēršot nelietderīgu administratīvo barjeru radīšanu, kas var kļūt par pamatu brīvas konkurences ierobežošanai atsevišķos tautsaimniecības sektoros. Konkurences padome veicinās sabiedrības izpratni par Konkurences likuma un Reklāmas likuma nozīmi visas sabiedrības un katra indivīda ekonomisko interešu aizsardzību. Tāpat Konkurences padome turpinās aktīvu sadarbību un pieredzes apmaiņu ar starptautiskajām konkurences uzraudzības organizācijām, lai līdz ar vispārēju ekonomikas globalizāciju un Latvijas plānoto pievienošanos Eiropas Savienībai spētu nodrošināt modernu un efektīvu konkurences politiku un konkurences uzraudzību pārrobežu mērogā. 4.1.3. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana Pašreizējā situācija un politika Latvijā ekonomiski pamatota ir ierobežota konkurence atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, kurās preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama sarežģīta infrastruktūra. Šo nozaru regulēšana ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu, sabiedrības interesēs nosakot prasības pakalpojumu (preču) kvalitātei, drošībai, stabilitātei un ietekmei uz vidi un cilvēku. 2001. gadā savu darbību uzsāka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kas valsts mērogā regulē enerģētikas (izņemot siltumapgādi, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija), telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa transporta nozares. Savukārt pašvaldību izveidotie regulatori regulē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi), ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes (izņemot koģenerāciju) nozares. 2002. gadā tika izstrādāta jauna tarifu aprēķināšanas metodika, balstoties uz vienotu pieeju visiem regulētajiem sektoriem, un pieņemtas tarifu aprēķināšanas metodikas elektroenerģijas, gāzes un telekomunikāciju jomā. Jaunās metodikas balstītas uz vienotu pieeju, kas izmanto cenu griestu noteikšanas principus, līdz ar to maksimālais tarifs tiks periodiski koriģēts saistībā ar inflācijas un uzņēmuma darbības efektivitātes izmaiņām. Pēc jauno dabasgāzes tarifu metodiku apstiprināšanas un metodikās paredzētās izmaksu nodalīšanas a/s "Latvijas Gāze" 2003. gada martā iesniedza dabasgāzes tarifu projektu, kuru SPRK apstiprināja 2003. gada 9. aprīlī. Jaunie tarifi stājās spēkā 2003. gada 1. jūlijā. Šajā projektā bija nodalītas uz katru pakalpojumu attiecinātās izmaksas, jauno metodiku piemērošana deva iespēju samazināt abonēšanas maksu, nodrošināt izmaksām atbilstošas tarifu diferences noteikšanu patērētājiem ar dažādu patēriņa apjomu. Tarifu pieaugums atbilda gāzes iepirkšanas izmaksu kāpumam un nepieciešamībai veikt investīcijas gāzes apgādes sistēmas drošības palielināšanai. No 2003. gada 1. janvāra telekomunikāciju tirgus - fiksētie balss telefonijas pakalpojumi, nomāto līniju pakalpojumi un taksofonu pakalpojumi - ir atvērts konkurencei. 2002. gadā SPRK veica nepieciešamos pasākumus, lai minētajos jomās nodrošinātu pakāpenisku, nepārtrauktu pāreju no nepilnīgas konkurences - monopola - apstākļiem uz pilnīgu konkurenci iespējami īsākā laika posmā. Tika sagatavota un apstiprināta Telekomunikāciju pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika, kas paredz grāmatvedības nodalīšanu dažādiem uzņēmuma darbības virzieniem, kā arī izmaksu aprēķināšanas kārtību balss telefonijas, nomāto līniju, starpsavienojumu un īpašās piekļuves pakalpojumiem. Izmaksu attiecināšanai tiek izmantota aktivitāšu metodoloģija. Līdz 2003. gada 1. jūnijam ir izsniegtas vairāk kā 100 telekomunikāciju licences un individuālās atļaujas telekomunikāciju operatoriem, galvenokārt datu pārraidei un interneta pakalpojumiem. Balss telefonijas pakalpojumiem licences saņēmuši apmēram 40 uzņēmumi. Politikas virzieni 2003. gadā turpināsies darbs pie jaunās tarifu aprēķināšanas metodikas ieviešanas un ir iespējama tarifu pārskatīšana. Sagaidāms, ka 2003. gada beigās vai 2004. gada sākumā tiks pārskatīti elektroenerģijas ražošanas, tīkla pakalpojumu un realizācijas tarifi, kā arī balss telefonijas pakalpojumu publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā tarifi. Līdz ar telekomunikāciju tirgus liberalizāciju, tirgū ienāk jauni operatori, un SPRK uzdevums ir nodrošināt konkurences nostiprināšanos, īstenojot normatīvajos aktos iekļautās prasība. 2003. gadā izstrādāti MK noteikumi "Telekomunikāciju uzņēmumu sniegto telekomunikāciju pakalpojumu kvalitātes prasības un kvalitātes pārskata publicēšanas kārtība". Tika apstiprinātas arī 8 metodikas, kuras regulē tādus nozares jautājumus kā tarifu noteikšana, pakalpojumu kvalitātes pārbaužu veikšana. Izstrādāti ieteikumi par starpsavienojuma līguma pamatpiedāvājuma saturu un tajā iekļaujamo informāciju. Atbilstoši likumam "Par telekomunikācijām" un starptautiskiem līgumiem un standartiem tika apstiprināts Nacionālais numerācijas plāns. Vēl 2003. gadā tiek plānots: • apstiprināt starpsavienojumu līgumu pamatpiedāvājumus, kurus iesniedz operatori ar būtisku ietekmi starpsavienojumu tirgū; • apstiprināt SIA "Lattelekom" nomāto līniju pamatpiedāvājumu; • izstrādāt tehniskos noteikumus, kas saistīti ar telekomunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu; • izstrādāt tehniskos noteikumus un kārtību piekļuves tīklu atsaistīšanai. 4.1.4. Maksātnespējas procedūru regulējošā likumdošana Pašreizējā situācija un politika Valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - aģentūra) 2002. gadā veikusi virkni pasākumu ar mērķi nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, risinot maksātnespējas jautājumus valstī, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas gadījumos. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, jaunu normatīvo aktu pieņemšana, un 2003. gadā ir uzsākta reformas pasākumu ieviešana praksē: 1. Ievērojot valsts atbildību un līdzdalību uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, aģentūras uzdevums ir novērst, ka faktiski maksātnespējīgi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības pastāv un piedalās aktīvajā uzņēmējdarbībā, radot zaudējumus valstij un citiem tirgus dalībniekiem, virzot parādniekus uz maksātnespējas atzīšanu un izslēdzot tos no aktīvajiem tirgus dalībniekiem. Lai īstenotu iepriekš minēto uzdevumu, aģentūra nodrošina maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 2. Lai īstenotu efektīvu maksātnespējas procesu, visiem interesentiem tiek nodrošināta bezmaksas pieeja informācijai par maksātnespējas procesiem valstī, tai skaitā, darbinieku prasījumiem, maksātnespējīgiem uzņēmumiem un sertificētiem maksātnespējas procesa administratoriem. Aģentūra aktīvi iesaistās maksātnespējas procesā, uzraugot administratorus, izskatot sūdzības un iesniegumus. 3. Sākot ar 2003. gadu, valstī ir ieviesta uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, kas pamato Starptautisko Darba organizāciju 173. Konvenciju "Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā", kuru Latvija ratificēja 1994. gada 5. jūlijā, kopā ar ratificēšanas dokumentiem iesniedzot deklarāciju un pamatojot Konvencijas 3. nodaļas "Strādājošo prasību aizsardzība ar garantijas institūcijām" izvēli. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva veido darbinieku prasījumu garantiju fondu un samazina darbinieku risku attiecību veidošanā ar uzņēmumiem, kas faktiski ir maksātnespējīgi, tādā veidā izvairoties no iespējamiem zaudējumiem. Vienlaikus pieņemti normatīvie akti un noteikta vienota kārtība un garantiju sistēma maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasību apmierināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai 80/987/EEC "Par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kuras 3. pants paredz, ka Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka galvotājas iestādes garantē to, ka tiek apmierināti darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu atbilstoši darba līgumiem vai darba attiecībām. 4. Izstrādātas kvalifikācijas prasības, apmācības programmas, kā arī apzināti zvērināti revidenti un zvērināti advokāti, kas vēlas pildīt maksātnespējas procesa administratora pienākumus. 2002./2003. gadā pavisam kopā sertificēti 252 administratori un izsniegts 41 apliecinājums par apmācības kursu noklausīšanos. 5. Sākot ar 2003. gadu, par administratoriem vairs netiek ieceltas valsts institūcijas. Tiek pilnveidota kārtība jautājumā par administratora iecelšanu, ja konkrētajam maksātnespējas procesam piesakās vairāki administratora kandidāti, kā arī, ja nepiesakās neviens administratora kandidāts. Katrā procesā tiek ieteikts kandidāts, izvērtējot tā atbilstību konkrētai maksātnespējas lietai. Politikas virzieni Galvenie maksātnespējas regulēšanas politikas virzieni ir šādi: • veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Latvijā; • paātrināt maksātnespējas procesu ierosināšanu un izskatīšanu pēc iespējas īsākā laika periodā; • nodrošināt augstu profesionālo kvalifikāciju maksātnespējas procesa administratoriem, kā arī pretenziju gadījumā īstenot maksātnespējas procesa administratora nomaiņu; • veicināt kreditoru tiesību īstenošanu parādu atgūšanā; • paātrināt darbinieku prasījumu apmierināšanu darba devēja maksātnespējas gadījumā; • informēt sabiedrību un uzņēmējus par maksātnespējas procesiem valstī. Lai sasniegtu nospraustos mērķus, tiks veikta normatīvās bāzes pilnveidošana: • 2003. gadā paredzēts izstrādāt jaunu Maksātnespējas likumu, kura mērķis ir aizsargāt kreditoru intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, aizsargāt parādnieka intereses īslaicīgas (pārejošas) maksātnespējas gadījumā ar mērķi atjaunot tā maksātnespēju, kā arī nodrošināt efektīvu maksātnespējas procesu. • Lai pilnveidotu maksātnespējas procesu un veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Latvijā, tiek izstrādāta koncepcija ar mērķi nodrošināt un nostiprināt aģentūras tiesības valsts interešu pārstāvības realizēšanai maksātnespējas procesos. • Lai radītu vienotu un nepārprotamu tiesisko bāzi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, darbinieku tiesību aizsardzības jomā plānots novērst pretrunas likumdošanā. 4.1.5. Uzņēmējdarbības attīstības politika 4.1.5.1 Mazie un vidējie uzņēmumi Pašreizējā situācija un politika Uzņēmējdarbības attīstības politikas prioritārās darbības mērķis ir nodrošināt valsts ekonomisko attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū, radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidošanai un to darbības attīstībai. 2002. gada 5. novembrī pieņemtajā Valdības deklarācijas sadaļā "Uzņēmējdarbība" ir formulēti principi, kuri paredz skaidri noteikt prioritātes un kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību, realizēt mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu, noteikt valsts atbalstāmās nozares un teritorijas, veicināt šo nozaru un teritoriju attīstību u.c. 2002. gada 23. aprīlī, parakstot Mariboras Deklarāciju, Latvija pievienojās Mazo uzņēmumu Eiropas hartai. Ir uzsākts hartas iedzīvināšanas process Latvijā, kas veicinās Latvijas integrēšanos ES. Arī šogad tiek apkopoti priekšlikumi Hartas darbības izpildei un iesniegšanai Eiropas Komisijai. 2002. gadā tika uzsākts darbs pie Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas 2003.-2006. gadam. Programmā paredzēts iestrādāt Mazo uzņēmumu Eiropas hartas un ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas (2001-2005) galvenos principus. Latvija darbojas ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 2001. - 2005. gadam. 2002. gadā Latvija parakstīja Memorandu par pievienošanos programmai. 2002. gada 12. februārī tika parakstīts ES-Latvijas Asociācijas Padomes lēmums Nr. 1/2002 par Latvijas Republikas piedalīšanās nosacījumiem Eiropas Kopienu programmās. Latvija ir nominējusi ekspertus dalībai ES Daudzgadējā Uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) 2001. - 2005. gadam projektu darba grupās. Latvijas ekspertu dalība projektos sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas MVU attīstībā, projektu rezultāti tiks izmantoti iestrādāšanai Latvijas MVU attīstības programmā 2003.-2006. gadam, Latvijas likumdošanas uzlabošanai, Hartas principu realizēšanai u.c. ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu saistītās jomās. Paralēli dalībai ES Daudzgadējā programmā, ne mazāk būtiski ir nodrošināt iespēju Latvijas MVU saņemt finansiālu atbalstu no ES Struktūrfondiem, kas Latvijai būs pieejami no iestāšanās brīža ES. Šī gada martā ES Komisijai izvērtēšanai tika iesniegts Attīstības plāns, kurā viena no prioritātēm ir Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana. Minētā prioritāte paredz pasākumus sekojošās jomās: • pētniecības, inovāciju un tehnoloģiju attīstība; • uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība (biznesa inkubatori, tehnoloģiskie un zinātnes parki); • uzņēmumu konkurētspējas veicināšana (kvalitātes prasību ieviešana, konsultācijas ārējās tirdzniecības jautājumos); • finansējuma pieejamības uzlabošana uzņēmējdarbībai (aizdevumi (tai skaitā mikrokredīti) ar atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstībai un pārstrukturēšanai; kredītlikmju subsīdijas MVU; atbalsts garantiju sniegšanai MVU, riska kapitāla finansēšanai un konsultācijām finanšu vadībā). Ir apzināta Latvijas reģionālo centru interese izveidot otro Eiropas Informācijas centru (EIC) zem kādas no biznesa atbalsta organizācijām. Viens EIC jau darbojas pie Latvijas Attīstības aģentūras. EIC ir viens no ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas pasākumiem, tā mērķis ir nodrošināt labāku iespēju MVU piekļūt un saņemt informāciju par ES, tās politiku, likumdošanu un programmām, tādējādi palīdzot attīstīt viņu uzņēmējdarbību un spēju pielāgoties jaunajam tirgum. Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) turpina īstenot tādas valstiskas nozīmes programmas kā Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programma, Mājokļu attīstības kreditēšanas programma, Lauku attīstības projekti, mikrokredītu izsniegšana un citas. Programmu ietvaros, banka MVU kreditēšanā piemēro zemākas procentu likmes un atvieglotas prasības pēc ķīlām, kreditējot maza apjoma un paaugstināta riska projektus. MVU attīstības kreditēšanas programmas mērķis - nodrošināt MVU izaugsmi, veicinot finansējuma saņemšanas iespējas, kā arī iedibināt efektīvu MVU atbalsta mehānismu, kuru var izmantot dažādu valsts prioritāšu realizācijai. MVU kreditēšanas programmu finansē ES, Eiropas Padomes Attīstības banka un Vācijas Attīstības banka, taču finansējuma piesaistīšanai tiek izmantots valsts galvojums šai programmai. 2002. gadā uzsākot kreditēšanas programmas otro fāzi, valdība ir izsniegusi galvojumu LHZB 20 milj. latu līdz 2005. gadam. Kopumā pirmajā un otrajā MVU kreditēšanas fāzē tika piešķirti 357 aizdevumi 17,1 milj. EUR apmērā ar vidējo gada aizdevumu procentu likmi 8,5 procenti. Komercdarbības atbalsta kontroles likumā tika iestrādāta ES rekomendācijai atbilstoša MVU definīcija, kurā netiek īpaši definēti mazie un mikro uzņēmumi, un tā nosaka, ka mazas un vidējas komercsabiedrības ir komercsabiedrības, kurās strādā mazāk par 250 darbiniekiem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 23 milj. latu vai arī bilances kopsumma nepārsniedz 15 milj. latu, un kurās ne vairāk kā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) vai balsstiesību pieder vienai komercsabiedrībai vai vairākām komercsabiedrībām, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem. Līdzīgi citu valstu pieredzei, arī Latvijā galvenā finansēšanas problēma MVU, īpaši jaundibināmiem uzņēmumiem, ir kredīta nodrošinājuma nepietiekamība. Banku sektors šo problēmu pilnībā atrisināt nevar, tāpēc rodas nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumenta. Šo iemeslu dēļ 1998. gadā tika izveidota Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Veiksmīgu LGA darbību līdz šim ierobežojuši spēkā esošie Garantēšanas noteikumi, kas noslēgti 1998. gadā starp Ekonomikas ministriju un ES Komisiju. Šobrīd ir izstrādāti jauni Garantēšanas noteikumi, kas ir saskaņoti LGA valdē un dalībnieku sapulcē, kā arī Valsts atbalsta uzraudzības komisijai. Turpinās noteikumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Paralēli LGA valde un dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par LGA reorganizācijas modeli, saskaņā ar kuru LGA no bezpeļņas uzņēmuma tiek pārveidota par peļņu nesošu uzņēmumu SIA formā. LGA pilnvērtīgu darbību atsākusi 2003. gada jūnijā, sniedzot garantijas uzņēmējdarbības uzsācējiem, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai. Maksimālā garantijas summa ir 25 tūkst. latu, tās ietvaros LGA varēs uzņemties garantijas uzņēmēju kredītiem līdz 70% apmērā. LGA negarantēs ar lauksaimniecību un tirdzniecību saistītus kredītus. Šobrīd valstī nepastāv plaša mēroga valsts atbalsts MVU konsultācijām un apmācībām, jo iepriekš ar valsts līdzdalību izveidotie uzņēmējdarbības atbalsta centri, beidzoties ES PHARE programmas finansējumam, nesaņem turpmāku valsts līdzfinansējumu un ir spiesti savu darbību turpināt uz komerciāliem pamatiem. Ekonomikas ministrijai 2003. gadam piešķirtie 40 tūkst. latu dod iespēju ieviest apmācību/ konsultāciju programmu MVU, uzņēmējdarbības uzsācējiem. Ministrija šobrīd ir uzsākusi sadarbību ar Latvijas biznesa konsultāciju asociāciju (LBKA) un ERAB Latvijas Biznesa konsultāciju programmas izstrādei. Šī programma tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un piedāvā: • konsultācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem, Latvijas teritorijā (izņemot Rīgu); • "padomdevēju" (counceling) pakalpojumi nesen nodibinātiem vai finansiāli pagaidām vēl ne pārāk spēcīgiem uzņēmumiem MVU atbalsta politikas izstrāde un ieviešana nav iedomājama bez sadarbības ar pašiem uzņēmējiem un tos pārstāvošām nevalstiskām organizācijām. Tā kā valstī ir daudz un dažādas MVU intereses pārstāvošas organizācijas, tad ar Ekonomikas ministrijas, Tautsaimniecības padomes un LHZB pamudinājumu 2003. gada 15. maijā 26 uzņēmēju organizācijas parakstīja Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes (LMVUA SP) nolikumu, apliecinot savu ieinteresētību un gatavību sadarboties MVU interešu aizstāvēšanā un piedalīties MVU atbalsta politikas veidošanā Latvijā. Politikas virzieni Nosakot galvenos uzņēmējdarbības attīstības politikas virzienus 2003. gadam un nākamajiem gadiem, par pamatu tiek ņemts Latvijas Ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā definētais princips - Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības atbalstīšana, īstenojot šādus pasākumus: • Aktualizēt Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu 2003. - 2006. gadam, atbilstoši Mazo uzņēmumu Eiropas hartas un ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas 2001.-2005. gadam darbības virzieniem; • Turpināt Latvijas ekspertu dalību ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas 2001. - 2005. gadam projektos, kā arī programmas ietvaros izveidot otro Eiropas Informācijas centru; • Turpināt MVU kreditēšanas programmas otro posmu Latvijas Hipotēku un zemes bankā; • Līdz ar Latvijas Garantiju aģentūras darbības pilnveidošanu ir plānots atjaunot arī valsts atbalstu eksporta kreditēšanā un apdrošināšanā. Ir izstrādāts attiecīgs Koncepcijas projekts par valsts atbalstu eksporta kreditēšanā un apdrošināšanā, saskaņā ar kuru paredzēts izveidot valsts atbalsta institucionālo struktūru eksporta kreditēšanas un apdrošināšanas funkcijas nodrošināšanai, tādējādi veicinot Latvijas uzņēmēju eksportētāju konkurētspēju. 4.1.5.2 Kvalitātes nodrošināšana Pašreizējā situācija un politika 1994. gadā Ministru kabinetā kā viena no Nacionālajām programmām ekonomiskajai attīstībai un valsts konkurētspējas nodrošināšanai starptautiskajā apritē tika akceptēta Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālā programma. Programmas izstrādes un aprites realizācija ir virzīta uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā brīvas preču kustības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālās programmas realizācijas gaitā ir veikta Latvijas normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām tādās jomās kā brīva preču kustība, patērētāju aizsardzība u.c., kā arī ir izveidota attiecīga institucionālā sistēma - gan standartizācijas, metroloģijas un akreditācijas, gan arī tirgus uzraudzības un patērētāju tiesību aizsardzības jomās. ES sarunu sadaļa Brīva preču kustība tika slēgta 2001. gadā, un sadaļa Patērētāju un veselības aizsardzība tika slēgta 2000. gadā. 2002. gada 1. novembrī stājās spēkā Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (PECA protokols) Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienām un to Dalībvalstīm un Latvijas Republiku par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu, lai veicinātu tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp līgumslēdzēja pusēm attiecībā uz rūpnieciskajām precēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām. Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (PECA protokols) un tā sektoru pielikumi (elektrodrošība, elektromagnētiskā saderība, rotaļlietas, būvizstrādājumi) ir Latvijas un Eiropas Savienības asociatīvā līguma sastāvdaļa, un tā noslēgšana dod iespēju Latvijas ražotājiem ar atvieglotiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem bez papildus atbilstības novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.). Patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā 2002. gadā, papildus jau esošajiem Patērētāju tiesību aizsardzības centriem Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā un Valmierā, tika izveidoti šādi centri arī Tukumā, Daugavpilī un Jelgavā. 2002. gada laikā Latvijas standartu statusā adaptēts 9061 Eiropas standarts, līdz ar to pakāpeniski tiek realizēta Ministru kabineta akceptētā valsts programma "Standartizācijas attīstība Latvijā". Latvijas Standarts 2002. gadā ir izpildījis vienu no Eiropas standartizācijas komitejas (CEN) priekšnosacījumiem kļūšanai par pilntiesīgu biedru, pārņemot 80% CEN standartu. 2002. gada 28. novembrī Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) parakstīja Eiropas akreditācijas kooperācijas Daudzpusējo atzīšanas līgumu. Tas nodrošina Latvijā akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju izdoto rezultātu atzīšanu starptautiskā līmenī šādās jomās: • testēšanas laboratoriju akreditācija; • kalibrēšanas laboratoriju akreditācija; • produktu sertificēšanas institūciju akreditācija; • kvalitātes sistēmu sertificēšanas institūciju akreditācija; • personālu sertificēšanas institūciju akreditācija. Politikas virzieni Kvalitātes nodrošināšanas jomā turpmākajos gados jāveic šādi pasākumi: • 2004. gadā Latvijas Standartam ir jākļūst par ES standartizācijas institūciju - Eiropas Standartizācijas (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās Standartizācijas institūcijas (CENELEC) pilntiesīgu biedru. Latvijas Standarts ir iesniedzis pieteikumu Eiropas Standartizācijas institūcijai (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās Standartizācijas institūcijai (CENELEC) par gatavību kļūt par minēto institūciju pilntiesīgu biedru, un šī gada trešajā ceturksnī ir paredzēta Latvijas Standarta vērtēšana. • Lai nodrošinātu Latvijas pilntiesīgu dalību ES, kā arī veicinātu godīgu konkurenci, nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti tirgus uzraudzības jomā nepārtikas precēm - stiprināt Patērētāju aizsardzības centru, izveidojot 4 jaunas reģionālās iestādes, kā arī paredzot finansējumu efektīvas tirgus uzraudzības veikšanai. Phare 2002. gada projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt Tirgus uzraudzības stratēģiju un veikt tirgus uzraudzības iestāžu darbinieku, kā arī uzņēmēju apmācības. • Lai nodrošinātu Latvijas pilntiesīgu dalību ES, nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti atbilstības novērtēšanas institūcijām. PHARE projekta ietvaros tiek analizētas un stiprinātas Latvijas Standarta, Latvijas Nacionālā metroloģijas centra, Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja institūcijas. Atbilstoši koncepcijai par valsts aģentūrām, tiek veikta LATAK pārveidošana par valsts aģentūru. • Lai sekmētu Latvijas uzņēmēju iesaistīšanos ES vienotajā tirgū, nepieciešams palielināt to informētību par obligātajām drošības un brīvprātīgajām kvalitātes prasībām, kā arī to ievērošanu un ieviešanu. 4.1.5.3 Eksporta veicināšanas politika Pašreizējā situācija un politika Stabils preču un pakalpojumu eksports, noturīgs Latvijas produkcijas ārējais pieprasījums ir būtisks priekšnoteikums Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijai un tālākai izaugsmei, jo Latvijas iekšzemes tirgus nevar pietiekoši nodrošināt Latvijas tautsaimniecības nozaru un uzņēmumu attīstību. Tāpēc IKP pieaugumu un ārējā sektora sabalansētības uzturēšanu galvenokārt nosaka eksporta pieaugums. Valsts uzdevums ir veicināt preču un pakalpojumu eksportu, nostiprinot valsts atbalstītas institūcijas (piemēram, eksporta aģentūru) un veicot citus eksportu stimulējošus pasākumus. Eksporta veicināšanas politikas mērķis ir sekmēt jaunu ārējo tirgu apgūšanu, nostiprināšanos esošajos, un novērst negodīgu konkurenci. Galvenās problēmas, ar ko saskaras Latvijas eksportētāji, ir šādas: • nepietiekošs informācijas nodrošinājums uz eksportu orientētu darbību veikšanai; • finanšu resursu un atbilstošas tiesiskās bāzes trūkums eksporta kreditēšanai, darījumu garantēšanai un apdrošināšanai; • joprojām salīdzinoši zema preču un pakalpojumu konkurētspēja attīstīto valstu tirgos; • eksporta mārketinga problēmas. Lai risināta augstāk minētās problēmas, Ekonomikas ministrijas vadībā tiek strādāts pie virknes pasākumu un programmu. Ekonomikas ministrija ar Apvienoto nāciju attīstības programmas (UNDP Latvija) atbalstu ir uzsākusi darbu pie Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas (LĀTNP) aktualizēšanas. Šajā programmā paredzēts noteikt galvenās ārējās tirdzniecības un eksporta veicināšanas politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem. Programmu paredzēts aktualizēt līdz šā gada beigām. Programmas ietvaros tiks izvērtēts Latvijas institucionālais nodrošinājums, noteikti Latvijas eksporta mērķa tirgi un galvenie darbības veidi, kā veicināt uz eksportu orientētu preču ražošanu. Pieaugot vispasaules tirdznieciskajiem sakariem, par vienu no svarīgākajām uzņēmējdarbības jomām kļūst mārketings. Tāpēc LĀTNP darba plāna daļas "Starptautiskais mārketings" ietvaros vienu sadaļu veido Latvijas Eksporta mārketinga atbalsta programma (LEMAP). LEMAP šobrīd ir viena no divām valsts atbalsta programmām, kas sniedz reālu atbalstu Latvijas uzņēmumu eksportētāju mārketinga aktivitātēm starptautiskā mērogā, apmācībai un konsultatīvajiem pakalpojumiem. 2003. gadā programmas realizācijai ir piešķirts Valsts finansējums Ls 192 000 apmērā. Nozīmīgu lomu jaunu eksporta tirgu apgūšanā tuvākajos gados spēlēs Ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepcija, kuras realizācijai 2003. gadā valsts budžetā paredzēti Ls 305 500. Plāna ietvaros ir paredzēts strādāt trīs virzienos: 1) paaugstināt pārstāvniecību un vēstniecību atbalstošās institūcijas - Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) kapacitāti; 2) nostiprināt LAA sadarbību ar vēstniecībām un citām institūcijām, kas ārvalstīs pārstāv Latvijas ekonomiskās intereses; 3) atjaunot un attīstīt pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, īstenot valdības gatavību sakārtot tiesisko vidi un novirzīt pietiekošus resursus eksporta kreditēšanai, garantēšanai un apdrošināšanai, kā arī Latvijas līdzdalība pasaules izstādē EXPO 2005 Aichi. Lai nostiprinātu LAA kapacitāti 2003. gadā, darbā LAA ir pieņemti 8 nozaru eksperti, šādās nozarēs: biotehnoloģijas, farmācija, ķīmiskā rūpniecība; informācijas tehnoloģijas; vadības sistēmas un automatizācija, elektronika un elektrotehnika; mašīnbūve un rīku ražošanas tehnoloģijas, metālapstrāde; koksnes izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību; tranzīta pakalpojumi, loģistika; tekstilrūpniecība; pārtikas rūpniecība. Nozaru ekspertu galvenais uzdevums ir sniegt konsultācijas un praktisku atbalstu Latvijas uzņēmumiem ārvalstu biznesa kontaktu dibināšanā un uzturēšanā, eksporta projektu izstrādē, eksporta uzsākšanā, mārketingā, produktu konkurētspējas izvērtēšanā un piemērošanā eksporta tirgu prasībām, ārvalstu kompāniju un institūciju piedāvāto sadarbības projektu izvērtēšanā, projektu virzīšanā. Kopš 2002. gada strādā LAA Pārstāvniecība Kazahstānā, kura pamatā nodarbojas ar atbalsta sniegšanu Latvijas uzņēmumiem eksporta projektu realizācijā, kā arī atsevišķu sadarbības projektu izstrādē un virzībā, piemēram, celtniecībā, kravu pārvadājumos, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu sfērā. 2003. gadā ir paredzēts atvērt 5 jaunas pārstāvniecības - Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV. Pārstāvniecības dažādās valstīs strādās pēc dažādiem modeļiem - kā atsevišķs birojs, vai arī vēstniecības telpās.
Latvijas uzņēmumu līdzdalība starptautiskajās izstādēs ir nozīmīgs instruments eksporta veicināšanā, noieta tirgu nostiprināšanā, jaunu partneru piesaistīšanā un informācijas izplatīšanā par uzņēmumiem un Latviju kopumā. Lai gan ekspozīcijas stends starptautiskā izstādē vai gadatirgū ir visdārgākā tirdzniecības forma, tomēr, blakus tiešajiem ar pārdošanu saistītiem uzdevumiem, uzņēmumiem ir iespēja iepazīties ar jaunākajām rūpniecības nozaru attīstības tendencēm, uzņēmumu pārstāvji var piedalīties dažādos semināros, būt tiešā kontaktā ar potenciālajiem biznesa partneriem, kā arī iegūt informāciju par konkurentu sasniegumiem. 2002. gadā no Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošā valsts atbalsta fonda Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijām tika atbalstīta mašīnbūves, metālapstrādes, elektronikas un zinātnisko pētījumu nozaru uzņēmumu piedalīšanās starptautiskajā industriālajā gadatirgū "Hannover Messe 2002" Vācijā, informācijas sistēmu un telekomunikāciju nozares pasākums "R&D Samits" Rīgā, vieglās rūpniecības kataloga izdošana saistībā ar starptautisko izstādi "Intertextil Baltikum 2002" Rīgā. Ievērojot informācijas sabiedrības veidošanās globālos procesus, jaunās ekonomikas straujo attīstību, turpmāk starptautiskās konkurētspējas nostiprināšanā būtisks faktors būs arī uzņēmumu gatavība un spēja izmantot un piemērot informāciju un telekomunikāciju tehnoloģiju radītās iespējas savas darbības nodrošināšanai. Politikas virzieni Lai risinātu galvenās problēmas, ar ko saskaras Latvijas eksportētāji, līdz 2005. gadam eksporta veicināšanas politiku ir paredzēts īstenot šādos virzienos: • Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas īstenošana; • Latvijas Eksporta mārketinga atbalsta programmas īstenošana; • Latvijas ārējās tirdzniecības datu uzkrāšana un analīze; • Uzņēmēju nodrošināšana ar informāciju, kas nepieciešama veicot ārējo ekonomisko darbību; • Specializētu apmācību programmu sniegšana eksportētājiem - tiek organizēti vairāki semināri par eksportētājiem aktuāliem jautājumiem: starptautisko mārketingu, loģistiku, finanšu menedžmentu utt.; • Specializētu konsultāciju sniegšana eksportētājiem; • Valsts atbalsta sniegšana Latvijas uzņēmumiem dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās - nodrošinot, ka uzņēmumam ir iespēja saņemt valsts atbalstu piedaloties vismaz nozares 2 prioritārajos attiecīgā gada pasākumos; • Valsts atbalsta sniegšana Latvijas uzņēmumiem ārvalstu tirgu pētījumu sagatavošanai; • Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs darbības attīstīšana atverot 9 jaunas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības - Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Japānā, Čehijā, Krievijā, ASV, Polijā un Dānijā. 4.1.6. Jauno tehnoloģiju attīstības un inovāciju politika Pašreizējā situācija un politika Uzņēmējdarbības attīstības politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt uzņēmējdarbības veikšanai labvēlīgu vidi. Inovāciju attīstības politikas uzdevums ir veidot uz zināšanām balstītu "jauno" ekonomiku, kas ir ilgtermiņa ekonomiskās attīstības pamats. Valdība paveiktais uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un inovāciju politikas veidošanā: • 2003. gada 1. aprīlī Ministru kabinets akceptēja Nacionālo inovāciju programmu 2003-2006. gadam; • Ir izstrādāts kārtējais Pasākumu plāns uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, kas sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi regulāri tiek aktualizēts, un par tā izpildi tiek informēta valdība; • Turpinot projekta "Atbalsts rūpniecības uzņēmumu pārstrukturizācijai" aizsāktās iestrādnes rūpniecības klasteru attīstības veicināšanā, ir izstrādāts projekts PHARE 2001. gada Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmai "Jēkabpils kokrūpniecības biznesa parks". Projekta galvenais mērķis ir Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspējas paaugstināšana, veicinot klastera veidošanos šajā nozarē, izveidojot klastera atbalsta infrastruktūru. Rezultātā pieaugtu zinātņietilpīgo un produktu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars nozares izlaidē un eksporta struktūrā; • Tiek aktualizēta Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma 2002.-2006. gadam. Politikas virzieni Nosakot galvenos politikas virzienus 2003. gadā un nākamajos gados, par pamatu tiek ņemti Latvijas Ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā, Nacionālajā Inovāciju programmā un Rūpniecības pamatnostādnēs definētie principi: • inovācijām labvēlīgas vides veidošana; • sadarbība ar Ārvalstu investoru padomi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai; • rūpniecības nozaru atjaunošanās uz mūsdienu tehnoloģiskās bāzes; • efektīvas un konkurētspējīgas rūpniecības nozaru struktūras izveide, mērķtiecīgi atbalstot tās nozares, kur var tikt radīta augstāka pievienotā vērtība un Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības; • mazo un vidējo uzņēmumu attīstības atbalstīšana. Ir nepieciešama tādu rūpniecības nozaru attīstības veicināšana, kuras balstās uz augstu progresīvu zinātņietilpīgu tehnoloģiju attīstību un kvalificēta darbaspēka izmantošanu, lai paaugstinātu rūpniecības sektora efektivitāti. Latvijai ir labas perspektīvas attīstīt tās augsto tehnoloģiju nozares, kurās jau ir noteiktas iestrādes un speciālistu potenciāls, bet pagaidām vēl vairāku iemeslu dēļ ir mazs īpatsvars rūpnieciskajā ražošanā. Inovāciju politikas mērķis 2003.-2006. gadam ir veicināt nacionālās inovāciju kapacitātes palielināšanos. Vienlaicīgi Nacionālā inovāciju programma izvirza vairākus apakšmērķus: • harmonizētas un koordinētas inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošana; • ilgtspējīgas inovatīvu uzņēmumu veidošanās un izaugsmi veicinošas bāzes radīšana; • unikālas un konkurētspējīgas tautsaimniecības struktūras izveides veicināšana. Programmas ietvaros paredzēts mērķtiecīgi un saskaņoti ar citiem valdības dokumentiem un programmām uzsākt inovatīvo darbību veicinošus pasākumus, kas ietver sevī vienotas Nacionālās inovāciju sistēmas koordinācijas izveidi, inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošanu, atbalsta mehānismu izstrādi inovatīvu risinājumu ieviešanai komercdarbībā un atbalstu pasaules klases inovāciju infrastruktūras veidošanai. Galvenie 2003. gadā Nacionālās inovāciju programmas ietvaros veicamie pasākumi ir sekojoši: • Izveidot Nacionālās inovāciju programmas ieviešanas koordinācijas sistēmu; • Veikt esošās likumdošanas, kas regulē un ietekmē zinātnisko un inovatīvo darbību, analīzi un izstrādāt priekšlikums par izmaiņām normatīvajos aktos, kas varētu sekmēt inovatīvās darbības attīstību; • Atbalstīt ES 5. Ietvara programmas "Pētniecības un tehnoloģiju attīstība" finansētos projektus, lai nodrošinātu tehnoloģiju pārnesi; • Izstrādāt valsts atbalsta mehānismu, kas veicinātu privātā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un inovācijās un nodrošinātu ES struktūrfondu finansējuma piesaisti; • Nodrošināt attīstības projektu identifikāciju un atbalstīt to sagatavošanu strukturālo fondu finansējuma piesaistīšanai; • Atbalstīt Zinātnes un tehnoloģiju parka projekta turpmāko posmu izstrādi un realizāciju. 4.2. Finanšu sektors Pašreizējā situācija un politika 2002. gadā pilnībā ir pabeigta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izveide. FKTK regulē un pārrauga šādu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību - emitentu, ieguldītāju, kredītiestāžu, apdrošinātāju, privāto pensiju fondu, apdrošināšanas starpnieku, biržas, depozitārija, brokeru sabiedrību, brokeru, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību un ieguldījumu konsultantu. FKTK savu darbu veic saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu, citiem normatīvajiem aktiem un FKTK padomes apstiprināto stratēģiju. Galvenie stratēģijā noteiktie FKTK darbības mērķi ir veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti un attīstību, nodrošināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību. 2002. gada beigās Latvijā turpināja darboties 22 bankas un viena ārvalstu bankas filiāle. Gandrīz visas Latvijas bankas ir privātas, un valsts daļa banku sektora apmaksātajā pamatkapitālā 2002. gada beigās bija tikai 7,3 procenti. Latvijas valsts ir a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" īpašniece, bet a/s "Latvijas Krājbanka" valsts kapitāla daļa 2003. gadā tika pārdota. Kopējais apmaksātais kredītiestāžu pamatkapitāls 2002. gada beigās bija 283,2 milj. latu (par 19,7% vairāk nekā 2001. gada beigās). Mainoties vairāku banku īpašniekiem, ārvalstu kapitāla īpatsvars apmaksātajā banku pamatkapitālā saruka (par 13,5 procentu punktiem; 2002. gada beigās - 54,3%). 2002. gadā turpināja augt visi nozīmīgākie kredītiestāžu darbības rādītāji, t.sk. aktīvi - par 27,9% (līdz 4 425,2 milj. latu), izsniegto kredītu atlikums - par 29,9% (līdz 2 127,2 milj. latu) un noguldījumu atlikums - par 31,8% (līdz 3 072,1 milj. latu). Kredītiestāžu sektors guva 56,3 milj. latu peļņu (tas ir par 13,7% vairāk nekā 2001. gadā). Kredītiestāžu kapitāls un rezerves pārskata gadā pieauga par 24,4% un gada beigās sasniedza 384,3 milj. latu. Kredītiem pieaugot par 29,9%, to īpatsvars banku aktīvos palielinājās no 47,3% līdz 48,1 procentam. 2002. gada beigās 88,9% no kredītu atlikuma bija izsniegti iekšzemes aizņēmējiem. Tautsaimniecības izaugsme noteica kredītu kāpumu visās svarīgākajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā par 17,4%, tirdzniecībā - par 21,0%, transportā, noliktavu saimniecībā un sakaru nozarē - par 23,9 procentiem. Turpināja attīstīties hipotekārā kreditēšana. Tās pieaugums 2002. gadā bija 72,8%, un hipotēku kredītu īpatsvars banku kredītportfelī palielinājās līdz 19,9%, gada beigās sasniedzot 411,7 milj. latu. Hipotēku kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu palielinājās no 5,0% 2001. gada beigās līdz 7,9% 2002. gada beigās. 2002. gadā mainījās kredītu termiņstruktūra. Ilgtermiņa kredītu apmērs palielinājās par 66,4%, un to īpatsvars banku kredītportfelī pieauga no 29,0% gada sākumā līdz 36,9% gada beigās. Salīdzinājumā ar 2001. gada beigām no 29,0% līdz 36,7% pieauga nebankām izsniegto ilgtermiņa (ar termiņu ilgāku par 5 gadiem) kredītu atlikuma īpatsvars kopējā kredītu atlikumā, bet īstermiņa (ar termiņu līdz 1 gadam) kredītu atlikuma īpatsvars samazinājās no 26,2% līdz 18,7 procentiem. Vidēja termiņa (no 1 līdz 5 gadiem) kredītu atlikuma īpatsvars gandrīz nemainījās (44,6 procenti). Pieaugot kreditēšanas apmēram, kredītu kvalitāte nepasliktinājās. Ienākumus nenesošo kredītu (zemstandarta, šaubīgie, zaudētie) īpatsvars nebankām izsniegto kredītu kopsummā samazinājās no 2,8% līdz 2,0 procentiem. Speciālie uzkrājumi kredītiem nebankām pārskata gada beigās sedza 78,1% no ieņēmumus nenesošo kredītu apmēra. Noguldījumu apmērs 2002. gadā palielinājās par 740,6 milj. latu jeb par 31,8%, sasniedzot 3 070,3 milj. latu gada beigās. Lielākais noguldījumu apmēra pieaugums - par 38,1% - bija nerezidentu noguldījumiem, un gada beigās tie sasniedza 54,3% no kopējiem piesaistītajiem nebanku noguldījumiem. Nerezidentu noguldījumi kalpo par stabilu finanšu bāzi. Rezidentu noguldījumu apmērs palielinājās par 25,0% (t.sk. privātpersonu noguldījumu apmērs par 29,5%). Rezidentu noguldījumu kopsummā lielākais īpatsvars pārskata periodā bija privātpersonu noguldījumiem - 51,5%, un privātuzņēmumu noguldījumiem - 32,5 procenti. Samazinoties īstermiņa noguldījumu īpatsvaram banku piesaistīto noguldījumu kopapjomā, (no 25,4% līdz 21,1%), par 3,8 procentu punktiem pieauga pieprasījuma noguldījumu (līdz 71,9%) un par 0,6 procentu punktiem - vidēja termiņa noguldījumu (no 1 līdz 5 gadiem) īpatsvars (līdz 6,1 procentam). Piecu lielāko banku tirgus daļa 2002. gadā arī būtiski nav mainījusies, un gada beigās tā sasniedza 65,3% no kopējiem aktīviem, 73,7% no kredītiem un 68,4% no noguldījumiem (2001. gada beigās attiecīgi - 66,2%, 73,1% un 69,0 procenti). No konkurences viedokļa šāds koncentrācijas līmenis banku sektorā ir pozitīvi vērtējams un, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tas uzskatāms par mērenu. 2002. gada beigās FKTK pārraudzībā esošo tirgus dalībnieku aktīvu apmērs pret iekšzemes kopproduktu sasniedza 88% (2001. gada beigās tas bija 76%). Šis pieaugums liecina par tirgus dalībnieku klientu uzticības palielināšanos. Ievērojams pārsvars tirgus dalībnieku aktīvu apmērā bija banku sektoram - 96,4% (2001. gadā - 96,0 procenti). Latvijas finanšu un kapitāla tirgu regulējošie normatīvie akti visos būtiskākajos aspektos ir saskaņoti ar ES direktīvu prasībām. 2002. gadā tika pieņemti vairāku finanšu un kapitāla tirgum svarīgu likumu grozījumi, kas stājās spēkā 2002. gada laikā vai 2003. gada 1. janvārī. Likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" veiktie grozījumi paredz vienlīdzīgas ieguldījumu iespējas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Eiropas Ekonomiskās telpas valstīs, kā arī vairākās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs. Pensiju planu aktivus turpmak drikstes ieguldit tādos vērtspapīros, kuri ir iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos, ieguldījumu fondos, nekustamajā īpašumā un termiņnoguldījumos kredītiestādēs, kā arī atvasinatajos finanšu instrumentos. Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" izstrādāti, lai paplašinātu to objektu loku, kuros var investēt ieguldījumu fondu līdzekļus, un precizētu kārtību, kādā ārvalstīs reģistrēti ieguldījumu fondi Latvijā var laist publiskajā apgrozībā ieguldījumu apliecības. Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu" paredz, ka turpmāk apdrošinātājam būs pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informēt apdrošinājuma ņēmēju par sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību ārpustiesas ceļā. Apdrošinātājam līgumā būs arī jānorāda lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu pieņemšanas termiņš un jāpamato, kāpēc atlīdzības izmaksa atteikta.
Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi precīzāk reglamentē pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus, nodrošinot to atbilstību ES prasībām par brīvu kapitāla plūsmu. Lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju - ieguldījumu sabiedrību - uzraudzību, likums paredz ieguldījumu sabiedrībām izstrādāt ieguldījumu plānus un reģistrēt to prospektus FKTK. Ar 2003. gada 1. janvāri spēkā stājās grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā, kas paredz noguldījumu garantiju sistēmas attiecināšanu ne tikai uz fiziskām personām, bet arī uz juridiskām personām. 2002. gada laikā FKTK apstiprināja vairākus jaunus noteikumus vai esošo noteikumu grozījumus. Lai nodrošinātu ES prasībām atbilstošu kapitāla pietiekamības aprēķināšanas un pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas vienotu kārtību gan bankām, gan brokeru sabiedrībām, FKTK padome 2002. gada 11. oktobrī apstiprināja "Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus", kuros tika precizēts arī brokeru sabiedrības minimālā sākotnējā kapitāla apmērs atkarībā no atļautajiem starpniecības darījumu veidiem. Lai paaugstinātu kredītiestāžu darbības caurspīdīgumu un veicinātu tirgus disciplīnu, savlaicīgi sniedzot tirgus dalībniekiem, kreditoriem, investoriem un citām ieinteresētām personām salīdzināmu informāciju par kredītiestādes finansiālo stāvokli un darbības rādītājiem, FKTK padome 2003. gada 17. janvārī apstiprināja "Kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumus", kuri nosaka kredītiestāžu publiskajos ceturkšņa pārskatos iekļaujamās informācijas minimālo saturu, kā arī šo pārskatu publicēšanas kārtību. Lai nodrošinātu klientu strīdu ar kredītiestādi efektīvu ārpus tiesu izskatīšanas procedūru, FKTK sagatavoja "Klientu strīdu ar kredītiestādi par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem efektīvas ārpus tiesu izskatīšanas procedūras izstrādes ieteikumus". Šie ieteikumi nosaka pamatprincipus ātrākam strīda izskatīšanas procesam, nekā to paredz vispārējā tiesas strīdu izšķiršanas procedūra. Kopš 2003. gada 1. janvāra pie Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas darbojas ombuds, kas izskata banku un to klientu sūdzības par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem. Strīdu izskatīšanā pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, līdz ar to netiks ierobežotas strīdā iesaistīto pušu tiesības vērsties valsts institūcijās vai tiesā vispārējā kārtībā. 2002. gadā tika izstrādāti "Apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi", lai ieviestu direktīvas 91/674/EEC "Par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem" prasības, kā arī tika ņemti vērā Eiropas Komisijas 28.05.2002. priekšlikumi "Par grozījumiem Eiropas Savienības 78/660/EEC, 83/349/EEC un 91/674/EEC direktīvās par atsevišķu uzņēmumu veidu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem gada pārskatiem". Noteikumi paredz, ka apdrošināšanas sabiedrībām finanšu pārskatu posteņu novērtēšana un gada pārskatu sagatavošana jāveic saskaņā ar Starptautisko Grāmatvedības standartu prasībām. "Vērtspapīru reģistrācijas laišanai publiskajā apgrozībā noteikumi", ievērojot ES direktīvu 1989/298/EEC un 2001/34/EC prasības, nosaka kārtību, kā vērtspapīri tiek reģistrēti FKTK, lai tos varētu laist publiskajā apgrozībā. Politikas virzieni FKTK ir izstrādājusi Finanšu instrumentu likumprojektu, kuru plānots pieņemt līdz gada beigām. Pašlaik likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc pieņemšanas tas vērtspapīru jomā ieviesīs vienotās licences principu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, atcels "dubulto" licencēšanu kredītiestādēm, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ieviesīs ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētu uzraudzību, regulēs emisijas prospektu un prospektu, kas nepieciešami finanšu instrumentu iekļaušanai regulētā tirgū, savstarpēju atzīšanu (likumprojektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām ES direktīvām - 89/298/EEC, 93/6/EEC, 93/22/EEC, 95/26/EC, 2000/64/EC, 2001/34/EC un 2003/6/EC). 2003. gadā FKTK plāno izstrādāt grozījumus Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (lai pilnībā ieviestu ES direktīvu 2001/17/EC, 98/78/EC un 2002/92/EC prasības), grozījumus likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" (lai ieviestu ES direktīvas 2001/107/EC prasības), grozījumus Kredītiestāžu likumā (lai pilnībā ieviestu ES direktīvu 2001/24/EC un 2000/46/EC prasības). Darbs tiks turpināts arī pie FKTK noteikumu saskaņošanas ar ES tiesību aktu prasībām, starptautisko uzraudzības institūciju ieteikumiem un apkopoto labāko praksi šajā jomā, turpinot Latvijas finanšu un kapitāla tirgus sagatavošanu ES tirgum. 4.3. Darba tirgus Pašreizējā situācija un politika 2002. gadā kopumā bija vērojama nodarbinātības un bezdarba rādītāju uzlabošanās. Arī iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte jeb līdzdalība darba tirgū ir pieaugusi salīdzinot ar iepriekšējo - 2001. gadu. 15-64 gadu vecuma grupā 2002. gadā tā bija 68,8%, kas ir nedaudz zemāka nekā ES vidējais rādītājs, taču sieviešu ekonomiskā aktivitāte pārsniedz ES vidējo rādītāju un 2002. gadā Latvijā tā bija 64,1%, turpretim vīriešu līdzdalība darba tirgū ievērojami atpaliek no ES, lai gan salīdzinot ar 2001. gadu vērojamas pozitīvas tendences - tā ir pieaugusi par 1,2 procentu punktiem un sasniegusi 73,9% līmeni. Nodarbinātības līmenis 2002. gadā Latvijā pēc CSP Darbaspēka apsekojuma datiem 15-64 gadu vecuma grupā bija 60,5%, un tas vēl joprojām ievērojami atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Salīdzinoši augsts bija sieviešu nodarbinātības līmenis - 57% (nedaudz pārsniedzot ES), bet vīriešu nodarbinātības līmenis, lai arī palielinājies (2002. gadā - 64,3%), tomēr ievērojami atpaliek no ES vidējā. Bezdarba līmenis pēc CSP Darbaspēka apsekojuma datiem turpina pakāpeniski samazināties un 2002. gadā tas bija 12% (15-74 gadu vecuma grupā), tomēr tas ir ievērojami augstāks nekā ES vidējais rādītājs. Nodarbinātības valsts dienestā (NVD) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,5 procenti. Joprojām lielā atšķirība starp NVD reģistrēto bezdarba līmeni un Darbaspēka apsekojuma rezultātā iegūto rādītāju norāda uz nepietiekamu motivāciju darba meklētājiem reģistrēties NVD. Ņemot vērā valsts nelīdzsvaroto ekonomisko un sociālo attīstību, vērojamas būtiskas nodarbinātības un bezdarba līmeņu atšķirības reģionu griezumā (piemēram, 2002. gadā bezdarba līmenis Latgales reģionā bija 17,1%, bet visos pārējos Latvijas reģionos tas bija robežās no 10% līdz 13 procentiem). Neskatoties uz lielas daļas bezdarbnieku salīdzinoši augsto izglītības līmeni (2002. gadā 65,5% bezdarbnieku bija vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, bet 9% - augstākā), daudziem trūkst mūsdienu darba tirgū arvien vairāk nepieciešamās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju zināšanas, komunikācijas prasmes un iemaņas, svešvalodu zināšanas un uzņēmējdarbības pamatu pārzināšana, kuras kļūs vēl būtiskākas pārejas procesā no darba ietilpīgas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku un informācijas sabiedrību. Latvijas darba tirgū ir augsts ilgstošo bezdarbnieku skaits. 2002. gadā 46,1% no visiem darba meklētājiem nevarēja atrast darbu jau ilgāk nekā gadu, turklāt tikai nedaudz vairāk kā puse ir reģistrējušies NVD. Jauniešu (vecuma grupa 15-24) bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks kā citās vecuma grupās (2002. gadā - 20,8%), kas norāda uz speciālu pasākumu nepieciešamību, lai veicinātu jauniešu integrāciju darba tirgū. Speciālas aktivitātes ir nepieciešamas arī bezdarbnieku ar zemu izglītības un prasmju līmeni, kā arī invalīdu-bezdarbnieku un citu bezdarba riska grupu integrācijai darba tirgū. Jāatzīmē, ka augsts bezdarba risks ir sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, jo zināšanas un prasmes ir novecojušas, ir grūtības saskaņot darba un ģimenes dzīvi, ņemot vērā ierobežotās iespējas strādāt nepilnu darba laiku (ES vidēji nepilnu darba laiku strādā aptuveni 3 reizes vairāk sieviešu), kā arī strādāt mājās (piemēram, izmantojot IT iespējas). 2002. gadā Nodarbinātības valsts dienests (NVD) pieejamo finanšu resursu ietvaros realizēja sekojošus aktīvos nodarbinātības pasākumus: • bezdarbnieku profesionālā apmācība un pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana; • pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai; • algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tika turpināti arī 2001. gadā uzsāktie pilotprojekti "Jauniešu-bezdarbnieku darba prakse pie darba devēja", "Subsidētās darba vietas invalīdiem-bezdarbniekiem" un "Sociālie uzņēmumi darba tirgū mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai", kā arī tika uzsākts jauns pasākums "Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem". 2002. gadā NVD sadarbībā ar pašvaldībām tika izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni 492 pagastiem un 74 pilsētām. Galvenā problēma, kas bremzē NVD pasākumu realizāciju pilnā mērā, joprojām ir finanšu līdzekļu nepietiekamība. Lai veiktu profilaktisko darbu bezdarba līmeņa samazināšanai, 2002. gada laikā Profesionālās karjeras izvēles centrs par profesijas izvēles jautājumiem konsultēja 30 442 cilvēkus. No tiem 21 828 bija vecāko klašu skolēni, 4 007 bezdarbnieki, 481 profesionālo, 351 augstāko izglītības iestāžu audzēkņi, 1 019 nestrādājoši darba meklētāji, kuri nav reģistrēti NVD, 1 572 strādājošie un 1 184 skolēnu vecāki. Politikas virzieni Nodarbinātības politikas un atbilstošo stratēģisko dokumentu mērķis ir dinamiskās tirgus ekonomikas prasībām un globalizācijas apstākļiem atbilstoša mobila, profesionāla un pielāgoties spējīga darbaspēka veidošana. Nacionālā nodarbinātības plāna 2003. gadam paredzētie nodarbinātības veicināšanas pasākumi ir cieši saistīti ar Eiropas Komisijas un Latvijas valdības kopīgajā, š.g. 6. februārī parakstītajā deklarācijā un Attīstības plānā 2004.-2006. gadam izvirzītajām prioritātēm, un tie ir sistematizēti atbilstoši četru pīlāru struktūrai: Darbaspējas pilnveidošanas jomā: • Aktīvie nodarbinātību veicinošie pasākumi: pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai, bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana u.c.; • Aktīvie nodarbinātību veicinošie pasākumi noteiktām personu grupām: personām no 15 līdz 25 gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē ir ilgāk par gadu, personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām saskaņā ar nacionālo nodarbinātības plānu; • Valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu augstskolās optimizēšana (palielināt profesionālo studiju programmu, 1. profesionālā līmeņa programmu īpatsvaru, palielināt studiju vietu skaitu inženierzinātņu un tehnoloģiju, IT jomā, samazināt studiju vietu skaitu sociālo zinātņu un skolotāju izglītības jomā, palielināt studiju vietu skaitu doktorantūrā visās studiju jomās); • Profesionālās izglītības teritoriālās padomes izveidošana; • Paredzēts atbalstīt tirgus orientēto pētījumu projektu veidā institūtu, laboratoriju un firmu praktiski pielietojamos pētījumus un izstrādnes, kas veicina zinātņietilpīgas produkcijas ražošanu un moderno tehnoloģiju attīstību; • Profesionālās orientācijas un konsultēšanas plašāka izplatīšana; • Kvalifikācijas celšanas pasākumi zemniekiem un lauku uzņēmējiem; • Profesionālās izglītības programmu piedāvājumu palielināšana riska mērķgrupām - personām ar nepabeigtu pamatizglītību. personām ar īpašām vajadzībām, ieslodzītajiem brīvības atņemšanas vietās. Uzņēmējdarbības attīstības un jauno darba vietu radīšanas jomā (§4.1.5.): • Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi; • Pētījumu veikšana par administratīvajām procedūrām Latvijā; • MVU attīstības kreditēšanas programmas otrā posma īstenošana; • Garantiju aģentūras darbības pilnveidošana atbilstoši tirgus nosacījumiem; • Konsultācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem nodrošināšana; • Uzņēmumu atbalsta pasākumu un iniciatīvu datubāzes izveidošana (ES Daudzgadējās uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmas 2001.-2005.) ietvaros; • "Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmu" īstenošana (§4.5.); • Zinātnes un Tehnoloģiju parka (ZTP) izveide un darbības uzsākšana; • Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas ietvaros projektu realizācijas turpināšana un uzsākšana; • Rajonu (pilsētu) Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu izstrādāšana. Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanas spēju veicināšanas jomā: • PHARE projekta "Divpusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā" realizācija; • Elastīgāku darba līguma formu ieviešanas Iespējas izvērtēšana. Vienādu iespēju politikas nodrošināšanas jomā: • Pasākumu noteiktām personu grupām (sievietēm pēc bērna kopšanas atvaļinājuma u.c.) darbaspējas uzlabošanai un konkurētspējas paaugstināšanai veicināšana. Nacionālā nodarbinātības plāns 2003. gadam paredz 57 nodarbinātību veicinošus pasākumus un aktivitātes. Šo pasākumu finansēšanai kopumā ir plānots izlietot 26,8 milj. latu. Nacionālā nodarbinātības plāna pasākumu finansējuma perspektīva ir saistīta ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), kas ir galvenais ES finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus funkcionēšanas pilnveidošanai. ESF līdzekļus paredzēts piesaistīt izvirzītās prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana" finansēšanai. Tās ietvaros realizējamie pasākumi ir saskaņoti ar Eiropas Nodarbinātības stratēģiju un Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējā deklarācijā par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm un noteikti prioritārie virzieni nodarbinātības veicināšanai, izglītības un tālākizglītības attīstībai un sociālās izstumtības mazināšanai. Ņemot vērā, ka Latvijai programmēšanas periods ilgst tikai no 2004. līdz 2006. gadam, līdzekļu efektīvākai izmantošanai tiek iezīmēti šādi prioritārie ES struktūrfondu intervences galvenie virzieni cilvēkresursu jomā: • Informācijas sabiedrības veidošana, visu sabiedrības locekļu iesaistīšana efektīvā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā; • Darba tirgus prasībām atbilstošas, sabalansētas un mūsdienīgas izglītības sistēmas veidošana; • Atbalsts vadošo un perspektīvo, un tām saistīto nozaru integrētai attīstībai; • Atbalsts nodarbinātības veidu dažādošanai un to konkurētspējas paaugstināšanai lauku teritorijās; • Atbalsts kvalifikācijas paaugstināšanai, pārkvalifikācijai un konsultēšanai biznesa uzsācējiem, un MVU personālam. 4.4. Valsts pārvaldes reforma Pašreizējā situācija un politika 2002. gads un 2003. gada sākums ir atzīmējams kā stabilas un saskaņotas valsts pārvaldes reformas īstenošanas periods, kura laikā tika veiktas nozīmīgas pozitīvas izmaiņas valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, pieņemti vairāki svarīgi politikas dokumenti un uzsākta to ieviešana, turpināta iepriekš uzsākto iniciatīvu īstenošana, kuru mērķis ir palielināt valsts pārvaldes kapacitāti un radīt priekšnoteikumus efektīvai, caurskatāmai, atklātai un atbildīgai darbībai. Kopš jaunās valdības apstiprināšanas 2002. gada novembrī, ir notikušas izmaiņas valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, un valdība pieņēmusi virkni valsts pārvaldes reformas ieviešanu veicinošus lēmumus. 2002. gada decembrī tika pieņemts lēmums stiprināt centrālās valsts pārvaldes kapacitāti veidot, īstenot un pārskatīt valsts pārvaldes reformas gaitu, reorganizējot Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu un nododot tā valsts pārvaldes reformas ieviešanas koordinēšanas funkcijas Valsts kancelejai (Politikas koordinācijas departamentam). 2002. decembrī tika izdarīti nozīmīgi grozījumi Valsts civildienesta likumā, kur galvenās izmaiņas ir: • Valsts civildienesta pārvalde (Pārvalde) tika nodota Ministru prezidenta pakļautībā un Valsts administrācijas skola - Valsts kancelejas pārraudzībā (sakarā ar Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta reorganizāciju); • Pārvaldes galvenais uzdevums ir kontrolēt Valsts civildienesta likuma, Ierēdņu disciplinārsodu likuma un citu ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanu iestāžu darbībā un atcelt to nelikumīgos lēmumus valsts civildienesta jomā; • Pārvaldes uzdevumi - sagatavot normatīvo aktu projektus civildienesta jomā un ierēdņu mācību vajadzību analīze, nodoti Valsts kancelejai saistībā ar valsts pārvaldes reformas plānošanas un koordinācijas funkciju nodošanu; • Citi Pārvaldes uzdevumi, kā, piemēram, konkursu organizēšana uz iestāžu vadītāju vietām, ierēdņu amatu kategoriju saskaņošana, ir katras iestādes uzdevums. Pārvalde, saskaņā ar grozījumiem likumā, izvērtē šo procedūru veikšanas likumību un atbilstību; • Grozījumi nosaka daudz elastīgāku ierēdņu pārcelšanas procedūru. Saskaņā ar likumu, lai nodrošinātu labu pārvaldību, civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, var pārcelt citā augstākas, atbilstošas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Tādējādi tiek ieviests princips, ka ierēdņa statuss nav tikai noteikta ierēdņa posteņa ieņemšanas automātiskas sekas, bet arī dod iespēju veikt ierēdņa pienākumus citā ierēdņa postenī. Politikas plānošanas un koordinācijas jomā 2002. gadā tika realizēta virkne pasākumu, kas veicina vienotas politikas plānošanas sistēmas veidošanos un nodrošinās labāku politikas koordināciju un ministriju sadarbības uzlabošanos. Viens no svarīgākajiem 2002. gadā paveiktajiem darbiem politikas un budžeta plānošanas sistēmas uzlabošanā ir stratēģiskās plānošanas pilotprojekta īstenošana Zemkopības ministrijā. Stratēģiskais plāns integrē politikas un budžeta programmas un nākotnē kļūs par galveno koordinācijas instrumentu budžeta plānošanas procesā. Stratēģiskais plāns, kurš apvieno visus ministrijas politikas dokumentus (programmas), institūcijas un finansējumu, ir arī galvenais atskaitīšanās dokuments par sasniegtajiem rezultātiem. Balstoties uz pilotprojekta pieredzi, tika izstrādāti metodiskie ieteikumi stratēģisko plānu ieviešanai un Pamatnostādnes par rezultātu un to sasniegšanas rādītāju sistēmu, kas nosaka vienotu sistēmu, kādā turpmāk tiks plānoti ministriju darbības rezultāti, ministriju politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Pamatnostādnes kalpo par pamatu attiecīga mācību kursa sagatavošanai Valsts administrācijas skolā. Kopš 2002. gada Valsts kancelejā tiek realizēts ANO attīstības programmas finansēts projekts, kura rezultātā tiks izveidota politikas ietekmes izvērtēšanas sistēma. Projekta mērķis ir izveidot un nostiprināt politikas ietekmes vērtēšanas (pirms- un pēcnovērtēšanas) pieeju politikas veidošanas procesā. Projekta rezultāts kalpos par pamatu politikas veidošanas metodikas izstrādei. 2002. gadā Valsts kanceleja ir veikusi nozīmīgu darbu politikas dokumentu sistematizācijā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus "Ministru kabineta kārtības rullis", kas nosaka konkrētus politikas dokumentu veidus un nodrošinot vienotas prasības katram no šiem veidiem. Atbilstoši noteiktajai politikas dokumentu klasifikācijai Valsts kanceleja sagatavoja un pastāvīgi atjauno vienotu politikas plānošanas dokumentu datu bāzi, kas ir pieejama visiem interesentiem Ministru kabineta mājas lapā. Turpinās 2001. gadā pieņemtā Publisko aģentūru likuma ieviešana. 2002. gada nogalē aģentūru veidošanas process tika apturēts. Viens no apturēšanas iemesliem bija tas, ka aģentūru veidošanas gaitā nebija izmantotas resursu un funkciju optimizācijas iespējas, līdzšinējie reorganizācijas gadījumi pamatā bijuši formāli, aģentūras statusam nepiemērotas institūcijas tika izveidotas par aģentūrām un kopumā netika sasniegts Publisko aģentūru likuma mērķis - atklātāka, atbildīgāka un efektīvāka valsts pārvalde. Lai risinātu reorganizācijas procesā radušās problēmas, Valsts kanceleja izstrādāja un valdība pieņēma koncepciju par valsts un pašvaldību aģentūru izveidi. Koncepcijā noteiktie risinājumi paredz nodrošināt Ministru kabinetu ar vispusīgu informāciju par katru konkrēto reorganizācijas gadījumu, sniedzot priekšlikumus par reorganizācijas pamatojumu, alternatīvām, iespējām izveidot optimālāku valsts pārvaldes institucionālo struktūru un panākt funkciju dublēšanās novēršanu, aģentūru veidošanas (vērtēšanas) procesu izmantot kā instrumentu nulles - bāzes budžeta sagatavošanai vidējā termiņā un nodrošināt lielāku caurredzamību un atklātumu aģentūru direktoru iecelšanā, kā arī pagarināt valsts un pašvaldību uzņēmumu un statūtsabiedrību reorganizācijas termiņu, lai nodrošinātu kvalitatīvu katra reorganizācijas gadījuma izvērtējumu. 2002. gada jūnijā tika pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums. Likums nosaka tiesību principus, kuri ir jāpiemēro demokrātiskas un efektīvas valsts pārvaldes izveidē, precīzi nosaka Ministru kabineta atbildību par valsts pārvaldi kopumā, tai skaitā, par pašvaldībām. Likums stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī un tā ieviešanai valdība ir apstiprinājusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma ieviešanas plānu, kas paredz pasākumus, to ieviešanas termiņus un atbildīgās institūcijas, kas nodrošinās likuma ieviešanu līdz 2005. gada janvārim. 2002. gadā turpinājās Valsts civildienesta likuma ieviešana. Starp nozīmīgākajiem realizētajiem pasākumiem minama ierēdņu darba izpildes novērtēšana, kas pirmo reizi civildienesta iestādēs tika veikta 2001. gada nogalē - 2002. gada sākumā. Ierēdņu novērtēšanas rezultāti ir pavēruši iespējas novērtēt ierēdņa individuālo darbu un tā ieguldījumu kopējo iestādes mērķu sasniegšanā, kā arī konsekventāk plānot ierēdņa attīstību. 2002. gadā visiem ierēdņiem, kam vēl nebija augstākās izglītības, bija jāuzsāk studijas tās iegūšanai (atbilstoši Valsts civildienesta likuma prasībai ierēdnim jābūt ar augstāko izglītību). 2003. gada maijā valdībā tika akceptēts vienotas valsts pārvaldē strādājošo darba samaksas ieviešanas pirmais posms - Koncepcija par darba samaksas sistēmas regulējumu no valsts budžeta finansējamo iestāžu, valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, kas risina jautājumus, kas attiecas uz valsts sektora darba samaksas regulējuma optimizāciju, samazinot atsevišķi noteikto darba samaksas sistēmu skaitu, kā arī ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu darba samaksas regulējumu valsts sektorā. Pašreiz Valsts kancelejā notiek darbs pie koncepcijas projekta, kas paredz vienotas valsts sektorā strādājošo darba samaksas sistēmas izveidi. Lai pilnveidotu valsts pārvaldē strādājošo prasmes un saskaņā ar valsts pārvaldes attīstības mērķiem, Valsts administrācijas skola regulāri pilnveido piedāvātās mācību programmas kvalitāti, ieviešot jaunus kursus, kas atbilst pieprasījumam un valsts pārvaldes attīstības tendencēm. Saskaņā ar Valsts administrācijas skolas datiem 2002. gadā Valsts administrācijas skolā kvalifikāciju paaugstināja 11 708 ierēdņi. Prioritārās mācību jomas: ES pamatnostādnes, administratīvais process iestādē, korupcijas novēršana, darba tiesības, ES specializētie jautājumi, ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība, interešu konflikts, normatīvo aktu izstrāde, iekšējā kontrole. Kopumā var teikt, ka reformu ieviešanā ir nodrošināta pēctecība. Pašreizējo iniciatīvu ieviešana un izveidojušās labās prakses nostiprināšana nodrošina, ka Latvijas valsts pārvaldes darbības uzlabošana notiek saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Tiek palielināta Latvijas valsts pārvaldes kapacitāte un radīti priekšnoteikumi pāriet no reaģējošas darbības uz aktīvu stratēģisko plānošanu, plānojot darbību un resursus vidējā termiņā atbilstoši sagaidāmajiem rezultātiem. Politikas virzieni Valsts pārvaldes reformas mērķis vidējā termiņā ir valsts pārvaldes darbības uzlabošana, izveidojot tādu pārvaldi, kas savā darbībā balstās uz labās pārvaldības (good governance) principiem un mūsdienu valsts pārvaldes galvenajām vērtībām - kvalitāti, efektivitāti, uzticamību, pieejamību un caurredzamību. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama saskaņota reformas pasākumu plānošana un ieviešana. Būtiski ir turpināt visus uzsāktos pasākumus, kas ir pierādījuši savu efektivitāti. Pēc veiksmīga pilotprojekta Zemkopības ministrijā valdība ir pieņēmusi lēmumu realizēt stratēģiskās plānošanas ieviešanas projektus visās ministrijās līdz 2006. gadam, 2003. gadā veicot tos Finanšu ministrijā un Ekonomikas ministrijā. Tiek turpināts darbs pie politikas ietekmes izvērtēšanas sistēmas izveides, uzlabojot plānošanas efektivitāti un īstenoto politiku atdevi. Iepriekšējos gados ir pieņemti vairāki nozīmīgi likumi, kas sekmē valsts pārvaldes atklātumu, atbildību un efektivitāti. Šo likumu ieviešana notiek, ņemot vērā jau redzamos rezultātus, nepieciešamības gadījumā, veicot korekcijas un papildinājumus, lai sasniegtu nosprausto mērķi. Valsts sektorā strādājošo darba samaksas sistēma ir būtisks instruments kvalitatīvas valsts pārvaldes izveidei. Svarīgi ir nodrošināt šīs sistēmas pilnīgu izstrādi un ieviešanu. Valsts pārvaldes reforma pamatā ir vērsta uz jaunas darba prakses, procedūru un kultūras ieviešanu valsts pārvaldē. Daudzi uzdevumi ir veicami kā iestādes vadības organizētas darbības nepārtrauktas uzlabošanas procesa sastāvdaļa, kas neprasa papildus finanšu resursus, bet balstās uz iestādes iekšējās mācīšanās procesu. Nepieciešams pēc iespējas vairāk izmantot starptautiskās programmas un divpusējās palīdzības iespējas, kā arī efektīvi izmantot jau piešķirtos līdzekļus. Papildus izmaksas no valsts budžeta ir saistītas ar tādiem pasākumiem kā valsts pārvaldes darbinieku jaunās darba samaksas sistēmas ieviešana, valdības informācijas sistēmas izveidošana. Šo izmaksu lielumu aprēķini jāizstrādā atbildīgajām iestādēm. Valsts pārvaldes reforma nav pasākums, kas ir realizējams īstermiņā un dod tūlītēju rezultātu. Ieguvumi no valsts pārvaldes reformas realizācijas būs jūtami ilgākā termiņā kā pāreja no reaģējošas darbības (seku likvidēšanas) uz aktīvu, stratēģisku vadīšanu, no neskaidras lēmumu pieņemšanas un atbildības sadalījuma centrālajā un izpildes līmenī uz centrālā koordinējošā līmeņa lomas skaidru noteikšanu normatīvajos aktos un izpildes līmeņa pilnvarošanu, no akcenta uz procesu un procedūru ievērošanu uz plānotajiem un sasniedzamajiem rezultātiem un koncentrēšanos uz klientu vajadzībām. 4.5. Lauksaimniecība un lauku attīstība Pašreizējā situācija un politika Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, ko pēdējā desmitgadē visvairāk ir skārušas strukturālās izmaiņas. Pašlaik lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības īpatsvars IKP veido aptuveni 4,5 procentus. Nodarbināto skaits lauksaimniecībā nav krities tik strauji kā ražošanas apjomi un pašlaik lauksaimniecībā strādā 11,4% no kopējā nodarbināto skaita. Lauku apvidos bezdarba līmenis ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus valstī, atsevišķos rajonos pārsniedzot pat 25% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Kā rāda Darbaspēka apsekojuma rezultāti 2002. gadā 56% lauksaimniecībā un medniecībā nodarbināto iedzīvotāju ir vecumā no 45 līdz 74 gadiem. Lielai daļai šo cilvēku nav pietiekošu saimniekošanas iemaņu tirgus konkurences apstākļos. Zemes reformas rezultātā (uz 01.01.2002) Latvijas lauku apvidos zeme lauksaimniecības mērķiem ir sadalīta 250 tūkstošiem privāto personu un ~ 600 juridiskām personām. Zemes reformas gaitā zeme tika piešķirta zemnieku saimniecību un piemājas saimniecību veidošanai, kā arī juridiskām personām. Pašreiz īpašumā vai patstāvīgā lietošanā esošās zemnieku saimniecības vidējais lielums ir 24 ha, tai skaitā vidējais zemnieku saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes lielums ir 14 ha, attiecīgi piemājas saimniecībās vidējais lielums ir 14 ha un piemājas saimniecībās vidējais lauksaimniecībā izmantojamās zemes lielums 4,8 ha. Šāda sadrumstalota īpašumu struktūra arī ir viens no šķēršļiem saimniekošanas efektivitātes paaugstināšanai. 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa "Lauksaimniecība" zeme samazinājusies par 8,9 tūkst. ha jeb par 0,1 procentu. Zemais ražošanas efektivitātes līmenis nosaka arī zemus zemnieku ieņēmumus, kas neļauj veikt pienācīgas investīcijas tehnoloģiju modernizācijā, izglītībā, veicina jauno cilvēku izceļošanu no lauku apvidiem. Lauksaimniecības problēmas vēl vairāk palielina zemās iepirkuma cenas arī augstas kvalitātes produktiem, ko lielā mērā nosaka subsidētas produkcijas imports. 2002. gadā lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā tika investēti 32,0 milj. latu, kas veido tikai 3,2% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma. 2002. gada beigās uzkrātās ārvalstu investīcijas lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā bija 6,1 milj. latu, kas ir tikai 0,5% no kopējām uzkrātajām ārvalstu investīcijām. Tas skaidri parāda, ka bez būtiska atbalsta tuvākajos gados Latvijas lauksaimniecība nespēs pārvarēt esošo zemās efektivitātes un nepietiekamo investīciju apburto loku. Bet konkurētspējas paaugstināšana ir izšķirošais faktors Latvijas lauksaimniecības attīstībai, turpinoties integrācijas procesam Eiropas Savienībā. Problemātisks jautājums, Latvijas lauksaimniecībai integrējoties ES, ir veterinārijas, fitosanitārijas un lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes, nekaitīguma un higiēnas likumdošanas izmaiņas. Lai gan ir panākts būtisks progress šīs likumdošanas pieņemšanā un ieviešanā, tomēr Latvijai vēl ir daudz veicamu pasākumu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem un dzīvnieku barības jomā. Saskaņā ar papildus funkciju nodošanu Zemkopības ministrijas pārziņā, saistībā ar vienotā Pārtikas un veterinārā dienesta izveidi, nepieciešams izdarīt lielu skaitu grozījumu spēkā esošajā likumdošanā pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai no fermas līdz galdam. Taču likumdošanas izstrāde ir tikai puse no jautājuma, jo otra puse ir nepieciešamība to ievērot, bet, lai to varētu izdarīt, Latvijas lauksaimniekiem ir jāinvestē ievērojami līdzekļi. Politikas virzieni Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides izveidošana. Zemkopības ministrija apzinās esošas problēmas un strādā pie to risināšanas. Būtiskākie plānotie pasākumi lauksaimniecības situācijas uzlabošanai vidējā termiņā ir šādi: Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu, kas sāka darboties 2002. gada jūlijā. Tomēr, jau septembra sākumā, lielā pieprasījuma dēļ, kredītlīnija tika apgūta, izveidojot papildus resursu pieprasījumu 1 milj. latu apmērā. Zemkopības ministrijai piekrītot papildināt kredītlīniju, kopējā kredītlīnija veidoja 2,5 milj. latu. Programmas darbības pusgada laikā Latvijas Hipotēku un zemes bankā tika iesniegti 144 pieteikumi par 2 579 tūkst. latu, no kuriem aizdevumi jau piešķirti 119 aizņēmējiem par 2 136 tūkst latu. Šīs summas ietvaros tika veikti darījumi par 9 706 ha zemes iegādi ar vidējo aizdevuma termiņu 8 gadi. Programmas realizācijas termiņš ir 2023. gads, bet aizdevumu izsniegšanas beigu termiņš 2004. gads.
Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma tika apstiprināta 2001. gadā. Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) savstarpējā līguma noslēgšanas, 2002. gada pavasarī tika uzsākta kreditēšanas programmas darbība un paredzams, ka tā turpināsies līdz 2021. gadam, bet jaunu kredītu izsniegšana līdz 2006. gadam. Kopējais kredītlīnijas apjoms 24 milj. latu. Šim nolūkam 2001. gadā par 8 milj. latu tika palielināts LHZB pamatkapitāls, kuru piešķīra valsts, kapitalizējot Pasaules Bankas kredītu. Savukārt 16 milj. latu bija bankas piesaistītie resursi. Programmas finansiālais mērķis: nodrošināt Latvijas zemniekiem lētākus kredītresursus ilgtermiņa investīcijām - aizdevumus līdz 20 gadiem, ar 7% gada likmi. Tā kā reālā aizdevumu tirgus cena sākotnēji bija augstāka par 7%, tad esošo procentu starpību kompensēja Zemkopības ministrija no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem. gada beigās maksimālā attaisnotā procentu likme nokritās zem 7% robežas un papildus kompensācijas vairs nebija nepieciešamas. 2002. gadā bankā tika iesniegti 95 pieteikumi par 2 332 tūkst. latu, no kuriem aizdevumi ir piešķirti 88 iesniedzējiem par 1 990 tūkst. latu ar vidējo aizdevuma termiņu 9 gadi. Tomēr efektīvākai programmas realizācijai Latvijas laukos bija nepieciešams investēt vairāk līdzekļu, kas ir sevišķi svarīgi vēl līdz integrācijai ES. Zemkopības ministrija uzsāka darbu pie programmas grozījumiem, kas ļautu paplašināt aizdevumu pretendentu loku. Programmas sākotnējā versijā nebija paredzēts, ka uz aizdevumiem var pretendēt arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās saimniecības, bet tieši šie uzņēmumi tika izveidoti, lai veiksmīgāk varētu realizēt tādus investīciju projektus, kādi vienam zemniekam nav pa spēkam.
Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma faktiski sākās šajā gadā, jo finansējums tika piešķirts tikai 2002. gada nogalē 5,2 milj. latu apjomā, t.sk. grantiem 1,75 milj. latu apjomā. Programmas darbības mērķi ir: • radīt iespēju saņemt finansiālu atbalstu nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai laukos, tādējādi sekmējot lauku iedzīvotāju nodarbinātības problēmu risināšanu un ienākumu paaugstināšanu; • sekmēt lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošanos un aktivizēšanos, lai veicinātu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos. Programma tika uzsākta ļoti veiksmīgi, un jau pirmajos tās darbības mēnešos tika reģistrēti lauku uzņēmēju projektu pieteikumi par visu pieejamo grantu summu. Šobrīd tiek apkopota informācija no programmas realizācijā iesaistītajām institūcijām, lai veiktu tās detalizētāku izvērtējumu. Programmas realizācija ir paredzēta līdz brīdim, kad Latvija tiek uzņemta Eiropas Savienībā un rodas iespēja izmantot strukturālo fondu finansējumu. Tā kā projektu iesniegšana SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmā paredzētās naudas apguvei tika uzsākta tikai 2001. gada decembra beigās, bet pirmie SAPARD programmas līdzekļi atmaksāti lauku uzņēmējiem tikai sākot ar 2002. gada 15. aprīli, mērķu īstenošanas pakāpe ir samērā zema. Kopumā ir akreditētas sešas apakšprogrammas: • 1.1. "Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija"; • 1.2. "Lauksaimniecības zemju apmežošana"; • 2.1. "Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārstrādes un mārketinga pilnveidošana"; • 3.1. "Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus"; • 4.1. "Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana"; • Pavadošais pasākums 1. "Apmācības". 2003. gada 18. februārī Eiropas Komisija apstiprināja apakšprogrammas 5.1. "Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana" un 5.2. "Lauksaimniecības noteces samazināšana". Šīs apakšprogrammas varēs tikt uzsāktas, līdzko būs akreditētas Lauku atbalsta dienesta procedūras. Vēl jāizstrādā precīzi atbalsta saņemšanas nosacījumi apakšprogrammai 1.2. "Zemes ierīcība", kā arī jāsaskaņo grozījumi pavadošajā pasākumā 1. "Apmācības". Lai sekmīgāk noritētu SAPARD programmas īstenošana, Zemkopības ministrija un citas iesaistītās puses ir sniegušas priekšlikumus programmas grozījumiem, kas tālāk virzīti uz SAPARD uzraudzības komitejas sēdi apstiprināšanai. Līdz šim ir notikušas četras SAPARD uzraudzības komitejas sēdes, apstiprinot būtiskus grozījumus programmā. Kopumā līdz 2003. gada 15. maijam bija atbalstīti 757 projekti. Savukārt 246 projekti bija jau realizēti. SAPARD programmas pasākumi pēc iestājas Eiropas Savienībā 2004. gadā daļēji pāries uz Vienoto programmdokumentu (4. prioritāti "Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana") un Lauku attīstības plānu. Paredzēts, ka šo dokumentu izstrāde ir veicama šī gada laikā un lauku attīstības atbalsta pasākumi varētu būt šādi:
Vienotais programmdokuments: • Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos; • Atbalsts jaunajiem zemniekiem; • Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana; • Zemes uzlabošana; • Lauku ekonomikas dažādošana; • Mežsaimniecības dažādošana; • Lauku ainavas saglabāšana; • Vietējās kapacitātes izveidošana, atbalstot ilgtspējīgas lauku kopienas (iniciatīvas "LEADER" veida pasākums); • Apmācības; • Konsultācijas; • Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs.
Lauku attīstības plāns: • Agrovide (obligāts pasākums); • Pusnaturālo saimniecību atbalsts; • Kooperatīvu atbalsts; • ES veterināro un higiēnas prasību ieviešana; • Agrā pensionēšanās; • Lauksaimniecībai mazāk labvēlīgie apvidi. Lauku attīstības plāna īstenošanas laikā no 2004. līdz 2006. gadam kopējais ieguldījums lauku attīstībā būs 203,5 milj. latu. Vienotā programmdokumenta pasākumu sabiedriskais līdzfinansējums no 2004.-2006. gadam ir 105,1 milj. latu, bet piesaistot privāto kapitālu 117,67 milj. EUR, kopējais ieguldījums būs 175,7 milj. latu. 4.6. Citas reformas 4.6.1. Pensiju reforma Pašreizējā situācija un politika Pensiju reforma Latvijā likumdošanas jomā ir pabeigta. Ar 1996. gadu Latvijā darbojas valsts obligātā, uz paaudžu solidaritātes principiem balstītā vecuma pensiju 1. līmeņa shēma, kas tiek saukta par "šķietami fondēto" pensiju shēmu (notional defined contribution NDC PAYG pension scheme), bet ar 2001. gada jūliju darbību uzsāka valsts fondēto vecuma pensiju shēma (2. līmenis). Privātā brīvprātīgā pensiju shēma (3. līmenis) darbojas ar 1998. gada jūliju. Valsts pensiju sistēmas 1. līmenis, kas ir visas pensiju sistēmas pamatposms, spēj nodrošināt finansiālu stabilitāti ilgtermiņa perspektīvā. Tā ir no iemaksām atkarīga pensiju shēma, kur personificētajā uzskaitē tiek uzkrāta informācija par "šķietamo pensijas kapitālu", bet pensija tiek aprēķināta dalot uzkrātā kapitāla apjomu ar prognozēto pensiju izmaksu gadu skaitu (vidējā paredzamā mūža ilgumu vecumā, kurā tiek pieprasīta pensija). Pirmā līmeņa pensiju shēmas finanšu stabilitāti nosaka sekojoši tās darbības principi: • Uzkrātais pensiju kapitāls ir tieši atkarīgs no visā apdrošināšanas periodā veiktajām iemaksām; • "Uzkrāšanas" periodā sociāli apdrošinātās personas pensijas kapitāls ik gadu tiek indeksēts ar algu summas, no kurām valstī kopumā veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, pieaugumu, kas atspoguļo ne vien darba samaksas pieaugumu, bet arī izmaiņas sociāli apdrošināto personu skaitā, tādējādi nodrošinot finanšu stabilitāti ilgtermiņa; • Izdevumi un ieņēmumi ir ilgtermiņā līdzsvaroti. To nodrošina gan paredzamā mūža ilguma komponente pensiju aprēķina formulā, gan atbilstoša pensiju un pensiju kapitāla indeksācija. Atbilstoši likumdošanai līdz 2002. gadam pensijas tika indeksētas vienīgi ar patēriņa cenu indeksu. Sākot ar 2002. gada oktobri, pensijas līdz 2011. gadam tiks indeksētas ar PCI un 25% no iemaksu algu summas reālā pieauguma, bet no 2011. gada algu reālā pieauguma daļa tiks palielināta līdz 50 procentiem. Minimālais pensijas vecums ir 62 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm. Šāds pensijas vecums tiek sasniegts pakāpeniski, palielinot pensijas vecumu ik gadu par pusgadu. Vīriešiem pensijas vecuma paaugstināšana (no 60 gadiem 1995. gadā līdz 62 gadiem 2003. gadā) ar 2003. gadu ir jau noslēgusies. Sievietēm pensijas vecums tiek paaugstināts no 55 gadiem 1995. gadā līdz 62 gadiem 2008. gadā. Pašreiz minimālais pensijas vecums sievietēm ir 59 gadi, bet ar 2003. gada 1. jūliju tas būs jau 59,5 gadi. Līdz 2005. gada jūlijam gan vīriešiem, gan sievietēm pastāv iespēja pensionēties priekšlaicīgi - 2 gadus pirms noteiktā pensijas vecuma. Tuvākajā nākotnē nav plānots, ka likumā noteiktais minimālais pensijas vecums varētu pārsniegt 62 gadus. Tas ir saistīts ar sekojošo: • Likums nosaka tikai minimālo pensijas vecumu, bet neierobežo nodarbinātību pensijas vecumā. Pensionāriem ir tiesības strādājot saņemt pilnu algu un pilnu pensiju. Pensija tiek aprēķināta pēc formulas, kas veicina atlikt pensionēšanos uz vēlāku laiku, jo līdz ar to tiek uzkrāts lielāks pensijas kapitāls un samazinās gadu skaits ar ko pensijas kapitāls tiek dalīts. Strādājošie pensionāri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi papildus uzkrājot "šķietamo" pensijas kapitālu, ko, pārrēķinot pensiju, dala ar paredzamo mūžā ilgumu pensijas pārrēķina brīdī un pieskaita pie jau piešķirtās pensijas. Šādu pārrēķinu var veikt reizi trijos gados. Tādējādi pensionāriem ir dota brīva izvēle - vai pensionēties saskaņā ar likumā noteikto vecumu, vai atlikt pensionēšanos un uzkrāt lielāku pensiju. Pensiju shēmā iestrādātie stimuli ilgtermiņā var nodrošināt faktiskā pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanos un likumā noteiktā minimālā pensijas vecuma pārsniegšanu; • Pagaidām vidējais paredzamais mūža ilgums pensijas vecumā ir salīdzinoši zems (60 gadu vecumā vīriešiem - 15,4 gadi, sievietēm - 21,5 gadi, bet 65 gadu vecumā - 12,5 gadi, sievietēm - 17,8 gadi). Tomēr starptautiskajiem standartiem salīdzinoši zemais pensijas vecums, pateicoties demogrāfiski labvēlīgai situācijai, tuvākajā nākotnē vēl nesaasinās darbaspēka resursu atražošanās problēmu. Izvērtējot pašreizējo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma sastāvu, var secināt, ka novecošanās Latvijā ir mazāk izteikta nekā Rietumeiropā. Tādējādi turpmākos 10 gadus Latvija gan fiskālā ziņā, gan attiecībā uz darbaspēka resursiem ir labvēlīgākā situācijā. Bet vēlākajos gados apstākļi krasi pasliktināsies, jo skaitliski ļoti mazās 1990-os gados dzimušo kohortas sasniegs darbspējīgo vecumu. Tas tālākā nākotnē var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko attīstību un palielināt sociālās apdrošināšanas sistēmas un it īpaši valsts pensiju sistēmas noslodzi. Tādējādi pašreiz, kā norādīts augstāk, darbaspēka resursu problēma vēl nav aktuāla, jo ievērojama cilvēkresursu daļa netiek pilnībā izmantota - daudzi darbspējīgā vecuma iedzīvotāji ir bez darba, vai daļēji nodarbināti un samērā liels jauniešu skaits pakāpeniski ieiet darbaspējas vecumā. Bet ap 2060. gadu sociālās apdrošināšanas sistēma var kļūt tik ļoti noslogota, ka vienam iemaksu veicējam ar savām iemaksām būs gandrīz pilnībā jānodrošina pensiju izmaksa vienam pensionāram (ap 2060. gadu uz 1000 sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem būs 900 vecuma pensionāri).
5. attēls. Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze ar vecuma pensionāriem
Labklājības ministrijas dati Saistībā ar labvēlīgo demogrāfisko situāciju un minimālā pensijas vecuma pakāpenisku palielināšanu, kā arī sakarā ar likumā noteikto priekšlaicīgās pensionēšanās pārtraukšanu ar 2005. gada jūliju, aptuveni līdz 2040. gadam, sociālās apdrošināšanas budžetā sagaidāma finansiāli samērā labvēlīga situācija, kad jau ar 2005.-2007. gadu budžetā veidosies naudas līdzekļu pārpalikums. Tiešā gada rezerves sociālās apdrošināšanas budžetā parādījās jau noslēdzot 2002. gadu, bet iepriekšējos gados uzkrātais deficīts aizvien turpinās. Tātad, neskatoties uz to, ka sākot ar 2003. gadu sociālās apdrošināšanas iemaksu likme ir pazemināta no 35,09% uz 33,09%, tuvākajās desmitgadēs fiskālajā ziņā nav sagaidāmas problēmas.
