Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Medību likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits;

2) medību atļauja — dokuments, kas ļauj nomedīt vienu limitēto medījamo dzīvnieku atļaujā norādītajā vietā;

3) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

4) medību platība — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

5) medību produkcija — medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

6) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

7) medību rīki — lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai;

8) medību saimniecība — dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un medījamiem dzīvniekiem nepieciešamās vides saglabāšanu;

9) medību tiesības — tiesības zemes īpašniekam vai lietotājam savā zemes gabalā medīt šajā likumā un medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Medību tiesības zemes īpašnieks vai lietotājs var izmantot pats vai nodot citai personai;

10) medību tiesību lietotājs — zemes īpašnieks vai lietotājs, kura īpašumā vai lietošanā esošajā zemes gabalā ietilpst šajā likumā noteiktajām prasībām atbilstošas medību platības, vai persona, kurai zemes īpašnieks vai lietotājs likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata nodevis savas medību tiesības;

11) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

12) medījamie dzīvnieki — savvaļā dzīvojošie zīdītāji un putni, kuru medības ir atļautas saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

13) mednieka sezonas karte — ikgadējs dokuments, kas konkrētajā sezonā dod tiesības piedalīties medībās;

14) mednieks — persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

15) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits.

2.pants. Likuma mērķis ir reglamentēt medību saimniecības pamatnoteikumus.

3.pants. (1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad, izmantojot medību šaujamieročus, rīkus, metodes vai paņēmienus, tiek izsekoti vai meklēti, ķerti, sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki. Medībām pielīdzināma medību platībās klaiņojošu suņu un kaķu, kā arī izbēgušu nebrīvē turētu dzīvnieku medīšana (pēc īpašnieka rakstveida lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem (izņemot šķirnes medību suņus) un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojoši kaķi un suņi bez uzpurņa vai reģistrācijas žetona.

(2) Medījamo dzīvnieku sugas nosaka Ministru kabinets.

(3) Medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts meža dienests atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai ir tiesīgs mainīt Ministru kabineta noteiktos medību termiņus ne vairāk kā par vienu kalendāra mēnesi.

4.pants. Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.pants. (1) Medību produkciju aizliegts piesavināties. Medību produkciju drīkst pieņemt realizācijai, pārstrādei, pārvadāšanai vai glabāšanai tikai no personām, kuras var uzrādīt atbilstošu medību atļauju vai tās kopiju.

(2) Kārtību, kā jārīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu.

7.pants. Medību sezona ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.

8.pants. Medību vadītāja pienākumus un tiesības, kā arī šķirnes medību suņu izmantošanu medībās nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Medības (izņemot ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs) piesakāmas Valsts meža dienestam. Medību pieteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. (1) Medījamos dzīvniekus drīkst medīt vai ķert zinātniskajai pētniecībai, eksponēšanai muzejos, audzēšanai citā vietā vai turēšanai nebrīvē, kā arī turēt nebrīvē, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

(2) Medījamos dzīvniekus drīkst ievest Latvijā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

11.pants. Nemedījamos savvaļas dzīvniekus drīkst iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

II nodaļa
Mednieka apliecība un tiesības medīt

12.pants. Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai saņemtu medību atļauju, mednieka sezonas karti un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī drīkstētu medīt šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.pants. (1) Medīt ar medību šaujamieročiem drīkst mednieki, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

(2) Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medībās ievērojamās drošības prasības nosaka Ministru kabinets.

14.pants. (1) Mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests personām, ja uz tām neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi, pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.

(2) Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja mednieka apliecība, medību vadītāja apliecība, mednieka sezonas karte vai medību atļauja nozagta vai gājusi bojā no īpašnieka neatkarīgu iemeslu dēļ, Valsts meža dienests izslēdz šos dokumentus no attiecīgā reģistra un izsniedz jaunu mednieka apliecību, medību vadītāja apliecību, mednieka sezonas karti vai medību atļauju, pamatojoties uz mednieka iesniegumu un paskaidrojumu.

15.pants. (1) Mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisiju apstiprina Valsts meža dienests. Komisijas sastāvā iekļauj Valsts meža dienesta, Vides ministrijas, Valsts policijas un pašvaldības pārstāvjus.

(2) Mednieku un medību vadītāju eksaminācijas komisijas darbību tehniski nodrošina un finansē Valsts meža dienests. Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par mednieku un medību vadītāju eksāmeniem, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

16.pants. Ārvalstu pilsoņi, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, drīkst medīt Latvijas teritorijā, ja viņiem ir attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegti dokumenti, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārvalsts medniekiem medīt Latvijas teritorijā, kā arī saņēmuši mednieka sezonas karti. Minētās personas medībās drīkst izmantot medību šaujamieročus, ja ir saņēmušas Valsts policijas atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17.pants. Medības medību iecirknī notiek saskaņā ar Valsts meža dienestā reģistrētu medību iecirkņa plānu. Medību iecirkņa plāna saturu nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus, Amerikas ūdeli un jenotsuni atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe.

III nodaļa
Medību platības, nomedīšanas apjoms un medību atļauja

19.pants. (1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas:

1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāri, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) meža cūku, briežu govju un teļu medībām — ne mazāk kā 1000 hektāri;

3) briežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāri;

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāri.

(2) Aļņu, briežu un meža cūku medību platībās ieskaita meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus.

(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes un medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

(4) Kārtību, kādā nosaka maksu par medību tiesību izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

20.pants. (1) Limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās katru gadu nosaka Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku uzskaites datiem.

