1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par profesionālā dienesta karavīriem (turpmāk — karavīri) sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

2. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.pantu karavīri ir tiesīgi saņemt valsts garantētu veselības aprūpi. Veselības aprūpes pakalpojumus karavīriem sniedz saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātajiem standartiem.

3. Izdevumus par karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nav paredzēti valsts garantētā medicīniskās palīdzības programmā, sedz Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.

4. Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par šādiem karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem:

4.1. ambulatoriskie un stacionārā ārstniecības iestādē sniegtie medicīnas pakalpojumi;

4.2. visu veidu pacienta iemaksas par ārstniecības pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes finansēšanu;

4.3. farmaceitiskie pakalpojumi;

4.4. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi karavīram triju mēnešu laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas, kā arī ja tie ir saistīti ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtajām traumām, ievainojumiem un akūtām slimībām vai to sekām;

4.5. medicīniskās pārbaudes (ekspertīzes) laikā stacionārā ārstniecības iestādē sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1539)

5. Aizsardzības ministrija nesedz izdevumus par šādiem karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem:

5.1. zobu protezēšana, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

5.1.¹ zobārstniecības palīdzība, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, kā arī sniegta karavīram, kuru gatavo dalībai starptautiskajā operācijā;

5.2. kosmetologa pakalpojumi un plastiskās operācijas, ja to nepieciešamība nav saistīta ar dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūtajām traumām, ievainojumiem un slimībām vai to sekām;

5.3. ekstremitāšu protezēšana, ja tā nav saistīta ar traumu, kas gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

5.4. seksoloģiskā ārstēšana un seksuāli transmisīvo slimību ārstēšana;

5.5. homeopātiskā ārstēšana;

5.6. ārstēšana, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

5.7. anonīmie ārstniecības pakalpojumi un profilaktiskie pasākumi;

5.8. ārstēšana, ja tā ir bijusi nepieciešama sakarā ar karavīra prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekām;

5.9. ārstnieciskā palīdzība ārvalstīs, ja to var saņemt Latvijas ārstniecības iestādēs;

5.10. ārstniecības pakalpojumi, kurus karavīri ārstniecības iestādē saņēmuši bez Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības ārsta norīkojuma (izņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pēkšņas saslimšanas vai traumas gadījumā);

5.11. pakalpojumi, kuri saņemti šādu gadījumu dēļ:

5.11.1. alkoholisko, toksisko, narkotisko, psihotropo vai citu kaitīgo vielu vai to produktu lietošana;

5.11.2. pašnāvības mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības iestāde;

5.11.3. ceļu satiksmes negadījums, kas noticis karavīra vainas dēļ laikā, kad karavīrs nav pildījis dienesta pienākumus.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1539)

6. Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības nodrošina samaksu par katru karavīriem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu.

7. Rēķinus par karavīriem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem attiecīgā ārstniecības iestāde nosūta Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībai, kura ir atbildīga par veselības aprūpes līgumu (turpmāk — līgums) slēgšanu, kā arī par izdevumu segšanu, kas saistīti ar sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

8. Ārstniecības iestāde rēķinam par karavīram sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem pievieno nepieciešamos dokumentus (atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem).

9. Par līguma slēgšanu atbildīgā Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienība pārbauda rēķinā iekļauto pakalpojumu atbilstību karavīra faktiski saņemtajiem pakalpojumiem un noteiktajai diagnozei. Minētā Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienība ir tiesīga nepieciešamo papildu informāciju pieprasīt no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja, kā arī no Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības medicīnas dienesta, kas karavīru ir norīkojis saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.