6. attēls. Uzkrātā Sociālās apdrošināšanas budžeta rezerve. (milj. LVL)
Labklājības ministrijas dati 6. attēlā parādītas sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrātās konsolidētās rezerves. Šeit jāpiemin, ka uzkrātajās rezervēs nav iekļauti aizņēmumi, no kā pašreiz tiek segts budžeta deficīts un to apmaksa, ieskaitot procentus par aizņēmumiem. Prognozes neiekļauj arī iespējamos papildus ieņēmumus nākotnē pie nosacījuma, ja budžeta pārpalikumu novirzītu uz Rezerves fondu ieguldīšanai finanšu instrumentos, kas nestu peļņu. Pagaidām šāds rezerves fonds pensiju budžetam vēl nav izveidots. 6. attēls uzskatāmi parāda, ka, neskatoties uz deficītu, kas var rasties gados, kad būs liela demogrāfiskā noslodze (kā arī sakarā ar apjomīgas valsts fondēto pensiju shēmas ieviešanu), sociālās apdrošināšanas budžets varētu tikt veiksmīgi administrēts, izmantojot uzkrātās rezerves. Otrā līmeņa valsts pensiju shēma Latvijā darbojas no 2001. gada 1. jūlija. Tā ir pilnībā fondēta pensiju shēma, kur daļa no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām (20% ietvaros) tiek ieguldīta finanšu instrumentos, tādējādi palielinot pensijas kapitālu atbilstoši ieguldījumu ienesīguma līmenim. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu iemaksu likme 2. līmeņa pensiju shēmā pakāpeniski palielināsies sekojoši: no 2% 2001.-2006. gados līdz 4% 2007. gadā, 8% 2008. gadā, 9% 2009. gadā un 10% 2010. gadā. Obligāti šai shēmai ir pakļautas personas, kuras Valsts fondēto pensiju likuma spēkā stāšanās dienā bija jaunākas par 30 gadiem (personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija). Personām, kuru vecums tajā brīdī bija 30-49 gadu robežās (starp 1951. gada 2. jūliju un 1971. gada 1. jūliju dzimušie) ir iespēja pieteikties 2. līmenī brīvprātīgi jebkurā laikā. Personām, kuras 2001. gada 1. jūlijā bija jau sasniegušas 50 gadu vecumu nav dota iespēja piedalīties shēmā. Ar laiku 2. līmeņa pensiju shēma aptvers visas sociāli apdrošinātās personas (ap 2035. gadu), kad brīvprātīgie shēmas dalībnieki būs jau sasnieguši pensijas vecumu, 2. līmeņa pensiju shēma būs obligāta visām sociāli apdrošinātām personām. Iemaksu apjoma pieaugums ir tieši atkarīgs gan no pakāpeniskas iemaksu likmes palielināšanas 2. līmeņa pensiju shēmā, gan no algas pieauguma un dalībnieku skaita. Sakarā ar ierobežoto laika posmu brīvprātīgai dalībai 2. līmeņa pensiju shēmā, t.i., tikai kohortām, kas dzimušas 1952. - 1971. gados), grūti prognozēt brīvprātīgo dalību shēmā tuvākajos 20 gados. Atšķirības var būt ļoti būtiskas. Šeit nepieciešams atgādināt, ka brīvprātīgo dalībnieku skaita pieaugums tieši ietekmē 1. līmeņa shēmas ieņēmumus. Pašreiz shēmā ir iesaistījušies ap 6% no iespējamajiem brīvprātīgajiem dalībniekiem Vidējais ienesīgums 2. līmeņa shēmā ir aptuveni 6%, kas reālajā izteiksmē nozīmē aptuveni 4 procentus. Šādu peļņas procentu ir noteicis Valsts kases, kā vienīgā 2. līmeņa naudas līdzekļu pārvaldītāja līdz 2003. gadam, piedāvātais ieguldījumu portfelis. Ar 2003. gadu shēmas dalībniekiem ir iespēja izvēlēties vai nu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu valstisko pārvaldītāju (Valsts kasi), vai arī privāto pārvaldītāju. Saskaņā ar esošo likumdošanu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privātie pārvaldītāji var piedāvāt plašāku finanšu instrumentu klāstu. Pašreiz (pēc datiem par 2003. gada 1. ceturksni) Valsts kasi kā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju izvēlējušies 75,9% 2. līmeņa dalībnieku un tās rīcībā ir 74,5% no uzkrātā 2. līmeņa kapitāla. Kopumā, pēc datiem par 2003. gada I ceturksni, uzkrātais 2. līmeņa kapitāls sasniedz 15,7 milj. latus; dalībnieku kopējais skaits - 375 tūkstoši; 2. līmeņa naudas līdzekļus pārvalda 6 pārvaldītāji, kas kopumā piedāvā 12 ieguldījumu plānus. Pašreiz 2. līmeņa pensiju shēmas aktīvi sasniedz aptuveni 0,3% no 2003. gadam plānotā IKP. Aprēķini rāda, ka ap 2030. gadu, kad shēma kļūs pilnībā obligāta, aktīvu kopapjoms 2. līmenī sasniegs aptuveni 60% no IKP, bet ap 2070. gadu tas varētu divreiz pārsniegt IKP lielumu. 1. līmeņa pensiju shēma pati par sevi (aplūkojot to ilgtermiņā, t.i., kad būs beigusies pārejas perioda tiesisko normu ietekme un izslēdzot 2. līmeņa darbību) ir finansiāli stabila. Bet sakarā ar 2. līmeņa ieviešanu, valsts vecuma pensiju izdevumi ir daudz lielāki. Kaut arī ar likumu noteiktā iemaksu likme 1. līmeņa pensiju kapitāla uzkrāšanai pakāpeniski samazinās (līdz 10%), līdz ar to attiecīgi pakāpeniski samazinot nākotnes saistības 1. līmenī, un pārējie 10% tiek novirzīti valsts fondētai pensiju shēmai, iepriekšējos gados uzkrātās saistības pret pensionāriem, kuri 1. līmenī veikuši lielākas iemaksas, turpina būt aktuālas. Līdz ar to ir nepieciešami papildus līdzekļi šo saistību izpildei situācijā, kad iemaksas 1. līmenī tiek veiktas tikai 10% apmērā. Salīdzinoši strauja iemaksu likmes palielināšana valsts fondēto pensiju shēmā līdz ievērojami augstam līmenim (10%) jau ar 2010. gadu rada papildus slodzi valsts pensiju budžetam. Viskrasāk tas būs jūtams ap 2035. gadu, kad nepieciešamā iemaksu likme pensiju izdevumiem var sasniegt 29%, kas ir par 9 procentu punktiem augstāk nekā gadījumā, kad 2. līmenis netiktu ieviests. Jāatzīmē, ka finansiālās problēmas, kas saistītas ar 2. līmeņa ieviešanu pakāpeniski samazināsies tālākā nākotnē, kad visu pensionāru pensijas tiks aprēķinātas no iemaksām 10% apmērā.
7. attēls. Izdevumi vecuma pensijām (procentos no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu bāzes)
Labklājības ministrijas dati Būtībā 2. līmeņa ieviešanas izmaksas ir nevis izdevumi, bet gan līdzekļu uzkrājums to vēlākai izlietošanai. Tomēr 2. līmeņa finansēšana samazina naudas līdzekļu resursus, kas 1. līmenim nepieciešami citiem mērķiem (pensiju indeksācijā piemērojamā indeksa straujākai palielināšanai). Ņemot vērā valsts pensiju budžeta jutību pret iemaksu apjomu 2. līmenim, ir ļoti svarīgi veikt vienlaicīgi abu pensiju līmeņu finanšu riska monitoringu, lai nesagrautu vienas shēmas stabilitāti uz otras attīstības rēķina. Neskatoties uz problēmām attiecībā uz ekonomiskajiem, finanšu un sociālajiem aspektiem, daudzlīmeņu pensiju sistēma sola lielāku stabilitāti attiecībā uz iespējamām demogrāfiskajām un ekonomiskajām svārstībām. Nefondētās un fondēto pensiju shēmas apvienošana valsts vecuma pensiju sistēmā ļauj minimizēt katrai shēmai raksturīgos, pēc būtības atšķirīgos riskus. Bez tam, fondēto pensiju shēma var nodrošināt ievērojamu uzkrājumu veidošanos, kas varētu veicināt finanšu tirgus attīstību un labvēlīgi ietekmēt ekonomisko vidi. 4.6.2. Veselības aprūpes reforma Pašreizējā situācija un politika 1993. gadā uzsāktās veselības aprūpes reformas mērķis ir uz iedzīvotāju vērstas, racionālas un pieejamas veselības aprūpes sistēmas ieviešana Latvijā. Lai veicinātu dotā mērķa sasniegšanu, 1997. gadā Latvijas valdība sadarbībā ar Pasaules Banku izstrādāja "Veselības aprūpes reformas" projektu. 1998. gadā ar Pasaules Banku tika noslēgts Aizdevuma līgums par Aizdevuma piešķiršanu Veselības aprūpes reformas ieviešanai. Līgums paredzēja projekta realizāciju divās fāzēs. Projekta 1. fāzes uzdevumi bija šādi - Veselības aprūpes institucionālās struktūras izveide, speciālistu apmācība un reformas pamatshēmas izveidošana izstrādājot politikas modeļus, mehānismus, stratēģijas un citus konceptuālus risinājumus. Projekts kopumā tika sadalīts četrās komponentēs: A. Veselības aprūpes finansēšanas reforma; B. Veselības aprūpes pakalpojumu pārstrukturizācija; C. Veselības reformas komunikācijas stratēģijas ieviešana; D. Projekta vadība un menedžments. Projekta 1. fāze ir noslēgusies un tajā izvirzītie pamatuzdevumi ir sasniegti. Lielākā daļa no tiem ir minēti jau 2002. gada Pirmspievienošanās ekonomiskajā programmā, un pašreiz tiek pilnveidoti un nostiprināti izstrādātie mehānismi: • lai nodrošinātu izveidotā veselības aprūpes pakalpojumu vienas plūsmas finansēšanas mehānisma funkcionēšanu, Ministru kabinetā tika apstiprināta Veselības aprūpes finansēšanas koncepcija un izstrādāts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas ir akceptēts Ministru kabinetā un iesniegts Saeimā; • primārajā veselības aprūpē ieviestais kapitācijas finanšu modelis tiek analizēts un pārskatīts; • tiek izstrādāts visā valstī vienots ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis un plānota tā ieviešana 2004. gadā; • lai vienkāršotu stacionāra pakalpojumu apmaksas mehānismu, notiek pāreja uz vienotu pakalpojumu apmaksu pēc diagnožu grupām; • ir izstrādāts Vadības informācijas projekts, lai nodrošinātu racionālu veselības aprūpes informācijas, statistikas savākšanas, apstrādes un analīzes sistēmu, kā arī veicinātu operatīvu informācijas apmaiņu starp pakalpojumu sniedzējiem un plānotājiem; • Ministru kabinetā ir akceptēta "Konsolidētā veselības investīciju programma 2003. -2007. gadam", kas pieņemta kā indikatīvs veselības nozares investīciju plānošanas dokuments. 2002. gada 3. septembrī notikušajā Pasaules Bankas Reģionālo darbību apakškomitejas sēdē tika izskatīti projekta 1. fāzes rezultāti un tika pieņemts lēmums, ka visi Latvijai noteiktie indikatori ir sasniegti. Lai sagatavotos Veselības aprūpes reformas projekta 2. fāzei, Ministru kabinetā 2002. gada 30. septembrī tika apstiprināts politikas plānošanas dokuments "Pamatnostādnes veselības aprūpes reformas vidusposma un tālākās attīstības nodrošināšanai", kas nosaka veselības aprūpes reformas vidusposma prioritātes un priekšnosacījumus projekta 2. fāzes uzsākšanai. Politikas virzieni Pēc Valdības maiņas 2002. gada rudenī reformas pamatmērķi ir palikuši nemainīgi, atbilstoši "Pamatnostādnēm veselības aprūpes reformas vidusposma un tālākās attīstības nodrošināšanai", bet ir mainījušies stratēģiskie uzdevumi. Jaunā Valdība noteica veselības aprūpi par vienu no valsts prioritātēm, un izstrādātajā Valdības programmā tika deklarēti jauni principi veselības aprūpes reformas virzībai. Atbilstoši Valdības programmai izvirzīti sekojoši stratēģiskie uzdevumi: • lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, ieviest un attīstīt Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu valstī. Tādējādi tiktu veicināta iedzīvotāju motivācija maksāt nodokļus, lai saņemtu valsts garantēto veselības aprūpes minimumu. Minētā uzdevuma nodrošināšanai tika izstrādāta Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija, kas kalpos kā pamats Obligātās veselības apdrošināšanas likuma izstrādei. Minētais likums noteiks veselības aprūpes organizācijas, finansēšanas kārtību, striktāk noteiks darba devēju un darba ņēmēju attiecības veselības aprūpē; • lai nodrošinātu iedzīvotājiem valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā (turpmāk - pakalpojumu grozā) iekļauto pakalpojumu saņemšanu, ir izstrādāta pakalpojumu groza noteikšanas metodika un pašlaik tiek veikta minimumā iekļaujamo pakalpojumu cenu aprēķināšana; • lai optimizētu ekonomiski pamatotu veselības aprūpes iestāžu izvietojumu valstī, tiek turpināts darbs pie Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu struktūras plāna (turpmāk - Māsterplāna) izstrādes un ieviešanas. Minētā Māsterplāna ieviešana ir saistīta ar valstī virzīto Administratīvi teritoriālo reformu, lai paredzētais veselības aprūpes iestāžu izvietojums iekļautos vienotā teritoriālajā plānojumā; • lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iespēju saņemt pilnu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, šobrīd tiek pārstrādāts veselības aprūpes pakalpojumu cenrādis, kuru noteiks Obligātās veselības apdrošināšanas likums; • lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju tiesības, reglamentētu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju savstarpējās attiecības, tiek izstrādāts Pacientu tiesību likumprojekts. Lai nodrošinātu Valdības izvirzīto stratēģisko uzdevumu realizāciju, 2003. gada februārī tika izveidota Veselības ministrija. 4.6.3. Transports, sakari un informātika 4.6.3.1. Transports Pašreizējā situācija un politika Transports ir viena no visnozīmīgākajām un dinamiskākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, ko lielā mērā nosaka labvēlīgie apstākļi tranzītam. 2002. gadā transporta un sakaru nozarē strādājošie veidoja 9,1% no valsts kopējā strādājošo skaita, bet transporta un sakaru daļa valsts iekšzemes kopproduktā 2002. gadā bija 14,5 procenti. Transporta attīstības ekonomiskā politika un tās īstenošanai nepieciešamie galvenie pasākumu kompleksi tiek veidoti, balstoties uz "Transporta attīstības nacionālo programmu (1996-2010)". Šī programma ir izstrādāta atbilstoši ilgtspējīgās attīstības principiem un tā tiek regulāri koriģēta ar nolūku aktualizēt un precizēt tajā paredzētos pasākumus. Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij jāīsteno arī ES transporta politika. Realizējot transporta politiku, Satiksmes ministrija aktīvi sadarbojas ne vien ar starptautiskajām institūcijām un organizācijām, bet arī ar Latvijas pašvaldībām, profesionālajām asociācijām un sabiedriskajām organizācijām. Lai gan Latvijā ir optimāls transporta infrastruktūras (autoceļu, dzelzceļa, ostu, lidostu, maģistrālo cauruļvadu) izvietojums, tomēr daudzviet tās zemā kvalitāte ietekmē transporta pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.
Autotransports pilnībā nodrošina kravu pārvadājumus iekšzemē. Latvijas autopārvadātāji sekmīgi darbojas arī starptautiskajos pārvadājumos. Galvenās tehniskās, ekoloģiskās un drošības prasības autotransportam, kā arī prasības pieejai tirgum Latvijā jau tagad atbilst starptautiskajām normām. Latvija pievienojusies arī galvenajām starptautiskajām konvencijām autopārvadājumu jomā. Pieaugot automobiļu skaitam, ar katru gadu pieaug arī satiksmes intensitāte, īpaši Rīgas reģionā. Daudz problēmu ir satiksmes drošības jomā, kuru ietekmē ne tikai sliktais ceļu stāvoklis, bet arī nepietiekamas kvalitātes satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi. Būtisks kavēklis reģionālajā attīstībā ir sliktais lauku autoceļu stāvoklis.
Dzelzceļa transporta nozarē turpinās dzelzceļa restrukturizācijas programma, kuras ietvaros 2003. gada sākumā darbu sākuši valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" meitas uzņēmumi - a/s "Starptautiskie pasa?ieru pārvadājumi" un a/s "Ritošā sastāva remonta centrs «Zasulauks»", SIA "Dzelzceļa apsardze". Tiek plānots tuvākajos gados pilnīgi likvidēt škērssubsīdijas starp pasažieru un kravu pārvadājumiem. Turpinot iekšzemes pasažieru pārvadājumiem paredzēto vilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, 2003. gadā no valsts budžeta piešķirti 471 tūkst. latu vagonu remontam un modernizācijai. Lai nodrošinātu modernu un drošu pasažieru pārvadājumu ritošo sastāvu, līdz 2008. gadam tiek plānots ieguldīt 16 milj. latu valsts budžeta līdzekļu. Līdz ar to pamazām tiktu izlīdzinātas konkurences iespējas transporta pakalpojumu tirgū un veicināta videi draudzīga transporta veida attīstība. Dzelzceļa nozares politika turpina attīstīties iepriekš apstiprināto plānu un ES izstrādāto dokumentu noteiktajos virzienos. Iestrādājot likumdošanā ES jauno, infrastruktūras paketes direktīvu (2001/12EC, 2001/13EC, 2001/14EC) prasības, ir sagatavots likumprojekts "Grozījumi Dzelzceļa likumā", kas līdz 2003. gada beigām tiks apstiprināts Saeimā. Likumprojektā iestrādātas arī dzelzceļa sistēmu savietojamības direktīvu (96/48EC, 2001/16EC) prasības. Latvijā darbojas trīs lielās jūras ostas - Ventspils, Rīga, Liepāja, kā arī septiņas mazās ostas. Lielās ostas galvenokārt apkalpo tranzīta kravu plūsmu austrumu-rietumu virzienā. Mazās ostas veic kokmateriālu eksportu, zvejas kuģu un jahtu apkalpošanu, un tām ir svarīga nozīme piekrastes reģionu attīstībā. Lai radītu labvēlīgus apstākļus investīciju piesaistei ostu teritorijās, Ventspils un Rīgas ostas ir brīvostas, bet Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas daļa. Tas stimulē attīstīt ostu teritorijās ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kas savukārt palielina ostu konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, rada apstākļus jaunu darbavietu radīšanai un jaunu nozaru integrācijai ostu saimniecībā. Galvenās ostu saimniecības problēmas: • Pieaugoša citu ostu konkurence; • Nepieciešamas investīcijas infrastruktūru attīstībā un uzturēšanā, pievēršot arvien lielāku uzmanību ostu drošībai; • Pilnībā neizmantotas pasažieru apkalpošanas iespējas; • Nepietiekama mazo ostu infrastruktūru rekonstrukcija. Latvijas ostu attīstības mērķis ir palielināt kravu un pasažieru plūsmu caur Latvijas ostām, veidojot pievilcīgus un mūsdienīgus pasaules līmenim atbilstošus kravu apstrādes nosacījumus un augstas kvalitātes pasažieru apkalpošanu. Galvenie pasākumi mērķa sasniegšanai ir tehniskās rekonstrukcijas, jaunu terminālu būvniecība, ostu tehniskā aprīkojuma modernizācija, rekonstrukcijas un modernizācijas finansiālā nodrošināšana, ostu organizatorisko struktūru pilnveidošana, vides aizsardzības pasākumu veikšana ostu teritorijās un akvatorijās.
Gaisa transporta nozares politikas mērķis - izmantojot visus pieejamos resursus un iespējas, veidot drošu, ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas optimāli iekļautos Eiropas un pasaules gaisa transporta sistēmā un kas vispilnīgāk apmierinātu Latvijas iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem un sniegtu maksimālu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Gaisa transporta nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir valsts akciju sabiedrība starptautiskā lidosta "Rīga", VAS gaisa satiksmes vadības uzņēmums "Latvijas gaisa satiksme" un gaisa pārvadātāji ("Airbaltic" un citas aviokompānijas). Latvijā darbojas arī otra starptautiskā lidosta "Liepāja" un "Ventspils" . Tiek veikti pasākumi, lai Rīgu veidotu par nozīmīgu gaisa satiksmes centru, modernizējot un attīstot lidostas un gaisa satiksmes vadības dienesta infrastruktūru, kā arī saskaņotu gaisa satiksmes vadības sistēmu tehniskos risinājumus ar Eurocontrol prasībām. Tā atbilstoši ECAC un Eurocontrol standartiem Latvijā tika ieviestas samazinātas vertikālās distancēšanas (RVSM) prasības un prasības gaisa kuģu pretsadursmju sistēmu (ACAS) uzstādīšanai. Lidojumu drošība un aviācijas drošums vienmēr ir bijusi veiksmīga gaisa transporta attīstības pamats un tā galvenā prioritāte. Tāpēc, pieaugot globālā terorisma draudiem, lidostā "Rīga" tika iegādātas un uzstādītas rentgena iekārtas, nodrošinot automātisku visas bagāžas kontroli. Atbilstoši ES prasībām izstrādāti un ieviesti noteikumi "Par aviācijas personāla licencēšanu" un noteikumi "Par gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla sertificēšanu". 2002. gadā tika izstrādāti un 2003. gada 12. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par aviāciju", kas nostiprina neatkarīgās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas juridisko statusu. Šādas neatkarīgas aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas institūcijas izveide bija viena no galvenajām ES acquis prasībām gaisa transporta jomā (ES 1994. gada 21. novembra direktīva Nr. 94/56). Līdz 2003. gada beigām tiek plānots, ka tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi ,,Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas kārtība".
Tranzīta nozarē situācija pēc Krievijas naftas tranzīta pārtraukšanas naftas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu sektorā 2002. gadā būtiski izmainījās, salīdzinot ar 2001. gadu: naftas transportēšanas apjomi samazinājās par 27,4%, bet naftas produktu transportēšanas apjomi palielinājās par 2,6 procentiem. Šajos apstākļos Ventspils osta ir uzsākusi jēlnaftas pieņemšanu pa dzelzceļu, taču esošās termināla jaudas ir praktiski pilnībā izmantotas. Ņemot vērā naftas tranzīta pa cauruļvadiem pārtraukšanas raksturu, Valdība ir uzdevusi vairākām institūcijām veikt virkni pasākumu situācijas uzlabošanai, izmantojot gan divpusējās sarunas ar Krieviju, gan arī starptautiskās organizācijas. Tai pat laikā tiek palielinātas kravu pieņemšanas pa dzelzceļu jaudas un naftas produktu cauruļvada jaudas Ventspils ostas virzienā. Latvijā īpaša uzmanība tiek veltīta tranzīta pārvadājumu attīstībai. Lielākie kravu pārvadājumu apjomi caur Latviju notiek austrumu-rietumu virzienā, t.i., no NVS valstīm pa dzelzceļu, maģistrālajiem cauruļvadiem, autoceļiem uz Latvijas jūras ostām un tālāk pa jūru uz Rietumeiropas valstīm. 90% no tranzītkravu apjoma tiek transportēti caur ostām. Lai Latvijas autoceļu un dzelzceļa tīkli varētu integrēties Trans-Eiropas transporta tīklā, nepieciešams tos sakārtot atbilstoši ES standartiem. Šeit ir svarīgas investīcijas TINA (Transport Infrastructure Needs Assessments) procesā identificētajos Trans-Eiropas transporta tīkla nākotnes elementos - Latvijas autoceļu un dzelzceļu tīklā. Latviju šķērso I Eiropas transporta koridors (Via Baltica). Ļoti svarīga ir Ventspils, Rīgas un Liepājas jūras ostu sasaiste ar I, II un IX Eiropas transporta koridoru. Ļoti svarīga ir politisko, ekonomisko un juridisko aktivitāšu efektivitātes palielināšana, lai veicinātu tranzīta un transporta koridoru attīstību un integrēšanos Eiropas transporta sistēmā. Lai attīstītu tranzīta pārvadājumus, tiek īstenoti šādi galvenie pasākumu kompleksi: • integrācija Trans-Eiropas transporta tīklā, TINA autoceļu un dzelzceļa tīkla attīstība; • autotransporta un dzelzceļa transporta koridoru attīstība; • naftas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu jaudas palielināšana; • kombinētā transporta attīstība; • jūras ostu attīstība un rūpnīcu būvniecība, kravu sadales un loģistikas centru veidošana ostu teritorijās, kas paredzēti pievienotās vērtības radīšanai. Politikas virzieni Latvijas transporta attīstības politikas ilgtermiņa mērķis ir izveidot efektīvu, drošu, konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, videi draudzīgu, sabalansētu un multimodālu transporta sistēmu, kas integrēta Eiropas transporta sistēmā, nodrošinātu cilvēku ekonomiskās un sociālās vajadzības pēc kvantitatīviem un kvalitatīviem pārvadājumiem iekšzemes un starptautiskajā satiksmē, palielinātu izvēles iespējas un elastību pasažieru un kravu pārvadājumos, veicinātu reģionālo attīstību un dotu iespējas Latvijas biznesam konkurēt Eiropas un visas pasaules tirgū. Transporta attīstības ilgtermiņa mērķa sasniegšanas galvenie stratēģiskie virzieni: • Uzturēt un attīstīt transporta infrastruktūru; • Veicināt pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību un rūpnieciskās ražošanas (rūpnīcu, kombinētā transporta terminālu, kravu sadales un loģistikas centru) attīstību ostās un citos transporta mezglos; • Uzlabot un uzturēt augstu satiksmes drošības līmeni; • Nodrošināt videi draudzīgas transporta sistēmas veidošanu un paaugstināt bīstamo kravu pārvadāšanas drošību; • Izveidot valstī efektīvu sabiedriskā transporta sistēmu, ieviešot vienotu valsts un pašvaldību pasūtījumu dažādiem iekšzemes pasažieru pārvadājumu veidiem, vienotu dotāciju mehānismu; • Atbalstīt un veicināt ilgtspējīgu, harmonisku un kompleksu transporta sistēmas attīstību kravu un pasažieru pārvadāšanai iekšzemes un starptautiskajā satiksmē; • Nodrošināt Latvijas transporta sistēmas integrāciju un konkurētspējīgu darbību Eiropas transporta sistēmā. Reformu realizēšanā tiek kombinēti dažādi finanšu avoti: • valsts budžets; • kredīti, kurus izsniedz starptautiskās finanšu institūcijas - Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka un komercbankas; • ES un divpusējo palīdzību programmu līdzekļi; • uzņēmumu un privātais kapitāls. 2001. gadā tika īstenots pirmais Eiropas Savienības ISPA fonda finansētais projekts -"Via Baltica" ceļa posma Gauja-Lilaste rekonstrukcija. Šobrīd Eiropas Komisija transporta nozarē ir apstiprinājusi ISPA projektus gandrīz par visu summu, kas pieejama laika posmā līdz 2006. gadam. Iesniegti arī pēdējo 3 projektu pieteikumi, kā arī uzsākta vairāku projektu realizācija. Notiek intensīva gatavošanās Kohēzijas fonda un Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvei - identificēti potenciālie projekti un uzsākta to sagatavošana. 4.6.3.2. Sakari Pašreizējā situācija un politika Sakaru un pasta pakalpojumi ir saņēmuši ievērojamas investīcijas - 9% no kopējām ārvalstu investīcijām Latvijā. Turpinoties modernizācijai telekomunikāciju tīklu, radio, televīzijas un pasta pakalpojumos, nozare sniedz ievērojamu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Telekomunikāciju sektors publiskā fiksēto telekomunikāciju tīkla pakalpojumiem, sākot ar 2003. gada 1. janvāri ir atvērts konkurencei, ko regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (4.1.3. sadaļa). Pašlaik telekomunikāciju tirgū darbojas publiskā fiksēto telekomunikāciju tīkla operators SIA "Lattelekom" un divi publiskā mobilā telekomunikāciju tīkla operatori - SIA "Latvijas Mobilais telefons" un SIA "Tele2", kas ir atzīti par telekomunikāciju uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū. 2003. gada 1. janvārī mobilo telekomunikāciju lietotāju skaits sasniedza 917 196, no tiem SIA "Latvijas Mobilais telefons" - 474 015 abonenti, SIA "Tele2" - 443 181 abonenti. Publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla pamatlīniju skaits uz šī gada sākumu bija 701 000 ar ciparizācijas īpatsvaru 83 procenti. Tiek turpināts darbs pie nozari reglamentējošās sekundārās likumdošanas ieviešanas. Ir izstrādāta universālā telekomunikāciju pakalpojuma stratēģija un universālā telekomunikāciju pakalpojuma finansēšanas principi. Ievērojot, ka Eiropas Savienībā 2002. gadā tika pieņemta jauna telekomunikāciju sektoru regulējošu direktīvu pakete, ir izveidota darba grupa, kas izstrādā jaunu likumprojektu "Par elektroniskajām komunikācijām", lai ieviestu šajās direktīvās minētās prasības. 2002. gadā tika rīkotas trīs jaunā standarta UMTS (viena arī GSM standartā) mobilo telekomunikāciju licenču izsole, kuras rezultātā UMTS licences iegādājās abi esošie publisko mobilo telekomunikāciju tīklu operatori - SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Tele2". Pašlaik BO VAS "Latvijas Pasts" ir vienīgā, kas piedāvā klientiem pilnu pasta pakalpojumu klāstu. Tā nodrošināšanai visā valsts teritorijā ir attīstīts plašs nodaļu tīkls, kas sniedz pakalpojumus par nediferencētām cenām. Latvijas teritorijā eksprespasta pakalpojumus piedāvā arī vairāki starptautiski uzņēmumi un vietējās kompānijas - SIA "DHL International Latvia", United Parcel Services (UPS); TNT Logistic, SIA "SM-pasts", A/S "Diena" preses izplatīšanas centrs u.c., kas sniedz tikai atsevišķus ekonomiski izdevīgākos pakalpojumus, turklāt šie pakalpojumi ir pieejami tikai lielākajās pilsētās, kur izmaksas salīdzinājumā ar valstī vidējām ir zemākas un ir lielāks klientu skaits. Ievērojot Eiropas Savienības direktīvu pasta sektorā prasības, ir izstrādāti grozījumi likumā "Pasta likums" un Ministru kabineta noteikumos Nr. 265 "Pasta noteikumi" (Grozījumi: MK 12.08.97. noteikumi Nr. 299). Politikas virzieni Sakaru sektora politikas galvenie virzieni ir tirgus liberalizācijas efektivitātes uzlabošana, tarifu sabalansēšana. Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci liberalizētā telekomunikāciju tirgū, tiks veikti šādi pasākumi: • Turpināt iesākto licenču un atļauju izsniegšanu, izņemot gadījumus, ko nosaka vispārējie normatīvie akti par konkurenci, licencēšanu, kā arī resursu ierobežojumi, tādi kā radio frekvenču spektra nepietiekamība un numerācijas telpas ierobežotība; • Turpināt īstenot universālo telekomunikāciju pakalpojuma fonda izveidi, lai telekomunikāciju operators varētu sniegt telekomunikāciju pakalpojumu minimumu praktiski visiem valsts iedzīvotājiem, un kuru nodrošināšana nav komerciāli izdevīga operatoriem; • Pabeigt telekomunikāciju pakalpojumu tarifu līdzsvarošanu vietējo, iekšzemes un starptautisko fiksēto balss telefonijas pakalpojumiem (publiskajā fiksētajā telekomunikāciju tīklā), tuvinot tos faktiskajām telekomunikāciju pakalpojumu izmaksām; • Risināt starpsavienojumu jautājumus. Lai liberalizētu pasta sakaru tirgu, tiks veikti šādi pasākumi: • Izveidot sektora regulēšanas režīmu, kas konsekventi un aktīvi atbalstīs licencētos pasta pakalpojumu sniedzējus un operatorus, konkurenci un investīciju ieplūšanu sektorā, kā arī nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret konkurējošiem operatoriem un pasta pakalpojumu sniedzējiem; • Izveidot vispārējo pasta pakalpojumu kompensācijas fondu, lai pasta pamatpakalpojumu minimumu varētu sniegt visiem valsts iedzīvotājiem, un kuru nodrošināšana nav komerciāli izdevīga atsevišķiem operatoriem. 4.6.3.3. Informātika Pašreizējā situācija un politika Par informācijas tehnoloģijas politikas pamatu ir uzskatāma Nacionālā programma "Informātika" (1999.-2005.). Tās pamatmērķis ir nodrošināt Latvijas integrāciju globālajos procesos un veidot mūsu valstī informācijas sabiedrību. Sociāli ekonomiskās programmas "e-Latvija" kalpo par vienu no nacionālās programmas "Informātika" realizācijas mehānismiem. Minētā programma izvirza uzdevumus: nodrošināt valstī vispārēju Interneta pieejamību, lētāku, ātrāku, drošāku pieslēgumu, ieviest vispārēju informācijas platību un pieejamību, attīstīt informācijas pakalpojumus un pielietojumus. Lai veicinātu informācijas sabiedrības veidošanu un nodrošinātu informātikas nozares efektīvu koordināciju, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā, tiek aktualizētas šīs programmas pamatnostādnes, ietverot tajās e-Europe un e-Europe+ rīcības plānu vadlīnijas. Centrālā statistikas pārvalde 2003. gadā izdevusi pirmo statistisko datu krājumu par informācijas sabiedrību Latvijā. Tajā iekļautie rādītāji raksturo informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos, iestādēs un organizācijās. 2002. gada 7. novembrī Latvijā tika akceptēta Koncepcija par bērnu tiesību aizsardzību internetā. 2002. gada 20. augustā Latvijā ir akceptēta e-pārvaldes koncepcija, kas nosaka valsts pārvaldes modernizēšanas stratēģiju, apliecina valdības gatavību īstenot izvirzītos uzdevumus un paredz sākotnējo rīcības plānu un tā īstenošanai nepieciešamos līdzekļus. Valsts pārvaldes modernizāciju plānots veikt, racionalizējot valsts pārvaldes funkcijas un struktūru, piemērojot tās jaunajiem pakalpojumu sniegšanas modeļiem, maksimāli izmantojot informācijas tehnoloģijas iespējas un daudzkanālu pieeju pakalpojumu sniegšanā. 2002. gada 5. jūnijā stājas spēkā Valsts informācijas sistēmu likums, kas nosaka vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto, reorganizē vai likvidē valsts informācijas sistēmas, tiek regulēta valsts informācijas sistēmu organizāciju savstarpējā sadarbība, kā arī noteiktas valsts informācijas sistēmas turētāja un tās datu subjekta tiesības un pienākumi. 2003. gada 1. janvārī stājies spēkā Elektronisko dokumentu likums. Tas izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības direktīvas 1999/93/EC "Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā" prasības, un tas nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma pārejas noteikumu, valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskajām un juridiskajām personām ne vēlāk kā 2004. gada 1. janvārī. Latvijas iekļaušanos Eiropas un pasaules digitālās informācijas apritē raksturo 2002. gada maijā valdības pieņemtais rīkojums "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas saprašanās memorandu par Latvijas dalību Kopienas daudzgadu programmā, lai sekmētu Eiropas digitālās informācijas attīstību un izmantošanu pasaules tīklos un atbalstītu valodu daudzveidību informācijas sabiedrībā (e-saturs)". Piedalīšanās Daudzgadu Kopienas programmā sekmēs pieeju Eiropas digitālai informācijai un tās potenciāla izmantošanu, labvēlīgu apstākļu radīšanu tirgus neviendabīguma mazināšanai un Eiropas digitālās informācijas mārketingam, sadalei un izmantošanai pasaules informācijas tīklos. 2002. gadā Valsts investīciju programmas ietvaros tika finansēti 26 informātikas nozares investīciju projekti par kopējo summu 18,7 milj. lati. 2003. gada valsts investīciju programmā ir iekļauti 20 informātikas nozares investīciju projekti par kopējo summu 17,6 milj. lati. Pašreiz e-pārvaldes un informācijas sabiedrības darbības izveides ekonomiskie ieguvumi naudas izteiksmē nav novērtēti. Politikas virzieni Prioritārs uzdevums, kas jāveic nekavējoties, ir valsts pārvaldes modernizācijas politiski organizatorisko priekšnoteikumu radīšana, izveidojot e-pārvaldes modeļa ieviešanas un vadības institūcijas, kā arī sadalot Valsts kancelejas (Informācijas sabiedrības biroja), Satiksmes ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu funkcijas informācijas sabiedrības un e-pārvaldes jomā. Turpmākais darbības virziens ir uzdevumu, kas saistīti ar elektroniskās pārvaldes pastāvēšanai un darbībai nepieciešamās vides izveidi, izpilde. Pašreizējā valsts politika informātikas nozarē ir vērsta uz to, lai līdz 2004. gadam Latvijā būtu ieviesta vispārēja Interneta pieejamība un veicināta gan Interneta izmantošana, gan arī vispārējā informācijas pratība. Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, saskaņā ar Ministru prezidenta 2003. gada 22. maija rīkojumu jāsaskaņo un jāiesniedz Ministru kabinetā Ministru kabineta noteikumu projekti: "Valsts informācijas sistēmu reģistrācijas kārtība", "Valsts informācijas sistēmu drošības noteikumi"; "Valsts informācijas sistēmu tehniskās prasības"; "Personas datu apstrādes sistēmu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības". Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" projekts. Atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam Ministru kabinetam jāpieņem normatīvie akti par: • elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām; • par ar sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu saistītiem jautājumiem. Saskaņā ar Koncepcijas par elektronisko komerciju rīcības plānu, direktīvas 2000/31/EC par dažādiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskajiem aspektiem ieviešanas nolūkā jāizstrādā likuma "Par informācijas sabiedrības pakalpojumiem" projekts. Saskaņā ar Koncepcijā par bērnu tiesību aizsardzību internetā noteiktajiem risinājuma virzieniem Valdībai jāpieņem Plāns Koncepcijas par bērnu tiesību aizsardzību internetā īstenošanai, kurš paredz minēto pasākumu veikšanu 2003. un 2004. gada laikā. Jāpiedalās EK programmās: • 2004. gadā - "e-Safe" programmā (2003.-2004.), kas paredz finansiālu atbalstu Eiropas Savienības kandidātvalstīm pasākumiem, kas veicinās drošu interneta vides izveidi - interneta pakalpojumu sniedzēju pašregulācijas principa īstenošanu, kaitīgās un nelikumīgās informācijas internetā filtrēšanu un izglītības pasākumu īstenošanu par interneta drošas lietošanas un ētikas jautājumiem; • IDA (Eiropas Kopienas programmā attiecībā uz datu elektronisko apmaiņu starp administrācijām), kuras otrais posms IDA II pieņemts ar Eiropas Padomes un Parlamenta 12.07.1999. lēmumiem 1719/1999/EC un 1720/1999/EC un kuras mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanu Kopienā, sekmēt iekšējā tirgus darbību un paātrināt politikas īstenošanu. 