(2) Medījamo dzīvnieku uzskaiti organizē Valsts meža dienests, kas to dara arī nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, piesaistot attiecīgā nacionālā parka vai dabas rezervāta administrāciju. Speciāliem mērķiem var veikt īpašu medījamo dzīvnieku uzskaiti un monitoringu.

(3) Medījamos dzīvniekus uzskaita un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās aprēķina atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai, izņemot medību platības nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās, ja to aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai dabas aizsardzības plānos noteikts citādi.

21.pants. Limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama medību atļauja un mednieka sezonas karte, bet nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai — mednieka sezonas karte.

22.pants. (1) Valsts meža dienests atbilstoši limitam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(2) Ja medību platības ietilpst nacionālā parka vai dabas rezervāta teritorijā, attiecīgā administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(3) Nacionālo parku un dabas rezervātu administrācijas limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod Valsts meža dienestam neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes.

(4) Mednieki informāciju par nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku skaitu mēneša laikā pēc medību sezonas beigām, bet medību tiesību lietotāji izlietotās medību atļaujas mēneša laikā pēc medībām iesniedz institūcijām, kuras izsniegušas mednieka sezonas kartes vai medību atļaujas.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētās prasības nav izpildītas, jaunas medību atļaujas un mednieka sezonas kartes netiek izsniegtas.

23.pants. (1) Par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas, nosaka Ministru kabinets.

IV nodaļa
Nelikumīgas medības

24.pants. (1) Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā termiņā, kas neatbilst medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajam;

2) medīšanu bez mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes (neattiecas uz dzinējiem), medību atļaujas vai medību šaujamieroča glabāšanas atļaujas;

3) medīšanu tādos gadījumos, kad medību atļauja nav aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots;

4) medīšanu aizliegtās vietās;

5) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas, izņemot šā likuma 18.pantā noteiktos gadījumus;

6) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

7) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

a) "putnu" līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,

b) skaņu ierakstus,

c) mākslīgus gaismas avotus (izņemot meža cūku, briežu govju un teļu medības postījumu vietās, kā arī lapsu un jenotsuņu medības),

d) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,

e) lāzertipa tēmēkļus un naktstēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu,

f) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar pielietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

g) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar pielietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,

h) arbaletus, lokus,

i) pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām,

j) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,

k) ieročus, kuri nav klasificēti kā medību šaujamieroči;

8) medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:

a) ķerambedres, cilpas, āķus ar ēsmu, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,

b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kuras spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,

c) sprāgstvielas, patšāvējus,

d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,

e) gāzes vai dūmus;

9) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja.

V nodaļa
Medību resursu uzraudzība un medību kontrole

25.pants. Atbilstoši savai kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību veic Valsts meža dienests, Vides ministrija un Valsts policija.

26.pants. Medību norisi dokumentē. Medību norises dokumentēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

27.pants. (1) Pēc to personu pieprasījuma, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, mednieka pienākums ir:

1) uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju;

2) sniegt mutvārdos un rakstveidā paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās.

(2) Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.

28.pants. Ja kāda no šā likuma 25.pantā minētajām institūcijām medniekam aizturējusi uz laiku vai atņēmusi mednieka apliecību vai izņēmusi medību šaujamieroci, tā triju darbdienu laikā paziņo par to Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi medību šaujamieroča glabāšanas atļauju.

29.pants. (1) To zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, nosaka Valsts meža dienesta, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās — attiecīgās administrācijas izveidota komisija. Komisijas darbā pieaicina cietušo, kam nodarīti zaudējumi, medību tiesību lietotāju un Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta speciālistus, ja tas nepieciešams. Kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā maksā valsts nodevu par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu, kā arī nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

(2) Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas sājas spēkā 01.01.2007.)

30.pants. Zaudējumus, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Šo atlīdzību ieskaita valsts pamatbudžetā, bet, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, — Medību saimniecības attīstības fondā.

VI nodaļa
Medību saimniecības attīstības fonds

31.pants. (1) Lai attīstītu medību saimniecību, tiek izveidots Medību saimniecības attīstības fonds. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija.

(2) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido:

1) dotācija no šādiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem:

a) valsts nodeva pilnā apmērā par medību atļauju izsniegšanu un par atļauju izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas,

b) valsts nodeva pilnā apmērā par mednieka apliecību, atļauju ārvalstu medniekiem medīt Latvijas teritorijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu,

c) to zaudējumu atlīdzība, kurus fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī atlīdzība par nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību;

2) ziedojumi.

(3) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami:

1) medījamo dzīvnieku monitoringam un populāciju papildu aizsardzības pasākumiem;

2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;

3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās;

4) mednieku izglītošanai.

(4) Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Medību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1997, 14.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumi nr.251 "Medību noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 19.nr.; 1997, 21.nr.);

2) Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi nr.398 "Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 24.nr.);

3) Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi nr.478 "Medību saimniecības attīstības fonda nolikums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 24.nr.).

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izsniegtās derīgās mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības ir derīgas arī pēc šā likuma stāšanās spēkā.

5. Medību likuma 31.panta otrās daļas 1.punkta "c" apakšpunkts stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 92/43/EEC un 79/409/EEC.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 8.jūlijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2003.gada 23.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 08.07.2003.Stājas spēkā: 06.08.2003.Tēma:  DzīvniekiPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 107 (2872), 23.07.2003.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 17, 11.09.2003.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
77455
{"selected":{"value":"01.01.2007","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-10.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.12.2015","iso_value":"2015\/12\/02","content":"<font class='s-1'>02.12.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-01.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2012","iso_value":"2012\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-30.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2007","iso_value":"2007\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2007.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-10.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.08.2003","iso_value":"2003\/08\/06","content":"<font class='s-1'>06.08.2003.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2007
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva