LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par likumprojektu izskatīšanas kārtību

 Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Pieņemt šo lēmumu, ar kuru līdz Latvijas Republikas Augstākās Padomes reglamenta pieņemšanai regulēt likumprojektu izskatīšanas kārtību.

 I. Likumprojektu izskatīšana

1. Likumdošanas iniciatīvas tiesības Augstākajā Padomē nosaka. Latvijas Konstitūcija.

Likumprojektus iesniedz izskatīšanai, pamatojot to nepieciešamību, vispusīgi raksturojot nākamo likumu mērķus, uzdevumus, galvenos noteikumus, to vietu spēkā esošās likumdošanas sistēmā, paredzamās šo likumu piemērošanas sociālās, ekonomiskās un citas sekas, to atbilstību pārējiem likumdošanas aktiem, kā arī nepieciešamību šajā sakarā grozīt citus likumdošanas aktus vai Konstitūciju. Jānorāda kolektīvi un personas, kas piedalījušies likumprojekta sagatavošanā. Iesniedzot projektu, kura realizācijai būs vajadzīgi papildu materiālie un citi izdevumi, jāpievieno tā finansiāli ekonomiskais pamatojums.

2. Likumprojektus iesniedz Augstākās Padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrē Likumdošanas iniciatīvu reģistrā.

3. Reģistrēto likumprojektu Augstākās Padomes Prezidijs nodod atbilstošajām Augstākās Padomes pastāvīgajām komisijām iepriekšējai izskatīšanai un priekšlikumu sagatavošanai par tā tālākas izstrādāšanas kārtību.

Komisijām Augstākās Padomes Prezidija noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no likumprojekta iesniegšanas dienas, jādod atzinums par likumdošanas iniciatīvas iekļaušanas lietderīgumu Augstākās Padomes darba kārtībā.

4. Augstākās Padomes Prezidijs plenārsēdē iepazīstina deputātus ar visām ienākušajām likumdošanas iniciatīvām. Prezidijam nav tiesību aizturēt likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegto likumprojektu, ja tas atbilst šā lēmuma 1. punkta prasībām.

Augstākā Padome, noklausījusies komisiju atzinumus, izlemj jautājumu par likumprojekta iekļaušanu attiecīgās sesijas darba kārtībā, par tā pilnveidošanu vai noraidīšanu.

Ja likumprojekts iekļauts sesijas darba kārtībā, Augstākā Padome šā lēmuma 19. punktā noteiktajā kārtībā var izlemt jautājumu par tā steidzamību.

5. Latvijas Republikas Augstākā Padome likumprojektu nodod atbilstošajām pastāvīgajām komisijām sagatavošanai pirmajam lasījumam, nosakot atbildīgo komisiju, sagatavotā likumprojekta iesniegšanas termiņu un, ja nepieciešams, izveido darba grupu.

Darba grupas sastāvā bez deputātiem var iekļaut arī attiecīgus lietpratējus.

6. Likumprojektus var nosūtīt Ministru Padomei, ieinteresētajām ministrijām, resoriem un sabiedriskajām organizācijām. Saņemtās piezīmes un priekšlikumus izskata darba grupā un komisiju sēdēs.

Darba grupas un atbildīgās komisijas sēdēs ir tiesīgi piedalīties likumprojekta autori un iniciatori.

Ja Augstākās Padomes komisijām, kas piedalās likumprojekta izstrādāšanā, ir domstarpības par tā saturu vai izstrādāšanas lietderīgumu un nav panākta vienošanās, jautājumu iesniedz izskatīšanai Augstākajai Padomei.

7. Likumprojektu apspriešana komisijās ir atklāta, to var atspoguļot masu informācijas līdzekļi. Ikviens deputāts ir tiesīgs iesniegt komisijām savas piezīmes un labojumus, kuri tām jāizskata. Par izskatīšanas rezultātiem komisijas informē tautas deputātus, kas iesnieguši šīs piezīmes un labojumus.

Par likumprojektu komisijas pieņem lēmumu, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē - vietnieks.

Likumprojektu nevar apspriest Augstākās Padomes plenārsēdē, pirms tas nav izskatīts atbilstošajā komisijā.

8. Pēc tam, kad likumprojektu akceptējusi atbildīgā komisija, to nodod Augstākās Padomes Prezidijam, kas izlemj jautājumu par likumprojekta virzīšanu uz Augstākās Padomes plenārsēdi, nosakot, kad tas izskatāms.

9. Sagatavotā likumprojekta tekstu un ar to saistītos materiālus izsniedz deputātiem un Ministru Padomei ne vēlāk kā trīs dienas pirms likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā Augstākās Padomes plenārsēdē.

10. Likumprojekta pirmajā lasījumā Augstākā Padome plenārsēdē noklausās likumprojekta iniciatora referātu un atbildīgās komisijas koreferātu, apspriež likumprojekta koncepciju un galvenos noteikumus, izsaka priekšlikumus un piezīmes labojumu veidā, izskata jautājumu par likumprojekta publicēšanu tautas apspriešanai.

11. Atkarībā no apspriešanas rezultātiem Augstākā Padome apstiprina likumprojekta koncepciju un galvenos noteikumus, akceptē vai noraida to pirmajā lasījumā.

Ja vispārējā kārtībā ir iesniegti alternatīvi likumprojekti, Augstākā Padome apspriež tos pirmajā lasījumā un pieņem lēmumu.

Akceptējot likumprojektu pirmajā lasījumā, Augstākā Padome nosaka termiņu labojumu iesniegšanai un tā izskatīšanai otrajā lasījumā.

12. Pēc pirmā lasījuma labojumus likumprojektā un atsevišķos tā pantos, priekšlikumus par atsevišķu pantu izslēgšanu, pantu vai arī visa projekta papildināšanu vai pilnveidošanu tautas deputāti iesniedz tikai rakstveidā Augstākās Padomes sekretariātam, kurš nodod priekšlikumus atbilstošajai komisijai. Labojumus un priekšlikumus var iesniegt arī tieši komisijai, kam uzdots pabeigt likumprojekta izstrādāšanu.

13. Komisija un darba grupa, kam uzdots pabeigt likumprojekta izstrādāšanu, izskata iesniegtos labojumus un sagatavo likumprojektu otrajam lasījumam.

Deputāti, kas iesnieguši labojumus, ir tiesīgi tos precizēt apspriešanas gaitā komisijā un darba grupā.

Labojumus, kas noraidīti likumprojekta izstrādāšanas gaitā, pievieno projekta tekstam to izskatīšanai otrā lasījuma gaitā.

14. Otrajā lasījumā referātu par likumprojektu nolasa atbildīgās komisijas pārstāvis vai projekta autors. Apspriešanas gaitā atsevišķas likumprojekta daļas vai visu likumprojektu var nodot atpakaļ atbilstošajam komisijām tā pilnveidošanai.

15. Otrajā lasījumā likumprojektu debatēs apspriež pa pantiem, nepieļaujot tā pamatkoncepcijas apspriešanu vai grozīšanu. Visi priekšlikumi un labojumi jāiesniedz rakstveidā.

Katru labojumu apspriež atsevišķi.

Ja rakstveidā iesniegtais deputāta priekšlikums nav ņemts vērā, autoram ir tiesības debatēs šo priekšlikumu pamatot.

16. Pirms sarīkota balsošana par likumprojektu kopumā, sēdes vadītājs pēc savas vai pēc komisijas iniciatīvas var to nodot atbilstošajai komisijai, lai pārbaudītu, vai apspriešanas gaitā akceptētie labojumi nerada pretrunas starp pantiem, vai tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

17. Otrā lasījuma rezultātā Augstākā Padome likumprojektu var akceptēt un nodot to izstrādāšanai līdz galam vai arī noraidīt un izslēgt no darba kārtības.

Laika posmā starp likumprojekta otro un trešo lasījumu papildinājumus un labojumus var iesniegt komisijai vai sekretariātam ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms trešā lasījuma, ja Augstākā Padome nav noteikusi citu termiņu. Komisijas locekļi, kas strādā pie likumprojekta, labojumus un papildinājumus tajā var izdarīt jebkurā laikā starp otro un trešo lasījumu.

Laika posmam starp otro un trešo lasījumu jābūt ne mazākam par trim dienām, ja Augstākā Padome nav noteikusi, citu termiņu.

Ja, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, neviens no plenārsēdē ieteiktajiem labojumiem netiek akceptēts, likumu var pieņemt šajā lasījumā.

18. Likumprojekta trešajā lasījumā apspriež un nobalso tikai tos pantus, par kuriem pēc otrā lasījuma iesniegti labojumi un papildinājumi. Trešā lasījuma gaitā jauni likumprojekta labojumi un papildinājumi, izņemot redakcionālus labojumus, nav atļauti.

Ja trešajā lasījumā netiek akceptēta kāda no tēzēm, to balsojot vai nu izslēdz, vai nodod papildu izskatīšanai komisijām, atliekot likumprojekta izskatīšanu plenārsēdē.

Pēc trešā lasījuma pabeigšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem labojumiem un papildinājumiem. Par dienu, kurā likumprojektu nobalsos kopumā, deputātiem paziņo trīs dienas iepriekš, ja Augstākā Padome nav noteikusi citu termiņu.

Ja par likuma pieņemšanu nenobalso noteiktais deputātu skaits, likumprojektu izslēdz no darba kārtības vai nodod atpakaļ otrā lasījuma stadijā.

19. Divos lasījumos var pieņemt likumprojektus, kurus Augstākā Padome atzinusi par steidzamiem, vai tos, kuri minēti šā lēmuma 17. punkta ceturtajā daļā.

Jautājumu par likumprojekta steidzamību vai steidzamības atcelšanu var ierosināt pastāvīgā komisija vai divdesmit deputāti, un lēmumu par to pieņem ar ne mazāk kā divām trešdaļām balsu no balsojušo deputātu kopskaita.

Steidzamus likumprojektus izskata Augstākās Padomes sesijā ārpus apstiprinātās darba kārtības tūlīt pēc to izsniegšanas deputātiem, ievērojot pārējos likumprojektu izskatīšanas noteikumus, bet saīsinot laiku starp lasījumiem.

Komisijām jādod slēdziens par steidzamiem likumprojektiem divdesmit četru stundu laikā pēc to saņemšanas.

Noteikumi par trim lasījumiem nav attiecināmi uz likumprojektiem par valsts budžetu.

20. Augstākās Padomes pieņemto likumu tekstu latviešu valodā paraksta Augstākās Padomes priekšsēdētājs un sekretārs, bet viņu prombūtnē - priekšsēdētāja pilnvarots vietnieks un sekretāra vietas izpildītājs.

Par oriģinālu uzskatāms šajā pantā noteiktajā kārtībā parakstītais teksts latviešu valodā. Jebkurā citā valodā tulkota likuma teksta autentiskumu ar savu parakstu apstiprina Augstākās Padomes sekretārs.

Pieņemtā likuma tekstu, kas parakstīts šajā pantā noteiktajā kārtībā, nodod Augstākās Padomes Kancelejai, kas sagatavo to publicēšanai un nekavējoties izsniedz deputātiem.

II. Balsošanas kārtība

21. Sēdes vadītājs pirms balsošanas paziņo, cik priekšlikumu tiek likts uz balsošanu, precizē to formulējumus, atgādina, ar kādu balsu vairākumu jautājums var tikt izlemts, un jautā deputātiem, vai viņiem nav iebildumu pret priekšlikuma formulējumu.

22. Uz balsošanu liek tikai to likumprojektu, kura iespiestais teksts ir izsniegts visiem tautas deputātiem, kas piedalās balsošanā, kā arī tikai tās deputātu piedāvātās pantu redakcijas, kurās ietverti labojumi un papildinājumi un kuras rakstveidā iesniegtas sekretariātam vai sēdes vadītājam. Pirms likšanas uz balsošanu jautājums jāformulē tā, lai varētu nobalsot «par», «pret» vai arī izvēlēties kādu no variantiem.

Par katru panta redakciju, kurā ietverti labojumi vai papildinājumi, balso atsevišķi.

Iesniegtās pantu redakcijas uz balsošanu liek šādā secībā:

1) attiecīgā panta vai tēzes izslēgšana no likumprojekta;

2) panta redakcija, kura visbūtiskāk atšķiras no atbildīgās komisijas piedāvātā varianta;

3) panta redakcija, kura mazāk būtiski atšķiras no atbildīgās komisijas piedāvātā varianta;

4) panta redakcija atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā;

5) panta redakcija atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā ar redakcionāla rakstura grozījumiem.

Ja balsošanas secību nevar noteikt pēc minētajām pazīmēm, to nosaka sēdes vadītājs.

Par pieņemtu uzskatāma tā redakcija, kura saņēmusi visvairāk balsu.

Ja pantam piedāvāta tikai viena redakcija, tā tiek pieņemta ar nodoto balsu vairākumu.

Pēc panta redakcijas akceptēšanas uz balsošanu atsevišķi liek tēzes, kas papildina pantu. Tās tiek pieņemtas ar nodoto balsu vairākumu.

Pēc likumprojekta apspriešanas un nobalsošanas pa pantiem tiek balsots viss projekts kopumā ar labojumiem un papildinājumiem.

23. Balsošanas procedūras sākumu un beigas paziņo ar skaņu signālu. Balsošanas laikā nevienam netiek dots vārds.

Pēc balsošanas beigu signāla tālāka balsu pieņemšana vai balsošanas rezultātu grozīšana nav pieļaujama.

Ja notikušās balsošanas kārtībā un tehnikā konstatētas kļūdas, ar Augstākās Padomes lēmumu sarīko atkārtotu balsošanu.

Balsošanas tiesību deleģēšana nav pieļaujama.

24. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas Augstākās Padomes sēdes vadītājs paziņo balsošanas rezultātus: priekšlikums pieņemts vai noraidīts, kurš variants pieņemts, likumprojekts akceptēts kopumā vai noraidīts, likums pieņemts.

Likumprojektus, kas tiek izskatīti vairākos lasījumos, kopumā akceptē, izņemot pēdējo lasījumu, ar nodoto balsu vairākumu.

Konstitūciju un citus likumus pēdējā lasījumā pieņem, groza vai papildina Latvijas Konstitūcijā paredzētajā kārtībā.

III. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas PSR Augstākās Padomes 1979. gada 13. decembrī pieņemtā reglamenta VII nodaļu.

IV. Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 19. jūnijā