4.6.4. Reģionālā politika Pašreizējā situācija Latvijas iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes uz vienu iedzīvotāju ir tikai 34% no ES vidējā līmeņa. Neraugoties uz straujo tautsaimniecības attīstību, joprojām pastāv būtiskas atšķirības dažādu reģionu starpā, vērtējot IKP uz vienu iedzīvotāju. Vēsturiski mainoties saimniekošanas modelim, straujāka attīstība noris tajos centros, kur koncentrējās gan finanšu, gan darbaspēka resursi. Strauja attīstība ir vērojama attīstības centros - lielākajās pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī u.c. 1998. gadā Latgalē, kas ir ekonomiski vājākais Latvijas reģions, IKP uz 1 iedzīvotāju bija 2,3 reizes mazāks kā Rīgas reģionā - ekonomiski attīstītākajā Latvijas reģionā, bet 2000. gadā šī attiecība palielinājās līdz 4,3 reizēm. Latgales reģionā ir novērojama IKP uz vienu iedzīvotāju pakāpeniska samazināšanās pretstatā palielinājumam piecu gadu periodā par 40% Rīgas reģionā. Līdzīgas atšķirības reģionu starpā ir arī citās jomās. Bezdarba līmenis Latgalē ir 2 reizes augstāks nekā vidēji valstī, bez būtiskas tendences samazināties, kamēr Rīgas reģionā, kur dzīvo vairāk nekā 40% no visiem valsts iedzīvotājiem, reģistrētā bezdarba līmenis ir viszemākais Latvijā. Līdz šā gada sākumam Latvijā atbildība par reģionālo attīstību bija sadalīta vairāku institūciju starpā. Tikai šā gada sākumā tika izveidota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kura apvienoja galvenās reģionālo attīstību noteicošās jomas - reģionu attīstības plānošanu, telpisko plānošanu, pašvaldību un mājokļu jautājumus. Arī likumdošanas jomā ir panākts būtisks progress - 2002. gada 22. martā tika pieņemts Reģionālās attīstības likums un 2002. gada 21. maijā Teritorijas plānošanas likums. Reģionālās politikas izstrādes un realizācijas koordinācija valsts līmenī ir Nacionālās reģionālās attīstības padomes uzdevums, kas uzsāks savu darbību 2003. gada otrajā pusē. Valdība ir apstiprinājusi plānošanas reģionu teritorijas ar mērķi nodrošināt reģionu attīstības plānošanu, koordināciju un veicināt pašvaldību sadarbību. Nozīmīga loma attīstības nodrošināšanā ir Plānošanas reģionu attīstības padomēm un aģentūrām. Lai gan nozīmīga loma reģionālās attīstības veicināšanā un Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanā ir pašvaldībām, šobrīd lielākajai daļai mazo Latvijas pašvaldību trūkst resursu un kapacitātes, lai nodrošinātu pat esošo funkciju izpildi. Trūkst speciālistu, kas sagatavotu kvalitatīvus, uz attīstību vērstus projektus. Tāpēc Latvijā notiek pašvaldību apvienošanās un attīstīties spējīgu vietējo pašvaldību - novadu veidošanās process, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartu un balstoties uz pašvaldību priekšlikumiem. Politikas virzieni Latvijas reģionālās politikas mērķis, kas ir noteikts Reģionālās attīstības likumā, ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai. Reģionālās politikas mērķu sasniegšanai noteikti šādi svarīgākie pasākumi: • Nacionālās reģionālās attīstības padomes efektīvas darbības nodrošināšana reģionālās politikas izstrādes un realizācijas koordinācijai; • Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu novērtēšana un optimizācija; • Reģionālā fonda darbības paplašināšana un optimizēšana, arī piesaistot Reģionālā fonda līdzekļus vājāko pašvaldību finansējuma nodrošināšanai projektiem ar Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu; • Izstrādāt un savstarpēji saskaņot Reģionālās politikas pamatnostādnes un Nacionālo plānojumu; • Izstrādāt Nacionālo attīstības plānu; • Nodrošināt savstarpēji un ar nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentiem saskaņotu plānošanas reģionu attīstības programmu un teritorijas plānojumu izstrādi; • Stiprināt plānošanas reģionu attīstības kapacitāti attīstības plānošanā; • Saskaņā ar pašvaldību priekšlikumiem sagatavot un realizēt novadu veidošanas projektu, lai izveidotu attīstīties spējīgas pašvaldības; • Nodrošināt ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu efektīvu apsaimniekošanu atbilstoši Latvijas reģionālās politikas mērķiem. Reģionālās politikas īstenošanas rezultātā tiks nodrošināti priekšnosacījumi līdzsvarotai attīstībai visā Latvijas teritorijā un sekmīgai Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanai, vienlaicīgi attīstot gan esošo attīstības centrus, gan tās teritorijas, kuras attīstībā ievērojami atpaliek. 4.6.5. Vide Pašreizējā situācija un politika Vides politikas realizācija Latvijā notiek, balstoties uz Vides aizsardzības politikas plānu Latvijai un tam sekojošo Vides aizsardzības rīcības programmu. Balstoties uz šiem dokumentiem, ir izstrādātas stratēģijas un programmas dažādiem vides sektoriem (sadzīves atkritumu apsaimniekošana, ūdenssaimniecība, bīstamo atkritumu apsaimniekošana u.c.). 2001. gada novembrī tika slēgta ES iestāšanās sarunu vides sadaļa, atsevišķās jomās panākot pārejas periodu piešķiršanu Latvijai. Kā galvenās jomas, kas svarīgas vides kvalitātes saglabāšanai, ES integrācijas procesa un starptautisko saistību izvirzīto prasību nodrošināšanai minamas: • gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses samazināšana; • virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes saglabāšana un piesārņojuma novēršana, t.sk. peldvietu ūdeņu kvalitātes nodrošināšana, notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jūras un ūdeņu eitrofikācija un ūdens ekosistēmu degradāciju samazināšana; • saimnieciskās darbības izraisīto risku (rūpnieciskais, avāriju, ķīmiskais, radiācijas, akumulētais piesārņojums un piesārņojuma pārrobežu pārnese, ģenētiski modificētie organismi u.c.) samazināšana; • racionālas un vides aizsardzības prasībām atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ieviešana; • kvalitatīva dzeramā ūdens un efektīvas notekūdeņu attīrīšanas nodrošināšana, ūdenssaimniecības infrastruktūras un darbības kvalitātes uzlabošana un attīstība; • dabas resursu un vides objektu pārvaldības un infrastruktūras optimizēšana, t.sk. reprezentatīva vides monitoringa un informācijas sistēmas izveidošana; • piesārņoto vietu attīrīšana un racionāla izmantošana; • rūpniecības radītā piesārņojuma samazināšana; • ES nozīmes īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšana. Vides infrastruktūra Latvijā ir samērā attīstīta, tomēr, lai būtu iespējams sasniegt vēlamo un ES direktīvās prasīto līmeni, vēl ir nepieciešamas lielas investīcijas no valsts un pašvaldību puses. Pilsētu notekūdeņu un dzeramā ūdens direktīvu ieviešanai, kas prasa vislielākos finanšu ieguldījumus, pārejas periods ir paredzēts līdz 2015. gadam. Izmantojot Valsts investīciju programmas atbalstu, dāvinājumus, kredītus, pašu līdzekļus, Daugavpilī un Liepājā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir jau atjaunotas, Rīgā un Ventspilī turpinās būvniecības darbi. Lai atrisinātu ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas problēmas Latvijas mazajās un vidējās pilsētās, tika izstrādāta programma 800+ "Ūdensapgāde un notekūdeņu attīrīšana Latvijas mazpilsētās", kuru īstenojot, 22 pilsētās nodrošināta vides aizsardzības prasībām atbilstoša notekūdeņu attīrīšana un 20 pilsētās, t.sk. Daugavpilī un Liepājā dzeramā ūdens sagatavošana atbilst normām. 2003. gadā Valsts investīciju programmā iekļauti 13 ūdenssaimniecības attīstības projekti. Būtisks atbalsts ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai ir ES ISPA fonda līdzekļi. ISPA fonda vadība, atzīstot projektu atbilstību ISPA stratēģijai, jau apstiprinājusi finansējumu 6 ūdenssaimniecības projektiem (Rīga, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Jūrmala), tai skaitā Austrumlatvijas upju baseina projektam, kas aptver 18 Latvijas pilsētas, un 3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektiem (Liepājas, Ventspils un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas projekti). Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2003.-2012.gadam paredz Latvijā izveidot 10 - 12 sadzīves atkritumu poligonus. Jau tiek realizēti Rīgas, Ziemeļvidzemes, Liepājas un Ventspils reģionālo sadzīves atkritumu poligonu izveides projekti un Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionālo sadzīves atkritumupoligonu izveides projekti ir iesniegti Eiropas Komisijai finansējuma piešķiršanai. Projektu finansēšanā ir piesaistīti ISPA fonda līdzekļi. Bīstamo atkritumu pārstrāde, sadedzināšana un galīgā apglabāšana, kas prasa papildus infrastruktūras izveidi un apsaimniekošanu, ko paredzēts finansēt no Valsts investīciju programmas un ISPA fonda līdzekļiem. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas galīgās apglabāšanas poligona izveidi paredzēts finansēt no valsts budžeta un ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Latvija ieguva pārejas periodu līdz 2004. gada beigām attiecībā par bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanu glabātuvēs, kas neatbilst ES prasībām attiecībā uz bīstamo atkritumu poligoniem. Vidējā termiņā plānots pilnībā sakārtot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas saimniecību. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ekonomiskās darbības pamatprincips būs "piesārņotājs maksā", kas nodrošinās tās finansēšanu no līdzekļiem, kuri iekasēti no bīstamo atkritumu radītājiem par to pārstrādi, iznīcināšanu un galējo deponēšanu. Nozīmīgas izmaiņas skārušas ūdeņu aizsardzības jomu, jo pārņemot Ūdens struktūrdirektīvu (2000/60/EC) ir izstrādāts Ūdens apsaimniekošanas likums, kurš nosaka ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas veidošanu upju baseinu robežās - Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos. Ir uzsākta upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu izstrāde (Daugavas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns jau ir izstrādāts Latvijas un Zviedrijas kopprojekta "Daugavas projekts" ietvaros). 2002. gadā ir izstrādāta Vides nacionālā monitoringa programma, kurā ir apkopota informācija par to, kādi vides dati ir nepieciešami Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij, lai savlaicīgi konstatētu un novērstu gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī saglabātu mūsu teritorijai raksturīgās ainavas, augu un dzīvnieku sugas. Rūpniecības radītā piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā būtiska ir integrētās piesārņojuma novēršanas sistēmas izveide. Latvijas likumdošana ir pilnībā saskaņota ar integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles direktīvu (96/61/EC) un nosaka integrēto atļauju (vienā atļaujā uzņēmumam noteiktas visu veidu vides aizsardzības prasības) pieteikšanas, izsniegšanas kārtību un nosacījumus labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanai. Latvijā kopumā noteikti 58 uzņēmumi, kurus skar šīs direktīvas prasības, un pārejas periodus saņēmuši 15 uzņēmumi. Dabas aizsardzībā īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības nodrošināšanas galvenais līdzeklis ir ES nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 izveidošana. Lai veicinātu ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzību arī jaunajās ES dalībvalstīs, pārejas periodi ES dabas aizsardzības direktīvu ieviešanā netika apstiprināti. Potenciālās Natura 2000 teritorijas tiek izvērtētas pēc zinātniskiem kritērijiem un pamatojoties uz jaunāko inventarizāciju rezultātiem un tiek apstiprinātas arī kā nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Paredzams, ka potenciālās Natura 2000 vietas aizņems apm. 10% no valsts teritorijas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss ietver arī zināmus saimnieciskās darbības aprobežojumus, kas tiek uzlikti dabas aizsardzības interesēs. Lai mazinātu šo aprobežojumu ietekmi uz zemes īpašnieku ekonomisko aktivitāti, tiek izstrādāta kompensējošo pasākumu sistēma, kura daļēji tiks finansēta no ES strukturālajiem fondiem. Politikas virzieni Galvenie vides politikas virzieni ir šādi: • Rūpnieciskā piesārņojuma novēršana; • Investīcijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā; • Reģionālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveide; • Ūdenssaimniecības sakārtošana (pilsētu notekūdeņi un dzeramais ūdens); • ES nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 izveidošana un aizsardzības nodrošināšana; • Kompensācijas mehānismu ieviešana par saimnieciskās darbības aprobežojumiem īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās.
5. Politikas saistību matrica Tabulā atspoguļota strukturālo reformu tiešā ietekme uz budžetu, un līdz ar to lielākās daļas pasākumu neto ietekme uz budžetu ir negatīva, taču jāņem vērā, ka strukturālajām reformām ir netieša pozitīva ietekme uz budžeta ieņēmumiem. Ir sagaidāms, ka strukturālās reformas veicinās uzņēmumu konkurētspēju, uzlabos darbaspēka kvalitāti, sekmēs reģionu attīstību un valsts pārvaldes efektivitāti. Tādējādi strukturālās reformas veicinās ekonomikas izaugsmi un līdz ar to pozitīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus. Tāpat jāņem vērā arī, ka lielai daļai reformu rezultāts nav tūlītējs, un ir nepieciešams ilgāks laiks, līdz tās būtiski ietekmēs ekonomikas attīstību. Liela daļa reformu tiek realizētas no budžeta uzturēšanas izdevumiem, un tām nav nepieciešams papildus finansējums. Dati par ietekmi uz budžetu pēc 2003. gada ir provizorisks novērtējums, un tie var tikt mainīti. Apzīmējumi: " - " Pasākums tiek realizēts no uzturēšanas izdevumiem un papildus līdzekļus neprasa vai arī tā ietekme uz budžetu ir nenozīmīga
"…" - Ietekme uz turpmāko gadu budžetu nav vēl novērtēta
Politisko saistību matrica, lati
Pārskata datu tabulas 1. tabula. Izaugsme un ar to saistītie faktori
2. tabula Darba tirgus attīstība (gada vidējie rādītāji; atbilstoši Darba spēka apsekojumam)
3. tabula. Ārējā sektora attīstība
4. tabula. Vispārējās valdības budžeta attīstības virzieni
5. tabula. Vispārējās valdības parāda attīstības virzieni
6. tabula. Atšķirības no iepriekšējām prognozēm
7. tabula. Pieņēmumi par ārējo ekonomisko vidi (ECFIN Ģenerāldirektorāta 2003. gada pavasara prognozes)
8. tabula. Cikliskā attīstība
Faktiskais budžeta deficīts atspoguļo pastāvīgo (strukturālo) un pārejošo (ciklisko) faktoru ietekmi. Strukturālie faktori ir saistīti ar valdības pastāvīgo politiku normālos ekonomikas apstākļos, kad IKP pieaugums atrodas potenciālajā līmenī. Šajā gadījumā potenciālais IKP raksturo vidējo IKP līmeni, ap kuru biznesa cikla ietekmē svārstās faktiskais IKP. Cikliskie faktori ir saistīti ar biznesa cikla svārstībām, kas ietekmē budžeta ieņēmumus un izdevumus. Aprēķinot potenciālo IKP, tika pielietota Hodrika-Preskota (HP) filtra metode. Aprēķinos tika izmantoti sezonāli izlīdzināti IKP ceturkšņu dati salīdzināmās cenās no 1995 līdz 2002. gadam, papildinot tos ar Finanšu ministrijas prognozēm līdz 2004. gadam, lai izvairītos no HP filtra tendences ietekmēt datu rindas beidzamos rādītājus. Potenciālā IKP trenda prognozi iegūst izmantojot ARIMA modeli. Lai aprēķinātu biznesa ciklu ietekmi uz konsolidētā kopbudžeta deficītu, jānosaka, cik jūtīgi uz IKP izmaiņām reaģē budžeta ieņēmumi un izdevumi. Tā kā budžeta izdevumu cikliskā daļa (bezdarba pabalsti) sastāda tikai nelielu daļu no kopējiem budžeta izdevumiem un budžeta deficītu būtiski neietekmē, tad aprēķinos tika izmantots pieņēmums, ka biznesa ciklu svārstības ietekmē tikai nodokļu ieņēmumus. Aprēķinos tika izmantoti 6 galvenie nodokļi -uzņēmumu ienākumu nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksas, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un muitas nodoklis. 8. tabulas mērķis ir parādīt, kādu daļu no konsolidētā kopbudžeta deficīta sastāda cikliskā daļa un kādu - strukturālā daļa. Strukturālais deficīts parāda, kāds būtu budžeta deficīts, ja nebūtu ciklisko svārstību un IKP būtu potenciālajā līmenī. Budžeta deficīta cikliskā komponente raksturo, kā budžeta deficītu ietekmē cikliskās svārstības. Strauji attīstoties Latvijas ekonomikai ir novērojamas lielas biznesa cikla svārstības (skatīt 8. attēlu), taču šīm svārstībām ir tendence samazināties. Ierobežotais datu apjoms un krasās biznesa cikla svārstības nosaka arī svārstīgu potenciāla IKP pieaugumu (±0,5%). Ņemot vērā tendenci samazināties biznesa cikla svārstībām un novērtējot vidējo potenciāla IKP pieaugumu 6% līmenī, Finanšu ministrijas prognozes nedaudz pārsniedz potenciālā IKP pieaugumu, tādējādi periodā līdz 2006. gadam nedaudz pieaug starpība starp faktisko un potenciālo IKP. Saistībā ar gaidāmo labvēlīgo ekonomikas situāciju faktiskais budžeta deficīts būs zemāks nekās tas būtu, ja IKP būtu savā potenciālajā līmenī. Cikliski koriģētā primārā bilance raksturo, kāda būtu primārā bilance (budžeta deficīts neņemot vērā procentu maksājumus), ja nebūtu ciklisko svārstību.
8. attēls. Faktiskais (prognozētais) un potenciālais IKP pieaugums salīdzināmās cenās. (% pret iepriekšējo ceturksni)
9. tabula. Pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāte
Sociālās apdrošināšanas sistēmai ir būtiska ietekme uz budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu. Tāpēc pensiju sistēmas reforma (§4.6.1.) ir svarīga komponente valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanā. Pārejot no paaudžu solidaritātes principa uz fondēto pensiju principu, valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāte tiek panākt radot sistēmu, kas nav atkarīga no demogrāfiskajām svārstībām.
____________________ 1 No 2002. gada bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot darbaspēka apsekojumā iegūto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, iepriekš tika izmantots aprēķinos iegūtais 15 gadus un vecāku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, tādēļ dati pirms 2002. gada nav pilnībā salīdzināmi ar datiem, sākot ar 2002. gadu. 2 Atspoguļotais makroekonomiskās attīstības scenārijs un vidēja termina fiskālais ietvars ir izstrādāts 2003. gada jūnijā, balstoties uz līdz 2003. gada jūnijam pieejamiem statistikas datiem. 3 Lai nodrošinātu datu salīdzināmību ar citām ES kandidātvalstīm, informācija par valsts budžetu tika sagatavota, izmantojot Eiropas kontu sistēmu (ESA 95). 4 Lauksaimniecības un lauku attīstības jomā kredītus garantē cita garantiju institūcija - Lauku Attīstības fonds, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā. 5 Eksportkredīta aģentūras darbojas daudzviet pasaulē, šāda institūcija līdz 2001. gadam pastāvēja arī Latvijā - Latvijas Eksportkredīts, taču šobrīd turpinās šīs institūcijas likvidācijas process, un jauna institūcija pagaidām vēl nav radīta. 6 Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikti aktīvie nodarbinātības pasākumi. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Pirmspievienošanās ekonomisko programmu
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
